Tomass Hobss

Dzimis 1588. gada 5. aprīlī

Vestportas dzimtene
Miris 1679. gada 4. decembrī

Dzimis Vestportā, kas tagad ir Malmesberijas daļa Viltšīrā, Anglijā, 1588. gada 5. aprīlī. Viņš dzīvoja
nepietiekami izglītota neilga temperamenta draudzes priestera ģimenē, kurš zaudēja darbu strīda dēļ
ar kaimiņu vikāru pie baznīcas durvīm. Tomass Hobss ir dzimis priekšlaicīgi, pateicoties tam, ka viņa
māte, kuras vārds nav zināms, uzzināja par gaidāmo iebrukumu Spānijas armādā. Vēlāk Hobss ziņoja,
ka "mana māte dzemdēja dvīņus: es un bailes". Par viņa bērnību nav zināms gandrīz nekas. Viņu
audzināja turīgs onkulis, kurš labi pārzināja seno literatūru un klasiskās valodas. 1603. gadā viņš
iestājās Oksfordas universitātē, kuru pabeidza 1608. gadā. Tur viņam mācīja skolu loģiku un fiziku.

Tajā pašā gadā viņš kļuva par Viljama, William Cavendish vecākā dēla, barona Hardvika, vēlāk pirmā
Devonshire grāfa, mentoru. Līdz mūža beigām viņš uzturēja ciešu kontaktu ar savu studentu, kurš
kļuva par viņa patronu. Pateicoties viņam, Hobss iepazinās ar Benu Džonsonu, Frensisu Beikonu,
Herbertu Šarbersiju un citiem ievērojamiem cilvēkiem. 1621.-26. sadarbojās ar F. Bekonu, kam
Hobsam bija liela nozīme. Pēc Kavendišas nāves Hobss ieguva vietu kā sera Jervaja Kliftona dēla
mentors un pēc tam audzina sava vecā patrona Kavendiša dēlu, ar kuru kopā ceļo pa Itāliju, kur 1636.
gadā satiek Galileo Galileju.

1640. gadā Anglijā faktiski sākās revolūcija, un Hobss kopā ar daudziem rojālistiem emigrēja uz Parīzi,
kur viņš uzturējās līdz 1651. gadam. Tieši Parīzē viņa filozofiskās sistēmas plāns beidzot nobrieda. Kad
Anglijas revolūcija nonāca Kromvelas diktatūrā, Tomass pārtrauca rojalistisko partiju un atgriezās
Londonā. Jau Londonā 1651. gadā viņš angļu valodā publicēja savu apjomīgāko darbu "Leviatāns jeb
Baznīcas un pilsoniskās valsts forma un spēks".

Hobss izveidoja pirmo pilnīgo mehāniskā materiālisma sistēmu, kas atbilst tā laika dabaszinātņu dabai
un prasībām. Polemikā ar Dekartu viņš noraidīja īpašas domāšanas vielas esamību, pierādot, ka
domājoša lieta ir kaut kas materiāls. Hobsa ģeometrija un mehānika ir ideāli zinātniskās domāšanas
piemēri kopumā. Daba Hobsam šķiet kā pagarinātu ķermeņu kopums, kas atšķiras pēc izmēra, figūras,
stāvokļa un kustības. Kustību saprot kā mehānisku - kā kustību. Jutekliskās īpašības Hobss uzskata
nevis par pašu lietu īpašībām, bet gan par to uztveres formām. Hobss nošķīra pagarinājumu, kas
faktiski ir raksturīgs ķermeņiem, un telpu kā prāta radītu attēlu ("fantāzma"); objektīvi reāla ķermeņu
kustība un laiks kā subjektīvs kustības attēls. Hobss izšķīra divas izziņas metodes: racionālistiskās
"mehānikas" loģisko dedukciju un empīriskās "fizikas" indukciju.

Hobsa ētika izriet no nemainīgas jutekliskās "cilvēka būtības". Hobss morāles pamatu uzskatīja par
"dabisko likumu" - vēlmi pašsaglabāties un apmierināt vajadzības. Galvenais un fundamentālākais
Hobsa dabiskais likums nosaka, ka ikvienam cilvēkam jāmeklē miers, kamēr ir cerība to sasniegt.
Otrais dabiskais likums nosaka, ka, ja citi cilvēki tam piekrīt, personai ir jāatsakās no tiesībām uz
lietām tiktāl, ciktāl tas nepieciešams miera un pašaizsardzības interesēs. Īsa trešdaļa izriet no otrā
dabiskā likuma: cilvēkiem ir jāpilda savas vienošanās.