Politiskā ģeogrāfija- ģeogrāfijas nozare, kas pēta robežas, teritorijas administratīvo iedalījumu un valstu īpašumus. Tā aplūko politisko notikumu ietekmi uz ģeogrāfiju, kā arī ģeogrāfiskā fona ietekmi uz politisko situāciju problēmām un notikumiem Salīdzinoši jauna joma. Tās pirmsākumi meklējami 18.gs. Pirmo reizi to piemin vācu ģeogrāfs Frīdrihs Ratcels, kad 1897.g. tas nopublicē grāmatu “Politiskā ģeogrāfija”. Valsts robeža Latvijas Republikas valsts robeža— nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, zemes dzīles un gaisa telpu norobežo no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā; Valsts sauszemes robežas ierīkošana Valsts sauszemes robežas ierīkošana ietver tās uzmērīšanu, iezīmēšanu dabā. Valsts sauszemes robežas uzmērīšana ietver valsts robežlīnijas un valsts robežzīmju ģeodēzisko koordinātu noteikšanu un robežas demarkācijas karšu sastādīšanu. Valsts sauszemes robežas uzmērīšanu veic saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par valsts robežas noteikšanu. Valsts sauszemes robežu iezīmē dabā un nostiprina ar robežzīmēm un citām nostiprinājuma būvēm vai elementiem. To bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta. Valsts robežsardze Iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana. Ģeopolitika Ģeopolitika – vēstures un politoloģijas starpdisciplīna, kura pēta politisko un ģeogrāfisko faktoru mijiedarbību. Klasiskās ģeopolitikas pamatā ir ģeogrāfiskais determinisms, militāri stratēģiskās teorijas un skatījums uz vēsturi civilizāciju līmenī. Tradicionālie rādītāji, kurus analizē ģeopolitika – atsevišķu valstu ģeogrāfiskie, politiskie, ekonomiskie, militārie, ekoloģiskie, demogrāfiskie kā arī kultūras, reliģiskie un nacionālie parametri. No vienas puses ģeopolitika pēta konkrētu valstu attīstības perspektīvas, motivējot un virzot to ārpolitiku, bet no otras – nodarbojas ar izteikti teorētiskiem ideālo modeļu meklējumiem. Ģeogrāfiskā determinisma princips – ģeogrāfiskajiem un dabas faktoriem (Klimats, augsne, ainava, flora un fauna) ir izšķirošā nozīme valsts attīstībā. Kā arī karu, revolūcijas un cilvēka ieražas ietekmē galvenokārt ģeogrāfiskā vide. Galvenie klasiskās ģeopolitikas izmantotie kritēriji ir zeme (fiksēta telpa) un jūra (dinamiskā telpa). Franču filozofs Šarls Luijs Monteskjē Skatījumi uz starpvalstu attiecībām 1) angloamerikāniskajā tradīcijā dominē konkurences motīvi – teorijas balstās un apgalvojumu par talasokrātijas (jūras valstu jeb “salu”) un telulokrātijas (sauszemes valstu jeb kontinenta) nebeidzamo cīņu, jo katram valstu veidam ir savs vērtību sistēmu vektors. 2) vācu klasiskā skola priekšplānā izvirza hegemonijas – pakļautības (centrs – perifērija) attiecības, sludinot nepieciešamību veidot tā dēvētās Lielās telpas jeb pankontinetus – pa meridiāniem izvietotas kontinentālu mērogu valstu apvienības, kuras apvienojusi nācija – hegemons. Galvenā uzmanība ir veltīta tieši Lielo telpu izveidei, nevis tam, kādas veidosies šo telpu savstarpējās attiecības 3) klasiskā franču skola – par būtiskāko uzskata lokālu un reģionālu pretrunu risināšanu uz kooperācijas un liberālo brīvību pamatiem. Ģeoekonomiskā ģeopolitika Par vissvarīgāko faktoru pasaules politikā ir kļuvusi valsts ekonomiskā vara, kuru tagad vērtē nevis pēc armijas lieluma un teritorijas, bet gan pēc ekonomiskās izaugsmes parametriem. Tādējādi tika aizstāti ģeopolitikas pamati - fiziskā ģeogrāfija un ģeogrāfiskais determinisms deva vietu ģeopolitiskajai ekonomikai. Tas viss veicināja ģeoekonomikas skolas attīstību, kurā prioritāte tiek piešķirta ekonomiskajiem faktoriem, kas nosaka valstu uzvedību pasaules politikā. Nozīmīgas politiskās organizācijas Mūsdienu konflikti un krīzes Pasaulē nepārtraukti notiek dažādi lokāli konflikti, bet daži ir pasaules preses uzmanības centrā, piemēram, Krievijas un Gruzijas militārais konflikts, Izraēlas un Gazas militārais konflikts, Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts. Šiem konfliktiem ir dažādi izcelsmes iemesli un sekas. Konfliktu iemesli Iekarot teritoriju, kura būs stratēģiski nozīmīga. Cīņa par dabas resursiem Reliģiskie vai etniskie iemesli Nacionālo interešu aizstāvēšana Konfliktu sekas Vairāki cilvēki dodas bēgļu gaitās Bads Izpostītas pilsētas Daudzu cilvēku nāve Separātisms Separātisms ir cilvēku grupas vēlme nošķirties, norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem, lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā atdalīties no valsts. Šādas vēlmes pamatā var būt etniskās, valodiskās, reliģiskās, ekonomiskas, vēsturiskas un citas pretišķības starp dažādām grupām vienas valsts ietvaros. Noteiktos apstākļos separātisms var novest pie pilsoņu kara, genocīda un citām neadekvātas valsts pretreakcijas sekām. Separātisms Eiropā Spānija vairums iedzīvotāju tagad pieprasa neatkarību – gan baski un kataloņi, gan galīsieši un valensieši. Velsa, Īrija, Skotija - tās ir zināmākas Lielbritānijas zemes, kas pieprasa vēl lielāku neatkarību. Zīmīgi, ka Apvienotajā Karalistē ir arī kustība, kas pieprasa Anglijas neatkarību no Lielbritānijas. Beļģijas pastāvēšana ir aizvien apdraudētāka, jo Beļģija var sadalīties trīs zemēs – franču Valonijā, nīderlandiešu Flandrijā un brīvpilsētā Briselē. Politiskās karikatūras Karikatūra ir satīrisks vai humoristisks zīmējums vai attēls, kurā komiskais efekts tiek panākts ar pārspīlējumu, neparedzētu salīdzinājumu vai pielīdzinājumu. Dažas karikatūras liek tās vērotājam smieties vai arī pārdomāt notiekošo. Valsts robežu maiņa https://www.youtube.com/watch? v=gbxr157Iu3A Informācijas avoti https:// jauns.lv/raksts/zinas/206498-starp-eiropas-separatis kajiem-rajoniem-ari-latgale http:// files.school-collection.edu.ru/dlrstore/00000c51-1000 -4ddd-517d-3600483aebf5/02-4-1.htm http://eurasialand.ru/txt/ilyin/44.htm https:// lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/ANEKSIJA http://vesture.eu/%C4%A2eopolitika http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/1/files/ma_200 9_1_(130)_ internetam.pdf Paldies par uzmanību!