KLUSĀ DABA

Darba uzdevums: SR: Nostiprināt zināšanas par kluso dabu, atdarināt mākslinieka darbu.

Materiāli: Darba lapa, interneta resursi.

Darba gaita:
1. Iepazīties ar informāciju par kluso dabu.
2. Izvēlēties mākslinieka darbu ar kluso dabu no skolotājas piedāvājuma vai atrast savu mākslinieka darbu.
3. Mēģināt ar mājās pieejamām lietām to atdarināt un izveidot darbu.
4. Uzdevuma noformēšana, piem., wordā vai powerpointā kā norādīts zemāk.

Kreisā pusē Labā pusē

Izvēlētās gleznas fotogrāfija.
Ja ir pieejama informācija, tad zem fotogrāfijas
norādīt  gleznas autoru, nosaukumu.
Skolēna atveidotās gleznas fotogrāfija.
Zem fotogrāfijas vai citas lapas, apm. 2-3
teikumos uzrakstīt, kādi galvenie elementi šajā
gleznā mēģināti atveidot, un kas tam tika
izmantots. Kāpēc?

5. Darbu pēc stundas iesūtīt e-klases pastā.

Klusā daba ir nedzīvās dabas attēlojums.

Par klusās dabas kā žanra aizsācējiem uzskata holandiešu un flāmu māksliniekus.Aizsākums žanram ir
16.gs.beigas un 17.gs. sākums.
Klusā daba ir viens no tēlotāja mākslas žanriem, kad mākslinieks savā mākslas darbā (gleznā, zīmējumā
u.c.) attēlo kompozīciju no priekšmetiem, augļiem, ziediem.
Šo kompozīciju var papildināt glītās krokās sakārtots audums – drapērija.

Vāze, augļi un drapērija Priekšmeti, augļi, drapērija

 Pirms mākslas darba radīšanas, mākslinieks savā studijā (darbnīcā) izveido uzstādījumu – kompozīciju
no tiem objektiem, kurus viņš vēlas attēlot savā mākslas darbā. Kad vēlamā kompozīcija sakārtota, mākslinieks
var uzsākt darbu.

Uzstādījums

Ir dažādi klusās dabas veidi – klusā daba ar priekšmetiem, klusā daba ar augļiem, klusā daba ar ziediem,bet
reizēm mākslinieki izvēlas apvienot vienā darbā dažādas lietas.

Klusā daba ar  priekšmetiem

Klusā daba ar augļiem

  Klusā daba ar ziediem.

 Telpiskums klusajā dabā

Zīmējumā un gleznojumā reāli var parādīt platumu un augstumu. Par dziļumu –telpiskumu – var radīt
tikai ilūziju.
Lai radītu telpiskuma iespaidu klusajā dabā, jāievēro šādi nosacījumi:
a) mākslas darbā tuvāk esoši objekti aizsedz tālāk esošos;
b) tuvāk esošo objektu kontūras ir asākas, nekā tālāk esošo objektu kontūras;
c) jo tālāk objekts atrodas, jo tā krāsa pakāpeniski kļūst pelēcīgāka, blāvāka;
d) jo tuvāk objekts atrodas, jo tā krāsa ir spēcīgāka, intensīvāka, košāka.

 
Tuvākie priekšmeti aizsedz Tuvākesošie ziedi ir
tālākesošos intensīvākās krāsās

Arī mākslā ienāk jaunas tendences .Mākslinieki savus darbus veido dažādos stilos. Ir reālā un
dekoratīvā klusā daba.

Reālā klusā daba Dekoratīvā klusā daba

Latviešu mākslā izcili kluso dabu gleznotāji bijuši tādi mākslinieki kā Kārlis Sūniņš, Ansis Artums, Oto
Skulme, Leo Kokle, Indulis Zariņš un citi mākslinieki.

Klusās dabas izvēlei

 Edvards Grūbe. Maize. 1974. Imants Lancmanis. Klusā daba. 1969.

Vilis Ozols. Klusā daba ar maizi. 1969.   Imants Vecozols. Trauku grupa. 1978.

Gita Dinbire.Ziedi vāzē. Dace Lapiņa. Klusā daba. Valdis Osins. Klusā daba.
Inese Birģele. Klusā daba 5. Oļģerts Jaunarājs.Klusā daba ar āboliem un krūzi 1985

Anna Kenne .Nr.5 Klusā daba.  Dace Lapiņa. Klusā daba ar brūno karoti.2014

 Dace Liepiņa. Klusā daba ar sieru. Dace Liepiņa. Klusā daba.

Guntis Strupulis. Klusā daba ar maizi.1973 Kārlis Miesnieks. Klusā daba ar augļiem.20.gs. 30.g.

Jānis Kalniņš. Klusā daba ar ābola mizu. 2014. Jānis KalniņšĀboli. 2014.

Rihards Šimiņš. Klusā daba ar āboliem. Valdemārs Tone.Klusā daba. 1924.