Professional Documents
Culture Documents
Studiju programma Uzmjdarbbas vadba Nepilna laika studiju 3Vns grupas studente IRINA RADIONOVA
Autors 2009. gada 28. oktobris Prakses vadtjs Finanu analtiis Aleksejs Antonovs
Rga
2009
Irina Radionova
ir veikusi praksi
SIA Kviteks
Studenta - praktikanta prakses sasniegumus vrt prakses vadtjs vai cita uzmum noteikt persona 10 ballu sistm pc diem kritrijiem: 1. Studenta iegts praktisks darba iemaas un zinanas prakses laik ___ 2. Attieksmi pret pienkumu izpildi prakses laik ___ Kopvrtjums (10 ballu sistm) :___________________________________ ( cipariem un vrdiem ) Ar prakses prskata saturu iepazinos un piekrtu , ka tas tiek iesniegts recenzanai un aizstvanai Banku augstskol. Uzmuma, organizcijas ( prakses ) vadtjs: _________________________________( paraksts, paraksta atifrjums)
2.21. Materili tehnisks sagdes organizcija uzmum.....................................................................................26 2.22. Uzmjdarbbas risku veidu un to kontroles un ierobeoanas mehnismu uzmum izpte...................26 2.23. Uzmuma darba aizsardzbas sistmas izpte un analze............................................................................27
Ievads
Par prakses vietu tika izvlts uzmums SIA Kviteks, jo darba autorei jau ir zinma pieredze darb produktu raoanas jom. s uzmums darbojas aj jom 15 gadus, tpc bija interesanti uzzint uzmuma veiksmgas izaugsmes sous un mrus nkotnei. Prakses mris ir sekmt teortisko zinanu, profesionlo prasmju un iemau nostiprinanu un attstbu, atspoguot prakses laik iegtas informciju par uzmumu, veikt uzmuma izpti un analzi, izvrtt t attstbas virzienus, ka ar izstrdt prieklikumus uzmuma darbbas efektivittes paaugstinanai. Lai sasniegtu izvirzto mri, darb uzdevumi ir: Iepazties ar uzmuma dokumentciju, dokumentcijas noformanu un reistrciju Noteikt dokumentu aizpildanas krtbu; Izvrtt uzmuma iekjo un rjo vidi; Izanalizt izmantots dokumentcijas sistmas.
Uzmjdarbbas veidi
SIA Kviteks uzmjdarbbas veids ir raoanas uzmjdarbba, komercdarbba, maizes un konditorejas izstrdjumu raoana un prdoana. SIA Kviteks realiz savu produkciju lielos un mazos apjomos.
Darbaspka raksturojums
Palaik organizcij strd 130 darbinieki. Uzmum ir septias nodaas iepirkuma, raoanas (maizes un konditorijas), tirdzniecbas-loistikas, mrketinga, sabiedrisko attiecbu, grmatvedbas un finanu nodaas. SIA "Kviteks" ir sekojoa organizatorisk struktra (Skat. 1. pielikums). Pc struktras organizcij zem vadtja ir septii dadu nodau vadtji, kur katrs vada un koordin savu nodau. Vadoajos amatos, administrcij strd darbinieki ar augstko izgltbu un pieredzi attiecgaj jom. Raoanas cehos ar produkciju strd darbinieki ar profesionlo izgltbu un specilu kvalifikciju. Darbinieki apzins sava amata prasbas un nosacjumus, ka ar savas darbbas ieguldjumu, td izjt personisku atbildbu par veikt darba kvalitti uzmuma kopgo mru sasniegan. Darbinieki veic tdus pienkumus un pieem tdus lmumus, kas atbilst viu kompetences lmenim. Darbinieki rpjas par neprtrauktu profesionls kvalifikcijas celanu un pieredzes ganu: ir uzmgi, mrtiecgi, uzrda iniciatvu, regulri papildina savas profesionlas
zinanas apmekljot seminrus un izgltojous kursus, k ar seko ldzi procesiem prtikas nozar Latvij un pasaul, un sniedz prieklikumus darba uzlaboanai un pilnveidoanai.
Uzmuma vsture
1994. gad tika izstrdts uzmuma stratijas plns un kop ar Latvijas biznesa attstbas fondu tika dibints uzmums Kviteks Iuciema maiznca. Maizes raoanu modernizja ar Vcij un Zviedrij raotm raoanas iekrtm. 1999. gad Uzskta pirmo konditorejas produktu raoana. 2003. gada nogal tika izveidota jauna uzmuma marka un pilnveidota produktu marka Saules maize, kas odien ir veiksmgi sevi pierdjusi un bauda pau piekrianu. 2007. gad uzmums ievie jaunks tehnoloijas un pirmie Baltij uzstda da veida kruasnu raoanas lniju. Raoanas proces izmanto modernas saldanas tehnoloijas, kas auj uzmumam konkurt ar Eiropas vadoajiem kruasnu raotjiem. 2008. gad jnij SIA Kviteks sk jaunas, modernas maizes un konditorejas raotnes bvniecbu Stopiu novad. Raotnes tehnoloisko projektu ir izstrdjis Vcijas arhitektu un inenieru birojs Concepta GMBH, celtniecbu veic RRB celtniecba.
uzskts pirmais eksports, izmantojot meitas uzmuma loistiku. SIA Lango, iegstot ldera statusu gatavo un tri pagatavojamo prtikas produktu nozar Latvij, spra stratisko soli un iegja Lietuvas tirg, dibinot meitas uzmumu UAB Lango, veidojot centrlo biroju un attstot distribciju. Ka turpinjums, SIA Kviteks nosldza sadarbbas lgumu ar Baldis DC (RIMI distribcijas centrs) Baltijas lmenim. Un tagad caur o centru Kviteks saldta prece tiek piegdta Rimi veikalos vis Latvij, Lietuv un Igaunij. SIA Kviteks, mrtiecgi stenojot stratiskos mrus, sadarbojas ar SIA Reaton Ltd. Reaton Ltd ar savu pieredzi un moderni atstrdtu loistikas sistmu ir dros un izdevgs partneris, kas turpina augt un attstt savu distribciju Baltijas valsts. Sadarbbas rezultt Reaton Ltd sama tiesbas bt par viengo Kviteks raoto saldts produkcijas piegdtju/izplattju HoReCa sektoram Baltijas valsts. SIA Kviteks t ir iespja popularizt savu produkciju Baltijas valstu HoReCa sektor izmantojot SIA Reaton Ltd reputciju, pieredzi un loistikas sistmu. Tagad Reaton Ltd Baltijas valsts izplata saldtos produktus ar zmolu Ilguciema Bakery Pastry, piedvjot HoReCa klientiem dadu veidu saldtos kruasnus, Roll maiztes un citus Iuciema maizncas - konditorejas raotos saldtos izstrdjumus. Pavisam nesen uzskta sadarbba ar Fazer, kuram prece tiek piegdta uz Igauniju. Fazer viens no biznesa virzieniem - ceptuves lielveikalos. Igaunij Fazer pirmo lielveikala ceptuvi atklja 1999. gad Stockmann veikal, sekoja strauja izaugsme lielveikalos Prisma, Kaubamaja, Selver un Rimi. obrd Fazer pieder 46 lielveikalu maizncas. Fazer vzija ir kt par vadoo uzmumu aj tirgus segment Baltij tuvko gadu laik. K redzams, obrd eksports tiek realizts tikai uz Baltijas valstm, lai gan jau uzsktas pirms sarunas par iespju sadarboties ar vienu no izejvielu piegdtju Beij kompniju Corman (no kuras tiek pirkta viena no svargkajm izejvielm - sviests kruasniem). Sadarbbas ietvaros tiek plnots turpint pirkt no piegdtja sviestu, bet piegdtjs sks pirkt kruasnus, lai izplattu tos Beij.
2. 3.
citi) Pareiz ir stabils apgrozjums Trkst ldzeku jaunu modernu un pea Augsta raoanas iekrtu iegdei kvalitte, daudzi Nekvalitatvu izejvielu risks Uzmumam, kas orientts uz Uzmuma cenas ir ldzgas ar neprtrauktu modernizciju, attstbu jrins un ar
4.
Produkta cena
izdevumiem, ko var pankt ar vidjo uzcenojumu, ldz ar to augstko cenu Nav plaas reklmas TV, kas
Firmas
veikalos
ir
gados izvli,
oti (k
6.
reklmas
7.
tehnoloijas
raoanas iekrtas
10
2.2.tabula Uzmuma SVID analze Priekrocbas Kvalitte - roku darbs paas markas Saules popularitte Specili piedvjumi firmas veikalos un citos veikalu tklos Ikdienas attstba, sortimenta uzlaboana un paplainana Labdarba, sadarbba ar skolm, brnu namiem, brnu drziem Jaunu finanu analzes instrumentu pastvga izstrdana Trkumi Konkurentu daudzveidba Veca tehnika Ekonomiskais stvoklis valst
pieprasjums pc kvalitatvas, aizdomties ko pirkt un atsks tikko izceptas maizes Konkurentu daudzums pdjos izstrdjumiem
2.
Konkurentu ir daudz gados nav jtami mainjies Uzmums piedv plau Konkurenti dara visu iespjamo produktu sortimentu, atlaides, lai noturtu pircjus - atlaides, akcijas akcijas Uzmumam ir lieli raoanas Uzmums cenu paaugstinanas apjomi, tdjdi ts spj gadjum var zaudt dau klientu konkurt ar prjiem maizes un konditorejas raotjiem, 11
3. 4.
rezultt produktu gala cenu Maizes izstrdjumi ir rentabli 5. Darbbas rentabilitte Produkta 6. aizvietoanas risks -viena jomm sfr Maizes izstrdjumiem ir oti zema aizvietojambas pakpe Konditorejas un citi saldumi izstrdjumiem pastv risks - okolde konfektes no ienesgkajiem raoanas produktu Zema patrtju pirktspja
12
Darbinieki un darba vadtji uztur abpusji labas attiecbas. Ir gatavi regulri sniegt un saemt konstruktvu un atkltu novrtjumu. Uzmums dod priekroku atbalstt un apmct darbiniekus, nevis nekavjoties sodt par nepareizu rcbu. Darbinieks sniedz uzmumam persongu informciju, kura tiek saglabta konfidencila un netiek publiskota. Ts publiskoana iespjama tikai iepriek saskaojot ar darbinieku. Finanu vai visa cita uzmuma informcija, kas tiek pausta medijiem, valsts iestdm, sabiedrbai vai cit publisk telp ir pilnga, godga, precza un saprotama. Ikviena darbinieka pienkums ir veikt savus darba uzdevumus saska ar uzmuma tikas kodeksu, k ar citiem uzmuma noteikumiem un izstrdtajam vadlnijm. Vadtji ar savu nostju un rcbu rda piemru darbiniekiem.
2.1.attls. Izejo korespondence un ts aprite uzmum Struktrvienbu dokumentu reistrciju veic lietvede vai uz vietm struktrvienbs pc vadtju izvles, bet par to vadtjam rakstiski jinform lietvedi. Nostot dokumentus uz vietas paliek glaban otrais eksemplrs. Iekjos dokumentus, kuri tiek nostti pa e-pastu, obligti jreistr pie lietvedes nordot faila nosaukumu, kur s dokuments glabsies. Dokumentus, kurus nosta parast vai ierakstt vstul, ir jievieto aploksn, labaj apakj str nordot adresi.
LIETVEDE KURJERS STRUKTRVIENBA PASTA NODAA
2.2.attls. Ienko korespondence un ts aprite uzmum Uzmumam adrestos pasta stjumus un citu korespondenci saem biroj lietvede un pc tam nosta tlk. Struktrvienb korespondenci saem atbildgais darbinieks. Pieemot stjumu lietvedei to jatver, jsairo saemtos dokumentus un jnosaka beigu adrestu. Ja uz stjuma ir rakstts Personiski vai Konfidencili, tad to neatver. Kdaini piegdto korespondenci atkal jievieto aploksn un jnosta nordtajam adrestam, jreistr dokumentu reistrcijas urnl, fiksjot sekojou informciju: saemanas datums, reistrcijas numurs, dokumenta autors, dokumenta sagatavoanas datums, adrests, saemanas veids. Dokumenta pirms lapas apakj labaj str izdara atzmi par saemanu, uzspieot reistrcijas spiedogu, uzrdot saemanas datumu un reistrcijas numuru. Uzmum ir samazinta fizisko papra dokumentu aprite, minimizts laiks, kas paiet, prstot dokumentus starp struktrvienbm un darbiniekiem. Ir ieviesta dokumentu aprites 14
shma. Tiek preczi fikstas visas ar dokumentiem veikts darbbas, k rezultt iespjams operatvi gt prskatu par dokumentu izstrdes un apstrdes efektivitti katr konkrt laika sprd. Iespja ik brdi saemt informciju par to, kdi dokumenti, kdos statusos un kuriem darbiniekiem ir nodoti. Katra atsevia dokumenta veida aprites gaita tiek aprakstta, kas novr dokumenta nejauas noklanas iespju. Uzmuma prvaldes dokumenti: 2.4. tabula SIA Kviteks prvaldes dokumenti Organizator iskie Statti Nolikums Noteikumi Instrukcija Krtba Rkojuma Lmums Rkojumi Izziu un prskata Akts Paziojums Rkojums Izzia Paskaidrojums Ziojums Plns Pilnvara Protokols Atzinums Prskats Sarakstes Iesniegumi Paskaidrojums Prieklikums Sdzba Vstule Personla Akts Darba lgums Iesniegums Lmums Paskaidrojums Brdinjums Prieklikums Rkojums Ziojums Piezme Lgumi Darba lgums Citi lgumi
Valdes N.p.k. Darbba Dokumentu saemana, atvrana un iroana Reistrcijas atzmes izdarana, reistrcija Nodoana izskatanai rezolcija Rezolcijas uzrakstana Nodoana atbildgajam izpildtjam Nodoana izpildtjam Iepazans ar dokumentiem Atbildes sagatavoana Atbildes vzana Atbildes parakstana Atbildes reistrcija Atbildes nostana Lietvede prieksdtj s 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. x x x x x x x
x x
x x x x x x x x x
apmekltjam tiek sniegta svargk, aktulk un interesantk informcija attiecgi sadaas nosaukumam. Mjas lap ir iespjams iepazties ar uzmuma vsturi, svargkiem notikumiem uzmuma dzv, jaunumiem un paiem piedvjumiem firmas veikalos, iepazties ar produktiem to receptm un raoanas noslpumiem.
16
Potencili sadarbbas partneri, klienti, apmekljot SIA Kviteks mjas lapu, var atrast uzmuma darbinieku kontaktinformciju, firmas veikalu vai biroja darba laikus, ka ar uzzint, k sa laika posm ir iespjams kst par Iuciema maizncas-konditorejas klientu.
17
Maize ir izstrdjums, kas gatavots no maltiem graudiem - miltiem, kam pievienots dens vai piens, k ar irdinanas un cepanas ldzeki. Masa tiek rpgi maista, raudzta un cepta. Pateicoties savam sastvam, maize ir viens no svargkajiem prtikas produktiem. Iuciema maizncas maize izceas ar krdinou smaru, samtaini brnu garoziu un bagtgu garas bueti. Iuciema konditorejas krumiem piemt ne tikai patkama gara, bet ar neierobeota formu un sortimenta bagtba - smalkmaiztes, kruasni, kksi, klieri, prdzii, ruletes, cepumi, kcias un tortes. Atsaucoties uz Latvijas Maiznieku Biedrbas ptjumu 53% aptaujto maizi prk lielveikalos. Aug pieprasjums pc veikal ceptas, svaigas maizes konditorejas izstrdjumiem un smalkmaiztm. Tpc SIA Kviteks lielveikalos piedvto produkciju var sadalt 4 grupps gatava (pilngi izcepta) produkcija RTB (ready to bake) produkts gatavs cepanai pc izemanas no saldtavas HB (half baked) pirms saldanas produkts izgjis daju cepanas ciklu izemot no saldtavas produkts jcep 8-10 min. RTE (ready to eat) produkts pilnb gatavs prdoanai tas ir jizem no saldtavas un jatlaidina. Tdjdi SIA Kviteks, sadarbojoties ar veikaliem, kuri cep piegdtos maizes un konditorejas izstrdjumu pusfabriktus ldz pilnai gatavbai nodroina klientus ar svaigo, tikko izceptu produkciju. SIA Kviteks produkti homogni produkti (standarta) SIA Kviteks prece ir plaa patria prece, ikdiena pieprasma prece, maize pamatprece, konditorejas izstrdjumi impulsprece, tortes-neparedztas preces. Uzmuma produkcijas dzves cikla analze SIA Kviteks produkciju var sadalt 4 grups, emot vr to, kur dzvescikl posm konkrta prece atrodas (sk. 2.3. attlu). Lai to atspoguotu tiek izmantota Bostona matrica. Lieli Preces - zvaigznes Saldta maize, saldtie kruasni un smalkmaiztes Preces - meongie kai Kcias Ir iespjamas lielas izaugsmes iespjas,
Prdoanas preces. o preu virzanai tirg no resursi un zinanas. Perspektivitte pieauguma budeta tiek trta liela ldzeku daa. produktam nav sti skaidra.
18
Mazi
ie produkti ir galvenais ienkumu Norietjuas preces, kuriem gandrz nav avots, jo tirg ir ieguvuas stabilu nkotnes, kurus ieteicams izemt no pozciju. apgrozbas vai jatjauno to prestiu.
Liela tirgus daa 2.3. att. Uzmuma produktu klasifikcija pc dzvescikla posma
maza
Katr dzvescikla posm preu virzanai tirg tiek izmantota atirga mrketinga stratija. Slaucama govs precm ar drou un stabilu stvokli tirg un labu peu ir jatrodas veikalu priekjos plauktos. Uzlecos zvaigznes preces prasa neatslbstou uzmanbu, sevii realizcijas jom. Preces Suns kdreiz ir devuas uzmumam lielu peu, bet ar laiku ir norietjuas. Vadbai ir jpieem lmums, vai nu par to prestia atjaunoanu, piemram, ar jauna iesaiojuma paldzbu, vai ar izemanu no tirgus. Preu Meongie kai nkotne ir neskaidra iespjams, ka ts ar laiku pries uzlecos zvaigznes un slaucamas govs status, bet iespjams ar, ka ts stabilu vietu tirg tomr nesps iekarot. o preu virzana tirg prasa lielus izdevumus, kurus nesedz samra nelielie prdoanas iemumi. Uzmuma kvalittes politika Uzmuma kvalittes politikas pamat ir patrtja un klienta vlmju, un prasbu izpilde attiecb uz produkta un pakalpojuma kvalitti, neprtrauktu procesu uzlabojumu, saimniecisks darbbas attstanu un ts veiksmgas funkcionanas nodroinanu ilgtermi. Uzmuma vadbas uzdevums ir radt kvalitatvai produktu un pakalpojumu snieganai nepiecieamos prieknoteikumus, kas sekm kvalittes nepiecieambas apzinanos.1 SIA Kviteks darbojas saska ar likumiem, kurus reglament Prtikas aprites uzraudzbas likums un Ministru kabineta rkojums Nr. 130 (1998.14.04.) par Prtikas uzmumu higinas prasbm. Uzmums ir izgjis prtikas uzmuma atzanu un ir ieviesis kvalittes pakontroles sistmu HACCP. HACCP ir uzmuma pakontroles sistma, kas nepieauj veselbai kaitgu produktu nonkanu ldz lietotjam. Ts pamat ir mrtiecgu paskumu kopums, kas novr draudus cilvka veselbai. Dau no m darbbm k obligtas pieprasa ar valsts. Ttad, izpildot s prasbas, uzmjs ievro valsts likumdoanu.
1
19
20
Par pamatldzekiem uzskatmi visi ilglietojami objekti, kuru ekspluatcija ir ilgka par vienu gadu un kuru vrtba augstka par noteiktu robesummu Ls 50.00. Pamatldzeki ir tda uzmuma valdjum esoa manta, kuru paredzts izmantot produkcijas raoanai, pakalpojumu snieganai, iznomanai vai izrentanai, administrcijas mriem, k ar citu pamatldzeku saglabanas vai remonta vajadzbm un kas nav paredzti prdoanai saska ar uzmuma pamatdarbbu. Priekmeti, kuru vrtba zemka par Ls 50.00, ir mazvrtgie priekmeti. Pamatldzeku sastv juzskaita di ilgtermia ieguldjumi: zemes gabali, kas un bves un ilggadgie stdjumi; tehnoloisks iekrtas un manas; prjie pamatldzeki (kancelejas telpu un biroja iekrtas, datori, cita elektronisk un sadzves tehnika, darba rki un raoanas instrumenti) un inventrs (izmantojams administrcijas, raoanas un saimnieciskm vajadzbm). Tehnoloisko iekrtu un manu rezerves daas un palgierces, kurm ir patstvga nozme raoanas un saimniecisk proces, var ietvert pamatldzeku sastv k atsevius pamatldzeku uzskaites objektus. Prjs rezerves daas un palgierces ieskaita krjumu sastv un noraksta izdevumos tad, kad ts faktiski patrtas (izlietotas). Tomr, ja atsevias rezerves daas un palgierces var lietot viengi kop ar konkrtiem pamatldzekiem un paredzams, ka to izmantoana nebs regulra, var piemrot kopjo izmaksu sistemtisku norakstanu izdevumos attiecga pamatldzeka dergs lietoanas laik. paos gadjumos pamatldzeku uzskait kopjie pamatldzeka iegdes (raoanas) izdevumi jattiecina uz t sastvdam, un ts juzskaita k atsevii pamatldzeku objekti, ja s sastvdaas ir faktiski lietojamas atsevii vai ja tm ir atirgs dergs lietoanas laiks. Pc pamatldzeka iegdes (izveidoanas) ar o pamatldzekli saistts turpmks izmaksas jpievieno t skotnjai uzskaites vrtbai tajos gadjumos, kad veikta rekonstrukcija, atjaunoana vai uzlabojumi, kuru rezultt mains eso pamatldzeka ekonomiskie parametri saldzinjum ar skotnjiem rdtjiem: paildzins pamatldzeka dergs lietoanas laiks; palielins jauda, ietilpba un citas spjas; btiski uzlabojas izlaiams produkcijas kvalitte vai ar samazins raoanas izdevumi. Apgrozmie ldzeki Apgrozmie ldzeki ir ldzeki, kurus patr vien prskata gad un in laik tie parasti pilngi maina savu rjo veidu.
21
Apgrozmo ldzeku novrtana jpamato ar iegdes vai raoanas paizmaksu. Iegdes paizmaksu aprina, pirkanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistti ar pirkumu. Raoanas paizmaksu aprina, saskaitot izejvielu, pamatmaterilu un palgmaterilu izlietojumu atbilstoi iegdes izmaksm un blakus izmaksm, kas tiei saisttas ar novrtjam raojuma izgatavoanu. Pie raoanas izmaksm var pieskaitt ar attiecgu dau izmaksu, kas nav tiei saisttas ar raojuma izgatavoanu, ja vien s izmaksas ir attiecinmas uz to pau laika posmu. Prdoanas izmaksas nedrkst iekaut raoanas paizmaks. Apgrozmajiem ldzekiem jpiemro tds novrtjums, lai tie bilances datum tiktu novrtti atbilstoi zemkajai tirgus cenai vai paizmaksai. Krjumu atlikumus var novrtt atbilstoi vai nu raoanas vai iegdes paizmaksai vai zemkajm tirgus cenm bilances datum, turklt obligti jlieto zemk novrtjuma cena. Krjumu atlikumu novrtjums nedrkst bt augstks par tirgus cenu. Naudas ldzeki. Naudas ldzeku uzskaite tiek krtota atbilstoi noteikumiem "Par grmatvedbas krtoanu un organizciju uzmumos" un "Par kases opercijm" prasbm. Ja darjumu summa mnes ar vienu juridisko personu prsniedz Ls1000 - tiek ievrota nodoku likumdoana par skaidras naudas deklaranu. Uzmuma vadtjs nosaka atbildg grmatvea pienkumus un atbildbu, pilnvaro viu parakstt kases iemumu un izdevumu orderus. Kases opercijas veic t persona, kura saska ar lgumu vai uzmuma vadtja rakstisku rkojumu (atauju) pilda kasiera pienkumus. Naudas opercijm tiek izmantota gan kase, gan vairku banku konti. Atlikumi bankas kontos tiek saldzinti pc katra izraksta saemanas no bankas. Par visiem naudas darjumiem tiek sastdti attaisnojuma dokumenti. Sastdot gada prskatu, naudas atlikumi valt tiek prrinti, pielietojot Latvijas Bankas noteikto valtas kursu.
22
1 2 3
SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste] : [sk. 19-10-09]. Pieejams: http://www.imk.lv/public/27218.html SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste] : [sk. 19-10-09]. Pieejams: http://www.imk.lv/public/27217.html 4 SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste] : [sk. 19-10-09]. Pieejams: http://www.imk.lv/public/27230.html 5 SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste] : [sk. 19-10-09]. Pieejams: http://www.imk.lv/public/27233.html
23
Lapia
Tabula Uzmuma komunikcijas kanlu/instrumentu izpausmes formas parda, ka visvairk aktivitu notiek prdoanas veicinanai un sabiedrisko attiecbu uzlaboanai.
Piedvjumu klsts Smalkmaiztes, kkas Smalkmaiztes, kkas un maizes izstrdjumi un bagetes Maize, mklas, smalkmaiztes Viss sortiments
24
Viesncs, 5. Tristi
X
restornos piedvtie
un SIA
kafejncs
6.
balltm
un
citiem
paiem
paskumiem
SIA Kviteks produkcija tiek realizta 3 veidos: 0. lmea kanls 1. lmea kanls 2. lmea kanls raotjs - patrtjs (caur firmas veikalu) raotjs mazumtirgotjs patrtjs raotjs vairumtirgotjs - mazumtirgotjs patrtjs
atbilstbu ES normm un direktvm. Savukrt uzmuma darbinieki strds pla, jaun un modern raotn. SIA Kviteks stratija balsts uz investcijm ilgtermi un ir iespja nodroint uzmuma stabilas tirgus pozcijas un konkurt spju, k ar attstt eksportu.1
d438-484a-a06c-0bc291e0f526&ref=rss.
26
Finanu risks saistts ar iespjambu ciest finansilus zaudjumus (negaidtas soda maksas, valtas kursa izmaias, neapmaksta prece (negodga klienta rcba), kredta atmaksas problmas). Tirgus risks, kas pamat saistts ar izmaim maizes raoanas tirg - pards jauni konkurenti, samazins pieprasjums pc konkrt produkta, jaunas prasbas raoanas standartos , kurus uzmums nav spjgs izpildt. Cilvcisk faktora risks, tas ir uzmuma darbinieka pka slimba, darbinieka bezatbildba, nolaidba, kvalificta darbinieka aizieana no uzmuma, darbinieka rakstura, uzvedbas, veselbas izmaias, klientu neparedztas rcbas sekas. Politiskais risks, kas saistts ar izmaim valsts politikas nostdns, kas skar raoanas nozari (nelabvlgas nodoku izmaias, attiecbu pasliktinans ar valstm, kuros tiek realizts eksports). Dabas risks, kas saistts ar negaidtm dabas stihijm. Galvenie risku samazinanas paskumi uzmum ir: piesardzbas vai profilakses paskumi saistti ar darba drobas, ugunsdrobas, darba aizsardzbas, uzskaites jautjumiem ierobeojoie paskumi biznesa plns; finansu analze kompensjoie paskumi- apdroinana
SIA Kviteks vadtjs k pieredzjis uzmjs daas riska situcijas var paredzt intuitvi. Uzmum paredzti ldzeki un citi resursi risku vadbai, lai mazintu to iespjamo ietekmi.
AAS Gjensidige Baltic veselbas apdroinanas pakalpojums ir socila garantija, kas sniedz papildus aizsardzbu pret neparedztiem medicniskiem izdevumiem, k ar veids k darbiniekiem apmakst obligts veselbas prbaudes atbilstoi Darba aizsardzbas likumam un spk esoiem MK rkojumiem par obligtajm veselbas prbaudm. SIA Kviteks kop ar AAS Gjensidige Baltic ir izstrdjui 6 apdroinanas lmeus un katram darbiniekam, attiecgi ieemtajam amatam, darba sta un ieguldjuma darb tika pieirta apdroinanas polise.
28
Grmatvedbas
politikas,
darba
organizcijas
principu
un
29
Katram grmatvedbas darbiniekam izstrdti amatu apraksti - darba pienkumi. To ievroanas kontroli nodroina galven grmatvede. Grmatvedbas uzskaites metodikas raksturojums: Visus uzmuma saimnieciskos darjumus apliecina ar dokumentiem par uzmuma saimniecisk darjuma esambu (turpmk - attaisnojuma dokuments), novrt naudas izteiksm un, ievrojot hronoloiju, sistemtisk krtb iegrmato uzmuma grmatvedbas reistros. Krtojot grmatvedbas reistrus, ierakstos par vrtbas mru lieto Latvijas Republikas naudas vienbu. Ja attaisnojuma dokument vrtbas mrs ir rvalsts valta, lai iegrmatotu, to prrina latos pc Latvijas Bankas noteikt attiecgs rvalsts valtas kursa, kas ir spk saimniecisk darjuma. Visus ierakstus grmatvedbas reistros izdara saimniecisk darjuma dien vai iespjami drz pc ts, bet ne vlk k 15 dienu laik pc t mnea beigm kur saimnieciskais darjums noticis. Izmantojot divkr ieraksta sistmu, vienu un to pau summu par vienu un to pau saimniecisko darjumu ieraksta grmatvedbas kontu debet un kredt, ievrojot uzmum lietoto kontu plnu un saimniecisk darjuma btbai atbilstou grmatvedbas kontu savstarpjo saistbu (kontu korespondenci). Sistemtiskajos reistros saimnieciskos darjumus apkopo pc ekonomisk satura vienveidgs grups. Sistemtiskie reistri ir galven grmata un analtisks uzskaites reistri. Galvenaj grmat saimnieciskos darjumus reistr naudas izteiksm pa grmatvedbas kontiem. Analtisks uzskaites reistros saimnieciskos darjumus reistr pa analtisks uzskaites kontiem naudas izteiksm, bet attiecb uz pamatldzeku un krjumu uzskaites vienbm - ar naturl izteiksm. Uzmum SIA Kviteks informcija tiek apstrdta datorizti - daji pielietojot finansu darbbas un noliktavas krjumu uzskaites sistmu.
30
grmatvedbas konti veido tdu sistmu, lai prskata perioda beigs no kontu datiem vartu sastdt divus galvenos dokumentus peas vai zaudjumu aprinu un prskata bilanci. Vieni no svargkajiem kontiem ir Debitoru pardu konti. Katram debitoram ir iekrtota sava kartia. Debitoriem regulri atgdina par pardiem un gada beigs, nosta saldzinanas aktu, lai saldzintu atlikumus. Lai uzmumam paam neveidotos pardi, rpgi tiek kontrolti konti, kas saistti ar noriniem ar piegdtjiem. Analtisko uzskaiti iekrto katram piegdtajam atsevii. Reistros tiek reistrts katrs dokuments, summa un nomaksas datums.
Uzmuma nomaksto nodoku, nodevu un socils apdroinanas obligto iemaksu aprinanas un uzskaites kartbas izpte un analze
Uzmuma nodoki, nodevas, socilas apdroinanas iemaksas tiek aprintas un uzskaittas pc noteikumiem, kurus nosaka konkrtie likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Nodoki un nodevas aprinanas un uzskaites kartbu nosaka likums "Par nodokiem un nodevm". Nodoki un nodevas aprinmi un maksjami latos un santmos. Valsts nodoki tiek iemaksti valsts budet vai ar pc noteikta to sadaljuma valsts budet un pavaldbu budetos atbilstoi konkrt nodoka likumam. Valsts nodevas tiek makstas saska ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pavaldbu nodevas ar vietjo pavaldbu saistoiem noteikumiem. Uzmuma grmatvedbas darbinieku pienkumos ietilpst: aprint maksjamo nodoku vai nodevu summas, noteiktaj termi un piln apmr nomakst nodokus un nodevas, iesniegt Valsts iemumu dienestam nodoku un informatvs deklarcijas, nodoku aprinu pareizbas pierdanai uzglabt finansils un 31
saimniecisks darbbas iemumus un izdevumus apliecinous attaisnojuma dokumentus un citus darbbu apliecinous dokumentus vismaz piecus gadus. Valsts socilas apdroinanas obligto iemaksu aprinanas un uzskaites kartbu uzmum nosaka MK noteikumi Nr.427 "Valsts socils apdroinanas obligto iemaksu veikanas krtba". Lai nodrointu obligto iemaksu aprinanu un uzskaiti, grmatvedbas darbinieki katram darba mjam ir iekrtojui valsts socils apdroinanas obligto iemaksu uzskaites kartti. Obligts iemaksas tiek veiktas ar kredtiestdes starpniecbu ldz prskata mnesim sekojo mnea attiecgajam datumam. Uzmums ldz prskata mnesim sekojo mnea pdjai dienai iesniedz Valsts iemumu dienesta teritorilaj iestd darba mju sarakstu, par kuriem veiktas valsts socils apdroinanas obligts iemaksas no darba ienkumiem un ziojumu par valsts socils apdroinanas obligtajm iemaksm. Uzmuma ziojuma pirm daa "Valsts socils apdroinanas obligto iemaksu maksjuma dokumenti" aizpildma, pamatojoties uz maksjuma dokumentiem, otr daa "Aprints valsts socils apdroinanas obligts iemaksas", pamatojoties uz ierakstiem Darba mja kartt prskata mnes, tre daa "Veikts valsts socils apdroinanas obligts iemaksas", pamatojoties uz Darba mju sarakstu.
Ministru kabineta noteikumiem. Peas vai zaudjumu aprins ir sastdts atbilstoi apgrozjuma izmaksu metodei. Finansu prskats sniedz patiesu un skaidru priekstatu par uzmuma ldzekiem, saistbm, finansilo stvokli un zaudjumiem. Grmatvedbas politika nodroina, ka finansu prskats sniedz informciju kas ir atbilstoa finansu prskatu lietotjiem, lai pieemtu lmumus, ir ticama, jo prskati pareizi atklj uzmuma rezulttus un finansilo stvokli - atklj ne tikai darjumu juridisko formu, bet ar to ekonomisko btbu, ir neitrli. Pirmais gad prskat ir iekauts Vadbas ziojums, kur dod labu priekstatu par uzmuma darbbas rezulttiem un attstbas tendencm konkrtaj prskata gad. Tiek dotas ievirzes un raksturojums, par prskata gad padarto un sasniegto, saldzints padartais ar plnoto. Tpat ziojum ir izteikta pateicba visiem, kas ir paldzjui sasniegt labos rezulttus. Tlk seko finansu informcija, kura atspoguo uzmuma darbbas rezulttus. Tpat tiek ietverti peas un zaudjumu aprins, bilances un rpusbilances postei, galvenie darbbas rdtji, revidenta atzinums. 32
2007. gad uzmums sasniedza 1,65 milj. latu apgrozjumu, kas saldzinjum ar 2006.gadu, kad uzmuma apgrozjums bija 1,12 miljoni latu, ir par 47,5% vairk. Savukrt 2008. gad apgrozjumu palielinjs par 45,2% attiecb pret 2007. gadu.
33
Secinjumi un prieklikumi
Secinjumi: 1. Prakses laik tika nostiprintas profesionlas zinanas prasmes un iemaas 2. Prakses laik tika izpttas uzmuma iekj un rj vide, uzmuma politika un specifika 3. Tika veikti uzmuma izpte un analze, izvrtti t attstbas virzieni un lomas ekonomik 4. Prakses atskait tika atspoguotas prakses laik iegtas zinanas par uzmumu Prieklikumi: 1. Sekmt attstbu Latvijas, ES un treo valsts tirg, mekljot jaunus sadarbbas partnerus, jo kop iespjams pankt daudz ienesgkus rezulttus, ka pierdjums tam ir SIA Kviteks sadarbba ar SIA Lango 2. Pc iespjas trk pabeigt jauns raotnes celtniecbu 3. emot vr ekonomisku situciju valst un iedzvotju pirktspju, samazint produkcijas cenas, tdjdi palielinot pieprasjumu un raoanas apjomu 4. Turpint ieskto sadarbbu ar RIMI veikaliem, rkojot seminrus un SIA Kviteks maizes pusfabriktu cepanas apmcbas RIMI darbiniekiem, sadarboties ldzg veid ar ar citiem veikalu tkliem Latvij 5. Balsties uz augstk mintajiem prieklikumiem sasniegt izvirztos mrus un izpildt 2009.gada budetu.
34
5. SIA Kviteks grmatvedbas un lietvedbas dokumenti 6. SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste]. [sk. 19-10-09]. Pieejams: http://www.imk.lv/public/27215.html 7. SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste]. [sk. 19-10-09]. Pieejams: http://www.imk.lv/public/27220.html 8. SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste]. [sk. 19-10-09]. Pieejams: http://www.imk.lv/public/27218.html 9. SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste]. [sk. 19-10-09]. Pieejams: http://www.imk.lv/public/27217.html 10. 11. 12.
SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste]. [sk. 19-10-09]. Pieejams: SIA Kviteks mjas lapa [tiesaiste]. [sk. 19-10-09]. Pieejams: Biznesa portls [tiesaiste]. [sk.19-10-09]. Pieejams: http://www.db.lv/Default2.aspx? http://www.imk.lv/public/27230.html http://www.imk.lv/public/27233.html ArticleID=3d3a497f-d438-484a-a06c-0bc291e0f526&ref=rss
35
1.
pielikums
Valde
Mazumtirdz.
Iepirkumu vadtjs
Finanu analtiis
Galven grmatvede
Grmatvede
SA speciliste
Noliktavas darbinieki
Mrketinga speciliste
Grmatvede - kasiere
36
Prdoanas vrtbas aprins Gabali vien porcij (gab): 100 Vienas porcijas svars (kg): 6.00 Viena gabala svars (kg): Izstrdjuma svars (kg):
355 04.10.2005.
0.060 0.060 norma uz porciju 2.037 0.014 0.326 0.109 0.109 0.109 0.027 0.014 1.087 1.700 0.250 0.010 0.040 1.030 6.86 0.069 12.54% summa Ls/porciju nepakota 0.154 1.678 0.060 0.450 0.560 0.490 0.090 1.864 0.600 1.170 0.800 0.090 0.420 0.000 0.314 0.023 0.020 0.049 0.061 0.053 0.002 0.025 0.652 1.989 0.200 0.001 0.017 0.000 3.407 Izejviela s kg uz 100 kg 33.95 0.23 5.43 1.81 1.81 1.81 0.45 0.23 18.12 28.33 4.17 0.17 0.67 17.17 114.33
Izejvielas Milti a/l Uzlab. Brotfein Klijas Margarns Universlais Cukurs Raugs prestais Sls Ambra Margarns Kruasonu Biezpiens Olas Sls imenes dens Kop Viena klaipa masa Nocepums
mrv. kg kg kg kg kg kg kg kg kg kg kg kg kg kg kg %
Cena Ls
Izmaksu aprins vienam klaipam Kop izejvielas uz 1 gab (Ls): Izejvielas % no prdoanas vairumcenas Iepakojums Iepakojums kop (Ls): Iepakojums % no prdoanas vairumcenas Elektrba (Ls): Elektrba (% no vairumcenas): Gze (Ls): Gze (% no vairumcenas): dens un kanalizcija (Ls): dens un kanalizcija (% no vairumcenas): Raoanas darbaspka izmaksas Socilais nodoklis Raoanas darbaspks kop (Ls):
0.0341 27.47% 0.0000 0.00% 0.0005 0.39% 0.00% 0.0004 0.33% 0.0120 0.0029 0.0149
37
Raoanas darbaspks kop (% no vairumcenas): Pakoana darbs Soc.nodoklis pakoanai Pakoanas darbaspks kop (Ls): Pakoanas darbaspks kop (% no vairumcenas): Netieais raoanas darbaspks Socilais nodoklis Netieais raoanas darbaspks kop (Ls): Netieais raoanas darbaspks kop (% no vairumcenas): Kop raoanas darbaspks: Darbaspks % no prdoanas vairumcenas Izejvielas un iepakojums % no vairumcenas Ties raoanas izmaksas kop uz vienu gab. (raoanas paizmaksa): Plnots prdoanas cenas novirze no faktisks prdoanas cenas % Prdoanas cena vairumtirdzniecb (Ls) Prdoanas cena vairumtirdzniecb Ls/kg Bruto pea I Ls Bruto pea I % Neties raoanas izmaksas (Ls) Neties raoanas izmaksas (% no vairumcenas): Bruto pea II Ls Bruto pea II % Prdoanas izmaksas (Ls) Prdoanas izmaksas (% no vairumcenas): Bruto pea III Ls Bruto pea III % Administrcijas izmaksas (Ls) Administrcijas izmaksas (% no vairumcenas): Prdoanas paizmaksa Ls Pieskaitms izmaksas % kop: Tr pela Ls Tr pela % no iemumiem Plnot pea (uzcenojums prdoanas paizmaksai) % Prdoanas cena vairumtirdzniecb (ar PVN) Ls Prdoanas cena vairumtirdzniecb (ar PVN) Ls/kg Prdoanas cena Firmas veikaliem ar atlaidi (Ls) Bruto pea FV Ls Bruto pea FV % FV uzcenojums % Prdoanas cena firmas veikalos (ar PVN)Ls Prdoanas cena firmas veikalos (ar PVN) Ls/kg Prdoanas cena nestandarta produkcijai un 2. (3.) dien
12.0% 0.0000 0.0000 0.0% 0.0047 0.0011 0.0058 4.7% 0.0207 16.71% 27.47% 0.0557
0.124 2.067 0.068 55.1% 0.004 3.2% 0.064 51.9% 0.013 10.7% 0.051 41.2% 0.009 7.4% 0.0820 21.25% 0.042 33.85%
0.15 2.439
Realizcijas laiks
48
stundas
38
Prdoanas un mrketinga vadtjs Ekonomiste Mazumtirdzniecbas tkla vadtja Konditorejas raoanas vadtja Kalkulciju ievadja
(Vrds, Uzvrds, Paraksts)
39
40