Būvniecības inženierzinātņu fakultāte

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts

Referāts
Saules enerģijas tehnoloģijas 21. gadsimtam
priekšmetā Siltumapgāde

Kurss , grupa: 2.kurss, RBCSO1

Stud. Apl. Nr. 1: 181RBC155
SŅEŽANA PEĻEŅICINA
Stud. Apl. Nr. 2: 181RBC160
VANESA KASADŽIKOVA

Rīga, 2020
 Saturs
1 Saules enerģija........................................................................................................................3

2 Saules enerģijas izmantošanas vesturē.................................................................................4

3 Saules enerģijas izmantošana pasaulē..................................................................................5

4 Saules enerģijas izmantošana Eiropā un Latvijā................................................................6

5 Saules enerģijas izmantošanas priekšrocības......................................................................7

6 Solārās tehnoloģijas...............................................................................................................8

6.1 PowerSheet šūna.............................................................................................................8

6.2 Orbitālie saules paneļi....................................................................................................9

6.3 Koncentrēta saules enerģija. .......................................................................................10

7 Karstākais piedāvājums no NASA.....................................................................................11

Secinājumi...............................................................................................................................14

Literatūras saraksts................................................................................................................15
 1 Saules enerģija

Saules enerģija tiek iegūta no saules un ir viens no pamatiem dzīvībai uz zemes. Katru
stundu uz zemes uzņemtā saules izstarojuma enerģija ir lielāka par gada laikā kopējo enerģijas
patēriņu uz zemes. Šobrīd pasaulē apgūtā saules enerģija veido tikai 0,1% no kopējā saražotā
enerģijas daudzuma.Saules enerģijas izmantošanai pasaulē ir vislielākais teorētiskais
potenciāls. Starojums, ko saņem Zemes virsma, tūkstošiem reižu pārsniedz enerģijas
pieprasījumu pasaulē. Saules enerģija ir neizsmeļams enerģijas avots, kas dienas gaišajā laikā
nepārtraukti staro uz zemi. Tā ir ekoloģiski tīra, nerada papildus atkritumus un izmešus dabā.
To ir iespējams uztvert jebkurā vietā uz zemes un izmantot praktiski jebkurā vietā –
vasarnīcās, mājās, birojos u.c. elektrības un siltā ūdens ražošanai. Efektīva saules enerģijas
uzņemšana ir saulainās dienās. Apmākušās dienās pieejamā saules enerģija būs
mazāka.Pēdējos gados pieprasījums pēc saules enerģijas izmantošanas ir pieaudzis pateicoties
energoresursu cenu kāpuma un saules enerģijas iegūšanas iekārtu cenu samazinājuma dēļ.
Saules enerģijai ir potenciāls kļūt par nozīmīgāko enerģijas avotu.Saules enerģija ir
ļoti drošs enerģijas avots no investīciju viedokļa, jo pārskatāmā nākotnē netiek prognozēta tās
izzušana un šis enerģijas veids kļūs par galveno enerģijas avotu pateicoties tās potenciālam un
priekšrocībām. Būtiski, ka saules baterijām vai saules kolektoriem praktiski nav nekādu
uzturēšanas un apkalpošanas izmaksu. 
Saules enerģiju var izmantot pasīvā vai aktīvā veidā. Saules enerģijas izmantošana
pasīvā veidā ir, piemēram, dienasgaismas izmantošana ēkās. Saules siltuma izmantošana tiešā
veidā – caur logiem vai izvēloties ēku fasādes materiālus, kuri efektīvi akumulē saņemto
siltumenerģiju. Pasīvo saules enerģijas izmantošanu parasti realizē ar dažādiem dizaina un
arhitektūras risinājumiem. Turpretim aktīvās tehnoloģijas saules enerģiju izmanto, lai to
uzkrātu vai pārveidotu iekārtās. Aktīvās tehnoloģijas iedala divās grupās – fotovoltu (PV)
elektroenerģijas izstrādei un termiskās tehnoloģijas siltumenerģijas ražošanai.
 2 Saules enerģijas izmantošanas vesturē
Pirms Pirmā pasaules kara tika attīstītas tehnoloģijas, kuras, izmantojot saules
enerģiju, ražoja tvaiku un darbināja sūkņus lauku apūdeņošanai. Fotovoltu (PV) šūnas
elektroenerģijas ražošanai ieviesa Amerikas Savienotajās Valstīs 1954. gadā, kopš divdesmitā
gadsimta piecdesmito gadu beigām tās tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai Zemes
mākslīgajiem pavadoņiem. Pirmās saules baterijas uz silīcija pamata bija izstrādātas Bell
Laboratories kompānijā XX gadsimta 50-os gados. Pašlaik gan nav obligāti pārvaldīt kosmosa
tehnoloģiju resursus, lai izmantotu saules elektrības priekšrocības, šī tehnoloģija jau sen tiek
plaši izmantota. Rietumeiropā liels cilvēku skaits jau ir instalējuši saules paneļus uz savu
māju jumtiem. Saules enerģijas atbalstītāju skaits pieaug visā Eiropā un pasaulē, bet īpaši
populāri tas Ir Vācijā.
Idejas par saules enerģijas tehnoloģiju komercializāciju aizsākās pagājušā gadsimta
septiņdesmitajos gados, naftas krīzes laikā. Tā kā astoņdesmitajos gados naftas cenas
stabilizējās, saules tehnoloģijas turpmāku attīstību piedzīvoja tikai ap 2000. gadu, kad fosilo
resursu cenas tika pakļautas krasām svārstībām, galvenokārt, ģeopolitisku iemeslu dēļ.
Tehnoloģijas, to izmantošana un lietderības koeficienti turpina attīstīties. Saules tehnoloģiju
turpmākā izmantošana ir cieši saistīta ar kapitālieguldījumu izmaksām, kuras šobrīd ir
salīdzinoši augstas.
Saules enerģijas izmantošanai ir viens būtisks trūkums, kas ir spēkā arī vēja un
hidroenerģijas tehnoloģijām – šī enerģija ne vienmēr ir pieejama, piemēram, naktīs saule
nespīd. Apmākušās dienās mākoņi izkliedē saules radiāciju, samazinās saules starojuma
intensitāte, saņemtais enerģijas daudzums ir ievērojami zemāks kā skaidras dienas laikā.
Šobrīd saules tehnoloģijas elektroenerģijas izstrādei ir salīdzinoši dārgas, augsto
kapitālieguldījumu dēļ tām ir grūti konkurēt ar tādām AER tehnoloģijām, kā vēja, hidro,
biomasas koģenerāciju u.c. Tomēr saules enerģijas izmantošana ir lielisks papildinājums
energoapgādei, jo saules enerģijas izmantošana ir bezmaksas, uzstādīto iekārtu kalpošanas
ilgums ļoti liels. Ražotāji jau tagad garantē PV moduļu ekspluatācijas laiku līdz pat 25
gadiem, bet prognozētais ilgums ir vairāk kā 30 gadi
 3 Saules enerģijas izmantošana pasaulē

Iepriekšējā desmitgadē saules enerģijas izmantošana pieauga eksponenciāli, uzstādītā

PV paneļu kopējā jauda 2000. gadā bija 1,4 GW, taču 2010. gadā jau 40 GW, no tā var
secināt, ka vidējais pieauguma ātrums bijis apmēram 49% gadā. Gandrīz puse – 44% no
pasaulē uzstādītajiem PV paneļiem bija uzstādīti Vācijā, 10% Spānijā, 9% Itālijā. Saules
termisko tehnoloģiju izmantošana (siltumenerģijas iegūšanai) pieauga 5 reizes – no 40 GW
kopējās uzstādītās jaudas 2000. gadā, līdz 185 GW 2010. gadā. Straujais pieaugums lielā mērā
skaidrojams ar enerģētikas politikas atbalstu saules tehnoloģijām Vācijā, Itālijā, Japānā, Ķīnā
u.c. 2010. gadā 85% no uzstādītajiem PV paneļiem bija pieslēgti kopējam elektroenerģijas
tīklam, vairāk kā 80% bija kristāliskā silīcija moduļi, atlikušie 20% gandrīz pilnībā bija plānās
filmas moduļi. Populārākās termiskās tehnoloģijas bija vakuuma cauruļu kolektori – apmēram
56% no uzstādītās jaudas (avots: REN21).
Tehniski saules enerģijas potenciāls pārsniedz visu pasaules pieprasījumu, tomēr, pat
ar neseno eksponenciālo tehnoloģiju izmantošanas pieaugumu, saules enerģija joprojām
nodrošina tikai niecīgu daļu no kopējā pieprasījuma.
 4 Saules enerģijas izmantošana Eiropā un Latvijā

Eiropas Savienības klimata pārmaiņu samazināšanas politika veicina atjaunojamo

energoresursu (tai skaitā saules enerģijas) izmantošanu. Dalībvalstīm noteikti mērķi AER
īpatsvara palielināšanai līdz 2020. gadam, tā rezultātā, piemēram, Vācijā saules tehnoloģiju
izmantošanai ir spēcīgs valsts atbalsts. Lai izvērtētu saules tehnoloģiju izmantošanas
potenciālu Eiropas Komisijas kopējā pētniecības centra Enerģijas un transporta institūts ir
izstrādājis PV Ģeogrāfisko informācijas sistēmu (turpmāk PVGIS). Pēc apkopotās
informācijas institūts ir izveidojis saņemtā saules starojuma enerģijas potenciāla karti. Kartē
apkopota informācija par mēneša un gada vidējām starojuma intensitātēm un citiem klimata
parametriem Eiropas valstīs (kartes pieejamas šeit).
Pēc PVGIS informācijas vidējais globālā starojuma ieguvums Latvijas teritorijā ir
1000 kWh/m2 – 1200 kWh/m2 gadā. Vidējais saules gada izstarojums Rīgā ir lielāks kā
Berlīnē (Vācija), kur saules enerģijas iegūšana ir ļoti populārs enerģijas avots. Pēc SIA
“Baltic Solar” un SIA “Saules enerģijas ieleja” datiem Latvijā 2015. gadā  saules
elektrostacijas saražoja 1200 – 1440 kwh uz vienu uzstādīto kw. Aptuveni 40% – 60% no
gada laikā saražotās elektroenerģijas tiek saražota vasaras mēnešos, respektīvi, aptuveni vienā
ceturtdaļā no gada. Tātad, šāds elektroenerģijas ieguves veids ir neregulārs un lielākā daļa no
gada laikā saražotās elektroenerģijas tiek saražota vasarā, dienas vidū. Lai elektroenerģiju
būtu iespējams izmantot citā laikā, nepieciešamas uzkrāšanas iekārtas – akumulatori vai
baterijas, kas gan nozīmē papildus izmaksas. Savukārt, saules enerģijas izmantošana
kolektoros karstā ūdens ražošanai mājsaimniecībās jau ir pierādījusi savu efektivitāti arī
Latvijā.
Enerģijas ieguvumi no saules sistēmām ir atkarīgi no vairākiem faktoriem. Svarīgākais
faktors ir saņemtā saules starojuma enerģija, saražotais enerģijas apjoms atkarīgs no klimata
apstākļiem un paneļa uzstādīšanas veida. Lai nodrošinātu iespējami efektīvu saules sistēmu
darbību, ieteicams tos uzstādīt reģionam optimālajā leņķī, brīvi stāvošus, piemēram, ja PV
modulis netiek uzstādīts optimālajā leņķī, tad Latvijas klimatiskajos apstākļos enerģijas
zudumi ir apmēram 28%.
 5 Saules enerģijas izmantošanas priekšrocības

 saules enerģija ir pieejama visur pasaulē, ir neizsmeļama un bezmaksas;

 enerģijas ražošanas procesā nerodas nekādas emisijas un atkritumi;
 nenoplicina dabas resursus;
 izmantojot saules kolektorus, iespējams samazināt karstā ūdens un apkures rēķinus;
 iespēja samazināt elektroenerģijas pārvades līniju garumus (tātad, arī zudumus);
 energoatkarības samazināšana;
 energoapagādes diversifikācija un drošības palielināšana.
 6 Solārās tehnoloģijas

Saules enerģija vienmēr ir bijusi viena no labākajiem atjaunojamajiem enerģijas

resursiem, jo atmosfērā nerada indīgās gāzes un pēc uzstādīšanas apkopē ir samērā vienkārša.
Lai arī kā, solārās enerģijas ražošana un ekspluatācija ir salīdzinoši dārgāka nekā uz oglekļa
balstītā enerģijas ražošana. Drīzumā tam vajadzētu mainīties, jo Nanosolar Inc ir atradusi
veidu kā samazināt izmaksas.

6.1 PowerSheet šūna

6.1 attēls. PowerSheet šūna.

Izmantojot jaunās PowerSheet šūnas, Nanosolar Inc izmaksas par vienu vatu ir
samazinājusi no 3 dolāriem uz 30 centiem . Izmantojot inovatīvās tehnoloģijas, viņi
izveidojuši plānas loksnes, apstrādājuši tās ar alumīnija foliju un ar speciāla printera palīdzību
loksnes apdrukājuši ar mikroskopiskām solārajām šūnām. Uzņēmumam ir plāns atvērt savu
enerģijas ražošanas rūpnīcu San Džousā un tajā gada laikā saražot 430 megavatus. Pagaidām
Eiropa solārās enerģijas ražošanā ir atpalikusi gan tehnoloģiju, gan izmaksu ziņā, bet par laimi
Nanosolar cer atvērt meitas uzņēmumu un tajā jau ir investējuši 50 miljonus dolāru.
6.2 Orbitālie saules paneļi

6.2 attēls. Orbitālie saules paneļi.

Orbitālie saules paneļi ir viena no tām tehnoloģijām, kuras atrodas izstrādes un

eksperimentālajā stadijā. Zinātnieki pašlaik izvērtē šī atjaunojamā enerģijas avota potenciālu.
Šie paneļi būtu kā saules baterijas, kuras tiek palaistas orbītā un tur savāktu gaismas enerģiju,
kuru vēlāk nosūtītu uz Zemē esošajiem receptoriem. Receptori saņemto enerģiju spētu
pārvērst elektroenerģijā. Šīs tehnoloģijas pluss ir tas, ka tas spētu savākt neticami lielu
enerģiju un tā kā šie paneļi atrastos orbītā, gaismas saņemšana notiktu nepārtraukti. 
 6.4 attēls. Paneļu uzstādīšana.

Lielākā problēma šo paneļu uzstādīšanai ir to pārsūtītās enerģijas saņemšanai

milzīgajām instalācijas, ekspluatācijas izmaksas. Lai arī kā būtu, pagaidām šis projekts ir
aktuāls un savu popularitāti iemantojis visu pasaules vadošo zinātnieku acīs.
6.3 Koncentrēta saules enerģija

6.5 attēls. Koncentrēta saules enerģija.

Šī ir vēl viena saules enerģijas izmantošanas alternatīvām. Līdzīgi kā palielināmā

stikla efektam, vairāki novietotie solārie spoguļi saņem saules enerģiju un to koncentrē uz
ūdens tvertnēm, kas savukārt sakarstot veido tvaikus un darbina turbīnas. Šo saules
koncentrētāju izmantošana daudzās valstīs nav dzīvotspējīgs projekts dažādu iemeslu dēļ,
tomēr Spānijas, Marokas, Alžīrijas un Ēģiptes valdības jau ir investējušas šo iekārtu
uzstādīšanai. Tiek uzskatīts, ka katru gadu pasaules tuksneši saņem enerģijas daudzumu, kas
ekvivalents 1, 5 miljoniem barelu naftas, kas tikai apstiprina šo iekārtu ekonomisko
izdevīgumu. Pēc šo iekārtu uzstādīšanas būtu iespējama Āfrikā iegūstamās enerģijas
transportēšana uz Eiropu izmantojot HVDC tīklu un zaudētu tikai 3 % no enerģijas, pašlaik
izmantojot HVCA tīklus tiek zaudēti 50% enerģijas. Koncentrētās saules enerģijas ražošana
pagaidām šķiet diezgan aktuāla un izdevīga. Līdz šim projekts saņēmis Eiropas valstu atbalstu
un pavisam iespējams, ka jau pēc vairākiem gadiem tiks veiktas investīcijas un Eiropa iegūs
jaunus elektroenerģijas avotus no Ziemeļāfrika. 
 7 Karstākais piedāvājums no NASA

Solar Orbiter ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un NASA kopprojekts. Šī

automatizētā zonde, kura no Kanaveralas raga startēja 2020.gada 10.februāra rītā, pētīs Sauli.
Solar Orbiter nepielidos mūsu zvaigznei tik tuvu kā Pārkera zonde, bet tās lielākā priekšrocība
būs spēja palūkoties uz Saules polārajiem reģioniem. Protams, neizpaliks arī kosmisko
laikapstākļu novērošana, lai uzlabotu prognozēšanas kvalitāti.

7.1 attēls. Automatizētā zonde Solar Orbiter.

Solar Orbiter riņķos ap Sauli, tuvākajā punktā atrodoties aptuveni 42 miljonu kilometru
attālumā no zvaigznes, nedaudz tuvāk nekā Merkurs. Lai pasargātu zondi no aptuveni 500oC
lielā karstuma, tā ir aprīkota arī īpašu daudzslāņainu karstuma aizsargvairogu. Iecerēto
izstiepto elipsveida orbītu kosmiskais aparāts sasniegs nedaudz mazāk kā pēc diviem gadiem,
vairākkārt palidojot garām Zemei (2021.gada novembrī) un Venērai (2020.gada decembrī un
2021.gada augustā) un izmantojot to gravitāciju ātruma un trajektorijas korekcijai. Pagaidām
plānots, ka Solar Orbiter apriņķos Sauli 22 reizes.
Tieši Venēra tiks izmantota, lai Solar Orbiter pamestu Saules sistēmas ekliptikas plakni,
tādejādi iegūstot iespēju pētīt Saules polāros reģionus. Tos šobrīd nav iespējams ieraudzīt ne
no viena kosmiskā aparāta vai teleskopa uz Zemes. Primārās misijas laikā plānots sasniegt 17
grādu slīpumu attiecībā pret ekliptikas plakni. Ja misija tiks pagarināta, kosmiskā aparāta
trajektorija varētu atrasties pat 33 grādu slīpumā.
Solar Orbiter ir aprīkots ar 10 dažādiem instrumentiem, kas vēros dinamisko Saules
virsmu, Saules atmosfēras ārējos slāņus un Saules vēja izmaiņas. Atšķirībā no Pārkera zondes,
 Solar Orbiter sekotāji varēs sagaidīt Saules diska fotogrāfijas. Četri instrumenti paredzēti
Saules vēja izpētei in-situ (tiešā kosmiskā aparāta tuvumā), bet atlikušie seši lūkosies uz
Saules virsmu un atmosfēras ārējiem slāņiem no attāluma.
In-situ instrumenti ir:
 EPD jeb enerģētisko daļiņu uztvērējs, kas reģistrēs no Saules nākošo daļiņu
parametrus.
 MAG - magnetometrs, kas mērīs magnētiskā lauka virzienu un intensitāti.
 SWA - Saules vēja analizātors, kas pētīs Saules vēja sastāvdaļas (daļiņas), jo īpaši
pievēršoties zemākas enerģijas daļiņām.
 RPW - radio un plazmas viļņu instruments, kas reģistrēs izmaiņas elektriskajā un
magnētiskajā laukā
Attālinātas novērošanas instrumenti ir:
 EUI - ekstrēmā ultravioletā diapazona kamera, kas fotografēs Sauli ekstrēmo ultravioleto
viļņu diapazonā, aptverot plašus Saules atmosfēras slāņus, sākot no hromosfēras līdz pat
vainagam. EUI ir veidots no trim kamerām. Viena kamera fotografēs pilnu Saules disku,
pārējās divas ir augstas izšķirtspējas kameras, kuras tiks izmantotas specifisku notikumu
detalizētai izpētei.
 Metis - koronogrāfs, kas fotografēs Saules atmosfēras ārējos slāņus, aizsedzot Saules disku.
Metis darbosies redzamās gaismas un ultravioleto viļņu diapazonā.
 PHI - polarimetriskā un helioseismiskā kamera pētīs Saules magnētisko lauku. PHI veidots no
diviem teleskopiem, kas reģistrēs magnetogrammu. Viens teleskops novēros pilnu Saules
disku, otrs pievērsīsies interesantākajiem reģioniem, lai novērotu tos augstākā izšķirtspējā.
 SoloHi - redzamās gaismas teleskops, kas fotografēs Saules gaismas atstarošanos no Saules
vēja elektroniem un starpplanētu telpas putekļiem.
 SPICE ir spektrometrs, kas darbosies ekstrēmo ultravioleto viļņu diapazonā un kartēs Saules
plazmu pārejas reģionā un vainagā.
 STIX - rentgenstaru teleskops un spektrometrs, kas pētīs Sauli cieto rentgenstaru diapazonā.
Trīs no instrumentiem ir izstrādāti Maksa Planka Institūtā. EUI (Extreme Ultraviolet
Imager) fotografēs Saules atmosfēras ārējos slāņus jeb vainagu reizi sekundē. Savukārt SPICE
to sadalīs spektrā, nodrošinot zinātniekiem iespēju pētīt Sauli dažādos viļņu garumos. Trešais
instruments ir Metis koronogrāfs, kas aizsegs Saules disku, lai zinātnieki varētu pētīt pārejas
reģionu starp vainagu un heliosfēru.
 Saules vainags ir neparasta teritorija. Tas ir neiedomājami karsts. Atšķirībā no
fotosfēras, kur vidējā temperatūra ir aptuvnei 5500 grādi pēc Celsija, vainagā reģistrēts
miljons grādu pēc Celsija liels karstums. Lai arī ir vairākas idejas, kas varētu būt vainojams
šajā temperatūras atšķirībā, neapgāžamu pierādījumu joprojām trūkst.
Maksa Planka institūta speciālisti piedalījās arī PHI instrumenta izstrādē. Tā uzdevums
būs novērot magnētiskos laukus fotosfērā, kā arī netiešā veidā pētīt dziļākus slāņus.
Pirmajās divās dienās pēc starta tiks izbīdīts masts, uz kura atrodas virkne instrumentu,
kā arī pozicionētas vairākas antenas, kuras tiks izmantotas sakariem ar Zemi un zinātnisko
datu vākšanai. Pēc tam aptuveni trīs mēnešus ilgs instrumentu pārbaude, lai pārliecinātos, ka
tie darbojas korekti. Līdz pat 2021.gada novembrim ilgs kruīza fāze, kuras laikā darbosies visi
in-situ instrumenti. Tad sāksies zinātniskā fāze. Pirmā pietuvošanās Saulei notiks 2022.gadā.
Turpmākie lidojumi garām Venērai ļaus zondei izlidot ārpus ekliptikas plaknes līdzīgi kā
Ulysses kosmiskajam aparātam, kas startēja 1990.gadā. Atšķirībā no Ulysses jaunākais Saules
izpētes aparāts Solar Orbiter ir aprīkots ar fotokamerām, kas ļaus nofotografēt Saules polāros
reģionus.
Secinājumi
 Literatūras saraksts

1. Starspace. 2020. Pieejams:

http://www.starspace.lv/lv/kosmiskie-aparati-un-kugi/saules-izpetes-aparati/
karstakais-piedavajums-no-nasa-08032018.html
2. Solenergo. Pieejams: http://solenergo.lv/raksti-un-noderiga-informacija/saules-energijas-
izmantosanas-iespejas-latvija
3. Zaļās nākotnes tehnologijas. Pieejams: https://spoki.lv/vesture/Zalas-nakotnes-
tehnologijas/555612
4. Laef. Saule. Pieejams: https://www.laef.lv/lv/saule/
5. Latvijas nacionālais mākslas muzejs. 2015. Saules sistēmas perspektīva. Pieejams:
lnmm.lv/lv/apmekle/izstades/805-saules-sistemas-perspektiva