JAUNO MEDIJU

MĀKSLA
LATVIJĀ
Eleonora Paukšte
 JAUNO MEDIJU MĀKSLAS
SĀKUMI LATVIJĀ
 1990. gada augustā darbu uzsāk Latvijas Universitātes
Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) e-pasta
serviss.
 1992. gada 2. oktobris uzskatams par Latvijas
interneta izveidosanas dienu.
 lniciatori ir Jānis Ķikuts un Guntis Bārzdiņš un arī citi
institūta pētnieki.
 Pateicoties Jāņa Ķikuta, Bruno Martuzāna un Gunta
Bārzdiņa iniciativai, LU MII tiek uzaicināts strādāt
dizainers Agris Dzilna. Top indekss Welcome to Latvia,
1998. gada Agrim pievienojas šo rindiņu autore.
 Tiek veidota Latvijas mākslas galerija internetā (www
gallery.Iv).
 1998. gada Latvijas Fotogrāfijas muzejā notiek Agra
Dzilnas personālizstāde.

Agris Dzilna. Enģelis Agris Dzilna. Projekcija

 1990. gadu beigās sākas strauja interneta izplatība Latvijā.
 nozīmīgākais no daudzajiem jaunā pakalpojuma sniedzējiem ir
interneta serviss Parks
 E-LAB (Elektroniskās mākslas un mediju centrs) dibināts
1996. gadā pēc mākslinieku Raita un Rasas Šmitu un Jāņa
Garanča iniciatīvas.
 E-LAB ievērojamākie projekti:
 vēstkopa Xchange Net Audio Network
 Interneta radio OZOne

 simpozijs Akustiskās telpas laboratorija (Acoustic Space Lab).

 1999. gadā pēc arhitekta Gata Vanaga un fotogrāfa Viļņa
Auziņa iniciatīvas notiek datorgrafikas izstāde
Transformācija. Tai seko vēl divas - 2000. un 2001. gadā.
 2000. gadā tiek dibināts RIXC (Jauno mediju kultūras
centrs)
 E-LAB
 LOCOMOTIVE (Filmu studija)

 BALTIJAS CENTRS (nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar

izglītības un sociālajiem attīstības projektiem).

 no 1998. līdz 2002. gadam Rasa un Raitis Šmiti nolasa
vairākus lekciju ciklus Latvijas Mākslas akadēmijā, J.
Rozentāla Mākslas koledžā un citur.
 1990. gados Latvijā jau bija ievērīgs skaits mākslinieku
un dizaineru veidojuši ar datoru veiktus digitālās,
vizuālās un multimediāla rakstura mākslas darbus
 Viņu vidū varētu minēt šādus autorus:

o Arvīds Alksnis o Armīns Ozoliņš

o Toms Alsiņš o Artūrs Pērkons
o Agris Dzilna o Andrejs Rubulis
o Dace Džeriņa o Ineta Sipunova
o Anitra Eglīte o Kristians Šics
o Gints Gabrāns o Rasa un Raitis Šmits
o Jānis Garančs o Gatis Vanags
o Austris Mangulis o Solvita Zariņa
o Jānis Mitrēvics o Žanete Zariņa un citi.
o Olafs Muižnieks
 Kristians Šics. Bez nosaukuma

Andrejs Rubulis. Izcirtējs

Gatis Vanags. Mezgli 2 Solvita Zariņa. Viesi

Andrejs Rubulis. Mājējs

Artūrs Pērkons. Komunikācijas IV

Olafs Muižnieks.
Bez nosaukuma
DIGITĀLĀS MĀKSLAS SĀKUMI
 Digitālās mākslas hronoloģija:
 1950. - 1986. datormākslas pionieri,
 1986. - 1996. Paintbox posms,

 1990. gadu vidus iezīmē multimediju posma

sākumu.
 Bens Laposkis, Džons Vitnijs un Herberts Franke ir
pirmie, kuri veic mākslinieciskus eksperimentus ar
datoru
BENS LAPOSKIS
 amerikāņu matemātiķis un mākslinieks
 savas teorētiskās idejas atspogulojis rakstos un esejās

 «Mākslā mani interesē ģeometriskais abstrakcionisms,

kubisms un futūrisms. Oscilogrammas ir saistītas ar
jaunākajiem atklājumiem, opartu, lumia (gaismas)
mākslu, datormākslu. Abstraktajām filmām,
videomākslu. Oscilogrammas varētu būt viena no
radošām stājmākslas formām»
No 1958. gada referātā
Electronic Abstracts,
Art for the Space Age.

Bens Laposkis. Osciloni (1950-1956)

HERBERTS FRANKE
 dzimis Austrijā, izglītojies Vīnes universitātē,
specializējoties fizikā, matemātikā un ķīmijā
 pieskaitāmas vairākas grāmatas
 Phānomen Kunst
 Computergraphik – Computerkunst

 raksti žurnālā Leonarda

 Lasījis lekciju kursus Kibernetikas estētika (vēlāk

Datorgrafika - datormāksla) Minhenes universitātē (1973 -
1997) un Minhenes Mākslas akadēmijā (1984 - 1998)

Herberts Franke. Elektroniskās grafikas (1961-1962)

MAIKLS NOLLS
 amerikāņu datorzinātnieks, ieguvis doktora grādu
inženierzinātnēs Bruklinas Politehniskajā institūtā (1971)
 ar datormākslu sācis nodarboties 1962. gadā

 Viņa pētījumu loks un mākslas intereses ir plašas:

estētika, mediju efekti cilvēku komunikācijā, 3D
datorgrafika, cilvēka un mašīnas taktilā komunikācija,
runas signālu apstrāde

Pīts Mondrians. Maikls Nolls. Datora ģenereta

Līniju kompozīcija (1917) līniju kompozīcija (1964)
 60. gadu otrajā pusē attīstās tā sauktā ASCll (American
Standart Code for lnformation lnterchange) māksla
 Par vienu no ASCll mākslas aizsācējiem uzskata Kenetu
Nonltonu.
 Populārzinātniskajā žurnālā Zinātne un Tehnika, Vācijas
Demokrātiskās republikas izdevumā Rechentechnik
datenverarbeitung tikuši publicēti un aprakstīti ASCll
tehnikā darināti Ļeņina portreti.
 Padomju Latvijā darinātajiem zīmējumiem principiāli ir
anonīms raksturs.

Herberts Franke. No cikla

Einšteina sērija (1975),
Alberta Einšteina digitalizēts un
transformēts fotoportrets
 Tādi 20. gadsimta mākslas virzieni kā opārts,
minimālisms, konceptuālā māksla, Fluxus, mail art jau
attīstās, abpusēji ietekmējoties ar digitālo mākslu, bieži
izmantojot to kā mediju.
 Haralds Koens ir britu izcelsmes gleznotājs, kurš kopš
1973. gada nodarbojas ar programmēšanu.
 Viņam pieder mākslīgā intelekta programma (robots)
AARON, kurš pats rada savu mākslu.
 Datora un tēlniecības sadarbībā ka spilgts piemērs ir
Edvards lhnatovičs ar datoru vadāmo skulptūru Senster,
kura 1971. gadā eksponēta izstādē Evoluon.
 (Evoluon - zinātnes un tehnoloģijas izstāde tai speciāli celtā ēkā
Eindhovenas pilsētā Nīderlandē)
 Pīters Lundāls, šīs izstādes datorsistēmu administrators.
 Izstāde un šī skulptūra pastāvējusi līdz 1989. gadam.

 Nikolā Šēfers, kurš Francijā veidojis vairākus apmēram

50 metrus augstus kibernetiskos torņus, kas vadāmi ar
datora palīdzību.
 1986. gads tiek uzskatīts par pirmā perioda nobeiguma punktu.
Parādās jauni tehniskie līdzekļi:
 Ouantel Paintbox – specializēta video un grafikas programmatūra
 Commodore Amiga - personālie datori, kas piemēroti skaņas, video un datu

apstrādei
 Photoshop pirmā versija.

 1985. gada decembrī Dāvida Hoknija un citu mākslinieku

darbošanos ar Ouantel Paintbox programmatūru rāda BBC
televīzijas pārraidēs.
 Gleznošana ar gaismu
 Endijs Vorhols savukārt lieto Commodore Amiga datorus, lai
radītu pašportretu sēriju un dziedātājas Deboras Herijas
portretus.
 1990. gadu vidū veidojas jauns jēdziens mūsdienu cilvēka
apziņā - virtuālā telpa.