Gaisa mitrums. Šķidruma virsmas īpašības.

Virsmas spriegums. Slapināšana. Kapilārās

parādības.

5.Grupa – Lembergs, Račko, Praļa, Staravoitavs

 Gaisa mitrums
 Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
 Ūdens tvaiks ir gāzveida stāvoklis un tas ir neredzams.
 Mitruma ietekmē rodas nokrišņi, rasa vai migla.
 Gaisa mitrumu mēra ar :
-psihrometrriem(higrometriem)
- satelītiem
 Gaisa mitrums
Gaisa mitruma veidi :
 Absolūtais mitrums – ūdens tvaiku masas Mw attiecība pret kopējo gaisa un

ūdens tvaika maisījumu Vnet AH=(Mw/Vnet)

 Relatīvais mitrums - ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta
tvaika parciālspiedienu tajā pašā temprtūrā. To izsaka prcentos
 Gaisa mitrums
• Rasas punkts ir temperatūra, līdz kādai izobāriski
(nemainīgā spiedienā) jāatdzesē gaiss, lai ūdens tvaiks
kļūtu piesātināts. Dabā šīs process novērojams vasaras
vakaros, kad, gaisam atdziestot, parādās migla, bet naktī arī
rasa. Šo lielumu var izmērīt ar higrometriem.
 Šķidruma virsmas īpašības
 Šķidrumu no apkārtējās vides atdala robežvirsma, ko sauc par šķidruma brīvo
virsmu.
 Virsmas slāņa tuvumā esošas šķidruma molekulas atrodas citādos apstākļos
nekā pārējās šķidruma molekulas.
 Uz molekulām šķidruma virskārtā darbojas nekompensēts spēks, kas vērsts uz
šķidruma iekšieni. Rezultātā notiek neliela virsmas saraušanās.
 Rodas virsmas spraigums, kuru var raksturot ar spraiguma spēku.
 Šķidruma virsmas īpašības
 Virsmas spraiguma koeficients ir fizikāls lielums, kas raksturo šķidruma virsmas
slāņa īpašību sarauties.
 To izsaka ar spēku, kas darbojas uz šķidruma brīvās virsmas robežas garuma vienību.
Virsmas spraiguma koeficientu mēra ņūtonos uz metru (N/m) un aprēķina ar formulu
 Ja šķidruma molekulas savstarpēji pievelkas vājāk nekā pievelkas pie cietas vielas
molekulām, tad šķidrums slapina šo cieto vielu (piemēram, ūdens uz tīras stikla
virsmas).
 Ja šķidruma molekulas savstarpēji pievelkas stiprāk nekā pievelkas pie cietas vielas
molekulām, tad šķidrums šo cieto vielu neslapina (piemēram, ūdens uz parafīna
virsmas).
 Virsmas spraigums
 Virsmas spriegums ir fiziska
īpašība, kas vienāda ar spēka
lielumu uz platības vienību, kas
nepieciešama, lai paplašinātu
šķidruma virsmu. Virsmas
spriegums ir galvenais faktors
kapilārā iedarbībā . Virsmaktīvo
vielu pievienošana var samazināt
šķidruma virsmas spraigumu.
Piemēram, mazgāšanas līdzekļa
pievienošana ūdenim samazina
virsmas spiedienu.
 Virsmas spraigums
 Virsmas spraiguma spēks šķidruma virsmai piešķir elastīgas īpašības, tā uzvedas
līdzīgi piepūsta košļenes burbuļa virsmai. Piemēram, uz šķidruma virsmas ir
iespējams novietot vieglus priekšmetus, kuru materiāla blīvums pārsniedz
šķidruma blīvumu
 Virsmas spraigums
 Virmas spraiguma koeficientu mēra ņūtonos uz metru (N/m) un aprēķina ar formulu

 F – virsmas spraiguma spēks, N

 l – virsmas robežas garums, m

 Virsmas spraiguma koeficients ir atkarīgs no temperatūras un šķidruma īpašībām.

 Slapināšana
 Slapināšana ir
šķidrumu spēja
saslapināt virsmu, uz
kuras tas nonāk.
 Slapināšana
 Ja uz kādas virsmas nonāk šo virsmu
slapinoša šķidruma pile, tad tā uz
virsmas izplūst (7. att. a), piemēram,
ja ūdens piles nonāk uz grīdas vai
galda. Bet ja šķidrums ir neslapinošs,
tad pile neizplūst (7. att. b un c). Tas
novērojams speciāli apstrādātiem
audumiem vai, piemēram, ja medus
pilienus uzpilina uz svaiga kāposta
lapas
 Kapilārās parādības.
 Kapilārās parādības ir fizikālas parādības, kas saistītas ar šķidrumu uzvedību
mikroskopiski mazos caurumos, piemēram, kapilāros vai porās.
 Šīs parādības izriet no šķidruma molekulu spēka un virsmas sprieguma
mijiedarbības.
 Kapilāro parādību var novērot dažādās situācijās, piemēram, kad šķidrums
pakāpeniski uzsūcas porainā materiālā, kad tas tiek uzsūknēts ar šļirci, vai kad
tas izplūst no cauruma.
 Kapilārās parādības.
 Kapilārās parādības var aprakstīt ar kapilārā spēka formulu, kas atkarīga no šķidruma un kapilāra
īpašībām, piemēram, kapilāra izmēra un virsmas sprieguma.
 F = γ *A * cosθ,
kur F ir spēks, ar kuru šķidrums tiecas pēc kapilāra,
γ ir virsmas spriegums,
A ir kapilāra šķērsgriezums
θ ir leņķis starp kapilāra sienām un šķidruma virsmu.

Šī formula rāda, ka kapilārā spēks ir proporcionāls virsmas spriegumam un kapilāra

šķērsgriezumam, bet ir atkarīgs no leņķa starp kapilāra sienām un šķidruma virsmu.
UZDEVUMI