You are on page 1of 136

soxumis saxelmwifo univeristeti

ganaTlebis samecniero-kvleviTi instituti

mecniereba da skola

samecniero pedagogiuri
Sromebis krebuli

Tbilisi 2010
1
UDC: 37.01
m-621

winamdebare samecniero pedagogiuri Sromebis krebuli


,,mecniereba da skola“ exeba pedagogikuri Teoriisa da
praqtikis urTierTganpirebulobis aqtualur sakiTxebs.
aRzrdaSi arsebul mwvave problemebs: Sedegebs, mizezebsa
da gamosavlis Ziebas. warmodgenili Sromebi mosmenilia
2010 wels, soxumis saxelmwifo universitetSi pedagogiur
seminarebsa da samecniero konferenciebze.
krebuli gankuTvnilia pedagogiuri sazogadoebis mec-
nier - mkvlevarebis, studentebis, mSoblebisa da pedagogi-
uri problemebiT dainteresebul mkiTxvelTaTvis.

redaqtori: pedagogikur mecnierebaTa doqtori


profesori gulnaz xuxua

recenzetebi: pedagogikur mecnierebaTa doqtori


sruli profesori jemal jinjixaZe

pedagogikis doqtori, asocirebuli


profesori oTar vaxania

pedagogikis doqtori, asocirebuli


profesori levan jinjixaZe

ISSN 1987-846X
Strix kodi 9771987846004

© soxumis saxelmwifo universiteti, 2010

2
SOKHUMI STATE UNIVERSITY
SCIENTIFIC-EDUCATION INSTITUTE OF
EDUCATION

SCIENCE AND SCHOOL

SCIENTIFIC PEDAGOGICAL
WORKS COLLECTION

Tbilisi – 2010
3
UDC: 37.01
E-621

ISSN 1987-846X
9771987846004

The given Scientific Pedagogical Works Collection “Science and School”


is about the actual questions of interdependence of pedagogical theory and
practice. Problems existed in upbringing: results, reasons and searching for
solving a problem. The works given in the collection have been listened
at the pedagogical seminaries and scientific conferences at Sokhumi State
University in 2010.
The collection belongs to the scientists-researchers, to the readers
interested in pedagogical society, students and parents.

Editor: Doctor of Pedagogical Sciences


Professor Gulnaz Khukhua

Reviewers: Doctor of Pedagogical Sciences,


Full Professor Jemal Jinjikhadze

Doctor of Pedagogics,
Associate Professor Otar Vakhania

Doctor of Pedagogics,
Associate Professor Levan Jinjikhadze

© Sokhumi State University, 2010

4
winauwyeba

2009 wlis dekembers dafuZnebul iqna soxumis


saxelmwifo universitetSi ganaTlebis samecniero-
kvleviTi instituti (SemdegSi gski), romelmac gza
gauxsna universitetis struqturul srulyofas, mi-
zanmimarTul pedagogiur - kvleviTi saqmianobis
gaaqtiureba-gafarToebas, pedagogikuri mecniere-
bisa da skolis erTian sivrceSi moqcevas, mecnier-
mkvlevarTa da praqtikos maswavlebelTa TanamS-
romlobas. amave mimarTulebis iakob gogebaSvilis
saxelobis saqarTvelos erovnuli pedagogikuri
mecnierebis kvleviTi institutis pedagogikis kla-
sikosTa umdidresi, saukunovani gamocdilebis da
saerTaSoriso miRwevebis gaTvaliswinebiT.
dRes, rogorc statistikuri monacemebidan irk-
veva, mTel msoflioSi da maT Soris saqarTve-
loSic moswavle - axalgazrdobaSi aSkarad Tavi
iCina pedagogiur da zneobrivma problemebma. saxe-
zea akademiur - pedagogiuri CamorCeniloba, aso-
cialur-antisocialuroba. msoflios mecnierebi:
pedagogikosebi, fsiqologebi, filosofosebi ikv-
leven arsebuli problemis Sedegebs, mizezebs da
eZeben gamosavals. saWiroa am miRweulis siRrmi-
seulad gaazreba - gacnobiereba. droisa da adgi-
lis specifikur TaviseburebebTan SesabamisobaSi
moyvana, aRzrdisadmi tradiciuli midgomebis ga-
dasinjva-ganaxleba. swored amis mcdelobaa Cveni

5
institutis saqmianoba, romelSic CarTuli arian
ZiriTadad institutis TanamSromlebi, aseve ganaT-
lebis fakultetis profesor-maswavleblebi da
studentebi. institutisNnaxevarwliani samecniero-
kvleviTi muSaobis Sedegebi sistemurad da Tanmim-
devrulad ganixileboda ganaTlebis fakultetze
gegmiur seminarebsa da samecniero konferenciebze.
informaciebi qveyndeboda universitetis gazeTSi.
amjerad SevecadeT kvleviT mopovebuli da yo-
velTviur seminarebsa da samecniero konferenciaze
ganxiluli masalebis gamocema samecniero pedago-
giuri Sromebis krebulis saxiT.
winamdebare krebulis mimarT yvela samarTlian
SeniSvnasa da kompetentur rCevebs didi pativisce-
miT gaviTvaliswinebT momdevno nomerSi.

redaqtori

6
soxumis saxelmwifo universitetis ganaTlebis
samecniero-kvleviTi institutis
mTavar mecnier-TanamSromeli
pedagogikuri mecnierebis doqtori, profesori
gulnaz xuxua

pedagogikur cnebiTi-terminologiuri sistemis


SemecnebiTi mniSvneloba maswavleblis
profesiul saqmianobaSi

soxumis saxelmwifo universitetSi ganaTlebis sa-


mecniero-kvleviTi institutis dafuZnebam gza gauxs-
na universitetis struqturul srulyofas, pedago-
gikis mecnierebis Tavis uflebebSi aRdgenas. Seiqm-
na safuZveli im vakuumis amovsebisa, rac mohyva sa-
qarTvelos mecnierebaTa akademiis daxurvas, umaRles
saswavleblebSi dargobrivi kaTedrebis gauqmebas da
saukunovani samecniero kvleviTi institutebis Se-
sustebas, ramac yvelaze metad daazarala adamianTa
modgmis pirveli, permanentuli da sayovelTao, adami-
anis srulfasovan pirovnebad formirebis erTaderTi,
Seucvleli mecniereba - pedagogika da misi kvle-
vis obieqti - aRsazrdeli. amas mowmobs bolodro-
indeli statistikuri monacemebi arasrulwlovanTa
mier samarTaldarRvevis, akademiuri CamorCenilobis
da zneobrivi normebis ugulvebelyofis mravalric-
xovani faqtebi. magaliTad, moswavleTa 336 sisxlis
samarTlis danaSauli, saidanac 16 mkvlelobaa. bolo
adgili ganaTlebis donis mixedviT, romelic aCvena
saerTaSoriso organizaciebis mier 17 qveyanaSi Cata-
rebulma pedagogiurma gamoklevebma skolebSi, da, rac
yvelaze damafiqrebelia, skolaSi mandaturebis Seyva-
nis faqti. maswavlebelTa mimdinare sertificirebis
Sedegebi, romelmac gamoavlina maTi pedagogiuri kva-

7
lifikaciis dabali done.
ganaTlebis samecniero-kvleviTi instituti (Sem-
degSi gski) Tavisi kompetenciebidan gamomdinare, iZle-
va saSualebas, sanam ucxoeli Seityobs, Cven TviTonve
SeviswavloT Cvens ganaTlebis sistemaSi arsebuli
problemebi da vi povoT optimaluri gamosavali ero-
vnuli da zogadkacobriul pedagogiuri miRwevebis
SemoqmedebiTad aTviseba-gamoyenebis safuZvelze ad-
gilobrivi specifikurobis gaTvaliswinebiT.
visargebleT ra am didebuli SesaZleblobiT,
gski-is dafuZnebisTanave daviwyeT pedagogiuri pro-
blemebis Seswavla realur sinamdvileSi. gegmiuri
pedagogiuri kvleva CavatareT Tbilisis ramdenime
skolaSi saskolo praqtikis realuri mdgomareobis,
warmatebisa da xarvezebis dadgenis mizniT. Kkonkre-
tulad, Tu ra problemebs awydebian maswavleblebi
moswavleebTan saswavlo-aRmzrdelobiT procesSi da
ra pedagogiuri saSualebebiT axdenen mis gadaWras.
gamoviyeneT diagnostikur-pedagogiuri kvlevis ram-
denime meTodi: saubari da anketuri gamokiTxva te-
sturi, Ria da daxuruli kiTxvebiT. Mmopovebuli ma-
salebis analizma aCvena Semdegi suraTi: gamokiTxul
maswavlebelTa (sul 202) 80% -ze mets problema aqvs
cnebiT-terminologiur sistemasTan. Ees ki niSnavs se-
riozul problemas pedagogiuri procesis mecnierul
safuZvelze organizebasa da warmarTvaSi.
pirvel kiTxvaze: ra problemebs awydebiT moswav-
leebTan saswavlo-aRmzrdelobiT procesSi, saerTod,
da kerZod, Tqveni sagnis swavlebisas?
maT upasuxes: ,,kabinetis klasiT
dakaveba,“ä,,disci plina,“ ,,saxelmZRvaneloebis defi-
citi,“ ,,saswavlo nivTebis siZvire,“ ,,saswavlo moti-
vis uqonloba,“ ,,bavSvis dabali done,“ ,,uinteresoba,“
,,gonebagafantuloba,“ ,,saxelmZRvaneloebi gaugebar

8
enazea dawerili,“ ,,mSobelTa uyuradReboba,“ ,,sizar-
mace,“ ,,qcevis problemebi,“ ,,kabineturi sistemis moS-
la,“ ,,Sefasebis niSnis gamoyvana ar mimaCnia sworad,“
,,darRveulia swavlebis sistematurobis princi pi,“
,,iZulebiTi swavla,“ ,,swavlis survili ara aqvT,“ ,,ma-
Tematika ar ainteresebT“ da a. S. (stili daculia).
aq motanili magaliTebidan naTlad Cans skolis
materialuri, organizaciuli, eTikuri, pedagogiuri,
fsiqologiuri, profesiuli problemebi. Mmagram
gansakuTrebiT Cveni yuradReba miiqcia maswavleblis
logikur-meTodologiur kulturis, kerZod, pedagogi-
kis cnebiTi-terminologiuri sistemasTan dakavSire-
bulma problemebma. maswavlebelTa didi nawili ver
axerxebs pedagogiuri movlenebis problematurobis
donis mixedviT gansazRvras da pedagogiur katego-
riebSi gadatanas, ifargleba subieqturi mosazrebebi-
Ta da SiSveli praqticizmis safuZvelze maTi Sefa-
sebebiT.
am Sefasebas kidev ufro amyarebs meore kiTxvis
- ,,ra Tanamedrove pedagogiur teqnologiebs
iyenebT moswavleebTan urTierTobisa da saswavlo-
aRmzrdelobiT procesSi? - pasuxebi, romelSic
gamokiTxulTa 87% asaxelebs kompiuters, internets,
plakatebs, proeqtors, informaciul-sakomunikacio
teqnologiebs, eqskursiebs, disputebs, jgufur da
wyvilur mecadineobebs, testirebas, interaqtiur,
koleqtiurPZiebiT meTodebs da a. S.
rogorc vxedavT, am pasuxebis avtorebi swavlebis
teqnikur saSualebebs, pedagogiur formebs, meTodebsa
da pedagogiur teqnologiebs Soris gansxvavebas ver
xedaven, radgan ,,pedagogiuri teqnologiebis” cnebebSi
ver erkvevian.
aseve maT nawerebSi naxavT gaurkvevel (magaliTad.,
,,socialuri konstruqcivizmis meTodiT”) da

9
abstraqtul pasuxebs (,,viyeneb yvela Tanamedrove
meTods, romelic aviTarebs socialur unarebs”). roca
saubrebSi SevatyveT, rom pedagogiuri teqnologiebis
cneba arc ise naTlad hqondaT warmodgenili,davusviT
tradiciuli kiTxva:
- ra pedagogiuri kanonebiT, princi pebiTa da me-
TodebiT cdilobT Tqvens mier dasaxelebuli prob-
lemebis mogvarebas?
am kiTxvaze miviReT Semdegi pasuxebi:
- ,,viyeneb damatebiT mecadineobas;” ,,mivmarTav
fsiqologs;” ,,vcdilob davaintereso moswavleebi
da mimyavs eqskursiebze;” ,,saubrebiT; ,,darigebiT
da damoZRvrebiT;” ,,jgufuri muSaobiT;” ,,fsiqolo-
giuri kvleviT;” ,,vexmarebi fsiqologiurad, cota
mkacradac;” ,,ganmartebiT da TvalsaCinoebiT;” ,,Tan-
amSromlobiT;” ,,vixmarieb fsiqologs;” ,,Segnebulo-
bis princi piT;” ,,waxalisebiT da TanamSromlobiT;”
,,teqnikuri saSualebebis gaumjobesebiT;” ,,gakveTili
davukavSiro cxovrebiseul magaliTebs;” ,,ganxilvas;”
,,Teoriuli codnis praqtikuli gamoyenebiT, raTa sax-
aliso gaxdes damatebiTi mecadineoba;” ,,mSoblebTan
gasaubrebiT;” ,,proeqtebze orientirebuli swavliT”
da a. S. (stili daculia). Kkolosel misansac ki gau-
Wirdeboda zogierTi pasuxis gageba, magram umjobesia
moTminebiT mivyveT saqmes.
rogorc vxedavT,am pasuxebSi pedagogiuri kanonebis
xsenebac ki ar aris. pedagogiuri kanonebis gareSe
ki saswavlo-aRmzrdelobiTi procesi stiqiur-
instiqtebis doneze rCeba da ganwirulia marcxisTvis.
amitom Tqva germanuli pedagogikis klasikosma
adolf distervegma: ,,pedagogiuri kanonebis
ucodinaroba utifrobaa, xolo misi gamouyenebloba
barbarosobao.”
rac Seexeba pedagogiur princi pebs, zogierT maT-

10
gans amoicnobT alag-alag. magaliTad: Segnebulobis
princi pi, TvalsaCinoebis princi pi, TanamSromlobis
princi pi, swavlebis cxovrebasTan dakavSirebis prin-
ci pi, Teoriisa da praqtikis erTianobis princi pi, ma-
gram aramecnierul enaze, rac kargad Cans dedanSi
erTis gamoklebiT. es ki imas niSnavs, rom gamokiTx-
ulTa umravlesobas raRac instiqtis doneze zerele
warmodgena aqvT pedagogikis Teoriisa da praqtikis
Zireul sakiTxebze. rogorc cnobilia, pedagogiuri
princi pebi pedagogiuri kanonebiTa da pedagogiuri
mizniT aris ganpirobebuli da maswavleblisTvis as-
rulebs maorientirebel funqcias, xels uwyobs sas-
wavlo-aRmzrdelobiTi procesis sworad, mecnierul
doneze gamarTvasa da warmarTvas, moswavleebTan
urTierTobis daregulirebas, roca misi arsi mTeli
siRrme-siganiT aris gacnobierebuli.
pedagogiur meTodebTan dakavSirebiT SedarebiT
meti ganaTlebuloba gamoavlines. Tumca kvleviT mop-
ovebul masalebSi ufro metad figurirebs pedago-
giuri zemoqmedebisa da mastimulirebeli meTodebi.
rogoricaa: saubari, daintereseba, darigeba, damoZ-
Rvra, axsna-ganmarteba, waxaliseba. sakuTriv swavleb-
is meTodebi: akromatikuli, eroTematikuli, praqti-
kul-laboratoriuli, wignze muSaobis meTodebi da
xerxebi, TiTqmis aravis ar dausaxelebia.
ver vityviT, rom Cvens mier Catarebuli pedagogi-
uri kvleva srulad asaxavs Cveni qveynis saskolo
cxovrebas, maswavlebelTa kompetenturobas, magram
vfiqrobT, warmodgenili masalebi iZleva garkveul
warmodgenas pedagogiur-profesiuli, meTododlogi-
uri, organizaciuli, materialuri, zneobriv-inteleq-
tualuri problemebis Sesaxeb. marTalia, Cven mx-
olod 202 maswavleblis gamokiTxva movaxerxeT 70
aTasi maswavleblidan, magram es imas ar niSnavs, rom

11
mxolod gamokiTxuli maswavleblebi moikoWleben
pedagogikaSi, danarCeni ki idealurebi arian. Aadvili
warmosadgenia, rom Tu dedaqalaqSi gamokiTxuli 202
maswavlebelidan 80%-ze meti ver akmayofilebs mas-
wavleblis sayovelTaod dadgenil profesiul stan-
dartebs, saqarTvelos axlo da Sor regionebSi ver
iqneba ukeTesi viTareba.
pedagogikis mecnierebaSi dadgenilia, rom cnebiTi-
terminologiuri azrovnebis defifiti qmnis Zalze
seriozul problemebs ganaTlebis nebismier sistema-
Si, magram es xarvezi gansakuTrebiT sazianoa zogad-
saganmanaTleblo saswavleblebSi, radgan swored, aq
eyreba safuZveli gonebrivad, zneobrivad, sulierad,
esTetikurad da fizikurad Camoyalibebuli, srul-
fasovani pirovnebis formirebas. axla warmoidgineT
202 maswavlebels ramden moswavlesTan aqvs saqme Tav-
isi pedagogiuri muSaobis ganmavlobaSi, da, maSinaTve
gacnobierdeba, Tu ra Sedegebs unda velodoT.
axla vimsjeloT imaze, kerZod, ra Teoriuli da
praqtikuli ziani moaqvs cnebiTi-terminologiuri
azrovnebis deficits ganaTlebis sistemaSi. rogorc
cnobilia, pedagogikuri terminologia gansazRvravs
am mecnierebis arss, mis sagans, obieqts, sazRvrebsa da
funqciebs. mecniereba obieqtur wesebs, kanonebsa da
princi pebs iRebs realuri sinamdvilidan da azrovne-
baSi gadaaqvs cnebebis, kategoriebisa da terminolo-
giebis saxiT. amitom amboben, rom mecniereba cnebiTi
azrovneba ariso. pedagogiuri azrovneba swored ped-
agogikur cnebiT-terminologiebs efuZneba. maswavle-
beli, romelic ver flobs am codnas, mas ar ZaluZs
pedagogiuri movlenebisa da faqtebis, pedagogiuri
situaciebis mecnierul enaze gadatana, rac zRudavs
usazRvro pedagogiur SesaZleblobas, isargeblos
pedagogikuri mecnierebiT.

12
pedagogikuri cnebiTi-terminologiuri defici-
ti aseve asaxvas poulobs iseT ucvlel sakomunika-
cio saSualebaze, rogoricaa metyvelebis kultura,
romelic udides gavlenas axdens msmenelze. rogorc
cnobilia, Semecnebis didi procenti, mxedvelobis Sem-
deg, smeniT Segrnebaze modis.roca maswavlebeli ver
flobs profesiul terminologias, misi metyveleba
mdabiuri, mwiri, ara esTetikuri da ara efeqturia.
dabla wevs maswavleblis avtoritets. arada, rogorc
cnobilia, avtoritetuli maswavleblis sityvas ki
kanonis Zala aqvs moswavleTaTvis.
marTalia, ar arsebobs universaluri pedagogi-
uri receptebi, magram arsebobs pedagogiuri kanonebi,
princi pebi, meTodebi, formebi, xerxebi da saSualebebi;
msgavs pedagogiur faqtebze, movlenebze, situaciebze
aris mza pedagogiuri gadawyvetilebebi, daskvnebi, re-
komendaciebi, romelTa SemoqmedebiTad aTviseba da
analogiur pedagogiur situaciis Sesatyvisad gamoy-
eneba uzrunvelyofs pedagogiuri Sromis mecnierul
organizacias misi optimizaciisa da intensifikaciis
safuZvelze, rac gulisxmobs pedagogiuri situacie-
bis garemoebebis (drois, adgilis, viTarebis, pirobebis,
mxareebis), Sinaarsis (saswavlo-aRmzrdelobiTi, urT-
ierTobiTi, komunikaciuri, informaciuli), problema-
turobis donis (standartuli, problemuri, eqstre-
maluri, konfliqturi) da a. S. mixedviT klasifikaciis
codnasa da praqtikul pedagogiuri unar-Cvevebis aT-
visebas.
aseve jer kidev problematuria maswvlebelTa um-
ravlesobisTvis ,,Tanamedrove pedagogiuri teqnolo-
giebis” cneba. rogorc zemoT aRvniSneT, is Zalian
xSirad eSlebaT swavlebis teqnikur saSualebebTan,
an kidev hgoniaT raRac ganyenebuli erTeuli an peda-
gogiuri formebis, an meTodebisa da a. S. rasac xels

13
uSlis pedagogikuri cnebiTi terminologiebis aras-
akmarisi codna.
maSasadame, Cvens mier Catarebuli diagnostikur
pedagogiuri kvlevis Sedegebi iZleva saSualebas Sem-
degi pedagogikuri daskvna-rekomendaciebis gakeTebi-
sa:
1. maswavlebelTa arasakmarisi kvalificiurobis er-
TerTi mniSvnelovani mizezi aris pedagogikuri
cnebiTi-terminologiuri codnis deficiti, rac
iwvevs seriozul pedagogiur problemebs saswav-
lo-aRmzrdelobiT procesSi;
2. cnebiTi-terminologiuri problemis gadaWriT
gadaiWreba am mizeziT gamowveuli saswavlo-
aRmzrdelobiTi procesis problemebi;
3. pedagogikuri cnebiTi-terminologiuri sistemis
Segnebulad aTvisebisaTvis saWiroa masze orien-
tirebuli specialur-intensiuri muSaoba leqcie-
bze, seminarebsa da praqtikumebze, studentTa da
profesor-maswavlebelTa samecniero konferencie-
bze;
4. praqtikos maswavlebelTaTvis ki am problematikaze
specialuri seminarebis Catareba xels Seuwyobs
maswavlebelTa meTodologiuri kulturis
amaRlebasa da pedagogiuri Sromis efeqturobas.
5. pedagogikuri cnebiTi-terminologiuri sistemis
Sesaxeb saTanado codnis miRebas uzrunvelyofs Zir-
iTad da damxamare literaturasTan erTad pedagogi-
kuri sacnobaro literatura: ,,pedagogikis ZiriTad
cnebaTa mokle ganmartebani”. Tb., 1987; pedagogikuri
leqsikoni” 1-II tomi, m. WabaSvili, Tb., 1964; pedagogi-
uri enciklopedia”, 1-IV tomi, m. 1964 da pedagogikis
klasikosebis pedagogiuri memkvidreobani

14
gamoyenebuli literatura:

1. Дистерверг А. Избранные педагогические сочинения. М.,


1956
2. Фостер В. Клаин, Джим Фей. Воспитание с любовью и
логикой. М., 1995
3. И. Кантор. Система педагогических терминологии. М.,
1995
4. pedagogiuri leqsikoni, m WabaSvili, 1-2 t. Tb.,
1964.
5. r. naTaZe, zogadi fsiqologia. Tb., 1956, gv. 74.
6. d. uznaZe, eqsperimentuli pedagogikis Sesavali.
quTaisi, 1912.

Sukhumi State University


Scientific-Research Institute of Education
Meaning of Pedagogical Notion-terminological System
in Teacher’s Professional Activities

PProfessor Gulnaz Khukhua


As a result of researches held in Tbilisi schools the problems of
knowledge of pedagogical notion-terminological system have been
revealed. 84% (202) of teachers who were interrogated could hardly
make classification of pedagogical situations and transform it in
scientific language.
We have worked out the pedagogical recommendations which
will support solving the problem. It is needed to work intensively
mainly on additional and reference literature to study the pedagogical
terminology.

15
soxumis saxelmwifo universitetis ganaTlebis
samecniero-kvleviTi institutis
mecnier-TanamSromeli,
pedagogikis doqtori
eduard Wanturia

pirovnebis formirebis tradiciuli da


Tanamedrove pedagogiuri infrastruqtura da
teqnologiebi
(mokle analizi)

saxelmwifos ideologiurma gardaqmnam gamoiwvia


saqarTvelos respublikis ganaTlebis sistemaSi re-
formebis gatarebis aucilebloba, ramac moiTxova
pedagogikis Teoriasa da saskolo praqtikisadmi ax-
leburi midgoma, ganaTlebis saerTaSoriso standart-
ebze sworeba. axali Tanamedrove ti pis pirovnebis
formirebis problemam wamoiwia wina planze, rac
gulisxmobs cvlilebebs saswavlo-aRmzrdelobiT
sistemaSi, kerZod, ganaTlebis donis amaRlebis da
informaciulobis gaZlierebas, ramac unda uzrun-
velyos mecnieruli codna-gmocdilebisa da praqti-
kuli unar-Cvevebis gamomuSaveba axlgazrdebSi, zneo-
brivi formireba, damoukidebeli cxovrebisaTvis maTi
momzadeba.
aTeizmis artaxebSi momwyvdeuli sabWouri
pedagogika mTlianad ugulvebelyofda sulier-
religiur aRzrdas da emsaxureboda komunizmis
mSeneblobas. Sesabamisad Seiqmna komunisturi
zneobrivi princi pebi e.w. `komunizmis mSeneblobis
moraluri kodeqsis~ saxiT.
70-wliani rutinuli Sromis Sedegad aRniSnuli
`kodeqsi~ iqca sabWoTa moqalaqis Segnebis nawilad;
socializmis damxobis Semdeg didi dro dasWirda

16
mis fsiqikidan amoZirkvas.
aTeizmidan TeologiaSi Semobrunebam gza gauxsna
qristianuli moralis amoqmedebas. igi warmoadgens
adamianis mTel garesamyarosTan da rac mTavaria
RmerTTan urTierTobis SesaniSnav regulators.
saqarTvelos respublikis ganaTlebis sistemis
reformasTan dakavSirebiT mravalma mecnierebam, maT
Soris pedagogikam miiRo saxecvlileba, rogorc
ideologiur da Teoriul,aseve praqtikul-gamoyenebiT
dargSi. amas mohyva uamravi ucxouri (dargobrivi)
terminologiis SemoWra da praqtikaSi maTi danergva.
bunebria ismis kiTxva: ram gamoiwvia aseTi cvlilebebi
mecnierul sferoSi? ra Tqma unda, upirveles yovlisa
saxelmwifos ideologiurma gardaqmnam (kerZod,
sabWouri ideologiis Secvlam demokratiuli
sawyisebis safuZvelebze) anu ideologiuri monizmis
nacvlad dualizmis (gamomdinare pluralizmidan)
danergvam yvela sferoSi. Ra Tqma unda, yvelaferi es
ganapiroba Tanamedrove saerTaSoriso socialuri da
mecnierul-teqnikuri progresis axalma moTxovnebma.
aqedan gamomdinare,Tanamedrove pedagogikis proeqtebis
Tanaxmad, romelic miRebulia mraval civilizebul-
demokratiul qveyanaSi, erT-erTi upirvelesi sakiTxad
rCeba adamianis pirovnebad formireba, romelic
moiTxovs cvlilebebs saswavlo - aRmzrdelobiT
dargSi da Sesabamisad ganaTlebis donis amaRlebas,
informaciulobis gaZlierebas,rasac moyveba momavali
Taobis mravalmxrivi momzadeba, codn-gamocdilebis,
praqtikuli moqmedebis unar-Cvevebis SeZena da
gamoyeneba profesiul da yoveldRiur cxovrebaSi.
pedagogikuri mecnierebis mTavari problema mu-
dam iyo, aris da iqneba srulfasovani, Tavisuflad
moazrovne, Sromisa da damoukidebeli cxovrebisaT-
vis momzadebuli, sulierad mdidari da zneobrivad

17
Camoyalibebuli pirovnebis formireba. misi gonebrivi
da fizikuri SesaZleblobebis sruli gamovlineba da
ganviTareba. es ki, cxadia, moiTxovs maRalorganizebul,
Sesatyvis socialur garemosa da pedagogiur pirobebs,
materialur-teqnikur bazas,maRalkvalificiur pedago-
giuri kadrebis momzadebas Tanamedrove saerTaSoriso
standartebis Sesabamisad. mokled, mTeli pedagogiuri
infrastuqturis Tanamedrove teqnologiebze agebas.
mudmivi ganaxleba, kvlav warmoeba da moZraoba
samyaros arsebobis wesia da am wesis orbitaSia
moqceuli pedagogikac.
amitom arc aris gasakviri, rom pedagogiuri mec-
niereba sul ganaxlebaSia civilziaciis, saerTaSor-
iso progresis mxardamxar, romlis safuZvels da
Sedegsac Tavad warmoadgens. pedagoka, rogorc aRz-
rdis mecniereba, sazogadoebrivi cxovrebis moTxov-
naTa Sesabamisad Tavad gansazRvravs aRzrdis miz-
nebs, amocanebs princi pebs, meTodebs, formebs, momavali
Taobis SeiaraRebas sistemuri codniTa da unar-Cveve-
biT. ra Tqma unda, es rTuli da winaaRmdegobrivi
procesia, romelzedac moqmedeben Sinagani da gargani
pirobebi, subieqturi da obiqturi faqtorebi. G
sabWoTa pedagogikis infrastruqturam gaiara
Zalze Zneli da bevrjer miuRebeli (Tavis ideologi-
aze morgebuli),pedagogiuri mimarTulebebi, dasavleT
evropisa da aSS-s pedagogikuri mecnierebis klasiko-
sebis (i.a. komuniusi, Jan-Jak rusos, i.g. pestolocis,
i.f. herbarrtis, a. distervegis, jon lokisa, jon diu-
sis, (`aRzrdis filosofiis Sesavali~, 1921), S. lutinis
(`aRzdis evolucia~), 1907, p. natorpis (`socialuri ped-
agogika~ 1911), v.a. lais, (`moqmedebis skola~, 1920); k.d.
uSinskis, s.t. Sackis, p.p. blonskis, n. pirogovis, makaren-
kos, suxomlinskis da sxvaTa pedagogiurma Teoriebis
TviTneburad improvizirebam, burJuaziuli qveynebis

18
pedagogikis, rogorc ,,burJuaziuli mecnierebis” ofi-
cialurma akrZalvam, Teoriuli swavlebis gaZliere-
bam da praqtikuli mimzadebis zerelobam, klasikuri
ganaTlebis sistemis gadaWarbebulma prioritetulo-
bam ver gamoiRo sasurveli Sedegi. XX saukunis 50-ian
wlebSi moxda sabWoTa ganaTlebis politeqnizacia,
romelic daupirispirda aSS pragmatuli ganaTlebis
sistemas, xolo dRevandelma saqarTvelos ganaTleb-
is sistemis reorganizacia (reforma) moxda am ori
mimarTulebis mTlianad `gadatrialeba,~ anu pragma-
tizmis aRorZineba da klasikuri ganaTlebis ugul-
velbelyofa anu praqtikuli sagnebis danergva Teo-
riuli sagnebis umetesi nawilis ugulvelyofiT. Cve-
ni azriT, arc pirvelis da arc meore mimarTulebebis
ugulvebelyofa ar moitans dadebiT Sedegs, rdganac
maTi Serwymis gareSe SuZlebelia momavali Taobis
yovelmxriv momzadeba; sxva SemTxvevaSi miviRebT mx-
olod Zalze viwro specializaciebs - profteqsas-
wavleblebis msgavsad, es ki ver pasuxobs civilize-
bul samyaroSi adamianis srulfasovan pirovnebad
momzadebis Tanamedrove moTxovnebs.
bunebrivad ismeba sakiTxi: ras warmoadgens adami-
anis pirovnebad formirebis pedagogiuri infrastruq-
turis Tanamedrove (Semotanili aSS ganaTlebis
sistemidan) teqnologiebi?
upirvels yovlisa, Cven vxvdebiT uamrav ucxo
terminebs (sitvebsa da sityavTa marags), rc niSnavs
inglisuri enis aucilebel codnas.
aRsaniSnavia is garemoebac, rom xSir SemTxvevaSi
sabWoTa ganaTlebis sistemaSi iyo ucxo cnebebi (sx-
vadasxva Teoriebisa da mimarTulebebis Seswavlisas),
magram es iyo mxolod da mxolod (monizmze ageb-
uli) `burJuaziluli Teoriebis kritikis saxiT~(?!)
da araviTari sxva formiT (yovlad miuRebeli iyo

19
`samSoblos Ralatis doneze~, ganixileboda rogorc
ideologiuri diversia (?~) disidentobis doneze (?!)
meore mxriv, sabWoTa pedagogikis mecnierebis sa-
fuZvlebi da masSi Semavali klasikosebi (da maTi
moZRvrebebi, Teoriebi da a.S.) umetes SemTxvevaSi ibe-
Wdeboda damaxinjebul formebSi; yvelaferi keTdebo-
da (araavtorizebuli azrebiT da ideebiT) sabWouri
ideologiis Sesatyvisad. warmoidgineTY pirovneba
- ian amoskiomenski (Cvens garda mTels msoflio-
Si iyo cnobili mxolod da mxolod - komeniusis
saxelwodebiT da Zalze iSviaTad iwereboda an gam-
oiTqmevoda es saxeli. CvenTan is iyo - ian amos ko-
menski (?!) (1592-1676) gamoCenili pedagogi, aRmzrdeli
da pedagogikis mecnierebis (didaqtikis) fuZemdebeli,
moazrovne da humanisti. xolo Zalze gakvriT naTqva-
mia, rom igi iyo `CexeTis Zmobis~ (protestantuli mim-
devrobis saxelovani moazrovne) pastori (patriarqi
Tu gind episkoposi, magram kaTolikebs moSorebuli)
da Tanac mebrZoli (aramarto suliskveTebiT) CexeTis
gaerTainebisaTvis dampyrobelTa winaaRmdeg, aramed
xmlis Zalis gamoyenebiT. da mTeli misi moZRvreba
gamsWvalulia RmerTis kurTxeviTa da vedrebiT, xolo
Cvens pedagogiur literaturaSi is mogvevlina (isRa
iyo, rom jibeSi ver Caudves `partiuli bileTi~) ko-
munisturi ideebis matareblad... (sad mRvdeli da sad
komunizmis mqadagebeli?!)... ix. d. lorTqifaniZis `ian
amos komenski~ Tb. 1961 (Sedar. dedanSi).
rac Seexeba iseT filosofiur mimarTulebas (si-
tyvebs) sxvadasxva Teoriebs, mimdevrobas, rogoricaa
pragatizmi, egzistencializmi, neoTomizmi, material-
izmi da sxva, Tanamedrove etapze saqarTvelos peda-
gogiuri mecniereba ganixilavs rogorc pedagogiuri
ideologiuri mimarTulebis, aseve saswavlo procesis
arsis, miznebis da teqnologiebis dadgenis saSuale-

20
bebas.
amrigad, wina periodebTan SedarebiT am termine-
bis mimarT qarTul pedagogiur mecnierebaSi sruli-
ad saxeSecvlili midgoma sufevs, radganac meTod-
ologiuri monizmi dReisTvis Seicvala dualizmis
gamoyenebiT (am sakiTxTan dakavSirebiT ix. lit. da-
narTSi XI). TandaTan Semodis gaxSirebuli ucxouri
sityvaTa maragi, rac ganapiroba socialisturi bana-
kis daSlis Semdeg aSS-s TaosnobiT msoflioSi er-
Tiani saganmanaTleblo sivrcis Seqmnam. am procesma
gardaqmna uamravi samecniero pedagogiuri terminebi,
magaliTad TviT termini `pedagogika~ bevr dasavle-
Tis qveynebSi Seicvala `ganaTlebiT~ (e.i. es sityva
gaxda ufro farTo masStabisa da moculobis). amave
dros TandaTan Semodis (gaxSirebiT) ucxouri (ing-
lisuri) sityvebi da sityvaTa maragi, miuxedavad imisa,
rom is diskusiis sagnad aris qceuli. karga xania
pedagogiur mecnierebaSi TviT termini (sityva) `ped-
agogika~ (romelic warmoqmnilia berZnulidan, rac
niSnavs bavSvTa tarebas), saukuneTa ganmavlobaSi am
terminma miiRo saxecvlileba da gamoiyeneba ufro
farTo gagebiT, rogorc momavali Taobis swavlebis,
ganaTlebisa da aRzrdis mecniereba. amave dros me-19
da gansakuTrebiT me-20 ss. Semovida uamravi pedago-
giuri terminebi, maT Soris: `pedologia~ (mecniereba
bavSvTa fizikuri da fsiqikuri ganviTarebis Sesaxeb,
pedagogikis mecnierebaSi Semavali aratradiciuli
formis dasaxelebani: ,,pedgogiuri anTropologia”
(aRmzrdelisa da aRsazrdelis, subieqtisa da obieq-
tis urTierTobis process saswavlo-aRmzrdelobiT
procesSi asakobrivi, socialuri pirovnuli, individ-
ualuri sxvaobis aRweras), ,,androgogika (mozrdili
adamianis aRzrda), `gerontogika~ (mesame asakis, anu
xandazmulTa pedagogika), `pedagogia~ (pdagogikis

21
Teoriisa da praqtikis erTad aRebuli (Serwmulad),
`panpedia~ (sayovelTavo ganaTleba da aRzrda) da
sxva.
bolo wlebSi dasavleTidan Semotanilia iseTi
terminologiebi, romelnic amdidreben pedagogiur
mecnierebas, rogoricaa: pedagogiuri infrastruqtura,
pedagogiuri teqnologia, pedagogiuri proeqtireba
da modelireba, pedagogiuri konstruireba, pedagogi-
uri paradigma, pedagogiuri inovaciebi, pedagogiuri
menejmenti da a.S.
mokled gadavxedoT TiToeul maTgans, romelTa
codna saWiroa ganTlebis sferoSi.
1. ras warmoadgens adamianis,formirebis pedagogiuri
infrastruqtura?
termini `pdagogiuri infrastruqtura~ (laT-dan –
infra qveviT, qveS, qvemoT da struqtura agebuleba,
dawyeba, dalageba, ganlageba, adgilmdebareoba da sxva.
mniSvnelobiT), Semotanilia pedagogiur mecnierebSi
sxva mecnierebaTa dargebidan, maT Soris ekonomikis,
teqnikuri codnis da socialur cxovrebis Semswav-
lel dargebidan, romlebic uSualod uzrunvelyofen
sawarmoo procesebs da sazogadoebis cxovelmoqmed
pirobebs, e.i. es termini ganixileboda rogorc meur-
neobis dargebis kompleqsi (gzatkecilebs, arxebs, wy-
alsacavebis, xidebis, aerdargebis, rkinigzis trans-
portis, kavSirgabmuloba da aS.) romelic emsaxureba
samrewvelo da sasoflo-sameurneo warmoebas. es ter-
mini ekonomikur literaturaSi gaCnda XXs. 40-iani ww.
damlevs; rac Seexeba am terminis gadmotanas peda-
gogiur mecnierebaSi gamoiwvia Semdegma garemoebebma.
upirveles yovlisa, saxelmwifos ideologiurma sax-
ecvlilebam moiTxova mTeli ganaTlebis struqturis
Secvla (reformis saxiT), aman ki gamoiwvia ganaTlebis
sistemis (masSi Semavali yvela struqturebis muSao-

22
bis gadasinjva), rac Tavis mxriv iqonia zemoqmedeba
mecnierebis infrastruqturis saxecvlilebaze. e.i. es
termini pedagogiuri mecnierebaSi Semovida mecniere-
bis cxovrebasTan kavSiris moTxovnilebis zegavlen-
iT, ramac gamoiwvia ganaTlebis sferoSi Semavali
mecnierebis struqturizacia, sadac Zalze gaaxlebu-
lad unda iyos gamosaxuli ganaTlebisaa da aRzrdis
formebi, struqtura, princi pebi, meTodebi, princi pebi
da a.S. romelic amdidrebs erTian pedagogiur pro-
cess, swavlebisa da aRzrdis axlebur midgomas, rac
iwvevs evropisebur ganaTlebis modelis aTvisebas. es
imis niSania, rom miuxedavad dRevandeli saqarTvelos
cxovelmoqmedebis urTules pirobebSi sazRvargare-
Tis pedagogiuri informaciis nakadi mainc Zlierdeba,
rac Tavis mxriv iwvevs pedagogiuri mecnierebis kv-
levebis gamococxlebas.
ismeba bunebrivi kiTxva - ras warmoadgens adami-
anis formirebis pedagogiuri infrastrqutura? Tav-
is cxovrebis manZilze adamiani viTardeba rogorc
pirovneba, Seerwymeba Tavisi sazogadoebas kulturisa,
da urTierT damokidebulebis sistemaSi da warmodge-
ba pirovnebad. am termins fsiqologiisa da pedagogi-
kis mecniereba xsnis rogorc Secnobisa da samyaros
aqtiur gardaqmnels anu sazogadoebriv individums
– subieqts, e.i. gonieri arseba, romelsac gaaCnia me-
tyveleba da SromiTi moRvaweobis unari. konkretuli
adamiani, mocemuli sazogadoebis wevri, xolo TviT
sazogadoeba warmogvedgineba rogorc pirovnebis gan-
viTarebis cxovelmyofeli piroba.
pirovnebis ganviTarebis problemebs ganixilaven
msoflios umetes qveynebSi rogorc ideologiasa
da aRzrdis miznebTan dakavSirebuls. pirovneba xa-
siaTdeba gansazRvruli (garkveuli) Sexedulebisa
da damokidebulebis maCveneblebiT, sakuTari mor-

23
aluri moTxovnilebebiT, aqtiurobis doniT da sxva
TvisebebiT, romelic lagdeba cxovrebis pirobebis
kvalobaze. pirovneba ar SeiZleba iyos izolire-
buli konkretul istoriul pirobebisagan, vinaidan
is warmoadgens yvela sazogadoebariv damokidebule-
baTa erTobliobas. amitom pedagogiuri mecniereba
eyrdnoba ra filosofiis, fsiqologiis, socialuri,
biologiuri da sxva mecnierebaTa monacemebs, igi
pirovnebas gansazRvravs rogorc adamians Tavisi
sakuTari socialur ganpirobulobiT, individualu-
rad gamosaxuli Tvisebebis (Taviseburebani) mqone
(inteleqtualuri, emociuri, religiuri, nebisyofiTi)
pirovnebad. aqedan gamomdinare, pirovneba warmoadgens
calkeul individualur pirovnebas, e.i. gmoirCeva sx-
visgan iseTi TaviseburebiT:, rogoricaa: xasiaTi, tem-
peramenti, inteleqti, emocionaloba d a.S. xolo imiT-
vis, rom is gaxdes pirovneba, adamianma unda miaRwios
fsiqikuri ganviTarebis gansazRvruli (garkveuli)
dones aRzrda-ganaTlebisa da piradi gamocdileb-
is saSualebiT. pirovnebis aqtiurobis ganapirobebs
uamravi piradi da sazogadoebrivi moTxovnilebebi.
magram misi ganviTarebis done damokidebulia imaze,
Tu ramdenad aqvs mas normirebuli urTierToba ada-
mianebTan da garemomcvel sinamdvilesTan, radgan pi-
radi, subieqturi (moTxovnilebebi, azrovneba da a.S.)
ganuyofelia obieqtur realobasTan da, saerTod, gare
samyarosTan. swored adamianis formirebis pedago-
giuri infrastruqturis Seswavla da praqtikulad
gamoyeneba uxsnis sazogadoebas pirovnebis erTiani,
mTliani ganviTarebis gzebs, rac mniSvnelovnad gan-
pirobebulia Tanamedrove pedagogiuri teqnologieb-
is optimalur gamoyenebaze. mokled gavecnoT Tu ras
moicavs es kanoni.
2. ra aris da ras moicavs pedagogiuri

24
teqnologia?
es terminebi Sedgeba ramodenime berZnuli
sityvisagan da niSnavs: peidagogos - aRmzrdeli, xolo
TviT pedagogikis mecnierebis terminia - pedagogika e.i.
mecniereba adamianis aRzrdisa da ganaTlebis Sesaxeb,
romelic ikvlevs (xsnis) pirovnebis formirebis
kanonzomierebebs.
rac Seexeba teqnolgias, is Sedgeba ori berZnuli
sityvisagan: tecne xelovneba, xeloba, ostatoba, mox-
erxeba, unari, marjve da a.S. da logia-logos sityva,
codna, swavleba, mecniereba da a.S., e.i. pedagogiuri
teqnologia ganixilavs swavlebis, aRzrdisa da gan-
viTarebis meTodebis erTobliobas, romlis meSveo-
biT xdeba adamianis pirovnebis formireba. pedago-
giuri mecnierebis disci plina, romelic Seiswavlis
ganaTlebis meqanizmebs da sxva kanonzomierebs, rom-
lebic moqmedeben swavla-ganaTlebisa da aRzrdis
procesebSi da warmoadgenen zogadsaganmaTleblo
progresis nawils.
rogorc zemoT iTqva, pedagogiuri teqnologia
warmoadgens pedagogiuri mecnierebis, e.i. swavla-
ganaTlebisa da aRzrda-ganviTarebis meTodebis er-
Tobliobas, romlis meSveobiT xdeba adamianis
pirovnebis formireba.
maSasadame, terminebi: pedagogiuri infrastruqtura
da pedagogiuri teqnologiebi warmoadgenen pedagogi-
kuri mecnierebis struqturul nawils, romelnic uz-
runvelyofen pedagogiuri procesis mecnierul orga-
nizacias da pedagogiuri procesis funqciuri miznis
- yovelmxriv, harmoniulad ganviTarebuli Rirseuli
moqalaqis aRzrdas.
ganaTlebis teqnologiuri ruqa - es termini
warmoadgens teqnologiuri dokumentaciis formas,
romelSic asaxulia ganaTlebis mTeli procesi;

25
miTiTebulia swavla-ganaTlebisa da aRzrdis
sistematiuri operaciebi da maTi Semadgeneli
nawilebi, swavlebis masalebi, xerxebi, midgomebi da
meTodebi. mowyobiloba (xelsawyoebebi); swavlis
reJimi (procesi) da dro, romelic saWiroa ganaTlebis
misaRebad mecnier-muSakTa, pedagog-maswavlebelTa,
aRmzrdelTa da momuSave personalis kvalifikaciis
(momzadebis) done asamaRleblad da a.S.

gamoyenebuli literatura:

1. naTela vasaZe. ganaTlebis axali paradigma da


teqnologiebi. spma J. `moambe~ #2-3, Tb. 2000
2. ciala gordeziani. pedagogiuri teqnologiebis
Teoriuli analizi. Tb. 2005
3. ciala gordeziani. teqnologizacia ganaTlebis
ganviTarebis umniSvnelovanesi Tanamedrove tradi-
cia. spma J. ,,moambe~, #4-5, Tb. 2002
4. canava a., qelbaqiani v. ganaTlebis axali
informaciuli teqnologiebi. J. `inteleqti~, #3.
1999
5. Аретанов М.Ж. Пидкасистый П.И., Хайдаров Ж. С. Проблемно-
модульное обучение: вопросы теории технологии. Алма-Ата,
«Мекстеп», 1990
6. Атумов П.Р. Технологические основы современного
образования. Педпгогика, №2, 1996
7. Гоархаев Б.П. Новые аргументы в педагогических технологиях.
«Школьные технологии». №4. 1997
8. Бархаев Б.П. педагогические технологии воспитания и
развития. «Школьные технологии». №1. 1998
9. Беспалысо В.П. Слагаемые педагогической технологии, М.
«Педагогика». 1989
10. Беспалысо В.П. Педагогика и проссивные технологии обучения. М.,
1995
26
11. Бордовский Г.И. Извочиеов В.А, Новые технологии обучения.
«Педагогика», №5б
12. Кариенко М.П. Помогайбин В.Н. 1993. К вопросу о становлении
новой педагогической парадигмы и её техническом
обеспечении. «Школьные технологии». №1-2. 1999.

Sukhumi State University


Scientific Research Institute of Education
Doctor Eduard Chanturia

Brief analysis of traditional and modern technologies of


pedagogical
infrastructure for formation of human personality

In relation with educational system reform in the Republic of


Georgia, numerous scientific fields, including pedagogy, experienced
changes as in theoretical and ideological as in practical applicable
aspects. This was followed by acquirement of many foreign (field
specific) terminology and their introduction into conditions of practical
activity in actuality of our education system.

27
soxumis saxelmwifo universitetis leqtori
medea salia

humanuri aRzrda - moswavleTa


moraluri saxis formirebis safuZveli

XXI saukunem sxvagvarad dasva humanizmis aucile-


blobis sakiTxi. isi arsebobis deficitma daar-
Rvia umSvenieresi Segoneba: giyvardes moyvasi Seni.
kacTmoyvareobas TiTqos Zalumad kacTmoZuleoba
daupirispirda. omebi, terorizmi, atomuri bombebi da
sxva uamravi sisaZagleebi da miT gamowveuli ekolo-
giuri problemebi did safrTxes uqmnis kacobri-
obas. raSic lomis wili udevs kacTmoZuleobasa da
agresiul ganwyobas. Ees uzneoba Tu srul asakSi
vlindeboda winaT, mkveTrad gaaxalgazrdavda da ukve
saskolo sivrceSi SeiWra. Mmozardebs Soris erT-
maneTze xelis aRmarTva, sisastike da daundobloba,
pedagogiur da eTikur moTxovnebisadmi daumorCile-
bloba, arasrulwlovan samarTaldamrRvevTa dana-
Saulebi, akademiuri da pedagogiuri CamorCenilobis,
asocialurobisa da antisocialurobis statistikuri
monacemebi, ramac skolebSi mandaturebis Seyvanis
aucilebloba ganapiroba, SeiZleba calsaxad iTqvas,
rom problema Zalze seriozulia.
policiurma reJimma SeiZleba skolaSi mozardTa
sisxlis samarTlis danaSaulTa erTgvari Semcireba-
Serbileba gamoiwvios, magram rogorc cnobilia,
SedegTan brZoliT mizezi ar aRmoifxvreba. upirveles
yovlisa, unda vebrZoloT mizezebs pedagogiuri
meTodebiT, aRzrda-ganaTlebiT, moswavleTa zneobrivi
Segnebisa da grZnobebis ganviTarebiT.
mozardebSi arahumanuri qcevebisa da moqmedebis
gamomwvevi mizezebis dadgenis mizniT pedagogiuri

28
kvlevebi CavatareT Tbilisis ramdenime skolaSi da
soxumis universitetis ganaTlebis fakultetze.
saanalizod saWiro raodenobis masalebis
mosapoveblad ZiriTadad gamoviyeneT kvlevis
werilobiTi anketuri gamokiTxvis meTodebi
moswavleebTan da studentebTan,xolo maswavleblebTan
saubris meTodiT davkmayofildiT.
Cveni respodentebi iyvnen IX-XI klasis moswavleebi
(rac Seexeba XII klass, garkveuli mizezis gamo maTTan
Sexvedra ver moxerxda) da aRniSnuli fakultetis
studentebi. AgamokiTxuliqna 212 moswavle da
studenti. anketa moicavda oTx SekiTxvas, romelTa
pasuxebi Cveni varaudiT, mogvcemda saSualebas
dagvedgina maTi Teoriuli da praqtikuli codna-
gamocdilebis done da damokidebuleba am umaRles
zneobrivi kategoriisadmi. aseve dagvenaxa humanizmis
ganviTarebis dinamika asakobrivi sxvaobis mixedviT.
dasmuli iyo Semdegi kiTxvebi:
1. ra aris humanizmi?
2. humanurobis ra magaliTi SegiZlia daasaxelo
mxatvrul an realuri sinamdvilidan?
3. ramdenad migaCnia Seni Tavi humanistad?
4. ra Tvisebebs afaseb maswavlebelSi?
pirvel kiTxvas gamokiTxulTa 64%-ma SedarebiT
sworad upasuxa: ,,kacTmoyvareobaa”, ,,adamianis siyvar-
ulia”, ,,moyvasis siyvaruli”, ,,megobrisTvis Tavdadeba”,
,,megobris erTguleba”……da a. S.
humanizmi patriotizmSi eSleba 36%-s, xolo 8%-ma
am SekiTxvas saerTod ar gasca pasuxi. am bolo or
kategoriaSi moxvdnen, skolis gamokiTxulTa samive
klasis moswavleebi da sami studenti.
meore kiTxvaze: ,,humanurobis ra magaliTi Segi-
Zlia daasaxelo mxatvrul an realuri sinamdvili-
dan?” moswavleTa 12%-ma daasaxela mxatvruli sf-

29
erodan oTaraanTqvrivi, ,,vefxistyaosnis” dadebiTi
gmirebi, ,,aluda qeTelaurSi” mindia, 1%-ma - ,,gvelism-
Wamelidan”, erTma moswavlem - solomon brZeni. ni-
muSad moviyvanT citatas: ,,me vici (Tu ar vcdebi) rom
solomonma israelis mefem bevri da Zalian bevri
simdidre Seswira ierusalimis taZris Senebas es misi
valdebulebac iyo magram man ise didZali qoneba Ses-
wira rom namdvilad mimaCnia humanistad” (aq weris
kulturaze arafers vambobT, am SemTxvevaSi Cven mx-
olod zneobrivi msoflmxedveloba gvainteresebs).
realuri sinamdvilidan gamokiTxulTagan erTma
mixeil saakaSvili daasaxela humanistad. Oorma - iavnanas
fondi. 6%-s ki miaCnia, rom mxatvruli literaturaSi
bevria humanizmis magaliTi, magram aseTebi realur
cxovrebaSi ar arian.Aaqve moviyvanT amis ramdenime
ti piur magaliTebs: ,,realuri sinamdvilidan?! cota
rTulia am kiTxvis pasuxis gacema, mxatvrulidan
SemiZlia davasaxelo avTandili da tarieli da a. S.
mravali gmiris dasaxeleba SeiZleba. realuridan me
jer aseTi adamiani ar Semxvedria, da mgoni ,,aseTebi”
arc arseboben, yvelanairad keTilebi da kargebi”.
Aan kidev: .,, istoriidan SemiZlia davasaxelo cotne
dadiani, Tevdore mRvdeli, dRes aseTebs sad naxav?
Mme mgoni arc arian. zogierTi mdidari exmareba
gaWirvebulebs, magram es unda yvelas daanaxon, is ar
momwons.”
aq moyvanili da sxva msgavsi magaliTebi cx-
adyofen humanizmis kategoriis Sesaxeb respodentTa
codnisa da humanuri qcevis unar-Cvevebis simwires,
adamianis mimarT skeptikur damokidebulebas. amas, cx-
adia, aqvs Tavisi mizezebic da safuZvlebic. Kisini
kargad rom ar arian informirebuli, es cxadia, magram
aRniSnuli skepticizmis axsna mxolod informaciuli
deficitiT, ar iqneboda swori. roca yvelanair sain-

30
formacio-sakomunikacio saSualebebidan uwyvet naka-
dad moedineba sazareli informaciebi siZulvilis,
daundoblobis, gautanlobis, sicruis, Ralatis, usa-
marTlobisa da sxva uamravi znedacemulobis Sesaxeb,
aseve mozardi, romelic Tavis adamianTa garemocvaSi
cxadad xedavs igive umsgavsoebebs, bunebrivia, gauCn-
deba yvelasa da yvelafris mimarT undobloba da Se-
sabamisad, upativcemloba. aRniSnul respodentTa es
Sinagani protesti arsebuli sinamdvilis, socialuri
garemos mimarT maswavlebelTa, mSobelTa da sazoga-
doebisTvis namdvilad damafiqrebeli da yuradsaRebi
problemaa.
igive respodentebi mesame kiTxvaze: ,,ramdenad
humanistad migaCnia Seni Tavi?” - pasuxoben: ,,naxevrad,::”
,,100%-dan 40%-mde mimaCnia,” ,,ar mimaCnia,” ,,naklebad,
egoisti var,” ,,raRac momentSi var humanisti da
raRac momenti ar var,” ,,mainc da mainc keTili ar var
magram arc boroti nu raRac doneze mainc keTili
var,”,,var humanisti magram ara yvela mxriv,” ,,Cemi Tavi
didad ar mimaCnia, humnistad. kacTmoyvare da gamgebi
var, magram kidev bevri maklia iqamde, rom Cems Tavs
humanisti vuwodo” da a. S. aq moviyvanT kidev erT
pasuxs, romelic sagulisxmo azrs Seicavs: ,,roca
ufro patara viyavi miyvarda adamianebTan urTierToba
da kargad vepyrobodi maT. magram axla aravisTan
var ise axlos, rogorc sakuTar TavTan. amitom ar
mimaCnia Cemi Tavi humanistad” da a. S.
moyvanili citatebidan gamomdinare, ver vityviT,
rom maTi avtorebi gulwrfelebi da Tavmdablebi
ar arian. isini an ar Tvlian, an naklebad Tvlian
Tavs humanistebad. Aaq aSkaraa socialuri garemosa
da aRzrdis faqtoris araadekvaturoba pedagogiur
mizanTan.
bolo citataSi aSkarad ikiTxeba qveteqsti,

31
romelSic mosCans avtoris imedgacrueba, rom mainc da
mainc didi humanurobiT arc ufrosebi gamoirCevian
da amitom maTgan ganridebaSi hpova gamosavali.
Tumca arc imas malavs, rom am ganridebam garkveuli
ziani miayena mis humanur grZnobebs, gulgrilobam
daisadgura mis gulSi.
gamokiTxulTa 64%-s miaCnia,rom namdvili humanistia.
movusminoT maT: ,,Cemi azriT namdvili humanisti var,”
,,vfiqrob, rom sakmarisad humanuri adamiani var,” ,,Cemi
Tavi humanistad mimaCnia Tanac Zalian humanistad,”
,,me mgoni var humanuri,” ,,me Cemi Tavi marTla mimaCnia
humanistad imitom rom kacTmoyvare da erTguli var
yvelasaTvis” da sxva.
mocemul pasuxebSi naTlad Cans avtorTa
TviTkmayofileba, siamaye da yoyloCinoba, sakuTar
Tavze maRali warmodgena. Tu weris kulturis
donesac gaviTvaliswinebT Tavisi kaligrafiiT da
imas, rom saerTod araferia naTqvami maTi praqtikuli
humanuri qcevisa Tu moqmedebis Sesaxeb, romelic maTi
,,did humanurobis” argumentad gamodgeboda. advili
aRmosaCenia savalalo gansxvaveba miRweulsa da
misaRwevs, realursa da idealurs Soris maT humanur
aRzrdilobaSi.
meoTxe kiTxvas: ,,ra Tvisebebs afaseb maswavlebelSi?”
(aseTi zogadi kiTxva imitom avirCieT,rom moswavleebs
Tavi ar aeridebinaT pasuxze, radgn adgili hqonda
aseT precedents) respondentTa 84%-ma dadebiTad
upasuxa, 6%-ma dadebiTic daasaxela da uaryofiTic,
10%-ma Tavi Seikava, aqve moviyvanT jer pirveli
kategoriis respodentTa pasuxebs. magaliTad: ,,me
davasaxelebdi maTematikis maswavlebels mas bavSvebi
uyvars da maT sul exmareba,” ,,roca Sen rames ver
gaigeb da maswavlebeli gagiyvans calke da agixsnis.
roca moswavleebs ar arCevs da yvelas erTnairad

32
pativscems”. roca Seuracxyofas ar gayenebs anu
mTeli klasis win ar gamcirebs.” ,,maswavlebelSi
vafaseb siyvaruls moswavlis mimarT. misTvis
gagebas da TanagrZnobas, gakveTilze simSvides da
obieqturobas. Tumca TviTonac ar unda daiCagros Tavi
arahumanuri moswavleebis xelSi”, ,,samarTlianobas
da moswavleebTan karg urTierTobas,” ,,maswavlebeli
unda iyos mimtevebeli, ar unda arCevdes bavSvebs” da
a. S.
rogorc vxedavT, moswavleebi TavianTi mas-
wavleblebisgan moelian siyvaruls, TanagrZnobas,
Tanadgomas, gagebas mimteveblobas, samarTlianobas,
obieqturobas, gakveTilze wesrigis damyarebis unar-
Cvevebs, pedagogiur ostatobas. Tumca imasac amCneven,
rom arian arahumanuri bavSvebi, romlebisgan Tavdacva,
konfliqtebis umtkivneulod ganeleba arc ise ad-
vilia maswavleblisTvis.
moyvanili magaliTebidanac kargad Cans Riadac da
farulad humanizmis antonimebi. magaliTad: damcireba,
Seuracxyofa, mikerZoebuloba, usamarTloba da arao-
bieqturoba, gulgriloba, romelic zogierTi maswav-
leblisTvis es ucxo xili ar unda iyos. Aam mosaz-
rebas gvimtkicebs zemoT aRniSnul meore kategoriis
respodentTa pasuxebi. rogoricaa: ,, . . . ar unda ar-
Cevdes bavSvebs,” ,, . . . maswavlebeli borotad ar unda
iyos ganwyobili moswavlisadmi,” ,, . . . maRizianebs
gaugebar maswavlebeli,” ,, . . . roca moswavleebs ar
arCevs da yvelas erTnirad pativscems,” ,,roca Seu-
racxyofas ar gayenebs da calke dagelaparakeba” da
a. S.
am zogadad naTqvam sityvebSi aSkarad igrZnoba
skolaSi amgvari precedentebis arseboba, pedagogiuri
kulturis deficiti, Drac naTlad Cans soxumis
saxelmwifo universitstis ganaTlebis samecniero-

33
kvleviTi institutis mier 2010 wlis pirvel naxevarSi
Catarebul pedagogiur gamokvlevebSi, romlis
Sedegebi Sesabamisi pedagogiuri rekomendaciebiT
sistemtiurad ganixileboda ganaTlebis samecniero-
kvleviTi institutis gegmiur seminarebsa da
samecniero konferenciaze. Aaseve ganaTlebis
fakultetis profesor- maswavlebelTa da studentTa
samecniero konferenciebze.
sanam aRniSnuli problemebis Sesamsubuqeblad
mainc saTanado
rekomendaciebs SevimuSavebdiT, erTxel kidev
ufro dawvrilebiT gavecaniT saerTod pedagogikis
TeoriaSi da kerZod cnobil aRorZinebis xanis humanist
pedagogTa Teoriul-praqtikul gamocdilebas. Aramac
mogvca saSualeba, am mxriv warsulisa da awmyos
miRwevebi SesabamisobaSi mogveyvana Tanamedrove
zneobriv moTxovnebTan.
humanizmis epoqam kacTmoyvareobis aRzrda daudo
safuZvlad pedagogiur saqmianobas. aRorZinebis xanis
peadagog-klasikosebma gabatonebul skolastikur-
dogmatur aRzrdas moswavlis pirovnebisadmi
pativiscemisa da misi yovelmxriv harmoniuli
ganviTarebis idea daupirispires. maT kacobriobis
istoriaSi yvelaze brwyinvale antikur samyaros
miapyres Tvali da iwyes Zieba im pedagogiuri
WeSmaritebisa, romelic warmatebas moutanda
italias, safrangeTs, germanias. aRzrdis aTenuri
da spartanuli aRzrdis sistemis SemoqmedebiTad
aTvisebis safuZvelze Camoayalibes humanuri aRzrdis
axleburi koncefciebi da warmatebiT ganaxorcieles
evropis axal sinamdvileSi.
humanist pedagog-klasikosTa: verjerios, vejios,
pikolominis, brunos Teoriul naSromebSi, aseve
de feltres pedagogiur praqtikul saqmianobaSi

34
gamoikveTa humanistur pedagogiuri sistema
ganviTarebis perspeqtiviT. isini adamianSi sxeulisa
da sulis harmoniuli ganviTarebis ideas emxrobodnen
da Sesabamisad, gonebriv, sulier-zneobriv da fizikur
aRzrdas moiTxovdnen. saswavlo-aRmzrdelobiT
procesSi, upirveles yovlisa, gaTvaliswinebuli
unda yofiliyo bavSvis interesebi, misi asakobriv-
individualuri specifika, fsiqologiur-pedagogiuri
Taviseburebebi. Aqedan gamomdinare, aRorZinebis xanis
humanist-pedagogTa ideebis amosavali princi pi iyo
mTeli ganaTlebis sistemis bavSvTa ganviTarebisa da
aRzrdis potencialur SesaZleblobaTa maqsimaluri
gamovlinebis, maTi midrekilebebisa da interesebis
Sesabamisad mowyoba.
ara marto aRorZinebis humanistma pedagogebma,
saerTod, pedagogikis klasikosebma (kvintiliane,
komenski, jon loki. Jan-Jak ruso, distervegi,
uSinski, gogebaSvili daa.S) xazi gausves gonebrivi
da moraluri aRzrdis prioritetulobas. maT
mecnierulad gansazRvres da daasabuTes am
amocanebis praqtikuli realizaciis gzebi, meTodebi,
princi pebi da saSualebebi. Tanamedrove eniT rom
vTqvaT, ZiriTadi pedagogiuri teqnologiebi, romelTa
analizi gadmoveciT Cvens wignSi: ,,humanizmis aRzrdis
istoriuli da Tanamedrove aspeqtebi.” amitom aq
movixmobT praqtikos pedagogis vitorino de feltres
saskolo praqtikis unikalur gamocdilebas. man
pirvelma moaxerxa humanuri moZRvrebis praqtikuli
realizacia da 1424 wels hercog mantuanis sasaxleSi
moawyo ,,sixarulis skola”, sadac erTad swavlobdnen
warCinebulTa, mdidarTa da RaribTa Svilebi
Tanaswor pirobebSi. de feltres mizani iyo jansaRi,
zneobrivi, aqtiuri, energiuli da xalisiani Taobis
momzadeba. ilia WabWavaZe gansakuTrebuli interesiT

35
saubrobs de Ffeltresa da misi pirveli humanuri
skolis Sesaxeb, rogorc magaliTze: mantuas skola
,,erTi uZvelesi saSualo saswavlebeli iyo evropaSi,
romelmac yvelaze uwin safuZvlad da saTaved dado
axali moZRvreba humanurobisa,vitorinos meTaurobiTa,
vitorinos idealad, anu magaliTad hqonda aTenuri
,,gimnasii,” sadac erTnairi da Tanaswori yuradReba
iyo miqceuli, rogorc ymawvilis Wkua-gonebis
ganviTarebasa da gaZlierebazed, isec Zval-xorc-
janis gamagrebasa da gaRonierebazed.”
vitorino da feltres ,,sixarulis skola” ara mar-
to pedagogiur-humanuri princi pebiT, aramed gareg-
nul-didaqtikuri mowyobilobiTa da esTetikurobiT
gamoirCeoda. skolis Senoba bunebaSi momajadoebel
adgilas mdebareobda, oTaxebi iyo naTeli, vrceli,
kedlebi - freskebiT, sabavSvo saTamaSoebiT moxat-
uli. TviT saxelwodeba ,,sixarulis skola” Tavisi
JreradobiTac mimzidveli da saintereso iyo. Aaq yve-
la da yvelaferi pirovnebis srulyofilebas, bavS-
vis ganviTarebis bunebriv, potencialuri SesaZle-
blobebis gamovlineba-ganviTarebas emsaxureboda.
gonebrivi zneobrivi, esTetikur da fizikuri aRzrda
kompleqsurad, sistematurobisa da Tanmimdevrobis,
asakobrivi da individualuri Taviseburebis gaTval-
iswinebis princi piT mimdinareobda. novator maswav-
lebels metad kargad hqonda warmarTuli fizikuri
aRzrda. moswavleebi euflebodnen cxenosnobas, cur-
vas, farikaobas. Ddasja nebadarTuli iyo mxolod
zneobrivi wesebis darRvevisas. gansakuTrebul yura-
dRebas aqcevdnen siarulis, qcevisa da moqmedebis ma-
nerebs. iswavleboda Zveli enebi, romauli da berZnu-
li literatura, maTematika. Ggamoiyeneboda swavlebis
didaqtikuri TvalsaCino masalebi, praqtikuli sam-
uSaoebi. wera-kiTxvis Seswavlisas iyenebdnen feradi

36
muyaosgan gamoWril asoebs. vitorino gansakuTrebul
mniSvnelobas aniWebda moswavleebSi SegrZnebebisa
da aRqmebis unaris ganviTarebas, rogorc Semecnebis
safuZvels. Yyvela bavSvisTvis swavla-aRzrdisaTvis
erTnairi garemo iyo Seqmnili. Yyvela maswavlebeli
erTnair moTxovnebs uyenebda TiToeul aRsazrdels.
igi did mniSvnelobas aniWebda aRzrdaSi aRmzrdel-
is pirad magaliTs.
de feltre piradad swavlobda TiToeuli moswav-
lis individualur Taviseburebebs da mis Sesabamisad
adgenda sawavlo-aRmzrdelobiT RonisZiebaTa siste-
mas. is mudam maTTan erTd iyo. Aaswavlida maT, maTTan
erTad sauzmobda, sadilobda, vaxSmobda, TamaSobda,
maTTan erTad midioda eqskursiebze da a. S. bunebriv-
ia, bavSvebsac uzomod uyvardaT igi, Rrmad swamdaT
misi da amitom siamovnebiT emorCilebodnen. rogorc
cnobilia, maswavleblis avtoriteti ki pedagogiuri
zemoqmedebis yvelaze marjve iaraRia.
vitorino moswavleebs sentenciebiT Tavs ar
abezrebda. igi literaturasa da zneobriv magaliTebs
iyenebda aRzrdaSi. maT mxolod iseT klasikosebs
akiTxebda, romelTac SeeZloT maT fsiqikasa da
gulze dadebiTi, STamagonebeli zemoqmedebis moxdena.
mTeli saswavlo-aRmzrdelobiTi procesi yovelTvis
saboloo pedagogiur mizanze iyo orientirebuli,
rac saSualebas aZlevda did pedagogs gzadagza
ekontrolebina aRsazrdelTa aRzrdisa da
ganviTarebis procesi.
vitorino de feltres ,,sixarulis skolis”
saqveynod da saukunod cnobili warmateba
ganpirobebuli iyo saskolo praqtikis pedagogikis
TeoriasTan organuli kavSiriT. humanuri pedagogikis
klsikosebis Sexedulebebi antikuri xanis ideebidan
sazrdoobda, viTardeboda da ixveweboda erovnul

37
niadagze, ramac Tavis apogeas miaRwia italiaSi.
zemoTqmulidan gamomdinare, SeiZleba davaskvnaT,
rom moswavleebSi humanuri msoflmxedvelobis
formireba SesaZlebelia humanizmis TvalsaCino
magaliTebiT, klasikuri literaturis sistematuri,
Segnebuli, aqtiuri kiTxviTa da ganxilvebiT (Tu
mainc da mainc ucxourad gnebavT prezentaciebiT),
wrfeli urTierTobiTa da siyvaruliT, samarTliano-
biTa da uangaro mzrunvelobiT. Ees ki maswavleblis-
gan moiTxovs kacobriobis mier dagrovili pedago-
giuri codna-gamocdilebis SemoqmedebiTad aTvisebas,
erovnuli da Tanamedrove moTxovnebTan da aRsaz-
rdelis asakobriv da individualur TaviseburebebT-
an SesabamisobaSi moyvanisa da praqtikul gamoyenebis,
pedagogikuri mecnierebisa da pedagogiuri xelovne-
bis ostaturad Serwymis unar-Cvevebs.

38
gamoyenebuli literatura

1. j. beriSvili, T. karanaZe iakob gogebaSvilis


humanizmi. Tb.1992
2. i. gogebaSvili rCeuli pedagogiuri da
publicisturi nawerebi. T. I, Tb. 1910.
3. esTetikuri aRzrdis ideebi, anTologia. Tb., 1973.
4. n. vasaZe, pedagogika Tb., 2002.
5. n. vasaZe. pedagogikis istoria. Tb. 2004.
6. Г. Жураковский. Очерки истории античной педагогики М,
1963
7. П. Фридолин. Педагогическии идей итальянского
возраждения. М., 1929
8. Г. Фоийгт. Возраждение класической древности т.1
М.,1984.
9. WavWavaZe i. pedagogiuri Txzulebebi. Tb. , 1949.
CigogiZe k.,ilia WavWavaZe da aRorZinebis humanisti
pedagogebi. J. ,,mzrdeli yrmisa”, Tb. #3,4.1995.

Humane ways of Humene Education


M.Salia

The problems, causes and results of humane education are shown


in this research. It contains preventive-corrective methods based on
the theoretical approaches of Renaissance humane teachers Vitorino
da Philtres according the examples of their school practice

39
soxumis saxelmwifo universitetis ganaTlebis
samecniero-kvleviTi institutis
mecnier-TanamSromeli,
pedagogikur mecnierebaTaDdoqtori, Pprofesori
gulnaz xuxua

Tvalis roli pirovnebis formirebaSi

SegrZnebaTa fizikur organoebs Soris Tvali


umTavresia. misi meSveobiT SevigrZnobT da
aRviqvamT garemomcvel sinamdviles mTeli Tavisi
mravalferovnebiT: mega, makro Tu mikro samyaros:
mzes, mTvares, varskvlavebiT moWedil cas, dedamiwas
Tavisi floriT, fauniT, wylebiT; ferebs, formebs,
moculobas, raodenobas, simaRles, sigrZes, siganes,
siRrmes, mdgomareobas, mdebareobas, simsuqnes,
sigamxdres da a. S. Tvalis saSualebiT aRibeWdeba
cnobierebaSi nanaxi materialur-realuri sinamdvile.
amasTan dakavSirebiT, fsalmunmomReralma daviTma
Tqva: ,,roca vuyureb cas, Seni TiTebis namoqmedars,
mTvaresa da varskvlavebs, Sen rom Seqmeni, vfiqrob:
ra aris mokvdavi kaci, rom gaxsovs da zrunav masze’.’
Mmxedveloba rom ara, verc safrTxes davinaxavdiT,
romelsac sistematurad vawydebiT.
Tvali ,,saSualebas gvaZlevs davtkbeT Cvens
irgvliv arsebuli salamaziT, saocari qmnilebebiT,
davrwmundeT RvTis arsebobaSi da aRvfrTovandeT
misi sidiadiT.’’ (J. saguSago koSki’’ #15, 2010, gv.20).
Tvali xiluli samyaroTi uxilavis Sesaxeb gvamcnobs.
fizikuri Tvali xilulze dakvirveba-gaazrebis
safuZvelze gonebis Tvals warmoSobs, romelic
gvexmareba garemomcveli sinamdvilis, faqtebisa da
movlenebis sworad SegrZnebasa da aRqmaSi, gvicavs
cduneba-safrTxeebisagan.

40
Tvali mWidrod ukavSirdeba gonebas, goneba
ki - guls. guli ki aRZravs emociebs, grZnobebsa
da survilebs. survili anu ndoma ki aaqtiurebs
azrovnebas am mimarTulebiT da cnobiereba mTlianad
kavdeba am survilis dakmayofilebisaTvis fiqriT.
danarCeni ki yvelaferi meore xarisxovani xdeba.
Semdeg fiqri gadadis realobaSi.
ra safrTxeebs unda avaridoT Tvali, cdunebas rom
ar avyveT?
dRes mecnierul-teqnikurma progresma moicva mTeli
msoflio. gansakuTrebiT momravlda Tanamedrove
sainformacio-sakomunikacio saSualebebi, rogori-
caa: televizia, mobiluri telefoni, interneti, - rac
iqca adamianTa umetesobis cxovrebis azrad. GgaCnda
kiTxva: ,,teqnika-kurTxevaa Tu wyevla.” - ra Tqma unda
orivea, saqme mis gamoyenebaSia. TiTqmis analogiuri
kiTxva daisva XVII saukunis safrangeTSi: ,,ganapiro-
ba Tu ara mecnierebisa da xelovnebis aRorZinebam
zneobis gaumjobeseba an gauareseba?”, romelsac peda-
gogikis klasikosma Jan-Jak rusom gabeduli pasuxi
gasca Tavis amave saxelwodebis naSromSi, rom civi-
lizaciis ganviTarebis Sedegad adamiani TandaTano-
biT mowyda bunebas, dakarga bevri adamianuri Tviseba,
sikeTe, ubraloeba, uSualoba da gaiZverad da monad
iqca. klasikosi iqve miuTiTebs WeSmariti mecnierebi-
sa da xelovnebis dadebiT mxareebze, mis progresul
gardamqmnel Zalazec. Aaqac gamoyenebis, midgomis op-
timalurobazea yuradReba gamaxvilebuli.
SeiZleba iTqvas, rom Tanamedrove civilizaciam
ganapiroba udidesi teqnikuri progresi, magram amas
ver vityviT moralur sferoSi. Mmoralis gareSe ki,
rogorc mogexsenebaT, samarTlianobaze, bednier da
mSvidobian cxovrebaze, saerTod demokratiasa da
humanizmze ocnebac ki warmoudgenelia. televizias,

41
romelmac 1931 wlidan mTeli msoflio moicva
da dRes misma ricxvma 1.5 miliards gadaaWarba,
garkveuli mosazrebiT ,,maswavlebelsac” uwodeben.
misi meSveobiT vecnobiT mTel msoflioSi da kosmiur
sivrceSi mimdinare movlenebs, qveynebsa da xalxebs,
,,vmogzavurobT tropikul junglebSi da polusebze,
mTaTa mwvervalebsa da okeanebis siRrmeebSi, vecnobiT
atomTa gasaocar samyaros da viWrebiT kosmosSi,
vigebT ra xdeba dedamiwis sxva kuTxeSi, Tvals
vadevnebT kulturasa da politikur movlenebs - imas
rac moxda da rac xdeba. televizia aSuqebs adamianTa
tragediebsa da warmatebebs. is gvarTobs, gvaswavlis
da STagvagonebs kidec.” erTi sityviT, asrulebs
SemecnebiT, eTikur da esTetikur funqciebs.
igive iTqmis internetze, mobilur telefonze, maT
unikalur dadebiT SesaZlebobebze. Rilakis an mausis
erTi dawkapunebiT, rom Sens Tvalwin gadaiSleba
mTeli samyaro.
interneti - msoflios udidesi biblioTeka. droisa
da sivrcis dimensionebSi SeuzRudavi. Mmis pirovnul
da sazogadoebriv Rirebulebas ganapirobebs misi
gamoyenebis kultura.
mobiluri telefoni - XXI saukunis saocreba. am
miniaturuli aparatis sidiades dedamiwa ver itevs.
divanze wamowolili vis ginda rom ar daukavSirde
dedamiwis kidiT-kidemde zepiri Tu werilobiTi
sityviT. dro, TariRi, mesiji, filmebi, TamaSobebi,
musikebi da a. S. es sakvirveleba Sens samsaxurSia,
sadac da rogorc ar unda iyo.
namdvilad, kurTxevaa keTilad da gonivrulad
gamoyenebuli teqnika. magram Tu gaviTvaliswinebT mis
uaryofiT mxareebs, da ar gavfrTxildebiT, SeiZleba
damangreveli, gamanadgurebeli gavlena moaxdinos
adamianze, gansakuTrebiT ki mozardebze.

42
mecnierebi, sazogadoeba Tu kerZo pirebi ukve
msjeloben da gamosavals eZeben im savalalo
Sedegebze, rac Tan sdevs aRniSnuli teqnikis
borotad da aragonivrulad gamoyenebas. saqme imaSia,
rom televiziisa da internetis informaciaTa didi
nawili Zaladobasa da pornografias exeba, romelTa
70% amerikaSia damzadebuli, 15% - evropaSi, bavSvTa
pornografiis 80% ki - iaponiaSi. axalgazrda, romelsac
jer kidev saSualo skola ar daumTavrebia, aTasobiT
mkvlelobis, Zaladobisa da seqsualuri scenebis
mxilveli xdeba. teleekranebze Tu kompiuteris
monitorze farTod da daufaravad warmodgenili
amgvari scenebi cnobismoyvareobis, SeCvevisa da
mimbaZvelobis Tandayolili unaris wyalobiT,
axalgazrdebis mier aRiqmeba rogorc Cveulebrivi
movlena, rogorc norma, rac maT qcevebSi, CacmulobaSi,
varcxnilobasa da metyvelebaSi vlindeba.
pornografiuli suraTebis axalgazrdebze
gamxrwnel gavlenasTan dakavSirebiT, teqnikur-
eleqtronuli mediis mimomxilvelma ton parsonzma
dawera: pornografia ,,ukuRmarT survilebs badebs
adamianSi, is aRvivebs avxorcul vnebebs, romlis
dakmayofilebac SeuZlebelia.”
zogjer specialurad, zogjer kidev SemTxveviT, ax-
algazrda awydeba Tvalis macdunebel pornografiul
veb-saitebs da intimur veb-CeTebs, romlis gavlena im-
denad didia, rom is mTeli arsebiT ebmeba virtu-
alur-intimur urTierTobebSi. amerikel da evro-
pel mecnierTa gamokvlevebSi Tavmoyrilia uamravi
statistikuri monacemebi pornografiiT gatacebulTa
dangreuli ojaxebis, mozardebis gonebrivi da zneo-
brivi degradaciis, seqsualuri Zaladobis, naadrevi
sqesobrivi kavSiris, ukanono fexmZimobis, moralur-
emociuri zianis, akademiuri CamorCenilobis, Sidsis

43
gavrcelebisa da sxva sisaZagleebis Sesaxeb.
pornografiuli suraTebis naxva Tu winaT mxolod
mdidrebisTvis iyo misawvdomi, dRes igi sakabelo
televiziisa da internetis qselis meSveobiT maso-
briv xasiaTs atarebs. Dda, swored, masmediis anal-
itikosis denis makalpenis azriT, pornografiuli
programebis advilad naxvis SesaZlebloba erT-erTi
faqtoria, ramac ganapiroba is, rom adamianTa didi
nawili mas miiCnevs bunebriobisa da Tavisuflebis
gamoxatvis normalur movlenad. publicisti braien
makneari pornografiis daubrkoleblad gavrcelebas
Tavisufali da jansaRi sazogadoebis ganmasxvavebel
niSnad miiCnevs. is wers: ,,sazogadoeba, romelic im-
denad ganviTarebulia, rom auRelveblad xvdeba or
srulwlovani adamianis intimuri urTierTobebis da-
ufaravad asaxvas, ufro Semwynareblulad moekideba
gansxvavebuli seqsualuri orientaciis adamianebs da
ufro advilad aRiarebs qalebis Tanasworuflebi-
anobasac.”
aseT mxardamWerTa wyalobiT, ,,dRes is gacilebiT
did gavlenas axdens kulturaze, vidre opera, baleti,
Teatri, musika da saxviTi xelovneba erTad aRebuli”
- wers publicisti jermein griri.
Zaladobisa da seqsualuri Sinaarsis Semcvleli
informaciebi uwyvet nakadad moedineba televiziis,
kinofilmebis, musikalur videokli pebis da inter-
netis meSveobiT, romelsac nebayoflobiT da didi
siamovnebiT ewafebian gauTviTcnobierebeli axalgaz-
rdebi. Aamas emateba is, rom bavSvTa didi procenti
,,telemaniakebisa” da ,,kiber-xulignebis” maxeSi ebmeba.
kamerian mobilur telefonebs skolis gasaxdelSi an
saSxapeSi deben da gadaRebul suraTebsa da video-
Canawerebs internetiT nebismier msurvels ugzavnian.
mobiluri telefoni umetes SemTxvevaSi mizezi

44
xdeba uamravi problemisa, rogoricaa: saswavlo
procesis CaSla, maswavlebelsa da moswavleTa Soris
urTierTobis gafuWeba, akademiuri CamorCeniloba,
drois fuWad flangva, sagzao avariebi da a. S.
aranakleb zianis motana SeuZlia modas.
Ppopularuli ,,varsklavebi”, romlebic meZavebisaTvis
damaxasiaTebel Cacmulobas irCeven, mozardis
moumwifebeli Tvali iwonebs da baZavs mas. Uufro
gamaognebeli is aris, rom prestiJul maRaziebSi
iyideba sabavSvo kosmetikuri saSualebebi -nair-
nairi brWyviala ferebiTa da Tvalwarmtaci dizainiT
gaformebuli, romelsac mSoblebi da axloblebi
didi siamovnebiT yiduloben da Cuqnian bavSvebs.
ufrosebisgan nebadarTuli patarebi iTiTxnebian,
i pranWebian, xalisoben da kmayofilebi arian.
Sedegi: uxamsoba, mdabio gemovneba, uzneo siTamame
da gambedaoba, zneobrivi da sulieri siRatake. mere
gvikvirs is, rac Cven vaswavleT. rogorc makalpeni
askvnis: ,,sazogadoeba imas isisxlxorcebs, riTac mis
gonebas kvebaven”.
samedicino gamokvlevebma aCvena, rom uxamsobis,
Zaladobis, ,,pornografiis yureba bioqimiur
cvlilebebs iwvevs tvinSi da misi qimiuri struqturis
nawili xdeba. rac adamians ukargavs gaazrebulad,
Segnebulad moqmedebis unars.” es ki safrTxes
warmoadgens bavSvis fsiqikur, sulier da fizikuri
janmrTelobisaTvis.
zemoTqmulidan gamomdinare, samarTlianad Cndeba
kiTxva: ra gamosavali arsebobs? specialistebis
mxridan aris uamravi SemoTavazebebi: axsna-
ganmartebebi, akrZalva, televizorisa da kompiuteris
Ria, TvalsaCino adgilze dadgma, bavSvebis sasargeblo,
socialurad Rirebuli SromiTi da SemecnebiTi
saqmianobiT, sportiT dakaveba, gaseirneba bunebis

45
wiaRSi, eqskursia, turistuli laSqrobebi, xelovnebis
saRamoebi, gamoCenil adamianebTan Sexvedrebi da a.
S. M
ra Tqma unda, es yvelaferi kargia, magram arasakma-
risi. radganYyovlad SeuZlebelia bavSvis, mozardis,
axalgazrdis Sinagani samyaro, guli da suli, misi
fiqrebi da Tvali vinmem gaakontrolos. TvalTmac-
dunebel-gamxrwneli zegavlenisgan axalgazrdebis
dacvis yvelaze optimaluri gza aris Zaladobisa
da pornografiuli informaciebis gaqroba maTTvis
xelmisawvdomi adgilebidan, magram es praqtikulad
SeuZlebelia. radgan aRniSnuli informaciebi war-
moadgens didi binZuri komerciis politikis Semad-
genel nawils. amitom komersantebi, politokosebi da
mavanTmavani, romelTa xelSia msoflio gavlenis ber-
ketebi, isini arasodes ar daTmoben gamdidrebis am
muqTa wyaros. A E
es mxolod yovlisSemoqmed RmerTs Seswevs. radgan
adamianebi xedaven mxolod imas, rac maT Tvawin aris.
RmerTi ki yvelafers xedavs: xilulsa da uxilavs,
dafarulsa da gacxadebuls. Yyvelaze ukeT RmerTma
icis Tu ra aris ukeTesi misi unikaluri qmnilebis
- adamianisaTvis. es saukeTeso aris sulieri aRzrda,
romlis mTavari kriteriumi siyvarulia. roca qristes
hkiTxes, moZRvaro, romelia udidesi mcneba kanonSi?
Mman upasuxa: ,,giyvardes ufali, Seni RmerTi mTeli
guliT, mTeli suliT, mTeli gonebiT da mTeli ZaliT.”
,,meore ki: ,,moyvasi sakuTari TaviviT giyvardes. Aam
mcnebebze didi mcneba ar arsebobs” (markozi 12:30,31).
ra aris RmerTis siyvaruli, amaze biblia martivad da
gasagebad gvpasuxobs: ,,RvTis siyvaruli is aris, rom
vicavdeT mis mcnebebs” (ioane 5:3). vicodeT simarTle
RvTis Sesaxeb: vin aris RmerTi da ras moiTxovs Cvengan?
vin aris ieso qriste? vin aris satana-eSmaki? ratom

46
xdeba amdeni ubedureba? ra moelis kacobriobas? ra
aris RvTis samefo da ras moitans is dedamiwaze?
Bbibliuri kanonebis 6:6,7 muxlebSi pirdapir
brZanebaa mocemuli mSoblebis mimarT, rom RvTis
mcnebebiT aRzardon Svilebi: ,,gulSi CaibeWde sityvebi,
romlebsac dRes gibrZaneb: Caagone Sens vaJs da
elaparake maTze saxlSi jdomisas, gzaze siarulisas,
dawolisa da adgomisas.” Svilebi rom sulierad
aRzardon, mSoblebi Tavad unda iyon aRzrdilni
RvTis SemecnebiT: ,,Sens gulSi gqondes es sityvebi,
romlebic dRes gamogicxade,” vkiTxulobT iqve.
solomon brZenma dawera: ,,daewafeT RvTis sityvebs,
SeiyvareT da ganiswavleniT” (sibrZne solomonisa 6:11).
radgan ,,Semecnebaa gonebis srulqmna, srulqmnileba
ki RmerTTan miaxloeba” (iqve 6:24). Ees rom mxolod
lamazi sityvebi ar aris da SieZleba is realobad
iqces, amis naTeli magaliTia morwmune aRsazrdelebis
yofaqceva, romlis gadamowmeba sulac ar aris Zneli.
ian amos komenskis, sulieroba, RvTis moSiSTa da
RvTismosavTa aRzrda, miaCnda sazogadoebis sulieri
gamojansaRebis mTavar saSualebad. ,,vinaidan RvTis
SiSi sibrZnis dasawyisi da dasasrulia” (ian amos
komenski, rC ped. Txz. Tb. 1949, gv. 87).
bibliaze dafuZnebuli 2007 wlis agvistos
J. ,,gamoiRviZeT!”-Si mocemulia Svidi rCeva
mSoblebisaTvis:
1. mimarTeT karg mrCevels. ,,miende RmerTs mTeli
guliT da sakuTar gonebas nu daeyrdnobi” (ig-
avebi 3:5).
2. SeqmeniT Tbili atmosfero. ,,siyvaruli gamaer-
Tianebeli srulyofili kavSiria” (koloselebi
3:14).
3. gamoiyeneT Tqveni uflebamosileba. ,,aRzarde ...
Svilebi da guls gagixareben” (igavebi 29:17).

47
4. daadgineT wesebi da Sesabamisad imoqmedeT: ,,Tqve-
ni diax iyos diax, ara ki ara” (maTe 5:37).
5. SeadgineT dRis reJimi da daicaviT. ,,yvelaferi
wesierad da organizebulad xdebodes” (1korin-
Telebi 14:40).
6. gaigeT ras grZnobs Tqveni Svili. ,,mosmenamde
pasuxis gacema ugunurebaa” (igavebi 18:13).
7. mieciT magaliTi. ,,sxvebs aswavli da sakuTar
Tavs araa?” (romaelebi 2:21)
amrigad, Cveni aRsazrdelebi rom davicvaT
avxorculi vnebebis aRmZvreli satana-eSmakis mier
dagebuli macdunebeli sanaxaobebisgan, upirveles
yovlisa, sulieri aRzrdis gziT unda ganuviTroT
gonebis Tvali, rom xiluli samyaros meSveobiT
uxilavi Seicnos. TvalsaCino Rirebuli magaliTebis,
realur sinamdvileze dakvirveba-analizis, sikeTisa
da borotebis Sepirispirebis, mizez-Sedegobriobis
da logikis meTodebiT, aseve sxva saazrovno
operaciebis swavlebis gziT aRsazrdelebs unda
SevuqmnaT amaRlebuli ideebi da moTxovnebi da
maTi dakmayofilebis pedagogiur - fsiqologiuri
da socialuri pirobebi, TviTrealizaciisa da
TviTdamkvidrebis, sulis nayofebis (siyvaruli,
sixaruli,mSvidoba,sikeTe,sulgrZeloba,yovelive kargi,
rbili xasiaTi, rwmena, Tavmdabloba) ganviTarebisaTvis
xelsayreli pedagogiuri, ojaxuri da socialur-
kulturuli garemo.

48
gamoyenebuli literatura
1. biblia, 2006
2. g. xuxua, pedagogika, Tb., 2009
3. J. ,,gamoiRviZeT,” noemberi 2009 `teqnika kurTxevaa
Tu wyevla?”
4. J. ,,gamoiRviZeT,” oqtomberi 2006 televizia ra
gavlenas axdens Tqvens cxovrebaze?
5. J. ,,gamoiRviZeT”, oqtomberi 2008 Tqveni Svili da
interneti,
6. J. ,,gamoiRviZeT” agvisto, 2003 pornografia
sazianoa Tu ara?
7. J. ,,gamoiRviZeT” 8 Tebervali, 2000 rogor avarido
Tavi safrTxes internetiT sargeblobis dros?
8. J. ,,saguSago koSki” 15 aprili, 2010
9. J. ,,gamoiRviZeT” seqtemberi, 2003 xom ar emonebiT
modas?
10. J. ,,gamoiRviZeT” marti 2007 Tvali moarideT
araraoba!
11. J. 1 noemberi, 2006 saimedo rCevebi bavSvebis
aRzrdasTan dakavSirebiT.
12. J. ,,gamoiRviZeT” agvisto 2007.Svidi rCeva
mSoblebs.

Role of an eye in the personality’s formation


Gulnaz Khukhua
Professor
60% of information is received by means of eyes. Misuse of modern
communicational means: television, internet, mobile phone and etc.,
watching pornography pictures influences the youngsters negatively
morally and academically. It is impossible to make prohibition and
control of that by outer factors. It is needed the inner motivation that the
young people avoid watching the programs showing pornography and
violence. One of these mechanisms is spiritual education, developing
of fear of God and believing in God in pupils and young people.

49
izolda buxuleiSvili
asocirebuli profesori

mozardebSi agresiulobis gamomwvevi


mizezebis Sesaxeb

dRes bavSvTa da mozardTa agresiuloba da


Zaladoba saerTaSoriso da sayovelTao problemaa,
romlis winaSe sakmaod Zlieri qveynebic dganan.
mecnier-mkvlevarTa mier Catarebuli kvlevebiTa da
arsebuli statistikuri monacemebiT, am bolo xanebSi,
yvelaze mZime mdgomareoba kolumbiaSi yofila. Cveni
qveyana am mxriv arc pirvelia da arc ukanaskneli.
Tumca, aRniSnul problemasTan dakavSirebiT CvenTan
arsebuli statistikis monacemebs Tu gavecnobiT,
faqtia, rom mozardebSi agresiam da Zaladobam imata,
rac mianiSnebs imas, rom problema arsebobs da mas
droze unda mixedva, unda moiZebnos prevenciuli
muSaobis efeqturi gzebi da saSualebebi.
termini agresia (laT. agressio) aRniSnavs sxvadasxva
qmedebebs. kerZod: Tavdasxmas, mtrobas da misT.
mecnierTa naSromebSi gamoikveTa, rom agresia, rogorc
forma, mizanmimarTulia fizikuri an fsiqologiuri
ziani miayenos vinmes.
agresia bazisur emociaTa kategorias miekuTvneba da
erT-erTi centraluri adgili ukavia am sistemaSi. misi
gamovlenis formebis mravalferovneba, iseve, rogorc
gamomwvev mizezTa mravalferovneba (bio-socialuri,
socialuri, ekonomiuri da a. S.), misdami yovelTvis
iwvevda mecnierebis, praqtikosi specialistebis,
sazogadoebis sxvadasxva fenis, ganaTlebis muSakebisa
da, saerTod, asakis adamianTa did interess.
bavSvTa agresiis kvleviT mravali mecnieri iyo
dainteresebuli (pedagogikis, fsiqologiis, fsiqi-

50
atriis, medicinis specialistebi). maTgan aRsaniSnavia
- z. froidi, robert beroni, debora riCardsi, barbara
kreixi, fromi, basi, S. nadiraSvili, n. imedaZe da sxv.
ganvixiloT zogo maTganis mier Catarebuli
eqsperimenti, Tu dakvirveba mozardebSi agresiuli
qcevis motivebis, warmoSobis mizezebisa da maTi
daZlevis Taobaze.
am mxriv, mniSvnelovan Teoriul da klinikur
monacemebs Seicavs z. froidis fsiqoanalitikuri
Teoria. Cven aq ar SevCerdebiT am Teoriis axsnaze,
magram aRvniSnavT, rom, miuxedavad uamrav, sxvadasxva
SexedulebaTa da mosazrebaTa arsebobisa, mainc myari
rCeba agresiulobis axsna instinqtebis arsebobiT.
kerZod, cxovrebis instinqtisa da sikvdilis
instinqtebs Soris brZola aris, zogadad, adamianis
cxovrebis istoriisa da maT Soris agresiulobis
formebisa da mimarTulebis ganmsazRvreli.
agresiulobis froidiseuli Teoriis Semdgomi
ganviTarebaa nevroidistebis Sromebi. maTi
umravlesoba uaryofs agresiis instinqturobas da
xSirad agresiulobas ukavSirebs socialur motivebs
(horni). eTiologi sakoti Tvlis, rom agresiuli qceva
viTardeba sxvadasxva genetikuri da gare faqtorebis
gavleniT, TumcaRa, TanSobili faqtorebi qmnian
mxolod agresiisken midrekilebis tendencias.
SesaZloa organizmma icxovros didi xnis
ganmavlobaSi ise, rom ar mimarTos agresias, Tu garemo
pirobebi ar iZleva amis stimuls.
mravali mkvlevar-fsiqologi eyrdnoba froid-
is ideebs agresiulobis reaqtiuli bunebis Sesaxeb
da, aqedan gamomdinare, flustraciis cneba xSiradaa
gamoyenebuli maT kvlevebSi.AmimarTulebis warmomad-
genlebi arian - dolardi, mileri, rozencvargi da
sxva fsiqologebi.

51
bihevioristebis midgoma agresiulobis problemis-
admi gansxvavebulia. isini mas iReben ganixilaven,
rogorc pirovnul cvlads, rogorc Setevis Cvevas.
isini iyeneben rogorc operacionalistur gansaz-
Rvrebas da cdiloben Tavi aaridon agresiulobis
globalur ganmartebas, ZiriTadad, eyrdnobian kon-
trolirebuli laboratoriuli eqsperimentebis mo-
nacemebs. am mimarTulebis warmomadgenelma basma
agresiulobis kvlevis mravalricxovani monacemebis
faqtoruli analizis safuZvelze basma aRmoaCina ori
gansxvavebuli midgoma: agresiuloba da mtruloba.
mtruloba xasiaTdeba aRSfoTebis, wyenis, eWvianobis
grZnobiT, Tumca SesaZloa agresiuloba da mtruloba
erTmaneTs emTxveodes; cvladebi, romlebic Trgunaven
mtrulobas ar axdenen araviTar gavlenas agresiu-
lobis Sesustebaze.
amgvarad, mkvlevar-mecnierTa mier dadgenilia, rom
agresiulobis gamomwvev faqtorebs Soris aRsaniSna-
via: biologiuri, ojaxuri aRzrdis stili, agresiuli
qcevis magaliTebi, Tanatolebis mxridan gancdili
emociuri daZabuloba, flustracia, agresiuli tel-
egadacemebi, kompiuteruli TamaSebi da a. S. dasaxele-
buli faqtorebi calsaxad yvela bavSvSi ar iwvevs
agresiis qmedebas. aRzrdis erTi da imave pirobebSi
myofi bavSvebi SesaZloa agresiis xarisxis mixedviT
gansxvavdebodnen.
agresiis gamowvevis ZiriTadi mizezi mainc ojaxi
da misi arakeTilsaimedo garemoa. am garemoSi
aRzrdl mozardTa umravlesobis gaRizianebadobas,
agresiulobas da sxva msgavs Tvisebebs ZiriTadad
ganapirobebs aRzrdaSi daSvebuli Secdomebi,
bavSvisadmi mSoblebis araswori damokidebuleba,
xSiri da intensiuri ojaxuri konfliqtebi, mSoblebis
gataceba alkoholizmiTa Tu narkomaniiT.

52
mozardebi, romlebic izrdebian arajansaR, ara-
keTilsaimedo ojaxur garemoSi, agresiulobas, sisas-
tikes xSirad avlenen,miT ufro Tu maT survilebs,
iniciativas, TviTdamkvidrebasa da damoukideblobis
tendencias uxeSad Trgunaven mSoblebi (igulisxmeba
sxvebis TandaswrebiT mozardis Tavmoyvareobis Se-
laxva, xSiri fizikuri dasja, muqara da a. S.). aseT
aRgznebad, agresiul mozardebs ar SeswevT danaSau-
lis gancdis, TviTkritikis, TanagrZnobis unari, mZime
konfliqtur, arajansaR ojaxur pirobebSi aRzrdili
mozardebis didi nawili ojaxidan garbis, advilad
eqceva quCis gavlenis qveS.
fsiqologebma (beiTsma,peTiTma,dodjma...) Seiswavles
im ojaxis bavSvebi, romlebsac mSoblebi imdenad
sjidnen rom zogjer sWirdebodaT samedicino Careva.
aseT bavSvebs maswavleblebi da maTi Tanatolebic ki
axasiaTebdnen rogorc sxva bavSvebisagan gamorCeulad
agresiulebad. maT ara mxolod fizikuri dasja
ayalibebs agresiulebad, aramed maTdami civi,
usulgulo, uyuradRebo damokidebulebac mecnier-
mkvlevarTa nawili am faqtors mSoblis siyvarulis
`deficits~ uwodebs.
dRes, samwuxarod, statistika imaze metyvelebs, rom
Zalze mcirea harmoniuli ojaxebis procenti, anu sxva
sityvebiT rom vTqvaT,ojaxebis umetesobaSi Zaladobaa
gabatonebuli, razec Riad ar saubroben, radgan am
problemis saaSkaraoze gamotana, gansakuTrebiT
CvenTan, Rirsebis Selaxvis tolfasia. rTulia imaze
saubari, ramdenad xSiria bavSvebisadmi mSoblebis
uxeSi damokidebuleba, radgan informacia ojaxebSi
Zaladobis Taobaze Znelad mosapovebelia.
da mainc, bolo statistikuri monacemebiT, aSS-Si
daaxloebiT 1 mln bavSvi ganicdis uxeS, cud damok-
idebulebas mSoblebis mxridan. am bavSvebis 50% faq-

53
tobrivad mSoblebisagan mitovebulni arian, 25% gan-
icdis fizikur, xolo 15% seqsualur Zaladobas. da
es maSin, rodesac, mag, SvedeTSi bavSvis cemas kanoni
krZalavs.
amgvarad, mozardTa sisastike da agresiuloba
ZiriTadad aRmocendeba socialuri faqtorebis, gan-
sakuTrebiT ki ojaxebSi aRzrdis da im mikroso-
cialuri klimatis zemoqmedebiT, romelSic izrdeba
bavSvi da yalibdeba misi pirovneba. amitom, mozards,
Tu droze ar gamoumuSavda adamianebisadmi humanuri
damokidebuleba, keTilmosurneoba, moTmineba, sinanu-
lisa da danaSaulis gancda, adre Tu gvian masSi Tavs
iCens sisastike, agresiuloba, sadizmi - aRniSnavs cno-
bili qarTveli fsiqiatri prof. m. mestiaSvili.
harvardis universitetis laboratoriaSi siersisa
da misi TanamSormlebis mier specialurad iqna Ses-
wavlili mSoblebis mier bavSvis aRzrdisas gamoy-
enebuli dasjis meTodebi. mkvlevar-fsiqologebi
mividnen im daskvnamde, rom lmobier, Tbil mSoblebs,
romlebic bavSvis aRzrdaSi cudi qcevisas fsiqolo-
giur xerxebs iyenebdnen (qeba, izolireba, `siyvarulis
moSoreba~) ufro wesieri, disci plinirebuli Svile-
bi hyavT, vidre mSoblebs, romelTac iseTi meTodebis
gamoyenebis tendencia aqvT, rogoricaa privilegieb-
is CamorTmeva, fizikuri dasja da sxv. unda aRiniS-
nos, rom `civi~ mSoblebic iyeneben zogjer aRzrdis
fsiqologiur xerxebs, magram nakleb efeqturad.
sagangebod unda aRiniSnos fizikuri dasjis ara
Tu uSedegoba, aramed zianic, romelic mas bavSvis
pirovnebisaTvis moaqvs. cema aRZravs gabrazebas.
gabrazebis mdgomareobaSi Znelia imis gaazreba
da obieqturad Sefaseba, rac Caidine. cema bavSvis
fizikur uZlurebas, sisustes, usvams xazs, amcirebs
mis pirovnebas, ulaxavs Tavmoyvareobas. amis gamo,

54
bavSvs rogorc ki moxerxebuli (misTvis) momenti
Cauvardeba, igi ecdeba samagiero gadauxados ufross,
raTa Tavisi Zala aCvenos, an SeiZleba sruliad sxva
gzas daadges.
morCili xasiaTi rom Camoyalibdes, es damokidebu-
lia bavSvis individual-fsiqologiur Tvisebebze, mis
temperamentsa Tu asakobriv Taviseburebebze.
ganvixiloT ra xdeba fsiqologiuri dasjis
SemTxvevaSi - dedam, romelic cremliani TvalebiT
uebneba Svils, rom man imedi gaucrua, SeiZleba meti
tkivili miayenos bavSvs, vidre cemam, vinaidan es
sxvagvari tkivilia. fsiqologebi amas `siyvarulis
uaryofas~ uwodeben. ase, mag.: deda nawyenia da xma
uTrTis,mas saTqmeli TiTqos aRar aqvs. misi moZraobebi
mkveTria, xelidan finjani uvardeba, cremlebi mosdis,
aseTi suraTi TiTqos bevri CvenganisaTvis nacnobia.
`siyvarulis xelyofis meTodi~ ar aRwers imas,
Tu ris gakeTebs apirebs mSobeli, misi mizania ar
gamoamJRavnos brazi, Tavi Seikavos.
mSobeli,romelic Tavs uflebas ar aZlevs daartyas
an dauyviros Svils, mainc flustrirebulia, igi
Zalian gabrazebulia bavSvis saqcieliT da cdilobs
ar gamoamJRavnos, ar `afeTqdes~, Tumca es Sinagani
gancdebi mas garegnulad mainc etyoba; Cans, rom mas
surs Tavisi grZnobebis damalva da es mcdeloba,
Tavis gakontrolebis unari, bevris mTqmelia.
SeiZleba iTqvas, rom es meTodi araagresiul-
saimitacio modelia, rasac fizikur dasjaze ver
vityviT. mozardebi Zalian advilad baZaven sxva piris
agresiul moqmedebebs da ramdenadac dasja TavisTavad
agresiis formaa, aqedan gamomdinare, SeiZleba iTqvas,
rom damsjeli mSoblebi aSkarad agresiul bavSvs
zrdian. da mainc, maTi qceva SvilebisaTvis xSirad
misabaZ models warmoadgens,aseTi mSoblebisagan isini

55
`gakveTilsac~ iReben - ar iyo agresiuli mSoblebis
mimarT, radgan isini dagsjian, aramed iyavi agresiuli
imaT mimarT, vinc pataraa an Senzea damokidebuli,
gaakeTe ise, rogorc amas mSoblebi akeTeben. erTi
sityviT, dasja aswavlis bavSvs mxolod imas, Tu
rogor dasajos sxva.
zogjer amboben, rom dasja aris reaqcia bavSvis
agresiaze, rom agresia aris mizezi, dasja ki Sedegi.
Magram, Tu davukvirdebiT, vnaxavT, rom saqme piriqiTaa,
dasja warmoSobs bavSvis agresias. aris, agreTve,
kvlevebi, romliTac Seiswavles agresiuli biWebis
mSoblebis adrindeli atitedebi da aRmoCnda, rom am
bavSvebs mamebi uaryofdnen jer kidev manamde, sanam
isini agresiulebi gaxdebodnen. rac ar unda iyos
pirveli - dasja Tu bavSvis agresia, erTi ram faqtia
- bavSvis dasja, misTvis agresiuli modelis SeqmniT
gazrdis mozardis agresiulobas,es ki stimuls miscems
mSoblebs moumaton Zaladobas. mTeli rigi kvlevebi
gvidasturebs, rom aRmzrdelis orientacias dasjiT
meTodebze xSirad mivyevarT savalalo Sedegebamde;
uxeSi da sastiki mSoblebis Svilebi arcTu iSviaTad
xdebian nevrotulebi da fsiqopatebi.
dasjis meTodebis aseTi uaryofiTi Sedegebi
gvafiqrebinebs, rom, saerTod, garkvevas moiTxovs das-
ja-waxalisebisa da imitacia-identifikaciis Sedare-
biTi efeqturoba.
Seqmnili mdgomareobidan gamosavalis moZebna did
Zalisxmevas moiTxovs imisaTvis,imisaTvis,rom bavSvebis
mimarT uxeSi damokidebulebis riski SevamciroT.
mSoblebma aucileblad unda gamoiyenon pedagogiuri
codna bavSvTa aRzrdis efeqtianad warmarTvisaTvis.
bavSvebs unda SevTavazoT qcevis alternatiuli
formebi, wynar viTarebaSi mSvidad unda avuxsnaT,
Tu rogori saqcieli imsaxurebs dasjas da rogori

56
waxalisebas. Tu mSoblebi sjian raime saqcielis gamo,
aucilebelia ganumarton, auxsnan bavSvebs ra daaSaves
da risTvis unda daisajon. amiT mSobeli zogjer
SeZlebs bavSvis dafiqrebas Tavis saqcielze, rac
dadebiT Sedges aucileblad miiRebs. efeqturia, aseve
Tu mSobeli mimarTavs skolis fsiqologs, bavSvTa
daxmarebis fsiqologiur centrs da sxv.
gvinda SevCerdeT bavSvebSi agresiis gamowvevis
kidev erT umniSvnelovanes mizezze. `dRes seriozul
problemad iqca mozardebis masobrivi, metismeti ga-
taceba kompiuteruli TamaSebiTa da internetiT. bevr
popularul TamaSSi personaJs metismetad saSineli
meTodebiT xocaven. televiziiT nanaxi Zaladobis
analogiurad, agresiis provocirebebs axdens, agreTve,
videofilmebiT gatacebac.
amerikel fsiqologTa mier Catarebuli kvlevebiis
Sedegebis mixedviT bavSvebis 80% dReSi ramdenime
saaTis ganmavlobaSi TamaSobs kompiuterze.
Tanamedrove pirobebSi televizori da kompiuteri
sul ufro metad asrulebs gamaSualebel socialur-
fsiqologiur funqcias bavSvebis erTmaneTTan da
ufrosebTan urTierTobaSi. samyaros, sazogadoebis
Secnoba teleekranisa da kompiuteris meSveobiT,
miuxedavad am ukanasknelis udidesi socialuri
Rirebulebisa, umetesad, mainc xelovnuri da
surogatuli procesia da ver cvlis SemecnebisaTvis
saWiro uSualo da bunebriv, adamianur, sazogadoebriv
urTierTobebs. amasTan, teleekrani da kompiuteruli
TamaSobebi bavSvebs xSirad sTavazobs iseT programebs,
romlebic gajerebulia adamianuri damokidebulebebis
marginaluri, eqstremaluri stereoti pebiT, agresiisa
da Zaladobis elementebiT. aseTi mimarTulebis
garTobebi marTlac iwvevs mozardebSi moWarbebul
agznebas, agresias.

57
bavSvebi da mozardebi, romlebic xSirad uyureben
an upiratesobas aniWeben Zaladobis scenebs, ufro
agresiulebi arian da TviTonac advilad sCadian
Zaladobas sxvebis mimarT. samwuxarod, Tanamedrove
pirobebSi mSobleTa mniSvnelovani nawili aRniSnuli
garemoebis safrTxes ver acnobierebs da TiTqmis
nebayoflobiT gadascems Tavis aRmzrdelobiT-
didaqtikur funqciebs tele da kompiuterul ekrans.
dRes, es problema globaluria da exeba Cveni
Svilebis aRzrdas, momavali Taobis mier Tanamedrove
teqnikuri saSualebebis racionalur gamoyenebas, mis
fsiqikurad Camoyalibebas. unda vifiqroT, rogor
SeZlon bavSvebma maqsimaluri sargebloba miiRon
aRniSnul teqnikasTan urTierTobiT.
video, telegadacemebisa da Tanamedrove
teqnologiebis nakadi - bavSvTa agresiulobis
Camoyalibebis erT-erTi umniSvnelovanesi faqtoria.
rogor davexmaroT agresiul bavSvebs? ganvixiloT
bavSvebSi agresiis daZlevis zogierTi sakoreqcio
saSualeba.
agresiul bavSvebTan fsiqokoreqciuli zemoqmede-
bis erT-erTi efeqturi saSualebaa fsiqoTerapia. igi
bavSvebTan muSaobaSi pirvelma z. froidma gamoiyena.
TamaSis meTodi fsiqoanalitikosebis azriT, aris sa-
bavSvo fsiqoanalizis saukeTeso meTodi. isini TamaSs
agresiulobis daZlevisaTvis mkurnalobis ZiriTad
nawilad Tvlidnen. ana froidi bavSvebTan fsiqoT-
erapiuli muSaobisas iyenebda agreTve `fokusebs~,
mogvianebiT man, melani klainTan erTad, `fsiqodina-
mikur TerapiaSi~ mravali Teoriuli modelis modi-
fikaciis gaerTianebiT Seqmna am `TamaSis modeli~.
maTi mizani iyo bavSvis problemebisa da travmebis
gacnobierebaze muSaoba. hembniji bavSvebTan erTad
TamaSobda, igi bavSvebs specialur masalebs urigeb-

58
da travmirebis imitaciis gonebaSi aRdgenisaTvis da
uSualod TamaSis procesSi qmnida msgavs situacias.
Tanac bavSvs exmareboda mis prezumciaSi. igi Tvlida,
rom bavSvi amas namdvilad gaarTmevda Tavs. 30-ian
wlebSi Seiqmna mTel rig `TamaSobaTa fsiqoTerapiis
teqnika~, romelic ganzogadda `rogorc urTierTobis
Terapia~. aq `Terapevtebi~ saubrobdnen bavSvis siR-
rmiseuli SesaZleblobebis formirebaze, dabadebisas
miRebuli travmis gavlenaze. rac ZiriTadad dedasTan
daSorebiT unda yofiliyo gamowveuli.
agresiul bavSvebTan specialurad SemuSavebuli
meTodikebis Sinaarsi unda efuZnebodes erTiano-
bis princi ps. mSobels, fsiqologs da pedagogs unda
mieces saSualeba, aRniSnuli meTodikis daxmarebiT
Camouyalibos bavSvebs socialuri urTierTobis Cveve-
bi. saWiroa bavSvs esmodes da ugebdes Tanatols, mas-
Si dainaxos ara mowinaaRmdege an konkurenti, aramed
saintereso da faseuli adamiani.
dasasrul, gvinda aRvniSnoT, rom kvlevis
Sedegebidan gamomdinare, ar unda warmovidginoT
zedmetad rTulad agresiis daZleva, skolamdel da
dawyebiT saskolo asakSi jer kidev SesaZlebelia
bevri uaryofiTi Tvisebis aRmofxvra, aucilebelia
ufrosebis (maswavleblebis,mSobelebis,fsiqologebis)
mier maTdami swori da frTxili midgoma. agresiuloba
yovelTvis ar atarebs negatiur xasiaTs, fsiqologebi
mas zogjer steniur, aqtiur TavdacviT reaqciaze
dafuZnebul emocias miakuTvneben. amitom,sakiTxi dgeba
ara misi aRmofxvris, aramed, mxolod gamovlenisa da
aucilebeli gakontrolebis Sesaxeb.
socialuri sferos mowesrigebisaTvis efeqturia
artTerapiis gamoyenebac. Ria agresiasTan da braz-
Tan brZolis kargi saSualebaa iumori; amisaTvis
SesaZlebelia bavSvebs wavukiTxoT aramtruli damok-

59
idebulebis amsaxveli komiqsuri siuJetebi. bavSvTa
agresiis daqveiTebis kargi saSualebaa meti urTier-
Toba ojaxis wevrebTan da naklebi televizorTan da
kompiuterTan. unda vuCvenoT agreTve meti filmebi
siyvarulze, sikeTesa da TanagrZnobaze da a. S.
mecnierebma Caatares agresiuli bavSvebis socialur
urTierTobaSi CarTvis eqsperimentuli muSaoba, masSi
monawileobdnen 7-14 wlis asakis deviatori qcevis
biWebi da gogonebi, romlebmac gaiares `socialuri
daswavlis~ treningi. aRniSnuli eqsperimentis mizani
iyo am bavSvebSi agresiulobis donis Semcireba.
maT garkveuli xnis ganmavlobaSi utardebodaT 40-
wuTiani varjiSebi, kerZod, flustirebis situaciebis
araagresiulad mogerieba. varjiSis damTavrebis
Semdeg mkvlevarebi akvirdebodnen monawileTa qcevebs
- aSkarad SeimCneoda agresiuli donis daqveiTeba.
maS, aRniSnuli kategoriis bavSvebTan muSaobisas
agresiis daZlevis efeqturi saSualebebia:
fsiqoTerapiuli TamaSobebi, socialuri daswavlis
treningi,relasaciuri varjiSebi,rolebiani TamaSobebi
da a. S. yovelive es, dRes warmatebiT gamoiyeneba
mozardebTan da mozrdilebTan fsiqoprofilaqtikuri
muSaobisas.

60
gamoyenebuli literatura

1. T. gogiCaiSvili. moswavleTa asakobrivi fsiqologia. Tb.,


2001.
2. S. nadiraSvili. pirovnebis socialuri fsiqologia. T.,
1975.
3. l. svaniZe. leqciebi ekonomikis fsiqologiaSi. Tb.,
2009.
4. z. froidi. fsiqoanalizi. Tb., 1987.
5. m. qurxuli. agresiuli bavSvebi. Tb., 2006.

Izolda Bukhuleishvili
Associate Professor

About the reasons causing aggression in teenagers

Aggression of children and teenagers is the international problem


today. Scientists have estimated several reasons of aggression-
violence as: biological, family upbringing style, examples of
aggressive behavior, emotional stress experienced from the side of
peers, frustration, aggressive television programs, computer games
and mistakes made in upbringing.
While working with children of that category, the effective means
of aggression prevention are: psychotherapeutic games, social and
educational trainings, relaxation exercises, imitating-role games and
etc.

61
soxumis saxelmwifo universitetis
asocirebuli profesori
levan jinjixaZe

qarTuli enisa da literaturis swavlebis


ZiriTadi orientiri

qarTveli eris cxovrebaSi mSobliuri enis,


da saerTod - qarTuli enisa da literaturis,
mniSvnelobis Sesaxeb bevri dawerila. Mmisi Tundac
zedapiruli mimoxilva Sors wagviyvanda. arada,
qarTuli enis sidiadis warmoCenisaTvis geniosTa
azrebis gaxsenebac kmara:
grigol orbeliani - `ra ena waxdes, eric daeces”.
solomon dodaSvili - `warmatebani enisa da
sityvierebisani mowmoben aRmatebasa erisasa”.
iakob gogebaSvili - `zurgis Seqceva deda-enisa
didad vnebs xalxsa, aqveiTebs da ukan swevs”.
rixard makelaini - `gamoxatvis saSualebebiT
qarTuli ena msoflioSi erT-erTi umdidresia. is
arc sityvis maragiT Camouvardeba yvelaze ufro
ganviTarebul enebs”.
rene lafoni - `qarTuli ena mSvenieri enaa, zusti da
moqnili, originaluri”.
gotfrid laibnici - `gamaoca qarTuli enis droTa
da kiloTa siuxvem”.
dodona kiziria - `qarTuli ena msoflios merve
saocrebaa”.
luiji magaroti - `qarTuli ena yovelTvis
bednierebas maniWebs. CemTvis udidesi bednierebaa
swored is, rom originalSi vkiTxulob qarTvel
mwerlebs da vTargmni”.
niko mari - `qarTuli eniT yvelaferi gamoiTqmeba,rac
dedamiwaze SeiZleba gamoiTqvas ragindara eniT...

62
qarTuli ena, gansakuTrebiT cocxali qarTuli
ena, maRalmxatvrulad gamosaxavs yovel azrs da
daumaxinjeblad da Seuryvnelad gadmoscems. ise
mdidaria qarTuli ena, SeiZleba iTqvas, Sinagani
TvisebebiT igi msoflio enaa”.
ovanes Tumaniani - literatura taZaria,sadac mxolod
wminda sindisiTa da keTilSobili miswrafebebiT
SeiZleba Sesvla. Mmagram rodesac adamianebi am
taZars wvrilmani pativmoyvaruli miswrafebebiT,
angarebiani miznebiTa da sicruisadmi midrekilebiT
miadgebian, - es xalxis winaaRmdeg Cadenili udidesi
danaSaulia”.
swavlebaSi upirvelesad isaa aRsaniSnavi, rom
mozards unda gamoumuSavdes ufaqizesi mimarTeba yvela
enisadmi, maTi SeTvisebisa da Seswavlisaken ltolvis
unari, magram mSobliuri ena misTvis RvTaebrivi unda
iyos. Aamas SesaniSnavad miesadageba genialuri iohan
volfgang goeTes sityvebi, romlebic man italiaSi
Casvlisas warmoTqva: `me mxiblavs italia, magram
mivesalmebi mtvers, romelic germaniidan gamohyva Cemi
etlis borblebs”.
dawyebiTi ganaTlebis specialobaze qarTuli eni-
sa da literaturis dawyebiTi kursis swavlebis me-
Todika erT-erT ZiriTad saswavlo sagans warmoad-
gens. Mmisi swavleba am specialobaze srulyofilad
gvesaxeba mxolod im SemTxvevaSi, roca saswavlo
procesSi disci plinebi: qarTuli ena, metyvelebis
kultura, qarTuli literaturis istoria, qarTuli
zepirsityviereba, miTologia da sxv. qarTuli enisa
da literaturis dawyebiTi kursis swavlebis meTo-
dikasTan erTad qmnian erTian pedagogikur-meTodikur
sistemas. Aam SemTxvevaSi optimaluradaa SesaZle-
beli interdisci plinaruli meTodologiis meTodi-
kuri princi pebis realizeba, saganTaSorisi kavSire-

63
bis mizanmimarTuli damyareba. aseT SemTxvevaSi Semo-
qmedebiTad da zedmiwevniTaa SesaZlebeli dawyebiTi
skolis erovnuli saswavlo gegmis qarTuli enisa da
literaturis standartebisa da programebis, agreTve,
dawyebiTi skolis maswavleblis Tanamedrove stan-
dartebis moTxovnaTa Sesruleba, rac qarTuli sko-
lis ganviTarebis Tanamedrove etapze aucileblobas
warmoadgens.
dRes, roca dasasruls uaxlovdeba ganaTlebis re-
formireba, roca SesaniSnavad damuSavda swavlebisa
da ganviTarebis fsiqologiuri Teoriebi, axali midg-
omebi swavlebisadmi, - sworad migvaCnia is faqti, rom
swavlebisa da swavlis ZiriTadi moTxovnebi kritiku-
li azrovnebis terminebSi gadaisaxa. unda SemuSavdes
swavlebis iseTi modelebi, romlebic xels Seuwyobs
mTeli saswavlo procesis manZilze yvela studen-
tis kritikuli azrovnebis ganviTarebas. Ees ki, Tavis
mxriv, uzrunvelyofs yvela asakis moswavleebSi kri-
tikuli azrovnebis ganviTarebis perspeqtivebs.
am mimarTulebiT unda warimarTos mecnierul-
meTodikuri kvlevac.
kritikuli azrovneba gulisxmobs cnebaTa gaazre-
basa da maTi faruli arsis kvlevas, maTdami skepti-
kur damokidebulebas Tavazianobis farglebSi, maT
Sepirispirebis gansxvavebul TvalsazrisTan, sarw-
muno da sando sistemebis warmodgenas maTi siswo-
ris dasasabuTeblad da am struqturebze dayrdno-
biT garkveuli Tvalsazrisis SemuSavebas. kritikuli
azrovneba SemoqmedebiTi integraciis procesia, igi
procesia koncefciebisa da informaciis xelaxali
konceftualizaciisa da SemuSavebis. Aaq intensiurad
gamoiyeneba swavlebis gansxvavebuli strategiuli
xerxebi. aq dominirebs oqros didaqtikuri formula:
`Tu gsurT daimaxsovroT, - dagaviwydebaT; Tu gsurT

64
SeicnoT, - dagamaxsovrdebaT”.
aq mainc umTavresTa Soris umTavresia, rom
studenti daeuflos kiTxvis dasmis xelovnebas. aseT
SemTxvevaSi mosalodneli konkretuli Sedegebia:
• esmodes, Tu ra kavSiria kiTxvis dasmasa da
kritikul azrovnebas Soris.
• esmodes, Tu ra kavSiria zogadad kritikul
azrovnebas, gadawyvetilebis miRebas, problemis gad-
awyvetasa da azrovnebis process Soris.
• SeeZlos moswavlisaTvis Txrobis teqstis
gacnoba `provocirebis”, `mniSvnelobis realizebis”
da `gaazrebis” etapebis gamoyenebiT.
• SeeZlos klasSi kiTxvebis dasmis procesis
warmarTva mravalvariantiani kiTxvebis gamoyenebiT.
• esmodes moswavlisaTvis kiTxvebis dasmis
mniSvneloba yvela doneze.
• esmodes azrovnebis im procesis arsi, romelic
ukavSirdeba sxvadasxva donis kiTxvebis dasmas.
• SeeZlos, xSirad Seuqmnas moswavleebs
wakiTxulisa da mosmenilis interpretirebis
pirobebi.
studentis kritikuli azrovnebis swori ganviTare-
ba ganapirobebs kargi maswavleblis momzadebas. es
ki winapirobaa dawyebiTi skolis moswavleTa swori
swavlebis.
swavlebis uamrav mizanTa Soris gansakuTrebuli
adgili uWiravs esTetikur fenomens. tradiciulad,
ganixilaven oTx ZiriTad esTetikur kategorias:
mSveniers, amaRlebuls, tragikuls, komikurs. amaTgan
mTavri yuradReba eqceva mSvenieris kategorias.
saxelovan qarTvel mweralTa nebismieri nawarmoebi
sityvis xelovnebis namdvili nimuSia ara marto ideuri
gadawyvetiT, aramed Tavisi esTetikuri RirebulebiT.
amdenad, misi daniSnuleba moswavlis zneobriv

65
aRzrdasa SemecnebiTi sferos gafarToebasTan erTad,
aris esTetikuri tkboba. arc erTi nawarmoebi ar
unda gagvifrindes swavlebisas xelidan ise, rom
Cvenma moswavlem ver SeigrZnos masSi mSvenieri.
mSvenieria amaRlebulic, tragikulic da komikuric.
swavlebis procesSi tragikulis sulierad ganmwmend-
amaRlebuli gavlena esTetikuri aRzrdis erT-erTi
brwyinvale saSualebaa.
literaturuli masalis swavlebisas, magaliTad,
peizaJis aRweris swavlebas ganuzomlad didi
esTetikuri Rirebuleba gaaCnia. igi studentisa
Tu moswavlis esTetikuri grZnobis ganviTarebis
mZlavri saSualebaa. studentsac da moswavlesac
unda Camouyalibdes garkveuli amaRlebuli xedva
peizaJis funqciebze:
• gmirTa moqmedebis garemo, foni.
• moqmedi piris an mwerlis sulieri ganwyobilebis
an cxovrebisadmi misi damokidebulebis
gadmocemis saSualeba.
• siuJetis CanarTi epizodi,movlenaTa ganviTarebis
erT-erTi rgoli.
• nawarmoebis ideis gamomxatveli.
• socialuri viTarebis gadmocemis saSualeba.
• simbolika. zogjer aRwerili peizaJuri suraTi
simbolurad ganasaxierebs ama Tu im movlenas.
swavlebis procesSi rogorc students, momaval
maswavlebels, ise SemdgomSi Sesabamisad moswavlesac,
TandaTanobiT unda Camouyalibdes kognituri stili,
rogorc saswavlo masalis SeTvisebis individualur
TaviseburebaTa asaxva. roca saubroben kognituri
stilebis Sesaxeb,maSin mxedvelobaSi aqvT SemecnebiTi
procesebis Taviseburebani. kognituri stilebis
Seswavla me-20 saukunis 50-ian wlebSi daiwyo. es
stilebi SemoqmedebiTad unda iqnes gaTvaliswinebuli

66
qarTuli enisa da literaturis dawyebiTi kursis
swavlebis meTodikaSi rogorc leqciebis kiTxvisas,
ise praqtikul-seminaruli muSaobis procesSi. es
stilebia:
• velis diferencirebadoba (velis danawevrebuloba,
fsiqologiuri diferenciacia).
• kategoriebis ganzogadebuloba (globaluri -
specifikuri).
• konceptualizaciis stili (abstraqtuli -
konkretuli).
• reagirebis ti pi (impulsuroba - refleqsuroba).
• kognituroba `sirTule - simartive”.
mecnierul-meTodikuri kvleva unda warimarTos
kognituri stilis gamomuSavebis mimarTulebiT.
kvleva am mimarTulebiT xels Seuwyobs SemecnebiTi
procesis gaaqtiurebas. B
bolos, gvinda aRvniSnoT, rom aucileblobad
migvaCnia hermenevtikuli meTodebis danergva qarTuli
enisa da literaturis dawyebiTi kursis swavlebis
meTodikaSi.
pedagogis pirovnebis struqturaSi, pedagogiur
logikasa da pedagogiur cnobierebasTan erTad,udides
rols TamaSobs rwmena aRsazrdelis SesaZleblobebSi,
aRfrTovaneba pedagogiuri zeamocanebiT - moswavlis
pirovnebis ganviTareba da Camoyalibeba, pedagogiuri
intuicia, improvizaciis unari, pedagogiuri
artistizmi.
pedagogikur-meTodikuri kvleva gverds ver auvlis
am TvisebaTa diagnostirebas, maTi ganviTarebis
gzebis Ziebas. amasTan, kvlevis mravali tradiciuli
Tu inovaciuri meTodi, romlebic dakavSirebulia
pedagogiuri movlenebis formalizaciasTan, aRmoCnda
am saqmisaTvis uvargisi. Kkvlevis racionaluri
meTodebi araa sakmarisi, isini ver swvdebian

67
zemoaRniSnuli Tvisebebisa da procesebis arsSi.
aq mizanSewonilad migvaCnia, mivmarToT sakiTxis
Seswavlis hermenevtikul saSualebebs.A

gamoyenebiTi literatura

1. samagido wigni maswavleblebisaTvis. vgegmavT,


vatarebT, vafasebT. Tb., 2005.
2. erovnuli saswavlo gegma da misi sagnobrivi
programebi. Tb., 2005.
3. ganaTlebis fsiqologia. red. m. jafariZe. Tb.,
2005

Levan Jinjikhadze
Associate Professor

Basic Guide of Georgian Language and Literature Teaching

In this article there is underlined great significance of Georgian


Language and Literature on each stage of development of our Nation.
Hence it follows, that the main reference point of teaching Georgian
Language and Literature stands out, because its development is
necessary condition for Nation’s nobility. On the basis of this,
critical thoughts are considered as the process of creative integration,
the process of renewal conceptualization and elaboration of concepts
and information are considered. Here dominates golden didactical
formula: “ If you want to remember – you ‘ll forget, if you want to
know, - you’ll remember” .

68
soxumis saxelmwifo universitetis
sruli profesori
jemal jinjixaZe

maTematikuri metyvelebis ganviTareba


dawyebiT skolaSi

metyveleba aris enis meSveobiT adamianTa


urTierTobis istoriulad Camoyalibebuli forma.
adamianTa urTierToba enisa da metyvelebis gareSe
SeuZlebelia. ena aris am urTierTobis fonetikur,
leqsikur da gramatikul saSualebaTa sistema,
metyveleba ki - urTierTobis forma anu procesi
(komunikaciebi). ena da metyveleba mWidro kavSirSia
erTmaneTTan. es kavSiri rogorc istoriuli, ise
funqcionaluricaa; isini zemoqmedeben erTmaneTze
da ganapirobeben erTmaneTis ganviTarebas, Tumca, ena
metyvelebis safuZvelia.
adamianebi urTierTobisas erTmaneTs uziareben
TavianT azrebs, grZnobebs, survilebs. magram, amasTan
erTad, isini zemoqmedeben erTmaneTze - ubrZaneben,
Txoven da a. S. amis mixedviT ganasxvaveben metyvelebis
or ZiriTad funqcias.
metyveleba azris gamoxatvis saSualebacaa da amiT
igi xdeba adamianis azrovnebis ZiriTadi meqanizmi.
metyvelebiT urTierTobaSi monawileobs ori mxare -
molaparake da msmeneli. amis Sesabamisad metyvelebiTi
urTierTobebi SeiZleba ormxriv iqnes ganxiluli:
rogorc sityvis warmoTqma, azris gamoxatva, axsna da
rogorc am warmoTqmulis, gamoxatuli azris, axsnis
aRqma da gageba.
metyvelebis aRqmisas urTierTzemoqmedeben
sxvadasxva analizatorebi (smeniTi, mxatvrobiTi,
mamoZravebeli). am SemTxvevaSi smeniTi aRqma

69
ukavSirdeba molaparakis mimikisa da pantomimikis
mxedvelobiT aRqmasa da im kinesinTezur SegrZnebas,
romelic aRmocendeba sakuTari sametyvelo organoebis
daZabvisas sxvisi metyvelebis mosmenis Sedegad.
aRqmasa da gagebas Soris didi gansxvavebaa. aRqma
aris enis materialur saSualebaTa analizisa da
sinTezis pirveli done, gageba ki ufro maRali donea.
aq xorcieldeba gamonaTqvamTa analizi da sinTezi
maTi mniSvnelobisa da Sinaarsis TvalsazrisiT.
magram gageba ar arsebobs aRqmis gareSe. amitom es
ori procesi unda ganixilebodes erT mTlianobaSi.
unari imisa, rom mkafiod, cxadad, gamarTulad
Camoayalibos Tavisi azrebi, sWirdeba yvelas, ga-
nurCevlad yvelas. metyvelebis siwmindis, sisworis,
gamomxatvelobiTobis dacvisaTvis zrunva yovelTvis
evaleboda da dResac evaleba yvela saswavlo sagnis
maswavlebels. swavlebis am sferoSi gansakuTrebuli
wvlilis Setana SeuZlia maTematikas. sazogadodac
cxadia, rom maTematikuri azrovneba azrovnebis umaR-
lesi formaa.
nebismier maTematikur TeoriaSi sakuTriv
maTematikuri Sinaarsi da am Sinaarsis agebis ligika
enis or komponentSi aisaxeba:
• maTematikuri terminebi da simboloebi, romleb-
sac aRniSnaven am TeoriaSi Sesaswavl obieqtebsa da
mimarTebebs, Seadgenen am Teoriis enas.
• logikuri terminebi da simboloebi, romlebic
aRniSnaven logikur kavSirebsa da operaciebs, Sead-
genen am Teoriis logikur enas. amasTan, logikuri
kavSirebisa da operaciebis saSualebiT xdeba Teori-
is winadadebaTa konstruireba da erTi winadadebidan
gamoiyvaneba sxvebi.
es ori komponenti bevri ramiT hgavs erTmaneTs.
isini mWidrodaa gadaxlarTuli erTmaneTSi yoveli

70
maTematikuri winadadebisa Tu yoveli msjelobis Sig-
niT. isini qmnian erTian enas.
maTematikuri ena - es aris erToblioba yvela im
saSualebisa, romelTa meSveobiT SeiZleba maTema-
tikuri Sinaarsis gamoxatva. aseT saSualebebs mie-
kuTvneba maTematikuri terminebi, simboloebi, sqemebi,
grafikebi, diagramebi da sxv. magram gansakuTrebiTaa
aRsaniSnavi is garemoeba, rom qarTvelTaTvis maTema-
tika qarTul enazea ametyvelebuli da amdenad, qarTu-
li, rogorc mSobliuri, enis yvela wesi, kanoni Tu
kanonzomiereba maTematikuri metyvelebis sakuTriv
organul nawilad unda miviCnioT. amasTan, qarTuli
ena - es is samyaroa, sadac ifurCqneba da mwyobr
sistemad yalibdeba moswavlis maTematikuri azrovne-
ba, romelic savsea RvTaebrivi mSvenierebiT, Seudare-
beli silamaziT, warmosaxviTi Tu poeturi saxeebiT,
musikalobiTa da ferweruli gamomxatvelobiT.
maTematikuri enis Sewavlisadmi arsebobs ori
midgoma: semantikuri da sintaqsuri.
semantika swavlobs niSnebs, enis gamoxatulebebs
maTi azrobrivi mniSvnelobis,aRsaniSnavi obieqtisadmi
maTi mimarTebis TvalsazrisiT. semantika gansazRvravs
yoveli maTematikuri niSnis azrobriv mniSvnelobas.
sintaqsi swavlobs enobriv gamoxatulebaTa
agebis siswores maTi azrobrivi mniSvnelobebisagan
damoukideblad. maTematikuri sintaqsi adgens
gamosaxulebebSi,tolobebSi,utolobebSi,maTematikuri
enis sxva winadadebebSi maTematikuri niSnebis
gamoyenebis wesebs.
maTematikuri enis agebisa da Seswavlisadmi ori,
zemoT daxasiaTebuli, midgomis Sexameba niSnavs, rom
am enis gramatikuli wesebi, maTematikuri da logi-
kuri niSnebisagan Seqmnili konstruqciebi unda aix-
snas semantikurad, maT Soris im SemTxvevebSic, roca

71
isini Camoyalibebulia rogorc sintaqsuri.
semantikuri da sintaqsuri mimarTebebi unda iqnes
ganxiluli SeTavsebis im saswavlo moRvaweobasTan
(moqmedianobasTan), romelic maT SeTvisebazea ori-
entirebuli. amitom maTematikuri enis aTvisebis
fsiqologiur safuZvlad SegviZlia miviRoT swav-
lisa da ganviTarebis cnobili Teoriebi. nebismieri
saswavlo moqmedianoba Sedgeba moqmedebebisagan, moq-
medebebi ki - operaciebisagan. moqmedebis Sesrulebis
SeZlebas - unars uwodeben, xolo operaciis avtoma-
turad Sesrulebis SeZlebas - Cvevas. Sesabamisad, me-
tyvelebiTi Cveva - es aris avtomatizmamde dayvanili
metyvelebiTi operacia; metyvelebiTi unari - es aris
urTierTobebis sxvadasxva situaciebSi SeZenili
codnisa da Cvevebis gamoyenebis SeZleba.
maTematikuri enis formireba mimdinareobs etapo-
brivad:
1. saganTa arsebiTi da araarsebiTi niSnebiT operi-
reba.
2. klasifikaciis logikuri moqmedebebis floba.
3. gvarisa da saxeobiTi gansxvavebis mixedviT cne-
bis gansazRvris SeZleba.
4. logikuri kavSirebiT operireba (~ara”, ~da”, ~an”)
5. kvantorebiT operireba (~yvela”, ~zogierTi”,
~yoveli”, ~nebismieri”)
6. umartivesi daskvnebis gamotanis SeZleba.
kulturuli adamianis ena (metyveleba) unda iyos
gramatikulad swori da Sinaarsiani, leqsikurad mdi-
dari da zusti, logikurad gabmuli da Tanamimdevru-
li, cocxali da gamomxatveli.
mozardis metyvelebis kulturis ganviTareba sko-
lis pirdapiri da friad sapasuxismgeblo amocanaa.
am amocanis gadawyvetaSi didi roli unda iTamaSos
maTematikis dawyebiTi kursis swavlebis procesmac.

72
aq laparakia moswavleTa maTematikuri metyvelebis
ganviTarebaze. saerTod, maTematikuri metyveleba Tav-
isi moculobiT da SinaarsiT, rogorc vTqviT, bevr
rames moicavs, magram dawyebiT skolaSi metyvelebis
ganviTarebis mxolod pirvel nabijebzea laparaki.
dawyebiT skolaSi, moswavlis maTematikuri me-
tyvelebis ganviTarebaze muSaobisas, maswavlebeli
unda daeyrdnos qarTuli enis swavlebis meTodikas,
gaiTvaliswinos maTematikis swavlebis Taviseburebani
da moswavlis maTematikuri metyvelebis ganviTareba
unda warmarTos Semdegi mimarTulebebiT:
• muSaoba maTematikuri metyvelebis bgeriT mx-
areze.
• saleqsikono muSaoba maTematikur terminebze.
• maTematikuri metyvelebis kulturis formire-
ba.
• gabmuli maTematikuri metyvelebis ganviTare-
ba.
muSaobis mTel sistemaSi mudmivi da Tanamimdevru-
li yuradRebaa saWiro rogorc orToepiis, ise or-
Tografiis mimarT.
ganvixiloT saswavlo muSaobis zogierTi mi-
marTuleba, romlebic xels uwyobs moswavleTa maTema-
tikuri metyvelebis ganviTarebas.
I. maTematikur terminebze muSaoba metad
mniSvnelovani sakiTxia, moswavlem uSecdomod unda
icodes ariTmetikul moqmedebaTa komponentebisa da
Sedegebis saxelwodebani, rogoricaa: Sekrebisas -
pirveli Sesakrebi, meore Sesakrebi, jami; gamoklebisas
- saklebi, maklebi, sxvaoba; gamravlebisas - samravli,
mamravli, agreTve, pirveli Tanamamravli, meore
Tanamamravli, namravli; gayofisas - gasayofi, gayofi,
ganayofi. moswavlem unda icodes ariTmetikul
moqmedebaTa wakiTxva,icnobdes maT niSnebs da SeeZlos

73
maTi gamoyeneba saswavlo praqtikuli moqmedebisas.
mas unda SeeZlos saTanado konteqstSi gamoiyenos
terminTa qarTuli sinonomebi, rogoricaa: plus,
mivumatoT, SevkriboT da a. S.
saTanado yuradReba unda mieqces moswavleTa mier
geometriuli figurebis dasaxelebaTa Seswavlas.
moswavles unda SeeZlos figuris Cvenebisas
daasaxelos figura. mas unda SeeZlos, agreTve, figu-
raTa gamoxazva.
terminebi zemoT aRniSnulis garda maTematikis
dawyebiT kursSi kidev mravalia. yvela terminis da-
muSaveba, saTanado praqtikuli savarjiSoebis ganx-
ilviT, unda mimdinareobdes Segnebulobis maRal
doneze.
ganvixiloT zogierTi savarjiSo
1. waikiTxeT terminebi, axseniT maTi mniSvnelobebi,
gamoyaviT arsebiTi da zedsarTavi saxelebi: gamosax-
uleba; maklebi; saTanrigo erTeulebi; ricxvebis nam-
ravli; tolferda samkuTxedi, Sedgenili ricxvi, br-
tyeli figura.
2. maTematikuri terminebis gamoyenebiT waikiTxeT
gamosaxulebebi: (28 + 16) : 4;17+8•(25 – 12); 72 – 42 :
6.
3. waikiTxeT gamosaxulebebi sxvadsxvanairad: 16 +
43; 59 – 12; 15 • 8; 72 : 12.
4. sworia Tu ara gamonaTqvamTa aseTi wakiTxva:
• namravli 5 da 3 naklebia namravlze 6 da 4.
• jami 5 da 9 Seamcires 3-iT, miiRes 42.
• 12-isa da 37-is jami kenti ricxvia.
5. CasviT gamotovebuli asoebi: num*racia; man*ili,
*axnavi; d*ag*n*li; gamyo*fi; Ta*rigi.
6. aRadgineT gamonaTqvamebi:
• Tu SevaerTebT or ricxvs • • • niSniT, miviRebT
ricxviT • • •

74
• tolgverda samkuTxedis • • • tolia.
7. aRadgineT gamonaTqvami gabneuli sityvebiT: rom,
da, aTeuls, xuTis, miviRebT, or, Tormeti, mivuma-
toT, jams, samisa.
8. i poveT Secdomebi: toloba, gantoloba, utoloba,
brCxilebi, centraruli kuTxe, Sinjvis xerxi, sig-
Ze, kvadraturi.
msgavsi magaliTebis moyvana Zneli ar aris. mTavri
is aris, rom maTematikuri metyvelebis ganviTarebaze
muSaoba mimdinareobs iseve, rogorc mSobliur enaSi,
mxolod - aq maTematikuri Sinaarsis masalebi iqneba
gamosayenebeli.
II. cnebaTa gansazRvraze muSaobisas, saTanado ter-
minebTan dakavSirebiT, aranaklebi yuradReba unda
mieqces. Tumca, marTalia dawyebiT skolaSi meti yura-
dReba eqceva praqtikul mxares. magaliTad, Tu bavSvma
marTkuTxa samkuTxedis gansazRvra icis, magram ar
SeuZlia aseTi samkuTxedis arc Cveneba, arc daxazva,
es cudia: aseTi codna aravis ar sWirdeba. Tu mas
SeuZlia figuris daxazva da Cveneba, magram ar icis
gansazRvra, es cudi ar aris, magram umjobesia, icodes
orive erTad. dawyebiT skolaSi yvela cneba, romel-
ic iswavleba, ar ganisazRvreba. zogierTi gansazRvra
bavSvebisaTvis am asakSi naadrevia.
III. rogorc viciT, maTematikis dawyebiTi kursis
Teoriuli safuZveli simravleTa Teoriis elemen-
tebia. swored amitomaa gamoyenebuli simravleebi
didaqtikuri masalis saxiT. amasTan dakavSirebiT
unda iTqvas, rom moswavleTa maTematikur metyvele-
bas amdidrebs iseTi qarTuli sityvebis SeTviseba,
romlebic garkveul saganTa simravles aRniSnavs.
magaliTisaTvis moviyvanoT erTi savarjiSo
1. ra ewodeba simravles:
cxenebisas? (rema), msxvilfexa rqosani saqonlisas?

75
(naxiri), cxvrebisas? (fara), Txebisas? (arve), Rorebi-
sas? (kolti), mtacebel cxovelTa? (xrova), frinvel-
Ta? (gundi), gzaze mimavali datvirTuli manqanebisas?
(aRali), udabnoSi mimavali aqlemebisas? (qaravani),
meomarTa? (jari), gemis momsaxure pirTa? (eki paJi).
2. ra ewodeba SekvraSi simravles:
Calisas? (kona), purisas? (Zna), momkili purisas, rac
erT xelSi daiWireba? (xeleuri), SeSisas? (gudura),
Cirisas? (asxmula, acma), gasaRebebisas? (asxmula, acma),
yurZnisas? (jagani), yvavilebisas? (Taiguli), xaxvis
an nivrisas? (gala), isarTa? (qeSi), blisa? (kunwuli),
eklisa, ZeZvisa? (jarji), giSrisa, qarvisa? (krialosani),
Wiqis marcvalTa? (qarasta), margalitisa? (Sada), la-
lisa? (CanCxura), Tambaqos xmeli foTlebisa? (avangi),
balaxeulis kona, romelsac udeben abreSumis Wias
parkis gasakeTeblad? (caxi).
IV. kontrmagaliTis moyvana. moswavleTa maTema-
tikuri metyvelebis ganviTarebaSi metad efeqturia
kontrmagaliTis moyvana maswavleblis mier. vTq-
vaT, magaliTad, maswavlebelma klass dausva kiTxva:
rogor samkuTxeds ewodeba maxvilkuTxa? moswavlem
misca pasuxi: samkuTxeds, romelsac gaaCnia maxvili
kuTxe, ewodeba maxvilkuTxa samkuTxedi. aseT SemTx-
vevaSi efeqti ara aqvs maswavleblis frazas: ar aris
swori! umjobesia, man moiyvanos kontrmagaliTi: dax-
azos dafaze marTkuTxa samkuTxedi da uTxras mos-
wavles: ai, am samkuTxedsac gaaCnia maxvili kuTxe. aq
moswavlis azrovneba aqtualizirdeba.
am xerxis xSirad gamoyenebis Semdeg moswavleebi
TviTon mieCvevian kontrmagaliTis moyvanas.
V. maTematikuri karnaxis Catareba. maTematikuri
karnaxis Catarebis organizaciis sakiTxebi Cven mier
ganxilulia calke. aq aRvniSnavT mxolod imas, rom
maTematikuri karnaxi xels uwyobs moswavlis maTema-

76
tikuri metyvelebis ganviTarebas Tundac imiT, rom
masSi monawileobs maswavleblis daxvewili metyvele-
ba da am metyvelebis aRqma, gageba da gaazreba moswav-
lis mier.
VI. logikuri savarjiSoebis Seruleba. logikuri
savarjiSoebi, Tu isini meTodikurad swori Tanmim-
devrobiTaa gamoyenebuli, didad aviTarebs moswavlis
logikur azrovnebas, e. i. masTan erTad maTematikur
metyvelebasac. logikuri savarjiSos Sesruleba
moiTxovs yuradRebis mobilizebasa da mwyobr, mowes-
rigebul msjelobas.
moviyvanoT erTi magaliTi.
CasviT niSani ~plusi” Semdeg cifrebs Soris 1, 2, 3,
4, 5, 6, 7 ise, rom jami udrides 100-s.
es savarjiSo logikuri xasiaTisaa. marTalia,
igi moiTxovs sinjvis xerxis gamoyenebas da sinj-
vas msjeloba ara sWirdeba, magram, roca moswavle
pirveli sinjvisas Casvams Sekrebis niSnebs cifrebs
Soris da miiRebs 100-ze nakleb an met mniSvnelobas,
maSin Semodis msjeloba; moswavle fiqrobs, Tu rogor
moiqces Semdegi sinjvis dros. sabolood igi Rebu-
lobs or pasuxs:
1 + 2 + 34 + 56 + 7 = 100,
1 + 23 + 4 + 5 + 67 = 100.
ris Semdegac isev sinjviTa da msjelobiT, amt-
kicebs, rom sxva pasuxi ar SeiZleba arsebobdes.
VI. saxelmZRvaneloze muSaoba. maTematikis dawye-
biTi kursis swavlebis procesSi didi mniSvneloba
unda mieniWos gakveTilze saxelmZRvanelos sworad
gamoyenebis sakiTxs. TiToeuli magaliTisa Tu amo-
canis wakiTxva unda atarebdes swavlebiT xasiaTs,
rom araferi vTqvaT suraTebze pirvelklaselTaTvis.
amocanaSi ar unda iqnes datovebuli arc erTi gauge-
bari sityva. maswavleblisa da moswavleTa dialo-

77
gi, romelic xSirad mimdinareobs saxelmZRvanelos
mixedviT, unda aigos da warimarTos ise, rom igi xels
uwyobdes saswavlo procesis sxva mxaresTan erTad
moswavleTa maTematikuri metyvelebis ganviTarebas.

gamoyenebiTi literatura

1. jemal jinjixaZe. dawyebiT skolaSi maTematikis


swavlebis meTodika. Tbilisi, 1990.
2. Н. Д. Десяева, Т. А. Лебедева, Л. В. Ассуирова. Культура
речи педагога. М., 2003.
3. А. В. Белошистая. Методика обучения математики в
начальной школе. М., 2007.
4. Н. Б. Истомина. Методика обучения математики в начальных
классах. М., 2002.
5. Н. Л. Стефанова и др. Методика и технология обучения
математике. М., 2005.
6. В. А. Гусев. Психолого-педагогические основы обучения
математике. М., 2003.

Jemal Jinjikhadze
Full Professor

Development of Mathematic Speech


in Elementary School

In this work methodic questions of Mathematic Speech


Development is considered. This issue is not still paid due attention
not in Mathematic-methodic literature nor in educational process.
There is represented importance of mathematical language and
Mathematic speech in development of Mathematic thinking and the
issues of mathematic teaching methods are processed according to
logical questions of teaching methodology developed by the logical
stages of mathematical language.

78
soxumis saxelmwifo universitetis ganaTlebis
samecniero-kvleviTi institutis
mecnier-TanamSromeli,
pedagogikis doqtori
nana maisuraZe

saswavlo teqstis sirTule da misi


daZlevis pedagogikuri teqnologiebi

saswavlo SemecnebiT procesSi didi mniSvneloba


aqvs codnis gadacemas, romelic ZiriTadad xorciel-
deba saxelmZRvanelos saswavlo teqstis safuZvelze.
Aazrovnebis ganviTarebis problema mTavaria swav-
lebis procesSi. codnis gadacemisa da SeTvisebis
meTodikurma sistemam unda uzrunvelyos misi ganvi-
Tareba, azrovnebas unda mihyavdes codna, rac aucile-
belia SemoqmedebiTi azrovnebis ganviTarebisaTvis.
pedagogiuri kvlevis Sedegad mopovebuli masalebis
safuZvlebze dadginda, rom skolaSi mecnierebis sa-
fuZvlebis Seswavlisas moswavle bevr siZneles aw-
ydeba, rac gansakuTrebulad iCens Tavs mecnieruli
enis dauflebisas. Aamas mogaxsenebT mecnierebis erT-
erTi dargis fizikis magaliTze.
saskolo fizikuri ganaTlebis srulyofa iyo da
rCeba ganaTlebis erT-erT umniSvnelovanes prob-
lemad, rac xazgasmiT aRniSna qveynis prezidentma
Tavis erT-erT bolo gamosvlaSi. dawyebiTi skola,
rogorc mogexsenebaT, eqvswliani gaxda da dawyebiT
safexurze safuZveli unda Caeyaros moswavlis Semo-
qmedebiTi da garemosadmi swori damokidebulebis
Camoyalibebas. gansakuTrebiT mwvaved dgas fizikuri
azrovnebis Camoyalibeba-ganviTarebis, fizikuri enis
dauflebis sakiTxi. skolaSi fizikis Seswavla gar-
damaval asakSi iwyeba da sakiTxi mTeli sigrZe-sigan-

79
iT warmoCindeba fizikis swavlebis I safexurze, mis
dawyebiT etapze. Tu am asakis moswavleebs Tavidanve
ar CamouyalibdaT fizikuri azrovneba saTanado
codnisa da unar-Cvevebis SeZenis safuZvelze, Semdgom
amis gakeTeba praktikulad SeuZlebelia. samwuxar-
od, fizikis swavlebis meTodika, arsebuli saxelmZ-
Rvaneloebi am problemis gadaWras saTanadod ar
uwyobs xels, ar iTvaliswineben 12-13 wlis gardama-
vali asakis moswavleebis asakobriv Taviseburebebs,
fizikuri azrovnebis specifikas. magaliTad, Cveni
gamokvleviT davrwmundiT, rom am asakis moswavleebi
damoukidebeli fizikuri azrovnebisas, fizikur enaze
metyvelebisas, rogorc wesi, ver iyeneben grZeli 9-10-
ze met sityvian winadadebebs. yvelaze xSirad ki 5-6
sityviani winadadebebiT sargebloben. Ees Tavisebu-
reba ar aris gaTvaliswinebuli saswavlo litera-
turaSi. Aam asakis moswavleebs sakmarisad aqvT ganvi-
Tarebuli literaturul enaze metyveleba, xolo rac
Seexeba fizikur enas, amas ver vityviT. moswavleTa
mniSvnelovani nawili faqtobrivad fizikur enaze
ver metyvelebs.
sainteresoa, rogoria VII-VIII klasis moswavleTa
fizikuri azrovnebis Tavisebureba winadadebis
sirTulis mixedviT ?
dakvirvebisaTvis SemoviReT pirobiTi dayofa mok-
le da grZel winadadebad. Ppraqtikam gviCvena, rom
optimaluria mokled CavTvaloT winadadeba, romel-
ic ara umetes 8-9 sityvas Seicavs. mokle winadade-
bis ZiriTadi saxeebia: martivi gauvrcobili, martivi
gavrcobili, Serwymuli da rTuli Tanwyobili wina-
dadebebi. Cvenma praqtikam gviCvena, rom grZeli wina-
dadebebi (sityvaTa ricxvi 8-s aRemateba) pirobiTad
SeiZleba davyoT “adviladkiTxvad” da “ZneladkiTx-
vad” winadadebad. pirvels ganvakuTnoT Semdegi saxis

80
winadadebebi: martivi gauvrcobeli, Serwymuli, rTu-
li Tanwyobili (da, an, anu, ese igi, Tu-kavSirebi), rTu-
li qvewyobili (rom, imitom rom, ase rom-kavSirebiT).
magaliTad, “adviladkiTxvadi” winadadebis nimuSia:
“gaTbobisas sxeulze gadacemuli siTbos raodenoba
imazecaa damokidebuli, Tu ra nivTierebisgan Sedgeba
sxeuli”. “ZnelkiTxvads” ganvakuTnoT Semdegi saxis
winadadebebi: martivi gavrcobili, rTuli Tanwyobi-
li, rTuli qvewyobili. “ZneladkiTxvad” winadadebaTa
magaliTebia: “sxeulis gasaTbobad saWiro an mis ga-
civebisas gamoyofili siTbos raodenobis gamosaT-
vlelad nivTierebis kuTri siTbotevadoba unda ga-
vamravloT sxeulis masaze da misi udidesi tempera-
turisa da umciresi temperaturis sxvaobaze”; an Tu
sxeulTa zedapirebi kargadaa gaprialebuli, maSin
Sexebisas maTi molekulebis nawili imdenad axlos
ganlagdeba erTimeoresTan, rom sagrZnoblad iCens
Tavs miziduloba mimxebi sxeulebis molekulTa So-
ris”.
winadadebebi aRebulia VII-VIII klasebis saxelmZR-
vaneloebidan.
ganvixiloT pedagogiuri eqsperimentis Sedege-
bi. eqsperimenti Catarda sxvadasxva skolis VII-VIII
klasebSi sxvadasxva dros. moswavleebs vaZlevdiT
sakontrolo samuSaoebs, romlebic Seicavda sami ti-
pis kiTxvas. es kiTxvebi SeZlebisdagvarad erTnairi
sirTulis SevadgineT da isini moiTxovdnen gavrco-
bil pasuxebs, rac aZnelebda mokle winadadebis gamoy-
enebas. I ti pis kiTxva SesaZleblobas aZlevs moswav-
les pasuxi gasces wignis mza winadadebis mixedviT,
xolo II ti pis kiTxva-amokrifos Sinaarsidan Ziri-
Tadad mza winadadebebi erTmaneTTan dakavSirebiT.
III ti pis kiTxva moiTxovs damoukidebeli pasuxis
gacemas, e. i. scildeba paragrafis uSualo Sinaarss,

81
magram misgan gamomdinareobs. cxadia, pirveli ori
ti pis kiTxvazec SeuZlia moswavles damoukidebeli
pasuxis gacema, rogorc amboben, Tavisi sityvebiT.
nimuSis saxiT moviyvan magaliTs. Pparagrafi
“xaxunis Zala” VII klasis saxelmZRvanelodan.
I ti pis kiTxva – ras ewodeba xaxunis Zala?
II ti pis kiTxva – rogor amcirebs saponis fena
xaxunis Zalas?
III ti pis kiTxva – iatakze merxis gasrialebisTvis
saWiroa mniSvnelovani sididis Zala. axseniT I
ti pis kiTxvaze pasuxi mza saxiT aris mocemuli
saxelmZRvanelos teqstSi da is Semdegia: “Zalas,
romelic warmoiqmneba erTi sxeulis zedapirze meoris
moZraobisas da mimarTulia moZraobis mimarTulebis
sapirispirod, xaxunis Zala ewodeba”.
II ti pis kiTxvaze pasuxi teqstis Sinaarsidan aris
amosakrefi. “saponis fena acalkevebs zedapirs. Aaxla
srialeben saponis fenebi. maTi xaxuni ufro sustia,
vidre zedapirebis”.
III ti pis kiTxvaze ki saWiroa damoukidebeli
pasuxis gacema. magaliTad, moswavleebi pasuxoben
Semdegnairad: “imitom rom, xaxunis Zalaa”.
sakontrolo samuSaoTa Sedegebma aCvena,rom I ti pis
kiTxvaze swor pasuxebSi gvxdeba sakmarisad grZeli
(16 sityviani da meti) da rTuli winadadebebi,radgan aq
gamoyenebulia mzamzareuli winadadebebi wignidan. Ees
ki niSnavs imas, rom am pasuxebSi mexsiereba dominirebs
azrovnebaze, moswavleebi “sxvisi” winadadebiT
metyveleben; II ti pis kiTxvaze swor pasuxebSi aseTi
winadadebebis raodenoba sagrZnoblad mcirdeba (aq
sityvaTa maqsimaluri raodenoba 12-s warmoadgens),
magram mainc gvxdeba da metwilad imeorebs wignis
mza winadadebebs. I da II ti pis kiTxvebze swori
damoukidebeli pasuxebis raodenoba umniSvneloa da

82
isini ar cvlian saerTo suraTs. III ti pis kiTxvebze
ki swor damoukidebel pasuxebSi iSviaTad gvxdeba
grZeli winadadebebi. maqsimumi modis 4-5 sityvian
winadadebaze. 10 sityvaze meti sityviani winadadebebi
ki saerTod ar gvxdeba.
pedagogikuri eqsperimentis Sedegebis analizma
gviCvena, rom pasuxebis mokle winadadebebSi
saxeebis mixedviT ZiriTadad martivi winadadebebi
(61%) gvxdeba. moulodneli aRmoCenda, rom mcirea
Serwymuli winadadebaTa wili (3%). gvxdeba rogorc
rTuli Tanwyobili (18%), aseve rTuli qvewyobili(18%)
winadadebebic. rac Seexeba grZel winadadebebs swor
damoukidebel pasuxebSi, rogorc aRvniSneT, isini
iSviaTia, magram SesaZleblobas iZleva garkveuli
daskvnebis gakeTebisTvis. yvela maTgani ar aris
moswavleTa metyvelebisTvis Zneli, saxeldobr,
grZeli rTuli Tanwyobili winadadebebi da; e. i.
makavSirebeli sityvebiT ubralo jamia mokle martivi
winadadebebisa da “adviladkiTxvadia”. magaliTad,
“WurWelSi moTavsebuli airis wona mcirea da misi
woniT ganpirobebuli wneva xSirad SeiZleba arc ki
gaviTvaliswinoT”. aseTivea zogierTi ti pis rTuli
qvewyobili winadadebac (magaliTad, imitom rom-iT
daqvemdebarebuli). saxeldobr, “muSaoba ar sruldeba
imitom, rom sxeuli ar gadaadgildeba”.
sxva saxis grZeli winadadebebi “ZneladkiTxvadia”,
maT Soris martivi gavrcobili mravali aramTavari
wevriT. magaliTad, “erTi wrfis gaswvriv
urTierTsawinaaRmdegod mimarTuli ori Zalis
tolqmedi mimarTulia meti modulis mqone Zalis
mxares”. aseTi winadadebis gamoyeneba moswavleebs
sakmaod uWirT. Ees winadadeba “adviladkiTxvadi”, rom
gaxdes umjobesia misi gamarTva Semdegnairad: “erTi
wrfis gaswvriv urTierTsawinaaRmdegod mimarTulia

83
ori Zala. maTi tolqmedi mimarTuli iqneba meti
modulis mqone Zalis mxares”.
amgvarad, monacemebi gvaZlevs, rom gardamavali
asakis moswavleebs damoukidebeli fizikuri
azrovneba SeuZliaT, rogorc wesi, araumetes 9-10
sityviani winadadebiT (sxvadasxva saxis). ZiriTadad
ki isini metyveleben 5-6 sityviani winadadebiT.
sainteresoa, rom araswori pasuxebis statistika
igive suraTs iZleva; sityvebis raodenoba winadadebaSi
8-9-s ar aRemateba, e. i. moswavleebi saerTod ver
iyeneben mravalsityvian winadadebas.
iTvaliswineben Tu ara fizikis saxelmZRvaneloebi
fizikuri enis da azrovnebis am asakobriv specifikas
?
gaavanalizeT ramdenime saxelmZRvanelo. Yyoveli
klasis saxelmZRvanelodan paragrafebs viRebdiT
SemTxveviTi SerCevis xerxiT da amonakrebis moculoba
aRemateboda wignis moculobis mesameds. aseTi midgoma
statistikur suraTs iZleva mTeli wignisaTvis.
TiToeul paragrafSi viTvlidiT grZeli da mokle
winadadebebis raodenobas winadadebaTa saxeebis
mixedviT. mdgomareoba yvela saxelmZRvanelosTvis
daaxloebiT erTnairi gamovida im TvalsazrisiT, rom
grZel winadadebaTa wili uzomod didia – aRemateba
50%-s. Tu gaviTvaliswinebT, rom gardamaval asakSi
yvela grZeli winadadeba “ZneladkiTxvadi” ar
aris – ZiriTaTad rTuli qvewyobili da grZeli
“CaxlarTuli” martivi gavrcobili winadadebis garda
– mainc Zalze arasaxarbielo suraTi gvrCeba.
winadadebaSi sityvaTa maqsimaluri raodenoba 32
– 34 – mdea (?!), xolo sixSiris maqsimumi modis 8-9
sityvian winadadebaze.
saxelmZRvaneloTa analizma aCvena, rom mokle
winadadebaSi Sedis ZiriTadad (58%), mniSvnelovania

84
rTuli Tanwyobili winadadebis wilic (13%), Zalze
iSviaTia Serwymul winadadebaTa wili (3%), sagrZnobia
mokle rTuli qvewyobili winadadebis wili (27%).
saxelmZRvaneloTa sul cota 30% (realurad
meti) dawerilia fizikuri enisa da azrovnebis
ganviTarebisTvis xelSemSleli eniT-aseT gakveTils
moswavleTa umravlesoba ubralod ver moyveba. Ees
niSnavs, rom maT ar uyalibdebaT fizikuri azrovneba
da ena safuZvelSive, Semdgom ki amis gakeTeba
SeuZlebelia. Sedegi ki is aris, rom, rogorc amas
moswavleTa mravalricxovani gamokiTxva gviCvenebs,
didi nawilisTvis fizika gaugebari da uintereso
sagania.
sainteresoa, rogor icvleba mdgomareoba fizikis
swavlebis II safexurze (ufrosi asakobrivi jgufi,15-17
wlebi)? am asakis moswavleTa azrovneba da metyveleba
mniSvnelovnad ganviTarebulia, vidre gardamavlisa,
magram saxelmZRvaneloTa analizi migviTiTebs imaze,
rom am SemTxvevaSic ar aris fizikuri enis specifika
gaTvaliswinebuli.
ra Tqma unda, ar aris aucilebeli mTeli
saxelmZRvanelo mokle winadadebiT daiweros, magram
zomieri Tanafardoba ki unda davicvaT, grZeli da
rTuli winadadebebic unda gamoviyenoT, rom xeli
SevuwyoT moswavleTa azrovnebis ganviTarebas. maTi
raodenoba ar unda iyos didi. Cveni dakvirvebiT,
grZel winadadebaTa wili saswavlo teqstSi ar
unda aRematebodes daaxlovebiT 10%-s, amasTanave
aseT winadadebaTa absoluturi umravlesoba unda
iyos “adviladkiTxvadi”. sasurvelia “ZnelkiTxvadi”
grZeli winadadebebi ar gamoviyenoT, magram rodesac
ar xerxdeba amis dacva (magaliTad,zogierTi fizikuri
gansazRvrebis Camoyalibebisas), maTi wili 2-3%-s ar
unda aRematebodes.

85
sainteresoa, rom es monacemebi kargad eTanxmeba
informaciis damaxsovrebis zogad formulas 7+2. es
niSnavs,rom winadadebis saSualo sigrZes gansazRvravs
Sinagani operatiuli mexsiereba.
riT aris cudi grZeli winadadeba winadadebis
saxisgan damoukideblad?
germaneli lingvistebis gamokvleviT normalur,
zrdasrul adamianTa mxolod naxevars SeuZlia
gaigos fraza,romelic Sedgeba 13%-ze meti sityvisagan,
absoluturad normaluri, zrdasruli adamianebis
mesamed nawils, rodesac is usmens winadadebis me-14 da
momdevno sityvebs, saerTod aviwydeba misi dasawyisi.
mkvlevarTa daskvna aseTia: Tu ginda, rom Sen gagigon,
ar unda warmoTqva grZeli frazebi!
Jan-Jak ruso bodiSs uxdis megobars, rom drois
uqonlobis gamo vrceli werili miwera mas.
Sors wasvla rad gvinda, jer kidev didi SoTa
rusTaveli ambobda “grZeli sityva mokled iTqmiso”.
amgvarad, grZeli winadadebiT naweri teqstis,
miT umetes fizikuris, gasagebad moswavlem igi
ramdenjerme unda waikiTxos, raTa winadadebis
boloSi Cavides. es ki Zalze arTulebs wakiTxulis
gagebas. aseTi Znelad gasagebi winadadebebiT aris
dawerili saswavlo teqstis saSualod 30% mainc.
garda amisa, rogorc dakvirvebam aCvena, damoukidebel
pasuxebSi gardamavali asakis moswavleebi aseT
grZel winadadebebs ver iyeneben. amrigad, moswavle
aseT gakveTils praqtikulad ver mohyveba, igi ver
eufleba fizikur enaze metyvelebas. esec aris mizezi,
rom skolaSi fizikis swavlebis praqtikidan (da ara
mxolod fizikisa), amovarda gakveTilis moyola.
rogorc Cans, Cven yvela SeveCvieT standartul
fizikur enaze metyvelebas, romelic mozardisTvis
mZime da gaugebaria da aucilebelia misi arsebiTi

86
gadaxaliseba fizikis axali, Tanamedrove qarTuli
saskolo saxelmZRvaneloebis Sesaqmnelad.
xazgasasmelia, rom mocemuli rekomendaciebi ex-
eba winadadebaSi sityvaTa ganawilebis statistikur
kanonzomierebas, romelic asakobrivi Taviseburebebi-
Taa ganpirobebuli, ganxorcieleba ki rCeba individis
(avtoris) SemoqmedebiT aqtad, romelSic misi niWi da
SesaZlebloba aisaxeba. saukeTeso nimuSad gamodgeba
qarTuli zRaprebi, romlebic mokle da naTeli wina-
dadebis safuZvelze mravalferovan mxatvrul sam-
yaros qmnis.

gamoyenebuli literatura

1. n. gogiCaiSvili azrovnebisa da metyvelebis urT-


ierTmimarTebis genezisi ganviTarebis procesSi. in-
teleqti, 1999, #2. gv. 251-253.
2. l.vaWaZe Tanamedrove qarTuli enis sintaqsi. Tb.,ganaTleba,
1988.
3. Вокруг света, 1984, #12, c.61.
4. fizikis saskolo saxelmZRvaneloebi (VII-VIII kl.).

Sukhumi State UniversityScientific Research Institute of

Education
Doctor Eduard Nana Maisuradze
The work givs a comparatively analysis especially thought of
teenagers and text of physics school-book. Theoretical aspects of this
matter are orked out and some examples of their concrete realization
are given.

87
soxumis saxemwifo universiteti
ganaTlebis samecniero-kvleviTi instituti

mecniereba da skola

samecniero-pedagogikuri

Sromebis krebuli

m e c n i e r e b i s b i l i k z e

Tbilisi 2010

88
soxumis saxelmwifo universitetis ganaTlebis
samecniero-kvleviTi institutis samecniero peda-
gogiuri Sromebis krebuli ,,mecniereba da skola”
momaval maswavleblebs: bakalavriatisa da magistra-
turis studentebs, doqtorantebs Tavazobs specialur
gverds saxelwodebiT ,,mecnierebis biliki”. Kkrebu-
lis mizania student-axalgazrdobas daexmaros pro-
fesiul daostatebaSi. Seuqmnas Sinagani SemecnebiTi
motivacia garegani stimulis meSveobiT. Seayvaros
da SeaCvios damoukidebel saswalo-inteleqtualur-
produqtiul muSaobas, gamoumuSavos pedagogiuri kv-
levis Teoriuli da praqtikuli unar-Cvevebi. Gise
dadebiTad ganawyos arCeuli profesiisadmi, Tavisi
SesaZleblobebisadmi, rom miuxarodes skolaSi Ses-
vla, rogorc maswavlebels.
es rom mxolod ocneba ar aris, amaSi erTxel
kidev maSin davrwmundiT, roca I kursis studentebs
SevTavazeT samecniero konferenciaze monawileoba,
aRuTqviT saTanado xelmZRvaneloba da maT mier
Sesrulebuli Sromebis gamoqveyneba. aRfrTovanebulma
studentebma SeTavazebuli SesaZlebloba aRiqves
rogorc socialurad Rirebuli pedagogiur procesi
da gamalebiT Seudgnen samecniero-kvleviT muSaobas.
cxadia, gaviTvaliswineT maTi sinorCe am sferoSi da
SemovifargleT martiv referatul doneze muSaobiT.
sxvebisTvasac ki advili dasanaxi iyo, rogori
seriozulobiT, pasuxismgeblobiTa da SemarTebiT
muSaobdnen studentebi da rogor xarobdnen samecniero
konferenciaze warmatebuli gamosvliT. axla
warmoidgineT, Tu ra sixaruli da aRmafrena daeuflebaT
maT, roca ixilaven TavianT pirvel Sromebs profesor-
maswavlebelTa gverdiT gski – is samecniero pedagogiuri
Sromebis krebulis pirvel nomerSi gamoqveynebuls.
gulnaz xuxua

89
soxumis saxelmwifo universitetis
ganaTlebis fakultetis I kursis studenti
Teona gabunia
samecniero xelmZRvaneli prof. g. xuxua.

maswavleblis profesiis pirovnuli


da sazogadoebrivi roli da mniSvneloba

kacobriobis istoriaSi maswavlebelis profesias


gamorCeuli adgili ukavia. Aarosdros aravin gamxdara
didi adamiani maswavleblis gareSe. antikuri xanis berZeni
filosofosebi sokrate, platoni, aristotele, pedagogikis
mecnierebis fuZemdebeli, I saukunis romaeli mecnier-
pedagogi da oratori markus fabius kvintiliane da sxvebi
sazogadoebis ganviTarebas, qveynis kulturul aRmavlobas
maswavleblis saxels ukavSirebdnen. i. gogebaSvili,
ilia WavWavaZe da sxva rCeuli mamuluSvilebi did
imedebs amyarebdnen maswavleblebze erovnuli kulturis
SenarCunebisa da ganviTarebisaTvis mzrunveli Taobis
momzadebis saqmeSi.
pedagogikis klasikosebs kargad esmodaT, maswavleblis
roli da mniSvneloba. amitom isini araviTar epiTetebs ar
iSurebdnen misi saxelis sadideblad. Mm. f. kvintilianv
maswavlebels mxedarmTavars adarebs, ian amos komenski
- mzes, i. gogebaSvili maswavlebels sulier moZRvars
uwodebs. k. uSinski aRniSnavs, rom ,,yvelaferi skolidan
iwyeba, skola ki maswavleblidan~.
skolis avtoriteti maswavlebelis kvalifikaciaze da
mis pirovnul Rirsebazea damokidebuli. Mmaswavleblis
Rirseba ki misi aRzrdilebis RirsebiT ganisazRvreba.
Ees ki me, rogorc momaval maswavlebels, mavaldebulebs
seriozulad movekido Cems profesiul daostatebas.
pedagogikis saxelmZRvaneloSi ise gasagebad aris
ganmartebuli maswavleblis cneba, misi profesiuli arsi

90
da daniSnuleba, rom momaval maswavlebels Segnebulad
ganawyobs arCeuli profesiisadmi. magaliTad: ,,maswavlebeli
aris oficialuri piri,romelsac miRebuli aqvs specialuri,
umaRlesi pedagogiuri ganaTleba, aRWurvilia swavlebisa
da aRzrdis TeoriiTa da pratikiT da kacobriobis mier
dagrovili codna-gamocdilebis garkveul marags gadascems
axal Taobas,misi damoukidebeli Segnebuli cxovrebisaTvis
momzadebis mizniT.” aman da im ZiriTad pedagogiurma
Tvisebebma, rac maswavlebels unda axasiaTebdes, erTgvari
SiSic ki momgvara, magram pedagogikis leqciebis mosmenisa
da saTanado pedagogiuri literaturis Seswavlis Semdeg
es SiSi pasuxismgeblobaSi gadavida. gansakuTrebiT maSin,
roca gavige, rom yvala is moTxovnebi, rasac maswavlebels
Tavisi profesia uyenebs, mecnierulad damuSavebuli da
praqtikaSi aprobirebulia. maswavlebels isRa darCenia, rom
krgad daeuflos miRweuls da mihyves misi ganviTarebis
dinamikas.
pedagogikis mecnierebaSi maswavleblisadmi pedagogiur
moTxovnebSi (qristianuli morali, Tavisi sagnis Rrmad
da mosazRvre mecnierebaTa safuZvlebis codna, bavSvebis
siyvaruli, gadacemis unari, saqmisadmi SemoqmedebiTi
midgomis unari,avtoriteti,sindisi,zneobrivi da esTetikuri
kultura, mecnieruli da mxatvruli ena-metyveleba,
garegnuli ier-saxe - Cacmuloba, varcxniloba, mimka,
intonacia, Jestikulacia, da a. S.) gansakuTrebuli adgili
ukavia siaxlis SegrZnebis unars, romelic maswavlebels
sulierad ajansaRebs da aaxalgazrdavebs. moZvelebulsa
da arqauls - vkiTxulobT pedagogikur literaturaSi -
CaWidebuli maswavlebeli kargavs peadagogiur funqcias da
cxovrebas CamorCenili ,,ukan midevnebuli lampariviT” (s.s.
orbeliani) iqneba. rogorc v. afridoniZe wers,maswavleblis
cocxal sityvas, rogorc mTavar pedagogiur iaraRs ,Zlieri
dadebiTi emociebis gamoweveva SeuZlia aRsazrdelebSi, Tu
is dafuZnebulia cocxal fqtebze, realur magaliTebze,

91
maRal mWevrmetyvelebaze da cnebiT-kategoriebze.
gogebaSvili wers,rom maswavleblis ,,Rirseba ganizomeba
gonebrivi simaRliT, zneobrivi sispetakiT da sikeTiT,
romelsac Tesavs igi Tavisi moRvaweobiT.”
maswavleblis avtoritetTan dakavSirebiT k. melaSvili
wers: ,,saWiroa maswavlebelma SemoqmedebiTad,kompetenturad
gamoiyenos avtoritetis mopovebis Yyvela saSualeba da
aiyvanos igi xelovnebis donemde.”
pedagogiuri urTierTobebis problemasTan dakavSirebiT,
Cemi yuradReba miiqcia n. zaaliSvilis Sexedulebebma,
kerZod, pedagogiuri urTierTobebis xerxebma da taqtikam.
bavSvis pirovnebis Secnoba, aRiareba da miReba, aseve S.
amonaSvilis TanamSromlobis pedagogikam, saurTierTo
situaciebis Seqmnisa da miznobrivad gamoyenebis xerxebma.
rom maswavlebelma unda gaiTvaliswinos bavSvis interesebi
da SesaZleblobebi,misi ganviTarebis Semdgomi perspeqtivebi,
miiCnios igi sruluflebian partniorad TanamSromlobis
pirobebSi.
maswavleblis Sesaxeb jer-jerobiT mwiri, magram mniS-
vnelovani informaciis miRebis Semdeg davrwmundi, rom mas-
wavlebloba, marTlac, RvTiuri profesiaa, ganusazRvre-
lia misi pirovnuli da sazogadoebrivi Rirebuleba. sx-
visi swavleba da damoZRvra, ganaTlebuli, sulierad da
zneobrivad mdidari, daxvewili esTetikuri gemovnebisa da
fizikurad jansaRi, srulfasovani axali Taobis momzade-
ba didi pativia da amis moraluri, inteleqtualuri da
profesiuli ufleba unda hqondes mas mopovebuli Tavisi
ganaTlebiT, patiosnebiT, keTilzneobiT. magram aseve mas-
wavleblis sazeo Sroma saTanadod unda iyos Sefasebuli
saxelmwifos, sazogadoebisa da mSoblebis mier.
dasasruls, maswavleblisadmi Cemi damokidebuleba
minda sakuTari muziT gamovxato:
maswavlebeli legenda,
maswavlebeli lampari,

92
mSoblis Tvalebis SuqiviT
momavlis mzeriT gamTbari.
Cvenze dardsa da zrunvaSi
dRedaRam uTenebia,
magram daRla ar ugvrZnia,
muxli ar moudrekia.
dro midis, wlebi miqrian,
Taobas misdevs Taoba,
maswavlebeli vadidoT,
es aris g a m b e d a o b a !

vazis fesviviT Cagefesvebi, miwao Cemo, oRond msxmoiare


nayofi mivce mamuls!
Teona gabunia

gamoyenebuli literatura:

1. g. xuxua. pedagogika, Tb., 2009.


2. S. amonaSvili. gamarjobaT, bavSvebo. Tb., 1989.
3. v. afridoniZe. maswavlebeli - codnis Cauqrobeli
lampari. Tb., 1990.
4. n. zaaliSvili. pedagogiuri urTierToba. Tb., 2003.
5. k. melaSvili. pedagogiuri xelovneba. Tb., 2004.

Teona Gabunia
Sokhumi State University
Faculty of Education, I year student

Teacher’s Social and Personal Role and Meaning


Teacher has a decisive role in the society to prepare the new generation, that’s
why a teacher has to satisfy professional requirements. Because of that a
teacher has to raise the level of qualification on the ground of international
pedagogical achievements.

93
soxumis saxelmwifo universitetis
ganaTlebis fakultetis I kurs studenti
irina gudaZe
samecniero xelmZRvaneli prof. g. xuxua

pedagogiuri kanonebi da princi pebi - aRzrdis


umTavresi safuZveli

ganmartebiTi leqsikonis Tanaxmad, kanoni aris


sagnebsa da movlenaTa Soris arsebuli mudmivi
da ucvleli kavSiri. kerZod, pedagogiuri kanoni
ki, zogadi filosofiuri kanonis dakonkreteba
konkretul pedagogiur sferoSi pedagogikis kvlevis
obieqtisa da miznis Sesatyvisad.
pedagogiur kanonebTan dakavSirebiT a. distervegi
werda: ,,pedagogiuri kanonebis ucodinaroba utifrobaa,
misi gamouyenebloba ki - barbarosoba.
pedagogikis saxelmZRvaneloTa Sedarebis
Sedegad gamoCnda, rom zogierTi avtori saerTod
ar axsenebs Tavis wignSi pedagogiur kanonebs. zogi
ki gakvriT moixseniebs mas da ZiriTadad yuradReba
kanonzomierebazea gadatanili. magaliTad, n. vasaZe
Tavis saxelmZRvaneloSi saubrobs pedagogiuri
procesis kanonzomierebebze, dasaxelebuli aqvs
7 kanonzomiereba da kargadac axsnili, rasac ver
vityviT pedagogiur kanonebze.
z. cucqiriZe Tavis pedagogikis saxelmZRvaneloSi
aRzrdis kanonzomierebebs exeba, magram ZiriTad
pedagogiur kanonebze naklebad amaxvilebs yuradRebas.
igive mdgomareobaa vl. Ggaguas pedagogikaSic. rac
Seexeba g. xuxuas pedagogikas, Aaq gansakuTrebuli
yuradRebaa daTmobili pedagogiur kanonebze. is
calke Tavad aris gamoyofili saxelmZRvaneloSi,
rac maswavlebels mianiSnebs mis gansakuTrebul

94
mniSvnelobaze aRzrdaSi.
pedagogikis kursis dasrulebis Semdeg mivxvdi, rom
pedagogikis yvela sakiTxi mniSvnelovania aRzrdaSi,
magram Cemze Zalian didi gavlena moaxdina pedagogikis
kanonebma da princi pebma. Ees kanonebia:
1. bavSvis bunebsTan aRzrdis Sesabamisobis kanoni.
2. aRzrdis miznis sazogadoebrivi moTxovnebiT
ganpirebulobis kanoni.
3. swavlebisa da aRzrdis erTianobis kanoni.
4. aRzrdis miznisadmi mTeli pedagogiuri procesis
daqvemdebarebulobis kanoni.
rogorc pedagogika gvaswavlis, am kanonebis praq-
tikul realizacias uzrunvelyofs pedagogiuri
princi pebi. Eesenia: mecnierulobis, mizanswrafulo-
bis, Segnebulobisa da aqtiurobis, sistemurobisa da
Tanmimdevrobis, misawvdomobis, TvalsaCinoebis, moswav-
leTa asakobrivi da undividualuri Taviseburebis
gaTvaliswinebis, Teoriisa da praqtikis erTianobis,
codna-gamocdilebis Rrmad da mtkiced SeTvisebis,
moswavlis pirovnebisadmi pativiscemis, aRzrdaSi
dadebiTze dayrdnobis, skolis, ojaxisa da sazoga-
doebis TanamSromlobis princi pebi da a. S.
rogorc gavige, am da sxva pedagogiur sisteme-
bis kavSirs mohyavs moqmedebaSi mTeli saswavlo-
aRmzrdelobiTi procesi. Ppedagogiur kanonebisa da
princi pebis urTierTmimarTebasTan dakavSirebiT min-
da TvalsaCino nimuSi moviyvano. magaliTad, bavSvis
bunebasTan aRzrdis Sesabamisobis kanonis ganxor-
cielebas emsaxureba aRsazrdelis asakobrivi da in-
dividualuri Taviseburebebis gaTavaliswinebis prin-
ci pi da mis safuZvelze xdeba moswavlesTan urT-
ierTobis, TanamSromlobis pedagogiur RonisZiebaTa
sistemis SemuSaveba, Sesatyvis meTodTa SerCeva. A
aseTi logikuri kavSiri SeiZleba davinaxoT sxva

95
pedagogiur kanonebsa da princi pebs Soris, aseve
TviT pedagogiur princi pTa Soris. Ees teqnologiac
sainteresod aris damuSavebuli pedagogikur
literaturaSi.
piradi gamocdilebidan SemiZlia vTqva, rom mos-
wavlis pirovnebisadmi pativiscemisa da aRzrdaSi
dadebiTze dayrdnobis princi pebs marTlac udide-
si mniSvneloba aqvs maswavlebelsa da moswavleebs
Soris warmatebul urTierTobaSi.Mmoswavles TviT-
damkvidrebisa da TviTrealizaciis mtkivneul gzaze
sWirdeba siyvaruli, yuradReba, pativiscema sakuTari
srulfasovnebisa da Zalebisadmi rwmenis gasamtkice-
blad. roca moswavle grZnobs, rom maswavlebeli
mis pirovnebas afasebs, angariSs uwevs da pativscems,
pedagogiuri moTxovnebisadmi morCili, momsmeni da
damjeri xdeba, rac mis akademiur SedegebSic kargad
aisaxeba. amasTan dakavSirebiT a. s. makarenkom dawera:
,,pirovnebis problema moxsnilia, Tu adamianSi vxe-
davT pirovnebas.”
jerjerobiT Sorsa var im azrisgan, rom pedagogi-
uri kanonebisa da princi pebis Sesaxeb amomwuravad
vlaparakob, magram danamdvilebiT SemiZlia vTqva, Tu
ramdenad mniSvnelovania da aucilebeli maswavle-
blma kargad icodes aRniSnuli kanonebi da princi-
pebi da SeeZlos misi praqtikuli gamoyeneba moswav-
lebTan urTierTobaSi.

96
gamoyenebuli literatura

1. n. vasaZe. pedagogika, Tb., 2000.


2. vl. gagua, pedagogika, Tb., 1993.
3. g. xuxua. pedagogika, Tb., 2009.
4. z. cucqiriZe. pedagogika (leqciebis kursi), Tb.,
1998.
5. filosofiuri leqsikoni. Tb., 1987.

Irina Gudadze
Sokhumi State University
Faculty of Education, I year student

Pedagogical Laws and Principles – Foundations of Education


Pedagogical Laws and Principles are the main foundation in
educational-upbringing process. That gives a possibility to lead
upbringing according to the pupils’ psychical-intellectual abilities,
social requirements and pedagogical aims.

97
soxumis saxelmwifo univrsitetis
ganaTlebis fakultetis I kursis studenti
Tamar jiqia
samecniero xelmZRvaneliPprof. g. xuxua

pirovnebis formirebis faqtorebi


m. f. kvintilianes mixedviT

pirovnebis formirebis Sesaxeb mqonda garkveuli


warmodgena pedagogikis leqciebidan, magram Zalian
movixible roca movismine I saukunis romaeli mecnier-
pedagogisa da oratoris markus fabius kvintilianes
Sexedulebebi amis Sesaxeb. gansakuTrebiT momewona
miseuli xedva pirovnebis formirebis faqtorebTan
dakavSirebiT. imperiul romSi,roca monaTflobeluri
wyobileba Tavis apogeaSia, am dros mecnieri acxadebs,
rom uniWoebi Zalian cotani arian, rogorc umciresi
gamonaklisi. rom ,,bavSvebs iSviaTad akliaT bunebrivi
niWi, ufro xSirad akliaT masze zrunva.” yvela vinc
fizikurad da fsiqikurad normaluria, niWieria met-
naklebad: ,,geTanxmebiT - wers igi -- rom erTs ufro
meti Wkua aqvs, vidre meores, rac imas mowmobs, rom
erTs SeuZlia gaakeTos meti, vidre meores. TiTqmis ver
naxavT iseTs, Tavisi sibejiTiT ver daZlios siZnele.”
Semdeg is svams kiTxvas: ra aris mTavari oratoris
aRzrdaSi -- niWi Tu aRzrda?” da iqve pasuxobs:
niWic da aRzrdac da ganagrZobs argumentirebas: ,,Tu
am or moments erTaneTs davacilebT, niWs SeuZlia
bevri ramis gakeTeba, magram mxolod swavleba niWis
gareSe did nayofs ver gamoiRebs. xolo maTi erTad
moqmedebis SemTxvevaSi mWevrmetyveluri unaris
gamovlinebas niWis damsaxurebad miviCnev, xolo Tu
oratoruli xelovnebis umaRles miRwevasTan gvaqvs
saqme, aRzrdas mivaniWeb upiratesobas.” Aase magaliTad,

98
,,unayofo miwa - ambobs avtori- verafers miscems
saukeTeso miwaTmoqmedsac,xolo nayofier miwaze raime
sasargeblo mainc gaizrdeba misi damuSavebis gareSec
. . . maSasadame, Tu miwac nayofieria da miwaToqmedic
izrunebs mis kargad damuSavebaze, mosavalic bevrad
meti da xarisxiani iqneba.” Aaqve gvinda meore
magaliTic moviyvanoT. ,,Tu praqsitelma statueti
uxeSi qvisgan gamoTala, is dabali xarisxis iqneba,
magram Tu imave mxatvar-moqandakem zustad iseTive
statueti marmarilos qvisgan gaakeTa, igi Zvirfasi
gamova.” ,,maSasadame, - askvnis avtori – niWi aris
masala, mecniereba mxatvari. Ees ukanaskneli aZlevs
mas saxes, formas, xolo is pirveli mas Rebulobs.”
amrigad, Tavad kvintiliane askvnis, rom biologiuri
memkvidreobiT miRebuli bunebrivi monacemebi da
Sesabamisi aRzrda gansazRvravs pirovnebis formirebas
aseve Sesabamis socialur da pedagogiur pirobebSi.
pedagogikuri mecnierebis fuZemdebeli m. f.
kvintiliane socialur faqtorSi moiazrebda im
garemos, romelSic izrdeboda bavSvi. upirveles
yovlisa, adreul askSi ojaxs aniWebda upiratesobas.
,,mama, Svilis SeZenisTanave unda ganimsWvalos misadmi
keTili imedebiT. aseTi ganwyoba aRavsebs mas izrunos
bavSvis aRzrdaze” (samecniero-pedagogiuri Sromebis
krebuli ,,zardaxSa, #3, 1999, gv.8-14).
kvintilianes mixedviT, ramdenadac bavSvi bunebiT
mimbaZvelia da cnobismoyvare, ZiZebi, mSoblebi,
amxanagebi da maswavleblebi unda gamoirCeodnen
TavianTi zneobiTa da gonierebiT. ZiZebi aucileblad
kargi metyveli,gonieri da zneobrivi unda yofiliyvnen:
,,upirveles yovlisa, - wers is- unda vecadoT iseTi
ZiZebi SevarCioT, romelTac kargi gamoTqma da kilo
aqvT”. . . an kidev: ,,SeZlebisdagvarad, Wkviani da saTno
adamianebi avirCioT” (iqve).

99
mSoblebi ki, ramdenadac SesaZlebelia, unda
iyvnen ganaTlebulni da mzrunvelni. rac Seexeba
zedamxdvelebs, isinic sakmaod ganaTlebulni unda
iyon, oRond sakuTar Tavze didi warmodgena ar unda
hqondeT, radgan TviTkmayofil adamianze uaresi
amqveynad araferia.
ZiZasa da mSoblebTan erTad ojaxuri aRzrda
mainc pedagogis gareSe ar wydeboda. Kkvintiliane
maswavlebels gansakuTrebul moTxovnebs
uyenebda. Mmisi azriT, is unda yofiliyo uaRresad
ganaTlebuli, Rrmad ganswavluli, erudirebuli,
kompetenturi da rac mTavaria, znekeTili da bavSvis
mosiyvarule. radgan ,,maswavleblis cocxali sityva
moswavlis Segnebaze da grZnobebze zemoqmedebis
yvelaze marjve iaraRia” (g. xuxua, markus fabius
kvintilianes pedagogiuri memkvidreoba. Tb., 1996,gv.
62). Mmaswavlebels unda axasiaTebdes ,,swavlebaSi
ubraloeba,SromaSi moTmineba da didi mondomeba,metis
gacema, vidre momTxovneloba” (iqve).Mmaswavlebeli
piradi magaliTia moswavlisaTvis, mas baZaven qcevasa
da moqmedebaSi, amitom, mecnieris azriT, maswavlebeli
valdebulia mudmivad imaRlebdes kvalifikacias,
srulyofdes pedagogiur kulturas, idges zneobriv
simaRleze. maswavlebeli unda grZnobdes profesiul
movaleobas da Tu unda warmatebuli iyos,,,yvelaferSi
mihyves moswavlis bunebriv SesaZleblobebs, xeli
CasWidos da ki ar gauswros, aramed fexi auwyos Tavis
patara Tanamgzavrs”(,,zardaxSa”, #3, 1999, gv.9) da ase
xelCaWidebuli gaiyvanos damoukidebeli cxovrebis
farTo gzaze.
amrigad, Cemi azriT, kvintilianes Sexedulebebma
maswavleblze Zalian STamagona da ganmawyo yvelaferi
gavakeTo Cemi profesiuli momzadebisaTvis.

100
gamoyenebiTi literatura

1. n. vasaZe. pedagogikis istoria, Tb. 2004.


2. g.xuxua. markus fabius kvintilianes pedagogiuri
memkvidreoba. Tb., 1996.
3. Марка Фабья Квинтилиана. Риторических наставленый. Перевод
с латинского Александром Никольским. Санктпетербург, 1834
,,momavali oratoris aRzrdis Sesaxeb” I Tavi.
g. xuxuas Targmani samecniero pedagogiuri
Sromebis krebulSi ,,zardaxSa” #3, 1999w., gv.
8_14.

Tamar Jikia
Sokhumi State University
Faculty of Education, I year student

Factors of Person’s Formation


According to Markus Fabius Kvintiliane

M. F. Kvintiliane in his “Orator’s advices” gives great meaning


to the factors of person’s formation. He demands considering of
biological, social surroundings and factors of upbringing together,
which is still actual.

101
soxumis saxelmwifo universitetis ganaTlebis
fakultetis I kursis studenti
nino TaTaraSvili
samecniero xelmZRvaneliPprofesori g. xuxua

pirovnebis formirebis konvergenciuli Teoria

pirovnebis formirebis sakiTxi sazogadoebisa


da mecnierTa msjelobis mudmivi sagania. Mantikuri
droidan dRemde mis kvleva-ZiebaSi Camoyalibda uamravi
Teoriebi, romelTa Soris gamoikveTa sami ZiriTadi
Teoria: biologizatoruli, sociologizatoruli da
konvergenciuli.
biologizatoruli Teoria saTaves iRebs Soreuli
warsulidan. XVI saukuneSi aRmocenda axali
ganStoeba - preforizmi, romlis mixedviT adamians
TiTqos CanasaxSive gaaCnia momavali pirovnebis yvela
Tviseba, winaswar Cadebulia masSi programa da misi
ganviTareba xdeba spontanurad raodenobrivi zrdis
gziT. Preforistebis mixedviT,pirovnebis ganviTarebaSi
gadamwyveti roli mxolod biologizatorul
Teorias eniWeba da gamoricxavs socialur garemosa
da aRzrdis faqtors. isini amtkiceben, rom adamianis
niWi da Segneba ganisazRvreba mxolod memkvidreobiT.
Ppirovnuli Tvisebebi ise eZleva adamians, rogorc
anatomiur-fiziologiuri monacemebebi, rogorc
magaliTad, Tvali, xeli, Tma da sxva (j, diu).
sociologizatoruli Teoria, kidev ufro
sxva ukiduresobaSi vardeba. is radikalurad
daupirirspirda bilologizatorebs. maTi Teoria
saerTod ugulvebelyofs biologiur da aRzrdis
faqtorebs da pirovnebas socialuri garemos
produqtad acxadebs.
rogorc mecnierebi miuTiTeben, orive Teorias ax-

102
lavs dadebiTi da uaryofiTi mxareebi. dadebiTia is,
rom srulfasovan pirovnebis formorebaSi erTic
aucilebelia da meorec, oRond urTierTmWidro kav-
SirSi da ara cal- calke, izolirebulad. Oorive
faqtoris gareSe warmoudgenelia aRzrda. orive Teo-
ria calcalke emsaxureba sazogadoebaSi gabatoneb-
uli klasebis interesebs, socialuri uTanasworobis,
eqspluatatoruli wyobilebis gamarTleba-ganmtkice-
basa da gaxangrZlivebas. Bbiologizatoruli Teoria
safuZvlad udevs rasizmis samarcxvino Teorias.
konvergenciis Teorias, pedagogikosTa mixedviT,
humanur-demokratiuli sawyisebi udevs safuZvlad da
aRiarebulia,rogorc WeSmariti Teoria. Uucxo sityvaTa
leqsikonis mixedviT, konvergencia laTinuri sityvaa
da niSnavs msgavsebas, daaxloebas. mecnieruli gagebiT
ki -- garkveul sistemaTa kombinacias, erT mTlianobad
SekavSirebas. Aam SemTxvevaSi konvergenciis Teoria
gulisxmobs pirovnebis formirebis biologiur,
socialur da aRzrdis faqtorTa erTobliobas,
romelic rogorc pedagogikis mecnierebi aRniSnaven,
Teoriulad da praqtikulad gamarTlebulia.
pedagogikaSi miRebuli gansazRvrebis mixedviT,
pirovneba aris bio-socialuri arseba. Bbiologiuria
masSi is cxoveluri determinanti, romlis SeqmnaSi
Tavad subieqti ver iRebs monawileobas. igi mas
eZleva memkvidreobiT, rogorc bunebrivi fondi.
sxeulis nebismier nawils, Tundac patara TiTis
gaWrasac ki SeigrZnobs adamiani , mTel sxeuls
tkivili da uZlureba Seawuxebs, rac sxeulis nawilTa
urTierTkavSirsa da urTierTdamokidebulebas
gvamcnobs., mis erTmTlianobaze, sistemurobaze
metyvelebs.
Semecnebis, azrovnebisa da metyvelebis Tandayoli-
li unari warmoadgens adamianSi socialurobis Ca-

103
nasaxs, mis srulfasovan pirovnebad aRzrdis poten-
cialur SesaZleblobas, riTac is gansxvavdeba cx-
ovelisagan, danarCen samyarosgan. Aam Tandayolili
socialuri unarebis gareSe pirovnebis aRzrda praq-
tikulad SeuZlebeli iqneboda.
socialuri determinantis Semoqmedi TviT adamian-
ia. Mmas SeuZlia gaxdes Rirseuli an uRirsi pirovne-
ba. amaSia adamianis RvTiTboZebuli arCevanis Tavisu-
fleba. socialur determinantSi igulisxmeba is, rac
SeiZineba swavla-arzrdisa da gamocdilebis gziT. Ees
aris ganaTleba, Segneba, metyvelebis kultura, profesia
Sroma,zneoba, esTetika, sulieroba, movaleobisa da pa-
suxismgeblobis grZnoba da a. S.
ian amos komenskim axalSobili bavSvi Seadara
mcenaris Tesls, romelic xilulis garda Seicavs
uxilav nawilebs: fesvs, tans, totebs, foTlebs
yvavilebs, nayofs CanasaxSi, romelic Semdeg
gareSe Sesabamisi pirobebis zemoqmedebis Sedegad
gamovlindeba, gaizrdeba da imden da imdenjer
moisxams nayofs, romlis daTvla kacs ar SeuZlia.
asevea aRsazrdelic. rogorc prof. g. xuxua wers,masSi
RvTis mier aris Cadebuli srulfasovan pirovnebad
formirebis inteleqtualuri unarebi, romelsac
saTanado socialur garemosa da aRzrdis pirobebSi
mis ganviTarebas sazRvari ara aqvs.
biologiuri faqtori iZleva saSualebas, peda-
gogikam sworad gansazRvros aRsazrdelis asakobri-
vi da individualuri Taviseburebebi da mis Sesabam-
isad SeimuSavos saswavlo- aRmzrdelobiTi RonisZia-
baTa sistema. socialuri garemos miwier faqtorebSi
igulisxmeba is bunebrivi, social-politikuri da
ekonomikur-kulturuli wyoba, religia, ideologia,
wes-Cveulebebi, tradiciebi da sxva sinamdvile, romel-
Sic cxovrobs adamiani. mowesrigebuli socialuri

104
garemo, sazogadoebis maRalkulturuli done xelsay-
rel pirobebs qmnis aRzrdisaTvis.
pirovnebis formirebis mesame da gadamwyveti faqtoria
aRzrda, pedagogiuri faqtori. aRzrda pedagogikis
saxelmZRvaneloebSi ori-farTo, filosofiuri da
viwro, pedagogiuri gagebiT ganixileba. pedagogiuri
gagebiT, aRzrda niSnavs mizanmimarTul, gegmazomier
pedagogiur zemoqmedebas aRsazrdelze,mis gonebrivad,
zneobrivad, sulierad, esTetikurad da fizikurad
srulyofil pirovnebad Camoyalibebis mizniT.
Ppedagogika pirovnebis aRzrdas ar ganixilavs,
rogorc socialur garemosa da aRzrdis zemoqmedebis
raRac pasiur obieqts. piriqiT, cnobs TviT pirovnebis
aqtiurobis, mis SemoqmedebiT-gardamqmneli moqmedebis
rols missave socializaciaSi.
amrigad, konvergenciis Teoria gulisxmobs biolo-
giuri memkvidreobiTobis, socialuri garemosa da
aRzrdis faqtorebis, pedagogiuri procesebis siste-
mebisa da komponentebis erTobliv kavSirs pirovnebis
formirebis saqmeSi.
G

105
gamoyenebuli literatura

1) g. xuxua. pedagogika, Tb., 2009.


2) n. vasaZe. pedagogika, Tb., 2000.
3) n.e. kovalevi, b.f.raiski, n.a.sorokini. pedagogikis
Sesavali, Tb., 1978.
4) i. Wkuaseli, pedagogikis zogadi safuZvlebis
ZiriTadi sakiTxebi. Tb., 1977.

Nino Tatarashvili
Sokhumi State University
Faculty of Education, I year student

Convergent Theory of Person’s Formation

There are known different theories of person’s formation in


pedagogics. They are divided in three big groups: biologizatoral,
sociologizatoral and convergent. Between them is the most important
the convergent theory. In contrast to the first two theories it is discussed
in the united organic union the three of them – biological, social
surroundings and educational factors.

106
soxumis saxelmwifo universitetis
ganaTlebis fakultetis I kursis studenti
elene CubiniZe
mecnier-xelmZRvaneli prof.g. xuxua

aRzrdis faqtori srulfasovani


pirovnebis formirebaSi

sazogadoebis ganviTarebaSi aRzrdis udidesi


mniSvnelobis Sesaxeb ara erT gamoCenil adamians
gamouTqvams Rirebuli azrebi. magaliTad: ,,aRzrda,
qveynad arsebuli yoveli sikeTisa da borotebis,
ubedurebisa da bednierebis pirvelwyaroa” (r. oueni).
,,yvelaferi is, rac ar gagvaCnia dabadebisas da
uamisod ar vvargivarT didobaSi, mogvca aRzrdam”
(Jan-Jak ruso). A,,ar arsebobs iseTi cudi adamiani,
karg aRzrdas ar gaeumjobesebinos” (b. belinski).
pedagogikur mecnierebasa da praqtikaSi dadgenilia
aRzrdis faqtoris gadamwyveti roli srulfasovani
pirovnebis formirebis saqmeSi.
aRzrdis mimarTulebasa da Sinaarss ganapirobebs
sazgadoebis moTxovnebiT ganpirobebuli mizani, xolo
pedagogiuri miznis miRweva uSualod dakavSirebulia
pedagogiur kanonebTan, princi pebTan da meTodebTan
.pedagogikis klasikosebi aRzrdaSi warmatebas aRz-
rdis miznis sicxadeSi xedavdnen. ,,yvela droisa da
sazogadoebis klasikosi mecnier-pedagogebi, upirve-
les yovlisa, gansazRvravdnen aRzrdis mizans da
Semdeg mas uqvemdebarebdnen mTel pedagogiur saqmi-
anobas, radgan aRzrdis miznis sicxade-garkveuloba
ganapirobebs pedagogiuri procesis warmatebas” (ped-
agogika, n. vasaZe ,Tb., 2000).
pedagogikuri mecnierebis fuZemdebelma, I saukunis
romael mecnier-pedagogma da oratorma markus fa-

107
bius kvintilianem aRzrdas miznad dausaxa B,,brZeni
romaelis” aRzrda.
ian-amos komenskim ,,RvTis moSiSTa” da ,,RvTis
mosavTa” aRzrda gamoacxada aRzrdis miznad. i.
gogebaSvilma -- ,,axali kacis” aRzrda da a. S. magram
gasakuTrebuli aRiareba moi pova aRzrdis miznis
aristoteleseulma konstruqciam -- ,,yovelmxriv
harmoniuli ganviTarebis” ideam, romelic moicavs oTx
ZiriTad komponents: fizikuri, gonebrivi, zneobrivi
da esTetikuri. SemdgomSi mas daemata sulieri da
SromiTi aRzrda.
ganaTlebis Tanamedrove reformebma upiratesoba
mianiWa ,,konkurentunariani” Taobis momzadebas.
amasTan dakavSirebiT, profesori g. xuxua aRniSnavs,
rom ganaTlebis pragmatuloba mxolod klasikur-
realur ganaTlebasTan, Teoriasa da praqtikasTan
mWidro kavSirSi iZens Rirebulebas, winaaRmdeg SemTx-
vevaSi teqnikis danamatad iqceva adamiani.
marTlac, ganaTleba pirovnebis YRirsebis amaRle-
bas unda emsaxurebodes da ara mxolod simdidris
Seqmnas, materializms.
senekam adamianis RirsebasTan dakavSirebiT Tqva:
,,yvelaze didi Rirseba, riTac RmerTma adamiani daa-
jildova, es aris goneba, amitom igi mudam mis gamdi-
drebasa da gajansaRebaze unda zrunavdes”-o. (g. xuxua,
,,amonaridebi pedagogiuri sibrZnis saganZuridan.” Tb.,
1999). pedagogikur literaturaSi gonebriv aRzrdaSi
gulisxmoben codnis fondis SeZenas, saazrovno op-
eraciebis ganviTarebas, saswavlo-SemecnebiTi unare-
bis gamomuSavebasa da mecnieruli msoflmxedvelo-
bis formirebas, romelic xorcieldeba swavlebis sa-
ganmanaTleblo, ganmaviTarebeli, aRmzrdelobiTi da
SromiTi funqciebis meSveobiT (pedagogika, g. xuxua,
Tb.m, 2009). Mmsgavsi azria gatarebuli i. Wkuaselis

108
wignSi ,,pedagogikis zogadi safuZvlebis ZiriTadi
sakiTxebi” (Tb., 1977, gv.73-75), rom gonebrivi aRzrdis
amocanebSi Sedis kacobriobis mier dagrovili cod-
na-gamocdilebis ZiriTadi safuZvlebiT moswavleTa
SeiaraReba, SemoqmedebiTi azrovnebisa da SemecnebiTi
unarebis gamovlineba-ganviTareba, codnis damoukide-
blad mopovebisa da SeTvisebis unar-Cvevebis Camoyal-
ibeba. ,,gonebrivi aRzrdis am amocanebis urTierTkav-
SirSi mecnierul-pedagogiuri princi pebis TandaTano-
biT ganxorcielebiT yalibdeba msoflmxedveloba.”
maSasadame, gonebriv aRzrdasTan dakavSirebul es
pedagogiuri debulebebi gvarwmunebs sistemur-mec-
nieruli ganaTlebis miRebis aucileblobaSi.
pirovnebis srulfasovneba zneobrivi aRzrdis
gareSe ver warmoedginaT pedagogikis klasikosebs.
i. gogebaSvili wers: ,,patiosanis, keTilSobilis
grZnobebis aRzrda mozardi Taobis gulSi kidev
ufro saWiro da Zvirfasia, vidre gonebis gamdidreba
sxvadasxva codniTa.” Ppedagogikis TeoriaSi Rrmad
da yovelmxriv ganxilulia zneobrivi aRzrdis arsi,
mizani da amocanebi. zneobrivi Segnebis, zneobrivi
grZnobebisa da zneobrivi moqmedebis unarCvevebi. Aam
amocanebis gadamWreli pedagogiuri princi pebi, me-
Todebi, formebi da saSualebebi, romelTa optimalur
kombinirebas pedagogiuri situaciis mixedviT uwode-
ben pedagogiur teqnologias. zneobrivi aRzrda Tavis
asaxvas poulobs swavlebis aRmzrdelobiT funqciaSi,
rac ar unda gamorCes mxedvelobidan maswavlebels.
zneobrivi aRzrdis sazogadoebrivi mniSvneloba
TviT zneobis arsidan gamomdinareobs, igi areguli-
rebs urTierTobebs sakuTar TavTan - ,,me”-sTan, sxva
admianebTan, sazogadoebasTan, saxelmwifosTan, samSob-
losTan, bunebasTan da MmTel garemoemcvel sinamd-
vilesTan. Gmecnierebis TqmiT, zneoba gansazRvravs sa-

109
Sinao da sagareo politikis kulturas, uzneobaa ki
aris yovelgvari borotebis mizezi.
sulieri aRzrda aRzrdis erTerTi umniSvnelo-
vanesi komponentia. mas gansazRvruli roli akisria
yovelmxriv, harmoniulad ganviTarebul, srulfaso-
vani pirovnebis formirebaSi. Pprof. g.xuxuas peda-
gogikaSi vkiTxulobT, rom sulierobas moklebuli
moswavle-axalgazrdoba naklebad emorCileba pedago-
giur moTxovnebs, saskolo reJims da eTiSeba saswav-
lo-aRmzrdelobiT process, rasac Sedegad mosdevs
pedagogiuri da akademiuri CamorCeniloba. Tu aman
sistematuri xasiaTi miiRo, SeiZleba gadaizardos
jer asocialurobaSi da bolos antisocialurobaSi.
Tu ganaTlebis saministrosa da mediis statistikuri
monacemebis mixedviT vimsjelebT, samwuxarod, SeiZle-
ba iTqvas, rom aman ukve masobrivi xasiaTi miiRo.
adamiani rom sulierad aRizardos, aucilebelia
gaecnos biblias, iswavlos da gaigos RvTis mcnebebi
da icxovros am mcnebebis Sesabamisad. sulieri
aRzrdac swavlebis aRmzrdelobiTi funqciis nawilia
da maswavlebeli am SesaZleblobas xelidan ar unda
uSvebdes.
aRzrdis faqtori mocavs agreTve esTetikur da
fizikur aRzrdas. esTetikuri aRzrdis mizania
aRsazrdelebSi esTetikuri kulturis formireba,
daxvewili gemovnebis, silamazis, mSvenierebis,
amaRlebulis SegrZneba-gagebisa da miT tkbobis, da
ara marto tkbobis, aramed esTetikuris Seqmnis unar-
Cvevebis gamomuSaveba. i. Wkuaseli esTetikuri aRzrdis
mizans ase ganmartavs zemoxsenebul wignis 79-e gverdze:
,,esTetikuri aRzrdis mizania, sinamdvilis, bunebis,
sazogadoebrivi cxovrebis, azrovnebis, adamianis
Sromisa da sayofacxovrebo moqmedebis, xelovnebis
mravalferovani dargebis mSvenieri mxareebis

110
danaxvis, gancdisa da gagebis unaris Camoyalibeba da
ganviTareba bavSvebsa da mozardebSi.”
pedagogikaSi esTetikuri aRzrdis wyarod miCneulia
xelovneba,buneba,sadac aris harmonia,wesrigi,simetria,
proporcia, ritmi, riTmi da a. S.
aRzrdis organuli Semadgeneli nawilia agreTve
fizikuri aRzrda. misi daniSnulebaa fizikurad
jansaRi, Sromisa da Tavdacvis unariani, xalisiani da
aqtiuri axali Taobis momzadeba. Aamas uzrunvelyofen
saerTod saswavlo-aRmzrdelobiT procesSi, kerZod
ki-specialur fizkulturis gakveTilebze, aseve
skolisgareSe sportul dawesebulebebSi, sxvadasxva
gamajansaRebel da sportul RonisZiebebSi.
aRniSnuli pedagogiuri sistemebisa da komponente-
bis, Sesabamisi pedagogiuri kanonebis, principebis, me-
Todebisa da saSualebebis optimaluri integracia kom-
binaciebis saSualebiT xdeba swavlebisa da aRzrdis
urTierTdakavSireba, rac maswavleblisgan moiTxovs
pedagogikuri mecnierebisa da pedagogiuri xelovnebis
srulyofil codnas. ,,aRzrda da swavleba TavisTavad
ar aris dakavSirebuli erTmaneTTan, igi maswavlebelma
unda daakavSiros” (v. afridoniZe, maswavlebeli -- cod-
nis Cauqrobeli lampari. Tb., 1990, gv. 53).
zemoTqmulidan gamomdinare, advili gasagebi xdeba
aRzrdis cneba.
rom aRzrda aris mizanmimarTuli, gegmazomieri
pedagogiuri zemoqmedeba aRsazrdelze, pedagogiur-
mecnieruli sistemebisa da komponentebis saSualebiT,
aRsazrdelis srulfasovan pirovnebad formirebis
mizniT.
Cemi azriT, iyos pedagogika da ar iyos aRzrda, mar-
Tlac, sircxvilia.

111
gamoyenebuli literatura

1. n. vasaZe, pedagogika, Tb., 2000.


2. v. afridoniZe maswavlebeli -- codnis Cauqrobeli
lampari. Tb., 1990.
3. i. Wkuaseli pedagogikis zogadi safuZvlebis Zir-
iTadi sakiTxebi. Tb., 1977.
4. g. xuxua ,,amonaridebi pedagogiuri sibrZnis sa-
ganZuridan”, Tb., 1999.

Elene Chubinidze
Sokhumi State University
Faculty of Education, I year student

Education Factor in Person’s Formation

Education is an important word in a person’s formation. It is


directed, planned process which contains pedagogical systems
and components connected to each other. Successful upbringing is
compliance of systems and components with pedagogical situations
made by teachers and acting of theoretical knowledge and practical
skills.

112
soxumis saxelmwifo universitetis
ganaTlebis fakultetis I kursis studenti
naTia gafrindaSvili
samecniero xelmZRvaneli prof. g. xuxua

sulieri aRzrdis roli


pirovnebis zneobriv CamoyalibebaSi

2009 wels gamocemuli pedagogikis saxelmZRvanelos


mixedviT sulier aRzrdas ganmsazRvreli roli akisria
srulfasovani pirovnebis formirebaSi. samyarosa
da misi Semoqmedis Sesaxeb WeSmariti codnisa da
swori Tvalsazrisis CamoyalibebaSi. sulierobis
maCvenebelia RvTis siyvaruli. Ees ki imas niSnavs,
rom vicodeT da vicavdeT mis mcnebebs. Sulierobis
Sesaxeb codnis mTavar wyaros biblia warmoadgens.
sulieri aRzrdis gamakeTilSobilebeli potenciali
saTanadod ar aris gamoyenebuli. Ees xarvezi aSkarad
Cans aRzrdis SedegSi. xalxma dakarga sulierobis
mTavari niSani - siyvarulis grZnoba. maT sxva aRar
ainteresebT,mxolod sakuTar Tavze fiqroben. ,,giyvardes
moyvasi Seni, viTarca Tavi Seni” (biblia), naklebad
axsovT. sulierobas moklebuli axalgazrdoba
gulgrili xdeba pedagogiuri moTxovnebis mimarT
da avtomaturad eTiSeba saswavlo-aRmzrdelobiT
process, romelsac Sedegad mosdevs pedagogiuri da
akademiuri CamorCeniloba, asocialuroba, samwuxarod,
zogjer antisocialurobac ki.
Tanamedrove socialuri garemo, sakomunikacio
teqnikuri saSualebebis (interneti, mobiluri da
sxv.) arasworad, SeiZleba iiTqvas, borotad gamoyeneba
cud zemoqmedebas axdens axalgazrdebis fsiqikaze,
grZnobebsa da emociebze, moralur sferoze, mis mo-
mavalze. RvTismoSiSoba, sulieroba aris erTaderTi

113
meqanizmi, romelic akavebs codvisa da borotebisa-
gan, swori gziT warmarTavs aRsazrdelis azrovnebas,
qcevasa da moqmedebas, . . . da icavs mosalodneli sa-
frTxeebisagan” (pedagogika, g. xuxua. Tb., 2009, gv. 184).
Aamitom moiTxovda ian amos komenski axalgazrdebis
qristes moZRvrebiT aRzrdis aucileblobas.
sulierobis aRzrdis procesSi gaTvaliswinebuli
unda iqnes aRsazrdelis asakobrivi da individualuri
Taviseburebebi, aRzrdis bavSvis bunebasTan Sesabam-
isobis pedagogiuri kanonis safuZvelze. skolamdel
da umcros saskolo asakis bavSvebs axasiaTebT moWar-
bebuli cnobismoyvareoba, mimbaZveloba da maswavle-
blis mimarT usazRvro ndoba, racmaqsimalurad unda
iqnas gamoyenebuli aRzrdaSi. bavSvs biologiuri da
socialur-materialuri moTxovnileba aRuZravs gar-
emomcvel sinamdvilesTan urTierobas. is gamudmebiT
svams kiTxvebs: vin? ra? sad? rodis? rogor? ratom?
da a. S. maT mier dasmul kiTxvebze pasuxebi unda
Seicavdes zust informacias, aseTi midgoma aRzrdis-
admi xels Seuwyobs swavlebis saganmanaTleblo da
aRmzrdelobiT funqciis ganxorcielebas, WeSmariti
Semoqmedis miRebasa da sulierobis amaRlebas.
sulieri aRzrdis umTavresi komponenti, rogorc
zemoT aRvniSneT, siyvarulis grZnobis ganviTarebaa,
siyvarulis wyaro ki Tavad RmerTia. xlandel
saqarTveloSi axal Taobas aklia sulieroba. isini
bavSvobidan materialurze fiqroben, siyvarulsa da
megobrobas iviwyeben, aseve ar amaxvileben yuradRebas
samyaros mravalferovnebasa da silamazeze, ar ician,
rom es yvelaferi RvTis saCuqaria da mofrTxileba
sWirdeba.
sulieroba religiuri faseulobebis, WeSmariti
RvTis sicyarulia da mxolod RvTisgan miiReba.
sulierobis udidesi magaliTi ieso qristea.

114
yovlisSemoqmedma RmerTma sulier sazrdod mogvca
Tavisi sibrZnis wigni biblia da Tavisi Ze ieso qriste
dagviyena uangaro mwyemsad da maswavlebelad.
sulieri aRzrda mWidro kavSirSia pedagogikasTan,
amitom maswavleblisaTvis didi mniSvneloba aqvs
biblaze dayrdnobil qristianul morals, rom uz-
runvelyos sulieri aRzrda, moswavlis gulis sixar-
uliT, siyvaruliTa da RvTis rwmenis avseba. Mmaswav-
lebloba diadi saqmea da didi Tavganwirva sWirdeba,
Tumca uflis daxmarebiT yvelafris gakeTeba SeiZle-
ba da Cvenc SevZlebT Rirseuli, sulierad mdidari
axali Taobis aRzrdas, oRond mTavaria, ganviswavloT
sulieri aRzrdis Sesaxeb saTanado ganaTlebiT, peda-
gogiuri codna-gamocdilebiTa da praqtikuli moq-
medebis unar-CvevebiT.
sulieri aRzrda prof g. xuxuas azriT, moiTxovs
Semdegi pedagogiuri amocanebis gadawyvetas:
1. Teokratiuli ganaTlebis miReba bibliis
safuZvelze.
2. WeSmariti RvTisa da ieso qristes gamomsyidveluri
sisxlisadmi rwmenisa, imedisa da siyvarulis
gaRviveba.
3. RvTis kanonebisa da privcipebis codna da Sesabamisi
qcevisa da moqmedebis gamomuSaveba.
4. saero da Teokratiuli ganaTlebis harmoniul,
logikur TanxmobaSi moyvana.
5. maswavlebelTa da mSoblebTa momzadeba sulier
aRzrdaSi.
amrigad, veTanxmebi im azrs, rom sulier aRzrdas
gadamwyveti mniSvneloba aqvs srulfasovani pirovnebis
formirebaSi, rac maswavleblis pirdapiri movaleobaa.
Mra Tqma unda, me jerjerobiT pedagogiuri analizebis
pretenzia ara maqvs, magram es Tema imitom daiwera, rom
Cemma Tanatolebma iswavlon da gaixsenon maswavleb-

115
lis upirvelesi movaleoba, Caunergon moswavles qris-
tianuli morali. ara aqvs mniSvneloba momavalSi Tu
ra profesiis iqneba igi. pirvel rigSi yvela momavali
mSobelia da Tavisi Svili ara marto unda gazardos,
aramed pirovnebad unda aRzardos. radgan aRsazrdelSi,
rogorc solomon brZeni ambobs, siyrmidanve unda CaiTe-
sos sikeTis marcvali: ,,siyrmidanve aRzarde Svili da
sibereSic ar gadauxvevs mas” (solomonis igavebi).
gamoyenebuli literatura

1. g. xuxua. pedagogika, Tb., 2009.


2. biblia,saqarTvelos sapatriarqos gamocema, Tb.,
1989.
3. ian amos komenski, rCeuliPpedagogikuri
Txzulebani. Tb. 1949.
4. i. gogebaSvili, pedagogiuri Txzulebani erT
tomad, Tb., 1977.

Natia Gaprindashvili
Sokhumi State University
Faculty of Education, I year student

Role of Spiritual Upbringing in Person’s Formation

Spiritual upbringing is one of the important components of


upbringing. It is connected to God, knowledge of Bible. Spirituality
makes a person different by the best moral characteristics and
appropriate behavior skills.

116
soxumis saxelmwifo universitetis
ganaTlebis fakultetis I kursis studenti
naTia tabataZe
samecniero xelmZRvaneli prof. g. xuxua

zneobrivi aRzrdis roli srulfasovani


pirovnebis formirebaSi

zneobrivi aRzrda pedagogikis mecnierebaSi war-


modgenilia, rogorc aRzrdis erT-erTi umniSvnelo-
vanesi komponenti. igi gulisxmobs eTikuri normebisa
da wesebi aTvisebasa da dacvas, romelic areguli-
rebs urTierTobebs adamianebTan, xalxTan, bunebasTan,
saxelmwifosTan da yovelive masTan, rasTanac Sei-
Zleba adamians hqondes urTierToba. es urTierTobani
eTikis mecnierebaSi warmodgenilia gamzogadoebuli
saxiT Semdeg zneobriv kategoriebSi: humanizmi, patri-
otizmi, internacionalizmi, simarTle, samarTlianoba,
patiosneba, megobroba, siyvaruli, Tavazianoba, mimteve-
bloba, gulwrfeloba, Sromismoyvareoba, yovelive is,
rac sikeTis cnebaSi Tavsdeba. imisaTvis, rom kargad
gavigoT zneobrivobis arsi, aucilebelia vicodeT
sapirispiro, arazneobrivi kategoriebic. rogoricaa:
kacTmoZuleoba - mizanTropiuloba, moRalateoba,
daundobloba,upatiosnoba,usamarTloba,sulmokleoba,
Tavxedoba, sixarbe, Suri, egoizmi, siamaye, ampartavnoba,
qedmaRloba, sisastike, Zunwoba, matyuaroba, ciliswame-
ba, Woriknoba, garyvnileba, muqTaxiroba loToba . . .
yovelive is, rac borotebis CarCoebSi Tavsdeba.
zneobisa da uzneobis Sedegebidan gamomdinare,
progresulad moazrovne adamianebi yovelTvis mi-
iswrafvodnen zneobriv-esTetikuri idealebisken da
bednierebas, sikeTes zneobis sferoSi eZebdnen. am miz-
nis xorcxSesxmas zneobriv aRzrdaSi xedavdnen. anti-

117
kuri xanis udidesi moazrovneebi: sokrate, qsenofon-
te, platoni, aristotele, seneka, ciceroni, pedagogi-
kis klasikosebi: m.f. kvintiliane, ian-amos komenski,
jon loki, Jan-Jak ruso, a.f. distervegi, k.d. uSinski, i.
gogebaSvili da sxvebi pirovnebis formirebaSi gadam-
wyvet mniSvnelobas aniWebdnen zneobriv aRzrdas.
demokrites zneobrivi srulyofis safuZvlad sru-
lyofili ganaTleba miaCnda, sokrates ki - sikeTisa
da borotebis arsSi garkveva. Mmisi azriT, bavSvi unda
darwmundes sikeTis mSvenierebaSi da borotebis si-
maxinjeSi.”
platons saxelmwifos simtkicis safuZvlad kanon-
ebis dacva miaCnda. amitom misi azriT, kanonis Semqm-
neli da damcveli uzado, keTili, zneobrivad amaR-
lebuli, kacTmoyvare da samarTliani adamiani unda
yofiliyo.
aristotele pirveli iyo, romelmac eTikis
saxelmZRvanelo Seqmna da prof. T.kukavas wyalobiT
xelTa gvaqvs misi qarTuli Targmani. rogorc mecnierebi
amboben, is dResac Rirebuli da aqtualuria.
adamianobis umaRles kategoriad ciceroni humanizms
miiCnevda, zneobis safuZvlad ki - ganaTlebas. ,,jer
daeufle keTilzneobas, xolo Semdeg sibrZnes, radgan
pirvelis gareSe Znelia iswavlo es ukanaskneli.”
kvintiliane ambobda: ,,yvelaferze win zneoba unda
idges, SeuZlebelia upatiosno adamian WeSmariti
oratori gaxdes”-o.
aRorZinebis xanis humanistma pedagogebma zneobrivi
aRzrda CaTvales aRsazrdelis gaadamianebis
saSualebad. Mmateo vejios azriT, ,,bavSvze keTil
zemoqmedebas, keTili grZnobebis ganviTareba moaqvs.”
k. uSinskis miaCnda, rom zneobrivi aRzrda gac-
ilebiT ufro mniSvnelovania, vidre gonebis farTo
codniT gavseba. zneobrivi aRzrdis konkretul amo-

118
canad Tvlida humanizmis, patriotizmis, disci plinis,
samarTlianobis, Sromismoyvareobis, pasuxismgeblo-
bis grZnobisa da Segnebis aRzrdas. keTil Cvevebs is
zneobriv kapitals uwodebda, uzneobas ki zneobriv
gakotrebas.
qarTuli pedagogikis fuZemdebeli i. gogebaSvili
znekeTil adamians qveynis simdidred Tvlida. i. Wav-
WavaZes zneobrivi aRzrda humanur-demokratiuli sa-
zogadoebis safuZvlad miaCnda. is ganaTlebulsa da
uzneo adamians gaunaTlebulsa da znekeTil adami-
ans amjobinebda. Mmisi literaturuli personaJebi
swored zneoba-uzneobiT gansxvavdebian erTmaneTisa-
gan.
pedagogikis saxelmZRvaneloebSi, sadac laparakia
zneobrivi aRzrdis amocanebze, yvelgan moazrebulia
zneobrivi Segneba, zneobrivi grZnobebi da zneobri-
vi moqmedebis praqtikuli unar-Cvevbi.. prof. v. ga-
gua zneobriv SegnebaSi gulisxmobs zneobis arsis,
zneobrivi Rirsebebis gageba-gacnobierebas, imis gage-
bas, Tu ra aris moraluri da amoraluri. zneobrivi
grZnobebis aRzrdaSi ki- moswavleebSi moraluri
princi pebisa da qcevebisadmi dadebiTi damokideb-
ulebis formirebis aucileblobas. rac Seexeba zneo-
brivi aRzrdis mesame amocanas - zneobrivi qcevisa da
moqmedebis uar-Cvevbs, is ,,Yyalibdeba Sesabamisi qceve-
bis, mravalgzis gameorebis Sedegad.” prof. a.lomaZis
azriT, zneobrivi qcevis sikeTe jer Tavad unda igemos
aRsazrdelma, rom zneobisadmi dadebiTi damokideb-
uleba gauCndes. i. bibileiSvils miaCnia, rom ,,mTavari
codna, romliTac skolam unda SeiaraRos moswavle,
es aris simarTlis fasis codna~ simarTlis Tqmis
unari da moTxovnileba icxovros samarTlianobis
princi pis dacviT.
pedagogikis mecnierebis mixedviT dadgenilia,

119
rom swavlebis aRmzrdelobiTi funqcia ZiriTadad
zneobriv aRzrdas unda emsaxurebodes. Aaqedan
gamomdinare,mivxvdi,rom swavlebis funqciebi saerTod
da,kerZod,misi aRmzrdelobiTi funqciis arsi momavalma
maswavlebelma kargad unda gaicnobieros. Ddidi imedi
maqvs,rom Tu erT semestrSi pedagogikis Sesaxeb amdeni
informacia gavige, momdevno Svidi semestris Semdeg,
meqneba maswavleblobis SesaZlebloba da moraluri
ufleba.

gamoyenebuli literatura

1. n. vasaZe. pedagogika, Tb., 2000.


2. n. vasaZe. pedagogikis istoria, Tb., 2004.
3. i. bibileiSvili ,,cxovrebis sazrisi,” Tb., 1999.
4. i. Wkuaseli pedagogikis zogadi safuZvlebis
ZiriTadi sakiTxebi. Tb. , 1977.

Natia Tabatadze
Sokhumi State University
Faculty of Education, I year student

Moral Upbringing in Person’s Moral Development

Moral upbringing in person’s moral development is main means of


working out of moral self-consciousness, moral feelings and activities.
The teacher has to use the ethical conversations, expressive examples,
methods of assuring for that.

120
soxumis saxelmwifo universitetis
ganaTlebis fakultetis I kursis studenti
sofio oqriaSvili
samecniero xelmZRvaneli prof. g. xuxua
P
pedagogikis Teoriis roli momavali
maswavleblis profesiul momzadebaSi

ganaTlebis axalma reformam dRis wesrigSi daayena


axali ti pis maswavleblis saerTaSoriso standart-
ebze momzadebis aucilebloba. maswavlebeli, romel-
ic mzad iqneba uzrunvelyos Teoriisa da qraqtikis,
ganaTlebis cxovrebasTan, realur sinamdvilesTan
maqsimaluri kavSiri. pedagogikis mecniereba mowode-
bulia erTi mxriv, emsaxuros Tanamedrove moTxovne-
bis Sesabamis srulfasovani axali Taobis aRzrdas,
xolo meore mxriv, maRalkvalificiuri pedagogiuri
kadrebis momzadebas ganaTlebis sistemisaTvis. Pped-
agogiuri profesia istoriulad uZveles, urTules,
ucvlel, sazogadoebriv saqmianobad iTvleba dRemde.
Tumca saukuneebis manZilze misdami damokidebuleba
yovelTvis ganisazRvreboda sazogadoebaSi arsebu-
li politikur-socialuri Tu ekonomikur-kulturu-
li viTarebiT, romelic ganapirobebs axali Taobis
aRzrda-ganaTlebis mizansa da Sinaarss. pedagogikis
Teoriis gacnobam naTlad damanxva maswavleblis
roli bavSvis Rirseul pirovnebad aRzrdaSi, rom
pedagogoba arc ise advili saqme yofila. leqciebze
da seminarebze mivxvdi pedagogikis mecnierebis mniS-
vnelobas maswavleblis profesiul momzadebaSi.
progresulad moazrovne adamianebi cnobdnen da
aRiarebdnen maswavleblis udides pirovnul da sa-
zogadoebriv rolsa da mniSvnelobas da amitom amko-
bdnen mis saxels amaRlebuli epiTetebiT: ,,maswavleb-

121
els kvintilianem brZeni winamZRoli uwoda. ian amos
komenskim ase Seafasa maswavleblis sapatio profe-
sia: maswavleblebi ,,dayenebulni arian maRal sapatio
adgilze, rom maT Cabarebuli aqvT saucxoo Tanamde-
boba, romlis ukeTesic mzis qveS araferi SeiZleba
iyos” (,,kargad mowyobili skolis kanonebi”). komen-
skim skolis direqtors ,,maswavlebelTa maswavle-
beli” uwoda, romelic misi azriT, is unda ,,warmoad-
gendes mTavar sinaTles mTeli skolisaTvis da mis
sayrdens” (iqve). adolf distervegi maswavlebels
mzes adarebda. ,,maswavlebeli - wers igi - skolisaT-
vis igivea, rac mze samyarosaTvis.” Kkonstantine uSin-
skim maswavlebels saswavlo-aRmzrdelobiTi proce-
sis centraluri figura uwoda.iIakob gogebaSvilma -
sulieri moZRvari. lia WavWavaZem-- ,,mzrdeli yrmisa”.
. . (pedagogika, g. xuxua. Tb., 2009, gv. .27-28).
yovelive amis Semdeg ra bednierebaa da ra pasux-
ismgebloba Tundac erTi wuTiT sakuTari Tavi maswav-
leblad warmoidgino! miT umetes, roca bibliidan ici,
rom ieso qriste iyo yvelaze didebuli maswavlebeli,
imitom rom man didi xniT adre zecaSi yofnisas ma-
masTan, yovlisSemZle RmerTisgan iswavla yvelaferi.
amitom iyo, rom dedamiwaze yofnisas, TviT bavSvebic
ki masTan kargad grZnobdnen Tavs. Cemi azriT, maswav-
lebelma yvelaferi unda gaakeTos, rom maswavleblis
wodeba ar daamdablos. miT umetes, roca mecnier-
Ta mier mza-mzad aris morTmeuli saamisod saWiro
samecniero literaturis maragi.
pedagogika gvaswavlis yvela im pedagogiur pirobebs,
rac saWiroa srulfasovani pirovnebis formirebasTan
dakavSirebiT. rom saswavlo-aRmzrdelobiTi procesi
mkacrad gansazRvrul pedagogiur sistemas, pedago-
giur kanonebs, princi pebs, meTodebs, gzebs, formeb-
sa da saSualebebs eyrdnoba da romelime maTganis

122
gauTvaliswineblobas, aucileblad Cavardna mohyveba.
Cemi azriT, SeiZleba es iyos erT-erTi mizezi sakolo
praqtikis arc ise saxarbielo realobisa, ris Ses-
axeb gamudmebiT vismenT eleqtro Tu sxva media sa-
SualebebiT. pedagogikis Teoriis codnis deficitis
problemam erTxel kidev naTlad iCina Tavi mimdinare
maswavlebelTa atestaciis SedegebSi.
cnobilia, rom samyaroSi yvelaferi arsebobisa da
ganviTarebis obieqtur kanonebs, princi pebs, wesebsa
da normebs eqvemdebareba, romelic, rogorc bibliaSia
naTqvami,RmerTma daadgina Dda,rom arc swavla-ganaTleba
da aRzrda aris gamonaklisi. Zalian imoqmeda Cemze
amasTan dakavSirebulma a. distervegis sityvebma:
,,pedagogiuri kanonis ucodinaroba utifrobaa, xolo
misi gamouyenebloba ki -barbarosoba.”
rogorc Cans,pedagogikis Teoria naTel warmodgenas
aZlevs maswavlebels pedagogiuri procesis mTliani
modelis, sistemebisa da komponentebis arsis,
maTi urTierTkavSiris, urTierTdamokidebuleba-
ganpirebulobis Sesaxeb, romlis Rrmad gaazreba-
gacnobiereba aleqsandriis SuqurasaviT iqneba
maRalkvalificiur da zneobrivi maswavleblis
xelSi.

123
gamoyenebuli literatura

1. S. malazonia. pedagogika, Tb., 1999.


2. g. xuxua, pedagogika, Tb., 2009.
3. i. Wkuaseli pedagogikis zogadi safuZvlebis
ZiriTadi sakiTxebi. Tb., 1977.
4. biblia, 2006.

Sopio Okriashvili
Sokhumi State University
Faculty of Education, I year student

Role of Pedagogics in Teacher’s Professional Training

Pedagogical theory gives knowledge to a teacher about the systems,


components of education and their practical use skills.

124
soxumis saxelmwifo universitetis ganaTlebis
fakultetis III kursis studenti
nana Rurwkaia
samecniero xelmZRvaneli pedagogikis
doqtoriPasistent-profesori l. Serozia

didaqtikuri nervozis cneba pedagogikaSi

globalizaciis Tanamedrove procesebma wina plan-


ze wamoswia pedagogikis mecnierebis pirovnuli da
sazogadoebrivi mniSvneloba. es bunebrivia, radgan
sruliad axal Sinaarss iZens erovnuli ganaTlebis
sistema saqarTveloSi.
ganaTlebas mudam hqonda saerTaSoriso, zogadka-
cobriuli Rirebuleba, magram sxvaTa Teoriuli-praq-
tikuli gamocdileba naklebad iyo xelmisawvdomi.
dRes ki mdgomareoba arsebiTad Seicvala. Mmsoflio
bazari erTian globalur konkurencias amkvidrebs.
Aam konkurenciaSi warmatebulia is, visac ukeTesi
teqnologia aqvs. Aamitom gadamwyveti mniSvneloba
aqvs ara imdenad Teoriul codnas, ramdenadac misi
gamoyenebis meTods. Aamitom dRes ufro mniSvnelova-
nia ganaTlebis sistemis iseTi organizeba, romelic
uzrunvelyofs aTvisebuli codnisa da unar-Cvevebis
racionalur gamoyenebas praqtikaSi.
miuxedavad yvelafrisa,swavla-ganaTleba da aRzrda
ar unda mowydes erovnul tradiciaebs, magram aseve
unda moicavdes zogadkacobriul gamocdilebasac.
saswavlo-aRmzrdelobiTi procesis teqnologiza-
cia msoflio pedagogikaSi ukavSirdeba iseT didaq-
tikuri midgomebis Ziebas, romlissaSualebiTac swav-
leba erTgvar ,,mwarmoeblur-teqnologiur procesad
gadaiqceva, romelsac Sedegi garantirebuli aqvs.

125
pedagogiuri teqnologiis sam ZiriTad jgufs gan-
arCeven:
1. axsniT-ilustraciuli swavlebis teqnologia,
romelsac informaciuloba udevs safuZvlad, aseve
reproduqtiuli moqmedianoba saerTo-saswavlo un-
ar-Cvevebis gamomuSavebis mizniT.
2. pirovnebaze orientirebuli swavlebis teqnilogia,
romelic emsaxureba moswavlis asakobrivi da indi-
vidualuri Taviseburebis gaTvaliswinebas.
3. ganmaviTarebeli swavlebis teqnologia, romel-
ic iTvaliswinebs swavlebis iseT saSualebebs,
romelic iwvevs moswavlis Sinagani ganviTarebis
meqanizmebis amoqmedebas da misi inteleqtualuri
SesaZleblobis gamovlinebas.
axsniTi-ilustraciuli teqnilogiis fsiqologiur-
pedagogiuri analizis gziT mecnierebma daadgines,
rom misi gamoyenebisas moswavleTa erTi nawilisTvis
swavleba iZulebis saSualebiT xorcieldeba. marTalia,
am gziT moswavleebi swavloben axal masalas, magram
aseTi represiuli garemo amuxruWebs mozardTa
bunebriv socialur zrdas da uyalibebs agresias,
rac uaryofiTad moqmedebs rogorc moswavlis, ase
maswavleblis fsiqikur da fizikur janmrTelobaze.
iZulebis situacia da mudmivi garegan kontroli
moswavleebSi iwvevs SemoqmedebiTi unarebis,
iniciativisa da damoukideblobis, SemecnebiTi
aqtivobis ganviTarebis Seferxebas, sakuTari
arasrulfasovnebis SegrZnebas, undoblobas, Secdomis
daSvebis SiSsa da uadgilo kompleqsebs.
fsiqologTa statistikuri monacemebis mixedviT
moswavleTa erT mesameds gadatvirTvis, SiSis, Sfo-
Tvis, damamcirebeli epiTetebis Sedegad gamowveuli
gancdebis gamo unviTardeba e. w. ,,didaqtikuri ner-
vozi”, rac aZnelebs axali masalis aTvisebas, saswav-

126
lo procesisadmi uaryofiT damokidebulebas. rac
ufro Zlieria iZuleba, miT ufro Zlierdeba im saqmi-
anobisadmi gaucxoeba, rasac aiZuleben.
rogorc cnobili, bavSvis ganviTareba iwyeba misi
dabadebidanve garemomcvel sinamdvilesTan emociuri
urTierTobis safuZvelze, Semdeg TamaSis gziT mim-
dinareobs, romelSic bavSvi sakuTari ganviTarebis
subieqtia. skolaSi ki aRsazrdeli maswavlebelTa
zemoqmedebis obieqtad iqceva. Ees cvlilebebi bavS-
visTvis mtkivneulia, rac misi emociuri mdgomareobis
daZabuloba - gaRizianebiT vlindeba. Rac TandaTano-
biT nervozis ganviTarebisa da swavlisadmi interesis
dakargvis safuZveli xdeba.
saqmisadmi damokidebuleba da warmatebas
ganapirobebs motivebi. Mmoqmedianobis aRmZvreli
SeiZleba iyos Sinagani da garegani motivi. garegan
aqtivobas warmoSobs stimulebi: waxaliseba, jildo,
dawinaureba, gamarjveba, barieris gadalaxva da a. S.
Sinagani motivacia ukavSirdeba TviTmoqmedebis
process, Sinagan moTxovnilebas, dadebiT emociebs,
sakuTari ZalebiT SemecnebiTi winaaRmdegobis
daZleviT gamowveul moralur kmayofilebas. saskolo
praqtikaSi saswavlo procesi ZiRiTadad agebulia
garegan mastimulirebl faqtorebze. aq ki yuradReba
ZiriTadad gamaxvilebulia niSnebze, Sefasebebze,
jildoebze da a. S.
mecnierebis azriT, aucilebelia organizaciuli
cvlilebi saswavlo-aRmzrdelobiT procesSi. amisT-
vis maT saWirod miaCniaT swavlebis ufro srulyofi-
li teqnologiebis gamoyeneba, Teoriisa da praqtikis
maqsimaluri daaxloeba, rac uzrunvelyofs pedagogi-
uri procesis normalizacias. kerZod: maswavlebelTa
gadasvla saswavlo sagnobriobidan moswavleebTan
urTierTobis pirovnul modelze da maswavlebelTa

127
momzadeba moswavleebSi Sinagani aqtivobis aRmZvreli
pedagogiur teqnologiebis SemoqmedebiTad gamoyen-
ebisaTvis.
amrigad, rogorc pedagogikis saxelmZRvanelo
migviTiTebs, saWiroa maswavleblebSi moswavleebT-
an urTierTobis pedagogiuri kulturis amaRle-
ba, moswavleTa nebayoflobiTobis, iniciativisa da
damoukideblobis, maTi asakobrivi da individualuri
Taviseburebebis, moswavlis pirovnebisadmi pativisce-
misa da aRzrdaSi dadebiTze dayrdnobis, Teoriisa
da praqtikis mWidro kavSiris princi pebis, aseve maTi
praqtikuli realizaciis meTodebis, gzebis, formebi-
sa da saSualebebis SemoqmedebiTad gamoyenebis, e. i.
swori teqnologizaciis Teoriul-praqtikuli codna-
gamocdilebisa da unar-Cvevebis gamoamuSaveba Taname-
drove moTxovnebis Sesabamisad.
G

128
gamoyenebuli literatura

1. ganaTlebis reformebi Tanamedrove msoflioSi.


1995.
2. n. vasaZe, pedagogika, Tb. 2000.
3. pedagogiuri teqnologiebi . . . 1994.
4. П. Циавичене. Теория модульного обучения М.,1989.
5. А. Джуринский. Современные теорий о развитие
образование в мире. М.,1989.
6. n. cucqiriZe, orjonikiZe, swavlebis Teoriebi. Tb.,
2009.

Nana Gurtskaia
Sokhumi State University
Faculty of Education, IV year student

Notion of Didactical Neurosis in Pedagogics

Didactical neurosis has been revealed in pupils. From the scientists’


point of view this is caused by exhaustion, difficult relations with
teachers, peers and parents. The teachers have to study those kinds of
pupils, and work out the appropriate plans which supports filling up
the deficit they have.

129
pedagogiuri sibrZne

1. ganaTleba gonebisTvis igivea, rac sisxli


sxeulisTvis (a. distrvegi).
* * *
2. aRzrda, qveynad arsebuli yoveli sikeTisa da
borotebis, ubedurebisa da bednierebis pirvelwyaroa
(r. oueni).
* * *
3. mwams, rom kacobriobis yvela problemam aRzrdaSi
unda hpovos gadawyveta
(Tagori).
* * *
4. yvelaferi is, rac ar gagvaCnia dabadebisas da uimisod
ar vvargibarT didobisas, mogvca aRzrdam
(Jan-Jak ruso).
* * *
5. adamianis Rirseba ganizomeba gonebrivi simaRliT,
zneobrivi sispetakiT, romelsac igi Tesavs Tavisi
moRvaweobiT
(i. gogebaSvili)
* * *
6. swavleba saswaulebs axdens mxolod Sromis
safuZvelze
(demokrite).
* * *
7. swavlebam unda gananaTlos, aRzardos da ganaviTaros
moswavle
(a. distervegi).

9 moswavle harmoniulma ganviTarebam unda aqcios


pirovnebad
(a. distervegi).

130
* * *
10. adamiani Seqmnilia saganTa SecnobisaTvis, zneobrivi
harmoniisaTvis da RvTis usazRvro siyvarulisaTvis
(ian-amos komenski).
* * *
11. adamiani aris yvelaze mSvidi da yvelaze RvTaebrivi
suldgmuli, Tu igi moSinaurebulia WeSmariti aRzrdiT.
Tu mas ar miuRia aRzrda, an yalbi aRzrda miiRo, maSin is
aris yvelaze ufro veluri im cxovelTa Soris, romlebsac
dedamiwa warmoSobs
(platoni).
* * *
12. sibrZne biwier suls ar ekareba, Tu sindisi ar gaqvs,
mxolod codna daRupavs suls
(solomoni)

* * *
13. avkacobis nebas ar mogcems grZnoba
kacTmoyvareobisa
(ilia WavWavaZe).
* * *
14.wminda sindisi ganuwyveteli lxinia
(ian-amos komenski).
* * *
15. skolam qristes unda dagvamsgavsos
(ian-amos komenski).
* * *
16. sicocxle izomeba saqmeebis mixedviT da ara
xangrZlivobis mixedviT
(ian-amos komenski).
* * *
17. rogorc Tqven gindaT mogeqcnen adamianebi, Tqvenc
iseve moeqeciT maT
(luka 6:13).
131
* * *
18. yvelaze ufro ufrTxildiT, bavSvma ar SeiZulos
swavla, romlis Seyvareba jer kidev ver mouswria
(m.f. kvintiliane).

* * *
19. mecnierebaTa pirvel safuZvlebs, Cayrils didostatis
xeliT, srulyofilebisaken mivyavarT
(m. f. kvintiliane).

* * *
20. araferia mikerZoebulobaze ufro autaneli
(m.f. kvintiliane).

* * *
21. maswavlebeli mWevrmetyveli da zneobiT gamorCeuli
unda iyos,raTa aqilevsis maswavleblis msgavsad aswavlides
sityvasa da saqmes
(m. f. kvintiliane).
* * *
22. cudi maswavlebeli mza WeSmaritebas gadacems, kargi
ki - moswavleebs kargis aRmoCenas aswavlis
(a. distervegi).
* * *
23. cudia is meTodi, romelic moswavles aCvevs ubralo
SeTvisebas da pasiurobas, samagierod kargia is meTodi,
romelic aviTarebs moswavlis TviTmoqmedebas
(a. distervegi).
* * *
24. tvinma TviTmoqmedebiT unda aRiqvas, aiTvisos ga
gadaamuSavos yvelaferi . . . is, rac adamianma ar SeiZina
TviTmoqmedebiT, misi ar aris
(a. distervegi).
132
* * *
25. bavSvis ganviTarebis kanonebisa da princi pebis ar
codna pedagogiuri uvicobaa, xolo misi ugulvebelyofa -
barbarosoba
( a. distervegi).
* * *
26. eri Taviseburi koleqtiuri pirovnebaa, amitom misi
aRorZineba SeiZleba mxolod Taviseburi, erovnuli gziT
(i. gogebaSvili).
* * *
27. dedaena aris salaro,dausrulebeli rveuli,romelSic
daculia mTeli simdidre xalxis gonebisa, fantaziisa, da
gulisa, nafiqrisa, nagrZnobisa, namoqmedarisa
(i. gogebaSvili).
* * *
28. mcire nawili kacobriobisa hyars simdidrisagan da
umravlesoba - siRatakisgan
(i. gogebaSvili).
* * *
29. araviTar codnas ar SeuZlia misces adamians imaze
meti damajerebloba, ramdenadac aZlevs mas religiuri
rwmena
( f. herbarti).
* * *
30. wignebi saWiroa, raTa moagonon adamians, misi
originaluri azrebi arc ise axalia!
(abraam linkolini)

133
s a r Ce v i

winauwyeba_________________________________________ 5

g. xuxua - pedagogikuri cnebiTi-terminologiuri


sistemis SemecnebiTi mniSvneloba maswavlebis
profesiul saqmianobaSi.____________________________ 7

e. Wanturia - pirovnebis formirebis pedagogiuri


infrastruqturis tradiciuli da Tanamedrove pedago-
giuri teqnologiebi. _______________________________ 16

m. salia - humanuri aRzrda - moswavleTa moraluris


saxis formirebis safuZveli _______________________ 28

g. xuxua - Tvalis roli pirovnebis


formirebaSi _____________________________________ 40
i. buxuleiSvili - mozardebSi agresiulobis
gamomwvevi mizezebis Sesaxeb. _______________________ 50

l. jinjixaZe - qarTuli enisa da literaturis


swavlebis ZiriTadi orientiri. ____________________ 62

j. jinjixaZe - maTematikuri metyvelebis


ganviTareba dawyebiT skolaSi. _____________________ 69

n. maisuraZe - saswavlo teqstis sirTule da misi


daZlevis pedagogikuri teqnologiebi. ______________ 79

T. gabunia - maswavleblis sazogadoebrivi da


pirovnuli roli da mniSvneloba. __________________ 90

i. gudaZe - pedagogiuri kanonebi da princi pebi -


aRzrdis safuZveli. ______________________________ 94
134
T. jiqia - pirovnebis formirebis faqtorebi
m.f. kvintilianes mixedviT. _________________________ 98

n. TaTaraSvili - pirovnebis formirebis


konvergenciuli Teoria. ___________________________ 102

e. CubiniZe - aRzrdis faqtori srulfasovni


pirovnebis formirebaSi. __________________________ 107

n. gafrindaSvili - sulieri aRzrdis roli


srulfasovani pirovnebis formirebaSi. _____________ 113

n. tabataZe - zneobrivi aRzrda pirovnebis


moraluri saxis CamoyalibebaSi. ___________________ 117

s. oqriaSvili - pedagogikis Teoriis roli


maswavleblis profesiul momzadebaSi. ______________ 121

n. Rurwkaia - didaqtikuri nervozis cneba


pedagogikaSi. ____________________________________ 125

pedagogiuri sibrZne ___________________________ 130P

135
mecniereba da skola

samecniero pedagogiuri

Sromebis krebuli 2010

wigni dakabadonda da gamoica


Sps `kopiprint 2000~-Si
Tbilisi, vaJa-fSavelas #5
tel: 38 50 19

You might also like