Geštaltpsiholoģija

Geštaltpsiholoģija radās Vācijā 20. gs. laikā. Vārdu “Geštalts” kā jēdzienu ieviesa G.
Fon Efenfels (G. Von Ehrenfels). Šim vārdam nav precīza tulkojuma ne angļu, ne krievu
valodā. Diezgan aptuveni šo vārdu var attiecināt uz vārdiem “tēls”, “struktūra”, “organizēts
veselums”, tāpēc to parasti netulko psiholoģiskos tekstos. Geštalts ir eksistenciālās
psihoterapijas mūsdienu novirziens. Šodien geštalts pauž savu potenciālu un efektīvas
izmantošanas iespējas ne tikai psihoterapijā, bet arī pedagoģijā, izglītībā, biznesā, mākslā,
politikā utt.

Geštaltpsiholoģijas pamatnostādne: parādība kā veselums nav vienkārša to daļu

summa Lieta tāda, ka geštaltpsihologi drīzāk salīdzina cilvēka rīcību ar mūziku nekā ar
matemātiku. Atcerieties kādu dziesmu, ja jūs mēģinātu salikt notis no šīs dziesmas, jums diez
vai iznāks salikt to pašu melodiju, pat ja panem citas notis un nospēlē šo melodiju rezultāts
būs cits. Tādējādi, visnozīmīgākā ir nošu mijsakarība jeb to organizācija. Saskaņā ar šo
koncepciju cilvēka rīcība zaudē jēgu, ja to “saskalda” atsevišķās sastāvdaļās.
Geštaltpsiholoģijas piekritēji cenšas pārliecināt bihevioristus, ka uzvedības strukturālai
organizācijai ir lielāka nozīme nekā atsevišķai rīcībai. Tāpēc, pēc geštaltpsihologu domām,
psiholoģijai ir jāpēta cilvēka sajūtas, tā uztveres un intuīcijas procesus, kas neizbēgami
attiecas uz apziņu.

Geštaltterapija sākas ar sarunu par aktuālām problēmām tagad vai tās būs bažas,
bailes vai uztraukums,bet tajā pat laikā apzinoties pagātni un pagātnē neatrisinātiem
notikumiem. Paverot iespēju izpētīt ar to saistītās jūtas: vientulība un noraidīšana, neticība
saviem spēkiem, dusmas, vajadzība pēc maiguma vai cieņas.

Geštaltpsiholoģijas dibinātāji bija vācu psihologi Kurts Kofka (1886-1941),

Volfgangs Kēlers (1887-1967) un Austroungārijas psihologs Makss Vertheimers (1880-
1943). K. Kofka piemēroja Geštalta skatījumu uz bērnu psiholoģiju un apgalvoja, ka zīdaiņi
sākotnēji piedzīvo organizētu veselumu tik tikko diferencētajā pasaulē. V. Kēlers savu
pētniecību sāka ar pērtiķiem Tenerifes salā un par sasniegumiem tika universitātē par
pasniedzēju, 1929. gadā publicēja darbu ‘’Geštalta psiholoģija’’. M. Vertheimers ir pazīstams
ar savu grāmatu ‘’Produktīvā domāšana’’ un ar to, ka phi fenomenu iedomājies kā daļu no
sava darba Geštalta psiholoģijā.

Mūsdienu psiholoģijā gištaltpsiholoģijai ir vieta būt, jo tās ideja ir struktūrā un

organizētībā, kā arī to var pielietot pedagoģijā, izglītībā, biznesā, mākslā u.t.t. Kā arī nevar
nepieminēt, ka šis psiholoģijas virziens ir ļoti humāns, jo nekas netiek drīts pret cilvēka gribu
tajā pat laikā sasniedzot labus rezultātus.

Elizabete Lastovska 12.1