15.8.

2014 Alberts Einteins Vikipdija

http://lv.wikipedia.org/wiki/Alberts_Ein%C5%A1teins 1/5
Alberts Einteins
Albert Einstein
Person g i nformci ja
Dzi mi s 1879. gada 14. mart
Ulm, Vcij
Mi ri s 1955. gada 18. aprl (76 gadi)
Prinst on, ASV
Pi l son ba Vcijas (1879-1896; 1914-1933)
veices (1901-1955)
ASV (1940-1955)
Taut ba Ebrejs
Paraksts
Zi ntni sk darb ba
Zi ntne fizika
Studenti Ernst s Gabors t rauss, Leo
Silrds
Sasni egumi ,
atkl jumi
Relat ivit t es t eorija
Apbal vojumi Nobela prmija fizik (1921)
Alberts Einteins
Vikipdijas raksts
Alberts Einteins (Albert Einstein; dzimis 1879. gada 14. mart, miris
1955. gada 18. aprl) bija ebreju izcelsmes fiziis, kuru biei uzskata par
ievrojamko XX gadsimta zintnieku. Nozmgkais Einteina
ieguldjums fizik ir relativittes teorijas izveide. Einteinam bijusi liela
nozme ar kvantu mehnikas, statistisks mehnikas un kosmoloijas
attstb. 1921. gad viam tika pieirta Nobela prmija fizik par
fotoelektrisk efekta skaidrojumu un "par nopelniem teortisks fizikas
lab".
[1]
Via vrd nosaukta vienba, ko lieto fotomij, asterods, k
ar miskais elements einteinijs.
Einteins bija ar izgudrotjs, vi izgudrojis atirgus tehniskus
risinjumus, piemram, irokompasam, ledusskapim, dzirdes
apartam
[2]
. Kop ar koli Zilardu Leo izgudrotais "Einteina
ledusskapis" 1930. gad sama patentu,
[3]
tomr t raoana nekad
netika uzskta.
Satura rdtjs
1 Biogrfija
1.1 Jaunba un izgltba
1.2 Darbs patentu biroj un specil relativittes
teorija
1.3 Visprg relativittes teorija
1.4 Kopenhgenas interpretcija
1.5 Vlnie gadi
2 Personba
2.1 Politiskie uzskati
2.2 Reliiskie uzskati
3 Atsauces
4 rjs saites
Biogrfija
Jaunba un izgltba
Alberts Einteins piedzima 1879. gad Ulm, Vcij, emanciptu ebreju
Hermaa un Paulnes Einteinu imen. Privt krt mjs samis
jdaisma reliisko izgltbu, no 5 gadu vecuma ar viu nodarbojies
matemtikas privtskolotjs. 1885. gad scis mcties Minhenes katou
pamatskol, kur uzreiz ticis prcelts uz 2. klasi, bet 1888. gad prgjis mcties uz Luitpolda imnziju. Esot bijis apdvints,
tau oti slinks skolnieks. Nepadevs svevalodas (vlk visai slikt sadzvisk lmen apguvis itu, franu un angu valodu,
visu mu dodot priekroku vcu valodai).
[2]
Mte uzstja, lai vi apgtu vijospli. Tika uzskatts, ka vi visu apgst oti
lni, ko mdz saistt ar to, ka viam bija disleksija, vi bija rkrtgi kautrgs, turklt via smadzenm bija neparasta struktra
(tas tika noskaidrots pc Einteina nves.
[4]
Pastv ar uzskats, ka viam, iespjams, piemita autismam radniecgais Aspergera
sindroms.
[5]
Apgt matemtiku Einteins ska 12 gadu vecum. 1894. gad Einteinu imene prcls uz Itliju. aj gad Einteins
uzrakstja savu pirmo zintnisko darbu "Ptjums par tera stvokli magntiskajos laukos". Einteins bija palicis Minhen, lai
pabeigtu skolu, tau 1895. gad, to pat nepavstjis veckiem, skolu pameta. Viam neizdevs ar iestties skol Crih, un
beidzot vecki viu nostja uz veici, kur vi 1896. gad skolu pabeidza. Pc tam Einteins atgriezs Crih, un oreiz viam
izdevs iestties veices Federlaj tehnoloiju augstskol (toreiz - Federlaj politehniskaj skol). Taj pa gad vi
15.8.2014 Alberts Einteins Vikipdija
http://lv.wikipedia.org/wiki/Alberts_Ein%C5%A1teins 2/5
Albert s Eint eins ar draugiem Habicht un Solovine 1903.
gad.
Albert s Eint eins ar sievu Elzu.
atteics no Virtembergas pilsonbas, kstot par nepilsoni (k nepilsonis dzvojis laik no 1895. ldz 1901. gadam). Kopum bijis
etru valstu pilsonis: Vcijas, 1901. gad Einteins kuva par veices pilsoni (no s pilsonbas vi ners nekad),
Austroungrijas, atkal Vcijas, un visbeidzot ASV.
[2]
Darbs patentu biroj un specil relativittes teorija
Studiju laik Einteins iepazins ar Milevu Mariu (Mileva Mari,
pc tautbas serbiete, matemtikas studente, kuras sekmes bijuas
krietni labkas, nek Alberta), 1902. gad piedzima viu meita Liserla,
kuru pris atdeva anonmai adopcijai Ungrij.
[6]
Absolvjis Crihes
Politehnikumu, saemot matemtikas un fizikas skolotja diplomu,
1902. gad Einteins kop ar Milevu ierads Bern, kur ska strdt
Patentu biroj k "tres kategorijas tehniskais eksperts". Einteina
pienkums bija novrtt tos patentu pieteikumus, kuru izpraanai bija
nepiecieamas zinanas par fiziku. Darbs patentu biroj deva ar
zintni nesaisttus ienkumus - Einteins vienmr esot uzskatjis, ka
praktiska, ar zintni nesaistta nodarboans atbrvo zintnieku no
rpm par iztiku un no nepiecieambas publicties tikai paas
publicittes pc.
[6]
Lai papildintu imenes budetu, piepelnjies k
matemtikas un fizikas privtskolotjs. 1903. gada janvr Einteins
apprecja Milevu un imene apmets Bernes vecpilst, Kramgasse
49 (msdiens tur iekrtots memorilais muzejs
[7]
). 1904. gad
piedzima viu pirmais dls Hanss Alberts. aj laik Einteins iepazins ar filozofijas studentu Morisu Solovinu un matemtii
Konradu Habihtu - trs draugi izveidoja neformlo "Olimpisko akadmiju", kur Einteinam bija "Akadmijas prezidenta un
Asteskaula bruinieka" tituls. Pats Einteins Bernes posmu atcerjs k no zintnes viedoka auglgko un sadzviski
vislaimgko.
[6]
1905. gad Einteins ieguva doktora grdu ar darbu "Jauns molekulro dimensiju novrtjums" ("Eine neue Bestimmung der
Molekldimensionen"). Taj pa gad vi uzrakstja etrus zintniskus rakstus, kas iezmja moderns fizikas skumu.
Daudzi fizii uzskata, ka par trijiem no tiem (par Brauna kustbu, fotoelektrisko efektu un specilo relativittes teoriju) vi
pelnjis Nobela prmiju (par fotolektrisko efektu vi to ar ieguva).
1900. gad Einteins Annalen der Physik iesniedza ptjumu sriju, kas tagad pazstama ar nosaukumu "Annus mirabilis
ptjumi" (no latu annus mirabilis, kas nozm "brnumu gads"). Pirmaj no iem darbiem (ber einen die Erzeugung und
Verwandlung des Lichtes betreffenden heuristischen Gesichtspunkt) Einteins izvirzja enerijas kvantu ideju (kas ir pamat
jdzienam "fotons") un to, k ar ts paldzbu var izskaidrot tdus fenomenus k fotoelektrisko efektu. Otraj (ber die von der
molekularkinetischen Theorie der Wrme geforderte Bewegung von in ruhenden Flssigkeiten suspendierten Teilchen) vi
aprakstja savus ptjumus par Brauna kustbu, k ar piedvaja empriskus pierdjumus atomu eksistencei. Treaj - "Par
kustgu ermeu elektrodinamiku" (Zur Elektrodynamik bewegter Krper) - vi izklstja savu specilo relativittes teoriju.
Ceturtaj no darbiem (Ist die Trgheit eines Krpers von seinem Energieinhalt abhngig?) Einteins izdarja no relativittes
teorijas izrietous secinjumus, tostarp ar to, ka ermea miera stvokl enerija (E) ir vienda ar t masas (m) un gaismas
truma (c) kvadrt reizinjumu ( : masasenerijas ekvivalence).
1911. gad Einteins kuva par asocito profesoru Crihes universitt
un drz pc tam par profesoru Prgas universitt, tau pc neilga laika
jau k profesors atgriezs Crih Tehniskaj universitt. aj laik vi
daudz strdja kop ar matemtii Marselu Grosmanu (Marcel
Grossman). 1912. gad Einteins laiku ska dvt par ceturto dimensiju.
1914. gad, tiei pirms Pirm pasaules kara skuma, Einteins iema
profesora amatu Berlnes universitt un kuva par Prsijas Zintu
akadmijas locekli. Vi ieguva Vcijas pilsonbu. Einteina pacifisms
un izcelsme nepatika vcu nacionlistiem. Kad vi jau bija ieguvis
pasaules slavu, pirmo reizi tika organizta kampaa, lai diskredittu
via teorijas. No 1914. ldz 1933. gadam vi darbojs k eizara
Vilhelma fizikas institta Berln direktors; aj laikposm viam ar tika
pieirta Nobela prmija un vi izdarja savus nozmgkos atkljumus.
1919. gad Einteins rs no savas sievas Milevas un apprecja savu
mscu Elzu Loventli (Elsa Lwenthal). Elza bija via pirms pakpes
msca no mtes puses un otrs pakpes msca no tva puses.
[8]
Via
bija trs gadus vecka par Einteinu. Viu laulb brnu nebija.
irans dokumentos Einteins visu savu Nobela naudas prmiju nodeva savai pirmajai sievai Milevai un diviem dliem. Tas
15.8.2014 Alberts Einteins Vikipdija
http://lv.wikipedia.org/wiki/Alberts_Ein%C5%A1teins 3/5
Albert s Eint eins lekcijas laik Vn 1921.
gad.
Albert s Eint eins saem no t iesnea Filipa
Formana ASV pilsonbas sert ifikt u (1940.
gada 1. okt obris).
tika izdarts jau 1919. gad, lai gan prmija tika pieirta tikai 1921. gad.
[9]
Via dls Eduards sirga ar izofrniju un nomira
gargi slimo patversm,
[10]
savukrt Hanss kuva par hidraulisks inenierzintnes profesoru Kalifornijas universitt. Pdjos
Einteina dzves gados viu attiecbas krietni uzlabojs.
[11]
Visprg relativittes teorija
1915. gada novembr Einteins Prsijas Zintu akadmij nolasja lekciju sriju, kur aprakstja savu visprgo relativittes
teoriju. Pdj no lekcijm vi iepazstinja klaustjus ar viendojumu, kas nomainja tona gravitcijas likumu. s teorijas
ietvaros visi novrotji ir viendi svargi, ne tikai tie, kas kustas ar vienu trumu. Visprg relativitte nosaka, ka gravitcija
vairs nav spks (k tas bija tonam), bet gan laiktelpas izliekuma sekas.
Skotnji zintnieki uz o teoriju raudzjs skeptiski, jo t izrietja no
matemtiskas domanas un racionlas analzes, nevis eksperimentiem vai
novrojumiem, tau 1919. gad apstiprinjs no visprgs relativittes teorijas
paredzjumi. Artrs Edingtons saules aptumsuma laik izmrja, cik oti
zvaigznes gaismu izliec Saules gravitcija. Daudzi zintnieki gan joprojm
nebija prliecinti par teorijas patiesumu (biei - jo t nepiedvja absoltu
atskaites sistmu). Einteins uzskatja, ka daudzi no viiem vienkri nesaprot
teorijas matemtisko dau.
1921. gad Einteins devs uz ujorku, kur nolasja lekciju par savu teoriju.
Taj pa gad viam beidzot tika pieirta Nobela prmija - gan ne par
relativittes teorijas izveidi, bet par agrko darbu par fotoelektrisko efektu. Par
relativittes teoriju joprojm noritja diskusijas, un Nobela prmijas komisija
nolma, ka pieirt prmiju par kdu mazk strdgu sasniegumu btu politiski
veiksmgks solis.
Kopenhgenas interpretcija
Neparasta bija Einteina attieksme pret kvantu fiziku. Vi bija pirmais, kur
pazioja, ka kvantu teorija ir revolucionra, un via ideja par gaismas kvantiem,
ko tagad pazst k fotonus, iezm jauns fizikas atdalanos no klasisks
fizikas. Kad skotnju kvantu fiziku nomainja jaun kvantu mehnika,
Einteins uz to raudzjs skeptiski, nepiekrtot t sauktajai "Kopenhgenas
interpretcijai", jo t paredzja uz varbtbu balsttu un nevizualizjamu fizikas
noriu aprakstu. Einteins piekrita, ka t ir labk pieejam teorija, tau meklja
"pilngku", deterministiskku skaidrojumu. 1926. gad vi vstul Maksam Bornam rakstja: "Kvantu mehnika, bez aubm,
ir iespaidga. Tau iekja balss man saka, ka t vl nav st. teorija izskaidro daudz, tau neauj mums nokt tuvk
Visveck noslpumam. Es katr zi esmu prliecints, ka Vi nemet kaulius." Uz to izcilais fiziis Nlss Bors atbildja:
"Beidz ststt Dievam, kas Viam jdara!" Einteins nenoraidja varbtbas teoriju "k tdu" - vi bija izmantojis statistisko
analzi sav darb ar Brauna kustbu un fotoelektrisko efektu -, tau vi uzskatja, ka pamat fizisk realitte ir deterministiska.
Eksperimentli pierdjumi, kas ir pretrun ar o prliecbu, tika atrasti tikai vlk - ar Bella teormu.
Vlnie gadi
Kad 1933. gad Vcij pie varas nca dolfs Hitlers, Einteins atrads ASV
un nolma neatgriezties. Nacionlsocilistiskais rems viu apvainoja jaunas
"du fizikas" izveidoan Deutsche Physik ("vcu fizikas") viet.
Nacionlsocilisma fizii (starp tiem ar Nobela prmijas laureti Johanness
Starks un Filips Lenards) cents diskreditt via teorijas un politiskaj
"melnaj sarakst" iekaut tos vcu fizius, kas ts mcja (k Verneru
Heizenbergu). Vi kuva par ASV pilsoni 1940. gad, tau joprojm
saglabja ar veices pilsonbu.
Einteins nodarbojs ar fizikas likumu apvienoanu, ko pats dvja par
apvienoto lauku teoriju (Unified Field Theory). Vi cents radt modeli, kas
apraksttu visas mijiedarbbas k viena spka dadas izpausmes. is via
mris joprojm ir aktuls, un ar to sevii nodarbojas stgu teorija. Einteins
izveidoja ar visprgotu gravitcijas teoriju, kas ir universla matemtiska
pieeja lauku teorijai.
Einteins nomira no aortas plsuma mieg 1955. gada 18. aprl slimnc
Prinston, dersij. aj brd pie via atrads tikai medmsa. Taj pa
dien viu - pc paa vlans - kremja un via pelnus izkaisja nezinm
15.8.2014 Alberts Einteins Vikipdija
http://lv.wikipedia.org/wiki/Alberts_Ein%C5%A1teins 4/5
Albert s Eint eins un Pasaules Cionist u organizcijas lderi
ujork 1921. gad (Principal Mossinson, Professor
Einstein, Dr. Weizmann, Dr. Ussishkin; avot s: The
Scientific Monthly 12:5, 1921).
viet. Patologs Tomass Stolcs Hrvejs, kur veica via la sekciju, saglabja Einteina smadzenes. Hrvejs tajs neatrada nek
paa, tau 1999. gad Makmstera universittes izptes grupa atklja, ka tm viena reiona trkst (angl. 'parietal operculum'),
savukrt daa, kas atbildga par matemtisko domu, vizuli telpisko izziu un kustbas iztli ( angl. 'inferior parietal lobe') ir par
15% lielka nek parasti.
Personba
Kaislgs ppes smtjs un burtjs ar jahtu. Sadzv izteikti vienkrs. 2 reizes precjies, daudzas reizes - iemljies.
Fotogrfijs visbiek redzam profesoram neatbilstou rbans stilu - demperi, sandales (ja bija iespjams, vi cents
nevalkt zees), platas, biezas alles. iemesla d visai biei smalku restornu zles przii un portj pat atteics ielaist
nepietiekami smalko viesi, jo esot smalkas vakarias un publika, kura gaidot pau slaveno Albertu Einteinu. Kolis un
draugs Leopolds Infelds izsaks: "Ierobeodams savas vajadzbas ldz minimumam, vi vljs paplaint savu brvbu, savu
neatkarbu. Ms tau esam miljonu priekmetu vergi ... Einteins cents o atkarbu samazint ldz minimumam."
[2]
Politiskie uzskati
Einteins bija prliecints cionists, aktvi atbalstja ebreju valsts
izveidoanu laik, kad par Hitleru neviens nebija pat dzirdjis. Ar o
kustbu vi bija iepazinies Prg 1911. gad, kur vietj cionistu
organizcij aktvi darbojs rakstnieks Francs Kafka. 1921. gad
Einteins kop ar Haimu Veicmanu ASV vca naudu Jeruzalemes
universittes dibinanai, bet 1922. gad apmeklja Palestnu.
[12]
Pc politisks prliecbas socildemokrts, kur savulaik lielas
cerbas saistjis ar Oktobra revolciju Krievij. Pacifists, kur
iestjies par ebreju un arbu miergu sadzvoanu Palestn.
[2]
1952. gad pc H.Veicmana nves Izralas valdba piedvja
Einteinam kt par ts otro prezidentu. Vi no piedvjuma
atteics: "Man svargki ir viendojumi, jo politika ir domta
odienai, bet viendojumi pastvs mgi".
[2]
ASV FIB lieta par Einteinu saturja 1427 lappuses par via
darbbu. Taj bija ieteikts neataut viam imigrt uz ASV,
apgalvojot, ka vi "tic, iesaka, atbalsta vai mca doktrnu, kas [..] 'autu netrauctai pielavties anarhijai' ('let anarchy stalk in
unmolested'), k rezultts btu 'valdba tikai vrda pc'". aj liet apgalvots ar, ka Einteins bija ciei saistts ar
komunistiskm organizcijm.
Einteins bija pret tirniskm valdbas formm. Skotnji vi atbalstja atombumbas izveidi, lai nodrointos pret iespju, ka
Hitlers to vartu izdart pirmais, un pat nostja ASV Prezidentam Frenklinam Rzveltam vstuli, kur aicinja viu uzskt
programmu, k rezultts btu kodolieroa izveide. Rzvelts izveidoja komisiju, kas ptja urna izmantoanu k ieroci, un to
vlk nomainja Manhetenas projekts. Pc kara Einteins oti prdzvojis o savu netieo lomu kodolierou radan un stingri
iestjs par kodolatbruoanos: "Es nezinu, ar kdiem ieroiem cnsies Treaj pasaules kar, tau Ceturtaj cnsies ar njm
un akmeiem." Neilgi pirms savas nves vi parakstja "Rasela-Einteina manifestu", kas aicinja lielvalstu vadtjus meklt
risinjumus miera ce.
Reliiskie uzskati
Oficilos dokumentos Einteins sevi pozicion k "neticgo" vai k "reliiozu neticgo", kaut formli no ebreju draudzes
neizstjs. 1920. gad Berln esot atteicies makst obligto valsts nodevu ("reliisko nodokli") savai sinagogai, bet jau
dzvojot ASV, atteicies no ielguma kdreiz apmeklt sinagogu. Tomr saruns un rakstos Dievu pieminja pat oti biei - gan
fizikas, gan personisk sakar, piemram, "Dievu neinteres msu matemtisks grtbas, vi integr empriski".
[13]
"Tas, ko
js last par manu reliisko prliecbu, protams, ir meli - meli, ko sistemtiski atkrto. Es neticu persongam dievam un to nekad
neesmu noliedzis, bet gan paudis pilngi skaidri. Ja man ko var saukt par reliisku, tad t ir neizmrojam apbrna par pasaules
struktru tiktl, cik to var atklt msu zintne."
[14]
Starptautisks Sinagogas rabnam Herbertam Goldteinam Einteins rakstja: "Es ticu Spinozas dievam, kur sevi atklj
eksistjo sakrtotaj harmonij, nevis dievam, kas nodarbojas ar cilvcisku btu likteiem un rcbu."
[nepiecieama atsauce]
Vi pauda ar savu apbrnu pret budismu, apgalvojot, ka tam "ir ts iezmes, ko vartu sagaidt no kosmiskas reliijas nkotnei:
tas ir pri persongam Dievam, izvairs no dogmm un teoloijas; tas apraksta gan dabisko, gan gargo un ir balstts uz reliiski
apziu, kas izriet no visu lietu, dabisku un gargu, k nozmgas vienbas pieredzanas."
[nepiecieama atsauce]
15.8.2014 Alberts Einteins Vikipdija
http://lv.wikipedia.org/wiki/Alberts_Ein%C5%A1teins 5/5
Vikikrt uv ir pieejami mult imediju
faili par o t mu. Skat t : Alberts
Einteins
Atsauces
1. The Nobel Prize in Physics 1921
(http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1921/index.html). Nobel
Foundation.
2.
2,0

2,1

2,2

2,3

2,4

2,5
Lorencs J. Einteina pulkstenis. // Rgas laiks., 10.2008.,
35. lpp.
3. Refrigeration US 1781541 A (http://www.google.com/patents/US1781541).
4. Einsteins brain a wonder of connectedness (http://www.washingtonpost.com/national/health-science/einsteins-brain-a-wonder-
of-connectedness/2013/10/12/09e2e532-32ad-11e3-8627-c5d7de0a046b_story.html).
5. Undiagnosing Gates, Jefferson and Einstein (http://www.jonathans-stories.com/non-fiction/undiagnosing.html).
6.
6,0

6,1

6,2
Lorencs J. Einteina pulkstenis. // Rgas laiks., 10.2008., 37. lpp.
7. Einstein house (http://www.einstein-bern.ch/index.php?lang=en&show=start&subs=).
8. 10 Things You Don't Know About Albert Einstein (http://history1900s.about.com/od/people/a/Einstein10.htm).
9. How Nobel winners spend their prize money
(http://content.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1848817_1848816_1848815,00.html).
10. Short life history: Eduard Einstein (http://www.einstein-website.de/biographies/print/p_eduard.html).
11. Short life history: Hans Albert Einstein (http://www.einstein-website.de/biographies/einsteinhansalbert_content.html).
12. Lorencs J. Einteina pulkstenis. // Rgas laiks., 10.2008., 34. lpp.
13. Lorencs J. Einteina pulkstenis. // Rgas laiks., 10.2008., 40. lpp.
14. [1] (http://www.sacred-texts.com/aor/einstein/einsci.htm) Raksti: "Reliija un zintne" (angl i ski )
rjs saites
Alberta Einteina biogrfija Nobela prmijas mjaslap
(http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1921/einstein-bio.html) (angliski)
Apbalvojumi
Priektecis:
arls Gijoms
Nobela prmija fizik
1921
Pctecis:
Nlss Bors
Saturs iegts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alberts_Einteins&oldid=2158926"
Kategorijas: 1879. gad dzimuie 1955. gad miruie Vcijas fizii veicieu fizii ASV fizii
Nobela prmijas laureti fizik Kosmologi Cionisti Socilisti
aj lap pdjs izmaias izdartas 04:47, 5 aprl, 2014.
Teksts ir pieejams saska ar Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci; var pastvt papildu
ierobeojumi. Plakai informcijai skatt lietoanas noteikumus.