Antīkās literatūras

apskats
Sofokla traģēdijas
Alisija Stuglīte 10.u
 Sofokls
(496. - 406. g. p. m. ē.)

Sengrieķu klasiskā perioda

dramaturgs un traģēdiju autors.
Cēlies no turīgas ģimenes, kas
dēlam varēja nodrošināt labu izglītību.
Ieviesa vairākus jaunumus teātrī.
Guvis vislielāko atzinību traģēdiju
sacensībās.
Sarakstījis apmēram 123 lugas, no
kurām saglabājušās tikai 7.
Antigone
Manas izjūtas, lasot traģēdiju

Frederiks Leitons. 1882

 Īss satura izklāsts
Polineiks, apņemīgas Antigones brālis, nodeva
Tēbus un bija nogalnāts cīņā ar savu brāli Eteokli,
kurš aizstāvēja pilsētu.
Kreonts aizliedza nodevēju apglabāt.
Antigone veica apbedīšanas ceremoniju, un par
to Kreonts pavēlēja iemūžināt viņu alā.
Antigone izvēlējās nāvi, nevis paklausību
Kreontam, un izdarīja pašnāvību.
Antigones līgavainis, Kreonta dēls, sadūra sevi
ar zobenu.
Izmisumā no dēla nāves, Kreonta sieva Eiridike Žans Džozefs Bendžamins-Konstants
Antigone apglabā Polineiku. 1868
arī nogalināja sevi.
Galveno varoņu raksturojums
Antigone – drosmīga, godīga un
pašaizliedzīga.
Ismēne – sievišķīga, maiga, bailīga un
vāja.
Kreonts – nežēlīgs, valdonīgs, ļauns
un bezprātīgs.
Haimons – uzticīgs un emocionāls. Antigone, kas notiesāta līdz nāvei, 1845. gadā
- Džuzepe Dioti.
Daiļdarbā paustās idejas
Ir lietas, kas nevienam nav tiesību
pārkāpt.
Morālā iznīcināšana ir briesmīgāka
nekā fiziska.
Cieņa, likumi un robežas ir visas
pamats.
Traģēdijas pārnesumi citos daiļdarbos

Žans Anuijs Džordžs Tzavellas Sofija Deraspa

«Antigone» Filma «Antigone» Filma «Antigone»
(1943) (1961) (2019)
Secinājumi
Paldies par uzmanību!