Ustinova Anastasija, Interjera dizains, 06.10.

2022

Skaistais sievietes ķermenis”

Manas tēmas atslēgas vārdi ir “Skaistais sievietes ķermenis”. Izvēlējos šos atslēgas
vārdus, jo tieši šie vārdi man ienāca prātā, kad es pamanīju 3 skaistās gleznas. Manas
izvēlētās gleznas ir veidotas akta žanrā un ne tikai tajā. Bija daudz gleznas, kuras piesaistīja
manu uzmanību, bet tieši šīs trīs iekrita manās acīs un es uz tām skatījos ar lielu prieku.
Viens no maniem favorītiem ir Jāņa Rozentāļa gleznojums “The Painter’s Studio”. Šajā
gleznā var ļoti skaidri un saprotami redzēt skaistās sievietes siluetu, kurš man likās tik ļoti
maigs un pievilcinošs, ka man pat negribējas iet tālāk un skatīties citas gleznas. Šādā mākslas
veidā kā glezniecība, aktā, ir ļoti daudz darbu no kuriem negribējas novērst aci un iet prom.
Šajā mākslas darbā var redzēt vertikālo kompozīcijas veidu, kurā ir iespējams novērot
sievietes daiļumu. Šajā darbā pamanām, kā Jānis ir veidojis smalkās un biezās līnijas, kuras
saplūst kopā un veido kopīgo tēlu, mākslas darbu. Jāņa Rozentāļa darbā var redzēt
primārās krāsas, šie toņi viedo mājīgu sajūtu un liekas, ka šie krāsu toņi nomierina un liek
justies kā mājas. Kā ārī interjers, kas tur tiek parādīts arī veido to mājīguma sajūtu. Kā jau
vairākiem aktu darbiem, ir poza, kurā tiek rādīta kailas sievietes mugura.
Jāņa Tīdemaņa darbs ir tieši pretējs no Jāņa Rozentālā darba. Šis darbs ir veidots akta
žanrā, taču šajā darbā mēs neredzam smalkas, konkrētas līnijas, bet gan nedaudz abstrakto
mākslu. Protams, var redzēt skaisto sieviešu siluetus un kā tos interpretē mākslinieks. Šajā
darbā mēs varam novērojam horizontālo kompozīcijas veidu, kas ir pavisam nedabiski Jāņa
Tīdemāņa gleznojumiem, jo pārsvarā māksliniekam ir vertikālā kompozīcija. Manuprāt, šis ir
darbs, kas iederas mūsu jauno tehnoloģiju pasaulē, vienā vardā – moderns. Šajā darbā var
ievērot monohromijas krāsu, kas veido šo darbu tik pat unikālu kā pāŗejos Jāņa Tīdemaņa
gleznojumus. Šis darbs mani piesaistīja ar tā gleznojumu un unikalitāti, kuru nevar sastapt
citos Jāņa darbos. Šo darbu es droši varētu piekārt pie sienas un lūkoties uz viņu vairākas
stundas un ieraudzīt katru reizi ko jaunu un ko unikālu, veidot jaunus stāstus un kā tas tika
radīts.
Jēkaba Kazāka darbs “Dāmas Jurmalā”, atšķirās no iepriekš minētajiem darbiem. Šajā
darbā ir izmantotas sekundārās krāsas, kas šo darbu padara interesantu un radošu. Kā arī
Jāņa Rozentāļa darbā, Jēkabs izmanto vertikālo kompozīcijas veidu, kas ļoti eleganti
iederētos kāda cilvēka interjerā. Protams, šo dāmu poza ir pagriezta ar muguru pret mums
un mēs neredzam šo burvīgo sieviešu seju, bet tas mums nav nepieciešams, jo mums
interesē šo sieviešu ķermeņu daiļums. Atšķirībā no iepriekš minētājiem darbiem, šis darbs
nav akta žanrā. Šajā darbā var redzēt ļoti smalkas un tiešas līnijas, kuras atdala skaisto
sievietes ķermeni no fona un tekstūras. Protams, darba galvenā sastāvdaļa ir to ķermeņa
mākslas, kā tās sievietes stāv, vai viņas ir dinamiskā kustībā , vai tās ir vienkārši uzgleznotas
kā uzlīme. Šis Jēkaba Kazāka darbs ir viens no atpazīstamākajiem , ko mēs esam redzējuši,
visa šī gleznojuma grācija un daiļums ir kas vairāk nekā vienkāršs gleznojums.
Personīgi mans favorīts no šiem trīs darbiem ir Jāņa Rozetāļa “The Painter's Studio”, 1896.
Šis darbs man liek aizdomāties par dzīvi, par tās daiļumu. Šī glezna mani nomierina un man ir
vēlme šo gleznu vērot vairākas stundas, stāvot uz vietas un nekustoties. Šis tēlotājmākslas
veids mani ļoti iedvesmo un liek aizdomāties par turpmāko dzīvi. Iedvesmo veidot savus
 Ustinova Anastasija, Interjera dizains, 06.10.2022

darbus un veidot sava stila darbus. Izveidot kaut ko savu un jaunu. Šajā darbā mani pievelk
sievietes poza, kā viņa sēž un kāda tai ir plastika, tās grācija. Stājglezniecības darbi ir ļoti
nozīmīgi un unikāli visiem mākslas cienītājiem, kuri vēro gleznas vairākas minūtes vai pat
stundas. Jāņa Rozentāļa gleznā var arī redzēt daļu no mājas interjera, krēslu, skapi un
gleznas, kas veido nedaudz mājīguma sajūtu.
Kopā visi šie darbi veido, gandrīz, vienādu iespaidu. Mums ir sievietes, viņas ir
attēlotas dažādos mākslas žanros un dažādos mākslas stilos, bet tāpat tās paliek par
sievietēm jebkurā gleznojumā. Pirmie divi darbi savā starpā ir diezgan līdzīgi krāsu ziņā,
krāsas ir ļoti mierīgas, ar vienmērīgu noklājumu un ar savu gleznotāja piesitienu. Visu šo
sieviešu siluetu apvieno tas, ka viņas visas ir gandrīz pagrieztas ar muguru un nevar redzēt to
sejas. Manuprāt, ar šo mākslinieki vēlējās parādīt to, ka sievietes daiļumu mēs varam arī
novērtēt citādāk, ne tikai cik sievietei ir daiļa seja, cik apaļas acis vai cik lielas lūpas. Mākslā ir
ļoti daudz paņēmienu, kā paradīt cilvēku un ne tikai cilvēku daiļo pusi. Šo triju darbu kopēja
faktūra varētu būt tāda, ka visos gleznojumos ir attēlots sievietes ķermenis, kuru mēs varam
uzreiz atpazīt. Tas ir tā uzgleznots, ka mēs uzreiz varam saprast, kas tieši ir attēlots un kur.
Vislabāk faktūru mēs varam redzēt Jāņa Rozentāla darbā, kurā grīda ir gleznota ar lieliem
triepieniem, radot ļoti neizteiksmīgu, nelīdzenu grīdu, tādejādi parādot to faktūru.
Vērojot šos trīs darbus kolāžā, pēc izskata tie ir ļoti dažādi un katrs par sevi ļoti
oriģināls un skaists, bet kad mēs sākam to izskatīt sīkāk, tad mēs redzam, ka viņi ir savā
starpā ļoti līdzīgi un gandrīz pat vienādi. Šos darbus apvieno skaistais sievietes ķermenis,
sievietes tēls, kas piesaista uzreiz uzmanību un sava veida emocijas, neatkarīgi vai viņas ir
pozitīvas vai negatīvas, galvenais, ka izraisa emocijas. Divi darbi, Jāņa Tīdemaņa un Jēkaba
Kazāka, tika veidoti uz papīra, kā gleznojums un zīmējums, bet Jāņa Rozentāļa darbs tika
veidots uz kanvas, kas šos darbus arī atšķir vienu no otra. Kā arī, šie darbi liek aizdomāties
par dzīvi, par to daiļumu un dzīves sarežģītajiem mirkļiem, caur kuriem mēs varam un
varēsim pāriet pāri. Manuprāt, šīs gleznas, it īpaši Jāņa Rozentāļa glezna, dod pozitīvo
enerģiju un ir vēlme veidot ko savu.
Kopsavilkumā, es secinu to, ka šie darbi, kaut arī ir ļoti dažādi, bet tomēr viņi ir ļoti
līdzīgi, ar tās enerģiju un kas uz tiem tika attēlots. Gribās arī piebilst to, ka katrs cilvēks redz
katrā darbā daļu no sevis un savām emocijām, un tieši šajos darbos es arī redzēju sevi un
savas sajūtas. Varbūt kādam šie darbi liksies vienkārši un neinteresanti, bet man šie darbi
daudz ko nozīmē un tajos es redzu ko vairāk kā tikai gleznojumu un zīmējumu, ne tikai
sievietes, bet skaistas sievietes, ar savu skaisto iekšējo un ārējo pasauli.