Lekcija 2

Kuģu stūres iekārtas. Kuģu pietauvošanas iekārtas.

Kuģu stūres ierīces.

Stūres ierīce ir paredzēta, lai mainītu kuģa braukšanas virzienu vai kuģa nepieciešama kursā
uzturēšanai. Pēdējā gadījumā uzdevums ir panākt ārējo stūres iekārtas reakcija, piemēram, vējš un
straume, kas var izraisīt kuģa novirzi no kursa.

Stūres ierīce - dod kuģim vadāmību un sastāv no četrām daļām:

1. Stūre - uzņem ūdens spiedienu un maina kuģa kustības virzienu.

2. Stūres piedziņa - savieno stūri ar stūres mašīnu un pārvada griezes momentu, kurš vajadzīgs
ballera pagriezienam.
3. Stūres mašīna - (dzinējs) izstrādā spēku un nodrošina stūres piedziņas darbību.
4. Teledināmikais pārvads - (telemotors) savieno stūres mašīnu ar kuģa stūrēšanas posteni.
Stūres piedziņas var būt:

1. ar lokanu saiti (stūrtroses un ķēdes);

2. ar cietu saiti (zobratu, hidraulikas, vītņu);
Stūres mašīnas var būt:

1. rokas – mazos kuģos;

2. tvaika – tvaika kuģos;
3. elektriskie – vispārējos kuģos;
4. elektrohidrauliskie – lielos kuģos.
Telemotori:

1. mehāniskie - (veltņu, stieņu, troses);

2. elektriskie;
3. hidrauliskie. (Elektriskie un hidrauliskie izmanto biežāk).

SOLAS un Reģistra prasības kuģu stūres iekārtām.

1. Jūras kuģi jābūt ir apgādāti ar galveno un palīga stūres iekārtām, turklāt: galveno stūres pievadam
ir jāvelta pārlikšanu nogremdētā stūres (vai pagrieziena uzliktņi) no 35° viena borta uz otru līdz 30°
ar maksimālo ātrumu parādes gājienu, kas saistīts ar šo iegrimšanai laikā, nepārsniedz 28 sekundes;
rezerves stūres pievads jāvelta pārlikšanu stūres (vai pagrieziena uzliktņi), tiem pašiem
nosacījumiem no 15° vienā pusē uz 15° otra, būs vairāk nekā 60 sekundes, bet kuģa ātrums drīkst
būt ne mazāk kā 7 saišu.
2. Galvenais stūres pievads var sastāvēt no divām un vairāk identiskām iekārtām. Šajā gadījumā
rezerves stūres pievads nav pieciešams. 28 sekundes pārlikšanas ir nodrošināts uz kravas kuģiem,
pie vienlaicīgam sūkņu darbībā.

3. Pāreja no galvenā stūres pievada uz rezerves, jāveic avārijas laikā ne vairāk kā 2 minūtes.

4. Galvenā pievada vadīšana ir nodrošināta ar piedziņu no komandtiltiņa, navigācijas tiltiņa un

stūres mašīnas nodaļas. Gaidāmi divi atsevišķi strāvas vadības līnijas tieši no Galveno Sadales
Vairoga (GSV) saņēmēji, bet viena no tām deficīts varētu jābaro no Avārijas Sadales Vairoga (ASV)
pāri.

5. Centrālas vadīšanas postenī un mašīntelpas vadības postenī jābūt gaismas un skaņas signalizācija:
sprieguma pazušanu gadījumā, un fāzes ķēdes pazušanu no pārslodzes strāvas sprieguma kontroles
sistēmā un minimālam līmeni eļļas patēriņa tvertnē.

6. Aptuveni katra posteņa vadību, kā arī stūres mašīnas telpā jābūt stūres stāvokļa rādītāji. Kļūda
rakstītajā nedrīkst būt augstāka: 1° DP; 1,5° diapazonā no 0 līdz ± 5°; intervālā 2,5° no ± 5 līdz ±
35°.

 Katram tankkuģiem, ķīmisko un gāzes kravu pārvadāšanas kuģiem drīkst būt uzstādīti
divi neatkarīgi pamat hidrauliskas sistēmas. Un vienas sistēmas avārijas gadījumā pāreja uz
otru jāsastāda ne vairāk, kā 45 sekundes.
 Stūres iekārtas sistēmām jāsamontē gaismas un skaņas signalizācija, kura drīkst ievietot
gan vadīšanas tiltā, gan mašīntelpā, un kura jāsignalizē par hidrauliskas sistēmas
traucējumu (piemēram, hidraulisko šķidrumu pārplūde, cauruļvadu savienojumu
traucēšanās vai cauruļu pārrāvumu dēļ; hidraulisko elektrisko sūkņu iziešana no ierindas un
citi).
 Pārejai no vienas stūres hidrauliskas sistēmas uz otru obligāti drīkst būt iespēja izpildīt no
vadīšanas tiltu un stūres iekārtas telpu. Un tā pāreja jābūt, signalizēta gan tiltā, gan
mašīntelpā.
 Pāreja no viena strādājošo hidraulisko sūkņa uz otru drīkst būt izpildītas ne tikai no
stūres iekārtas telpas, bet obligāti no vadīšanas tiltu.
 Vadīšanas tiltā drīkst būt uzstādīti speciālie ātrdarbojošie vārsti, ar kuru palīdzību var
izolēt hidraulisko sistēmas bojātu cauruļu, lai novērstu šķidrumu noplūdi, un ātri pārslēgties
uz rezerves sistēmu.

8. Galvenēm un, palīga stūres iekārtas detaļu un mezglu no pārslodzes drīkst būt aizsardzība
gadījumā, kad griezes moments stumbram var, pārsniedz norēķinu momentu uz 1,5 reizes. Vārstiem
jābūt noregulētiem tā, lai tie būtu iedarbināti tāda bridi, kad spiediens nepārsniedz 1,5 un 1,25 no
darba spiediena.

9. Hidrauliskām stūres iekārtas sūkņiem jābūt aizsardzības ierīcēm pret atpakaļ griešanu atslēgta
sūkņa pretējā virzienā vai automātiski iedarbojošos ierīce.
11. Hidrauliskās sistēmās jābūt paredzēti filtri, filtru tīrības caurlaides spēju un nepieciešamo darba
šķidruma.

12. Sūkņu elektrodzinēju palaišana un apturēšana drīkst būt izpildīta no komandtiltiņa un stūres
mašīnas telpas. Ir nodrošināta atkārtota automātiskā elektrodzinēju iedarbināšana atjaunojot
sprieguma pārtraukuma. Elektropiedziņa vajadzētu saņemt arī elektrodzinēju no Avārijas Sadales
Vairoga barošana. Elektrodzinējus vajadzētu pieļaut pārslodzi ne mazāk kā 1,5 norēķinu slodzi, 1
minūtes laikā.

Vispārējas ziņas par enkura un pietauvošanas mehānismiem.

Kuģa piestiprināšanu un pievilkšanu piestātnei sauc par pietauvošanu. Mehānismi, kuri paredzēti
kuģa pietauvošanas troses tinumam un kuģa pievilkšanai piestātnei, sauc par pietauvošanas
mehānismiem.
Pietauvošanas mehānismi:
1. Pietauvošanas vinčas.
2. Pietauvošanas grieztuves.
3. Spilves.
Pietauvošanas vinčas var būt stumbra vai bezstumbra veidā.

Stumbra vinčām ir gara vārpsta (stumbrs), uz kura viena gala piestiprināts pietauvošanas
veltnis, bet otrs gals pāriets caur galveno klāju un ir savienots ar pievadu (elektrisko vai hidraulisko)
zemklāja telpā. Dzinēja vadības elementi atrodas augšējā klājā, attāli no vinčas. Tādējādi vinčas var
veidot lielu spēku, bet slodze tiek sadalīta uz diviem klājiem – augšējo un apakšējo.

Vinčas trūkums ir liela metālietilpība un papildu telpu izmantošanas nepieciešamība.

Bezstumbra vinčas ir vairāk kompaktas, un tām nav vajadzīgas papildus telpas savam
ievietojumam. Tādas vinčas pilnīgi izvietojas augšējā klājā kopā ar pievadu un vadības elementiem.
Var būt elektriskais vai hidrauliskais pievads. Jebkurā gadījumā pievada elektromotors vai
hidromotors atrodas veltņa iekšienē, bet zem veltņa izvietots neliels reduktors.

Nelielos kuģos pēdējā laikā lieto universālas hidrauliskās tītavas, kuras pielieto gan
pietauvošanai, gan enkuru ķēdes ar enkuru pacelšanai un nolaišanai. To vadīšana ir automatizēta.
Tām ir gan veltņi, gan enkura zvaigznītes. Pēc savas konstrukcijas tās atgādina spilvi miniatūrā.

Spilves lieto lielos kuģos kā enkura un pietauvošanas mehānismu. Tās parasti izvietotas kuģa
priekšējā daļā, augšējā klājā. Ar spilves palīdzību var izpildīt šādas enkuru un pietauvošanas
operācijas:
 1. troses vilkšana vai izcelšana no kreisā vai labā borta; šīs operācijas izpilda ar mehānisko
vai rokas pievadu, turklāt enkura zvaigznītes tiek atslēgtas no vārpstas ar rokriteņiem,
kas atvieno berzes sajūgu;
2. vienas enkura ķēdes ar enkuram vai divu enkura ķēžu ar enkuriem vienlaicīga pacelšana
vai nolaišana ar elektrisko pievadu palīdzību;
3. viena enkura vai abu enkuru vienlaicīga nolaišana bez mehānisko pievadu palīdzības ar
lentas bremzes izslēgšanu;
4. viena enkura un enkura ķēdes pacelšana no viena borta ar rokas pievadu palīdzību.

Jūras Reģistra prasības enkura pietauvošanas mehānismiem.

1. Nominālais mehānisma vilcējspēks nedrīkst būt lielāk nekā trešā daļa no pietauvošanas
troses pārrāvējspēka.
2. Pievads jānodrošina nepārtraukta pietauvošanas troses tinums ar nominālo ātrumu ne
mazāk kā 30 minušu laikā.
3. Pietauvošanas troses tinuma ātrums pie nomināla vilcējspēka uz pirmo veltņa troses
uztīšanas slāni nedrīkst būt lielāks nekā 0,3 m/sekundē(18 m/minūtē).
4. Reizi piecos gados veic ārējo apskati, ierīci pārbauda darbā zem slodzes, kura pārspēj
darba slodzi par 25.
5. Jūras Reģistrs izpilda vienu reizi gadā ikgadējo enkura un pietauvošanas mehānismu
apskati (vizuālo un darbā).
6. Kuģa komanda izpilda enkura pietauvošanas ierīču pārbaudīšanu brīvgaitā priekš katram
jūras braucienam vēcāka kapteiņa vietnieka vadībā.
Neatļauj jūras braucienu, kad kuģim ir spilves bojājumi, kas kavē enkura pacelšanu vai nolaišanu;
pie enkura ķēdes izslīdēšanu no zvaigznītes, kad nevar enkuru nolaist vai pacelt; pie lentas bremzes
vai berzes sajūgu bojājumiem, kad nenotiek ķēdes veltņu ieslēgšana vai izslēgšana