LITERATŪRA

SIMBOLISMS
KAS TAS IR?
Simbolisms literatūrā ir varoņu, lietu vai
ideju reprezentācija ar morāli, vai kādu
apslēptu stāstu, dodot tiem dziļāku nozīmi.
Simbolisms pieder pie romantiskā poētiskā
tipa, akcentējot intuitīvo, ne loģisko
pasaules izziņu. Galvenā simbolisma iezīme
ir uzskats, ka literatūrai jāatklāj kādas
augstākas, transcendentas pasaules
esamība, kas manifestējas dažādos
daudznozīmīgos, grūti tveramos un
analizējamos tēlos - simbolos.

KAS IR TEORIJAS, JEB

PASAULES IZJŪTAS PAMATĀ?
Simbolisms kā literārais virziens veidojās kā protests pret vārda poētiskā spēka noplicināšanu, radīts, lai dzejā
atgrieztu spēku un enerģiju, ieliet tajā jaunus, svaigus vārdus un skaņu. Galvenais simbolisma princips ir
mākslinieciskā izteiksme caur objektu un ideju būtības simbolu, kas atrodas ārpus maņu uztveres. Simbolisms sludina
mākslu sintēzi, lai pilnīgāk atspoguļotu īstenību, populāra ir prasība pēc visu vērtību pārvērtēšanas. Simbols ir
daudznozīmīgs, neviens nevar apjaust visas tā iespējamās nozīmes. Simbolisma tēliem nozīmīgas ir dvēseles vīzijas,
rakstura problemātika, sarežģīti psihiski stāvokļi.

SIMBOLISMA PAZĪMES
Darbos rada dīvainības, iracionālas noslēpumainības efektu.
Pauž pesimistisku un drūmi mistisku pasaules izjūtu.
Raksturīgas liktenīgās sievietes – pavedējas un posta nesējas tēli (sfinksas, Ieva,
Salome, Medūza).
Izmanto tradicionālus mītus, leģendas, reliģiskus sižetus un tēlus, traktējot tos ar
daudznozīmīgiem simboliem.

SIMBOLISMS LITERATŪRĀ
Simbolus lieto daudzi latviešu dzejnieki un rakstnieki, bet
simbolisma vislielāko ietekmi jūt Aspazijas, Alberta Bela,
Rūdolfa Blaumaņa, Raiņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Viļa Plūdoņa,
Eduarda Veidenbauma un Edvarta Virzes darbos.

Kā izcili simbolisti pasaules literatūras vēsturē minami

austrieši Rainers Marija Rilke un Hugo fon Hofmanstāls,
vācietis Stefans George, beļģi Moriss Meterlinks un Pols
Verharns, polis Staņislavs Pšibiševskis, daļēji arī anglis
Oskars Vailds.
Simbolisma pirmsākumi franču dzejā meklējami jau Šarla
Bodlēra (1821-1867) daiļradē, it īpaši krājumā "Ļaunuma ASPAZIJA “SIDRABA ŠĶIDRAUTS” RAINIS “ZELTA ZIRGS”
puķes" (1857), kur laikmetam neraksturīgi skartas
seksualitātes, nāves, grēka, ļaunuma, melu un citas tēmas.

SIMBOLISMS MĀKSLĀ
Simbolisms pievērsās mākslinieka un cilvēka vispār
iekšējās dzīves atklāsmei, mistiskajam, noslēpumainajam
un mītiskajam, nāvei un iznīcībai.

Kā izcilākie mākslinieki - simbolisti minami šveicietis

Arnolds Bēklins, vācietis Francis fon Štuks, austrietis
Gustavs Klimts, francūži Gistavs Moro un Odilons
Redons; tēlniecībā par simbolisma pārstāvi dažkārt tiek
uzskatīts francūzis Ogists Rodēns.
ŠĒRS BODLĒRS “ĻAUNUMA PUĶES”
PIRMAIS IZDEVUMS AR AUTORA PIEZĪMĒM

GUSTAVS KLIMTS. "SKŪPSTS". ŽORŽA MINNA SKULPTŪRAS "STRŪKLAKA MIKALOJS KONSTANTĪNS JANIS ROZENTĀLS. "ARKĀDIJA". AP 1910. GADU. AUDEKLS,
1907.–1908. GADS. AR CEĻOS STĀVOŠIEM ZĒNIEM" VERSIJA. ČURĻONIS. SONĀTE NR. 6 EĻĻA. 137 X 230 CM.
AVOTS: FINE ART ĢENTE, BEĻĢIJA, 29.06.2019. ("ZVAIGŽŅU SONĀTE"). FOTOGRĀFS NORMUNDS BRASLIŅŠ. AVOTS: LATVIJAS
IMAGES/HERITAGE IMAGES/GETTY FOTOGRĀFE ELISABETTA DANIELLI. ANDANTE. 1908. GADS. NACIONĀLAIS MĀKSLAS MUZEJS.
IMAGES, 464429237. AVOTS: SHUTTERSTOCK.COM. FOTOGRĀFS A. BALTĖNAS.


AVOTS: NACIONALINIS
MIKALOJAUS KONSTANTINO
ČIURLIONIO DAILĖS MUZIEJUS.