Purvīša Balva

Autors: Boriss Gogoļevs.

Kas ir Purvīša Balva?
• Purvīša balva tika iedibināta 2008. gada
sākumā ar mērķi regulāri un sistemātiski
apzināt aktuālos notikumus un novērtēt
izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā
vizuālajā mākslā, popularizēt Latvijas
mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā,
gan ārpus mūsu valsts robežām. 
• Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam
māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas
pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kas
dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā
ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem
ideāliem un absolūtām vērtībām.
• Projektu atbalsta SIA Alfor.
Kāpēc Balva ir «Purvīša»?
• Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma
Purvīša vārdā, kurš bijis ievērojams sava laika mākslinieks
un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet
arī starptautiskā līmenī.
• Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārds Latvijas mākslas
vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par
nacionālās identitātes zīmi. Purvītis ir viens no latviešu
nacionālās mākslas skolas dibinātājiem un nacionālās
ainavu glezniecības pamatlicējs, kā arī viena no visu laiku
nozīmīgākajām personībām Latvijas kultūrā un mākslas
dzīvē.
• Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms
Purvītis aktīvi atbalstīja sava laika jaunos māksliniekus un
atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu
vietu ieguvušus talantus.
Vilhema Purvīša biogrāfija
• Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis 1872. gada 3. martā Rīgas apriņķa.
• Mācījās Jaunpils draudzes skolā, pēc ģimenes pārcelšanās uz Vitebskas
guberņas Kļašiciem līdz 1888. gadam turpināja mācības Drisas apriņķa skolā,
kur skolas direktors un zīmēšanas skolotājs pamanīja zēna zīmēšanas talantu
un mudināja pievērsties gleznošanai.
• 1890.gadā iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz
1897.gadam. Akadēmijā, kas tajā laikā piedzīvoja reformu, Purvītis mācījās pēc
dabā gleznotām skicēm veidot sacerētas ainavas, ņemot vērā gan tradīcijas,
gan tālaika jaunāko virzienu novācijas.
• Pēc studiju beigšanas Purvītis par konkursa darbu "Pēdējie stari" ieguva
ārzemju komandējumu un 1898. gadā viņš kopā ar Jani Rozentālu un Jāni
Valteru devās uz Vāciju, pēc tam uz Franciju un Austroungāriju. Viņa glezna
"Pēdējie stari" guva ievērību arī 1900. gada Pasaules
izstādē Parīzē, Minhenes Secesijas izstādē un Starptautiskajā mākslas
izstādē Lionā.
Paši pirmie laureāti
Purvīša balvai

• Pirmā Purvīša balva tika pasniegta 2009.

gada 11. februārī un to saņēma Katrīna
Neiburga.
• Katrīna Neiburga Purvīša balvai tika
izvirzīta 2007. gadā par darbiem
"Topoloģija Nr. 29" no izstādes
“Urbanoloģika” Andrejsalā
un Solitude no 2. Maskavas laikmetīgās
mākslas biennāles.
• Katrīna Neiburga pārvietojas “poētiskā
konceptuālisma” teritorijā, ko varētu
interpretēt kā konceptuālās mākslas
tradīciju, kura atbrīvo mākslu no šauri
intelektuālas izpratnes un paplašina tās
emocionālo dimensiju.
Mans vispatīkamais
autors
• No visiem «Purvīša Balva»
laureātiem, mav visvairāk autors
Andris Eglītis ar savu
personālizstrādi «Zemes darbi»,
bet no visiem viņa darbiem man
visvairāk patīka glezna
«Ugunskura vieta», jo tā ir saistīta
ar mūsdienas dzīvi ārpus Rīgai.
• Šo gleznu var redzēt blakus.
Purvīša Balva 2021. gadā.
• 28. janvārī paziņoti astoņi "Purvīša balvas 2021" kandidāti, kā arī nosaukta balvas par mūža ieguldījumu saņēmēja – to šogad pasniegs
gleznotājai Maijai Tabakai.
• Par "Purvīša balvas 2021" kandidātiem bija izvētās:
"Skuja Braden" – par izstādi “Samsāra”, īpaši izceļot izstādes centrālo daļu “Ilgas altāris”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
• Valdis Celms – par kinētiskajām skulptūrām “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē
“Viss reizē zied”.
• Krista un Reinis Dzudzilo – par darbu “ZRwhdZ” "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā.
• Kaspars Groševs  – par multimediālo instalāciju “Cita istaba”, kas bija skatāma mākslas festivālā “Cēsis 2020”.
• Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola – par projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un "kim? laikmetīgās mākslas
centrā.
• Rasa un Raitis Šmiti  – par darbu “Atmosfēriskais mežs” (2017–2020) mākslas un mediju centra “ZKM” Karlsrūē (Vācija) organizētajā izstādē
“Kritiskās zonas – Zemes politikas observatorijas”.
• Aija Zariņa  – par personālizstādi “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kupola zālē.
• Amanda Ziemele – par personālizstādi “Kvantu matu implanti” "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā.
Kandidātu «Purvīša Balva 2021» izstādes

izstāde “Samsāra” Kinētiskajās skulptūras “Dzīvības personālizstāde “Kvantu matu implanti”

Darbs “ZRwhdZ”
ritmi” un “Pozitrons”

Multimediāla instalācija “Cita istaba” Projekts “Mākslinieku krīzes centrs” Darbs “Atmosfēriskais mežs”

Personālizstāde “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”
Manas
domas par
«Purvīša
Balva
2021»
Manuprāt, no visiem
kandidātiem, man visvairāk
patika darbs «Atmosfēriskais
mežs», jo, man šķeit, šeit autors
gribēja paradīt Latvijas dabu un
to skaistumu.
Maija Tabaka
• Maija Tabaka ir latviešu
māksliniece, viena no mūsdienu
ievērojamākajām latviešu 
gleznotājām, kurai ir piešķirta
godalga par mūža ieguldījumu
mākslā. Pēc manām domām, tā ir
pareiza izvēle, jo Maija visu savu
mūžu gleznoja. Visskaistākā,
manuprāt, viņas glezna ir glezna
«Oranžērija», jo tā ir saistīta ar dabu,
tā ir mana mīļākā tēma.
PALDIES PAR
UZMANĪBU!