LabDarbiElektriskaasMasiinas PDF

RGAS VALSTS TEHNIKUMS
ELEKTRISKS MANS, PIEDZIA UN VADBA. LABORATORIJAS DARBI
Rga 2007
Priekvrds Elektrisks manas, piedzia un vadbas kurs oti svarga nozme ir laboratorijas darbiem. Laboratorijas darbu galvenais uzdevums ir atvieglot un nodroint teorijas apganu, uzskatmi iepazstinot audzkus ar aplkojamo teortisko sldzienu pielietojumu praks. Laboratorijas nodarbbas attsta ar audzku iniciatvu un patstvbu, dodot eksperimentanai vajadzgo pieredzi. Aprakstos doti darbu uzdevumi un si nordjumi par darba veikanas metodiku un lietojamo aparatru. Konkrtkas zias par darb izmantojamo aparatru, ts novietojumu laboratorijas stend un darba remiem sniegtas laboratorij metodisko nordjumu stend. Pirms nodarbbas audzkiem ski jizdom darba plns, jiepazstas ar attiecgajiem jautjumiem, obligti izstudjot attiecgo lekciju materilu un nordto literatru. Lai atvieglotu laboratorijas darbu veikanu un paaugstintu to efektivitti - darba uzdevum pai izdalti tie punkti, kas audzkiem obligti jveic mjs, gatavojoties darbam laboratorij. aj laboratorijas darbu aprakstu izmantoti RTU, LLA un RTK laboratorijas darbu apraksti. Laboratorijas darbu aprakstus sastdja V. Meikovs. 67 lapaspuses, 42 ilustrcijas, 10 tabulas, 17 bibliogrfiskie nosaukumi.
SATURS
Priekvrds Saturs 1. Laboratorijas darbu izpildanas noteikumi 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 2. Ievads Drobas tehnikas instrukcija audzkiem elektrotehnikas laboratorij Nordjumi par elektrotehnikas laboratorijas darbu veikanas kartbu Noradjumi par darba protokolu sas zias par laboratorijas darbos lietotajiem mrapartiem
2 3 4 4 4 5 8 10 14 14 19 22 26 26 34 37 40 43 43 49 53 58 60 60 62 67
Ldzstrvas manas 2.1. Ldzstrvas manas darba teortisk ievirze 2.2. 2.3. Laboratorijas darbs Ldzstrvas enerators Laboratorijas darbs Ldzstrvas dzinjs
3.
Asinhrons manas 3.1. Asinhrons manas darba teortisk ievirze 3.2. 3.3. 3.4. Laboratorijas darbs Asinhronais dzinjs Laboratorijas darbs sslgt asinhron dzinja palaiana un reversija Laboratorijas darbs Selsini
4.
Transformatori 4.1. Transformatori - darba teortisk ievirze 4.2. 4.3. Laboratorijas darbs Vienfzes transformators Laboratorijas darbs Trsfu transformators 4.4. Laboratorijas darbs Trsfzu transformatoru parall darbba Sinhrons manas 5.1. Laboratorijas darbs. Trsfzu sinhronais dzinjs 5.2. Laboratorijas darbs. Sinhron eneratora ptana Literatra
5.
1. LABORATORIJAS DARBU IZPILDANAS NOTEIKUMI
IEVADS Darbu uzdevumi paredzti 2 stundu nodarbbm laboratorij. Pirmaj nodarbb audzkiem sniedz ievadinstruktu un paskaidrojumus, vii iepazstas ar drobas tehnikas noteikumiem un darbu veikanas krtbu elektrisks manas laboratorij. Turpmkajs nodarbbs 2 stunds jveic viens darbs. Konkrtos strdjamos laboratorijas darbus nosaka nodarbbu vadtjs. Nodarbbas laboratorij notiek pc frontls metodes, t.i. visa grupa vienlaikus strd vienu un to pau darbu. Aprakstos doti darbu uzdevumi un si nordjumi par darba veikanas metodiku un lietojamo aparatru. Konkrtkas zias par darb izmantojamo aparatru, ts novietojumu laboratorijas stend un darba remiem sniegtas laboratorij metodisko nordjumu stend. Pirms nodarbbas audzkiem ski jizdom darba plns, jiepazstas ar attiecgajiem jautjumiem, obligti izstudjot attiecgo lekciju materilu un nordto literatru. Lai atvieglotu laboratorijas darbu veikanu un paaugstintu to efektivitti, darba uzdevum pai izdalti tie punkti, kas audzkiem obligti jveic mjs, gatavojoties darbam laboratorij.
1.1. DROBAS TEHNIKAS INSTRUKCIJA AUDZKIEM LABORATORIJ
I Visprgs prasbas Laboratorijas darbus atauts strdt tikai tiem audzkiem, kuri iepazstinti ar o instrukciju, izpratui prasbas un parakstjuies par o laboratorijas drobas tehnikas instruktu urnl. Neizpildot Instrukcijas prasbu neievroanas gadjum, audzkus var atstdint no darba. Instrukta jatkrto gadjumos, kad audzknis nav ievrojis instrukcijas prasbas. II Pirms darba 1. Nordtaj darba viet prliecinieties, vai darba vietas slgda sldi ir atslgti (rokturiem jbt horizontli) un laboratorijas autotransformatora rokturis atrodas 0 stvokl. 2. Laboratorijas darba iekaltu novietojiet t, lai btu rti strdt un nebtu iespjams nejaui pieskarties neizoltm strvu vadoajm dam. Tas var apdraudt veselbu vai pat dzvbu. 3. Shmas slganai lietojiet tikai laboratorij saemamos vadus ar nebojtu izolciju. Vadu garumiem jbt piemrotiem, lai nerastos cilpas un nevajadzga vadu krustoans. Visus neizlietotos vadus novietojiet atpaka vadu novietn. 4
4. Prbaudiet shmas pareizbu. Ja shma pareiza, jldz darba vadtjs vai laborants to prbaudt un pieslgt spriegumam. 5. Audzkiem ir tiesbas lietot viengi to iekrtu, kas attiecgaj darba viet nodota viu rcb. Darboties ar citu darba vietu iekrtu - ieslgt sldus, regult reostatus u. tml. noliegts. III Darba laik Pc sprieguma pieslganas audzkiem aizliegts: a) pieskarties shm ieslgto ieru un apartu neizoltajm dam; b) izdart shm prslgumus vai apartu nomaiu (ja tas nepiecieams, vispirms jatsldz darba vietas sldzis); c) atstt darba vietu bez uzraudzbas. Ja darba gait darba vietas sldzis atslgts shmas prkrtoanai, tad pieslgt spriegumu drkst tikai pc tam, kad saemta darbu vadtja vai laboranta atauja. Ja notikusi avrija, k ar tad, ja tkl pazd spriegums, nekavjoties jatsldz darba vietas sldzis. Par to tlt jzio darbu vadtjam vai laborantam. Aizliegts staigt no vienas darba vietas uz citu, trauct citus ar sarunm, iejaukties citu darb - atvienot vadus, slgt sldus u. tml. Darba laik ievrojiet klusumu. Par laboratorijas darba laik lietots iekrtas un mrapartu bojjumiem nekavjoties ziojiet laborantam vai pasniedzjam. Ja noticis nelaimes gadjums, tad, ja iespjams, paziojiet par to pai, vai ar citu starpniecbu darbu vadtjam. Pc mrjumu nolasanas atsldziet darba vietas sldzi, bet laboratorijas autotransformatora rokturis jnostda 0 stvokl. Shmas izjaukanai saemiet darba vadtja atauju. Atvienojiet vadus, apartus novietojiet tiem paredztajs viets, bet vadus - vadu novietn. Darba vietu laboratorij drkst atstt tikai pc ts nokrtoanas un nodoanas laborantam.
1.2. NORDJUMI PAR LABORATORIJAS DARBU VEIKANAS KRTBU I. Sagatavoans darbam un pielaide pie darba 1. Pirms ieraans laboratorij audzkiem jsagatavojas darba veikanai. Nepiecieams teortisks zinanas jiegst, izstudjot lekciju konspektu par attiecgo tmu un darba aprakst nordtos literatras avotus. 5
2.
Katram audzknim mjs jsagatavo individuli iesniedzam protokola sagatave,
kur obligti jiezm visas darb sldzams shmas un juzraksta atbildes un darba uzdevuma visiem jautjumiem. Protokola sagatav jiezm ar mrinstrumentu tabula un tabulas mrjumu rezulttu pierakstanai. No metodisko nordjumu stenda, kur atrodas laboratorij, mrinstrumentu tabul jieraksta darbam nepiecieam aparatra. 3. Ierodoties uz nodarbbm laboratorij, katram audzknim juzrda iepriekj punkt mintajm prasbm atbilstoa sagatave un jnodod pilngi pabeigts un aizstvanai sagatavots iepriekj reiz nostrdt laboratorijas darba protokols. 4. Nodarbbu laik laboratorij audzkiem: a) jsaem atauja veikt darbu; b) jveic darbs (jsldz shmas, jizdara nepiecieamie mrjumi un jieraksta to rezultti protokol jau iepriek sagatavotajs tabuls); c) jaizstv nodoto laboratorijas darbu protokoli. 5. Audzku sagatavotbu laboratorijas darbam prbauda pasniedzjs, uzdodot viiem kontroljautjumus par teoriju, darba gaitu, shmas darbbu, lietojamm formulm un sagaidmajiem rezulttiem. Kontroljautjumus uzdod mutiski vai rakstiski. 6. Audzkiem, kuri neizpilda o noteikumu 3.punkta prasbas, kontroljautjumus neuzdod un neatauj strdt. Atauju strdt nesaem ar tie audzkni, kuru teortisk sagatavotba tiek atzta par nepietiekamu. 7. Audzkiem, kuriem nav atauts strdt, atlikuais nodarbbas laiks jizmanto teorijas apganai un jau nostrdto darbu protokolu noformanai un aizstvanai. 8. Tie darbi, kurus audzknis nav nostrdjis plnotajos nodarbbu laikos, veicami pardniekiem paredztaj laik. Lai audzknis aj laik vartu strdt, viam iepriek jsaem atauja strdt no sava pasniedzja. Atauju strdt audzknis saem pc tam, kad apguvis vajadzgs priekzinanas un sagatavojis darba protokolu. Ja darbs nav veikts plnotaj nodarbbu laik bez attaisnojoa iemesla, par darbu rpus laika jsamaks paredzt kompenscija. II Darbs laboratorij 9. Eksperimentlo darbu laboratorij audzkni strd individuli vai pa brigdm (2-3 audz.). Brigdes loceki uzdoto darbu veic kopgi, bet katrs patstvgi raksta darba protokolu un atskaits par padarto darbu. 10. Katra brigde strd atsevi darba viet, kur novietota visa darbam nepiecieam aparatra. Atsevios gadjumos vajadzgie aparti vai iekrtas jprasa no laboranta. Tos patstvgi emt no citm darba vietm ir aizliegts. 6
11. Pirms darba skanas brigdes rcb nodotie aparti un iekrtas japskata. Par ievrotajiem bojjumiem nekavjoties jzio laborantam. 12. Brigdes loceki atbild par visiem zaudjumiem, kdi var rasties laboratorijas darba krtbas vai drobas tehnikas prasbu neievroanas d, k ar nepareizi rkojoties ar mrapartiem vai citu laboratorijas iekrtu. 13. Ptanai paredzt shma audzkiem jsasldz pastvgi, lai t btu prskatma un nerastos nevajadzgi vadu krustojumi; jlieto atbilstoa garuma vadi. Pc shmas saslganas jsaem nodarbbas vadtja vai laboranta atauja pieslgt shmu spriegumam. Atauja pieslganai jsaem ar tad, ja shm izdarti kdi prkrtojumi. Spriegumu iekrtai drkst pieslgt tikai tik ilgi, kamr izdara mrjumus vai novro shmas darbbu. Novroanas darbu prtraucot, spriegums jizsldz. 14. Skot laboratorijas darbu, reostati u.c. reguljamie aparti jieregul, lai d btu minimla strva un spriegums; visiem mrinstrumentiem jiesldz maksimlais mrapjoms. Pc tam, kad mrmas lielums aptuveni noteikts, jizvlas tds mrapjoms, lai mrot tiktu izmantotas aptuveni trs ceturtdaas no mrinstrumenta skalas. Ja mrmais lielums ir mazks par vienu ceturtdau no instrumenta mrapjoma, tad mrjumu kdu samazinanai jizvlas cits (mazks) mrapjoms. Ja nepiecieams zint darb izmantot pieslgu sprieguma vrtbu vai ar shm lietoto reostatu pretestbas, tad ie lielumi ir jizmra. Aprinos nedrkst izmantot uz slgdiem un reostatiem nordts nominlo lielumu vrtbas, jo ts var bt stipri aptuvenas. 15. Veicot eksperimentlo darbu laboratorij, mrinstrumentu rdjumi jieraksta protokol mjs sagatavotajs mrjumu tabuls. Pirms jebkuras darba shmas izjaukanas iegtie rezultti juzrda pasniedzjam. Shmas izjaukanai atauju dod pasniedzjs. Pirms s ataujas saemanas shmu izjaukt aizliegts, lai vajadzbas gadjum btu iespjams mrjumus atkrtot. III Protokola sagatavoana un darbu ieskaitana 16. Par katru nostrdto darbu ne katram audzknim jiesniedz aizstvanai sagatavots protokols. Par to, kdam jbt protokolam, skk paskaidrots. Nordjumos par darba protokolu. Lai prliecintos, ka attiecgajam darbam teortisk viela apgta un izprasta pareizi, audzknim jsagatavo atbildes uz katru no laboratorijas darba dotajiem kontroljautjumiem. 17. Protokola un datu secinjumu pareizba audzknim japliecina ar savu parakstu. 18. Protokols jiesniedz nkamas nodarbbas sakuma, un nodarbbas laika tas jaizstv. 7
19. Nepilngi protokoli audzknim jlabo vai jpapildina. is darbs noteikti jveic ldz nkamajai nodarbbai. 20. Ja visi darbi veikti un ieskaites iegtas savlaikus, ieskaitmo darbu aizstvana semestra beigs nav paredzta. 1.3. NORDJUMI PAR DARBA PROTOKOLU Protokols jraksta uz 210 x 297 mm (A4) formta lapm, izvietojot tekstu lap t, lai btu aizpildta ar pirm lapas puse, atstjot lapas kreisaj pus 25 mm platu malu protokola
ieanai.
Protokola saturs: (Vieta zmogam) RVT nodaa, specialitte, kurss, grupa, audzka vrds, uzvrds Elektrisks manas, piedzias un vadbas laboratorija Darba nr. Darba nosaukums 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. Darba shmas Teortiskais pamatojums. Izmantojamo apartu un mrinstrumentu tabula. Mrjumu un aprinu tabulas. Aprinu piemri. Grafisk dala. Darba analze un sldzieni. Datums un paraksts.
1. Visas laboratorijas darba veikanai nepiecieams shmas jiezm protokol. Ja darba aprakst shmas nav dotas, ts jsastda audzknim paam. Shms jparedz visi vajadzgie mrinstrumenti. Shmas jzm ar zmuli, izmantojot linelu, cirkuli vai ablonus. Jlieto Valsts standartos esoie grafiskie apzmjumi un simboli. 2. Jizpilda un jieraksta protokol laboratorijas darba apraksta prastie teortiskie formulu izvedumi, juzzm sagaidms grafisks sakarbas, vektoru diagrammas un jdod izteiksmes, kas nepiecieamas eksperimenta rezulttu apstrdei. 3. Izmantots aparatras un mrinstrumentu tabula:
Nr. p. k
Nosaukums
Inventra nr.
Sistma
4. Ldz darbam laboratorij mjs jsagatavo mrjumu un aprinu tabulas. Iepazstoties ar darba uzdevumu, jnoskaidro, kdi lielumi jizmra un kdi atrodami aprinu gait. Vadoties no t, jsastda mrjumu un aprinu tabulas, kur katram mrmajam lielumam tabul jparedz divas ailes, - mrmais lielums iedas un mrvienbs. Katrai mrjumu tabulai vai mrjumu srijai jdod nosaukums saska ar darba uzdevumu. Ieteicams sastdt kopju mrjumu un aprinu tabulu, paredzot taj ailes, kur ierakstt k eksperimentli noteiktos, t ar vlk aprintos lielumus. Ja mrmo lielumu ir daudz un vien tabul vietas trkuma d nevar uzrdt ar aprintos lielumus, tad aprinu tabula jzm atsevii. Veicot mrjumus laboratorij, tabul vispirms juzrda mrinstrumentu mrapjoms un skalas iedau skaits un tikai tad jsk pierakstt mrinstrumentu rdjumi iedas. Ja mrapjoms tiek maints, tas juzrda tabul. Gadjumos, kad tas viegli izdarms (pc audzka ieskata), mrmo lielumu var tlt pierakstt, izteiktu mrvienbs. Tad iedau aili var neaizpildt. Piemrs: Nr. p.k. 1. 2. 3. 4. 5.
I
U ied. 150V; 22 38 53 70 79 V 75 ied. 44 76 106 140 158
ied. A 0/75A; 75 ied. 22 0,22 36 0,36 55 0,55 1,5A; 75 ied. 37 0,74 41 0,82
5. Ar visi aprintie lielumi jsakopo tabuls. Katras mrjumu tabulas vienai rindai (vienam remam) jdod visu nosakmo lielumu aprina piemri. Vispirms juzraksta formula ar burtu simboliem, pc tam jievieto skaiti, jparda aprinu gaita un jdod iegtais rezultts, uzrdot ar mrvienbu. 6. Darba uzdevum prasts vektoru diagrammas un lknes jzm uz milimetru papra (vlams 210 x 297 mm). Zmanai jlieto cirkulis, linels, zmulis, krsainie zmui Atauts izmantot ar datoru. Zmjot diagrammas un grafikus, jievro ar standartu noteiktie mrogi (mrvienbu skaits 1 cm jizsaka ar skaitiem 1-10n, 2-10n vai 5-10n, kur n jebkur vesels skaitlis). Konkrto mrjumu rezulttiem grafik jbt iezmtiem punktu veid. Norisi raksturojo lkne izvelkama k tieva lnija caur iem punktiem. Ja visi punkti neatrodas uz teortiski sagaidms lnijas - taisnes vai lknes, t jvelk k vidj lnija caur iespjami lielku pun-
ktu skaitu, saglabjot sakarbas raksturu. Nomaus stvoos punktus, kas norda uz gadjuma kdm, var neievrot. Par tiem jsniedz paskaidrojumi darba analz un sldzienos. Ja vien diagramm attlo vairkus maingus lielumus, tad atsevim lnijm ieteicams izvlties katrai savu krsu. Pie katras lnijas jpieraksta t lieluma simbols, kura maiu lnija attlo.
1.1. att. Piemri grafiku un vektoru diagrammu zmanai
7. Protokols jpabeidz ar darb iegto rezulttu analzi. Jdod secinjumi par iegto diagrammu un lku atbilstbu teortiskajiem apsvrumiem. Ja atkljas btiskas nesaskaas, jpaskaidro to iemesli; vajadzbas gadjum mrjumi jatkrto. 8. Protokola datu un secinjumu pareizbu audzknis apliecina ar savu parakstu.
1.4. SAS ZIAS PAR LABORATORIJAS DARBOS LIETOTAJIEM MRAPARTIEM
1.4.1. Mrapartu kdas un precizittes klases Katrs mrjums neizbgami ir saistts ar mrjuma kdu. Pirms izvlas mrapartus un mranas metodes, jzina, k tos lieto, lai kdas btu minimlas. Mraparta precizitti novrt ar kdu skaitlisko izteiksmi: a) ar absolto kdu = xmr x , kur x - mrjuma kda, kas izteikta mrm lieluma vienbs; - mrm lieluma paties vrtba; xmr - ar mrapartu izmrtais lielums; b) ar reducto kdu
10
100% , xN
kur xN - mraparta rdjumu diapazons (skalas vrtbu apgabals, kas ierobeots ar skalas beigu un skuma vrtbm). Mrjumu precizitti novrt ar relatvo kdu:
100% . x
Normlos darba apstkos kda rodas tikai paa mraparta defektu d. dos apstkos atrasto reducto kdu sauc par pamatkdu. Pieaujam pamatkda nosaka mraparta precizittes klasi. T tiek nordta procentos uz mraparta skalas. Piemram, amprmetriem un voltmetriem ir das precizittes klases: 0,05; 0,1; 0,2; 0,5; 1,0; 1,5; 2,5; 4,0; 5,0.
1.4.2. Laboratorij lietojamo elektrisko mrapartu patnbas

Elektrisks manas laboratorijas darbu veikanai laboratorij lieto magntelektrisk, elektromagntisk, elektrodinamisk un ferodinamisk darbbas principa analogos mrapartus, k ar ciparu mrapartus. Laboratorij lietojamo analogo elektrisko mrapartu galvenie raksturojumi doti 1. tabul, bet pieemtie apzmjumi uz mraparta un t skalas 2. tabul.
Strvas un sprieguma mrana

Magntelektrisks sistmas mraparti uzrda mrm lieluma strvas vai sprieguma vidjo vrtbu (ldzstrvas komponenti). Elektromagntisks un elektrodinamisks sistmas mraparti uzrda mrm lieluma efektvo (vidjo kvadrtisko) vrtbu. Magntelektrisks sistmas mraparti ar tilta shmas taisngriezi (divu pusperiodu) mra modua vidjo vrtbu. Izpildot laboratorijas darbus, ldzstrvas vai ldzsprieguma mranai ieteicams lietot tikai magntelektrisks sistmas mrapartus, jo laboratorij ldzstrvas avots ir taisngrieu iekrta, kuras spriegums atiras no ldzsprieguma (tas satur pulscijas). Strvas mranai d virkn iesldz amprmetru. Amprmetra iedaas vrtbu aprina, lietojot formulu
c=
I AN
max
[ A / ied .] ,
kur IAN - amprmetra nominl strva (nordta uz mraparta). max - amprmetra pilnas skalas iedau skaits.
11
1.1.tabula
Elektrisko mrapartu galvenie raksturojumi

Uz skalas apzmtais mraparta darbbas princips Mraparta uzbves sistma Precizitte Jutba Enerijas patri Izturba pret prslodzm rju magntisko lauku ietekme Skalas raksturs Pielietoana (strvas veids) Mrmie lielumi
Magntelektrisk Liela Liela Mazs Maza Maza Vienmrgs
Elektromagntisk Apmierinoa Maza Liels Liela Liela Nevienmrgs
Elektrodinamisk Liela Maza Liels Maza Liela
Ferodinamisk Mazka k elektrodinamiskai Vidja Vidjs Maza Maza
NevienmGandrz virgs un vienenmrgs mrgs Ldzstrva Ldzstrva un Ldzstrva un Ldzstrva un maistrva maistrva maistrva Vidj vrtba Efektv vr- Efektv vr- Efektv vrtba tba tba
Sprieguma mranai lieto voltmetru, ko tiei piesldz punktiem, starp kuriem jmra spriegums. Voltmetra iedaas vrtbu aprina atkarb no izvlt sprieguma mrapjoma UVN:
c=
U VN
max
[V / ied .] .
Aktvs jaudas mrana vienfzes ds Aktvs jaudas mranai lieto elektrodinamiskos un ferodinamiskos vatmetrus. Vatmetra ieslganas noteikums: strvas spoli (izvadi 1-2, 4. zm. a,b) iesldz virkn ar slodzi, pie kam spoles skumam (ar zvaigznti apzmt spaile) jbt avota pus; pc tam sprieguma spoli (izvadi 3-4) piesldz paralli avotam vai slodzei, pie kam spoles skums jpiesldz tam vadam, kur ieslgta vatmetra strvas spole. Vatmetra vienas iedaas vrtbu aprina, lietojot formulu
c=
UW IW
max
[W / ied .] ,
kur UW un IW - vatmetra sprieguma un strvas mrapjomi.
12
1.2. tabula Uz mrapartiem un to skalas esoie pieemtie apzmjumi
a b c 1.2. att. Vatmetra ieslgana: a) nosactais apzmjums; b) slguma shma bez strvmaia; c) slguma shma ar strvmaini
13
2. LDZSTRVAS MANAS
2.1. Ldzstrvas manas

Ldzstrvas manu apgrieambas princips nosaka, ka tos bez konstruktvm izmaim var darbint gan eneratora gan motora rem. (Formuljis Lencs 1833. gad). Ldzstrvas manas nodroina elektrisks enerijas prveidoanu mehniskaj un mehnisks enerijas prveidoanu elektriskaj ar nemainga virziena strvas - ldzstrvas paldzbu. (B.Jakobi 1834.g. motors).
Uzbve
Ldzstrvas manu galvens sastvdaas ir:
stators, pie mazm un vidjm jaudm, visbiek induktors, kura uzdevums ir induct
(radt) magntisko lauku. Parasti im nolkam izmanto elektromagntus.
rotors, pie mazam un vidjam jaudm visbiek enkurs, kura eneratora rem inducjas EDS, bet motora rem attsts griezes moments.
kolektors un sukas; mehnisks taisngriezis, kas eneratora rem nodroina strvas un

strvas un sprieguma taisnoanas procesu, bet motora rem pretjo procesu. Kolektoru veido savstarpji un no rotora ferromagntisk ermea izoltas vadtja materila plksntes katrai no tm ir pieslgts vienas rotora tinuma sekcijas beigu un bloksekcijas skuma gals. T rotora tinuma sekcijas ar kolektora plksnu starpniecbu veido noslgtu elektrisko di - kontru. Ar suku paldzbu, kas rotora elektrisko kontru sadala divos parallos zaros, to var pieslgt rjai elektriskai dei. Ja katru rotora tinuma sekciju apzm k rezistoru, tad rotora tinuma eksperimentl principil elektrisk shma ir paradta 1. attl a, bet tas pieemtais grafiskais apzmjums 2.1. att. b.
b a 2.1. att. Rotora tinuma eksperimentl principil elektrisk shma (a) un pieemtais grafiskais apzmjums (b)
Rotoram grieoties zem sukm sld kolektora plksntes, bet rotora tinuma sekcijas prsldzas no viena slguma parall zara otr. o procesu sauc par komutcijas procesu ldzstrvas mazins.
14
Induktors magntisko lauku visbiek ener ar elektromagntu paldzbu. Elektromagntu tinumu - spoles (veidojot manas elektrisko di), ar enkura tinumu var saslgt dadi, piem.3 gan virknes, gan parallaj slgum. Atbilstoi paredztajam slgumam, spou parametri izvlti t, lai nodrointu augstku manas lietderbas koeficientu:
parallam slgumam - spol daudz relatvi maza rsgriezuma vijumi, tinuma pretestba dai simti, vai Iierosmes 5% no IN, bet grafiskais apzmjums - etru pusloku spole;
virknes slgumam - spol dai nosacti liela rsgriezuma vijumi, tinuma pretestba
dai omi Iier - IN, bet grafiskais apzmjums bs trs pusloku spole; Ldzstrvas manm ar jaudu virs 2,5 kW parasti bez galvenajiem magntiskajiem poliem ir ar papildus poli. o elektromagntu tinuma grafiskai apzmanai lieto divu pusloku spoles (2.2. att. c).
a b c 2.2. Elektromagntu tinumu spoles grafiskais apzmjums: a - parallam slgumam; b - virknes slgumam; c - papildus poli
Ldzstrvas manu ierosmes veidi.

Atsevia grupa jizdala manas, kuram induktora magntisko lauku nodroina pastvgie magnti (2.3. att. a). Ldzstrvas manas, kurs induktora tinumu baroanai izmanto rju - no dot man notiekoajiem procesiem neatkargu - enerijas avotu, sauc par neatkargas ierosmes manm (2.3. att. b) Pretstrvas manas, kurs induktora un enkura elektrisks des ir elektriski svrstbas, kurs. piem., eneratora rem induktora tinumi piesldz baroanai no enkura EDS, sauc par paierosmes manm.
a b c e f g 2.3. att. Ldzstrvas manu ierosmes shmas: a - pastvgie magnti; b - neatkargas ierosmes; c parallas ierosmes; e virknes ierosmes; f jauktas ierosmes (ldzslgums, kad spou magntiskie lauki ir vien virzien vrsti); g - jauktas ierosmes (pretslgums ar pretji vrstiem magntiskajiem laukiem)
15
Atkarb no induktora un enkura slguma veida paierosmes manas iedala: parallas (2.3. att. c). virknes (2.3. att. e) un jauktas (2.3. att. f, g) ierosmes. Visbiek izmanto jauktas ierosmes manas. Tajs galveno magntisko plsmu ener parallas ierosmes tinums un to papildina virknes ierosme, pie kam iespjams abu ierosmes tinumu ldzslgums, kad spou magntiskie lauki ir vien virzien vrsti (komandmanas) (2.3. att. f), un pretslgums ar pretji vrstiem magntiskajiem laukiem (pretkomandmanas) (2.3. att. g).
Darbba. Ldzstrvas manu darbbas pamat ir elektromagntiskais indukcijas un elektromagntisk spka pardbas. Darbbas principu gan eneratora gan motora rem uzskatmi parda divpolgais manas modelis (2.4. att.). Nodroinot eneratora rotora mehnisku kustbu - rotciju, t tinum -enkur - inducjas EDS (EDS virzienu nosaka labs rokas likums 2.4. att. a). Nodroinot ldzsprieguma pieslgumu rotoram, rodas t rotoram pielikts griezes moments (spka virzienu nosaka kreiss rokas likums 2.4. att. b).
E>U U = E - Ir E = cEn eneratora rems E<U I = (U - E)/r M = cMI Dzinja rems b
2. 4. att. Ldzstrvas manu darbbas princips
Gan ldzstrvas eneratoriem, gan motoriem ir savas raksturgas pabas, ko apraksta o manu parametru savstarpjs sakarbas (likumbas). o sakarbu analtisks formas parasti ir tik saretas, ka praktiskai lietoanai ir nertas. Parametru savstarpjs sakarbas (likumus) var uzdot - aprakstt gan analtisk, gan grafisk, gan vrdisk, gan tabulu form. s sakarbas pieemts saukt par raksturlknm. Teortiski un praktiski nozmgkajm raksturlknm ir pai nosaukumi. T piem., eneratoriem svargas ir: - rj raksturlkne motoriem: - mehnisk raksturlkne M = f(n2) pie U = const, Iizv = const. - regulanas raksturlkne Iier = f(Isl) pie n = const, U = const. Raksturlknes, protams, ir atirgas katrai no atirgas ierosmes manm (2.5. att.). Piemram, ldzstrvas eneratora rjo raksturlkni apraksta Oma likums, enerijas avotam U = E - Ir, tas auj izskaidrot dadas ierosmes eneratoru darbbas patnbas. Atrisinot o viendojumu kop ar elektroenerijas patrtja voltampru raksturlkni U = IR (Oma likums U = f(Islodzes), pie n- konstantas, Uier ir konstantas. - tukgaitas raksturlkne U = f(Iierosmes), pie n konstantas, Isl = 0.
16
patrtjam ja E = 0) var noteikt darba uz stenda.
2.5. att. Ldzstrvas manu raksturlknes
Ldzstrvas motoriem stabilu darbbu - nemaingu grieans frekvenu (trumu) nosaka motora elektromehnisk griezes momenta M un pretmomenta Mpr attiecba. Matemtiski darbbas stabilitti izsaka sakarba: dMpr/dn dM/dn s neviendbas robegadjuma M = Mpr atrisinjums raksturlku krustpunktu nosaka darba punktu (S).
2.5. att. Ldzstrvas manu momenta raksturlknes
Ldzstrvas motora elektromehniskais M = f(n) ir atkargs no ierosmes veida. M = CIe , kur C konstante; Ie - enkura strvas, A; - induktora lietderg magntisk plsma, Wb; Praks motora momenta M2 noteikanai lieto citu formulu: M2 = 9550 P2/n2, Nm, kur P2 - rotora attstt jauda, kas uzrdta motora tehniskaj pas, kW n2 - rotora vrpstas grieans frekvence (trums), apgr./min.
17
Indekss "2" norda, ka visi lielumi attiecinmi uz rotoru - (enkuru). Saska ar Oma likumu, elektroeneriju patrtjam strva ldzstrvas motora enkur Ie = U - E/Re Motoru palaiot, n2 = 0, tpc ar pretelektrodzinjspks E = 0 un, t k Re ir neliela, Ie pal = U/Re sasniedz oti lielu vrtbu - 10IN un vairk. iemesla d ldzstrvas motoru palaianai nepiecieams palaianas reostats. Ja nav specilu nosacjumu, palaianas reostatu izvlas t, lai tas samazintu palaianas strvas ldz Ie pal = (1,5...2,0)IN. Ja tehnoloisk iekrta nosaka palaianas momenta robeas Mp max un Mp min, palaianas reostata pakpes, to skaitu un katras pakpes pretestbu. Parasti dus reostatus izveido ar 4...7 pakpm, t, lai Ip max = (l,75...1,5)IN un Ip min = (1,5...1,1)IN. Reostatu aprina pc vidjs palaianas strvas Ip= Ip maxIp min = (1,5...1,3)IN. Lai motor nodrointu nominlo magntisko plsmu paralls ierosmes tinumam caur palaianas reostata manu sldkontaktu pievada nominlo spriegumu.
2.6. att. Ldzstrvas manu vektora palaianas reostata grafiskais attlojums.
Lai ldzstrvas motoru reverstu (maintu momenta zmi), jmaina enkura strvas vai induktora magntisks plsmas zme - virziens. Parasti maina enkura strvas virzienu, jo otrs pamiens var radt nepieaujami lielu paindukcijas EDS, kas var caursist izolciju. Apvienojot EDS viendojumu ar Oma likumu, patrtjam iegst sakarbu ldzstrvas motora rotora grieans truma noteikanai. n = (U - Iere)/cE Ttad ldzstrvas motora rotora grieans trums ir liner, tiei proporcionl atkarb no sprieguma, apgriezti proporcionl atkarb no magntisks plsmas, kurn nosaka ierosmes veids. Ar magntiskas plsmas mainu - regulanas reostatu ierosmes d - var ekonomiski un vienmrgi palielint trumu 1,5...3,0 reizes virs nominls vrtbas. Grieans trumu var regult (samazint) ar palielint rotora des pretestbu (re + rr) ar regulanas reostatu rotora d, tomr is pamiens nav ekonomisks.
18
2.2. Darbs. LDZSTRVAS ENERATORS
1. Darba mris
1.1. Apgt eneratora palaianas un regulanas procesus 1.2. Apgt eneratora tukgaitas raksturlknes uzemanas metodiku 1.3. Izstudt ldzstrvas eneratora raksturlknes
2. Laboratorijas iekrtas apraksts

Ldzstrvas eneratora enkuru G1.1 (2.7. att.) grie asinhronais dzinjs ar sslgtu rotoru M1. eneratora ierosmes tinums G1.2 barojas no ldzstrvas tkla caur regulanas reostatu R1. eneratoru slogo ar reostatu R2, kura rokturis saistts ar slodzes izsldzju S1.
2.7. att. Slguma shma ldzstrvas eneratora ptanai
3. Iepriekj sagatavoans
3.1. Izstudt ldzstrvas eneratora uzbvi, darbbas principu un galvens pabas. 3.2. Iepazties ar eneratora tukgaitas un rjo raksturlkni. Uzzmt s raksturlknes. 3.3. Apdomt, k noteikt eneratora enkura pretestbu, izmantojot eksperiment uzemto rjo raksturlkni. Uzrakstt attiecgo formulu.
4. Darba uzdevums
4.1. Iepazties ar ldzstrvas eneratora uzbvi un tehnisks pases datiem. 4.2. Noteikt enkura tinuma, virknes ierosmes tinuma un paralls ierosmes tinuma izvadus. 4.3. Prbaudt suku novietojumu uz eometrisks neitrles. 4.4. Iepazties ar ptm ldzstrvas eneratora pases datiem un ierakstt tos protokol.
19
4.5. Izvlties mrapartus un saslgt 2.7. attl paradts des. Ieslgt dzinju un prbaudt, vai enerators grieas pareizaj virzien. 4.6. Uzemt tukgaitas raksturlkni. Mrjumu rezulttus ierakstt 2.1. tabul. 2.1. tabula Nr. p.k. ied. Tukgaitas raksturlkne E Iie c= A ied. c= V
4.4. Ieregult ierosmes strvu Iie=Iie max(1-0,03N), kur Iie max - ierosmes strva, ja pilngi izvests regulanas reostats R1 (maksiml ierosmes strva no 17. tabulas); N - audzka apliecbas numura pdjais cipars. Uzemt rjo raksturlkni U = f(Ie). Mrjumu rezulttus ierakstt 2.2. tabul. 2.2. tabula rj raksturlkne Nr. p.k. c= ied. Iie A c= ied. Ie A c= ied. U V
4.5. Uzzmt eneratora raksturlknes - tukgaitas E = f(Iie) un rjo U = f(Ie). 4.6. Izmantojot rjo raksturlkni, izrint enkura pretestbu.
5. Nordjumi un metodiskas rekomendcijas

Lai iepaztos ar ldzstrvas manas uzbvi, izmanto pa sastvdam izjauktu manu. Pirms darba nepiecieams iepazties ar eneratora pases datiem. Enkura d ieslgto mrapartu diapazonu izvlas, vadoties no iem datiem. eneratora voltmetrs jizvlas spriegumam, kas 1,5 reizes lielks par nominlo spriegumu, ierosmes des amprmetru izvlas atbilstoi lielkajai ierosmes strvai, bet slodzes des amprmetru atbilstoi eneratora nominlajai strvai. Shm jiesldz aparti, kas vajadzgi visu trs raksturlku uzemanai. Iesldzot mrapartus, neaizmirstiet ievrot to polaritti! Ierosmes des baroanai izmantot ldzstrvas avota spriegums (110 vai 220 V) nedrkst ievrojami atirties no nominl enkura sprieguma. Asinhron dzinja statora tinuma slguma veidu (zvaigznes vai trsstra slgumu) izvlas no dzinja pases datiem.
20
Tukgaitas raksturlkni uzem, kad enkura de prtraukta. Pirmo s raksturlknes punktu iegst rem, kad ierosmes tinums atslgts (Iie=0), bet otro - ar regulanas reostata R1 maksimlo pretestbu. Tlk raksturlkni uzem, pakpeniski samazinot reostata R1 pretestbu ldz nullei. Lai histerzes pardbu rezultt nerastos eksperimentlo punktu izkliede, visa raksturlkne juzem, ierosmes strvu tikai palielinot. rjo raksturlkni uzem, ar slodzes reostatu R2 mainot enkura strvu no nulles (tukgaita) ldz maksimlajai, tomr neprsniedzot eneratora nominlo strvu.
6. Kontroles jautjumi
6.1. Kdas ir ldzstrvas eneratora galvens daas? Paskaidrojiet to nozmi! 6.2. Paskaidrojiet ldzstrvas eneratora darbbas principu! 6.3. No k atkargs eneratora enkur inductais EDS? 6.4. Ko sauc par tukgaitas raksturlkni? Kdos apstkos to uzem? 6.5. Kd, mainot slodzi, mains spriegums uz eneratora izvadiem? 6.6. Kdu sakarbu sauc par rjo raksturlkni? Kdos apstkos to uzem?
21
2.3. Darbs. LDZSTRVAS DZINJS
1. Darba mris
1.1. Apgt ldzstrvas paralls ierosmes dzinja pieslganu tklam un palaianu. 1.2. Uzemt mehnisks raksturlknes 1.3. Iepazties ar rotcijas frekvences regulanas pamieniem.

Ptmo ldzstrvas dzinju piesldz tklam caur palaianas iekrtu PI (2.8. att.), kura satur palaianas reostatu un kontaktoru. 2.8. attl palaianas iekrta attlota vienkroti pardts tikai palaianas reostats R1. Dzinja enkuru M1.1 piesldz pie palaianas iekrtas izejas izvadiem , , bet ierosmes tinumu M1.2 - pie izvadiem , . Virkn ar ierosmes tinumu iesldz regulanas reostatu R2.
2.8. att. Slguma shma ldzstrvas dzinja ptanai
Dzinju slogo ar elektromagntisko bremzi Y1, kuras disks Y1.1 saistts ar dzinja vrpstu. Bremzjoo momentu regul, ar reostatu R3 mainot strvu bremzes tinumos Y1.2. Tukgaitas rema ieganai bremzi atsldz ar sldzi S1.
3.1. Iepazties ar ldzstrvas paralls ierosmes dzinja uzbvi, darbbas principu, palaianu un rotcijas frekvences regulanu. 3.2. Uzzmt aptuvenu sakarbu n = f(M) un Ie = f(M) veidu trs gadjumos: norml rem, pie samazintas ierosmes strvas un pie palielintas enkura des pretestbas. 3.3. Uzrakstt formulas dzinja nominl momenta aprinam, ja zinmi pases dati (PN, nN), un lietderbas koeficienta aprinam, izmantojot mrjumu rezulttus.
22
4. Darba uzdevums
4.1. Iepazties ar dzinja pases datiem un ierakstt tos protokol. Izrint nominlo momentu MN. 4.2. Saslgt dzinja un elektromagntisks bremzes elektrisks des saska ar 20. zmjum attloto shmu. 4.3. Ieregult maksimlo ierosmes strvu. Palaist dzinju un pilngi izvest palaianas reostatu ldz nullei. 4.4. Mainot slodzes momentu no nominl ldz nullei (sldzis S1 atslgts), uzemt rotcijas frekvences un enkura strvas atkarbu no momenta. Mrjumu rezulttus ierakstt 2.3. tabul. 2.3. tabula M N.m Normlais darba rems n U Ie c= c= apgr./min. ied. V ied. A Iie c= ied. A
Nr. p.k.
4.5. Atkrtot eksperimentu, k 4.4. punkt, bet ar samazintu ierosmes strvu. Mrjumu rezulttus ierakstt 2.4. tabul. 2.4. tabula Samazinta ierosmes strva n U Ie Nr. c= c= p.k. Nm apgr./min. ied. V ied. A M Iie c= ied. A
4.6. Ieregult maksimlo ierosmes strvu un daji ieslgt palaianas reostatu. Atkrtot eksperimentu, k 4.4. punkt. Mrjumu rezulttus ierakstt 2.5. tabul. 4.7. Izmantojot 2.3., 2.4. un 2.5. tabulas datus, uzzmt mehnisks raksturlknes n = f(M) un sakarbu Ie = f(M) grafikus. 2.5. tabula Palielinta enkura des pretestba Nr. p.k. M N.m n apgr./min. c= ied. U V c= ied. Ie A c= ied. Iie A
23
4.8. Izmantojot iepriekj punkt uzzmts lknes, noteikt visiem trim remiem enkura strvu un rotcijas frekvenci pie momenta uz vrpstas M = MN.(0,5+0,05.N), N.m, kur N - audzka apliecbas numura pdjais cipars. Pie s slodzes izrint dzinja lietderbas koeficientu normla darba apstkos, ar samazintu ierosmes strvu un ar palielintu enkura des pretestbu. 4.9. Secinjumos izskaidrot darb iegtos rezulttus un novrtt aplkoto rotcijas frekvences regulanas pamienu efektivitti un ekonomiskumu.

Dzinja palaianas brd jbt maksimlajai palaianas reostatu pretestbai un maksimlajai ierosmes strvai. Td skum regulanas reostata R2 rokturis jpagrie stvokl, kur bs maksiml ierosmes strva (saska ar uzrakstiem uz reostata), bet palaianas reostata rokturis stvokl . Tikai pc tam palaianas iekrtai PI piesldz spriegumu. Dzinju palaiot, palaianas iekrtas rokturi lnm pagrie pulkstea rdtja virzien, sekojot enkura d ieslgt amprmetra rdjumiem. Norml darba rem im rokturim jbt stvokl - aj gadjum palaianas reostats ir izslgts. Minot palaist dzinju, ja rokturis nav stvokl (palaianas reostats nav pilngi ieslgts), palaianas iekrtas kontaktors neieslgsies un spriegums dzinjam netiks pievadts. Lai izvairtos no stipriem mehniskiem triecieniem, nevajag ieslgt elektromagntisko bremzi, ja slodzes momenta regulanas reostatam R3 nav maksiml pretestba. Visas trs lknes n = f(M) jzm vien koordintu sistm un viend mrog. Tas nepiecieams, lai btu iespjams iegts lknes saldzint. Teiktais attiecas ar uz sakarbm Ie = f(M). Lietderbas koeficienta aprinam sprieguma un ierosmes strvas vrtbas vajag izvlties no mrjumu tabulm pie slodzes momenta, kas prk stipri neatiras no uzdevuma 4.8. punkt prast. Ja 4.8. punkt izrintais moments izrds lielks, k eksperiment izmrts, attiecgs lknes vajag ekstrapolt.
6.1. Nosauciet ldzstrvas dzinja galvens sastvdaas, paskaidrojiet to konstrukciju un nozmi!
24
6.2. Paskaidrojiet ldzstrvas dzinja darbbas principu! 6.3. Kd ldzstrvas dzinja palaianas mirkl strva daudzkrt prsniedz nominlo? 6.4. K samazina dzinja palaianas strvu? Paskaidrojiet ldzstrvas dzinja palaianas operciju secbu! 6.5. K dzinja mehnisko raksturlkni iespaido pretestba enkura d? 6.6. K dzinja mehnisko raksturlkni iespaido ierosmes strvas izmaia? 6.7. K var regult ldzstrvas paralls ierosmes dzinja rotcijas frekvenci? Novrtjiet regulanas pamienus! 6.8. Kas notiks, ja dzinjam strdjot tukgaitas rem, prtrks ierosmes de?
25
3. ASINHRONS MANAS
3.1. Asinhrons manas darba teortisk ievirze.

Trsfzu asinhron mana ir universla, jo to var darbint dados remos. Izplattkais ir motora rems. Asinhrono motoru konstruktvs vienkrbas un darba drouma d plai izmanto visdadkajs tautsaimniecbas nozars.
Uzbve. Motora stators veidots no ferromagntiska materila dobja cilindra form, kur
izvietots trsfzu tinums - vienkrkaj gadjum trs elektrisk tinuma spoles - fzes ar spou asu savstarpjo 120 novirzes lei. Ja is spoles savieno zvaigznes vai trsstra slgum un piesldz trsfzu spriegumam, stators rada rotjou magntisko lauku. Tas ar ir statora uzdevums. Magntisk lauka rotcijas frekvenci (trumu) n, nosaka n2 = 60f1/p, min-1 (apgr/min), kur f1 - strvas frekvence statora tinum, Hz p - rotjo magntisk lauka polu pru skaits jeb spou skaits statora tinuma fz (zvaigznes star vai trsstra mal). Ja statora tinumu piesldz valsts elektrotklam ar rpniecisko frekvenci f = 50 Hz, statora radtajam magntiskajam laukam iespjamas das frekvences (grieans atmini jeb, t.s.. sinhronie trumi): n1, min-1 p 3000 1 1500 2 1000 3 750 4 600 5 (1)
Asinhrono motoru tipa apzmjum pdjais skaitlis ir 2p. Statora tinumu grafiski attlo k trs neatkargas spoles - pirmo (I), otro (II) un treo (III) fzi, kuras var izvietot ar zvaigznes vai trsstra slgum. Fzu skumu un beigu galus apzm ar arbu cipariem: Fzes Skums Beigas I 1 vai C1 4 vai C4 II 2 vai C2 5 vai C5 III 3 vai C3 6 vai C6
Asinhrona motora statora visprgais apzmjums ir aplis. Lietojot o apzmjumu, statora tinuma slguma veidu parasti nenorda. Motora rpus statora tinuma galus izvieto kontaktplksn - divs rinds pa trs savstarpji viendos attlumos td secb, ka paradts 3.1. attl. Tas vienkro zvaigznes un trsstra slgumu montu.
26
3.1. att. Asinhron dzinja statora tinumu slguma shmas: a - izvadu izvietojums uz spaiu plksntes; b tinumu zvaigznes slgums; c tinumu trsstra slgums.
Asinhron motora rotors ir ferromagntiska materila cilindriskas formas ermenis, kura rj virsm izveidotas rievas elektriskajam tinumam. Atkarb no rotora tinuma veida asinhrons manas iedala divs grups, t.s. si slgtajs un fzu rotora mans. si slgto rotora tinumu veido rotora rjs virsmas rievs ievietoti neizolti vadtji, kuru gali savstarpji savienoti sslgum - (saslgti si). Ja rotora tinumu atdaltu no ferromagntiska materila cilindrveida ermea, t konstrukcija vizuli ldzintos vveres ratam. Tpc pieemts teikt, ka si slgtajiem motoriem ir vveres rata tipa rotora tinums. To izgatavo ar lieanas metodi, tas ir konstruktvi vienkrs, darb izturgs un dros. si slgta asinhron motora rotora grafiskais apzmjums ir aplis ar divreiz mazku diametru k statoram. Atsevios gadjumos apa iekpus var shematiski attlot ar si slgto rotora tinumu (3.2.att.).
b Stators Rotors
3.2. att. Trsfzu asinhrono dzinju ar sslgto rotoru shmas: a izvrst shma; b vienkrota principil shma;
Otrai asinhrono manu grupai rotora tinumu veido no izolta vada spolm k trsfzu tinumu, kas saslgts zvaigzn. Spou aktvs malas nostiprina rotora ermea rjs virsmas rievs, bet spou skumu galus ar kontaktgredzenu un suku starpniecbu, var pieslgt rjai elektriskai dei. da konstrukcija ir ievrojami saretka un darb kaprzka, bet t dod iespju samazint motora palaianas strvu un noteikt diapazon regult rotora grieans
27
frekvenci (trumu), pie tam nevis lcienveidgi, bet neprtraukti. Fzu rotora motoriem rotora grafisk apzmjuma aplim pievieno trs rotora tinuma izvadus, bet rotora tinumu attlo k trs spou zvaigznes slgumu, kas pievienots kontaktgredzeniem un sukm(3.3. att.).
Stators Rotors
a b
3.3. att. Trsfzu asinhrono dzinju ar f zu rotoru shmas: a izvrst shma); b vienkrota principil shma.
Aprakstot shmas, to elementu apzmanai ar lieto burtu-ciparu simboliku, piem. M motors, M1, M2 - pirmais, otrais motors. Darbbas princips. Asinhron motora darbbas pamat ir stator rotjo magntisk lauka mijiedarbba ar lauka inducto strvu rotora tinum. Ja rotora grieans frekvence (trums) n2 ir mazka par sinhrono - n2 < n1 is mijiedarbbas radtais griezes moments ir vrsts magntisk lauka grieans virzien. Ttad rotors grieas lnk par magntisko lauku, t.i., asinhroni (no t ari motora nosaukums), bet taj pa virzien k magntiskais lauks. o trumu starpbu raksturo sldes s jdziens s = (n1- n2)/n1 (2) Tiei slde nosaka visu elektromagntisko procesu intensitti asinhron motor - ar momenta M vrtbu. Funkciju M = f(s) sauc par asinhron motora mehnisko raksturlkni. T dod iespju aprint jaudu P2, ko attsta motora vrpsta (rotors). M2 = 9550 P2/n2; P2 = M2n2/9550 mo zudumu d. statoram jpievada lielka elektrisk jauda P2/P1 = , kur - asinhron motora lietderbas koeficients. Lietderbas koeficienta skaitlisk vrtba ir atkarga no motora konstruktvm patnbm un slodzes pakpes. Nominli slogotu 4A srijas asinhrono motoru lietderbas koeficienta skaitlisks vrtbas ir apmram 80 %. (4) (3) Lai asinhronais motors attsttu du mehnisko jaudu, enerijas prveidoan neizbsa-
28
Palaiana. Asinhron motora vienkrkais palaianas pamiens ir t.s., tie palaiana - zvaigzn vai trsstr saslgtu asinhron motora statora tinumu tiei piesldz elektrotklam, izpildot nosacjumu Utkla = UN. UN - motora nominlais spriegums, pie kam UNY > UN. Pamiens ir oti vienkrs, bet tam ir btisks trkums - lielas palaianas strvas Ip. Aptuvenai palaianas strvu noteikanai var izmantot sakarbu Ip 5IN. Precziem apriniem nepiecieams kataloga lielums, t.s.. palaianas strvu daudzkrtnis IP/IN. Palaianas strvu aprinu un mrjumus prskatmi var sakrtot 3.1. tabul. 3.1. tabula Statora fzu slgums Y Y Tkla U,V 380 220 220 IP, A (orientjoi) IP, A (mrjumu)
Piesldzot elektroiekrtu tklam, elektrisks des saslganai un prtraukanai var izmantot dadas komutcijas iekrtas: svirsldus. paketsldus, palaianas automtus, elektromagntiskos kontaktorus, magntiskos palaidjus. Divu pdjo gadjum o iekrtu kustgo dau, kas sasldz elektrisko di darbina elektromagnts, bet to vada ar specilu sldu (vadbas pogu) paldzbu. Elektrisks des dau, kas elektrotklam piesldz elektromotoru sauc par spka di, taj plst stipra strva, kuras vrtbu nosaka elektromotora jauda (3.4. att.). To elektrisks des dau, kas ietver elektromagntu, t vadbas elementus un nereti ar signalizcijas iekrtas sauc par vadbas di. Strvas vrtbas vadbas d ir nelielas, jo elektroenerijas patrtji taj ir mazjaudgi. Kaut gan spka un vadbas des darbojas saistti, elektrisks shmas tm parasti uzdod atdalti. Lai izprastu un apraksttu (analiztu) du savstarpji formli atdaltu elektrisko shmu darbbu, to sastvdau apzmanai lieto burtu ciparu simboliku, izvietojot to ar punktiem atdalts trs pozcijs. Pirm pozcija - iekrtas nosaukuma apzmjuma burts un ts krtas numurs apskatmaj shm; otr pozcija skaitlis, kas norda dots iekrtas elementa krtas numuru; tre pozcija - dot elementa uzdevuma, funkcijas apzmjuma burts. Piemram, K2.05.S - otr kontaktora piektais kontakts, kura uzdevums ir ieslgt/izslgt signalizcijas iekrtu. Sasldzoa palgkontakta KM1.4 uzdevums ir blot palaianas pogu, t.i. nodroint spoles KMl baroanu, kad pogu SB2 pc motora palaianas atbrvo.
29
3.4. att. Nereversva magntisk palaidja pieslgumshma asinhrondzinja manulai distancvadbai. Aizsardzba ar kstoo drointju un termoreleju. Poga SB1 "STOP"; SB2 "START"
Lai izmrtu palaianas strvas, jnoblo rotors - n2 = 0 un atbilstoi strvu orientjoam aprinam, jsasldz mrde - A, B vai C fz caur strvas transformatoru iesldzot amprmetru (3.5. att.).
Slodze jeb
3.5. att. Palaianas strvas mrjumi
Efektvs pamiens palaianas strvu samazinanai ir palaiana ar pazemintu spriegumu (Tas gan vienlaicgi samazina palaianas momentu). du palaianu var realizt ar dadiem pamieniem, piem. palaianas laik prsldzot statora tinumu no trsstra slguma zvaigznes slgum. Teortiski tas IP samazina trs reizes, jo UY /U = 3, t.i. U samazins 3 reizes, bet, prsldzot statora tinumu no trsstra zvaigzn, Z /ZY = l/3, t.i., slguma starpfu pretestba pieaug 3 reizes, ttad saska ar Oma likumu IPY220 = 1/3 IP220. das palaianas realizanai nepiecieams specils un Y prsldzis - un Y slgumu komutanas sldzis. Tas var bt gan trsfzu trs pozciju (0-Y- ) svirsldzis, gan valu tipa sldzis. Prslganu var realizt ar ar elektromagntiskajiem kontaktoriem (3.6. att.) un citiem pamieniem.
30
Smagos palaianas apstkos, kad nepiecieams liels asinhron motora palaianas moments, var izmantot palaianu ar palielintu sldi. d gadjum jizmanto fzu rotora motors, kura rotora d jiesldz aktva pretestba (3.7. att.). is pamiens nodroina vienlaicgu palaianas strvas samazinanu un palaianas momenta palielinanu. Iespjams pankt, lai palaianas skuma moment, kad n2 = 0 un s = L palaianas moments btu maksimlais. is nosacjums izpilds, ja rreostata = x2 - r2.
3.6. att. Ar magntiskajiem palaidjiem veidots zvaigznes-trsstra sldzis ar manulu distancvadbu. Firmas Moeller variants
Parasti reostata fzu pretestbu izvlas 8 ...10 reizes lielku par rotora tinuma fzes pretestbu.
3.7. att. Principila elektrisk shma asinhrona elektrodzinja ar fzu rotoru palaianai
31
Revesana. Trsfzu asinhron motora rotora grieans virziens ir tds pats kds ir statora radtajam rotjoajam magntiskajam laukam. Bet t virzienu nosaka fzu secba - krtba kd ABC fzs seko viendas vrtbas momentns strvas vai spriegumi, piem., nulles vrtbas vai vienda nosaukuma ekstremls vrtbas. Samainot vietm jebkurus divus statora tinuma pieslguma lnijas vadus, o secbu un ttad ar rotora grieans virzienu var maint. Atbilstou spka des komutciju var izdart ar ar diviem elektromagntiskajiem kontaktoriem. Reversvajiem kontaktoriem, lai novrstu iespju vienlaicgi nostrdt abm kontaktu grupm KM1 un KM2, iekrtota mehniska bloana - viens elektromagnts, nostrdjot, ar svini sistmas paldzbu noblo otra elektromagnta enkura kustbas iespju. Motoru reversjot, ar parastajiem kontaktoriem, jnodroina to savstarpja elektriska bloana - atsldzoie palgkontakti KM1 un KM2 vadbas d, vienam kontaktoram nostrdjot, otra kontaktora d rada papildus prtraukumu, kas neauj di noslgt par palaianas pogu SB1 vai SB2 paldzbu.
L1 L2 L3
3.8. att. Principila elektrisk shma reversva asinhrona elektrodzinja palaianai
truma regulana. Trsfzu asinhron motora rotora grieans frekvenci (trumu) n2 nosaka sinhronais trums n1 = 60f/p. Ttad n2 var regult: mainot frekvenci: nepiecieams frekvenu regulators frekvences prveidotjs; mainot p: regulana lcienveidga, jo p tikai vesels skaitlis; mainot sldi s: nepiecieams fzu rotora motors, regulana neprtraukta, bet no motora noslogojuma atkarga un neekonomiska.
32
Rao 2, 3 un 4 trumu trsfzu asinhronos motorus. Tiem tipa apzmjum pdjais skaitlis ir dau skaitlis - 2, 3 un 4 dags. iem motoriem statora tinums ir prsldzams dadm p vrtbm. Divtrumu motoriem lieto, piemram, trsstra un dubults (parallo) zvaigznes slgumu. Statora tinums ir saslgts trsstr un no motora korpusa izvadtas trsstra virsotnes un fzu viduspunkti. Tiem atbilstoos spaiu izvietojums uz kontaktplksntes nodroina rtu un YY montu (komutciju). Operatvu un YY prslganu var realizt ar elektromagntiskajiem kontaktoriem. Vadbas dublana. Elektromagntiskie kontaktori auj ar vienkriem pamieniem dublt (ar daudzkrot) vadbu. Sj nolk vadbas d vajadzgais skaits palaianas pogas jsldz paralli, bet stop pogas virkn. Vienfu rems. Ja trsfzu asinhron motora darba laik kd no tikla A, B, C fzm pazd spriegums, motors turpina darboties vienfu rem. im remam raksturgi, ka motora jauda samazins par 1/3. Tas nozm , ka pareizi izvlts motors (t nominl jauda ir nedaudz lielka par slodzes jaudu) turpina darboties prslodzes rem. Ja aizsardzbas iekrta nav preczi noregulta - motors prkarst, pat "sadeg" un tas jnomaina. Tomr, pareizi ekspluatjot, jebkuru trsfzu asinhrono motoru var ilgstoi ekspluatt ar vienfu rem. Tikai jatceras, ka vienfu rem t palaianas moments Mp = 0 un, motoram darbojoties ar atvienoti vienas fzes tinumu, jauda Pvienfu = 0,6PNtrsfazu. Saslganas shmu papildinot ar darba kondensatoriem jaudu var palielint ldz Pvienfzu = 0,8. Darba kondensatora kapacitte Cd = 4800 IN/UN, (6) Par cik Mp = 0, nepiecieami specili palaianas pamieni. Trsfzu asinhrono motoru vienfu rem var palaist trejdi: ar mehnisku iegrieanu un elektriski - dalu statora tinumu izmantojot palaianai ar fz nobdtu palaianas strvu. o fzu nobdi var nodroint ar kondensatora C vai rezistora r paldzbu. Nepiecieams C un r vrtbas nosaka tkla spriegums un motora jauda . Palaianas kondensatora kapacitte 2,5 ... 3 reizes prsniedz Cd.
r= 0,7 % cos N . I pal PN IN (7)
Kondensatoru lietoana tomr ir ierobeota liela kapacitte apmram - 10 F uz motora 100 W. Rotoru grieans virzienu nosaka vai nu iegrieanas virziens vai tas, kuram lnijas vadam A vai N piesldz palaianas C vai r.
33
3.2. darbs. ASINHRONAIS DZINJS
1. Darba mris
1.1. Iepazties ar trsfzu sslgt asinhron dzinja darba raksturlknm 1.2. Iepazties ar trsfzu sslgt asinhron dzinja darba raksturlknes uzemanas metodiku. 1.3. Iepazties ar trsfu asinhron dzinja darbbu divfu rem.

Darb tiek ptts trsfu asinhronais dzinjs M1 (3.9. att.), kuru slogo ar elektromagntisko bremzi Y1. Slodzes momentu uz dzinja vrpstas regul ar reostatu R1. Tukgaitas rema ieganai bremzi var atslgt ar sldzi S2. Dzinja patrto aktvo jaudu mra ar divu vatmetru metodi. Vatmetru strvas spoles un amprmetri ieslgti caur strvmaiiem. B fz ieslgts sldzis S1, kuru atsldzot var iegt divfu remu.
3.1. Apgt asinhron dzinja uzbvi, darbbas principu un galvens pabas. 3.2. Izstudt aktvs jaudas mranu trsfu ds ar divu vatmetru metodi 3.3. Uzrakstt formulas, kas nepiecieamas darba uzdevum prastajiem apriniem (sk. 4.1. un 4.6.punktu).
3.9. att. Slguma shma asinhron dzinja ptanai
3.4. Uzzmt sagaidms dzinja darba raksturlknes.
4. Darba uzdevums
4.1. Iepazties ar dzinja pases datiem un ierakstt tos protokol. Izrint dzinja nominlo momentu.
34
4.2. Izmantojot dzinja pases datus un zinot tkla nominlo spriegumu, izvlties slguma shmu - zvaigznes vai trsstra slgumu (piemram, ja dzinja spriegums ir 380/220 V, tad pie lnijas sprieguma 380 V tinumi jsldz zvaigzn, bet pie 220 V trsstri). 4.3. Saslgt shmu saska ar 3.9. attlu. Strvmaiu primrs nominls strvas prslgus iestdt atbilstoi dzinja nominlajai strvai. 4.4. Uzemt darba raksturlknes, slogojot dzinju ar elektromagntisko bremzi no tukgaitas (bremzes sldzis S2 atslgts) ldz nominlajam momentam. Mrjumu rezulttus ierakstt 3.2. tabul. 3.2. tabula Darba raksturlknes Nr. M p.k. n c= U c= IA c= IC c= PA c= PC
Nm apgr. ied. V ied. A ied. A ied. W ied. W min
I A
P1 W
P2 W
cos
4.5. Izptt dzinja darbu divfu rem. Ar elektromagntisko bremzi ieregult slodzi, kas neprsniedz pusi no dzinja nominl momenta. Ierakstt 16. tabul mrapartu rdjumus divos gadjumos: 1) norml rem; 2) rem, kad atslgta fze B. 4.6. Uzzmt mehnisko raksturlkni n = f(M). Aprint un uzzmt darba raksturlknes: divu fu vidjs strvas I, lietderbas koeficienta un jaudas koeficienta cos atkarbu no dzinja noslogojuma pakpes . Aprinu rezulttus ierakstt 3.2. tabul. 4.7. Novrtt darba un mehnisks raksturlknes. Saldzint iegtos rezulttus ar dzinja pases datiem. Izdart sldzienu par dzinja darbu divfu rem (saldzint strvas, jaudas un rotcijas frekvences divos remos). 3.3. tabula Fzes prtraukuma iespaids Nr. p.k. M n IA c= A ied. IC c= A ied. PA c= W ied. PC c= W I A P1 W
Nm apgr./min. ied.
35

Jaudu uz dzinja vrpstas pc mrjumu rezulttiem var noteikt, lietojot formulu P2 = kur P2 - mehnisk jauda, W; M - moments uz vrpstas, n - rotcijas frekvence, apgr./min. P2 . PN Noslogojuma pakpi var noteikt k dzinja attstts jaudas attiecbu pret nominlo: Mn , 9,55
Vatmetru sprieguma mrapjoms neatkargi no vatmetru rdjumiem jizvlas lielks par tkla lnijas spriegumu. Lai izvairtos no mehniskiem triecieniem, nevajag ieslgt elektromagntisko bremzi, ja bremzes d nav ieslgts reostats R1. Slda S2 ieslganas brd reostata R1 pretestbai j bt maksimlai. Pirms dzinja palaianas jnount strvmaiu primrie tinumi ar specilu im nolkam paredztu spraudni. Tas vajadzgs, lai pasargtu no liels palaianas strvas ietekmes amprmetrus un vatmetrus.
6.1. Paskaidrojiet asinhron dzinja ar sslgtu rotoru uzbvi! 6.2. K iegst rotjou magntisko lauku? No k atkarga lauka rotcijas frekvence? 6.3. Kd grieas asinhron dzinja rotors? 6.4. K un kpc mains asinhron dzinja rotcijas frekvence un slde, ja palielina dzinja slodzi? 6.5. K izmains dzinja darba rems un statora strva, ja atsldz vienu fzi? 6.6. Vai var palaist dzinju, ja sldzis S1 ir atslgts? 6.7. K noteikt dzinja patrto jaudu pc divu vatmetru rdjumiem? 6.8. K Js rkosieties, ja viena vatmetra rdtjs novirzsies pa kreisi no skalas nulles iedaas?
36
3.3. darbs. sslgt asinhron dzinja palaiana un reversija
1. Darba mris
1.1. Iepazties ar reversv magntisk palaidja uzbvi un darbbas principu. 1.2. Iepazties ar reversv magntisk palaidja pielietoanu sslgt asinhron dzinja vadbai.

Shma satur spka di un vadbas di (3.10 att.). Spka d virkn ieslgti kontaktoru K1 un K2 galvenie kontakti K1.2 un K2.2 un dzinja statora tinumi. Vadbas de pieslgta jebkuriem diviem spka des lnijas vadiem. Aiz pogas S1 (STOP) vadbas de sazarojas divos parallos zaros, kuros ieslgti pogu S2 (UZ PRIEKU) un S3 (ATPAKA) kontakti, k ar kontaktoru K1 un K2 blokkontakti un spoles. Eksperimentl iekrta sastv no panea ar diviem kontaktoriem, panea ar vadbas pogm un sslgt asinhron dzinja. Dzinju M1, kontaktorus K1, K2 un vadbas pogas savieno saska ar 3.10. attl doto shmu.
3.10. att. Slguma shma asinhron dzinja vadbai
37
3.1. Izstudt magntisk palaidja uzbvi un darbbas principu. 3.2. Iepazties ar sslgt asinhron dzinja vadbas shmu (sk. 3.10. att.) un noskaidrot ts elementu nozmi. 3.3. Apdomt des slganas un ts prbaudes secbu.
4. Darba uzdevums
4.1. Saslgt di. Par slguma pareizbu atbild pai audzeki, td spriegumu drkst pieslgt bez ataujas saemanas. 4.2. Vairkas reizes ieslgt dzinju darbam uz prieku un atpaka un prliecinties par shmas pareizu darbbu. 4.3. Atvienot blokkontaktu K1.3 un prbaudt shmas darbbu.

Skum vlams saslgt vadbas di. Ieteicams vispirms saslgt vienu vadbas des zaru un tlt prbaudt ts darbbu. Ja saslgt vadbas des daa darbojas pareizi, tad var pieslgt otru zaru un atkal prbaudt. Kad visa vadbas de saslgta un darbojas bez kdm, sasldz spka di. Lasot shmu, jievro sekojoais: a) katra kontaktora visiem elementiem ir kontaktora apzmjums K1 vai K2 un elementa krtas numurs; piemram, kontaktora spoles apzmjums ir K1.1, bet t paa kontaktora kontaktu - K1.2, K1.3 un K1.4; b) shm kontaktu stvoklis atbilst remam, kad kontaktora spol neplst strva un nav nospiestas vadbas pogas; c) ja kontaktora spol plst strva, iesldzas nosldzoie (K1.3 un K2.3) un atsldzas prtraucoie (K1.4 un K2.4) kontakti.
6.1. Paskaidrojiet reversv magntisk palaidja uzbvi un darbbas principu! 6.2. Kd pogm S2 un S3 ir divi kontaktu pri?
38
6.3. Paskaidrojiet blokkontaktu K1.3 un K2.3 nozmi! 6.4. Paskaidrojiet blokkontaktu K1.4 un K2.4 nozmi! 6.5. Paskaidrojiet shmas darbbu, iesldzot dzinju virzien uz prieku! 6.6. Paskaidrojiet shmas darbbu, iesldzot dzinju virzien atpaka! 6.7. Paskaidrojiet shmas darbbu, dzinju apturot! 6.8. K izmaint asinhron dzinja rotcijas virzienu?
39
3.4. darbs. SELSINI
1.Darba mris
Izptt iespjas izmantot selsinus k prveidoanas elementus mranas un distances sekoanas sistm.

Ptmie selsini uzmontti uz diviem paneiem. Uz katra selsina vrpstas nostiprints disks, ar kura paldzbu vrpstu var pagriezt un fikst vlamaj stvokl. Uz diska apzmta pagrieziena lea skala. Selsinu ierosmes tinumus maistrvas tklam piesldz caur autotransformatoru T1, kas dod iespju ieregult nominlo spriegumu. 3.11. attl pardta selsinu slguma shma indikatora rem. Abu selsinu ierosmes tinumiem C1-C2 pievada 110 V maispriegumu. Viendi apzmtie sinhronizcijas tinumu izvadi savienoti kop. Selsinu ptanai transformatora rem (3.11. attls b) uztvrja ierosmes tinumu atvieno no autotransformatora T1. aj gadjum tinumam piesldz voltmetru.
3.11. att. Selsina tinumu ieslganas shma: a) indikatora rem; b) transformatora rem
40
3.1. Iepazties ar selsinu uzbvi un to darbbas principu indikatora un transformatora rem. 3.2. Uzzmt aptuvenu sakarbu Uiz=f() veidu, selsiniem darbojoties transformatora rem.
4. Darba uzdevums
4.1. Saslgt di selsinu ptanai indikatora rem (3.11. attls a). Uzemt kdu lkni =f(). Mrjumu rezulttus ierakstt 3.4. tabul. 4.2. Saslgt di selsinu ptanai transformatora rem (3.11. attls b). Uzemt izejas sprieguma atkarbu no nesaskaotbas lea Uiz=f(). Mrjumu rezulttus ierakstt 3.5. tabul. 3.4. tabula Indikatora rems Nr. p.k. 1 grdi grdi grdi grdi 3.5. tabula Transformatora rems Nr. p.k. c= grdi ied. Uiz V
4.3. Uzzmt eksperiment iegts lknes: = f() indikatora remam un Uiz = f() transformatora remam.

Ptot selsinu darbbu indikatora rem, vispirms prveidotja rotors jiestda td stvokl 1 = 0 , lai uztvrja rotors atrastos nulles stvokl ( = 0). Td veid iegto prveidotja rotora stvokli turpmk uzskata par nulles stvokli. Pc tam, nolasot no prveidotja skalas lei 1 , var izrint reducto lei: = 1 - 0 .
41
Ptot selsinu darbbu transformatora rem, vispirms prveidotja rotors jfiks nulles stvokl. Pc tam uztvrja rotoru nostda un fiks td stvokl, kur Uiz=0. Turpmk par nesaskaotbas lei var pieemt prveidotja pagrieziena lei .
6.1. Paskaidrojiet selsinu uzbvi! 6.2. Paskaidrojiet selsinu darbbas principu indikatora rem! 6.3. Paskaidrojiet selsinu darbbas principu transformatora rem! 6.4. Aptuveni uzzmjiet trs sinhronizcijas tinumu spriegumu lknes atkarb no laika! 6.5. Ko sauc par nesaskaotbas lei? 6.6. Ar ko selsina sinhronizcijas tinumos plstoo strvu sistma (indikatora rem) atiras no trsfu tkla strvu sistmas?
42
4. TRANSFORMATORI
4.1. Transformatori - darba teortisk ievirze

Statisku elektroiekrtu (bez kustgm sastvdam), kas ar elektromagntisks indukcijas paldzbu prvada elektroeneriju no vienas elektrisks des otr, sauc par transformatoru. Parasti transformatoram ir ferromagntiska materila serde un divi elektriskie tinumi primrais un sekundrais. Starp tiem notiek enerijas prvadana. Elektrisko lielumu piederbu primrajam vai sekundrajam tinumam apzm ar indeksiem 1 vai 2. Transformatoru tinumu galu apzmanai lieto latu alfabta burtus: augstkajam spriegumam - lielos, zemkajam - mazos burtus, piemram trsfazu transformatoram: tinuma skumu spailes: A, B, C ; a,b,c ; vienfu transf A; a; bet, ja ir dubulttinums -A,B ; a,b; tinuma beigu spailes: X, Y, Z ; x,y,z ; vienfu transformatoram X; x; bet, ja ir dubulttinums -X,Y; x, y. Transformatorus grafiski var attlot:
4. 4.1. Transformatoru principils shmas
1., 2.
3.
5.1.
5.2.
Transformatorus visbiek izmanto vienfu un trsfzu sprieguma mainanai. Ja transformatori ieslgti elektroenerijas prvades un sadales ietaiss, tos sauc par spka transformatoriem (1., 2., 4.). Transformatorus, kuriem primro un sekundro tinumu veido vienas spoles atsevias daas - sauc par autotransformatoriem (3.), bet tdus, kurus izmanto mrinstrumentu mranas diapazona paplainanai vai atdalanai no augsta sprieguma, par mrtransformatoriem (5.1., 5.2.). Transformatorus klasific un nosauc ar pc citm pazmm, piemram, metinanas, ieejas, eas, u.tml. transformatori. Transformatoru primrais tinums darbojas elektroenerijas patrtja, bet sekundrais eneratora rem. Uz tiem attiecinms oma likums: U1 = - E1 + I1r1 + IlX1; E2 = U2 + I2r2 + I2X2, pie kam jsumm vektorili (eometriski). Tinumos induct EDS vrtbas nosaka Lenca likums
43
e = - n(d/dt), kur n - vijumu skaits tinum. Elektrodzinj spku efektvs vrtbas ir E1 = 4,44n1fm un E2 = 4,44n2fm, Kur m abu tinumu magnetodzinjspku I1n1 un I2n2 serd radts magntisks plsmas maksimums. No kurienes E1/E2 = n1/n2 = k. T k tukgaitas rem, kad I2 = 0, E1 U1 un E2 = U2, tad k = U1/U2 - transformatoru tukgaitas spriegumu attiecbu sauc par transformcijas koeficientu. Parasti to izsaka ar augstk sprieguma attiecbu pret zemko spriegumu. Jievro, ka transformatora sekundrais nominlais spriegums attiecas uz tukgaitu. Slogotam transformatoram sekundr sprieguma k ar atdots jaudas vrtbas atiras no nominlajam. Mainoties slodzes strvai, mains iekjais sprieguma kritums primraj un sekundraj tinum I1Z1 un I2Z2. Tpc mains ari spriegums transformatora izej. o sprieguma un slodzes strvas sakarbu nosaka transformatora rj raksturlkne U2 = f(I2). Sprieguma starpbu starp tukgaitas U2N un nominlo U2 remu raksturo procentul sprieguma maia U = (U2N - U2)100/U2N. Var pieemt, ka procentulais sprieguma kritums normli slogotiem transformatoriem (noslogojuma koeficients = I1/I1N = I2/I2N = l) ar cos2 = 0,8, pie induktvas slodzes rakstura ir apmram 5%. Zinot to, var noteikt sekundr tinuma spaiu spriegumu U2 =U2N(1- (U/100)), V.
4.2. att. Transformatora rjs raksturlknes: 1 aktvi kapacitva slodze, 2 aktva slodze, 3 aktvi induktva slodze
Transformatoru sprieguma saskaoanai ar to elektrolniju spriegumiem, kurs transformators darbojas paredzti prslgi transformcijas koeficienta regulanai 5% robes. Tos ierko augstk sprieguma pus. Lai prietu no vienas sprieguma pakpes uz otru atbilstoi j-
44
iestata prslgs pret vajadzgo atzmi: "+5%" (I), "Nom" (II) vai "-5%" (III). Sprieguma regulana iespjama gan rokas, gan automtisk (parasti) rem.
' b 4.3. att. Sprieguma regulana: a izmainot sekundr tinuma vijumu skaitu; b izmainot magntisko plsmu.
Prvadot eneriju no transformatora primr tinuma uz sekundro, neizbgami rodas enerijas zudumi. Tpc sekundra (lietderg) aktv jauda P2 ir mazka par primram tinumam pievadto P1. o jaudu attiecba nosaka transformatora lietderbas koeficientu: = P2/Pl = P2/(P1 + P zudumi) Zudumi transformatori! rodas ferromagntisk materila serd - t.s., magntiskie zudumi Pmagn jeb PFe - un tinumos (tinumu var - Cu, vai alumnij Al) - t.s. elektriskie zudumi Pel jeb PCu (Al). Pirmie ir gandrz nemaingi (proporcionli U1) un tos var noteikt tukgaitas minjum: pie U1 = U1N un I2 = 0, Pmagn = PmagnN. Elektriskie zudumi ir proporcionli strvas kvadrtam un to nominlo vrtbu var noteikt sslguma minjum pie I1 = I1N (I2 = I2N) un U1 << U1N.
4.4. att. Transformatora tukgaitas minjums (a) un sslguma minjums (b)
Pirms sekundro tinumu sasldz si, jieregul U1 = 0 !!! Pmagn Pel, W I1, A
4.1. tabula
45
Precziem lietderbas koeficienta apriniem sslguma minjuma Pel mrjumus jreduc atbilstoi transformatora darba temperatrai. Izsakot lietdergo aktvo jaudu ar transformatora noslogojuma koeficientu P = I1/I1N = I2/I2N, nominlo pilno jaudu S2 un jaudas koeficienti cos2, iegst sakarbu lietderbas koeficienta aprinanai.
Katram cos2 sava raksturlkne un = f() ir raksturlku kopums (saime). ai funkcijai ir maksimums un t nosacjums ir Pmagn = Pel. Spka transformatora ekspluatcij noslogojums biei ir = 0,5...0,7 diapazon. Lai transformatori iespjami ilgku laiku darbotos ar maksimlo lietderbu, aj diapazon jatrodas max. Mintos teortiskos apsvrumus var eksperimentli prbaudt ar tukgaitas un sslguma minjumiem, mrjumu un aprinu rezulttus attlojot grafiski.
4.5. att. Transformatora lietderbas koeficienta un jaudas zudumu atkarba no slodzes
Transformatoru apakstacijs (TA) biei uzstda vairkus transformatorus parallam darbam. Tad mazas slodzes laik daus transformatorus atsldzot, prjiem paaugstins lietderbas un jaudas koeficienti: tpat viena transformatora tehnisks apkopes vai remonta laik var turpint netrauctu energoapgdi un TA kopum strd ekonomiskk.
4.6. att. Vienfzes (a) un trsfu divtinumu transformatoru saslganas shma parallai darbbai
46
Transformatoru paralla darbba jievro, ka: 1. transformcijas koeficientiem jbt viendiem; no vidjs vrtbas tie nedrkst atirties vairk par 5%. 2. transformatoru sslguma spriegumi nedrkst atirties vairk par 10% no vidjs vrtbas. 3. transformatoru tinumu slgumu grupm jbt viendm. Vienfu transformatora gadjum tas nozm, ka katrai kopnei (lnijas vadam) jpiesldz transformatoru tinumu vienda nosaukuma spailes (skuma vai beigu spailes). Ja spaiu apzmjumi nav zinmi, tie jnosaka. Piemram, ar du mrjumu.
4.7. att. Trsfzu transformatoru fzana: a transformatoriem ar izoltu neitrli; b transformatoriem ar sazemtu neitrli.
4.8. att. Vienfzes transformatoru fzana:
Trsfzu transformatoram primro un sekundro tinumu sldzot zvaigznes vai trsstru slgumos, iespjamas etras slgumu shmas: Y/Y; Y/; /Y; /. Slgumus var dadot mainot tazu secbu gan primr, gan sekundr tinum (iespjamas divpadsmit kombincijas). Rezultt lnijas spriegumi transformatora ieej un izej (augstk un zemk sprieguma pus-
47
) var bt dads fzu attiecbs - ar dadu fzu nobdi. Fzu nobdi starp augstko un zemko lnijas spriegumu mra pulkstea rdtja kustbas virzien. 30 vienbs un is mrskaitlis apzm transformatora tinumu slguma grupu. Leisks nobdes noteikanu starp augstk un zemk lnijas sprieguma vektoriem var uzskatmi paskaidrot izmantojot pulkstea ciparncu. Lai transformatorus slgtu parallam darbam, to lniju sprieguma vektoru virzieni jsaskao -jizveido viendas slgumu grupas. Ttad paralli strdjoiem transformatoriem, fzu nobdei starp augstko un zemko lniju spriegumu jbt viendai.
4.9. att. Vektoru diagrammas transformatora tinumu savienojumu grupu noteikanai: a savienojuma grupa Y/ 11; b - savienojuma grupa Y/ 12
Slguma grupas izvlas atkarb no transformatoru (TA) ekspluatcijas patnbm, piemram, 12 grupu Y/Y lieto mazas jaudas transformatoros ar spriegumu 10/0,4 vai 6/0,4 kV un neitrl punkta izvadu, jauktai apgaismes un jaudas (spka) slodzei; 11 grupu Y/ A lieto transformatoros, kuriem zemkais spriegums lielks par 400V - 6/0,525: 10/0,525 kV u.tml.
48
4.2. darbs. VIENFZES TRANSFORMATORS
1. Darba mris
Apgt transformatora parametru noteikanas metodiku, izmantojot tukgaitas un sslguma minjumu rezulttus. Apgt strvmaia lietoanu.

Darb tiek ptts vienfzes transformators T3 (4.10 att.), kur maistrvas tklam pieslgts caur autotransformatoru T1. Amprmetra un vatmetra strvas spoles ieslgtas caur strvmaini T2. Spriegumu uz ptm transformatora T3 primr tinuma tukgaitas minjuma laik un, transformatoru slogojot, mra ar sprieguma regulator (autotransformator T1) iebvto voltmetru PV1, bet sslguma minjum - ar citu voltmetru, kuram mazks mrapjoms. Izdarot tukgaitas minjumu, slodzes reostatu R1 atsldz no transformatora sekundr tinuma ar sldzi S1. sslguma minjumam shmu prveido - no transformatora T3 sekundr tinuma izvadiem ax atsldz visu tur pievienoto iekrtu un izvadus savieno ar vadu.
4.10. att. Slguma shma transformatora ptanai.
3.1. Izstudt transformatora uzbvi un darbbas principu, k ar tukgaitas un sslguma minjumu veikanas krtbu. 3.2. Uzrakstt formulas du 4. noda prasto lielumu noteikanai: I1N, I2N (ja zinmi SN, U1N un U2N), I10 (pc literatras datiem mazjaudas transformatoriem), k, , i0%, uk%, , U2% (pc eksperimentu rezulttiem). 3.3. Iepazties ar strvmaia lietoanas krtbu: slguma shmu un mrapartu iedaas vrtbas noteikanu (sk. punktus 4.1 un 4.2.1. pielikum Mrjumi).
49
4. Darba uzdevums
4.1. Iepazties ar transformatora nominlajiem datiem, ierakstt tos protokol un izrint nominls strvas I1N un I2N. 4.2. Zinot nominlo strvu I1N, aprint sagaidmo tukgaitas strvas vrtbu I0. 4.3. Saslgt di transformatora ptanai (sk. 4.10. att.) un izdart tukgaitas minjumu. Mrapartu rdjumus ierakstt 4.2. tabul. 4.2. tabula Tukgaitas minjums U10 c= ied. V c= ied. A I0 c= P0 c= V U20
ied. W ied.
4.4. Iestdt strvmaia primro strvu atbilstoi ptm transformatora nominlajai strvai. Iesldzot sldzi S1, transformatora sekundrajam tinumam papildus pieslgt reostatu R1 un amprmetru PA2. Uzturot nemaingu nominlo primro spriegumu U1, ierakstt 4.3. tabul mrapartu rdjumus, mainot slodzes strvu I2 no minimli iespjams ldz nominlajai. minjuma laik primrais spriegums U1 nedrkst mainties - tam jbt viendam ar nominlo spriegumu U1N. 4.3. tabula Slodzes rems Nr. U1 p.k. c= ied. V I1 c= ied. A c= P1 c= V U2 c= ied. A I2
ied. W ied.
4.5. Atvienot transformatora slodzi un saslgt si sekundr tinuma izvadus. Izdart sslguma minjumu, stingri ievrojot metodiskajs rekomendcijs nordto krtbu (sk. 5. nodau). Mrjumu rezulttus ierakstt 4.4. tabul. 4.4. tabula sslguma minjums I1k c= ied. A c= ied. V U1k c= ied. W Pk
50
4.6. Izmantojot transformatora tukgaitas un sslguma minjumu rezulttus, noteikt: a) transformcijas koeficientu k; b) tukgaitas strvu procentos no nominls primrs strvas i0%; c) sslguma spriegumu procentos no nominl primr sprieguma uk%; d) transformatora lietderbas koeficientu, ja noslogojuma pakpe = 0,3 + 0,007a un cos = 0,5 + 0,05N (slodzes raksturs - induktvs). eit a - skaitlis, kuru veido audzka apliecbas numura divi pdjie cipari, bet N - apliecbas numura pdjais cipars. 4.7. Pc 4.3. tabulas datiem izrint noslogojuma pakpi un uzzmt transformatora rjo raksturlkni U2 = f(). 4.8. Aktvai slodzei ar = 0,3 + 0,007a teortiski izrint procentulo sekundr sprieguma izmaiu U2% un sekundro spriegumu U2. Iegto punktu atlikt eksperimentlaj grafik U2 = f().

Izdarot sslguma minjumu, stingri jievro da darba secba: a) pirms sslguma rema radanas, kad spriegums pieslgts, ar autotransformatoru ieregult spriegumu U1 = 0; b) atslgt autotransformatoru no tkla; ar vadu saslgt si ptm transformatora sekundro tinumu; c) uzrdt shmu pasniedzjam vai laborantam prbaudei; d) pieslgt tklam autotransformatoru un oti lni paaugstint spriegumu ldz tdai vrtbai, pie kuras transformatora primr tinuma d ieslgtais amprmetrs PA1 uzrda nominlo strvu (I1k = I1N); e) pierakstt mrapartu rdjumus.
6.1. Kdam nolkam un k izdara tukgaitas minjumu? 6.2. K noteikt transformcijas koeficientu? 6.3. Kd tukgaitas minjum var neievrot elektriskos zudumus? 6.4. No k atkargi transformatora magntiskie zudumi? 6.5. Kdam nolkam un k izdara sslguma minjumu?
51
6.6. Paskaidrojiet transformatora zudumu jaudas atkarbu no slodzes! 6.7. K noteikt amprmetra un vatmetra iedaas vrtbu, ja mrjumos izmantots strvmainis?
52
4.3. darbs. Trsfu transformators Darba mris. Izdart transformatora tukgaitas un sslguma minjumus, noteikt vajadzgos parametrus, uzzmt raksturlknes.
Darba plns.
1. Iepazties ar transformatora konstrukciju un tehnisko pasi. 2. Noteikt transformatora transformcijas koeficientu. 3. Izvlties apartus un ierces, sastdt shmu un izdart tukgaitas un sslguma minjumus. 4. Noteikt tukgaitas strvu, zudumus trauda un var, lietderbas koeficientu, sslguma parametrus un sprieguma izmaiu transformatora nominls slodzes rem, ja jaudas koeficients ir 0,8. 5. Iezmt protokol minjumu shmas, ierakstt visu mrjumu rezulttus un aprinus.
P a s k a i d r o j u m i . Lai noteiktu transformcijas koeficientu, piesldz tkla spriegumu

transformatora augstk sprieguma tinumam, atstjot zemk sprieguma tinumu nesaslgtu, un vienlaikus ar diviem voltmetriem izmra abu tinumu spaiu spriegumu (4.11. att.). Mrjumu rezulttus ieraksta 4.5. tabul. 4.5. tabula
Slguma shma
UAB, V
Transformcijas koeficientu noteikana Uab, kA UBC, Ubc, kB UCA, V V V V
Uca, V
kC
aj tabul kA = UAB / Uab ; kB = UBC / Ubc ; kC = UCA / Uca Transformcijas koeficienta vidja vrtba k = (kA + kB + kC) / 3 izdarot sslguma minjumu, zudumus var. Ja zinmi zudumi traud un var, var noteikt transformatora lietderbas koeficientu, ka ar sprieguma izmaiu slogotam transformatoram. (1) Izdarot tukgaitas minjumu, nosaka zudumus traud un tukgaitas strvu, bet,
53
Tukgaitas minjumam no drobas viedoka labk emt transformatoru ar spriegumu 220/380 vai 127/220 V. Ja jizdara tukgaitas minjums augstsprieguma transformatoram, tad stingri jpilda drobas tehnikas noteikumi: spriegumu pievada zemk sprieguma tinumam, transformatora tvertni sazem, bet augstk sprieguma tinuma izvadus norobeo ar izoljoiem vairogiem. Tukgaitas minjuma shma trsfzu transformatoram 4.12. attl. Tukgaitas minjumam vajadzgi di aparti: amprmetrs strvai apmram 10% IN, vatmetrs tdai paai strvai un voltmetrs fzes spriegumam.
formulas
Strvu mra viss trijs fzs un pc tam aprina o strvu vidjo aritmtisko pc I0 = ( I01 + I02 + I03 ) / 3 . (2)
Trsfzu transformatora tukgaitas minjum primr sprieguma regulanai lieto trsfzu grieautotransformatoru. Ar grieautotransformatoru minjuma laik uztur nominlo spriegumu. Pirms shmas pieslganas tklam ar sldiem S2 unt amprmetru un vatmetra strvas spoli, lai izsargtos no to bojjumiem magnetizjos strvas trieciena d. Pc tam ar grieautotransformatoru ieregul vismazko spriegumu un transformatoru piesldz tklam. Pc pieslganas ieregul nominlo spriegumu starp transformatora tinuma spailm, atsldz sldus S2 un ieraksta apartu rdjumus 4.6. tabul. Trsfzu transformatora jaudas koeficientu aprina pc formulas cos 0 = P0 / ( 3 U0N I0 ) kur I0 tukgaitas strva P0 = P01 + P02 abu vatmetru rdjumu algebrisk summa. Ja viena vatmetra radtjs novirzs pa kreisi, tad, lai vartu izdart nolasjumus, t sprieguma spoles izvadus samaina vietm, bet kopjo jaudu aprina k abu vatmetru rdjumu starpbu: no t vatmetra rdjuma, kura rdtjs novirzs pa
4.11. att. Transformcijas koeficienta noteikanas shma. kreisi.
(4)
labi, atem t vatmetra rdjumu, kura rdtjs novirzs pa
54
4.6. tabula
Mrjuma numurs 1. 2. 3.
U0 ( V)
Tukgaitas minjumi I0 (A)
P0 (W)
cos 0
Tukgaitas strvu aprina procentos no nominls: I 0% = ( I0 / IN )100, kur IO transformatora tukgaitas strva (A); IN transformatora nominl strva (A). sslguma minjumam jem di aparti: amprmetrs un vatmetrs, kuri paredzti transformatora nominlajai strvai, un voltmetrs, kur paredzts spriegumam 10...15% no t tinuma nominl sprieguma, kuram voltmetru piesldz. aj minjum zemk sprieguma tinumu parasti sasldz si, bet augstk sprieguma tinumam pievada tdas vrtbas pazemintu spriegumu, lai strvas abos tinumos neprsniegtu nominls vrtbas. Saslgt tinumu si vajag oti rpgi ar siem liela rsgriezuma palgvadiem; tinuma d nedrkst ieslgt amprmetru. Ja vatmetra un amprmetra skala nav pietiekama, lai mrtu transformatora nominlo strvu, tad tos iesldz caur strvmaiiem. sslguma minjuma principil shma trsfzu transformatoram paradta 4.13. attl. Vadoties pc shm, sastda minjuma montas shmas. (5)
4.12. att. Trsfzu transformatora tukgaitas minjuma shma: S1 sldzis; S2 sldzis

vatmetra strvas spoles un amprmetra saslganai si; ATr autotransformators; Tr ptmais transformators.
4.13. att. Trsfzu transformatora sslguma minjuma shma :

S sldzis; GATr grieautotransformatoru; STr1 un STr2 strvmaii; Tr ptmais transformators.
55
Pirms transformatora pieslganas tklam pievadmo spriegumu pazemina ldz 3...5% UN. Pc tam iesldz sldzi S un palielina spriegumu, ldz amprmetrs uzrda transformatora nominls strvas vrtbu. Apartu rdjumus ieraksta 4.7. tabul. Minjumu nevajag ievilcint, jo tinumi tri sasilst, ja tajos plst nominl strva. Ja lieto strvmaius, tad, nosakot strvu un jaudu, jem vr strvmaiu transformcijas koeficients. 4.7. tabula
Mrjuma numurs 1. 2. 3.
IK1 (A)
sslguma minjumi IK2 UK P1 (A) (V) (W)
P2 (W)
PK (W)
cos 0
Minjumu nevajag ievilcint, jo tinumi tri sasilst, ja tajos plst nominl strva. Ja lieto strvmaius, tad, nosakot strvu un jaudu, jem vr strvmaiu transformcijas koeficients. sslguma jaudu Pk aprina k abu vatmetru rdjumu algebrisko summu: Pk = P1+P2. No iegtajiem datiem nosaka sslguma parametrus un jaudas koeficientu: trsfzu transformatoram lieto formulas cos k = Pk / 3 Uk Ik zk = Uk / 3 Ik rk = Pk / 3 Ik2 x k = z k 2 rk 2 (6 ) ( 7) ( 8) ( 9)
Pieemts uzskatt, ka jauda, ko mra transformatora sslguma minjum, galvenokrt tiek patrta, lai segtu zudumus var, bet tukgaitas minjum mrt jauda zudumus traud, tpc Pt = Po un Pv = Pk, Transformatora lietderbas koeficientu nosaka pc formulas = ( SN cos 2 ) / ( SN cos 2 + P0 + 2 Pk ) , bet sprieguma izmaiu pc formulas U% = ( Ua% cos 2 + Ur% sin 2 ) .
Kontroles jautjumi.
1. Kdas sakarbas nosaka transformatora transformcijas koeficientu un k eksperimentli noteikt koeficienta vrtbu/
56
2. Kdas ir spka transformatoru tukgaitas strvas un sslguma sprieguma skaitlisks vrtbas (procentos no nominlajm)? 3. K eksperimentli var noteikt transformatora magntiskos zudumus nominlajam darba remam? 4. K eksperimentli var noteikt transformatora elektriskos zudumus nominlajam darba remam?
57
4.4. Darbs. Trsfzu transformatoru parall darbba
Darba mris.
Izdart transformatoru fzanu un saslgt tos parallai darbbai.
Darba plns .
1.Iepazties ar transformatoriem, pierakstt to tehnisks pases datus un noskaidrot, vai saska ar iem datiem ir iespjams transformatorus saslgt parallai darbbai. 2. Izvlties vajadzgos apartus, saslgt shmu un pc transformatoru fzanas saslgt tos parallai darbbai. 3. Slogot transformatorus un noskaidrot, k starp tiem sadals slodze. Paskaidrojumi. Saslganai paralli izvlas divus trsfzu transformatorus, kuri atbilst uzstdtajm prasbm. Lai izdartu fzanu transformatoriem ar izoltu neitrli, starp divm slda S2 vienda nosaukuma spailm a un a1 iesldz palgvadu (4.14. att.). Pc tam iesldz sldzi S1 un ar voltmetru prbauda spriegumus starp slda spailm b un b1, c un c1. Tiem jbt viendiem ar nulli. Starp spailm b un c1, c un b1 jbt lniju spriegumiem. Pc fzanas transformatorus sasldz paralli ar sldzi S2, pc tam ar sldzi S3 piesldz slodzi. Novrojumus ieraksta 4.8. tabul. 4.8. tabula
Mrjuma numurs
I (A)
I1 (A)
I2 (A)
Slodzei starp transformatoriem jsadals proporcionli to jaudai. Izmantojot tabul sakopotos datus, zm lknes, kas attlo pirm un otr transformatora strvu atkarbu no kopjs slodzes strvas. Ja transformatoru jauda ir vienda un ievroti visi noteikumi par saslganu parallai darbbai, s lknes, kas zmtas vien koordintu sistm, gandrz sakrt, jo slodze starp transformatoriem sadals viendi.
58
4.14. att. Transformatoru saslganas shma parallai darbbai.
59
5. SINHRONS MANAS
5.1. Darbs. Trsfzu sinhronais dzinjs. Darba mris:

Iepazties ar trsfzu sinhron dzinja slguma shmu un darbbu.
Darba plns:
1. Iepazties ar dzinja pases datiem. 2. Ar preczs sinhronizcijas metodi pieslgt sinhrono manu tklam. 3. Uzemt un konstrut U veida raksturlknes I = f (i) a) tukgaitas rem; b) slodzes rem. 4. Pieslgt sinhrono dzinju tklam ar asinhrons palaianas un pasinhronizcijas metodi.
Paskaidrojumi un nordjumi.
Sinhron dzinja pieslgana tklam ar sinhronizcijas metodi. Preczo sinhronizciju dotaj darb realiz ar spuldu sinhroskopu, kur ieslgts uz gaismas dzianu (skat. 5.1. att.). Ldzstrvas dzinja LD enkura d jiesldz amprmetrs A1 ar divpusgu skalu, bet sldzis S2 pirms dzinja palaianas jatsldz. Saska ar shmu 5.1. attl sinhrono manu ar LD iegrie ldz trumam, kas tuvs sinhronajam. Reguljot sinhron dzinja ierosmes strvu, iestda tdu spriegumu uz spailm, kas viends ar tkla spriegumu. os spriegumus kontrol ar voltmetriem V2 un V3. p tam, mainot strvu LD ierosmes d, regul dzinja grieans trumu t, lai sinhroskopa spuldu dzianas un iedegans frekvence btu minimla (periods 3 5 s). Laika posm, kad spuldzes nedeg, dzinju ar S2 piesldz tklam. U - veida raksturlknes. U veida raksturlknes attlo sakarbu starp I = f(if), ja dzinjs darbojas ar nemaingu spriegumu un elektromagntisko jaudu Pe (U = const un Pe = const). Tukgaitas U veida raksturlknes uzem sekojoi: 1. Ar sldzi S1 atsldz LD no tkla un iestda sinhron dzinja ierosmes tinum tdu strvu, pie kuras strvai I enkura tinum ir vismazk vrtba. Strvas I minimlo vrtbu rtk ir iestdt, vadoties no vatmetru rdjumiem; ja jaudu mra ar divu vatmetru metodi, tad strvas I miniml vrtba ir brd, kad o vatmetru rdjumi ir viendi. 2. Reguljot sinhron dzinja ierosmes strvu, vispirms to samazina, bet pc tam palielina t, lai I 1,1In.
60
3. Katrai ierosmes strvai izmra U, strvu I un jaudu P1.
5.1 att. Sinhron dzinja prbaudes shma.
Kontroljautjumi.
1. Kdi ir sinhronizcijas noteikumi, piesldzot sinhrono manu lielas jaudas tklam parallai darbbai? 2. Kdi ir sinhrono dzinju palaianas pamieni un kdi ir o pamienu trkumi un priekrocbas? 3. Kpc, palaiot sinhrono dzinju, t ierosmes tinums jnosldz caur izldes pretestbu?
61
5.2. Darbs. Sinhron eneratora ptana
D a r b a mris.
Izptt sinhron eneratora palaianas un regulanas procesus, uzemt raksturlknes.
D a r b a plns.
1. Iepazties ar eneratora konstrukciju un tehnisks pases datiem, palaist eneratoru, maint t rotora grieans virzienu un ierosint eneratoru. 2. Izvlties nepiecieamos mrapartus un ierces, saslgt shmu raksturlku uzemanai. 3. Uzemt tukgaitas raksturlkni, rjs raksturlknes (slodzes strvu samazinot un palielinot) un regulanas raksturlknes (aktvai un aktvi induktvai slodzei). 4. Saslgt shmu un uzemt sslguma raksturlkni. 5. Pc mrjumu rezulttiem konstrut raksturlknes. 6. Uzzmt protokol slguma shmas, ierakstt mrjumu rezulttus un uzzmt raksturlknes.
P a s k a i d r o j u m i . aj laboratorijas darb izmanto trsfzu sinhrono eneratoru ar

jaudu ldz 5 kW, kuru piedzen ar ldzstrvas dzinju (5.2. att. a). Kad eneratora rotora grieans trums sasniedz nominlo vrtbu, lni ierosina eneratoru, ldz t spaiu spriegums kst viends ar nominlo. Mainot eneratora rotora grieans virzienu, jprsldz ierosintja izvadi uz t spaiu plksntes (sk. 5.3. att. b). Tukgaitas raksturlkni uzem, kad sldzis S3 atslgts (5.2. att. a). eneratora rotoru grie ar nominlo trumu, kuru vis minjuma laik uztur nemaingu. Pirmo nolasjumu izdara, kad ierosmes strva vienda ar nulli (sldzis S4 atslgts). Tad sldzi S4 iesldz un izdara vl 5... 7 mrjumus, palielinot ierosmes strvu no nulles ldz vrtbai, pie kuras statora spriegums sasniedz 1,35 UN. Mrjumu rezulttus ieraksta tabul. 5.1. tabula Mrjuma numurs Iie, A Eo, V
Pc iem datiem konstru tukgaitas raksturlkni un saldzina to ar normlo tukgaitas raksturlkni. Lai samazintu darba apjomu, uzem tikai augupejoo raksturlknes zaru.
62
5.2. att. Shma sinhron eneratora raksturlku uzemanai: a mrot cos ar fazometru; b nosakot cos no voltmetra, amprmetra un vatmetra rdjumiem; S1, S2, S3, S4 sldi; Ind mainga induktv pretestba; Rsl slodzes reostats; STr strvmaii; Rreg1 regulanas reostats ldzstrvas dzinja ierosmes tinuma d; Rreg2 regulanas reostats sinhron eneratora ierosmes d; Dz ldzstrvas dzinjs; S sinhronais enerators; Rpal palaianas reostats.
63
5.3. att. Sinhrona eneratora un manierosintja savienojumu shma.
Par slodzes pretestbm izmanto reostatus (aktv slodze) un reaktvs spoles ar bdmm trauda serdm vai tukgait strdjous asinhronos sslgtos dzinjus (induktv slodze). Lai uzturtu nemaingu jaudas koeficientu (cos = 0,8), var maint aktvo slodzi. Ja nav pieejams fazometrs, cos var noteikt pc amprmetra, voltmetra un vatmetra rdjumiem (5.2. att. b):
kur P vatmetra rdjums (W); V voltmetra rdjums (V); I amprmetra rdjums (A). Lai samazintu nepiecieamo mrapartu skaitu, izveido simetrisku visu triju fzu slodzi. Td gadjum mrapartu strvas spoles var slgt vien fz, bet sprieguma spoles starp o fzi un nullpunktu. Grieans truma kontrolei shm jparedz hercmetrs. rjs raksturlknes uzem, slodzes strvu samazinot un palielinot, aktvai (cos = l) un aktvi induktvai (cos = 0,8) slodzei. Mrapartu rdjumus ieraksta 5.2. tabul. 5.2. tabula
cos = l Mrjuma numurs I, A U, V P, W f, Hz I, A cos =0,8 U, V P, W f, Hz
Pc 4 5 mrjumu rezulttiem konstru eneratora rjas raksturlknes, slodzes strvu samazinot un palielinot, un nosaka U% pie cos = 1 un cos = 0,8:
64
Sinhron eneratora regulanas raksturlknes uzem pie cos = l un cos = 0,8. eneratoru tukgait ierosina ldz nominlajam spriegumam un pc tam slogo ldz nominlajai slodzei, uzturot nemaingu frekvenci un spriegumu. Lai uzturtu nemaingu spriegumu, nepiecieams, slodzi palielinot, maint eneratora ierosmes strvu. Mrapartu rdjumus ieraksta 5.3. tabul. 5.3. tabula
Mrjuma numurs
U (V)
cos = l I, Iie, A (A)
f, Hz
U (V)
cos = 0,8 I (A) (A)
f (Hz)
Pc iem datiem konstru eneratora regulanas raksturlknes. sslguma raksturlknes uzemanai sasldz 5.4. attl paradto shmu. Ierosmes tinumu baro no atsevia ldzstrvas avota caur potenciometru, lai ierosmes strvu vartu regult, skot no nulles vrtbas. T k eneratora fzu spriegumi ir simetriski, sslguma strvas mranai statora tinuma d paredz tikai vienu amprmetru. Pc shmas saslganas ieregul ierosmes strvas nulles vrtbu un iegrie rotoru ldz nominlajam grieans trumam. Pakpeniski palielinot ierosmes strvu, izdara 45 nolasjumus un ieraksta tos 5.4. tabul. 5.4. tabula
Mrjuma numurs
Iie (A)
Ik (A)
Pc mrjumu rezulttiem konstru sslguma raksturlkni. No tukgaitas un sslguma raksturlknm nosaka sslguma attiecbu un ierosmes strvas vrtbu, kas rada EDS enkura reakcijas kompensanai. vrtba nepiecieama praktisks EDS diagrammas konstruanai.
65
5.4. att. Shma trsfzu sinhron eneratora sslguma minjumam
66
Izmantot literatra.
1. J. Zolbergs. Visprg elektrotehnika. Zvaigzne, R. 1974. 340.lpp.
2. J. Laganovskis. Elektrotehnika. Zvaigzne. R. 1985. 280.lpp. 3. V. Popovs, S.Nikolajevs. Elektrotehnika. Zvaigzne, R. 1972. 582.lpp. 4. I. Danilovs, K. Lotockis. Elektrisks manas. R.: Zvaigzne, 1975. 528 lpp. 5. J.Dirba, E.Ketnere, K.Ketners. Enertisko sistmu transformatori. R.:RTU, 2004. 296 lpp. 6. J.Dirba, K.Ketners, N.Levins, V.Pugaevs. Transporta elektrisks manas. R.:Jumava, 2002. 344 lpp.
67

LabDarbiElektriskaasMasiinas PDF

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

LabDarbiElektriskaasMasiinas PDF

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

RGAS VALSTS TEHNIKUMS

ELEKTRISKS MANS, PIEDZIA UN VADBA. LABORATORIJAS DARBI

1. LABORATORIJAS DARBU IZPILDANAS NOTEIKUMI

1.1. DROBAS TEHNIKAS INSTRUKCIJA AUDZKIEM LABORATORIJ

Katram audzknim mjs jsagatavo individuli iesniedzam protokola sagatave,

U ied. 150V; 22 38 53 70 79 V 75 ied. 44 76 106 140 158

1.1. att. Piemri grafiku un vektoru diagrammu zmanai

1.4. SAS ZIAS PAR LABORATORIJAS DARBOS LIETOTAJIEM MRAPARTIEM

1.4.2. Laboratorij lietojamo elektrisko mrapartu patnbas

Strvas un sprieguma mrana

Elektrisko mrapartu galvenie raksturojumi

Magntelektrisk Liela Liela Mazs Maza Maza Vienmrgs

Elektromagntisk Apmierinoa Maza Liels Liela Liela Nevienmrgs

Elektrodinamisk Liela Maza Liels Maza Liela

Ferodinamisk Mazka k elektrodinamiskai Vidja Vidjs Maza Maza

kur UW un IW - vatmetra sprieguma un strvas mrapjomi.

1.2. tabula Uz mrapartiem un to skalas esoie pieemtie apzmjumi

2.1. Ldzstrvas manas

kolektors un sukas; mehnisks taisngriezis, kas eneratora rem nodroina strvas un

Ldzstrvas manu ierosmes veidi.

2. 4. att. Ldzstrvas manu darbbas princips

patrtjam ja E = 0) var noteikt darba uz stenda.

2.5. att. Ldzstrvas manu raksturlknes

2.5. att. Ldzstrvas manu momenta raksturlknes

2.6. att. Ldzstrvas manu vektora palaianas reostata grafiskais attlojums.

2.2. Darbs. LDZSTRVAS ENERATORS

2. Laboratorijas iekrtas apraksts

2.7. att. Slguma shma ldzstrvas eneratora ptanai

5. Nordjumi un metodiskas rekomendcijas

2.3. Darbs. LDZSTRVAS DZINJS

2. Laboratorijas iekrtas apraksts

2.8. att. Slguma shma ldzstrvas dzinja ptanai

5. Nordjumi un metodiskas rekomendcijas

3.1. Asinhrons manas darba teortisk ievirze.

3.5. att. Palaianas strvas mrjumi

3.8. att. Principila elektrisk shma reversva asinhrona elektrodzinja palaianai

3.2. darbs. ASINHRONAIS DZINJS

2. Laboratorijas iekrtas apraksts

3.9. att. Slguma shma asinhron dzinja ptanai

3.4. Uzzmt sagaidms dzinja darba raksturlknes.

Nm apgr. ied. V ied. A ied. A ied. W ied. W min

5. Nordjumi un metodiskas rekomendcijas

3.3. darbs. sslgt asinhron dzinja palaiana un reversija

2. Laboratorijas iekrtas apraksts

3.10. att. Slguma shma asinhron dzinja vadbai

5. Nordjumi un metodiskas rekomendcijas

3.4. darbs. SELSINI

2. Laboratorijas iekrtas apraksts

5. Nordjumi un metodiskas rekomendcijas

4.1. Transformatori - darba teortisk ievirze

4. 4.1. Transformatoru principils shmas

4.4. att. Transformatora tukgaitas minjums (a) un sslguma minjums (b)

4.5. att. Transformatora lietderbas koeficienta un jaudas zudumu atkarba no slodzes

4.8. att. Vienfzes transformatoru fzana:

4.2. darbs. VIENFZES TRANSFORMATORS

2. Laboratorijas iekrtas apraksts

4.10. att. Slguma shma transformatora ptanai.

5. Nordjumi un metodiskas rekomendcijas

P a s k a i d r o j u m i . Lai noteiktu transformcijas koeficientu, piesldz tkla spriegumu

Transformcijas koeficientu noteikana Uab, kA UBC, Ubc, kB UCA, V V V V

labi, atem t vatmetra rdjumu, kura rdtjs novirzs pa

Tukgaitas minjumi I0 (A)

4.12. att. Trsfzu transformatora tukgaitas minjuma shma: S1 sldzis; S2 sldzis