Jambūpatisūtra

Materials for the Study of the Tripiṭaka Volume 4 Materials for the Study of the Tripiṭaka Volume 4
MST 4
ข้อมูลพระไตรปิฎกศึกษา เล่ม ๔ ข้อมูลพระไตรปิฎกศึกษา เล่ม ๔
Santi Pakdeekham
The present volume is a romanized collation of four Pāli manuscripts of the

Jambūpati-sūtra
PHOTO: DHANAKRIT LAORSUWAN
Jambūpati-sūtra, supplemented by Pāli passages extracted from two old Thai-

language versions. The Jambūpati-sūtra is a dramatic narrative that relates how a synoptic romanized edition
the Buddha overcomes an arrogant and powerful king named Jambūpati by
conjuring up an illusory city with himself as king, in the end guiding the king to ชมพูบดีสูตร
sainthood. Popular up to the early Ratanakosin period, the Jambūpati-sūtra is an ฉบับสอบเทียบใบลาน
outstanding example of the creative ‘apocryphal’ Pāli literature of Siam. This is
the first time the Pāli Jambūpati-sūtra has been published. A future volume will Santi Pakdeekham
give a complete English translation and a literary, ritual, and social history of
the sūtra.
ศานติ ภักดีคำ�
The editor This first-ever synoptic romanized edition of the Jambūpati-sūtra

has been prepared by Dr. Santi Pakdeekham, a Lecturer in Thai and Khmer at
Srinakharinwirot University, Bangkok.
Jambūpati-sūtra
Front cover Presiding Buddha image at Wat Nang Nong, Thonburi, with mural paintings depicting the story of Jambūpati behind, painted in the
Third Reign (1824–1851).
ชมพูบดีสูตร
Back cover Jambūpati on his way to see the Buddha. Mural painting, Wat Mahathat Petchaburi, early Bangkok period.
ชมพูบดีสูตรเป็นพระสูตรนอกพระไตรปิฎก กล่าวถึงพระพุทธเจ้าทรงแสดงพระองค์เป็นพระจักรพรรดิราชทรมานท้าวมหาชมพูผู้เป็นมิจฉาทิฐิ จนท้าวมหาชมพูเลื่อมใส
ออกผนวชเป็นพระอรหันต์ พระสูตรเรื่องนี้ได้รับความนิยมมากในสมัยอยุธยาและรัตนโกสินทร์ และเป็นตัวอย่างของวรรณกรรมบาลีที่แต่งในประเทศไทย ชมพูบดีสูตรฉบับนี้
ปริวรรตจากอักษรขอมเป็นอักษรโรมันโดยใช้ใบลานอักษรขอมภาษาบาลีจำ�นวน ๔ ฉบับ และภาษาบาลีในฉบับแปลไทยสำ�นวนเก่าจำ�นวน ๒ ฉบับ รวม ๖ ฉบับ เปรียบเทียบ
อย่างละเอียดเพื่อแสดงถึงความแตกต่างของฉบับคัดลอกที่จารบนคัมภีร์ใบลาน หนังสือเล่มนี้จึงเป็นครั้งแรกที่ได้มีการปริวรรตชมพูบดีสูตรจากอักษรขอมเป็นอักษรโรมันและ
เปรียบเทียบภาษาบาลีในฉบับต่างๆ อย่างละเอียด โดย ดร.ศานติ ภักดีคำ� อาจารย์ประจำ�ภาควิชาภาษาไทยและภาษาตะวันออก คณะมนุษยศาสตร์ มหาวิทยาลัยศรีนครินทรวิโรฒ
สำ�หรับคำ�แปลภาษาอังกฤษและการศึกษาวิเคราะห์ประวัติที่มาของชมพูบดีสูตรจะได้นำ�เสนอ ในโอกาสต่อไป
Fragile Palm Leaves Foundation • Lumbini International Research Institute
ปกหน้า พระพุทธรูปทรงเครื่องและจิตรกรรมเรื่องท้าวมหาชมพู พระอุโบสถวัดนางนองวรวิหาร ศิลปะสมัยรัชกาลที่ ๓ (๒๓๖๗- ๒๓๙๔)
ปกหลัง จิตรกรรมฝาผนังเรื่องชมพูบดี ภายในพระอุโบสถวัดมหาธาตุ เพชรบุรี Bangkok and Lumbini 2009
ภาพโดย ธนกฤต ลออสุวรรณ
FPL
Bangkok
LIRI
Lumbini
Materials for the Study of the Tripiṭaka Volume 4 Materials for the Study of the Tripiṭaka Volume 4
MST 4
ข้อมูลพระไตรปิฎกศึกษา เล่ม ๔ ข้อมูลพระไตรปิฎกศึกษา เล่ม ๔
Santi Pakdeekham
The present volume is a romanized collation of four Pāli manuscripts of the

Jambūpati-sūtra
PHOTO: DHANAKRIT LAORSUWAN
Jambūpati-sūtra, supplemented by Pāli passages extracted from two old Thai-

language versions. The Jambūpati-sūtra is a dramatic narrative that relates how a synoptic romanized edition
the Buddha overcomes an arrogant and powerful king named Jambūpati by
conjuring up an illusory city with himself as king, in the end guiding the king to ชมพูบดีสูตร
sainthood. Popular up to the early Ratanakosin period, the Jambūpati-sūtra is an ฉบับสอบเทียบใบลาน
outstanding example of the creative ‘apocryphal’ Pāli literature of Siam. This is
the first time the Pāli Jambūpati-sūtra has been published. A future volume will Santi Pakdeekham
give a complete English translation and a literary, ritual, and social history of
the sūtra.
ศานติ ภักดีคำ�
The editor This first-ever synoptic romanized edition of the Jambūpati-sūtra

has been prepared by Dr. Santi Pakdeekham, a Lecturer in Thai and Khmer at
Srinakharinwirot University, Bangkok.
Jambūpati-sūtra
Front cover Presiding Buddha image at Wat Nang Nong, Thonburi, with mural paintings depicting the story of Jambūpati behind, painted in the
Third Reign (1824–1851).
Back cover Jambūpati on his way to see the Buddha. Mural painting, Wat Mahathat Petchaburi, early Bangkok period.
ชมพูบดีสูตรเป็นพระสูตรนอกพระไตรปิฎก กล่าวถึงพระพุทธเจ้าทรงแสดงพระองค์เป็นพระจักรพรรดิราชทรมานท้าวมหาชมพูผู้เป็นมิจฉาทิฐิ จนท้าวมหาชมพูเลื่อมใส
ออกผนวชเป็นพระอรหันต์ พระสูตรเรื่องนี้ได้รับความนิยมมากในสมัยอยุธยาและรัตนโกสินทร์ และเป็นตัวอย่างของวรรณกรรมบาลีที่แต่งในประเทศไทย ชมพูบดีสูตรฉบับนี้
ปริวรรตจากอักษรขอมเป็นอักษรโรมันโดยใช้ใบลานอักษรขอมภาษาบาลีจำ�นวน ๔ ฉบับ และภาษาบาลีในฉบับแปลไทยสำ�นวนเก่าจำ�นวน ๒ ฉบับ รวม ๖ ฉบับ เปรียบเทียบ
อย่างละเอียดเพื่อแสดงถึงความแตกต่างของฉบับคัดลอกที่จารบนคัมภีร์ใบลาน หนังสือเล่มนี้จึงเป็นครั้งแรกที่ได้มีการปริวรรตชมพูบดีสูตรจากอักษรขอมเป็นอักษรโรมันและ
เปรียบเทียบภาษาบาลีในฉบับต่างๆ อย่างละเอียด โดย ดร.ศานติ ภักดีคำ� อาจารย์ประจำ�ภาควิชาภาษาไทยและภาษาตะวันออก คณะมนุษยศาสตร์ มหาวิทยาลัยศรีนครินทรวิโรฒ
สำ�หรับคำ�แปลภาษาอังกฤษและการศึกษาวิเคราะห์ประวัติที่มาของชมพูบดีสูตรจะได้นำ�เสนอ ในโอกาสต่อไป
Fragile Palm Leaves Foundation • Lumbini International Research Institute
ปกหน้า พระพุทธรูปทรงเครื่องและจิตรกรรมเรื่องท้าวมหาชมพู พระอุโบสถวัดนางนองวรวิหาร ศิลปะสมัยรัชกาลที่ ๓ (๒๓๖๗- ๒๓๙๔)
ปกหลัง จิตรกรรมฝาผนังเรื่องชมพูบดี ภายในพระอุโบสถวัดมหาธาตุ เพชรบุรี Bangkok and Lumbini 2009
ภาพโดย ธนกฤต ลออสุวรรณ
FPL
Bangkok
LIRI
Lumbini
Jambūpati-sūtra
A synoptic romanized edition
ฉบับสอบเทียบใบลาน
Materials for the Study of the Tripiṭaka Volume 4
ข้อมูลพระไตรปิฎกศึกษา เล่ม ๔
Jambūpati-sūtra
A synoptic romanized edition
ฉบับสอบเทียบใบลาน
Santi Pakdeekham
ศานติ ภักดีคำ
Fragile Palm Leaves Foundation

Lumbini International Research Institute
Bangkok and Lumbini 2009

© Fragile Palm Leaves Foundation 2009
ISBN 978-974-660-922-7
All rights reserved. No part of this publication may be reproduced or transmitted in any form or by
any means, electronic or mechanical, including photocopying, recording, or any information storage
and retrieval system, without prior permission in writing from the Fragile Palm Leaves Foundation.
First published in April 2009
MNMNMN
Distributed by Chulalongkorn University Book Center

Phyathai Road, Pathumwan, Bangkok 10330, Thailand
Call Centre (+662) 255-4433 / Facsimile (+622) 254-9495
E-mail cubook@chula.ac.th
http://www.chulabook.com
Wholesale Siam Square Tel. (+662) 218 9889-90, Fax (+662) 254-9495
Typeset by Dvīpāntara Unlimited

For my daughter
Soramon Pakdeekham
คำนำ
Contents
Page
บทนำ ix
Introduction xi
อักษรย่อที่ใช้และหนังสืออ้างอิง
Abbreviations and References xii
ชมพูบดีสูตร ฉบับสอบเทียบใบลาน
Jambūpati-sūtra: A synoptic romanized edition 1
ชมพูบดีสูตร ฉบับใบลานวัดพระเชตุพนวิมลมังคลาราม
Facsimiles from Wat Phra Chetuphon, Bangkok 167
vii
บทนำ จิตรกรรมฝาผนังเรื่องท้าวมหาชมพู ภายในพระที่นั่งพุทไธสวรรย์ พิพิธภัณฑสถานแห่งชาติ
พระนคร จิตรกรรมฝาผนังเรื่องท้าวมหาชมพู ภายในพระอุโบสถวัดนางนองวรวิหาร
ชมพูบดีสูตรเป็นพระสูตรนอกพระไตรปิฎก กล่าวถึงพระสัมมาพุทธเจ้าทรงแสดง ฝีมือช่างสมัยรัชกาลที่ ๓ และจิตรกรรมฝาผนังเรื่องท้าวมหาชมพูในพระอุโบสถวัดมหาธาตุ
พระองค์เป็นพระเจ้าราชาธิราชหรือพระจักรพรรดิราชทรมานท้าวมหาชมพูผู้เป็นมิจฉา เพชรบุรี เป็นต้น
ทิฐิ จนท้าวมหาชมพูเลื่อมใสเสด็จออกผนวชและสำเร็จเป็นพระอรหันต์ในที่สุด พระสูตร แม้ชมพูบดีสูตรจะมีฉบับแปลเก่าเป็นภาษาไทยอย่างสำนวนเทศน์และตีพิมพ์
เรื่องนี้เป็นที่นิยมมากในสมัยอยุธยาและรัตนโกสินทร์ นับเป็นตัวอย่างสำคัญของวรรณ เผยแพร่แล้วโดยหอพระสมุดวชิรญาณ เมื่อปี พ.ศ. ๒๔๖๔ ต่อมาหลวงเสนาราชภักดีศรี
กรรมบาลีที่แต่งในประเทศไทยที่สำคัญเรื่องหนึ่งที่นิยมกันแพร่หลายมาก ดังที่สมเด็จฯ สงคราม (เกี้ย บุณยัษฐิติ) ได้นำมาประพันธ์เป็น “คำฉันท์เรื่องท้าวมหาชมภู” พิมพ์เมื่อ พ.ศ.
กรมพระยาดำรงราชนุภาพ ได้ทรงพระนิพนธ์ไว้ในคำอธิบายเรื่องท้าวมหาชมพูว่า ๒๔๗๓ รวมทั้งยังพบกลอนสวดเร่ือง “ท้าวมหาชมพู” ของภาคใต้อีกหลายสำนวน แต่ยังไม่
“ไทยเราถือเปนคติกันมาแต่โบราณ ว่าพระพุทธรูปทรงเครื่องเปนพระปางเมื่อ เคยมีผู้ปริวรรตตรวจสอบชำระและตีพิมพ์ “ชมพูบดีสูตร” ฉบับภาษาบาลีเผยแพร่มาก่อน
พระพุทธองค์ทรงกระทำปาฏิหาริย์ บันดาลให้ท้าวมหาชมพูเห็นพระองค์ทรงเครื่องต้นเปน มูลนิธิอนุรักษ์คัมภีร์โบราณจึงมีโครงการตรวจชำระพระสูตรเรื่องนี้ พร้อมทั้งแปลเป็นภาษา
พระเจ้าจักรพรรดิราชาธิราช แลนับถือกันว่าสร้างพระทรงเครื่องมีอานิสงส์มาก เห็นจะเปน อังกฤษเพื่อตีพิมพ์เผยแพร่ แต่เนื่องจากระหว่างที่ตรวจสอบชำระพบว่า ภาษาบาลีของพระ
เพราะเหตุที่อาจบริจาคแก้วแหวนเงินทองของมีค่าอันเปนที่รักมาแต่ก่อน เปนพุทธบูชา สูตรเรื่องนี้ในแต่ละฉบับตัวเขียนแตกต่างกันมาก มูลนิธิอนุรักษ์คัมภีร์โบราณจึงจัดทำชมพู
ปรากฏอยู่ยั่งยืนประการ ๑ แลการสร้างพระพุทธรูปทรงเครื่อง ต้องมีช่างฝีมือดีแลมี บดีสูตรฉบับสอบเทียบ ใบลานฉบับต่างๆ และจัดพิมพ์เผยแพร่เป็นลำดับแรก
ทุนทรัพย์มากจึงจะสร้างได้ สร้างยากกว่าพระพุทธรูปปางอื่นๆ จะเปนเพราะเหตุนี้ด้วย ชมพูบดีสูตร (ชมฺพูปติสุตฺต) ฉบับนี้ ผู้จัดทำปริวรรตอักษรขอมเป็น
อิกประการ ๑ ผู้มียศศักดิ์แลทรัพย์สมบัติมากกว่าแต่การก่อน นับแต่สมเด็จพระราชาธิบดี อักษรโรมันและศึกษาเปรียบเทียบกัน โดยใช้ใบลานอักษรขอมภาษาบาลี ๔ ฉบับ คือ ฉบับ
เปนต้น จึงมักสร้างพระพุทธรูปทรงเครื่อง เรื่องท้าวมหาชมพูก็เปนเรื่องที่นับถือกันสืบมา ใบลานของหอสมุดแห่งชาติกรุงปารีส หมายเลข Pāli 401-R119132 ฉบับใบลานของหอ
โดยฐานที่เปนตำนานของพระพุทธรูปทรงเครื่องทั้งปวงนั้น” สมุดแห่งชาติกรุงปารีส หมายเลข Pāli 820-R119135 ฉบับของวัดพระเชตุพนวิมลมังคลา
ความนิยมนี้ปรากฏอย่างชัดเจนในสมัยกรุงศรีอยุธยาปลาย เมื่อพระเจ้าเกียรติศิริ ราม และฉบับใบลานของวัดบวรนิเวศวิหาร รวมทั้งภาษาบาลีในฉบับแปลภาษาไทย ๒ ฉบับ
แห่งลังกาส่งทูตมาขอพระสงฆ์ไทยไปสืบพระศาสนาในลังกา สมเด็จพระเจ้าอยู่หัวบรมโกศ คือ ฉบับใบลานของหอสมุดแห่งชาติ กรุงปารีส หมายเลข Pāli 402-R119133 และฉบับพิมพ์
โปรดให้พาทูตไปชมพระอารามหลวง ทูตไปเห็นพระพุทธรูปทรงเครื่องจึงถามเจ้าพนักงาน ภาษาไทยของหอพระสมุดวชิรญาณ กรุงเทพ ซึ่งตีพิมพ์เมื่อ พ.ศ. ๒๔๖๔ รวมทั้งหมด ๖ ฉบับ
ว่า เหตุใดไทยจึงสร้างพระพุทธรูปทรงเครื่องอย่างเทวรูป ในลังกาไม่มีพระพุทธรูปเช่นนี้ เปรียบเทียบกันอย่างละเอียด อันแสดงถึงความแตกต่างของชมพูบดีสูตร (ชมฺพูปติสุตฺต) ที่
พระเจ้าอยู่หัวบรมโกศจึงส่งหนังสือ “ชมพูบดีวัตถุ” ไปพระราชทานอัครมหาเสนาบดีลังกา จารบนคัมภีร์ใบลานตั้งแต่สมัยกรุงศรีอยุธยาจนถึงสมัยกรุงรัตนโกสินทร์ เพื่อจะนำไปสู่การ
เพื่อจะได้สั่งสอนพราหมณ์ในลังกาทวีปและกราบทูลเรื่องนี้แก่พระเจ้าแผ่นดินลังกา ด้วย ศึกษาพระสูตรเรื่องนี้อย่างละเอียดลึกซึ้งในโอกาสต่อไป
ดังนั้นจะเห็นได้ว่า พระสูตรเรื่องนี้ได้รับความนิยมเป็นอย่างยิ่งในสมัยกรุงศรีอยุธยาและสื
บมาถึงสมัยกรุงรัตนโกสินทร์ตอนต้นด้วย ดังปรากฏการสร้างพระพุทธรูป ทรงเครื่อง เช่น ดร.ศานติ ภักดีคำ
พระพุทธรูปฉลองพระองค์ เป็นต้น ภาควิชาภาษาไทยและภาษาตะวันออก
นอกจากนี้ยังนิยมนำเรื่องท้าวมหาชมพู หรือ ชมพูบดีสูตร มาเขียนเป็นจิตรกรรม คณะมนุษยศาสตร์ มหาวิทยาลัยศรีนครินทรวิโรฒ
ฝาผนังปรากฏในวัดหลายแห่ง เช่น จิตรกรรมฝาผนังเรื่องท้าวมหาชมพูภายในพระอุโบสถ ๑๔ กุมภาพันธ์๒๕๕๒
วัดราชบุรณะ เป็นฝีมือช่างสมัยรัชกาลที่ ๑ (ถูกระเบิดเสียหายหมดในสงครามโลกครั้งที่๒)
ix
Introduction from Greek, from sun- ‘together’ + opsis ‘seeing’. In a synoptic edition, one sees the
selected versions of the text together, at the same time.
The Thai Pali texts raise unique problems with regard to syntax, vocabulary, and
Thailand has a unique Pali tradition, and Thai libraries preserve a large number of orthography. The problems are compounded by the fact that the manuscript
texts composed in Northern and Central Thailand. Unedited and unpublished, they tradition, even back as far as late Ayuthaya, is poor in quality – there are numerous
await scholarly attention. Among them is Jambūpati-sūtra, a dramatic narrative that scribal mistakes of every possible type. These problems have been recognized and
relates how the Buddha converted an arrogant and powerful king named Jambūpati. discussed, from different viewpoints, by the small number of brave scholars who
The Blessed One conjured up an illusory city with himself as king, in the end guiding have attempted to edit South-East Asian Pali texts.
the king to sainthood. Popular up to the early Ratanakosin period, the Jambūpati-
sūtra is an outstanding example of the creative ‘apocryphal’ Pali literature of Siam. The Jambūpati-sūtra published here for the first time is one of the important texts
of the Ayuthaya period. It exists in Pali and in vernacular and verse versions. Up
The scientific edition of Pali and other Indic language texts began in the nineteenth until the late nineteenth century it was well-known, being recited in sermons and
century. The early editors of Indian texts in Europe adopted the principles used illustrated in mural paintings. Manuscripts of the sūtra are included in most royal
for classical texts in Greek and Latin. One of these principles is to record each Tripiṭakas, such as the ‘Thepchumnum’ presented to Wat Pho by Phrabatsomdet
reading, whether ‘right’ or ‘wrong’, and to explain any editorial changes. This is Phranangklao Chaoyuhua (King Rama III), an exceptionally fine edition with gilt-
usually done through the use of footnotes, although general and repeated changes lacquered covers and title pages decorated with worshipping deities (hence the
may also be described in the introduction. The footnotes and other remarks on the name, ‘thep chumnum’). Note that, in Ayuthayan Buddhism, the text was a sūtra – it
text are called the ‘editorial apparatus’, which uses special signs to indicate what opened with evam me sutam ekaṃ samayaṃ bhagavā, etc., and was regarded as an
has been done to the text, and the principles and signs need to be explained in episode in the life the Master.
the introduction. Ideally, the reader who understands the editorial principles and
apparatus can understand how the text has been handled by the editor. About ten years ago a study group at Chulalongkorn University undertook to edit the
Pali text, and to translate it into English with a detailed introduction. In preparing
The way a text is treated depends on the number and type of manuscripts available. the edition we soon realized that editing a Siamese Pali text is not the same as editing
Each manuscript is called a ‘witness’, meaning that each manuscript provides one of the classical Pali works of Sri Lanka. Although at the outset we recorded, with
evidence for the readings of the text. Sometimes there is only one witness, sometimes some exceptions, every significant variant reading, it soon became clear that this
there are several, and sometimes there are many. The number and quality of the was not useful. The footnotes became unmanageable, and it became impossible to
witnesses calls for different approaches. When there are several witnesses several read back from the footnotes to know what each manuscript said. On the other
approaches are possible. Usually the editor chooses one manuscript for the hand, if we failed to register ‘trivial variants’ – variant readings that do not affect
principal text, and compares the other manuscripts in footnotes. When there are the meaning of the text – it would again be impossible to understand the nature of
many witnesses, the footnotes become too thick, and it is difficult if not impossible the manuscripts. This left us in a quandary. It seemed that the very principles of the
to follow the readings of any single manuscript through the text – to reconstruct ‘critical edition’ did not work with the Jambūpati-sūtra.
what any one MS reads.
As a result, we decided to produce a synoptic edition, which was undertaken by Santi
When there are not only several witnesses, but when these witnesses belong to Pakdeekham. The edition compares four palm-leaf Pali manuscripts: two Ayuthaya-
significantly divergent recensions, the editor is faced with a dilemma. How to period manuscripts from the Bibliothèque Nationale in Paris, and one each from two
accurately present the text, when the phrasing differs and when there are major royal temples in Bangkok, Wat Pho (Wat Phra Chetuphon) and Wat Bovoranives.
omissions and major transpositions of text? The Milindapañho edited by V. Trenckner In addition, it compares the Pali phrases that are embedded in two Thai language
in 1880 represents a valiant attempt to deal with such a situation, but in the end it is versions of the sūtra, one a manuscript from the Bibliothèque Nationale, the other
Trenckner’s text – it does not reflect any single manuscript tradition. Such a text is a printed edition published by Prince Damrong Rajanubhab in BE 2464 (CE 1921),
called ‘conflated’ – that is, it combines the readings of several manuscript traditions under the title Reuang Thao Maha Chomphu (‘The story of Lord Jambu, believed from
to produce what is essentially a new text. ancient times to be the legend (tamnan) of the royally attired Buddha image’). Here
too the text is a sūtra, opening with evam me sutam.
One solution to the problem of multiple witnesses in the ‘synoptic edition’. The
word ‘synoptic’ came into English in the early seventeenth century, via late Latin The reading of each manuscript is given its own line, and the lines are arranged
xi
xii
in columns. This permits the reader to compare the readings at a glance, and to
easily understand the relationship between the manuscripts used. Each manuscript
is recorded as it is, without any correction whatsoever. As a result many of the อักษรย่อที่ใช้และหนังสืออ้างอิง
readings will appear odd or even impossible, insofar as they violate even basic
orthographic and grammatical rules. Long and short vowels seem interchangeable.
Dentals and cerebrals, non-aspirates and aspirates are also interchangeable, Abbreviations and References
resulting in unnatural combinations. Gemination and degemination are frequent,
as is the omission of anusvāra.
A Pali, Khom-script, Bibliothèque Nationale, Paris, Pāli 401-R119132
This is a test edition, and we await the reaction of scholars. There will be many
questions. Is it true that the Pali texts composed in Thailand cannot be suitably
handled by the classical critical edition? Is the synoptic edition the best method? Are B Pali, Khom-script, Bibliothèque Nationale, Paris, Pāli 820-R119135
there any other options? We hope the appearance of the edition will inspire debate
and, even more so, will inspire the production of further editions of Southeast Asian C Pali, Khom-script, Bangkok, Wat Phra Chetuphon
Pali texts.
D Pali, Khom-script, Bangkok, Wat Bovoranives
A detailed introduction to the history of the story of king Jambūpati in literature,
art, and ritual with an annotated English translation will be published as a future E Thai, Khom-Thai script, Bibliothèque Nationale, Paris, Pāli 402-R119133
volume in this series. [Thai tr.]
Peter Skilling
École française d’Extrême-Orient F Reuang Thao Maha Chomphu (Thai printed version), Bangkok, Vajirañāṇa
Bangkok Library, 1921 [Thai tr.]
Jambūpati-sūtra: A synoptic romanized edition

Jambūpati-sūtra: A synoptic romanized edition
A.
B.
C. [ka/v] namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
D. [ka/v] namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
E
F.
A. [ka/r] evam me suttaṃ ekaṃ sammayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvanne |

B. [ka/r] evame suttaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane |
C. evam me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane |
D. evam me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharanto veḷuvane |
E. [1/r] eva me suttaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane |
F. [1] evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane
A. tadā japbūpati rājā nāma ahosi |

B. tadā jambūpati rājā nāma ahosi |
C. tadā jambūpati nāma rājā ahosi |
D. tadā jambūpati nāma rājā ahosi |
E. tadā jambūpati rājā nāmma hosi
F. tadā jambūpati rājā nāma ahosi
3
4 Jambūpati-sūtra
A. tassa patisasandikāle aṭṭhārassahatthubbedho suvaṇṇathambho uṭṭhahi |

B. tassa paṭisandhikāle aṭṭhārasahatthabbedho suvaṇṇathambe uṭṭhahi |
C. tassa paṭisandikāle aṭṭhārasahatthubbedho suvaṇṇathambho uṭṭhahi |
D. tassa paṭisandhikāle aṭṭhārasahatthubbedho suvaṇṇathambho uṭṭhahi |
E. tassa pattisandikāle aṭṭhārasahatthubbedo suvaṇṇathambho uṭṭhahi
F. tassa paṭisandhikāle aṭṭhārasahatthubbebo suvaṇṇathambho uṭṭhahi
A. tassa gabbhato nikkhamanakāle pathavītalato nidhīkumbhādayo uṭṭhahiṃsu |

B. tassa gabbhato nikkhamanakāle pathavitalato nidhikumbhādayo uṭṭhahisu |
C. tassa gabbhato nikkhamanakāle pathavitalato nidhikumbhādayo uṭṭhahiṃsu |
D. tassa gabbhato nikkhamanakāle paṭhavitalato nidhikumbhādayo uṭṭhahiṃsu |
E. tassa gabbhato nikkhamanakāle pathavitalato nidhikumbhādayo uṭṭhahiṃsu
F. tassa gabbhato nikkhamanakāle pathavitale nidhikumbhādayo uṭṭhahiṃsu
A. rukkhagā ca cananidhīyo patisu udakatalato sabbanīdhīyo ugantvā vimasavanti |

B. rukkhaggā ca dhananidhiyo patisu udakalato sabbanidhiyo ugantvā suvanti |
C. [kā/r] rukkhaggā ca dhananidhiyo patiṃsu | udakatalato sabbanidhiyo uggantvā vipalavanti |
D. [kā/r] rukkhaggā ca dhananidhiyo patiṃsu | udakatalato sabbanidhiyo uggantvā vipalavanti |
E. rukkhaggā ca pananidhiyo patiṃsu udakatalato sabbanidhiyo uggantvā vipasavanti
F. rukkhato ca pananidhiyo patiṃsu udakatalato sabbanidhiyo uggantvā pasavanti
A. vepullapabbato dve maṇījotiratanā[ka/v]ni āgantvā tassa jambūpatissa heṭṭhā pāde sampaṭicchiṃsu |

B. vepulapabbato dve maṇinoratanāni āgantvā tassa jambūpatisa haṭṭhā pāde sampacaṭicchisu |
C. vepullapabbatato dve maṇijotiratanāni āgantvā tassa jambūpatissa heṭṭhā pāde sampaṭicchiṃsu |
D. vepullapabbatato dve maṇijotiratanāni āgantvā tassa jambūpatissa heṭṭhā pāde sampaṭicchiṃsu |
E. vepulapubbato dve manijotiratanāni āgantvā[1/v] tassa jambūpatissa heṭṭhā pāde sampattichchisu
F. vepullapabbatā dve maṇijotiratanāni āgantvā tassa jambūpatissa heṭṭhā pāde sampaticchiṃsu |
Jambūpati-sūtra 5
A. tadā brāhmaṇā disvā byākariṃsu

B. tadā brahmaṇā disvā byākariṃsu
C. tadā mātāpitaro brāhmaṇe pakkosāpesuṃ tassa te brahmaṇā taṃ disvā byākariṃsu |
D. tadā mātāpitaro brāhmaṇe pakkosāpetvā tassa te brāhmaṇā taṃ disvā byākariṃsu |
E. tadhdā brahmaṇā disvā byākarisu
F. [3] tadā brāhmaṇā disvā
A. ayaṃ kumāro nāgabhavanaṃ issarissati sakalajambūdīpe ca tadā issarissati

B. ayaṃ kumāro nāgabhavanaṃ issavissatis sakalajambūdipe ca taṭṭhā issarissati
C. ayaṃ kumāro nāgabhavane issarissati sa[kā/v]kalajāmbūdipe ca tathā issarissati
D. ayaṃ kumāro nāgabhavane issarissati saka[kā/v]lajambūdipe ca tathā issarissati
E. ayaṃ kumāro nāgabhaganassaṃ vissati sakallajambūdipe tadā issarissati
F. ayaṃ kumāro
A. vepullamaṇīyaṃ thatvā ekayojanappamānubbedaṃ vehāsaṃ gacchasītī ti |

B. vepullamayaṃ thatvā ekayojanapamāṇubbedhaṃ vehāsaṃ gacchissatī ti |
C. vepullamaṇiyaṃ thatvā ekayojanappamāṇubbedhaṃ vehāsaṃ gacchissatī ti |
D. vepullamaṇiyaṃ ṭhatvā ekayojanappamāṇubbedhaṃ vehāsaṃ gacchissatī ti |
E. vepullamaniyaṃ thatvā ekayojanamahānubbedaṃ vehāsaṃ gacchissatī ti |
F. vipullamaṇiyaṃ ṭhatvā
A. so jambūpatī kūmārokiccakāle ussaṃ gahetvā ākāse ca udake ca pathavīyañ ca khipi |

B. so jambūpati kumārakiccakāle ussuṃ gahetvā ākācese ca udake ca pathaviyañ ca khipi |
C. so jambūpati kumārakiḷakāle ussuṃ gahetvā ākāse ca udake ca pathaviyañ ca khipi |
D. so jambūpati kumārakiḷakāle ussuṃ gahetvā ākāse ca udake ca paṭhaviyañ ca khipi |
E. [2/v]so jambūpati kumāro usuṃ gahetvā
F. so jambūpati kumāro usuṃ gahetvā
6 Jambūpati-sūtra
A. soḷassavasāni[kā/r]sippaṃ sikkhati sikkhanto jambūpatissa ekasaṃvacare ekayojanamattaṃ ussaṃ khipi |

B. so soḷasanisippa sikkhati | sikkhanto jambūpati ekassaṃvacchare ekayojanamattaṃ ussuṃ khipi |
C. so soḷasavassāni sippaṃ sikkhati jambūpati | ekasaṃvacchare ekayojanamattaṃ ussuṃ khipi |
D. so soḷasavassāni sippaṃ sikkhati jambūpati | ekasaṃvacchare ekayojanamattaṃ ussuṃ khipi |
E. solassavassāni sippaṃ khippati
F. [4] soḷasavassāni sippaṃ sikkhati
A. dutiye saṃvacchare dviyojanaṃ ussaṃ khipi |

B. dutiye saṃva[ka/v]cchare dviyojanaṃ ussuṃ khipi |
C. dutiye saṃvacchare dviyojanaṃ ussuṃ khipi |
D. dutiye saṃvacchare dviyojanaṃ ussuṃ khipi |
E.
F.
A. tatiye saṃvacchare tiyojana ussaṃ khipi |

B. tatiye saṃvachchare tiyojanaṃ ussuṃ khipi |
C. tatiye saṃvacchare tiyojanaṃ ussuṃ khipi |
D. tatiye saṃvacchare tiyojanaṃ ussuṃ khipi |
E.
F.
A. catutthe saṃvacchare catuyojanaṃ ussaṃ khippi

B. catutthe saṃvachchare catuyojjanaṃ ussuṃ khipi |
C. catutthe saṃvacchare catuyojanaṃ ussuṃ khipi |
D. catutthe saṃvacchare catuyojanaṃ ussuṃ khipi |
E.
F.
Jambūpati-sūtra 7
A. pañcames saṃvacchare pañcayojanaṃ ussaṃ khipi |

B. pañcame saṃvachchare pañcayojanaṃ ussuṃ khipi |
C. pañcame saṃvacchare pañcayojanaṃ ussuṃ khipi |
D. pañcame saṃvacchare pañcayojanaṃ ussuṃ khipi |
E.
F.
A. chaṭṭhe saṃvacchare chayojanaṃ ussaṃ khipi |

B. chaṭṭha saṃvacchare chayojanaṃ ussuṃ khipi |
C. chaṭṭhe saṃvacchare chayojanaṃ ussuṃ khipi |
D. chaṭṭhe saṃvacchare chayojanaṃ ussuṃ khipi |
E.
F.
A. sattame saṃvacchare sattayojanaṃ ussaṃ khipi

B. sattame saṃvachchare sattayojanaṃ ussuṃ khipi |
C. sattame saṃvacchare sattayojanaṃ ussuṃ khipi |
D. sattame saṃvacchare sattayojanaṃ ussuṃ khipi |
E
F.
A. pathavīyañ ca khipitakāle ekayojanapamāṇaṃ pavīsati | nāgesu ca khipimatte bhasmā

B. pathiviyañ ca khipitakāle ekayojanampamāṇaṃ pavissati | nāgesu khipittaṃmatte bhasmā
C. pathaviyañ ca khipitakāle ekayojanappamāṇaṃ pavīsati | nāgesu ca khipitamatte bhasmā
D. pathaviyañ ca khipitakāle ekayojanappamāṇaṃ pavīsati | nāgesu ca khipitamatte bhasmā
E
F.
8 Jambūpati-sūtra
A. viya viliyati | udake khipitakāle dhūmmo viya uṭṭhahanto ekayojanapamāṇaṃ gacchati |

B. viya viliyati | udake khipitakāle dhumo viya uṭṭhahanto ekayojanampamāṇaṃ gacchati |
C. viya viliyati udake khipitakāle dhumo viya uṭṭhahanto ekayojanappamāṇaṃ gacchati |
D. viya viliyati udake khipitakāle dhumo viya uṭṭhahanto ekayojanappamāṇaṃ gacchati |
E
F.
A. sakalajambūdīparājāno pakositakāle ussaṃ dūtaṃ katvā pesesi | rañño jambūpatīssa santikaṃ āgataṃ
B. sakalajambūdiparājāno pakkositakāle ussuṃ dutaṃ katvā peseti | rañño jambūpatissa santikaṃ āgataṃ
C. sakalajambūdīparājāno pakositakāle ussuṃ dutaṃ katvā pesesi rañño jambūpatissa santikaṃ
D. sakalajambūdīparājāno pakositakāle ussuṃ dūtaṃ katvā pesesi rañño jambūpatissa santikaṃ
E. [3/r] usūṃ dūtaṃ katvā pesesi
F. usuṃ dūtaṃ katvā pesesi
A. usuṃ te kaṇṇe chiddaṃ pavīsitvā sarabalena ānesī ti |

B. ussuṃ tesaṃ kaṇṇe chiddhaṃ pavīsitvā sarabalena ānesī ti |
C. ussu tesaṃ kaṇṇesu chiddhaṃ [ki/r] pavīsitvā sarabalena ānesī ti |
D. ussuṃ tesaṃ kaṇṇesu chiddhaṃ pavisitvā sarabalena ānesī ti |
E
F.
A. gaṇena pākato hutvā sakalajambūdīpe dhārayīti |

B. guneṇa pākadho hutvā sakalajambūdipe dhārayati |
C. guṇena pākato hutvā sakalajambūdipe dhārayati |
D. [ki/r] guṇena pākato hutvā sakalajambūdīpe dhārayati |
E.
F.
Jambūpati-sūtra 9
A. so jambūpati nāma rājā kāñcadevīyā nāma saha pañcālarajjaṃ kāresi |

B. so jambūpati nāma rājā kāñcanadeviyā nāma saha pañcālarajjaṃ akāsi |
C. so jambūpati nāma rājā kāñcanadeviyā nāma saha pañcālarajjaṃ akāsi |
D. so jambūpati nāma rājā kāñcanadeviyā nāma saha pañcālarajjaṃ akāsi |
E.
F.
A. jambūpatirājā ekamāse pannarassadivase upasobhītaṃ panacandaṃ disvā

B. jambūpatirājā ekamāse narassadivassa upasobhitaṃ punacandhaṃ di[kā/r]svā
C. jambūpatirājā ekamāse pannarasadivase upasobhitaṃ puṇṇacandhaṃ disvā
D. jambūpatirājā ekamāse pannarasadivase upasobhitaṃ paṇṇacandaṃ disvā |
E. paṇṇarasidivase
F. [5] paṇṇarasīdivase
A. paraṃ olokento tāragaṇe disvā mayhaṃ virocitaṃcandaṃ viya

B. pari olokento tāragaṇe disvā mayhaṃ virovicittaṃcandhaṃ viya
C. paraṃ olokento tāragaṇe disvā mayhaṃ virocitacandhaṃ viya
D. paraṃ olokento tāragaṇe disvā mayhaṃ virocitacandaṃ viya
E.
F.
A. passāmi tāragaṇe viya parivāre ekasatarājā[kā/v]no passāmi

B. passāmi tāragaṇe viya parivāre ekasatarājāno passāmi
C. passami tāragaṇe viya parivāre ekasatarājāno passāmi |
D. passāmi tāragaṇe viya parivāre ekasatarājāno passāmi |
E.
F.
10 Jambūpati-sūtra
A. mayā issarosena bhavitabban ti cintetvā pathamayāme pañcakukkuṭarājaṃ

B. mayā issaravāsena bhavibban ti cintetvā pathamayāme pañcakukkucharāja
C. mayā issaravāsena bhavitabban ti cintetvā pathamayāme pañcakukkuṭarājabhaṇḍāni
D. mayā issaravāsena bhavitabban ti cintetvā paṭhamayāme pañcakukkuṭarājabhaṇḍāni
E.
F.
A. alaṅkaritvā vepulla-āgatamaṇī-upāhaṇaṃ patimuñcitvā tassa tejena vehāsaṃ

B. alaṅkaritvā vepulla-āgataṃmaṇi-upāhanaṃ patimuñcitvā tassa tejena vehāsaṃ
C. alaṅkaritvā vepulla-āgatamaṇi-upāhanaṃ patimuñcitvā tassa tejena vehāsaṃ
D. alaṅkaritvā vepulla-āgatamaṇi-upāhanaṃ patimuñcitvā tassa tejena vehāsaṃ
E.
F.
A. abbhugantvā ekasatarājāṭṭhānāni pāpuṇi | te rājāno disvā sakāraṃ datvā nivattenti |

B. abbhūntvā ekasatarājaṭṭhānāni pāpuṇi | te rājāno disvā sakkāraṃ datvā nivatanti |
C. abbhugantvā ekasatarājaṭṭhānāni pāpuṇi | te rājāno disvā sakkāraṃ datvā nivattenti |
D. abbhugantvā ekasatarājaṭṭhānāni pāpuṇi | te rājāno disvā sakkāraṃ datvā nivattenti |
E.
F.
A. tadā bimbisāragehaṃ disvā ayaṃ pāsādo bahubbedho hoti dighakuṭāgāro hoti

B. tadā bimbisāragehaṃ disvā ayaṃ pāsādho bahubbedo hoti dighakuṭāgāro hoti
C. tadā bimbisāragehaṃ disvā ayaṃ pāsādo bahubbedho hoti dighakuṭāgāro hoti
D. tadā bimbisāragehaṃ disvā ayaṃ pāsādo bahubbedho hoti dīghakūṭagāro hoti
E. [3/v] ayaṃ pāsādo
F. [6] ayaṃ pāsādo
Jambūpati-sūtra 11
A. ko sāmiko hoti ti manopadosaṃ upādetvā pāsādassa kūṭaṃ pāde ghaṭe |

B. ko sāmiko hotī ti manopadosaṃ uppādatvā pāsādassa kūṭaṃ pādena yaṭesi |
C. ko sāmiko hotī ti dosaṃ upādetvā pāsādassa kuṭaṃ pādena ghaṭesi |
D. ko sāmiko hotī ti dosaṃ uppādetvā pāsādassa kūṭaṃ pādena ghaṭesi |
E.
F.
A. buddha-upāsaka tejana padāletvā janaṇṇaggā kuṭena lohitakaṃ pagharanti |

B. buddha-upāsakkassa tejena padāletvā jaṇṇuka keṭena lohittaṃ pagharati
C. buddha-upāsakassa tejena padāletvā jaṇṇunaggā kuṭena lohitaṃ [ki/v] paraggharati |
D. buddha-upāsakassa tejena padāletvā jaṇṇunaggā kuṭhena lo[ki/v]hitaṃ paraggharati |
E. [4/r]buddha-upāsakassa tejena
F. [7]buddha-upāsakassa tejena
A. so kilamanto kujjhanto pana khaggābhisekena tassa kuṭaṃ paharati

B. so kilamanto kujanto pulana khaggābhisekena tassa kuṭaṃ mahati |
C. so kilanto kujjhanto puna khaggābhisekena paharati |
D. so kilanto kujjhanto puna khaggābhisekena paharati |
E. kilamanto kujjhanto
F. kilamanto kujjhanto
A. buddhānubhāvena devatā ayakuṭaṃ māpetvā tassa khaggamukhaṃ bhindati |

B. buddhānubhāvena devatā ayaṃkuṭaṃ māpetvā tassa khaggamuggaṃ bhindhiti |
C. buddhānubhāvena devatā ayakūṭaṃ māpetvā tassa khaggamukhaṃ bhindhati |
D. buddhānubhāvena devatā ayakūṭaṃ māpetvā tassa khaggamukhaṃ bhindati |
E. buddhānubhāvena
F. buddhānubhāvena
A. rājā kujjhanto hotu mama vāsaṃ nivatetvā

B. rājā kujanto hotu mama vāsaṃ nivatthetvā vi[kā/v]sasaraṃ āṇāpetvā
C. rājā kujjhanto hotu mama vāsaṃ nivattetvā visasaraṃ āṇāpetvā
D. rājā kajjhanto hotu mama vāsaṃ nivattetvā visasaraṃ āṇāpetvā
E. so kujanto
F. so kujjhanto
A. tassa kaṇṇaṃ cchinditvā mama vāsaṃ ānemī ti cintetvā athā-ajjhāsayena vehāsaṃ gantvā
B. tassa kaṇṇaṃ chindhitvā mama vāsaṃ ānemī ti cintetvā yathā-ajjhāyane vehāsaṃ gantvā
C. tassa kaṇṇaṃ chinditvā mama vāsaṃ ānemī ti cintetvā yathā-ajjhāsayena vehāsaṃ gantvā
D. tassa kaṇṇaṃ chinditvā mama vāsaṃ ānemī ti cintetvā yathā-ajjhāsayena vehāsaṃ gantvā
E. iti cintetvā
F. [8] iti cintetvā
A. sakārajjaṃ pāpuṇi | so jambūpatirājā amaccāsamukhe dhanuṃ viddāya dosaṃvajjhaṃ avatharanto va khaggaṃ

B. sakarajjaṃ pāpaṇi | so jambūpatirājā amaccasamukhe dhanuṃ vidṭhāya sodosavajaṃ avattharanto va khaggaṃ
C. sakarajjaṃ pāpuṇi | so jambūpatirājā amaccasamukhe dhanuṃ viddhāya dosarajjaṃ avatthatanto va khaggaṃ
D. sakaraṭṭhaṃ pāpuṇi| so jambūpatirājā amaccasamukhe dhanuṃ viddhāya dosavajjaṃ avattharanto va khaggaṃ
E.
F.
A. bhamati | tadā amaccā taṃ disvā ahaṃsu deva kasmā evaṃ karotha amhe kujjhithā ti |
B. bhamati | tadā amaccā taṃ disvā āhaṃsu deva kasmā etaṃ karotha amhe kujjhathā ti |
C. bhamati | tadā amaccā taṃ disvā āhaṃsu deva kasmā etaṃ karotha amhe kujjhithā ti |
D. bhamati | tadā amaccā taṃ disvā āhaṃsu deva kasmā etaṃ karotha amhe kujjhithā ti |
E. [4/v] āmacā taṃ disvā amhe kujattha
F. amaccā taṃ disvā amhe kujjhittha
A. sabbe [ki/r] amaccā siṃharavaṃ viya katvā urehi odananti |

B. sabbe amaccā sipāyaravaṃ viya katvā urehi odanti |
C. sabbe amaccā siharavaṃ viya katvā urehi onanti |
D. sabbe amaccā sīharavaṃ viya katvā urehi onanti |
E.
F.
A. taṃ sutvā rājā āha bhonto āṃmaccā ahaṃ tumhe na kujjhāmī ti vadati
B. taṃ sutvā rājā āha bhonto amaccā ahaṃ tumhe na kujjhāmi paraṃ kajjhāmi ti vadati
C. bhonto amaccā ahaṃ tumhe na kujjhāmi paraṃ kujjhāmī ti vadati |
D. bhonto amaccā ahaṃ tumhe na kujjhāmi paraṃ kujjhāmī ti vadati |
E. ahaṃ tumhe bhana kujjhāmi
F. ahaṃ tumhe na kujjhāmi
A. rājā visasaraṃ ukkhipi nāgavisena rajjhitvā saraṃ hatthatale thapetvā āha visasaraṃ
B. rājā visasaraṃ ukkhipi nāgavasena rajjetvā saraṃ hatthatase thapetvā āha visasara
C. rājā visasaraṃ ukkhipitvā nāgavisena rajjetvā saraṃ hatthatale thapetvā visasara
D. rājā vīsasaraṃ ukkhipitvā nāgavīsena rajjetvā saraṃ hatthatale ṭhapetvā vīsasara
E.
F.
A. tvaṃ gantvā ito pūratthimāya rājākaṇaṃ vichchinditvā idaṃ ānehi ti vatvā visajji |
B. tvaṃ gantvā ito puratthimāya rājākaṇṇaṃ dhiddhitvā idha ānehi ti vatvā visajji |
C. tvaṃ gantvā ito puratthimāya rājakaṇṇaṃ vicchinditvā idha ānehī ti vatvā visajji |
D. tvaṃ gantvā ito puratthimāya rājakaṇṇaṃ vicchinditvā idha ānehī ti vatvā visajji |
E.
F.
A. saro pi ākāsaṃ abbhugantvā nāga-ukkhitaṃsupaṇṇaṃ viya katvā gantvā

B. saro pi ākāsaṃ abbhugantvā nāga-ukkhitapuṇṇaṃ viya katvā gantvā
C. saro pi ākāsaṃ abbhugantvā nāga-ukkhitasupaṇṇaṃ viya katvā gantvā
D. saro pi ākāsaṃ abbhugantvā nāga-ukkhitasupaṇṇaṃ viya katvā gantvā
E. saro ākāssa ābbhagantvā
F. [9]saro ākāsaṃ gantvā
A. bimbisārasisa bhindāmi uraṃ dhālemi ahaṃ mahājambūpatissa

B. bimbisārasisaṃ bhindhāmi ure nālemi ahaṃ mahājambūpatissa
C. bimbisārasīsaṃ bhindāmi [kī/r] uraṃ dālemi ahaṃ mahājambūpatissa
D. bimbisārasisaṃ bhindāmi u[kī/r]raṃ dhālemi ahaṃ mahājambūpatissa
E. [5/r]bimbisārasisaṃ chindāmi uraṃ dhālemi
F. bimbisārasīsaṃ bhindāmi uraṃ phālemi
A. dūto amhi me samukhe mā tiṭṭhāhi ti siharavaṃ viravanto sāvesi |

B. dūtā amhi me mukhe mā tiṭṭhāhi ti siharavaṃ viravanto sāvesi |
C. duto amhi me mukhe mā tiṭṭhahī ti sīharavaṃ viravanto sāvesi |
D. dūto amhi me mukhe mā tiṭṭhāhī ti sīharavaṃ viravanto sāvesi |
E.
F.
A. tadā bimbhisārarājā paccusakāle pāsādassa kūṭe mahāsaddaṃ

B. tadā bimbisārarājā [ki/r] paccusakāle pāsādassa kuṭe mahāsaddhaṃ
C. tadā bimbisārarājā paccusakāle pāsādassa kuṭe mahāsaddhaṃ
D. tadā bimbisārarājā paccusakāle pāsādassa kūṭe mahāsaddaṃ
E. tadā bimbisārarājā
F. tadā bimbisārarājā
A. suṇantakāle bhitasito hutvā suriye ābhāsante nagarā nikkhamitvā veḷuvanaṃ gantvā

B. suṇantakāle bhitasito hutvā suriye āvibhāsante nagarā nikkhamitvā veḷuvanaṃ gantvā
C. suṇantakāle bhītatasito hutvā suriye āvibhāsante nagarā nikkhamitvā veḷuvanaṃ gantvā
D. suṇantakāle bhitatasito hutvā suriye āvibhāsante nagarā nikkhamitvā veḷuvanaṃ gantvā
E. bhitatasito hutvā
F. [10] bhītatasito hutvā
A. pāpuṇitvā bhagavantaṃ vanditvā bhante rattibhāgge pāsāda kuṭe gajjhitasaddaṃ suṇāpiti hotī ti āha |
B. pāpuṇitvā bhagavantaṃ vandhitvā bhante rattibhāge pāsādassa kaṭa gajjatasaddhaṃ suṇāmi kiṃ hotī ti āha |
C. pāpuṇitvā bhagavantaṃ vanditvā bhante rattibhāge pāsādassa kūṭe tajjitasaddhaṃ suṇami kiṃ hoti āha |
D. pāpuṇitvā bhagavantaṃ vanditvā bhante rattibhāge pāsādassa kūṭe gajjitasaddaṃ suṇāmi kiṃ hoti āha |
E.
F. bhante bhagavā
A. maracittaṃ jānanto bhagavā yathā sabhāvaṃ jānitvā mahārāja eko jambūpatirājā

B. paracittaṃ jānanto bhagavi yathā subhāvaṃ jānitvā mahārāja eko jambūpatirājā
C. paracittaṃ jānanto bhagavā yathā sabhāvaṃ jānitvā mahārāja eko jambūpatirāja
D. paracittaṃ jānanto bhagavā yathā sabhāvaṃ jānitvā mahārāja eko jambūpatirājā
E.
F.
A. taṃ kujjhi idāni visasaraṃ pesetvā tava kaṇṇaṃ chintitvā sarabbalena sakavāsaṃ nessatī ti āha
B. taṃ kujjhi idāni visasaraṃ pesetvā tava kaṇṇaṃ chandhitvā sarabalena sakkavāsaṃ nessatī ti āha |
C. taṃ kujjhi idāni visarasaraṃ pesetvā tava kaṇṇaṃ chinditvā sarabalena sakavāsaṃ nessatī ti āha |
D. taṃ kujjhi idāni vīsasaraṃ pesetvā tava kaṇṇaṃ chinditvā sarabalena sakavāsaṃ nessatī ti āha |
E.
F.
A. rājā bhitasito hutvā bhante kāhāmi ti āha |

B. rājā bhitasito hutvā bhante kāhāmī ti āha |
C. rājā bhītatasito hutvā bhante kiṃ kāhāmī ti āha |
D. rājā bhītatasito hutvā bhante kiṃ kāhāmī ti āha |
E. [5/v] bhitatasito hutvā
F. bhitatasito hutvā
A. mahārāja mā soci ti āha | tesaṃ kathe[ki/r]ntānaṃñeva assuṇīsaddena viya bimbhisārassa

B. mahārāja mā soci ti āha | tesaṃ kathentonaññe vi asunisaddheni viya bimbisārasa
C. mahārāja mā socī ti āha | tesaṃ kathentānaññe va assunisaddena viya bimbisārassa
D. mahārāja mā socī ti āha | tesaṃ kathentonaññe va assunisaddena viya bimbisārassa
E. mā ci
F.
A. sīsaṃ bhindāmi jambūpatissa āṇā mama āṇaṃ katvā bhindissāmi ti atiravaṃ karoti |
B. sisaṃ bhindhāmi jambūpatissa āṇā mama tissa āṇaṃ katvā bhindhissāmī ti atiravaṃ karoti |
C. sīsaṃ bhindāmi jambūpatissa mama patissa āṇaṃ katvā bhindhissāmī ti atiravaṃ karoti |
D. sīsaṃ bhindāmi jambūpatissa mama patissa āṇaṃ katvā bhindissāmī ti atiravaṃ karoti |
E.
F.
A. sakalanagarā assosuṃ sabbe nagarā bhītasitā lomahaṃsā honti |

B. sakkalanagarā assosaṃ sabbe te nāgarā bhitasitā lomahaṃso honti |
C. sakalanāgarā [kī/v] assosuṃ | sabbe nāgarā bhitatasitā lomahaṃsā honti |
D. sakalanāgarā assosuṃ | sabbe nāgarā bhita[kī/v]tasitā lomahaṃsā honti |
E. sabbe te nāgarā
F. [11] sabbe nāgarā
A. saro bimbisārassarājānaṃ alabhitvā chattapiṇḍi bhinditvā veḷuvanābhimukkho hutvā gantvā ravi |

B. saro bimbisārājānaṃ alabhitvā chattaṃpiṇḍaṃ bhindhitvā veḷuvanābhimukho hutvā gantvā rarovi |
C. saro bimbisārarājānaṃ alabhitvā chattapiṇḍaṃ bhinditvā veḷuvanābhimukho hutvā gantvā ravi |
D. saro bimbisārarājānaṃ alabhitvā chattapiṇḍaṃ bhinditvā veḷuvanābhimukho hutvā gantvā ravi |
E. saro bimbisārājānaṃ alabhitvā
F. saro bimbisārarājānaṃ alabhitvā
A. tadā dūrato āgataṃ saraṃ bhagavā disvā upākadāyakaṃ hoti | saro patto asi
B. tadā du[ki/v]rato āgataṃ saraṃ bhagavā ditvāsvā upāsakkadāyakaṃ saro patto asi |
C. tadā durato āgataṃ saraṃ bhagavā disvā upāsakadāyakaṃ hoti saro patto ti āha |
D. tadā dūrato āgataṃ saraṃ bhagavā disvā upāsakadāyaka hoti saro patto ti āha |
E. [6/r] durato āgataṃ saraṃ disvā
F. dūrato āgataṃ saraṃ disvā
A. bimbisārarājā saraṃ oloketvā sakabhāvena sandāretuṃ assanto hutvā

B. bimbisārarājā saraṃ oloketvā sakabhāvena saṇṭhāretuṃ asakonto hutvā
C. bimbisārarajā saraṃ oloketvā sakabhāvena saṇṭhāretuṃ assakkonto hutvā
D. bimbisārarājā saraṃ oloketvā sakabhāvena saṇṭhāretuṃ assakkonto hutvā
E. saṇṭhāretuṃ asakonto
F. [12] saṇṭhāretuṃ asakkonto
A. bhante bhagavā anukampāya me jivitaṃ detu ti vatvā buddhapāde attano sisaṃ thapetvā avakujjhi |
B. bhante bhagavā anukampāya me jivittaṃ detū ti vatvā buddhapāde attano sisaṃ thapetvā avakujjhi |
C. bhante bhagavā anukampāya me jivitaṃ detū ti vatvā buddhapāde attano sīsaṃ thapetvā vakujji |
D. bhante bhagavā anukampāya me jīvitaṃ detū ti vatvā buddhappāde atta sīsaṃ ṭhapetvā vakujji |
E. bhante bhagavā
F. bhante bhagavā
A. tadā karuṇādhiko lokampito ekaṃ cakkaṃ māpetvā visacakkaṃ tvaṃ āṇādūto hutvā gaccha āgataṃ
B. tadā karuṇāṭiko lokamitto ekaṃ cakkaṃ māmetvā visacakkaṃ tvaṃ āṇādūto hutvā gaccha āgataṃ
C. tadā karuṇādhiko lokamitto ekaṃ cakkaṃ māpetvā visacaka tvaṃ āṇadato hutvā gaccha āgataṃ
D. tadā kuruṇādhiko lokamitto ekaṃ cakkaṃ māpetvā vīsacakka tvaṃ āṇādūto hutvā gaccha āgataṃ
E. [6/v] ekaṃ cakkhaṃ māhetvā
F. ekaṃ cakkaṃ māpetvā
A. ekaṃ ussuṃ nivārehi ti vatvā visajji | buddhacakko vehāsaṃ gantvā jambūpatī sīsaṃ bhindissāmi
B. etaṃ ussuṃ navārehi ti vatvā visaji | buddhacakko vehāsaṃ gantvā jambūpati sisaṃ chindhāmemi
C. etaṃ ussuṃ nivārehī ti vatvā visajji | buddhacakko vehāsaṃ gantvā jambūpati sisaṃ chindhāmi
D. etaṃ ussuṃ nivārehī ti vatvā visajji | buddhacakko vehāsaṃ gantvā jambūpati sīsaṃ chindāmi
E. nivārehi buddhacak vehāsaṃ gantvā jambū sisaṃ chindāmi
F. [13] nivārehi buddhacakko vehāsaṃ gantvā jambūpati sīsaṃ chindāmi
A. dhālemi bhassāmī ti ravanto ussuṃmukhañ ca buddhacakkaṃ vatañ ca aññamaññaṃ ghaṭesi |

B. nālemi bhasmāmī ti ravanto ussuṃmukhañ ca buddhacakkavattañ ca aññamaññaṃ ghaṭesi |
C. dālemi bhasmāmī ti ravanto usumukhañ ca buddhacakkañ ca añamañaṃ ghaṭesi |
D. dhālemi bhasmāmī ti ravanto usumukhañ ca buddhacakkañ ca aññamaññaṃ ghaṭesi |
E. iti ravanto
F. iti ravanto
A. tadā assuniṃsaddho viya hutvā sakalalokadhātumhi uyhadhūmiko viya hutvā

B. tadā assunisaddho viya hutvā sakalalokadhātamhi uyhadhumiko viya hutvā ussuṃmukhaṃ chindhati |
C. tadā assunisaddho viya hutvā sakalalokadhātumhi uyhadhumakālo viya hutvā usumukhaṃ chindhati |
D. tadā assunisaddo viya hutvā sakalalokadhātumhi ḍayhadhumakālo viya hutvā usumukhaṃ chindati |
E.
F.
A.
B. saro parojito hutvā palāyati buddhacakko anubandhi saro suvaṇṇanoliya pavisitvā vāsesi |
C. saro parājito hutvā palāyati | buddhacakko anubandhi | sa[ku/r]ro suvaṇṇadoliyaṃ pavīsetvā vāsesi |
D. saro parājito hutvā palāyati | buddhacakko anubandhi | saro suvaṇṇadoṇiyaṃ [ku/r] pavīsitvā vāsesi |
E. saro patirājito hutvā [7/r]
F. saro parājito hutvā
A. velupullamaṇījoti gahetvā tvaṃ yathā

B. jambūpatirājā taṃ disvā khaddhakadāḍhḍho sappo vecullamaṇṇijota gahetvā taṃ yathā
C. jambūpatirājā taṃ disvā buddhakadāḍhe sappo viya hutvā vepullamaṇijotiṃ gahetvā tvaṃ yathā
D. jambūpatirājā taṃ disvā khuddakadāḍho sappo viya hutvā vepullamaṇijotiṃ gahetvā tvaṃ yathā
E. jambūpati taṃ disvā
F. [14]jambūpati taṃ disvā
A. tavajjhāsayaṃ gantvā [kī/r] bimbisārassa pāde banditvā ānehi ti visajji | tadā dve maṇījotiratanāni
B. tavajjhāsaya gantvā bimbi[kī/r]sārassa pāde bindhitvā ānehi ti visatiji | tadā dve maṇijotiratanā
C. tavajjhāsayaṃ gantvā bimbisārassa pāde banditvā ānehī ti visajji | tadā dve maṇijotiratanāni
D. tavajjhāsayaṃ gantvā bimbisārassa pāde banditvā ānehī ti visajji | tadā dve maṇijotiratanāni
E.
F.
A. nāgarājavaṇṇaṃ katvā satasisaṃ koṭiphalaṃ katvā niriyadhammo viya visajjiṃsu abbhantare aggī visajjissa
B. nāgarājavaṇṇaṃ katvā satasisaṃ koṭiphalaṃ katvā abbhantare ati viya visajisu |
C. nāgarājavaṇṇaṃ katvā satasisaṃ koṭipharaṇaṃ katvā nirayadhumo viya visajjiṃsu | abantare aggi viya visajjiṃsu |
D. nāgarājavaṇṇaṃ katvā satasīsaṃ koṭiphaṇaṃ katvā niriyadhumo viya visajjiṃsu | abantare aggi viya visajjiṃsu |
E.
F.
A. dve nāgarājāno nagarābhimukho ravitvā bhindāmā ti tajento palaṅkaṃ gantvā

B. dve nāgarājāno nagarābhimakhā ravitvā bhindhāma bhindhāmā ti tajento palaṅkaṃ gantvā
C. dve nāgarājāno nagarābhimukhā ravitvā bhindāmā ti tajjentā rājapalaṅkaṃ gantvā
D. dve nāgarājāno nagarābhimukhā ravitvā bhindāma bhindāmā ti tajjenta rājapalaṅkaṃ gantvā
E. nagarābhimūkho
F. nāgarābhimukhā
A. taṃ adisvā ratana palaṅkaṃ bhinditvā veḷuvanābhimukhā hutvā sādhāvesaṃ |

B. taṃ aditvā ratana palaṅkaṃ bhindhitvā veḷuvanābhimukhā hutvā dhāvesuṃ |
C. taṃ adisvā tena palaṅkaṃ bhindhitvā veḷuvanābhimukhā hutvā sāvesuṃ |
D. taṃ adisvā tena palaṅkaṃ bhinditvā veḷuvanābhimukhā hutvā sāvesuṃ |
E. pallaṅkaṃ binditvā
F.
A. bhagavā āgate disvā maharaja paccatthīkā ete nāgā āgatāti āha | bimbisārarājā te disvā bhitasitā hutvā
B. bhagavā āgate disvā mahārāja paccatthikā ete nāgā āgatāti āha | bimbisārarājā te disvā bhitasito hutvā
C. bhagavā āgate disvā maharāja paccatthikā ete nāgā āgatati āha | bimbisārarajā te disvā bhito hutva
D. bhagavā āgate disvā mahārāja paccatthikā ete nāgā āgatāti āha | bimbisārarājā te disvā bhito hutvā
E. [7/v]bhagavā āgate disvā te disvā
F. [15]bhagavā āgate disvā te disvā
A. urena onamiti | mahārāja mā bhāyi ti vatvā bhagavā iddhiriddhiñāṇena mahāsupaṇṇaṃ nimimmitvā

B. urena onati | mahārāja mā bhāyi ti vatvā bhagavā iddhividdhaññāṇonamahāsupaṇṇaṃ nimitvā
C. urena onati | maharāja mā bhāyi ti vatvā bhagavā iddhiriddhiñāṇena mahasupaṇṇaṃ nimmitvā
D. urena onati | mahārāja mā bhāyī ti vatvā bhagavā iddhiriddhiñāṇena mahāsupaṇṇaṃ nimmitvā
E. bhagavā mā bhāyi mahārāja mahasupaṇṇa nimitvā
F. bhagavā mā bhāyi mahārāja
A. sahassasise satasahassapakkhehi nimmitvā visajjiṃ | so kākāsena uppatitvā pakkhasaddehi assunī viya

B. sahassasisse sattasahassacakkhehi nimitvā vasajji | so ākāsena uppattitvā cakkha-atthesaddhehi assani viya
C. sahassasise satasahassapakkhehi nimmitvā visajji | so akāsena upattitvā pakkhasaddhehi assuni viya
D. sahassasīse satasahassapakkhehi nimmitvā visajji | so ākāsena upattitvā pakkhasaddehi assuni viya
E. sahassasise sahassarapakkhemi so ākāsena upatitvā
F. [16] so ākāsena upatitvā
A. uyhadhumakā viya hutvā nāgasisaṃ bhindāmi dhālemi me bhakkho asī ti paviṭṭhe

B. uyhadhūmakā viya hutvā nāgasisaṃ bhindhāmi nālemi me bhakkho asī ti paviṭṭhe
C. uyhadhumakalo viya hutva nāgasisaṃ bhindhāmi dhāle[ku/v]mi me bhakkho asī ti paviṭṭhe
D. ḍayhadhumakālo viya hutvā nāgasīsaṃ bhindāmi dhā[ku/v]lemi me bhakkho asmī ti paviṭṭhe
E. [8/r] nāgasīsaṃ bhindāmi
F.
A. nāge gahetvākāmo ahosi | te bhitasitā hutvā nimujitvā garuddhaṃ thapetvā sakavāsaṃ pāpuṇiṃsu |
B. nāga te gahetukāmo ahosi | te bhitasittā hutvā nimujjitvā garudāḷa thapetvā sakavāsaṃ pāpuṇisu |
C. nāge gahetukamo ahosi | te bhitasitā hutvā nimujjhitvā sakavāsaṃ pāpuṇiṃsu |
D. nāge gahetukāmo ahosi | te bhītatasitā hutvā nimujjitvā sakavāsaṃ pāpuṇiṃsu |
E. te bhitatasitā
F.
A. jambupatirājā te disvā atisiddike iddi disvā dvipakkhe pādachinnaṃkako viya hutvā soci |
B. jambūpatirājā te ditvā apatisiddhi[kī/v]ke iddhi disvā dvipakkhe pādachinnakāko siya hutvā sopi |
C. jambūpatirājā te disvā apatisiddhike dve iddhi disvā pakkha pādachinnakāko viya hutvā sopi |
D. jambūpatirājā te disvā apatisiddhike dve iddhi disvā pakkha pādachinnakāko viya hutvā sopi |
E.
F.
A. tadā karuṇādhiko jambūpati[kī/v] olokento so arahattaphalūpanissayaṃ passi |

B. tadā bhuruṇādiko jambūpati olokento so arahattaphasuṃppanissāyaṃ passi |
C. tadā karuṇādhiko jambūpati olokento tassa arahattaphalūpanissayaṃ passi |
D. tadā karuṇādhiko jambūpatiṃ olokento tassa arahattaphalūpanissayaṃ passi |
E. karuṇādiko
F. [17] karuṇādhiko
A. tadā sakka pakosāpetvā sakka tvaṃ gaccha jambūpatissa dutaṃ katvā ārocesi bho
B. tadā sakka pakkosāpetvā sakka tva gaccha jambūdipatissa dūtaṃ katvā āropesi bho
C. tadā sakkaṃ pakkosāpetvā sakka tvaṃ gaccha jambūpatissa dūtaṃ katvā ārocesi bho
D. tadā sakkaṃ pakkosāpetvā sakka tvaṃ gaccha jambūpatissa dūtaṃ katvā ārocesi ko
E. sakkaṃ pakosāpetvā
F.
A. jambūpati taṃ rājādhirājādhirājā pakkosi sace gacchasi | evaṃsati jivitaṃ labhisasi

B. jambūpati ta rājādhirājā pakosi sace gachchasi evaṃsati jivitaṃ labhissati si
C. jambūpati taṃ rājādhitarājā pakkosi sace gacchasi jivitaṃ labhissasi
D. jambūpati taṃ rājādhirājā pakkosi sace gacchasi jivitaṃ labhissasi
E.
F.
A. no ce gacchasi jivitaṃ pahāyassasī ti vadehi ti āha | so pañcālaraṭṭhaṃ gantvā

B. no ce gacchasi jivitaṃ mahāyissa ti vadehī ti āha | so pañcāraṭṭhaṃ gantvā
C. no ce gacchasi jivitaṃ pahāyissasī ti vadehī ti āha | so pañcālaraṭṭhaṃ gantvā
D. no ce gacchasi jivitaṃ pahāyissasī ti vadehī ti āha | so pañcālaraṭṭhaṃ gantvā
E.
F.
A. jambūpati āvāsaṃ pāpuṇi | sakalanagaraṃ obhāsetvā taruṇa suriyo viya hutvā rājamukhe
B. jambūpati āvāsaṃ pāpuṇi | sakalagaraṃ olobhāsetvā turuna suriyo viya hutvā rājamukhe
C. jambūpati
D. jambūpati
E.
F.
A. satasahassa-amacce purisoto thatvā evaṃ pakkosi bho jambūpati

B. satasahassa-amacca purato thatvā evaṃ pakosi bho jambūpati
C.
D.
E.
F.
A. pañcālaṃrajjaṃ nissāya mā vasi rājādhirājassa rañño paṇākāraṃ kasmā na karosi

B. pañcālarajaṃ nissāya mā vasi | rājādhirājassa rañño paṇṇākāraṃ kasmā na karosi
C. pañcālaraṭthaṃ nissāya mā vasi rājādhirājassa rañño paṇṇakāraṃ kasmā na karosi |
D. pañcālaraṭṭhaṃ nissāya mā vasi rājādhirājassa rañño paṇṇākāraṃ kasmā na karosi |
E.
F.
A. bho luddarāja tvaṃ migavadhāya araññe vicarihi | bho lukherāja tvaṃ sakkapatissa santikaṃ
B. bho luddharāja tvaṃ mitavadhāya añño vicarapi bho lakherāja tvaṃ sakapatissa santikaṃ
C. bho luddharāja tvaṃ migavadhāya araññe vicarāhi | bho luddharāja tvaṃ sakapatissa santikaṃ
D. bho luddharāja tvaṃ migavadhāya araññe vicarahi | bho luddharāja tvaṃ sakapatissa santikaṃ
E.
F.
A. agantvā kasmā agacchasi | idāni ahaṃ dūto pahinetvā taṃ pakosati idāni sahassāni gacchasi
B. agantvā kasmā agacchasi idāni ahaṃ dūto pahiranatvā taṃ pakkosati idāni sahasā na gacchasi
C. agantvā kasmā acchasi idāni ahaṃ duto pahito taṃ pakkosati idāni sahasā na gacchasi
D. agantvā kasmā acchasi idāni ahaṃ dūto pahito taṃ pakkosati idāni sahasā na gacchasi
E. [9/v] kasmā āgantvā ahaṃ dūto
F. [19] kasmā āgantvā ahaṃ dūto
A. raja-adhirājassa kujjhissati ti āha |

B. rājādhirājā kujjhissatī ti ā[ku/r]ha |
C. rājādhirājā kucchissatī ti āha | [kū/r]
D. rājādhirājā kujjhissatī ti āha | [kū/r]
E.
F.
A. jambūpati taṃ sutvā kappamānno assa pañca pabhā ca atisobhati ayam eva amhehi pavaro
B. jambūpati taṃ sutvā kampamāno assa rupañ ca pabhā ca asobhati ayaṃ meva amhehi pavaro
C. jambūpati taṃ sutvā kampamāno assa rūpañ ca pabhā ca atibhati ayam eva amhehi pavaro
D. jambūpati taṃ sutvā kappamāno assa rūpañ ca pabhā ca atibhati ayam eva amhehi pavaro
E. jambūpati taṃ sutvā kampamāno amhehi pavaro
F.
A. bhavisati kāñcā pi atipavaro bhavissatī ti dūtassa yathā ajjhāsayaṃ atthitataṃ āronto

B. bhavissati kiñcā pi atipavaro bhavissatī ti dutassa yathā sajjhāsayaṃ atthitaṃtaṃ āvikaronto |
C. bhavissati kiñcā pi atipavaro bhavissatī ti dūtassa yathā ajjhāsayaṃ ṭitattaṃ āvīkaronto
D. bhavissati kiñcā pi atipavaro bhavissatī ti dūtassa yathā ajjhāsayaṃ ṭhitattaṃ āvīkaronto
E.
F.
A. ambho dūto nāma sapañño maducitto hoti a[ku/r]ñjuliṃ paggayha paṭīsaṇṭhāraṃ katvā
B. amhe dūto nāma sapañño mūducitto hoti añjusisiṃ paggayha paṭisaṇṭhāraṃ katvā
C. ambho dūto nāma sapañño muducitto hoti añjaliṃ paggayha paṭisaṇṭhāraṃ katvā
D. ambho dūto nāma sapañño muducitto hoti añjaliṃ paggayha paṭisaṇṭhāraṃ katvā
E.
F.
A. pacchā yathā sāsanaṃ paṭissosi tvaṃ pana dūtavata na jānāsi ti |

B. pacchā yathā sāsanaṃ paṭissosi | tvaṃ pana dūtavattaṃ na jānāsī ti |
C. yathā sāsanaṃ patissosi | tvaṃ pana dutavattaṃ na jānāsī ti |
D. yathā sāsanaṃ patissosi | tvaṃ pana dūtavattaṃ na jānāsī ti |
E.
F.
A. sakko mahārājā dūto nāma desakālaṃ passati ayaṃ appayassataro patassa vandanaṃ gāravaṃ na
B. sako mahārājja dūto nāma desikālaṃ passati ayaṃ appayaṃsataro vitassa vandanaṃ gāravaṃ na
C. sakko mahārāja duto nāma desakālam passati ayaṃ appayasataro tassa vandhana gāravaṃ na
D. sakko mahārāja dūto nāma desakālaṃ passati ayaṃ appayasataro tassa vandana gāravaṃ na
E.
F.
A. katabbaṃ ayaṃ hino hoti appapuñño hoti tassa vandanaṃ

B. kattabbaṃ ayaṃ hino hoti apppapañño hoti tassa vandhanaṃ vā gāravaṃ vā na kattabban ti
C. kattabbaṃ ayaṃ hino hoti appapuñño hoti tassa vandhanaṃ vā gāravaṃ vā na kattabban ti
D. kattabbaṃ ayaṃ hīno hoti appapuñño hoti tassa vandanaṃ vā gāravaṃ vā na kattabban ti
E.
F.
A.
B. passati | idāni tvaṃ pana appasiddhiko asi paccantavāso asi appahoti asi vandanaṃ vā
C. passati idāni tvaṃ pana appasiddhiko asi paccantavāso asi appahonta asi vandanaṃ vā
D. passati | idāni tvaṃ pana appasiddhiko asi paccantavāso asi appahontaṃ asi vandanaṃ vā
E.
F.
A. vā patisaṇṭhāraṃ vā karomī ti āha |

B. patisaṇṭhāraṃ vā na arahati imāti ahaṃ vandhanaṃ vā paṭisaṇṭhāraṃ vā na bheromī ti āha |
C. patisaṇṭhāraṃ vā na arahati iti ahaṃ vandanaṃ vā paṭisaṇṭhāraṃ vā na karomī ti āha |
D. patisaṇṭhāraṃ vā na arahati iti ahaṃ vandanaṃ vā paṭisaṇṭhāraṃ vā na karomī ti āha |
E.
F.
A. jambūpatirājā taṃ sutvā kujjhitvā ahaṃ sukalajambūpatidipe issaro amhi mayā sadiso ko
B. jambūpatirājā taṃ sutvā kajjhitvā ahaṃ sakalajambūdipe issa[ku/v]ro amhi mayā sadiso ko
C. tadā jambūpatirājā taṃ sutvā kujjhitvā ahaṃ sakalajambūdipe issaro amhi mayā sadiso ko
D. tadā jambūpatirājā taṃ sutvā kujjhitvā ahaṃ sakalajambūdīpe issaro amhi mayā sadiso ko
E. [9/v] taṃ sutvā kujjhitvā
F.
A. na-atthi ti vatvā uṭṭhāya bāhu appoṭetvā visasaraṃ gahetvā dūtassa kaṇṇaṃ khipitvā |
B. atthi ti vatvā | uṭṭhāya bāhuṃ apporaṭatvā visasaraṃ gahetvā dūtassa kaṇṇaṃ khipati |
C. natthī ti vatvā uṭṭhāya bāhuṃ appoṭetvā vi[kū/v]sasaraṃ gahetvā dūtassa kaṇṇaṃ khipati |
D. natthī ti vatvā uṭṭhāya bāhuṃ appoṭhetvā vī[kū/v]sasaraṃ gahetvā dūtassa kaṇṇaṃ khipati |
E. uddāya
F.
A. rājadūto eka cakkaṃ māpetvā khipiti | ussasa mutakāle assunisataravaṃ yathā ravi |
B. rājadūto eka cakkaṃ māpetvā khipati | ussussa muñcitakāle assunisataravayaṃ ravi |
C. rājadūto ekaṃ cakkaṃ māpetvā khipati | ussussa muñcitakāle assūnisataravaṃ yathā ravi |
D. rājadūto ekaṃ cakkaṃ māpetvā khipati | ussussa muñcitukāle assunisataravaṃ yathā ravi |
E. [10/r]rājadūta ekaṃ cakaṃ māpetvā
F. [21]rājadūto ekaṃ māpetvā
A. cakko ussamukhe ghāṭeti | saro palāyitvā gumbuṃ dhāveti | cakko pi taṃ kumbuṃ jjhāpeti
B. cakko ussumukhe ghāteti | saro palāyitvā gumbaṃ dhāveti | cakko pi taṃ gumbaṃ jjhāpeti |
C. cakko ussumukhe ghāṭeti | saro palāyitvā gumbaṃ dhāvati | cakko pi taṃ gumbaṃ jhāpeti |
D. cakko ussumukhe ghāṭeti | saro palāyitvā gumbaṃ jāveti | cakko pi taṃ gumbaṃ jhāpeti |
E.
F.
A. pana saro pathaviyaṃ nimujjhi | cakko pathavīyaṃ dhāveti | saro udake nimujjhi |
B. pana saro pathaviyaṃ nimujji | cakko pathaviyaṃ dhāvati | saro udakke nimjji |
C. puna saro pathaviyaṃ nimujji | cakko pathaviyaṃ dhāvati | saro udake nimujji |
D. puna saro paṭhaviyaṃ nimujji | cakko paṭhaviyaṃ dhāvati | saro udake nimmujji |
E.
F.
A. cakko ca nimujjhitvā | udake jāleti | tato saro ugantvā pathaviyaṃ palāyitvā| so pathaviyaṃ gatagatathāne
B. cakko nimujjitvā udakaṃ jāleti | tato saro uggatvā pathaviyaṃ palāyi | so pathaviyaṃ gatagatathāne
C. cakko pi nimujjitvā udakaṃ jāleti | saro tato uggantvā pathaviyaṃ palāyi | so pathaviyaṃ gatahataṭṭhāne
D. cakko pi nimmujjitvā udakaṃ jāleti | saro tato uggantvā paṭhaviyaṃ palāyi | so paṭhaviyaṃ gatagataṭṭhāne
E.
F.
A.
B.
C. aggiṃ jāleti so vehāsaṃ pakkami | cakko vehāsaṃ dhāvati | saro gato pabbataṃ dhavāti |
D. aggiṃ jāleti | so vehāsaṃ pakkami | cakko vehāsaṃ dhāvati | saro gato pabbataṃ dhāvati |
E.
F.
A. jalitvā bhasmā viya hoti | saro nivattetvā rājavesaṃdhaṃ

B. jalitvā bhasmā viya hoti | saro nivatthetvā rājavedhaṃ
C. so taṃ pi ca dhāvati | gatagataṭṭhāne jalitvā bhasmā viya hoti | saro nivattetvā rājavedhaṃ
D. so taṃ pi ca dhāvati | gatagataṭṭhāne jalitvā bhasmā viya hoti | saro nivattetvā rājavedhaṃ
E.
F.
A. pāvisi | so dhāvetvā vedhakaṃ jāleti | raja [ku/v] muñcitvā atidhuraṃ dhāvesī ti

B. pāvisi | so dhāvetvā vedhakaṃ jāleti | rājā taṃ muñcitvā atiduraṃ pāvesi |
C. pāvisi | so taṃ dhāvetvā vedhakaṃ jāleti | rājā taṃ muñcitvā atiduraṃ dhāvesi |
D. pāvisi | so taṃ dhāvetvā vedhakaṃ jāleti | rajā taṃ muñcitvā atidūraṃ dhāvesi |
E.
F.
A. tadā cakko saraṃ ghaṭesi ti | aggi uṭṭhahi | tadā sahassa-amaccā uṭṭhāya palāyanti |
B. tadā cakko saraṃ ghaṭesī ti | aggi ṭṭhahi | tadā satasahassa-amaccā aṭṭhāya palāyanti |
C. tadā cakko saraṃ ghaṭesi | aggiṃ uṭṭhahi | tadā satasahassa-amaccā uṭṭhāya palāyanti |
D. tadā cakko saraṃ ghaṭesi | aggī uṭṭhahi | tadā satasahassa-amaccā uṭṭhāya palāyanti |
E. [10/v] sattasahassa-ammaccā
F.
A. sakalanagaraṃ pajjhalati | sabbe janā mahāravaṃ raviṃsu |

B. sakalanagaraṃ pajalati | sabbe janā mahāvaṃ raviṃsu |
C. sakalanagaraṃ pajalati | [ke/r] sabbe janā mahāravaṃ raviṃsu |
D. sakalanagaraṃ pajjalati | [ke/r] sabbe janā mahāravaṃ raviṃsu |
E. sabbe janā mahājanā
F. [22] sabbe janā
A. jambūpati taṃ dutaṃ āha ayaṃ dūto atikālo hoti patithā āṇato amha ti me nagare
B. jambūpati [kū/r] taṃ duttaṃ āha ayaṃ dūtto ati-akkha hoti| patinā ṇato amhi ti nagare
C. jambūpatirājā taṃ dutam āha ayaṃ duto atikakkhalo hoti patinā aṇatto amhi ti nagare
D. jambūpatirājā taṃ dūtaṃ āha ayaṃ dūto atikakkhalo hoti patinā āṇatto amhī ti nagare
E. atikkhakkhalo
F.
A. aggī dayhatī ti | sakka dūto āha mahārāja kiṃ kathesi tava issaro atthi kasmā bhāyasi
B. aggi uyhatī ti āha | saka dūto āha mahārāja kiṃ kathesi tuvaṃ issaro atti kasmā bhāyatisi
C. aggi uyhatī ti | sakko duto āha mahārāja kiṃ kathesi tava issaro atthi kasmā bhāyasi
D. aggi uyhatī ti | sakko dūto āha mahārāja kiṃ kathesi tava issaro atthi kasmā bhāyasi
E. mahārāja kiṃ kathesi
F. [23] mahārāja
A. tava iddhi me dassehi mama iddi passahosī ti | rājā āha dūtaṃ tava iddi ahaṃ
B. tava iddhi me dasehi mama iddhi passasī ti | rājā āha dūta tava iddhi ahaṃ
C. tava iddhaṃ me dassehi mama iddhiṃ passasi ti | rājā āha dūta tava iddhiṃ ahaṃ
D. tava iddhiṃ me dassehi mama iddhiṃ passasī ti | rājā āha dūta tava iddhiṃ ahaṃ
E.
F.
A. passāmi taṃ nibbāpesihī ti | sakko sampaṭicchi sādhū mahārājā ti cakkaṃ nibbāpesi |

B. passāmi taṃ nibbāpehī ti | sakko sampaṭichchi sādhu mahārājā ti cakkaṃ nibbāpesi |
C. passāmi taṃ nibbāpehī ti | sakko sampaṭicchi sādhu mahārājā ti cakkaṃ nibbāpesi |
D. passāmi taṃ nibbāpehī ti | sakko sampaṭicchi sādhu mahārājā ti cakkaṃ nibbāpesi |
E.
F.
A. rājā dukkhito dummano hutvā cintesi ahaṃ pubbe sakkajambūdipaṃ hatthatalaṃ viya katvā
B. rājā dukkhito dumano hutvā cintesi ahaṃ pubbe sakalajambūdipaṃ hatthatalaṃ viya katvā
C. rājā dukkhito dumano hutvā cintesi ahaṃ pubbe sakalajambūdipaṃ hatthatalaṃ viya katvā
D. rājā dukkhito dummano hutvā cintesi ahaṃ pubbe sakalajambūdīpaṃ hatthatalaṃ viya katvā
E. rājā dukkhi dumano hutvā
F.
A. issaro amhi ajjha pana paro issaro hoti ti manodoso rañño uppajjhi | dūto āha bho rāja ehi
B. assaro amhi ajja pana paro issaro hotī ti manopado rañño uppajji | ādūto āha bho rāja ehi
C. issaro amhi ajja puna paro issaro hotī ti | manopadoso rañño uppajji | dūto āha bho rāja ehi
D. issaro amhi ajja puna paro issaro hotī ti | manopadosa rañño uppajji | dūto āha bho rāja ehi
E. [11/r] duto ehi
F.
A. gacchāmāti | rājā āha na gacchāmi tava sāmiko mayā issaro hoti | sakko āha bho rāja
B. gachchāmāti | arājā āha na bhachchāmi tava sāmi mayā issarā hoti | sakko āha bho rājja
C. gacchāmāti | rājā āha na gacchāmi tava sāmi mayā na issaro hotī ti | sakko āha bho rāja
D. gacchāmāti | rājā āha na gacchāmi tava sāmi mayā na issaro hotī ti | sakko āha bho rāja
E. gacchāma
F.
A. mama pati kesarasiṃho viya kampati eko tvañ ca senāpati ca sabbe balanikāyo ca sace
B. mama pati kesarasiho viya kuppati eko tvañ ca senāpati ca sabbe bhalanikāyo ca sacce na
C. mama pati kesarasiho viya kuppatiṃ eko tvañ ca senāpati ca sabbe balanikāyo ca sace na
D. mama pati kesarasīho viya kupati eko tvañ ca senāpati ca sabbe balanikāyo ca sace na
E.
F.
A. gatā evaṃ sakkalanagaraṃ uyhisa

B. gatā evaṃ sakalanagaraṃ uyhissati idaṃ nagaraṃ attikhandhakaṃ hoti ko navassati ehi
C. gatā evaṃ sati sakalanagaraṃ ḍayhissati idaṃ nagaraṃ ati[ke/v]khudhakaṃ hoti ko vasati ehi
D. gatā evaṃ sati sakalanagaraṃ ḍayhissati idaṃ nagaraṃ atikhudda[ke/v]kaṃ hoti ko vasati ehi
E. idaṃ nagaraṃ atikhudakaṃ ehi
F.
A.
B. raja[kū/v]dhirājassa mahānagaraṃ passati |
C. rājādhirājassa mahānagaraṃ passāmāti |
D. rājādhirājassa mahānagaraṃ passāmāti |
E.
F.
A. cchāmī ti |
B. rājā āha dūta mā nava-avaca ahaṃ ekasmi jambūdipe issaro amhi kathaṃ gachchāmī ti |
C. rājā āha duta mā avaca ahaṃ ekasmiṃ jambūdipe issaro amhi kathaṃ gacchāmī ti |
D. rājā āha duta mā avaca ahaṃ ekasmiṃ jambūdīpe issaro amhi kathaṃ gacchāmī ti |
E.
F.
A. sakko āha lukherāja sakala[kū/r]jambūdipe mama pati issaro hoti idāni tvaṃ issaro nu asi
B. sakko āha lakherājja sakalajambūdipe mama pati issaro hoti idāni tvaṃ issaro kathaṃ nu asi
C. sakko āha lukharāja sakalajambūdipe mama pati issaro hoti idāni tvaṃ issaro kathaṃ asi
D. sakko āha lukharāja sakalajambūdīpe mama pati issaro hoti idāni tvaṃ issaro kathaṃ asi |
E.
F.
A. hinarāja tvaṃ issaro kathaṃ nu asi hinarāja tvaṃ

B. hinarāja tvaṃ
C. hinarāja tvaṃ
D. hīnarāja tvaṃ
E.
F.
A. mā tiṭṭha lahukaṃ ehi sace na gacchasi tvaṃ lajisasī ti

B. mā tiṭṭha lahakaṃ ehi ssace na gachchasi tvaṃ lajjisasi ti
C. mā tiṭṭha lahukaṃ ehi sace na gacchasi tvam lajjissasī ti |
D. mā tiṭṭha lahukaṃ ehi sace na gacchasi tvaṃ lajjissasī ti |
E. [11/v] sace na gacchasi
F.
A. vatvā cakkaṃ khipi | cakko rañño pādendesi

B. vatvā pana sakko ca cakkaṃ khipi | cakko rañño pāde
C. vatvā ca pana sakko cakkaṃ khipi cakka rañño pāde bandāha ti |
D. vatvā ca pana sakko cakkaṃ khipi cakka rañño pāde bandāsī ti |
E.
F.
A. banditvā uṭṭhehi uṭṭhehi uṭṭhehi ti ākaḍhi | rājā suvaṇṇapithato otari |

B. bandhitvā uṭṭhehi uṭṭhehī ti cakko ākaḍhdhi | rājā suvaṇṇapathato otari
C. banditvā uṭṭhehi uṭṭhehī ti cakko ākaḍhi | rājā suvaṇṇapithato otari |
D. banditvā uṭṭhehi uṭṭhehi ti cakko ākaḍhi | rājā suvaṇṇapiṭṭhato otari |
E. uṭṭhehi uṭṭhehi
F. [25] uṭṭhehi uṭṭhehi
A. cakkaḍhito rājā satasahassa amaccehi lajjitvā onatasiso hutvā nisīdi |

B. caka-ākiḍhḍhito | rāja satasahassa amaccehi lajitvā onattasiso hutvā nisidi |
C. cakkapilito rājā sattasahassa amaccehi lajjitvā onattasṭso hutvā nisīdi |
D. cakkapilito rājā satasahassa amaccehi lajjitvā onattasiso hutvā nisīdi |
E. lajitvā onataliso hutvā
F.
A. cakkabalena uparivedhānaṃ ākaḍhitvā ussabhamattaṭṭhāne banditvā cakkabalena upāsādato ākaḍhāhi

B. cakkabalena uparivenānaṃ ākaḍhḍhi ussubhamataṭṭhāne bandhitvā cakkabale pāsāduto ākaḍhḍhā hi
C. cakkabalena uparivedhānaṃ ākaḍhi | usubhamattaṭṭhāne banditvā cakkabalena pāsādato ākaḍha ti |
D. cakkabalena uparivedhānaṃ ākaḍhi | usubhamattaṭṭhāne banditvā cakkabalena pāsādato ākaḍhī ti |
E.
F.
A. sabbe amaccā tassa aṅke ca pāde ca hatthe ca gahetvā vāyamisu

B. sabbe amaccā tassa aṅke ca pāsāde ca hatthe ca gahetva vāyamiṃsu |
C. sabbe amaccā tassa aṅge ca pāde hatthe ca gahetvā vāyamiṃsu |
D. sabbe amaccā tassa aṅge ca pāde hatthe ca gahetvā vāyamiṃsu |
E.
F.
A. tikkhaṭṭhāne cakkena rañño chavī chijjhi lohitaṃ pagharanti cakke kaḍhite

B. tikkhaṭṭhāne cakkena rañño chavi chijji lohita pagharati cakke kaḍhḍhite
C. tikkhaṭṭhāne cakkena rañño chavi chijji | lohitaṃ pakkhandi | cakke kaḍhite
D. tikkhaṭṭhāne cakkena rañño chavī chijji | lohitaṃ pakkhandi cakke kaḍhite
E.
F.
A. so raja ṭṭhātuṃ assakkonto āha bho dūto ekadivasamaggaṃ āgamehi balaṃ

B. so raja ṭṭhātuṃ assakonto āha bho dūto ekadivasamagaṃ āgamehi balaṃ
C. so raja thātuṃ asakkonto [kai/r] āha bho duta ekadivasamaggaṃ āgamehi balaṃ
D. so raja ṭhātuṃ asakkonto āha bho dūta ekadi[kai/r]vasamaggaṃ āgamehi balam
E. [12/r] ekadivasamaggaṃ āgamehi
F.
A. vicāremi pāto va mahārājādhirājassa santakaṃ gacchāmi ti |

B. vicā[ke/r]re pāto va mahādhirājassa santika āgachchāmī ti |
C. vipāremi pāto va rājādhirājassa santikaṃ gacchāmī ti |
D. vicāremi pāto va rājādhirājassa santikaṃ gacchāmī ti |
E.
F.
A. sakko mahārāja sādhu ahaṃ gacchāmi bho rāja pāto na garato evaṃ sati ahaṃ
B. sakko mahārāja sādhu ahaṃ gacchāmi bho rājja pāto na gato evaṃ sati ahaṃ
C. sakko mahārāja sādhu ahaṃ gacchāmi bho rāja pāto na gato evaṃ sati ahaṃ
D. sakko mahārāja sādhu ahaṃ gacchāmi bho rāja pāto na gato evaṃ sati ahaṃ
E.
F.
A. nivattemi mayhaṃ cakko tava pāde chindissatī ti vatvā vatvā pakkāmi

B. nivattemi mayhaṃ cakko tava pāde chindhissatī ti vatvā pakkāmi
C. nivatemi mayhaṃ cakko tava pāde chindissatī ti vatvā pakkāmi |
D. nivattemi mayhaṃ cakko tava pāde chindissatī ti vatvā pakkāmi |
E.
F.
A. sakko taṃ pavuttiṃ satthu ārocesi | tadā bhagavā ayaṃ loko mahāsamayo sabbe devatā
B. sakko taṃ pavutti sattha ārocesi | tadā bhagavā ayaṃ loko mahāsamayo sabbe devatā
C. sakko taṃ pavuttiṃ satthu ārocesi | tadā bhagavā ayaṃ loko mahāsamayo sabbe devatā
D. sakko taṃ pavuttiṃ satthu ārocesi | tadā bhagavā ayaṃ loko mahāsamayo sabbe devatā
E. [12/v] tadā bhagavā
F.
A. idha -āgacchantu ti adhi[kū/v]ṭṭḥāsi | bhumipālo asi | bho kālenāgarāja tvaṃ saputtadhāro āgacchāhi ti makosi |
B. idha -āgachchantu ti adhiṭṭhāsi | bhamipālo asi | bho kālanārāja tvaṃ saputtadāro āgachchāhi ti pakkosi |
C. idha -āgacchantū ti adhiṭṭhāsi | bhūmipālo asi bho kālanāgarāja tvaṃ saputtadhāro āgacchāhī ti pakkosi |
D. idha -āgacchantū ti adhiṭṭhāsi | bhūmipālo asi bho kālanāgarāja tvaṃ saputtadhāro āgacchāhī ti pakkosi |
E.
F.
A. kālanāgarājā saputtadhāro āga añjulī paggahetvā bhante maṃ kiṃ pakkosī ti |

B. kālanāgarājā saputtadāro āgantvā añjuli paggahetvā bhante ma kiṃ pakkosi ti |
C. kālanāgarājā saputtadāro āgantvā añjaliṃ paggahetvā bhante maṃ ki pakkosī ti |
D. kālanāgarājā saputtadāro āgantvā añjaliṃ paggahetvā bhante maṃ kiṃ pakkosī ti |
E.
F.
A. bhagavā āha nāgarāja yena jambūpati āgacchati tattha mahāgaṅgaṃ nimini kambajarūpaṃ chadetvā
B. bhagavā āha nāgarājā yena jambūpati āgachchati tattha mahāgaṅgaṃ nimmini kammajarupaṃ chadetvā
C. bhagavā āha nāgarāja yena jambūpati āgacchati tattha mahāgaṅgaṃ nimmini kammajjarūpaṃ chaddhetvā
D. bhagavā āha nāgarāja yena jambūpati āgacchati tattha mahāgaṅgaṃ nimmini kammajjarūpaṃ chaḍḍetvā
E.
F.
A. nāgakaññāyo sattaratana sune thapetvā kayena kammaṃ karotu vimalādevi piṭṭhe

B. nāgakaññāyo sattarattana suṇo thapetvā kāyena kammaṃ karontu | vimalālādevī jeṭṭha
C. nāgakaññāyo sattaratanaṃ ānetvā suṇe thapetvā kaye kammaṃ karontu vimalādeviṃ pijeṭṭha
D. nāgakaññāyo sattaratanaṃ ānetvā suṇe ṭhapetvā kayena kammaṃ karontu vimalādevī piṭṭhe
E.
F.
A. suṇaṃ karo hutvā sahassanāvaṃ māpetvā kavatta karohi ti |

B. suṇaṃ karo hutvā sahassanāvaṃ māpetvā kayavattaṃ karohī tī |
C. suṇaṃ kāretvā sahassanāvaṃ māpetvā kayavatthaṃ karohī ti |
D. suṇaṃ kāretvā sahassanāvaṃ māpetvā kayavattaṃ karohī ti |
E. sahassanāvaṃ māpetvā
F. [28] sahassanāvaṃ māpetvā
A. so buddhavaccanaṃ sise thapetvā na tathā katvā nāgabhavanato sattaratanaṃ ānetvā suṇekaroti |

B. so buddhavacana sise thapetvā tathā katvā nāgabhavanato sattarattnaṃ āne[ke/v]tvā suṇekaroti |
C. so buddhavacanaṃ sise thapetvā tathā katvā nāgabhavanato [kai/v] sattaratanaṃ ānetvā suṇekaroti |
D. so buddhavacanaṃ sise ṭhapetvā tathā katvā nāgabhavanato sattaratanaṃ āne[kai/v]tvā suṇekaroti |
E.
F.
A. tasmi suṇe kariṃsu | supaṇṇaṃrājā

B. tasmi suṇe karisu | supaṇṇarājā
C. tasmiṃ suṇe kariṃsu bhagavā supaṇṇarājaṃ pakkosi |
D. tasmiṃ suṇe kariṃsu bhagavā supaṇṇarājaṃ pakkosi |
E. [13/r] bhagavā
F. [29] bhagavā
A. sapauttadhāro āgantvā bhante kasmā maṃ pakosi ti |

B. saputtadoro āgantvā bhante kasmā maṃ pakosī ti |
C. supaṇṇarājā saputtadāro āgantvā bhante kasmā maṃ pakkosī ti |
D. supaṇṇarājā saputtadāro āgantvā bhante kasmā maṃ pakkosī ti |
E.
F.
A. bhgavā aha supaṇṇarāja tvaṃ manussarūpaṃ katvā kuṭakammaṃ karohi ti |

B. bhagavā āha supaṇṇarājja tvaṃ manussarupaṃ katvā kuṭakammaṃ karohi ti|
C. bhagavā āha supaṇṇarāja tvaṃ manussarūpaṃ katvā kūṭakammaṃ karohī ti |
D. bhagavā āha supaṇṇarāja tvaṃ manussarūpaṃ katvā kūṭakammaṃ karohī ti |
E.
F.
A. so sādhu bhante sampaṭicchitvā koṭisuvaṇṇaṃ gahetvā āgantvā kuṭikamma akāsi

B. so sādhu bhante ti sampaṭichchitvā koṭisuvaṇṇaṃ gahetvā āgantvā kuṭakammaṃ akāsi
C. so sādhu bhante ti sampaticchitvā koṭisuvaṇṇaṃ gahetvā āgantvā kūṭakammaṃ akāsi |
D. so sādhu bhante ti sampaṭicchitvā koṭisuvaṇṇaṃ gahetvā āgantvā kūṭakammaṃ akāsi |
E.
F.
A. chaddantaṃkulā nisītisahassanāgā āgantvā maṅgalahatthīṭṭḥāne aṭṭhaṃsu |

B. chadantakulā asitisahassanāgā āgantvā maṅgalahatthithāne aṭṭhaṃsu |
C. chaddhantakulā asītisahassanāgā āgantvā maṅgalahatthiṭṭhāne aṭṭhaṃsu |
D. chaddhantakulā asītisahassanāgā āgantvā maṅgalahatthiṭṭhāne aṭṭhaṃsu |
E. [13/v]chaddandakulā asitisahassānāgā
F. [30]chaddantagaṇā asītisahassanāgā
A. balāhakādayo assa āgantvā maṅgalasassane aṭṭhaṃsu |

B. balāhakādayo assā agantvā maṅgala-assaṭṭhāne aṭṭhaṃsu |
C. balāhakādayo assā āgantvā maṅgala-assaṭṭhāne aṭṭhaṃsu |
D. balāhakādayo assā āgantvā maṅgala-assaṭṭhāne aṭṭhaṃsu |
E. balāhakādayo asso
F. balāha[31]kādayo assa
A. karavikādayo sakuṇā āgantvā madhurasaraṃ nicchāresuṃ |

B. karavikādayo sakuṇā āgantvā madhurasaraṃ nichchāresuṃ |
C. karavikādayo sakuṇā āgantvā madhurasaraṃ nicchāresuṃ |
D. karavikādayo sakuṇā āgantvā madhurasaraṃ nicchāresuṃ |
E. karavikādayo sakuṇā
F. karavikādayo sakuṇā
A. suvagaṇā candapupphe gahetvā ā kiṇṇarīkinnarā aggamiṃsu gantvā naccagītakammaṃ akaṃsu

B. suvagaṇā candhapupphe gahetvā āgamiṃsu | kinnarikinnarā āgantvā naccagitākammaṃ akaṃsu |
C. suvagaṇā candhapupphe gahetvā āgamiṃsu | kinnarīkinnarā āgantvā naccagītakammaṃ akaṃsu |
D. suvagaṇā candhapupphe gahetvā āgamiṃsu | kinnarikinnarā āgantvā naccagītakammaṃ akaṃsu |
E.
F. suvagaṇā kinnarīkinnarā
A. gandhabbagaṇā dibbaturiyā[ke/r]ni saṅgidīsu | cātumahārājikā āgantvā cātusu dīsāsu rakkhanti

B. gandhabbagaṇā dibbaturiyāni saṅgadisu | cātumahārājikā gantvā catūsu disāsu rakkhanti |
C. gandhabbagaṇā dibbaturiyāni saṅgidiṃsu | cātumahārājikā āgantvā catūsu disāsu rakkhanti |
D. gandhabbagaṇā dibbaturiyāni saṅgidīṃsu | cātumahārājikā āgantvā catūsu disāsu rakkhanti |
E.
F.
A. etakāni parivārāni veditabbāni |

B. ettakāni parivārāni veditabbāni |
C. etthukāni parivārāni veditabbāni |
D. ettakāni parivārāni veditabbāni |
E.
F.
A. bhagavā hi veḷuvanānine satasahassasuvaṇṇavimāne māpesi |

B. bhagavā pi veḷuvane satasahassasuvaṇavimāṇe māpesi |
C. bhagavā pi veḷuvane satasahassasuvaṇṇavimāne māpesi |
D. bhagavā pi veḷuvane satasahassasuvaṇṇavimāne māpesi |
E. [14/r]bhagavā
F. bhagavā
A. tasmiṃ tasmiṃ vimāne satasahassa sāvakā brahmarūpa viya māpetvā nisīdiṃsu

B. tasmi tasmi vimāne [kai/r] satasahassa sāvakā brahmarupaṃ viya māpetvā nisidisu |
C. tasmiṃ tasmiṃ vimāne satasahassa sāvakā brahmarūpaṃ viya māpetvā nisīdiṃsu |
D. tasmiṃ tasmiṃ vimāne satasahassa sāvakā brahmarūpaṃ viya māpetvā nisīdīsu |
E. satasahas sāvakā
F.
A. nagaramajjhe tasmiṃ vimāne mahā-upāsikā pāsādassahassabhūmitoraṇaṃ settachattaṃ

B. nagaramajjhe tasmi vimāne mahāpādaṃ sahassabhūmitoraṇaṃ settachattaṃ
C. nagaramajjhe tasmiṃ vimāne [ko/r] mahāpāsādaṃ sahassabhummitoraṇaṃ setachattaṃ
D. nagaramajjhe tasmiṃ [ko/r] vimāne mahāpāsādaṃ sahassabhummitoraṇaṃ setachattaṃ
E.
F.
A. kiṅkaṇikadālasaṅghasitaṃ māpesi | tasmiṃ bhagavā brahmarūpaṃ viya māpetvā

B. kiṅkaṇikajālasaṃghusitaṃ māpetvāsi | tasmi bhagavā brahmarupaṃ viya māpetvā
C. kiṃkaraṇikajālasaṃghusitaṃ māpesi | tasmiṃ bhagavā brahmarūpaṃ viya māpetvā
D. kiṃkaṇikajālasaṃghusitaṃ māpesi | tasmiṃ bhagavā brahmarūpaṃ viya māpetvā
E.
F.
A. pabhagaṇānajavaṇṇajatimā hutvā mettākaruṇābalena nimitvā nimitvā |

B. pabhāgaṇanānatthavaṇṇajutimā petvā mettākaruṇābalena nimmitvā
C. pabhāgaṇanānattavaṇṇijutimā hutvā mettākaruṇābalena nimmitvā |
D. pabhāgaṇanānattavaṇṇijutimā hutvā mettākaruṇābalena nimmitvā |
E.
F.
A. uttamarūpadharā dve kaññāyo dvīsu passesu aṭṭhaṃsu upari brahma chattaṃ dhārayi
B. uttamarūpadharā dve kaññāyo dvisu passesu aṭṭhaṃsu | upari brahmā chattaṃ dhārayi
C. uttamarupadharā dve kaññāyo dvīsu passesu aṭṭhaṃsu | upari brahmā chattaṃ dhārayi |
D. uttamarūpadharā dve kaññāyo dvīsu passesu aṭṭhaṃsu | upari brahmā chattaṃ dhārayi |
E.
F.
A. bhagavato sīhapalaṅke ābhūjjitassa paccha sahassagandhabbā anekatariyāni saṅgīdisu

B. bhagavato sihapalaṅke ābhujjitassa pachchato satasahassandhañ ca anekkaturiyāni ssaṅgadisu |
C. bhagavato sīhapallaṃke ābhujjitassa pacchito satasahassagandhabbā anekaturiyāni saṅgidiṃsu |
D. bhagavato sīhapallaṃke ābhujjitassa pacchato satasahassagandhabbā anekaturiyāni saṅgidiṃsu |
E.
F.
A. satasahassagandabā parivāresu |
B. satasahassagandhañ ca parivāresuṃ |
C. satasahassagandhabbā parivāresuṃ |
D. satasahassagandhabbā parivāresuṃ |
E.
F.
A. tato paraṃ rāhulo cakkavattibhaṇḍāgārikaṃ viya hutvā mahākuppinathero dhanapālacakka viya

B. tato paraṃ rāhulo cakkavatticaṇḍāgārikaṃ viya hutvā mahākampinathero dhanalapācakka viya
C. tato paraṃ rāhulo cakkavattibhaṇḍāgārikaṃ viya hutvā mahākappinatthero dhanapālacakkavatti viya
D. tato paraṃ rāhulo cakkavattibhaṇḍāgārikaṃ viya hutvā mahākappinatthero dhanapālacakkavatti viya
E. [14/v]tato paraṃ
F. [32]tato paraṃ
A. parivārehi saha hutvā gaṇanaṃ vācesi | tato paraṃ soḷasahasāvakā cadesarājāno viya
B. parivārehi saha hutvā gaṇaṇaṃ vāpesi | tato paraṃ soḷassasahassasavakā paṃderājāno viya
C. parivārehi saha hutvā gaṇanaṃ vācesi | tato paraṃ soḷasasahassasavakā padesarājāno viya
D. parivārehi saha hutvā gaṇanaṃ vācesi | tato paraṃ soḷasasahassasāvakā padesarājāno viya
E. tato paraṃ
F. tato paraṃ
A. hutvā alāpaṃsallāpaṃ kariṃsu | tato paraṃ suriyo ca cando ca dvārapālavesaṃ akaṃ |

B. hutvā allāpasalāpaṃ karisu | tato paraṃ suriyo ca candho ca dvārapālavesaṃ akaṃsu |
C. hutvā allāpasallāpaṃ kariṃsu | tato paraṃ suriyo ca cando ca dvārapālevesaṃ akaṃsu |
D. hutvā allāpasallāpaṃ kariṃsu | tato paraṃ suriyo ca cando ca dvārapālavesaṃ akaṃsu |
E. tato paraṃ
F.
A. heṭṭḥā sopāṇe [ke/v] ni ākāsaṃcāriniyo devadittaro tantakaradayo akaṃsu |

B. [kai/v] heṭṭhā sopāṇe ākāsaṃ pāniriyo devadhittaro tantakammādayo akaṃsu |
C. heṭṭhā sopāṇe ākāsacāriniyo devadhitaro tantavāyakammā[ko/v]dayo akaṃsu |
D. heṭṭhā sopāṇe ākāsacāriniyo devadhitaro tantavāyakammādayo akaṃsu |
E. heṭṭhā sopāṇe
F. heṭṭhā sopāṇe
A. pathavī phalimayo hoti bahi asītihatthabbedho suvaṇṇapākāro hoti

B. pathavi phalikamayo hoti bali asitihatthubbedho suvaṇṇakāro hoti
C. pathavi phalikamayo ahosi | bahi asītihatthubbedho suvaṇṇapākāro hoti |
D. paṭhavi phalikama[ko/v]yo ahosi | bahi asītihatthubbedho suvaṇṇapākāro hoti |
E.
F.
A. dvīsu passesu satasahassakuñjaro bandhanti | bahi mehamabhūmi hoti phalikapākāro hoti

B. dvisu passesu satasahassakañjarā bandhanti | hi hedomabhūmmi hoti phalikapākāro hoti
C. dvīsu passesu satasahassakuñjarā bandhanti | bahi hemabhummi phalikapākāro hoti |
D. dvīsu passesuṃ satasahassakuñjarā bandhanti | bahi hemabhummi phalikapākāro hoti |
E. [15/r]dvisu passes
F. [34]dvīsu passesu
A. tathā dīsu passesu satasahassasindavāyo bandhanti bahi sohibhūmmi hoti

B. tathā dvisu satasahassasindhavāyo bandhanti | bahi lohitabhūmmi hoti
C. tathā dvīsu passesu satasahassasindhavāyo bandhanti | bahi lohitabhūmmi hoti |
D. tathā dvīsu passesu satasahassasindhavāyo bandhanti | bahi lohitabhūmi hoti |
E. dvisu masesu
F. dvīsu passesu
A. maṇīpākāro hoti dvīsu passesu satasahassasenāyo tiṭṭhanti | bahi vajirabhūmmi hoti maṃsāragallapākāro hoti
B. maṇipākāro hoti dvisu passesu satasahassasenāyo tiṭṭhanti | bahi vajirabhūmi hoti masāragallapākāro hoti
C. maṇipākāro hoti | dvīsu passesu satasahassasenāyo tiṭṭhanti | bahi vajjirabhūmmi hoti maṃsāragallapākāro hoti |
D. maṇipākāro hoti | dvīsu passesu satasahassasenāyo tiṭṭhanti | bahi vajjirabhūmi hoti maṃsāragallapākāro hoti |
E. dvisu pasesu
F. dvīsu passesu
A. dvīsu passesu satasahassasenāyo tiṭṭhanti | bahi tāmbalohabhūmmiṃ hoti

B. dvisu passesu satasahassasenāyo tiṭṭhanti | bahi tāmbalopābhūmmi hoti ayopākāro hoti
C. dvīsu passesu satasahassasenāyo tiṭṭhanti | bahi tāmbalohabhummi hoti | ayopākāro hoti |
D. dvīsu passesu satasahassasenāyo tiṭṭhanti | bahi tāmbalohabhūmi hoti | ayopākāro hoti |
E. dvisu pasesu
F. dvīsu passesu
A. dvīsu passesu satasahassasatthāsenāyo tiṭṭhanti bahi kabhūmmiṃ hoti tāmbalohapākāro hoti |

B. dvisu passesu sahassasatthasenāyo tiṭṭhanti | bahi kaṃsabhūmmi hoti tāmbalopāpākāro hoti
C. dvisu passesu satasahassasatthasenāyo tiṭṭhanti | bahi kaṃsabhūmmi hoti | tāmbalohapākāro hoti |
D. dvīsu passesu satasahassasatthasenāyo tiṭṭhanti | bahi kaṃsabhūmi hoti | tāmbalohapākāro hoti |
E. dvisu pasesu
F.
A. dvīsu passesu satasahassakhagācammasenāyo tiṭṭhanti | bahi hiṅgubhūmmiṃ hoti

B. dvisu passesu satasahassakhettadhammasenāyo tiṭṭhanti | bahi hiṅgabhūmmi hoti
C. dvīsu passesu satasahassakhaggacammasenāyo tiṭṭhanti | bahi hiṅgubhūmmi hoti |
D. dvīsu passesu satasahassakhaggacammasenāyo tiṭṭhanti | bahi hiṅgubhūmi hoti |
E.
F.
A. kaṃsapākāro hoti dvisu passesu anekāsenā hoti tiṭṭhanti

B. kasapākāro hoti dvisu passesu ane[ko/r]kāsenāyo tiṭṭhanti
C. kaṃsapākāro hoti | dvisu passesu anekasenāyo tiṭṭhanti |
D. kaṃsapākāro hoti | dvīsu passesu anekasenāyo tiṭṭhanti |
E.
F.
A. dakkhiṇapasse sāriputto senāpati viya hutvā satasahassaparivārehi satahatthā kamma karonte

B. dakkhiṇṇapasse sāriputto senāpati viya hutvā satasahassaparivārehi sahattha kamma karonte
C. dakkhiṇapasse sāriputto[kau/r]senāpati vi hutvā satasahassaparivārehi sahatthaṃ kammaṃ karonto
D. dakkhiṇapasse sāriputto senāpati viya hutvā sata[kau/r]sahassaparivārehi sahatthaṃ kammaṃ karonto |
E. [15/v]dikkhiṇapasse sāriputtathero
F. [35]dakkhiṇapassse sāriputtatthero
A. navakammikā hutvā vāpasse ca moggalāno tathā vasati

B. navakammikā hutvā vāmapasse ca moggalāno tathā vassati |
C. navakammiko hutvā vamapasse ca moggallāno tathā vasati |
D. navakammiko hutvā vāmapasse ca moggallāno tathā vasati |
E. vāpase moggalāno
F. vāmapasse moggallāno
A. tassa bahi mahābrāhmagaṇā kuṭakammādayo kariṃsu [kai/r]

B. tassa bahi mahābrahmagaṇā kuṭakammādayo karisu |
C. tassa bahi mahābrahmagaṇā kūṭakammādayo kariṃsu |
D. tassa bahi mahābrahmagaṇā kuṭakammādayo kariṃsu |
E. tassa bahi
F. tassa bahi
A. tato paraṃ hemasuṇaṃ hoti tasmi sujātā parivārehi saha vasanti |

B. tato paraṃ hemasuṇaṃ hoti tasmisu sujātā parivārehi saha vassati |
C. tato paraṃ hemasuṇaṃ hoti | tasmiṃ sujātā parivārehi saha vasati |
D. tato paraṃ hemasuṇaṃ hoti | tasmiṃ sujātā parivārehi saha vasati |
E. tato paraṃ
F. [36]tato paraṃ
A. tato paraṃ rajjaṭasuṇaṃ hoti tasmiṃ sudhammā parivārehi saha vikayati |

B. tato paraṃ rajaṭasuṇaṃ hoti tasmi sudhammā parivārehi saha vikayati |
C. tato paraṃ rajaṭasuṇaṃ hoti | tasmiṃ sudhammā parivārehi saha vikayati |
D. tato paraṃ rajaṭasuṇaṃ hoti | tasmī sudhammā parivārehi saha vikayati |
E. [16/r]tato paraṃ rajaṭasuṇaṃ hoti |
F.
A. ito paraṃ vividhavatthasuṇaṃ atthi tasmi sucittā parivārehi saha vikayati |

B. tato paraṃ vidhadhavatthusuṇaṃ atthi sucittā parivārehi saha kaviyati |
C. tato paraṃ vividhavatthusuṇaṃ atthi | tasmiṃ sucittā parivārehi saha vikayati |
D. tato paraṃ vividhavatthusuṇaṃ atthi | tasmiṃ sucittā parivārehi saha vikayati |
E. tato paraṃ
F. tato paraṃ
A. tato paraṃ phalaphalāsuṇaṃ hoti | tasmiṃ sunando parivārehi vikayati |

B. tato paraṃ phalāphalasuṇaṃ hoti | tasmi sanandhā parivārehi saha vikayati |
C. tato paraṃ phallāphalasuṇaṃ hoti | tasmiṃ sunandhā parivārehi saha vikayati |
D. tato paraṃ phalāphalasuṇaṃ hoti | tasmi sunandhā parivārehi saha vikayati |
E. [16/v]tato paraṃ
F. [37]tato paraṃ
A. tato paraṃ tambasasurasuṇaṃ hoti tasmiṃ parivārehi saha vikayati

B. tato paraṃ tambalasuṇaṃ hoti tasmi candhimadevī parivārehi saha vikayati |
C. tato paraṃ tambalasuṇaṃ hoti | tasmiṃ candipadevi parivārehi saha vikayati |
D. tato paraṃ tambalasuṇaṃ hoti | tasmiṃ candipadevī parivārehi saha vikayati |
E. tato paraṃ
F. tato paraṃ
A.
B. tato paraṃ bhattaṃsuṇaṃ hoti tasmi gandhabbadeviṃ parivārehi saha vikayati |
C. tato paraṃ bhattasuṇaṃ hoti | tasmiṃ gandhabbadevi parivārehi saha vikayati |
D. tato paraṃ bhattasuṇaṃ hoti | tasmiṃ gandhabbadevī parivārehi saha vikayati |
E. tato paraṃ bhattasuṇā hoti
F.
A.
B. tato paraṃ machchamaṃsaṃsuṇaṃ hoti tasmi kinnari parivarehi saha vikayati |
C. tato paraṃ macchamaṃsasurasuṇaṃ hoti | tasmiṃ kinnari parivārehi saha vikayati |
D. tato paraṃ macchamaṃsasukarasuṇaṃ hoti | tasmiṃ kinnarī parivārehi saha vikayati |
E. tato paraṃ machchamaṅsasuṇaṃ hoti |
F.
A. bahi ca nāgamāṇavā ca nāgakaññāyo ca udakahārigakummaṃ kariṃsu

B. bahi ca nāggamāṇavā ca nāggakaññāyo ca uda[ko/v]kahārikakammaṃ karisu |
C. bahi ca nāgamāṇavā ca nāgakaññāyo ca udakahārigakammaṃ kariṃsu |
D. bahi ca nāgamāṇavā ca nāgakaññāyo ca udakahāritakammaṃ kariṃsu |
E. bahi ca nāgamaṇavā ca nāgakaññāyo ca
F.
A. bahi ca uyānapokkharaṇiṃ māpetvā bhagavā ettakaṃ vidhi katvā mahārajavesaṃ akāsi |

B. bahi ca uyānapokkharaṇi māpetvā bhagavā ekattakaṃ vidhi katvā mahārājavesaṃ akāsi |
C. bahi ca uyyānapokkharaṇiṃ māpetvā[kau/v]bhagavā ettakaṃ vidhiṃ katvā mahārājavesaṃ akāsi |
D. bahi ca uyyānapokkharaṇiṃ māpetvā bhagavā[kau/v]ettakaṃ vidhiṃ katvā mahārājavesaṃ akāsi |
E. bahi ca uyānapokkhani māpetvā
F.
A. tadā jambūpatīrājā eka satasahassa-amaccaparivāro hutvā caturaṅganiyo senāya nikkhami |

B. tadā jambūpatirājā ekasatarājūhi sahasatasahassa-amaccaparivāro hutvā caturaṅganiyā senāya nikkhami |
C. tadā jambūpatirājā ekasatarājūhi satasahassa-amaccaparivārehi caturaṅginiyā senāya nagarā nikkhami |
D. tadā jambūpatirājā ekasatarājūhi satasahassa-amaccaparivārehi caturaṅginiyā senāya nagarā nikkhami |
E. [17/r]tadā jambūpatirājā ekasatarājūhi satasahassa-amacaparivāro hutvā caturaṅga senāya nikkhami
F.
A. tadā so cintesi ākāsena gacchāmi udāhu pathaviṃ gacchāmī ti

B. tadā so cintesi ākāsena gachchāmi odāhu pathaviyaṃ gachchāmī ti
C. tadā so cintesi ākāsena gacchāmi udāhu pathaviyaṃ gacchāmī ti |
D. tadā so cintesi ākāsena gacchāmi udāhu paṭhaviyaṃ gacchāmī ti |
E. tadā so cintisi ākāsena
F.
A. so cintesi ākāsena ce gato me idaṃ paraṃ na vaḍhisati pathavīyaṃ ce gato me

B. so puna cintesi ākāsena ce gato me iddhi paraṃ na vaḍhḍhissati pathavīyaṃ ce gato me
C. so pana cintesi ākāsena ce gato me iddhi paraṃ na vuḍhissati pathaviyaṃ ce gato me
D. so pana cintesi ākāsena ce gato me iddhi paraṃ na vuḍhissati paṭhaviyaṃ ce gato me
E. ce kagato me iddi paraṃ na vaḍhissati pathaviyaṃ ce gako
F.
A. iddi pari vaḍhissatī ti cintetvā hatthīgande thatvā pāyāsi |

B. iddi paraṃ vaḍhḍhissatī ti cintetvā hatthagandhe thatvā pāyasi |
C. iddhi paraṃ vuḍhissatī ti | cintetvā hatthikhandhe thapetvā pāyāsi |
D. iddhī paraṃ vuḍhissatī ti | cintetvā hatthikhandhe ṭhapetvā pāyāsi |
E. indi paraṃ vaḍhissatī ti cintetvā hatthikhande thapetvā pāyāsi
F.
A. tato ca pana evaṃ cintesi rājādhirājassa guṇadassanakāle me jayo ce hoti candimasuriyehi

B. tato pana evaṃ cintesi rājādhirājassa guṇaṃdassanakālle me jayo ce hoti candhasuriyehi
C. tato ca pana evaṃ cintesi rājādhirājassa guṇaṃdassanakāle me jayo ce hoti candasuriyehi
D. tato ca pana evaṃ cintesi rājādhirājassa guṇaṃdassanakāle me jayo ce hoti candasuriyehi
E. tadā [17/v] eva cintesi
F. [40] evaṃ cintesi
A. yujjissāmi me parā[kai/v]jayyo ce hoti ekasatarājāno dassāmī ti |

B. yujjhissāmi me carājjayo ce yo hotti ekasatarājāno dassāmī ti
C. saha yujjhissāmi me aparāyo ce hoti ekasatarājāno dassāmī ti |
D. saha yujjhissāmi me aparājayo ce hoti ekasatarājāno dassāmī ti |
E.
F.
A. cintetvā manasikatvā pāyāsi|

B. cintetvā manasi pāyāsi |
C. cintetvā manasikatvā pāyāsi |
D. cintetvā manasikatvā pāyāsi |
E.
F.
A. tadā bhagavā dibbacakkhunā āgataṃ rājānaṃ disvā māgasāmaṇeraṃ pakkositvā samaṇera

B. tadā bhagavā dibbacakkhunā āgataṃ rājānaṃ disvā māghasāmaṇeraṃ pakositvā sāmaṇera
C. tadā bhagavā dibbacakkhunā āgataṃ rājānaṃ disvā māghasāmaṇeraṃ pakkositvā sāmaṇera
D. tadā bhagavā dibbacakkhunā āgataṃ rājānaṃ disvā māghasāmaṇeraṃ pakkositvā sāmaṇera
E. māghasāmaṇeraṃ pakkositvā
F. māgha[41]sāmaṇeraṃ pakkositvā
A. gaccha tvaṃ saṭṭhiyojanamaggaṃ sakhipāhi ti āṇāpesi | māggasāmaṇero gantvā iddhiyā

B. gachcha tvaṃ saṭṭhiyojanamaggaṃ saṃkhipāhī ti āṇepesi | māghasāmaṇero gantvā [kau/r] iddhiyā
C. gaccha tvaṃ saṭṭhiyojanaṃmaggaṃ saṃkhipāhī ti āṇāpesi | māghasāmaṇero gantvā iddhiyā
D. gaccha tvaṃ saṭṭhiyojanaṃmaggaṃ saṃkhipāhī ti āṇāpesi | māghasāmaṇero gantvā iddhiyā
E. [18/r] māghasamaṇero gantvā
F.
A. maggaṃ saṃkhipi nadīkhānudadī nissiṃsu samatalaṃ ahosi |

B. maggaṃ khipi nadikhānudakādini nassisu samattalaṃ ahosi |
C. maggaṃ saṃkhipi | nadikhāṇukādīni[kaṃ/r] nassiṃsu samatalaṃ ahosi |
D. maggaṃ saṃkhipi | nadīkhāṇukā[kaṃ/r]dīni nassiṃsu samatalaṃ ahosi |
E.
F.
A. raja pi taṃ maggaṃ pāto va gantvā suriye anuṭṭhite yeva buddassa piṭṭhithānaṃ
B. rājā pi maggaṃ pāto va gantvā suriye anuṭṭhite yeva buddhassa piṭṭhithānaṃ
C. rājā pi maggaṃ pāto va gantvā suriye anaṭṭhite yeva buddhassa jetavanapiṭṭhithānaṃ
D. rājā pi maggaṃ pāto va gantvā suriye anuṭṭhite yeva buddhassa jetavanapiṭṭhithānaṃ
E. raja taṃ maggaṃ pāto va gantvā
F. rajā taṃ maggaṃ pāto va gantvā
A. hatthīkhandavaraṃtato hutvā | gatokāle bhagavā dūtabhāvaṃ karissāmī ti cintetvā māghasāmaṇeraṃ

B. hatthikhandhavaratato hutvā | gatakāle bhagavā dūtabhāvaṃ karissamī ti cintetvā māghasāmaṇeraṃ
C. hatthikhandhavaragato hutvā | gatakāle bhagavā dūtabhāvaṃ karissāmi ti cintetvā māghasāmaṇeraṃ
D. hatthikhandhavaragato hutvā | gatakāle bhagavā dūtabhāvaṃ karissāmī ti cintetvā māghasāmaṇeraṃ
E.
F.
A. pakositvā māggasāmaṇera gaccha tvaṃ eso rājā pādena pathavīyaṃ akkamitvā āgacchatu
B. pakositvā sāmaṇeraṃ gaccha tvaṃ eso rājā pādena pathavīyaṃ akkamitvā āgacchatu
C. pakkositvā sāmaṇera gaccha tvaṃ eso rājā pādena pathaviyaṃ akamitvā āgacchatū ti
D. pakkositvā sāmaṇera gaccha tvaṃ eso rājā pādena pathaviyaṃ akkamitvā āgacchatū ti
E.
F.
A. vadehi ti āṇāpesi | so rājādūtarūpaṃ katvā rājapurato thatvā āha

B. vadehī ti āṇāpesi | so rājadūtarupaṃ katvā rājapurato thatvā āha
C. vadehī ti āṇāpesi | so sāmaṇero rājadūtarūpaṃ katvā rājapurato thatvā āha
D. vadehī ti āṇāpesi | so sāmaṇero rājadūtarūpaṃ katvā rājapūrato ṭhatvā āha
E.
F.
A. mahārājahatthīkhandato otarāhi ti | jambūpatirājā kumpanto balanikāye āṇāpesi bhonto etaṃ

B. mahārājahatthikhandhato otarāhī ti | jambūpatirājā kuppanto balanikāye āṇāpesi bhonto etaṃ
C. mahārājahatthikhandhato otarāhī ti | jambūpatirājā kuppanto balanikāye āṇāpesi bhonto etaṃ
D. mahārājahatthikhandhato otarāhī ti | jambūpatirājā kupanto balanikāye āṇāpesi bhonto etaṃ
E. [18/v]mahārāja jambūpatirājā ettha
F. [42]mahārāja jambūpatirājā
A. māretha khippaṃ gacchāatha khippa gacchāmāpethāti |

B. māretha khippaṃ gachchā hāpethāti |
C. māretha khippaṃ gacchatha khippaṃ taṃ gāhāpethāti |
D. māretha khippaṃ gacchatha khippaṃ taṃ gāhāpethāti |
E. māretha
F.
A. sabbe yodhā gatakāle bhūmmiṃ māletvā jaggati ravi bahū palāyiṃsu |

B. sabbe yodhā gatakāle bhūmmi pāletvā jaggati vira bahū palāyisu |
C. sabbesaṃ yodhānaṃ gatakāle bhummi cāletvā jaggati ravi bahū palāyiṃsu |
D. sabbesaṃ yodhānaṃ gatakāle bhūmi cāletvā jaggati ravi bahū palāyiṃsu |
E.
F.
A. sāmaṇero bheraverūpaṃ nimmitvā gantvā vāladdi gahetvā khipi |

B. sāmanero bheravirūmaṃ nimmitvā gantvā vāladi gahetvā khipi |
C. sāmaṇero bheravarūpaṃ nimmitvā gantvā vāladhiṃ gahetvā khipi |
D. sāmaṇero bheravarūpaṃ nimmitvā gantvā hatthivāladhiṃ gahetvā khipi |
E.
F.
A. rājā bhita[ko/r]sito hutvā pādena maggaṃ paṭipajji

B. rājābhitasito hutvā pādena maggaṃ patipajji |
C. rājā bhittasito hutvā pādena maggaṃ paṭipajji |
D. rājā bhitatasito hūtvā pādena maggaṃ paṭipajji |
E.
F.
A. purato satasahassa-amaccā paṭipajjanti pacchato ekasatarājāno parivāriṃsu

B. purato satasahassa-amuccā patipajanti paccato ekasatarājāno parivāriṃsu
C. purato satasahassa-amaccā paṭipajanti | gacchato ekasatarājāno parivāriṃsu | [kaṃ/v]
D. purato satasahassa-amaccā paṭipajanti | pacchato ekasata[kaṃ/v]rājano parivāriṃsu |
E.
F.
A. sabbe balagāma bahibahithāne aṭṭhaṃsu |

B. sabbe balaggā bahithāne aṭṭhaṃsu | [kau/v]
C. sabbe balattā bahithāne aṭṭhaṃsu |
D. sabbe balattā bahithāne aṭṭhaṃsu |
E.
F.
A. rājā pi maṇiṃ-upāhaṇaṃ patimuñcitvā ussavisaṃ ādāya maggaṃ pāyāsi |

B. rājā pi maṇi-upāmāṇaṃ patimuñcitvā ussuvissaṃ ādāya maggaṃ pāsi |
C. rājā pi maṇi-upāhana patimuñcitvā ussuvisaṃ ādāya maggaṃ pāyāsi |
D. rājā pi maṇi-upāhanaṃ patimuñcitvā ussuvīsaṃ ādāya maggaṃ pāyāsi |
E.
F.
A. tadā jambūpati gaṅgāya tire sabhaṇḍikaṃ sahassanāvaṃ passi ida nagaraṃ mahānagaraṃ
B. tadā jambūpatirājā gaṅgāya tire bhaṇḍikaṃ sahassanāvaṃ passi idaṃ nagaraṃ mahānagaraṃ
C. tadā jambūpati gaṅgāya tire sabhaṇḍikaṃ sahassanāvaṃ passi idaṃ nagaraṃ mahānagaraṃ
D. tadā jambūpati gaṅgāya tīre sabhaṇḍikaṃ sahassanāvaṃ passi idaṃ nagaraṃ mahānagaraṃ
E.
F.
A. gahetabbaṃ tato gantvā satarattanasuṇe passi

B. gahetabbaṃ tato gantvā sattharattanasune passi |
C. gahetabban ti | tato gantvā sattaratanasuṇe passi idaṃ mama bharaṇato pavarataraṃ ti
D. gahetabban ti | tato gantvā sattaratanasuṇe passi idaṃ mama bharaṇato pavarataraṃ ti
E.
F.
A. vimalādevī āha mahārāja udakaṃ gaṇhāhi ti |

B. vimālādevī āha mahārāja udakaṃ gaṇhāhī ti |
C. utrāsācitto ahosi | purato gantvā vimalādevi āha mahārāja udakaṃ gaṇhāhi ti |
D. utrāsācitto ahosi | purato gantvā vimalādevī āha mahārāja udakaṃ gaṇhāhī ti |
E.
F. [44] mahārāja
A. jambūpatirājā taṃ disvā ayaṃ pavaro ti cintesi purato gantvā suvaṇakuṭaṃ

B. jambūpatirājā taṃ disvā ayaṃ pavaratarā ti cintesi purato gantvā suvaṇṇabharaṇakuṭaṃ
C. jambūpatirājā taṃ disvā ayaṃ pavaratarā ti cintesi | purato gantvā suvaṇṇabharaṇakuṭaṃ
D. jambūpatirājā taṃ disvā ayaṃ pavaratarā ti cintesi | pūrato gantvā suvaṇṇabharaṇakūṭaṃ
E. [19/r] ayaṃ pavaraṃ pūrato gantvā
F. purato gantvā
A. disvā thito va passati idaṃ mama bharaṇato pavarasaraṃ ti utrāsacinto ahosi

B. disvā thito vassa passati idaṃ mama bharaṇarato pavaratara ti utrāsacitto ahosi |
C. disvā thito va passati idaṃ mama bharaṇato pavarataraṃ ti utrāsacitto ahosi |
D. disvā ṭhito va passati idaṃ mama bharaṇato pavarataraṃ ti utrāsacitto ahosi |
E. idaṃ mama baraṇato pavaraṃtaraṃ
F.
A. purato gantvā chaḷantakūlā asītisahassānāge disvā thito va passatha mama nāge ativarā ti |
B. purato gantvā taddhantakulā asītisahassanāge disvā thito va passatha mama nāgehi ativarā ti
C. purato gantvā chaddhantakule asītisahassanāge disvā thito va passati mama nāgehi ativarā ti |
D. purato gantvā chaddhantakule asītisahassanāge disvā ṭhito va passati mama nāgehi ativarā ti |
E. [19/v] chaddanta
F.
A. tato gantvā balāhakādayo asaṃ passi ete me ativarā ti cintetvā

B. tato gantvā balahakādayo asse passi | ete me ativarā ti cintetvā
C. tato gantvā balāhakādayo asse passi ete me ativarā ti cintetvā |
D. tato gantvā balāhakādayo asse passi ete me ativarā ti cintetvā |
E. tato gantvā ete me atipavarā
F. [45]tato gantvā
A. tato gantvā karavikasaddaṃ assosi aho vata madhuro mama turiyehi ativaro ti
B. tato gantvā karavikasaddhaṃ assosi aho vata madhuro mama turiyehi ativaro ti
C. tato gantvā karavikasaddhaṃ assosi aho vata mama madhuro[kaḥ/r]turiyehi ativaro ti |
D. tato gantvā karavikasaddaṃ assosi a[kaḥ/r]ho vata mama madhuro turiyehi ativaro ti |
E. tato gantvā karavikasadda asosi
F. tato gantvā
A. tato pakkatuṃ nāsakkhi | māghasāmaṇero māṇavarūpaṃ katvā āgantvā āha mahārājā mā

B. tato pakkāmituṃ nāsakkhi | māghasāmaṇero mānavarupaṃ katvā āgantvā āha mahārāja mā
C. tato pakkamituṃ nāsakkhi | māghasāmaṇero māṇavarūpaṃ katvā āgantvā āha mahārājā mā
D. tato pakkamituṃ nāsakkhi | māghasāmaṇero māṇavarūpaṃ katvā āgantvā āha mahārāja mā
E. cakkamituṃ nāsakkhi [110/r]māghasammaṇero mahārāja
F. [46] māghasāmaṇero āha mahārāja
A. tiṭṭha [ko/v] sakaturiyasaddaṃ mā tulā ehi taramāno gacchāhi ti |

B. tiṭṭha sakaturiyasaddhaṃ mā suṇaṃ | ehi taramāno gachchāhī ti |
C. tiṭṭha saksturiyasaddhaṃ mā suṇa ehi taramāno gacchāhī ti |
D. tiṭṭha sakaturiyasaddaṃ mā suṇa ehi taramāno gacchāhī ti |
E.
F.
A. jambūpatirājā pūrato gantvā disvā candapupphaṃ issite suvaṇagaṇe passi

B. jambūpati[kaṃ/p]rājā puranoto gantvā disvā candhapuppha issāte suvagaṇe passi
C. jambūpatirājā purato gantvā disvā candhapupphaṃ issite suvagaṇe passi |
D. jambūpatirājā purato gantvā disvā candhapupphaṃ issite suvagaṇe passi |
E. purato gantvā
F. purato gantvā
A. pūrato gantvā
B. purato gantvā
C. tato gantvā naccantiyo saṅgītiyo kinnare passi etā naccanti me bhiriyato surūpavati
D. tato gantvā naccantiyo saṅgītiyo kinnare passi etā naccanti me bhariyato surūpavatī
E. tato gantvā etā me bhiriyāto sarapavati
F. tato gantvā
A.
B.
C. ti cintetvā purato gantvā disvā gandhabbaturiyāyo assosi |
D. ti cintetvā purato gantvā disvā gandhabbaturiyāyo assosi |
E. purato gantvā gandabbaturiyo assosi
F. [47] purato gantvā
A. catusu disāsu rakkhante cātumahārājike disvā ime rājādhirāja bhavissanti ti cintesi

B. catūsu disāsu vikkhante cātumahārājike disvā ime rājā bhavissanti cintesi
C. purato gantvā catūsu disāsu rakkhante cātumahārājike disvā ime rājādhirājā bhavissantī ti cintesi |
D. purato gantvā catūsu disāsu rakkhante cātumahārājike disvā ime rājādhirājā bhavissantī ti cintesi |
E. [110/v]purato gantvā cātumahārājike disvā
F. cātumahārājike disvā
A. bhitasito hutvā nisīda nisajjaṃ ārabbhi | māghasāmaṇero āha mahāja mā nisajja mahājā
B. bhitasito hutvā nisidanaṃsajjaṃ ārabbhi | māghasāmaṇero āha mahārājja mā nisajja mahārājā
C. bhītasito hutvā nisīdi nisajjaṃ ārabbhi | māghasāmaṇero āha mahārājā mā nisajja mahārājā
D. bhitasito hutvā nisīdi nisajjaṃ ārabbhi | māghasāmaṇero āha mahārāja mā nisajja mahārāja
E. bhitatasito nisajjaṃ māghasāmaṇera āha
F.
A. dhirājā purato vasati ete disarakkhapālā ti | rājā jambūpati taṃ sutvā cintesi ete rakkhapālā
B. dhirājā purito vassati ete disarakkhapāsā ti | rājā jambūpati taṃ sutvā cintesi | ete rakkhapāsā
C. rājādhirājā purato vasati ete disarakkhapālā ti | rājā jambūpati taṃ sutvā cintesi ete rakkhapālā
D. rājādhirājā purato vasati ete disarakkhapālā ti | rājā jambūpati taṃ sutvā cintesi ete rakkhapālā
E. taṃ sutvā cintesi
F.
A. yadā hoti tathā rājādhirāja ativarataro bhavissati cintetvā purato gantvā uyāne
B. yathā honti tathā rājādhirājā ativarataro bhavissatī ti cintetvā purato gantvā uyāne
C. yathā honti tathā rājādhirājā ativarataro bhavissatī ti cintetvā purato gantvā uyyāne [kaḥ/v]
D. yathā honti tathā rājādhirājā ativarataro bhavissatī ti cintetvā purato gantvā uyyāne
E. iti cintetvā
F.
A. pokkharaṇī passi purato gantvā udakahāke nāgakaññāye ca nāgataruṇe ca passi

B. pokkharaṇi passi puratto gantvā udakahārike nāgakaññāyo ca nāgataruṇe ca passi
C. pokkharaṇiṃ passi | purato gantvā udakahārike nāgakaññāyo ca nāgataruṇe ca passi |
D. pokkha[kaḥ/v]raṇiṃ passi | purato gantvā udakahārike nāgakaññāyo ca nāgataruṇe ca passi |
E. [120/r] purato gantvā
F.
A. tato gantvā macchamaṃsasudakasuṇe pāpuṇi | kinnarīkīnnarā ahaṃsu bho khatiya

B. tato gantvā machchamaṃsuṃrudakasuṇe pāpuṇi | kinnarikinnarā ahaṃsu bho khattiya
C. tato gantvā macchamaṃsasurudakasuṇe pāpuṇi | kinnarīkinnarā ahaṃsu bho khattiya
D. tato gantvā macchamaṃsasurudakasuṇe pāpuṇi | kinnarīkinnarā āhasuṃ bho khattiya
E. tato paraṃ gantvā machamaṃsasaḍhodo puṇi kinnarikinnarā bho khattiya
F. [49]tato gantvā
A.saha amaccehi ehi suraṃ piva masaṃ khādāti |

B. saha amaccehi ehi suraṃ pivaraṃ maṃsaṃ khādati |
C. saha amaccehi ehi suraṃ piva maṃsaṃ khādāti |
D. saha amaccehi ehi suraṃ piva maṃsaṃ khādāti |
E. ehi
F.
A. rājā taṃ disvā manasā cintesi ayaṃ suṇapati me pavaratarā ti

B. rājā taṃ disvā manasā cintesi ayaṃ suṇaṃpati me bhiriyā pavaratarā ti
C. rājā taṃ disvā manasā cintesi ayaṃ suṇapati me deviyā pavaratarā ti |
D. rājā taṃ disvā manasā cintesi ayaṃ suṇapati me deviyā pavaratarā ti |
E. rājā taṃ disvā
F. rājā taṃ disvā
A. cintetvā purato gantvā bhattasuṇaṃ pāpuṇi

B. cintetvā purato gantvā bhattasuṇa pāpuṇi |
C. cintetvā purato gantvā bhattasuṇaṃ pāpuṇi |
D. cintetvā purato gantvā bhattasuṇaṃ pāpuṇi |
E. [120/v] ito cintetvā purato gantvā
F. [50] iti cintetvā
A. gandabbedevi āha bho khattiya amaccagaṇehi saha ehi bhattamūllaṃ detha bhūñjathā ti |
B. gandhabbadevi āha bho khattiya amaccegaṇehi saha ehi bhattasuṇaṃ detha[kaṃ/v] bhuñjathā ti |
C. gandhabbadevī āha bho khattiya amaccagaṇehi saha ehi bhattamūlaṃ detha bhuñjathā ti |
D. gandhabbadevī āha bho khattiya amaccagaṇehi saha ehi bhattamūlaṃ detha bhuñjathā ti |
E. bho khattiya
F.
A. rājā taṃ disvā cintesi ayaṃ me deviyā pavaratarā ti

B. rājā taṃ disvā cintesi ayaṃ mama devīyā pavaratarā ti
C. rājā taṃ disvā cintesi ayaṃ mama deviyā pavaratarā ti |
D. rājā taṃ disvā cintesi aya mama deviyā pavaratarā ti |
F.
A. cintetvā [kau/r] tato gantvā tāmbalasuṇaṃ pāpuṇi |

B. cintetvā tato gantvā tambalasuṇaṃ pāpuṇi |
C. cintetvā tato gantvā tambulasuṇaṃ pāpuṇi |
D. cintetvā tato gantvā tambulasuṇaṃ pāpuṇi |
E. tato gantvā taṇdasasuḍhā pāpuṇi
F.
A. candimadevī āha bho rāja tāmbalamūlaṃ dehi khādāti | rājā taṃ disvā hasati
B. candhimādevi āha bho rāja tambalamulaṃ ehi khādāti | rājā taṃ disvā hasati
C. candhimadevi āha bho rājā tambulamūlaṃ dehi khādāti | rājā taṃ disvā hasati |
D. candhimadevi āha bho rāja tambulamūlaṃ dehi khādāti | rājā taṃ disvā hasati |
E. mahārāja
F. [51] mahārāja
A. pūrato gantvā pupphasuṇaṃ pāpuṇi |

B. purato gantvā pupphasuṇaṃ pāpuṇi |
C. purato gantvā pupphasuṇaṃ pāpuṇi |
D. purato gantvā pupphasuṇaṃ pāpuṇi |
E. [130/r]purato gantvā
F. purato gantvā
A. suriyadevi āha mahārāja ehi pupphamūlaṃ dehi piladdāti |

B. suriyadevi āha mahārāja ehi pupphamūlaṃ dehi pilandhāti |
C. suriyadevī āha mahārāja ehi pupphamūlaṃ dehi pilandhāti |
D. suriyadevī āha mahārāja ehi pupphamūlam dehi pilandhāti |
E. mahārāja pupphamūlaṃ dehi
F.
A. rājā taṃ disvā cintesi mama bhiriyā imā yadāsi hoti yathā tathā ni hoti
B. rājā taṃ disvā cintesi mama bhiriyā imā yadāsi hoti yathā tathā na hotī ti
C. rājā taṃ disvā cintesi mama bhiriyā imā yadāsī hoti yathā tathā na hotī ti |
D. rājā taṃ disvā cintesi mama bhiriyā imā yadāsī hoti yathā tathā na hotī ti |
F. rājā taṃ sutvā
A. cintetvā rājā lajjamāno hutvā pūrato gantvā phalāphalasuṇaṃ pāpuṇi |

B. cintetvā rājā lajjamāno hutvā purato gantvā phalāphalasuṇaṃ pāpuṇi |
C. cintetvā rājā lajjamāno hutvā purato gantvā phalā[kha/r]phalasuṇaṃ pāpuṇi |
D. cintetvā rājā lajjamāno hutvā purato gantvā phalā[kha/r]phalasuṇaṃ pāpuṇi |
E. purato gantvā
F.
A. sunandā āha mahārāja ehi mūllaṃ dehi phalāphala khādatha |

B. sunandhā āha mahārājja ehi mūlaṃ devīhi phalāphalaṃ khādaththa pupphamūlaṃ detha pilandhā ti |
C. sunandhā āha mahārājā ehi mūlaṃ dehi phalāphalaṃ khādatha pupphamūlaṃ detha pilandhāhī ti |
D. sunandhā āha mahārāja ehi mūlam dehi phalāphalaṃ khādatha pupphamulaṃ detha pilandhāhī ti |
E. mahārāja malaṃ dehi
F.
A. rājā taṃ disvā lajjamāno hutvā pūrato gantvā vatthusuṇaṃ pāpuṇi |

B. rājā taṃ disvā lajjamāno hutvā purato gantvā vatthasuṇaṃ pāpuṇi | ma
C. rājā taṃ disvā lajjamāno hutvā purato gantvā vatthasuṇaṃ pāpuṇi |
D. rājā taṃ disvā lajjamāno hutvā purato gantvā vatthasuṇaṃ pāpuṇi |
E. [130/v] taṃ sutvā purato gantvā
F. [52] taṃ sutvā lajjamāno
A. sucittā pakosi mahārāja ehi vatthumūllaṃ datvā alaṅkārāhi ti |

B. sucittā pakkosi mahārāja ehi vatthumūlaṃ datvā alaṅkārehī ti |
C. sucittā pakkosi mahārāja ehi vatthamūlaṃ datvā alaṅkārehī ti |
D. sucittā pakkosi mahārāja ehi vatthamūlaṃ datvā alaṅkārehī ti |
E. ehi vatthamūlaṃ patvā alaṅkārohi
F. ehi vatthamūlaṃ datvā alaṅkarohi
A. rājā taṃ disvā paṭibandhacitto hutvā ujuṃ agantvā passena gacchati

B. rājā disvā paṭibhandhacitto hutvā ujjaṃ agantvā passena gacchati |
C. rajā tam disvā paṭibaddhacitto hutvā ujuṃ agantvā passena gacchati |
D. rājā taṃ disvā paṭibaddhacitto hutvā ujuṃ agantvā passena gacchati |
E. rājā taṃ sutvā paṭibuddacito hutvā ujuṃ agantvā
F. [53]rājā taṃ sutvā
A. puna rajaṭasu pāpuṇi sudhammā pakko mamantarāja ehi rajaṭapupphehi pilandāhi ti |

B. puna rajaṭasuṇaṃ pāpuṇi | sudhammā pakkosi pacantarāja ehi rajjaṭapuvehi pilandhāhī ti |
C. puna rajaṭasuṇaṃ pāpuṇi | sudhammā pakkosi paccantarāja ehi rajaṭaṃpupphehi pilandhāhi ti |
D. puna rajaṭasuṇaṃ pāpuṇi | sudhammā pakkosi paccantarāja ehi rajaṭapupphehi pilandhāhī ti |
E. rajaṭasuvaṇ pāpuṇi
F.
A. rājā taṃ disvā paṭibandhacitte tā

B. rājā [kaḥ/r] taṃ disvā paṭibandhacitto
C. rājā taṃ disvā paṭibandhacitta tāya mukhato tambulaṃ pati |
D. rājā taṃ disvā paṭibaddhacitto tāya mukhato tambulaṃ pati |
F. rājā taṃ disvā
A. pana suvaṇṇasuṇaṃ pāpuṇi | sujātā pakkosi daliddarāja ehi suvaṇamālaṃ pikaddā ti |

B. puna va suvaṇṇasuṇaṃ pāpuṇi sujāttā pakkosi daliddharājā ehi suvaṇṇamālaṃ pilandhā ti |
C. puna suvaṇṇasuṇaṃ pāpuṇi | sujātā pakkosi daliddharāja ehi suvaṇṇamālaṃ pilandhā ti |
D. puna suvaṇṇasuṇaṃ pāpuṇi | sujātā pakkosi daliddharāja ehi suvaṇṇamālaṃ pilandhā ti |
E. [140/r] suvanasudāmaṇi dalirāja
F. suvaṇṇaṃ paṇaṃ pāpuṇi
A. rājā taṃ disvā paṭṭhito gacchati | māgasāmaṇero āha mahārāja ujuṃ gacchāhi ti | [kau/v]
B. rājā taṃ disvā piṭṭhito gacchati | māghasāmaṇero āha mahārāja ujjuṃ gachchcāhī ti |
C. rājā taṃ disvā piṭṭhito gacchati | māghasāmaṇero āha mahārājā ujuṃ gacchāhī ti |
D. rājā taṃ disvā piṭṭhito gacchati | māghasāmaṇero āha mahārāja ujuṃ gacchāhī ti |
E. rājā taṃ disvā ujuṃ gacchāhi
F.
A. rājā disvā paṭibbaddacitte tā pana suvaṇṇa vimohapakkaṭo viya hutvā lajjitvā kāyato leddā muccanti
B. rājā vimopāmakkaṭo viya hutvā lajjitvā kāyato sedā muñcanti |
C. rājā vimohamakkato viya hutvā lajjitvā | kāyato sedhā muñcanti |
D. rājā vimohamakkaṭo viya hutvā lajjitvā | kāyato sedhā muñcanti |
E. rājā mohapakkado viya hutvā
F.
A. puna kūṭathāna pāpuṇi | mahābrāhmagaṇā āhasu raṭṭhapālarāja ehi suṇe kiḷahi ti |

B. puna kuṭathānaṃ pāpuṇi | mahābrahmagaṇā ahaṃsu raṭṭhapālarāja ehi suṇe kiḷāhī ti |
C. puna kuṭaṭṭhānaṃ pāpuṇi | mahābrahmagaṇā āhaṃsu raṭṭhapālarāja ehi suṇe kiḷāhī ti | [kha/v]
D. puna kuṭaṭṭhānaṃ pāpuṇi | mahābrahmagaṇā āhaṃsu raṭṭhapālarāja ehi suṇe kīḷāhī ti |
E. kuṭaṭṭhāna pāpuṇi laṭṭhapālarāja
F.
A. rājā vimohamakkaṭo viya hutvā lajjitvā kāyato te disvā rājādhirājā hoti ti nisajjathānaṃ olokesi |
B. rājā te disvā rājādhirājā hotī ti nisajjanaṭṭhānaṃ olokesi |
C. rājā te disvā rājādhirājā hotī ti nisajjaṭṭhānaṃ olokesi |
D. rājā te [kha/v] disvā rājādhirājā hotī ti nisajjaṭṭhānaṃ olokesi |
E. [140/v]rājā disvā
F.
A. māghasāmaṇero āha mahārājā ete suvaṇṇakārā ti | purato gantvā dvāraṃ pāvīsi |

B. māghasāmaṇero āha mahārāja ete suvaṇṇakārā ti | purato gantvā dvāraṃ pāvīsu |
C. māghasāmaṇero āha mahārāja ete suvaṇṇakammakārā ti | purato gantvā dvāraṃ pāvīsi |
D. māghasāmaṇero āha mahārāja ete suvaṇṇakammakārā ti | purato gantvā dvāraṃ pāvīsi |
E. purato gantvā
F.
A. vāmapasse satasahassayodehi saha nisajjaṃ mahāmoggalānaṃ disvā visajjanto viya khāyitvā olokesi
B. vāmapasse satasahassayodhehi saha nisinnaṃ mahāmoggalāni disvā vijjhanto viya khāditvā olokesi |
C. vāmapasse satasahassayochehi saha nisinnaṃ mahāmoggallānaṃ disvā vijjhanto viya khāyitvā olokesi |
D. vāmapasse satasahassayodhehi saha nisinnaṃ mahāmoggallānaṃ disvā vijjhanto viya khāyitvā olokesi |
E.
F.
A. dakkhiṇapasse satasahassāyodehi saha nisinnaṃ sāriputtaṃ disvā chinanto viya khāyitvā olokesi
B. dakkhiṇapasse sahasahassayodhehi saha nisinna sāriputtaṃ disvā chindhanto viya khāyitvā olokesi |
C. dakkhiṇapasse satasahassayodhehi saha nisinnaṃ sāriputtaṃ disvā chindhanto viya khayitvā olokesi |
D. dakkhiṇapasse satasahassayodhehi saha nisinnaṃ sāriputtaṃ disvā chindanto viya khayitvā olokesi |
E.
F.
A. kaṃsapākāraṃ pavisitvā rājā hiṅgulabhummiṃ akkamitvā bhumano satasahassakhaggacammasenāyo assi

B. kaṃsapākāraṃ pavīsitvā rājā hiṅgulabhūmmi akkamitvā bhamanto satasahassa[kaḥ/v]khattadhammasenāyo passi |
C. kaṃsapākāraṃ pavisetvā rājā hiṅgulabhummiṃ akkamitvā bhamanto satasahassakhaggacammasenāyo passi |
D. kaṃsapākāraṃ pavīsetvā rājā hiṅgulabhummiṃ akkamitvā bhamanto satasahassakhaggacammasenāyo passi |
E. kaṃsapākāraṃ pavisitvā
F. [56]kaṃsapākāraṃ pavisitvā
A. rājā oloketvā kaṃsabhummiṃ akkamitvā sannadāsatasahassatasenāyo passi

B. rajā oloketvā kaṃsabhūmmi akkamitvā sannaddhāsatasahassasatthaṃsenāyo passi
C. rājā oloketvā kaṃsabhummiṃ akkamitvā sannaddhāsatasahassasatthasenāyo passi |
D. rājā oloketvā kaṃsabhummiṃ akkamitvā sannaddhāsatasahassasatthasenāyo passi |
E. [150/r] oloketvā
F. [57] oloketvā
A. sisaṃ chindanto viya khāyitvā olokesi

B. sisaṃ chindhanto viya khāditvā olokesi |
C. sisaṃ chindhandho viya khāyitvā olokesi |
D. sīsaṃ chindanto viya khāyitvā olokesi |
E. oloketvā
F.
A. ayaṃpākāraṃ pavīsitvā tāmbabhummiṃ akkamitvā sannaddā satasahassadhanusenāda[kaṃ/r]yo passi

B. ayaṃpākāraṃ pavisetvā tāmbabhūmmi akkamitvā sannaddhā satasahassadhanusenāyo passi
C. ayopākāraṃ pavisitvā tāmbabhummiṃ akkamitvā sannaddhā satasahassadhanusenāyo passi |
D. ayopākāraṃ pavīsitvā tāmbabhūmiṃ akkamitvā sannaddhā satasahassadhanusenāyo passi |
E. ayaṃpākāraṃ pavisitvā
F.
A. vijjanto viya khāyi ekapassena gacchati

B. vijjhanto viya khāditvā ekapassena gachchati |
C. vijjhanto viya khāyitvā ekapassena gacchati |
D. vijjhanto viya khāyitvā ekapassena gacchati |
E.
F.
A. maṃsāragalapākāraṃ pavisitvā vajjhirabhūmmiṃ akkamitvā sannaddā satasahassarathasenāyo passi

B. maṃsāragallapākāraṃ pavisetvā vivajjirabhūmmi akkamitvā sannaddhā satasahassarathasenāyo passi |
C. maṃsāragallapākāraṃ pavisitvā vajjirabhummiṃ akkamitvā sandhaddhā satasa[khā/r]hassarathasenāyo passi |
D. maṃsāragalapākāraṃ pavīsitvā vajjirabhummiṃ akkamitvā sannaddhā satasaha[khā/r]ssarathasenāyo passi |
E.
F.
A. rajā te olokento bhitasito hutvā maṇipākāraṃ pavīsitvā lohibhūmmiṃ

B. rājā olokento bhitasito hutvā maṇipākāraṃ pavisetvā lohiṅgabhūmi
C. rājā te olokento bhitatasito hutvā maṇipākāraṃ pavisitvā lohitabhummiṃ
D. rajā te olokento bhitatasito hutvā maṇipākāraṃ pavisitvā lohitabhummiṃ
E.
F. oloketvā
A. akkamitvā satasahassasindavasenā passi

B. akkamitvā satasahassasandhavasenāyo passi
C. akkamitvā satasahassasindhavasenāyo passi |
D. akkamitvā satasahassasindhavasenāyo passi |
E.
F.
A. bhitasitā hu rajaṭapākāraṃ pavīsitvā hemmabhūmmiṃ akkamitvā satasahassamātaṅgasenāyo passi

B. bhitasito hutvā | phalikapākāraṃ pavisitvā hemabhūmmi akkamitvā satasahassamātaṅgasenāyo passi
C. bhitatasito hutvā phalikapākāraṃ pavisitvā hemabhummiṃ akkamitvā satasahassamātaṅgasenāyo passi |
D. bhitatasito hutvā phalikapākāraṃ pavisitvā hemabhūmiṃ akkamitvā satasahassamātaṅgasenāyo passi |
E.
F.
A. rājā bhitasito hutvā suvaṇṇapākāraṃ pavisitvā phalikabhūmmiṃ akkamituṃ nāsakkhi |

B. rājā bhitasito hutvā | suvaṇṇapākāraṃ pavisitvā phalikabhūmi akkamituṃ nāsakkhi |
C. rājā bhitatasito hutvā suvaṇṇapākāraṃ pavisitvā phalikabhummiṃ atikkamituṃ nāsakkhi |
D. rājā bhitatasito hutvā suvaṇṇapākāraṃ pavisitvā phalikabhummiṃ atikkamituṃ nāsakkhi |
E.
F.
A. māghasāmaṇero āha mahārāja lahukaṃ ehi ti | rājā udikasaññāya vatthaṃ udaranto āyati |
B. māghasāmaṇero āha mahārāja lahukaṃ ehī ti | rājā udakasaññāya vatthaṃ uddharanto āyāti |
C. māghasāmaṇero āha mahārāja lahukaṃ ehī ti | rājā udakasaññāya vatthaṃ uddharanto āyāti |
D. māghasāmaṇero āha mahārāja lahukaṃ ehī ti | rājā udakasaññāya vatthaṃ uddharanto āyāti |
E.
F. [58] mahārāja
A. sāmaṇero ā[ha] idaṃ na udakaṃ phalikabhūmmin ti |

B. [kha/r] sāmaṇero āha mahārāja idaṃ undhakaṃ phalikabhūmin ti |
C. sāmaṇero āha mahārāja idaṃ na udakaṃ phalikabhummin ti |
D. sāmaṇero āha mahārāja idaṃ na udakaṃ phalikabhummin ti |
E.
F.
A. buddhaparisā taṃ disvā aṭṭhaṃsu | rājā lajjitvā sarirato sedā muñcāti

B. buddhaparisā taṃ disvā aṭṭhaṃsu | rājā lajitvā sarirato sedā muñcanti |
C. buddhaparisā taṃ disvā aṭṭhaṃsu | rājā lajjitvā sarirato sedā muñcanti |
D. buddhaparisā taṃ disvā aṭṭhaṃsu | rājā lajjitvā sarīrato sedā muñcanti |
E.
F.
A. purato gantvā tantakāri passi | ākāsecāritthī āha kasikakhettarāja ehi kappāsikavatthaṃ harā ti |
B. purato gantvā taṅtakāri passi | ākāsaharitthi kāsikakhettarāja ehi kappāsikavatthaṃ harā ti |
C. purato gantvā tantakāriṃ passi | ākāsacāritthi āha kāsikākhettarāja ehi kappāsikavatthaṃ āharā ti |
D. purato gantvā tantakāriṃ passi | ākāsācāritthī āha kāsikakhettarāja ehi kappāsikavatthuṃ āharā ti |
E.
F. [59]purato gantvā
A. rājā kuddho hutvā te rañño mama jeyyo hoti kadā ahaṃ rajjassāmī ti
B. rājā kuddho hutvā te rañño mama jayo hoti kadā ahaṃ rajaṃ karissāmī ti |
C. rājā kuddho hutvā te rañño mama jayo hoti kadā ahaṃ rajjaṃ karissāmī ti |
D. rājā kuddho hutvā te rañño mama jayo hoti kadā rahaṃ rajjaṃ karissāmī ti |
E.
F.
A. rājā sopāṇaṃ āruyha suriyacandadvārapāle disvā cintesi ime rājādhirāja nūna hotī ti
B. rāja sāpāṇaṃ āruyha suriyacandhadvārapāle disvā cintesi ime rājādhirājā nuna hontī ti
C. rājā sopāṇaṃ āruyha suriya[khā/v]candadvārapāle disvā cintesi ime rajādhirāja nuna hontī ti |
D. rājā sopāṇaṃ āruyha suriyacandadvārapāle [khā/v] disvā cintesi ime rājādhirājā nūna hontī ti |
E.
F.
A. cintetvā bhitasito vahu[kaṃ/v]tvā osavajjitukāmo va hutvā aṭṭhosi |

B. cintetvā bhitasito vahutvā osajjitukāmo va hutvā aṭṭhāsi |
C. cintetvā bhitabhito hutvā osajjitukamo va hutvā aṭṭhāsi |
D. cintetvā bhitabhito hutvā osajjitukāmo va hutvā aṭṭhāsi |
E.
F.
A. sāmaṇero āha mahārāja ete dvārapāla ti | rājā attano pavisitvā padesarājā viya soḷasahassasāvake disvā
B. sāmaṇero aha mahārāja ete dvārapālā ti | rājā anto pavisitvā padessarājāno viya soḷasasahassāvake disvā
C. samaṇero āha mahārāja ete dvārapālā ti | rājā anto pavisitvā padesarājāno viya soḷasasahassasāvake disvā
D. sāmaṇero āha mahārāja ete dvārapālā ti | rājā anto pavisītvā padesarājāno viya soḷasasahassasāvake disvā
E.
F. [60] rājā pavisitvā
A. ete rājādhirājā honti nunā ti cintetvā osajjhivatukāmo va hutvā aṭṭhāsi

B. ete rājādhirājā honta nunā ti cintetvā osajjitukāmo va hutvā aṭṭhāsi |
C. ete rajādhirājā honti nunā ti cintetvā osajjitukāmo va hutvā aṭṭhāsi |
D. ete rājādhirājā honti nūnā ti cintetvā osajjitukāmo va hutvā aṭṭhāsi |
E.
F. [61]ete rājādhirājā honti nanūnā ti cintetvā
A. sāma[ṇe]ro āha mahārāja ete na hontī ti rājā bhitasīto va hutvā etesaṃ antare
B. sāmaṇero āha mahārāja ete na hontī ti rājā bhitasito hutvā etesaṃ antare
C. samaṇero aha maharaja ete na hontī ti | rājā bhitasito hutvā etesaṃ antare
D. sāmaṇero āha mahārāja ete na hontī ti | rājā bhitasito hutvā etesaṃ antare
E.
F.
A. osajjhitukāmo hutvā aṭṭḥāsi sarirato ghanasodo muñcati |

B. osajjitukāmo[kha/v] hutvā aṭṭhāsi | sarirato ghanasedo muñcanti |
C. osajjitukamo hutvā aṭṭhāsi | sarirato ghanasedo muñcati |
D. osajjitukāmo hutvā aṭṭhāsi | sarīrato ghanasedo muñcati |
E.
F.
A.
B. puna cakkavattidhanapālaṃ viya mahākampinatheraṃ disvā ayaṃ rājādhijā hoti nūnā
C. puna cakkavattidhanapālaṃ viya mahākappinattheraṃ disvā ayaṃ rajādhirājā hoti nunā
D. puna cakkavattidhanapālaṃ viya mahākappinattheraṃ disvā ayaṃ rājādhirājā hoti nūnā
E.
F.
A.
B. osajjatukāmo hutvā aṭṭhāsi | sāmaṇero āha ayaṃ dhanapālo ti |
C. ti osajjitukāmo hutvā aṭṭhasi | sāmaṇero aha ayaṃ dhanapālo ti |
D. ti osajjitukāmo hutvā aṭṭhāsi | sāmaṇero āha ayaṃ dhanapālo ti |
E.
F.
A. tato rājā osajjhitukāmo hutvā cakkavattiṃbhaṇḍāgārikaṃ viya rāhulaṃ disvā ayaṃ rājādhirājā
B. tato rājā osajjitukāmo hutvā | makkavattibhaṇḍāgārikaṃ viya rāhulaṃ disvā aya rājādhirājā
C. tato rājā pi osajjitukāmo hutvā cakkavattibhaṇḍāgārikaṃ viya rāhulaṃ disvā ayaṃ rājādhirājā
D. tato rājā pi osajjitukāmo hutvā cakkavattibhaṇḍāgārikaṃ viya rāhulaṃ disvā ayaṃ rājādhirājā
E.
F.
A. hoti nunā ti maññati | māghasāmaṇero āha | ayaṃ bhaṇḍāgāriko ti

B. hoti nānunā ti maññāti | māghasāmaṇero āha | ayaṃ bhaṇḍāgāriko ti |
C. hoti nunā ti maññati | māghasāmaṇero ayaṃ bhaṇḍāgāriko ti |
D. hoti nunā ti maññati | māghasāmaṇero ayaṃ bhaṇḍāgāriko ti |
E.
F.
A. jambūpatirājā bhitasito hutvā brahmarūpaṃ viya anuruddhaṃ disvā ete rājādhirāja honti nunā ti maññati |
B. jambūpatirājā bhitasito hutvā brahmarūpaṃ viya anuruddhaṃ disvā ayaṃ rājādhirājā hoti nunā ti maññāti |
C. jambūpati[khi/r]rājā bhitasito hutvā brahmarūpaṃ viya anuruddhaṃ disvā ayaṃ rajadhirārā hoti nunā ti maññati |
D. jambūpatirājā bhitasito[khi/r]hutvā brahmarūpaṃ viya anuruddhaṃ disvā ayaṃ rājādhirājā hoti nūnā ti maññati |
E.
F.
A. māghasāmaṇero āha ete rājādhirājā pana

B. māghasāpaṇero āha mahārāja ayaṃ rājādhirājā na pa hoti gehapālo ti |
C. māghasamaṇero āha mahāraja ayaṃ rajādhiraja na ca hoti gehapālo ti |
D. māghasāmaṇero āha mahārāja ayaṃ rajādhirājā na ca hoti gehapālo ti |
E.
F.
A.
B. rājā osajjitukāmo hutvā dasabrahmano disvā ete rājādhirājā hoti nunā ti maññāti |
C. raja osajjitukāmo hutvā dasabrahmano disva ete rajadhirāja honti nūnā ti maññati |
D. rājā osajjitukāmo hutvā dasabrahmāṇo disvā ete rājādhirājā honti nūnā ti maññati |
E.
F.
A. honti amaccasenāyo pi evaṃ vadavadanta |

B. māghasāmaṇero āha ete rājādhirājā na hotinti amaccasonāyo pi evaṃ danti | [khā/r]
C. māghasāmaṇero āha ete rājādhirājā na ca honti amaccasenāyo ti evaṃ vadati |
D. māghasāmaṇero āha ete rājādhirājā na ca honti amaccasenāyo ti evaṃ vadati |
E.
F.
A. atha rājā tesaṃ antare osajjituṃkāme hutvā ahosi |

B. atha rājā tesaṃ antare osajjitukāmo hutvā ahosi |
C. atha rājā tesaṃ antare osajjitukāmo hutvā ahosi | aññe jambūpatissa vatthaṃ kaḍhḍhesu |
D. atha rājā tesaṃ antare osajjitukāmo hutvā ahosi | aññe jambūpatissa vatthaṃ kaḍhḍhiṃsu |
E.
F.
A. aññe jambūpatirañño aṃsakuṭaṃ adhdhesuṃ

B. aññe jambūpatiraññe asaṃkuṭaṃ kaḍhḍhesuṃ
C. aññe jambūpatirañño aṃsakuṭaṃ kaḍhḍhisuṃ |
D. aññe jambūpatirañño asaṃkūṭaṃ kaḍhḍhiṃsu |
E.
F.
A. aññe raṭṭhapālarāja amhākaṃ utari mā[kaḥ/r] gacchā ti ahaṃsu |

B. aññe raṭṭhapālarāja amhākaṃ utarimānaṃ mā gachchā ti ahaṃsu |
C. aññe raṭṭhapālarāja amhākaṃ uttarimānaṃ mā gacchā ti ahaṃsu |
D. aññe raṭṭhapālarāja amhākaṃ uttarimānaṃ mā gacchā ti ahaṃsu |
E.
F.
A. jambūpatirājā bhitasito hutvā jaṇṇunā gantvā gandappitthiyo vā gandabbā

B. jambūpatirājā bhitasito hutvā jaṇṇanā gantvā | gandhabbitthiyo vā gandhabbā
C. jambūpatirājā bhitasito hutvā jaṇṇunā gantvā gandhibbitthiyo vā gandhabbā
D. jambūpatirājā bhitasito hutvā jāṇṇunā antvā gandhabbitthiyo vā gandhabbā
E.
F.
A. vā turiyasaṅgi parikaḍhḍhanti brahma chattaṃ dhārenti

B. vā turiyasaṅgiti parikaḍhḍhanti | brahma chattaṃ dhārenti |
C. vā turiyasaṅgītisaddhaṃ parivaḍhḍhanti | brahmā chattaṃ dhārenti |
D. vā turiyasaṅgitisaddaṃ parivaḍhḍhanti | brahmā chattaṃ dhārenti |
E.
F.
A. chabbaṇṇaraṃsīpaṭipiṇdituṃ mahābrahmasadisaṃ kuṭaṃ maggaṃ satasahassamaṇijotijalitasihapalaṅke

B. chabbaṇṇaraṃsipatimaṇḍitaṃ mahābrahmasadisaṃ kaṭaṃ maṭaggaṃ satasahassamajotajalitasihapalaṅke
C. chabbaṇṇaraṃsipaṭimaṇḍitaṃ mahābrahmasadisaṃ ṭamagga satasahassamaṇijotajalitaṃsīhapallaṅke
D. chabbaṇṇaraṃsipaṭimaṇḍitaṃ mahābrahmasadisaṃ ṭamagga satasahassamaṇijotijalitaṃsīhapallaṅke
E.
F.
A. nisinnaṃ samāsambuddaṃ pāpuṇi | jambūpatirājā taṃ disvā attānnaṃ saṇṭhāretuṃ

B. nisinnaṃ sammāsambuddhaṃ pāpuṇi | jambūpatirājā taṃ disvā attānaṃ saṇṭhāretuṃ
C. nisinnaṃ sammāsambuddhaṃ pāpuṇi | jambūpatirājā taṃ disvā attānaṃ saṭṭhāretuṃ [khi/v]
D. nisinnaṃ sammāsambuddhaṃ pāpuṇi | jambūpatirājā taṃ disvā attānaṃ sandhā[khi/v]retuṃ
E.
F.
A. assakonto ayaṃ rājādhirājā ti māṇava pucchi |

B. asakonto ayaṃ rājādhirājā ti mānavaṃ pucchi |
C. assakkonto ayaṃ rājādhirājā ti māṇavaṃ pucchi |
D. assakkonto ayaṃ rajadhirājā ti māṇavaṃ pucchi |
E.
F. [64] māṇavaṃ pucchi
A. māghasāmaṇero āha | mahārāja āha ti |

B. māghasāmaṇero āha mahārāja āmā ti |
C. māghasāmaṇero āha mahārāja āmā ti |
D. māghasāmaṇero āha mahārāja āmā ti |
E.
F. āma
A. rājā taṃ sutvā bayagghatito suṇakhkho viya atibhīto viya hutvā

B. rājā taṃ sutvā byagghabhito sukho viya hutvā atibhito viya hutvā
C. rājā taṃ sutvā byagghabhito sunakho viya atibhito viya hutvā
D. rājā taṃ sutvā byagghabhito sunakho viya atibhito viya hutvā
E.
F. [65] bhīto hutvā
A. tattha enipajji ekasatarājāno ca satasahassa-amaccā bahi vassiṃsu |

B. tattha nisajji ekaṃsatasahassarājāno ca satasahassa-amaccā bahi vasiṃsu |
C. tattha nisajji | ekasatarājāno ca satasahassa-amaccā ca bahi vasiṃsu |
D. tattha nisajji | ekasatarājāno ca satasahassa-amaccā ca bahi vasiṃsu |
E.
F.
A. karuṇādhiko lokampito brahmasanerana viya sarena pakosi jambūpati me santikaṃ ehi ti |

B. karuṇādhiko lokkamotto brahmasarena viya sarena pakkosi jambūpati me santikaṃ ehī ti | [khā/v]
C. karuṇādhiko lokamitto brahmasarena viya sarena pakkosi jambūpati me santikaṃ ehī ti |
D. karuṇādhiko lokamitto brahmasarena viya sarena pakkosi jambūpati me santikaṃ ehī ti |
E.
F.
A. no ce pakkosi so sussahadayo tattheva nasissati

B. no ce pakkosi so sussacāyaye tattheva nassisati |
C. no ce pakkosi so sussahadayo tattheva nassissati |
D. no ce pakkosi so sussahadayo tattheva nassissati |
E.
F.
A. rājā jaṇṇukehi buddha santikaṃ gantvā assāsampaṭilabhitvā bhagavantaṃ vanditvā nisidi |

B. rājā jaṇṇukehi buddha santikaṃ gantvā assāsappaṭilabhitvā bhagavantaṃ vandhitvā nisidi |
C. rajā jaṇṇukehi buddhassa santikaṃ gantvā assāsampaṭilabhitvā bhagavantaṃ avanditvā nisīdi |
D. rājā jāṇṇukehi buddhassa santikaṃ gantvā assāsampaṭilabhitvā bhagavantaṃ avanditvā nisīdi |
E.
F. [66] bhagavantaṃ na abhivanditvā
A. tassa rūpakāyaṃ disvā cintesi ayaṃ vacanamadhuro rūpasobhaṇo yassaso hoti

B. tassa rupaṃkāyaṃ disvā cintesi ayaṃ vacanamamadhuro rupasobhaṇo yassaso hoti
C. tassa rūpakāyaṃ disva cintesi ayaṃ vacanamadhuro rūpasobhano yasaso hoti
D. tassa rūpakāyaṃ disvā cintesi ayaṃ vacanamadhuro rūpasobhano yasaso hoti
E.
F.
A. mayā varataro bhavissati ti

B. mayā pavarataro bhavissati iddhiyā pavarataro bhavissati ti
C. mayā pavarataro bhavissati iddhiyā pavarataro bhavissatī ti |
D. mayā pavarataro bhavissati iddhiyā pavarataro bhavissatī ti |
E.
F.
A. manasā | bhagavā jānitvā āha[kaḥ/v] mahārāja panaṃmadhuro hoti rūpasobhaṇo yassaso

B. manasa | bhagavā ta jānitvā āha mahārāja vacanamadhuro hoti rupasobhaṇo yasaso
C. manasā bhagavā taṃ jānitvā āha mahārāja vacanamadhuro hoti rūpasobhano yasaso
D. manasā bhagavā taṃ jānitvā āha mahārāja vacanamadhuro hoti rūpasobhano yasaso
E.
F. mahārāja
A. mayā pavarataraṃtaro iddhiyā anuttaro bhavissati ti

B. mayā pavatero iddhiyā anattaro bhavissati
C. mayā pavarataro iddhiyā anuttaro bhavissatī ti
D. mayā pavarataro iddhiyā anuttaro bhavissatī ti
E.
F.
A. iddhiyā varatoro bhavissatī ti manasā | bhagavā jānitvā kasmā bhaṇasī ti

B. kasmā bhaṇasī ti
C. kasmā bhaṇasī ti |
D. kasmā bhaṇasī ti |
E.
F.
A. jambūpatirājā taṃ sutvā manocittaṃ jānāti ayaṃ paricittaṃ jānāti cintesi |

B. jambūpatirājā taṃ satvā me manocitta jānāti aya paracittaṃ jānāti nunā ti cintesi |
C. jambūpatirājā taṃ sutvā me manocittaṃ jānāti[khī/r] ayaṃ paracittaṃ jānāti nūnā ti cintesi |
D. jambūpatirājā taṃ sutvā me manocittaṃ jānāti a[khī/r]yaṃ paracittaṃ jānāti nūnā ti cintesi |
E.
F.
A. bhaggavā taṃ jānitvā āha mahārāja ayaṃ rājā paricitaṃ jānāti nunā ti tasmā bhaṇasī ti
B. bhagavā ta jānitvā āha mahārāja ayaṃ rājā paracitaṃ jānāti nūnā ti kasmā bhaṇasi |
C. bhagavā taṃ jānitvā āha mahārāja ayaṃ rājā paracittaṃ jānāti kasmā bhaṇasi |
D. bhagavā taṃ jānitvā āha mahārāja ayaṃ rājā paracittaṃ jānāti kasmā bhaṇasi |
E.
F.
A. ahaṃ sadevake loke attapuggabhūto idāni tava cintanaṃ thapetvā pathamacintantaṃ jānāmī ti
B. ahaṃ sadevake loke attapuggalabhūto idāni tava cintanaṃ thapetvā pathamaṃcintanaṃ jānāti mati |
C. ahaṃ sadevake loke puggalabhūto idāni tava cintanaṃ thapetvā pathamacintanaṃ jānāmī ti |
D. ahaṃ sadevake loke puggalabhūto idāni tava cintanaṃ ṭhapetvā paṭhamacintanaṃ jānāmī ti |
E.
F.
A. jambūpatirājā tenahi cintesi

B. jambūpatirājā tenahi cintesi |
C. taṃ sutvā jambūpatirājā āha tenahi pathamacintitaṃ me vadehi ti |
D. taṃ sutvā jambūpatirājā āha tenahi paṭhamacintitaṃ me vadehī ti |
E.
F.
A. ahaṃ ākāsena gacchāmi nu kho udāhu pathavīyaṃ gacchāmi

B. ahaṃ ākāsena gachchāmi nu kho udā[khā/r]hu pathaviyaṃ gachchāmi
C. bhagavā āha mahārāja ahaṃ ākāsena gacchāmi nu kho udāhu pathaviyaṃ gacchāmi
D. bhagavā āha mahārāja ahaṃ ākāsena gacchāmi nu kho udāhu pathaviyaṃ gacchāmi
E.
F.
A. nu kho ākāsena ce ggato me ida paraṃ na valisati pathaviyaṃ ce gato

B. nu kho ākāsena ce gato me iddhi pparaṃ na vaḍhḍhissati pathaviyaṃ ce gato
C. nu kho ākāse ce gato me iddhi paraṃ na vaḍhissati pathaviyaṃ ce gato
D. nu kho ākāsena ce gato me iddhi paraṃ na vaḍhissati pathaviyaṃ ce gato
E.
F.
A. me iddi paraṃ vaḍhisati rājādhirājassa guṇadassanakāle me jeyyo ce hoti candasuriyehi

B. me iddhi paraṃ vaḍhḍhissati rājādhirājassa guṇadassanakāle me jayo ce hoti | candhasuriyehi
C. me iddhi paraṃ vuḍhissati rājadhirājassa guṇadassanakāle me jayo ce hoti candhasuriyehi
D. me iddhi paraṃ vuḍhissati rājādhirājassa guṇadassanakāle me jayo ce hoti candasuriyehi
E.
F.
A. saha yujjissāmi parājato ce hoti ekasatarājāno dassāmi ti |

B. saha yujjhissāmi me parājito ce hoti ekasatarājāno dassāmī ti |
C. saha yujjhissāmi me parājito ce hoti ekasatarājāno dassāmī ti |
D. saha yujjhissāmi me parājito ce hoti ekasatarājāno dassāmī ti |
E.
F.
A. bhagavā āha mahārāja yo guṇo atthi ta dassehi ti |

B. bhagavā āha mahārāja yo guṇo atthi taṃ dassehī ti |
C. bhagavā āha mahārāja yo guṇo atthi taṃ dassehī ti |
D. bhagavā āha mahārāja yo guṇo atthi taṃ dassehī ti |
E.
F.
A. sādhu bhante me guṇe dassite tava parājayyo ce hoti | kiṃ karissasī ti |

B. sādhu bhante me guṇe dassite tava parājayo ce hoti ki karissassati |
C. sādhu bhante me guṇe dassite tava parājayo ce hoti kiṃ karissasī ti |
D. sādhu bhante me guṇe dassite tava parājayo ce hoti kiṃ karissatī ti |
E.
F. [68] bhante
A. bhagavā āha mahārāja ye tava jeyyo[kha/r] ce

B. bhagavā āha mahārājayo tava jayo ce
C. bhagavā āha mahārāja tava jayo ce
D. bhagavā āha mahārāja tava jayo ce
E.
F.
A. hoti vandissāmi me jayyo ce hoti vandissāsī ti |

B. hoti vandhissami me jayyo ce hoti vandhissasī ti |
C. hoti taṃ vandissāmi me jayo ce hoti maṃ vandissasī ti |
D. hoti taṃ vandissāmi me jayo ce hoti maṃ vandhissasī ti |
E.
F.
A. so sādhu bhante ti vu ṭṭhāya kiṃ karissasī ti | bhagavā āha

B. sādhu bhante ti vuṭṭhāya
C. so sādhu bhante ti[khī/v] vuṭṭhāya
D. so sādhu bha[khī/v]nte ti vuṭṭhāya
E.
F.
A. visarasaraṃ gahetvā sihapañjare khipi |

B. visasaraṃ gahetvā sihapañjare khipi |
C. visasaraṃ gahetvā sihapañjare khipi |
D. visasaraṃ gahetvā sīhapañjare khipi |
E.
F. [69]āma visasaraṃ gahetvā
A. so saro dhāvitakāle ekaṃvajjiracakkaṃtuṭṭho bhatasito va hutvā nivattesi |

B. so saro dhāvitabhole ekavijiracakkaṭuṭṭhā bhitasito hutvā nivattesi |
C. so saro dhāvitakāle ekavajjiracakkaphuṭṭho bhitasito va hutvā nivattesi |
D. so saro dhāvitakāle ekavajjiracakkaphuṭṭho bhitasito va hutvā nivattesi |
E.
F.
A. cakko dhāvitvā taṃ sara jjhāyasi | jambūpatirājā taṃ disvā chinno viya
B. cakko dhāvitvā taṃ saraṃ hayasi | jambūpatirājā taṃ disvā chinno viya
C. cakko dhāvitvā taṃ saraṃ jjhāyati | jambūdiparājā taṃ disvā chinno viya
D. cakko dhāvitvā taṃ saraṃ jhāyati jambūdiparājā taṃ disvā chinno viya
E.
F. cakko dhāvitvā
A. dakkhiṇahatthe hutvā attano parisemajjhe ma buddacarisāmajjhe pajjhitvā saritto sedo muñcati

B. dakkhiṇahattho hutvā attano purisamajjhe ca buddhapurisamajjhe ca sajitvā sarirato sedo muñca[khi/v]ti
C. dakkhiṇṇahattho hutvā attano parisamajjhe ca buddhaparisamajjhe lajjitvā sarirato sedo muñcati |
D. dakkhiṇṇahattho hutvā attano parisamajjhe ca buddhaparisamajjhe lajjitvā sarīrato sedo muñcati |
E.
F.
A. dakkhiṇa dhumano ahosi |

B. dukkhi dumano asi |
C. dukkhi dumano ahosi |
D. dukkhi dummano ahosi |
E.
F.
A. bhagavā āha mahārāja mā bhāyi me saraṃ visajāhi ti

B. bhagavā āha mahārāja mā bhāyi me saraṃ visajāhi ti
C. bhagavā āha mahārāja mā bhāyi me saraṃ usajjāhī ti |
D. bhagavā āha mahārāja mā bhāyi me saraṃ usajjāhī ti |
E.
F. bhagavā
A. tadā iddhividhiñāṇena aṅgulipamāṇaṃ dibbasaraṃ māpetvā jambūpatī rañño adāsi |

B. tadā iddhividhiñāṇena aṅkuliṃpamāṇaṃ dibbasaraṃ māpetvā jambūpati rañño aṭṭhāsi |
C. tadā iddhividdhiñāṇena aṅgulipamāṇaṃ dibbasaraṃ māpetvā jambūpati rañño adāsi |
D. tadā iddhividdhiñāṇena aṅgulipamāṇaṃ dibbasaraṃ māpetvā jambūpati rañño adāsi |
E.
F.
A. taṃ gahitakāle merubhāro viya hutvā gahetuṃ asakkonto adāsi |

B. taṃ gahittakāle merubhāro viya hutvā gahetuṃ asakonto aṭṭhāsi |
C. taṃ gahitakāle merubhābho viya hutvā gahetuṃ assakkonto aṭṭhāsi |
D. taṃ gahitakāle merubhāvo viya hutvā gahetuṃ assakkonto aṭṭhāsi |
E.
F.
A. rājā lajjitvā sahassānippati |

B. rājā labhitvā sahasāniti |
C. rājā lajjitvā sahasānikhipati |
D. rājā lajjitvā sahasānikhipati |
E.
F.
A.
B. bhagavā āha mahārājā varaṃ iddhi me dassehī ti |
C. bhagavā āha mahārāja varaṃ iddhiṃ me dassehī ti |
D. bhagavā āha mahārāja varaṃ iddhiṃ me dassehī ti |
E.
F. [70] mahākāruṇiko
A. jambūpatīrajā māṇathando mānajātikko hutvā āha bhante me iddhi passā ti |

B. jambūpatirājā mānadaddho mānajāttiko hutvā āha bhante iddhi passā ti
C. jambūpatirājā mānathaddo mānajātiko hutvā āha bhante me iddhiṃ passā ti |
D. jambūpatirājā mānathandho mānajātiko hutvā āha bhante me iddhiṃ passā ti |
E.
F.
A. vatvāna uṭṭhāya upāhaṇamaṇi patipuñcitvā sihapañjare abbhugañchi |

B. vatvāna uṭṭhāya upāhaṇapaṇiṃ patimuñcitvā sihapañjure abbhugañchi |
C. vatvāna vuṭṭhāya upāhanamaṇi patimuñcitvā sihapañjare abbhu[khu/r]gañchi |
D. vatvāna vuṭṭhāya upāhanamaṇiṃ patimuñcitvā sīhapañjare[khu/r] abbhuggañchi |
E.
F.
A. bhagavā iddhividhiñāṇena ekacakkaṃcakkavāḷe mahā-aggi petvā jāpesi |

B. bhagavā iddhividhiñāṇena ekacakkavāḷe mahā-aggi māpetvā jālesi |
C. bhagavā iddhividdhiñāṇena ekacakkavāḷe mahā-aggiṃ māpetvā jālesi |
D. bhagavā iddhividdhiñāṇena ekacakkavāḷe mahā-aggiṃ māpetvā jālesi |
E.
F.
A. ta jambūpati bhītasito [kha/v] parivattetvā buddhasantike nisidi |

B. tadā jambūpati bhitasito purivattetvā buddhasantike nisidi |
C. tadā jambūpati bhitasito hutvā parivattetvā buddhasantike nisīdi |
D. tadā jambūpati bhitasito hutvā parivattetvā buddhasantike nisīdi |
E.
F. [71] jambūpati taṃ disvā
A. bhaggavā ekaṃ vajirasaraṃ uṭṭhahisārassa okāso sakalacakkavālaṃ

B. bhagavā ekaṃ vajirasaraṃ uṭṭhahisararassa okāso sakalacakkacāḷaṃ
C. bhagavā ekaṃ vajjirasaraṃ uṭṭhāpetvā sakalacakkavāḷaṃ
D. bhagavā ekaṃ vajirasaraṃ uṭṭhāpetvā sakalacakkavāḷaṃ
E.
F.
A. paridhāvetvā rañño maṇī-upāhaṇaṃ oruyharasmi viya nasidaṃ

B. paridhādevatvā rañño maṇi-upāhanaṃ oruyhabhasi viya nassidhaṃ
C. paridhāvetvā āgantvā rañño maṇi-upāhaṇaṃ jhāpetvā bhasmaṃ viya nassi |
D. paridhāvetvā āgantvā añño maṇi-upāhanaṃ jhāpetvā bhasmaṃ viya nassi |
E.
F.
A. kosidaṃ ko viya garuddho va udatadāḍho sappā va hutvā appasakappo ahosi |

B. ko viya guruddho va uddhatadāḍhaḍho sappo[khī/r] va hutvā appasaṃkkeppā ahosi |
C. rājā dhaṃ ko viya garuddho va uddhitadāḍho sappo va hutvā appasaṅkappo ahosi |
D. rājā dhaṃ ko viya garuḷo va uddhatadāḍho sappo va hutvā appasaṅkappo ahosi |
E.
F.
A. jambūpatirājā sayaṃ parājito samuuddaṃ na vandati |

B. jambūpatirājā sayaṃ parājito sambuddhaṃ na vandhiti |
C. jambūpatirājā sayaṃ parājito sambuddhaṃ na vandati |
D. jambūpatirājā sayaṃ parājito sambuddhaṃ na vandati |
E.
F.
A. bhagavā āha mahārājā pathamayuddhakāle yo parājito hoti so vandatū ti katikaṃ

B. bhagavā āha mahārāja pathamayuddhakāle yo parājito hoti so vandhatū ti | kattikaṃ
C. bhagavā āha mahārāja pathamayuddhakāle yo parajito hoti so vandatū ti katikaṃ
D. bhagavā āha mahārāja paṭhamayuddhakāle yo parājito hoti so vandatū ti katikaṃ
E.
F.
A. kama idāni me jeyyo hoti tvaṃ pubbakatabbakatikaṃ na karosī ti |

B. karoma idāni me jayo hoti tvaṃ pubbakattabbaṃ na karosī ti |
C. karoma idāni me jayo hoti tvaṃ pubbakattabbakatikaṃ na karosī ti |
D. karoma idāni me jayo hoti tvaṃ pubbakattabbakatikaṃ na karosī ti |
E.
F.
A. rājā bhante tava dāne tvaṃ mahabbalo asi mama thāne aham eva mahabbalo ti |
B. rājā bhante tava thāne tvaṃ mahabbalo asi mama thāne mahabbalo ti |
C. rājā bhante tava ṭṭhāne taṃ mahabbalo asi mama ṭṭhāne ahaṃ eva mahabbalo ti |
D. rājā bhante tava thāne taṃ mahabbalo asi mama thāne aham eva mahabbalo ti |
E.
F.
A.
B. bhagavā tenahi pubbe mama dūto tava raṭṭhaṃ pāpuṇi dūtassa tava jayo
C. bhagavā tenahi pubbe mama dūto tava raṭṭhaṃ pāpuṇi dutassa tava jayo
D. bhagavā tenahi pubbe mama dūto tava raṭṭhaṃ pāpuṇi dūtassa tava jayo
E.
F.
A.
B. tayā kattañce kiṃ cakkadūto tava pāde kaḍhḍhiti | tava raṭṭhe tvaṃ parājito asī ti |
C. tayā katabbo kiṃ cakkaduto tava pāde bandhati tava raṭṭhe tvaṃ parājito [khu/v] asī ti |
D. tayā katabbo kiṃ cakkadūto tava pāde bandhati tava raṭṭhe[khu/v] tvaṃ parājito asī ti |
E.
F.
A.
B. jambūpatirājā bhante ekarājā nāma jivitaṃ pa jalanto paresaṃ navandhatī ti |
C. jambūpatirājā bhante ekarājā nāma jivitaṃ ca janto paresaṃ vandhatī ti |
D. jambūpatirājā bhante ekarājā nāma jivitaṃ ca janto paresaṃ vandatī ti |
E.
F.
A. bhaggavā sapuriso nāma jivitaṃ pathanto pi saccam eva rakkhati rājā nisammakayirā
B. bhagavā sappuriso nāma jivitaṃ pajanto pi saccam eva rakkhati rājā nisammakayirā
C. bhagavā sappuriso nāma jivitaṃ cajjanto pi saccam eva rakkhati rājā nisammakayirā
D. bhagavā sappuriso nāma jivitaṃ cajjanto pi saccam eva rakkhati rājā nisammakayirā
E.
F.
A. anisammākāraṃ so rājā niriyaṃ gato yo saccavāde thito so saggaparāyano hoti mūsāvādo

B. anisakammakāraṃ so rājā niriyaṃ gato yo saccavāde thito so saggaparāyano hoti musāvādo
C. anisammakāri so rājā niriyaṃ gato yo saccavāde ṭṭhito so saggaparāyano hoti musāvādo
D. anisammakāri so rājā niriyaṃ gato yo saccavāde ṭhito so saggaparāyano hoti musāvādo
E.
F.
A. nirayaṃ vata essatī ti jambūpatirājā taṃ sutvā hessati narayo karoti ati
B. niriya vatta essatī ti | jambūpatirājā taṃ sutvā hessati niri[khī/v]yo kati | atti
C. niriyaṃ vata essatī ti | jambūpatirājā taṃ sutvā hasati niriyo kattha atthi |
D. niriyaṃ vata essatī ti | jambūpatirājā taṃ sutvā hasati niriyo kattha atthi |
E.
F.
A. dānaṃ vā pāpaṃ vā yo karoti so suñño hoti ahaṃ jānāmi

B. dānaṃ vā pāpaṃ vā karoti so suñño hoti ahaṃ jānāmi |
C. dānaṃ vā pāpaṃ vā yo karoti so suñño hoti ahaṃ jānāmi |
D. dānaṃ vā pāpaṃ vā yo karoti so suñño hoti ahaṃ jānāmi |
E.
F.
A. niriyassa atthibhāva na saddahāmī ti | bhagavā mahārāja yo mūsāvādomūsāvādena tenayo

B. niriyassa atthibhāvaṃ na saddhahomī ti | bhagavā mahārāja yo musāvādena ratanaye
C. niriyassa natthibhāvaṃ na saddahāmī ti | bhagavā mahārāja yo musāvādena ratanaye
D. niriyassa natthibhāvaṃ na saddahāmī ti | bhagavā mahārājā yo musāvādena ratanaye
E.
F.
A. karoti kaṃ dhiṭṭha[khā/r]dhammavedaniyam eva āgantvā piḷissati āha |

B. karoti taṃ diṭṭhadhammavedaniyam eva āgantvā piḷissatī ti āha |
C. karoti taṃ diṭṭhadhammavedaniyam eva āgantvā piḷissatī ti āha |
D. karoti taṃ diṭṭhadhammavedaniyam eva āgantvā piḷissatī ti āha |
E.
F.
A. rājā naṃ sutvā mahāhasaṃ hasitvā bhante niriyo āgantvā maṃ ce piḷisati
B. rājā taṃ sutvā mahābasaṃ hasitvā bhante niriyo āgantvā maṃ ce piḷissati
C. rājā taṃ sutvā mahāhasaṃ hasitvā bhante niriyo āgantvā maṃ ce piḷissati
D. rājā taṃ sutvā mahāhasaṃ hasitvā bhante niriyo āgantvā maṃ ce piḷissati
E.
F.
A. saddhahāmi ahaṃ musā amhi niriyo āgantvā ma no ce piḷisati

B. saddhahāmi ahaṃ musā amhi niriyo āgantvā maṃ no ce piḷissati
C. saddhahāmi ahaṃ mūsā amhi niriyo āgantvā maṃ no ce piḷissati
D. saddahāmi ahaṃ musā amhi niriyo āgantvā maṃ no ce piḷissati
E.
F.
A. tuṃ mahāmusā bhavissati ti |

B. tvaṃ mahāmusā bhavissasī ti |
C. tvaṃ mahāmūsā bhavissasī ti |
D. tvaṃ mahāmusā bhavissasī ti |
E.
F.
A. bhagavā āha mahārāja tava vaccanaṃ hotū ti kiṃtejokasinaṃ samāpajjitvā niriyaggi māpetvāsi
B. bhagavā āha mahārāja tava vacanaṃ hotū ti kejokasiṇaṃ sammāpajitvā niriyaggi māppesi
C. bhagavā mahārāja tava vacanaṃ hotū ti tejokasiṇaṃ samāpajjitvā niriyaggiṇ[khū/r] māpesi |
D. bhagavā mahārāja tava vacanaṃ hotū ti tejokasiṇaṃ samāpajjitvā niriyaggiṃ[khū/r] māpesi |
E.
F. [75] tejokasiṇaṃ samāpajjitvā
A. pathavitalato aggi nibbatitvā pathamataraṃ dhummo uṭṭhahitvā sabbe akkamitvā rājānaṃ udissa
B. pathavitalato aggī nibbatitvā pathamataraṃ dhumo uṭṭhahitvā sabbe akkamitvā rājānaṃ udissa
C. pathavitalato aggi nibbattitvā pathamataraṃ dhumo uṭṭhahitvā sabbe akkamitvā rājānaṃ uddihssa
D. pathavitalato aggi nibbattitvā paṭhamataraṃ dhumo uṭṭhahitvā sabbe akkamitvā rājānaṃ uddissa
E.
F.
A. dhumati | jambūpatirā kiṃ tanti adho olokento padhumaṃ disvā jajjalaṃ jāyati mayhaṃ
B. dhumati | jambūpatirājā ki tanti adho olokento dhumaṃ disvā jujjuḷa jāyati mayhaṃ
C. dhummati | jambūpatirājā kiṃ tanti adho olokento dhumaṃ disvā dujaḷaṃ jāyati mayhaṃ
D. dhummati | jambūpatirājā kiṃ tanti adho olokento dhumaṃ disvā dujaḷaṃ jāyati mayhaṃ
E.
F. adho oloketvā
A. niriyo uṭṭhahatī ti cintetvā nāsena appahanto me dhumo hoti yathā tathā

B. niriyo uṭṭhahati nunā ti cintetvā nāsena appahonto me dhumo hoti tathā yathā
C. niriyo uṭṭhahati nunā ti cintetvā nāsena ampahoti me dhumo hoti yathā tathā
D. niriyo uṭṭhahati nunā ti cintetvā nāsena ampahoti me dhumo hoti yathā tathā
E.
F.
A. paresaṃ hotī ti olokento jalitanirayatti disvā bhitasito hutvā bhante

B. paraṃrasaṃ hotī ti olokento jalitaniriyanti[khu/r] disvā bhitasito hutvā bhante
C. paresaṃ kiṃ hotī ti olokento jalitaniriyaggiṃ disvā bhitasito hutvā bhante
D.paresaṃ kiṃ hotī ti olokento jalitaniriyaggiṃ disvā bhtasito hutvā bhante
E.
F.
A. aggī uyhatī tī |
B. aggi uyhati mukhaṃ uyhatī ti ravi |
C. aggiṃ ḍayhatī ti ravi |
D. aggiṃ ḍayhatī ti ravi |
E.
F. [76] dhumaggi
A. tadā bhaggavā parivārehi saha antadhāyiṃsu |

B. tadā bhagavā parivāretihi saha antaradhāyi |
C. tadā bhagavā parivārehi saha antaradhāyi |
D. tadā bhagavā parivārehi saha antaradhāyi |
E.
F. tadā bhagavā
A. aggījālo jalanto nivesane ca bhitiñcabba yhanto viya khāyitvā

B. aggījālo jalanto nivesane ca bhitiñ ca uyhanto viya khāyitvā |
C. aggijālo jalanto nivesane ca bhittiñ ca ḍayhanto viya khāyati |
D. aggijālo jalanto nivesane ca bhittiñ ca ḍayhanto viya khāyati |
E.
F.
A. rājā ca rājapurisā ca sabbe mahāravaṃ ravisu teja nama

B. rājā ca rājā ca rājapurisā ca sabbe mahāravaṃ ravisu | teja nā
C. rājā ca rājāparivārā ca sabbe mahāravaṃ raviṃsu |
D. rājā ca rājāparivārā ca sabbe mahāravaṃ raviṃsu |
E.
F.
A. mahārājādhirāja te guṇaṃ amhākaṃ sarasmiṃ thapetvā vandissāmi pāde tumhākan ti ahaṃsu |

B. mahārājādhirāja te guṇaṃ amhākaṃ sirasmi thapetvā vandhissāma pāde tumhākan ti ahaṃsu |
C. mahājambūpatirājā te guṇaṃ amhākaṃ sirasmiṃ thapetvā vandissāmi pāde tumhākan ti āha |
D. mahājambūpatirājā te guṇaṃ amhākaṃ sirasmiṃ ṭhapetvā vandissāmi pāde tumhākan ti āha |
E.
F. [77] vandissāmi pāde tumhākaṃ
A. bhagavā āha mā bhāyithā ti

B. bhagavā āha mā bhāyithā ti
C. bhagavā āha mā bhāyatha ti |
D. bhagavā āha mā bhāyathā ti |
E.
F.
A. parivārehi saha attā dassesi

B. parivārehi saha attānaṃ dassesi
C. bhagavā parivārehi saha attānaṃ dassesi |
D. bhagavā parivārehi saha attānaṃ dassesi |
E.
F.
A. aggīkhandā pi[khā/v] nibbāpesi |

B. aggikhandhā pi nibbāpesi |
C. aggikha pi nibbāpesi |
D. aggikhandhā pi nibbāpesi |
E.
F.
A. rājā jambūpati assāsaṃ patilabhitvā bhante uttamarājādhirāja sakkalajambūdipe amh eva

B. rājā jambūpati assāsaṃ patilabhitvā bhante uttamajādhirāja sakalajambūdipe āham eva
C. rajā jambūpati assāsaṃ patilabhitvā bhante uttamarājādhirāja sakalajambūdipe aham eva
D. rājā jambūpati assāsaṃ paṭilabhitvā bhante uttamarājādhirāja sakalajambūdipe aham e[khū/v]va
E.
F. ahaṃ
A. uttamo amhi attiseṭṭho atti-aggo asi taṃ vandāmī ti |

B. uttamo āmhi attiseṭṭho atti-aggo asi taṃ vandhāmī ti |
C. uttamo amhi ati[khū/v]seṭṭho ati-aggo asi taṃ vandāmī ti |
D. uttamo amhi atiseṭṭho ati-aggo asi taṃ vandāmī ti |
E.
F. uttamo ahaṃ seṭṭho
A. jambūpatīrājā suvaṇṇakuddhalī viya onamitvā pañcāṅga-paṭṭḥi tena vandeti |

B. jambūpatirājā suvaṇṇakaddhali viya onamitvā paññāṅka-paṭiṭṭhi tena vandheti |
C. jambūapatirājā tassa pādamūle suvaṇṇakaddhali viya attānaṃ onamitvā pañcāṅga-patiṭṭhi tena vandati |
D. jambūpatirājā tassa pādamūle suvaṇṇakaddhali viya attānaṃ onamitvā pañcāṅga-patiṭṭhi tena vandati |
E.
F. [78] suvaṇṇakaddalī viya onamitvā
A. tadā satasahassa parivārā vandiṃsu |

B. tadā tassa parivārā vandhisu
C. tadā tassa parivārā vandiṃsu |
D. tadā tassa parivārā vandiṃsu |
E.
F.
A. tato paraṃ bhagavā rañño jambūpatīssa dhammaṃ adassayi

B. tato paraṃ bhagavā rañño jambūpatissa dhammaṃ adesayi
C. tato paraṃ bhagavā rañño jambūpatissa dhammaṃ adesayi |
D. tato paraṃ bhagavā rañño jambūpatissa dhammaṃ adesayi |
E.
F. tato paraṃ
A. mahārāja pamuṇho asi yathā tathā suvaṇṇadisaṃkhātaṃ dhammaṃ suṇāti vatvā

B. mahārāja maggamuḷo asi yathā tathā suvaṇṇadisaṃkhāttaṃ dhammaṃ su[khu/v]ṇāti vatvā
C. mahārāja maggamuḷho asi yathā tathā suvaṇṇadipasaṃkhātaṃ dhammaṃ suṇāti vatvā
D. mahārāja maggamuḷho asi yathā tathā suvaṇṇadipasaṃkhātaṃ dhammaṃ suṇāti vatvā
E.
F.
A. mahāraja ayaṃ kāyo jitucchitabbo hoti aṭṭhirāsiṃ hoti maṃsarāsi hoti taccarāsiṃ hoti ṇhārurāsi
B. mahārāja ayaṃ kāyo jituchchitañca hoti aṭṭhirāsi hositi masaṃrāsiṃ hoti paṃtaṃrāsiṃ hoti ṇhārurāsiṃ
C. mahārāja ayaṃ kāyo jitucchitabbo hoti aṭṭhirāsī hoti maṃsarāsi hoti tacarāsī hoti nhārurāsī
D. mahārāja ayaṃ kāyo jitucchitabbo hoti aṭṭhirāsī hoti maṃsarāsī hoti tacarāsī hoti nhārurāsī
E.
F. ayaṃ kāyo
A. ho lohitadhāro hoti pubbadhāro hoti semhādhāro hoti

B. hoti lohitadhāro hoti pubbudhāro hoti semhadhāro hoti
C. hoti lohitadhāro hoti pubbadhāro hoti semhādhāro hoti
D. hoti lohitadhāro hoti pubbadhāro hoti semhādhāro hoti |
E.
F.
A. kāya mā passa rūpaṃ mā passa

B. kāyā mā ppassa rupaṃ mā passā
C. kāyaṃ ma passa rūpaṃ mā passa
D. kāyaṃ mā passa rūpaṃ mā passa |
E.
F.
A. dānaṃ dehi sīlaṃ rakkhāhi bhāvehi dhammarasaṃ pivāhi

B. dānaṃ dehi silaṃ akkhāhi bhāvehi dhammarassaṃ pivāhi
C. dānaṃ dehi silaṃ rakkhāhi bhāvanaṃ bhāvehi dhammarasaṃ pivāhi
D. dānaṃ dehi sīlaṃ rakkhāhi bhāvanaṃ bhāvehi dhammarasaṃ pivāhi |
E.
F. [79]dānaṃ dehi sīlaṃ rakkhāhi
A. maharāja samuddaṃ uddadhārātā asudhā

B. mahārāja samuddhaṃ udakadhārato assadhārā
C. mahārāja samuddha udakadhāro hoti aṭṭhirāsi hoti maṃsarāsito assudhārā
D. mahārāja samudda udakadhāro hoti aṭṭhirāsī hoti maṃsarāsito assudhārā
E.
F.
A. satasahassadhārā taṃ dukkhaṃ pahāya ehi nibbānaṃpadaṃ gamissāma

B. satasahassadhārā taṃ dukkhaṃ pahāya ehi nibbānapadaṃ gamissāma |
C. satasahassadhārā taṃ dukkhaṃ pahāya ehi nibbānapadaṃ gamissāma
D. satasahassadhārā taṃ dukkhaṃ pahāya ehi nibbānapadaṃ gamissāma |
E.
F. [80] ehi gamissāma
A. mahārāja tulaṅgapalato manopajā calanā satasahassadhārā tesaṃ

B. mahārāja turaṅgaparalato manomapajā calanā satasahassadhārā tesaṃ
C. mahārāja turitacalato manopajā calanā satasahassadhārā tesaṃ
D. mahārāja turitacalato manopajā calanā satasahassadhārā tesaṃ
E.
F.
A. calacittaṃ pahā ehi lokuttarāgāmi hohi

B. calaṃcittaṃ pahāya ehi ca lokuttarāgāmi hohi
C. calicittaṃ[khe/r] pahāya ehi lokuttaragāmi hohi
D. calicittaṃ pahā[khe/r]ya ehi lokuttaragāmi hohi |
E.
F.
A. kappaṭṭhānaggīto manopajā satasahassadaḍho tadā naṃ[khi/r]manaṃ pahā ehi sayyaṃrataṇaveṇī vasāhi

B. kappāṭṭhānaggito manopajā satasahassadaḍhḍho tadā damanaṃ pahāya ehi saṅghaṃrattanapaveṇiyaṃ vasāhi
C. kappuṭṭhānaṃaggito manopajā satasahassadaḍho tathā dumanaṃ pahāya ehi saṅgharatanapaveṇiyaṃ vasāhi
D. kappaṭṭhānaṃaggito manopajā satasahassadaḍho tathā dumanaṃ pahāya ehi saṃgharatanapaveṇiyaṃ vasāhi |
E.
F. [81]kappadāvaggito manopajjā
A. mahārāja sitaṅgarāḷatato mātuyā paṭisandigahaṇa satasahassadhāraṃ ehi bhagavantaṃ bhagavāhi

B. mahārāja sitaṅgavāḷatato mātuyā paṭisandhigaṇahaṇaṃ satasahassadhāraṃ ehi bhagavantaṃ bhavāhi
C. mahārāja sitantavāḷukato mātuyā paṭisandhiṃgahaṇaṃ satasahassadhāraṃ ehi bhagavantaṃ bhavāhi
D. mahārāja sitantavāḷukato mātuyā paṭisandhiṃgahaṇaṃ satasahassadhāraṃ ehi bhagavantaṃ bhavāhi |
E.
F.
A. mahārāja sabbetiṇagaṇato byādhiciḷito pajā satasahassadhāro sabbepattarukkhatato pajā

B. mahārāja sabbetiṇagaṇato byādhipiḷito satasahassadhāro sabbeca [khū/r] ttarakkhagaṇato jarāpiḷito pajā
C. mahārāja sabbatiṇagaṇato byādhipiḷito pajā satasahassadhāro sabbapattarukkhagaṇato jarāpiḷito pajā
D. mahārāja sabbatiṇagaṇato byādhipiḷito pajā satasahassadhāro sabbapattarukkhagaṇato jarāpiḷito pajā
E.
F.
A. satasahassadhāro mahārājāpathavī vipulato kavaparasatā satasahassadhārā ehi atagāmī hohi

B. satasahassadhāro mahāpathavi vipullato kavaparasatā satasahassadhārā ehi amatagāmi hohi
C. satasahassadhāro mahāpathavi vipullato kavacarasattā satasahassadhārā ehi amatagāmi hohi
D. satasahassadhāro mahāpathavī vipulato kavacarasattā satasahassadhārā ehi amatagāmi hohi |
E.
F.
A. jambūpatirāja panato aṅgaṃ piyaṃ aṅgato jivitaṃ piyaṃ piyanto bandanā

B. jambūpatirāja dhanato aṅgamiyaṃ aṅgato thivitaṃ piyaṃ piyanto bandhanā
C. jambūpatirāja dhanato aṅga piyaṃ aṅgato jivitaṃ piya piyato bandhanā
D. jambūpatirāja dhanato aṅgaṃ piyaṃ aṅgato jivitaṃ piyaṃ piyato bandhanā
E.
F.
A. caveṇi memā paresaṃ sattānaṃ piyaṃ nettato puttadhitaraṃ piyaṃ puttadhittarorato

B. paveṇi sammā paresaṃ sattānaṃ piya netthato puttachittaraṃ piyaṃ puttadhittarato
C. maveṇi pemā paresaṃ sattānaṃ piyaṃ naggato puttaridhitaraṃ piyaṃ puttadhitarato
D. paveṇi pemā paresaṃ sattānaṃ piyaṃ naggato puttaridhittaraṃ piyaṃ puttadhītarato
E.
F.
A. bhiriyaṃ piyaṃ bhiriyaṃ to attānaṃ piyaṃ piyanto bandanā paveṇi pemā tāva
B. bhiriyaṃ piyaṃ bhiriyato bhiriyato attānaṃ piyaṃ piyato bandhanā paveṇi cemā tāva
C. bhiriyaṃ bhiriyato attānaṃ piyaṃ piyato bandhanā paveṇi pemā tāva
D. bhariyaṃ bhariyato attānaṃ piyaṃ piyato bandhanā paveṇi pemā tāva
E.
F. [82] bhariyato attānaṃ
A. abandanato ehi nibbānapadaṃ gamissāma

B. abandhanato ehi nibbānapadaṃ gamissāma
C. abandhanato ehi nibbānapadaṃ gamissāma
D. abandhanato ehi nibbānapadaṃ gamissāma |
E.
F. ehi nibbānapadaṃ gamissāmi
A. nisidana satānaṃ pañcaṭṭhānaṃ hoti mātugāmi gehavāsaṃ samaccuvasaṃ

B. nisidanaṃ sattānaṃ pañcaṭṭhānaṃ hoti mātugāmaṃ gehavāsaṃ maccuvasaṃ
C. nisidanaṃ sattānaṃ pañcaṭṭhānaṃ hoti mātugāmaṃ gehavāsaṃ maccuvasaṃ
D. nisīdanaṃ sattānaṃ pañcaṭṭhānaṃ hoti mātugāmaṃ gehavāsaṃ maccuvasaṃ
E.
F.
A. cittaṃkāyo parapparavedaniyaṃ hotī ti pañcānaṃ sattānaṃ āvāso hoti pañcāṭṭhānā

B. cittakāyo carapparavedaniyaṃ hotī ti pañcaṭṭhānaṃ sattānaṃ āvāso hoti pañcaṭthānā
C. cittakāye paraprapave[khe/v]daniyaṃ hotī ti pañcaṭṭhānaṃ sattānaṃ āvāso hoti pañcaṭṭhānā
D. ci[khe/v]ttakāye parapparavedanīyaṃ hotī ti pañcaṭṭhānaṃ sattānaṃ āvāso hoti pañcaṭṭhānā
E.
F.
A. atikkamitvā ehi nibbānavāse vasāhi

B. atikamitvā ehi nibbānavāse vasāhi |
C. atikkamitvā ehi nibbānavāse vāsāhi
D. atikkamitvā ehi nibbānavāse vasāhi |
E.
F.
A. mahārāja apāyadukkato manusso sukkho sakkato

B. mahārāja apāyadukkhato manusso sukho manussato sakkavāso sukho sakkato
C. mahārāja apāyadukkhato manusso sukho manussato sattavāso sukho saggato
D. mahārāja apāyadukkhato manusso sukho manussato saggavāso sukho saggato
E.
F. [84] apāyadukkhato manussā sukhā
A. brahmasarāso sukho brahmato nibbānaṃ[khi/v] atimahāsukhaṃ hoti

B. brahmavāso sukho brahmato nibbānaṃ atimahāmukhaṃ hoti
C. brahmavāso sukho brahmato nibbānaṃ atimahāsukhaṃ hoti
D. brahmavāso sukho brahmato nibbānaṃ atimahāsukhaṃ hoti
E.
F.
A. pahāvāgaṃ sukhaṃ virocatī ti dhamma desayi |

B. arāgaṃ mukhaṃ viro[khū/v]catī ti dhammaṃ adesayi |
C. arāgaṃ sukhaṃ virocasī ti dhammaṃ adesayi |
D. arāgaṃ sukhaṃ virocasī ti dhammaṃ adesayi |
E.
F.
A. jambūpatirājā dhammadesanaṃ sutvā cintesi ayaṃ rājādhirājā ñāṇasampanno hoti

B. jambūpatirājā dhammadesanaṃ sutvā cintesi ayaṃ rājādhirājā ñāṇasampanno hoti
C. jambūpatirājā dhammadesanaṃ sutvā cintesi ayaṃ rājādhirājā ñāṇasampanno hoti
D. jambūpatirājā dhammadesanaṃ sutvā cintesi ayaṃ rājādhirājā ñāṇasampanno hoti
E.
F. [85] ñāṇasampanno
A. ñāṇapatirūpo ñāṇavicitto hotī ti

B. ñāṇapatirūpo ñāṇavicitro hotī ti
C. ñāṇapatirūpo ñāṇavicitro hoti |
D. ñāṇapaṭirūpo ñāṇavicitro hoti |
E.
F.
A. cintetvā pana bhante etaṃ ratamayaṃ suci-uṇhissa tava ñāṇena pūjissāmī ti

B. cintetvā ca pana bhante etaṃ ratanamayaṃ suciṃ-uṇhisa tava ñāṇena pūjemi ti
C. cintetvā pana bhante etaṃ ratanamayaṃ suci-uṇhissaṃ tava ñāṇena pūjemī ti
D. cintetvā pana bhante etaṃ ratanamayaṃ suci-uṇhissaṃ tava ñāṇena pūjemī ti
E.
F.
A. vatvā abhisekaṃ uṇhissa omuñcitvā buddhapāde khipi |

B. vatvā abhiseka uṇhissaṃ omuñcitvā buddhapāde khipi |
C. vatvā abhiseka uṇhissaṃ omuñcitvā buddhapāde khipi |
D. vatvā abhiseka uṇhissaṃ omuñcitvā buddhapāde khipi |
E.
F. uṇhisaṃ omuñcitvā
A. satasahassa-amaccā ca ekasatarājāno ca attano sisālaṅkāre buddhassa pādesaṃ khipi

B. satasahassa-amaccā ca ekasatarājāno sisālaṅkāre buddhassa pādesu khipiṃsu |
C. satasahassa-amaccā ca ekasatarājāno ca attano attano sisālaṅkāre buddhassa pādesu khipisuṃ |
D. satasahassa-amaccā ca ekasatarājāno ca attano attano sīsālaṅkāre buddhassa pādesu khipisuṃ |
E.
F.
A. jambūpatirājā etakaṃ dhammakathaṃ sutvā pi gaṇanaṃ na akāsi |

B. jambūpatirājā ettakaṃ dhammakathaṃ sutvā pi gahaṇaṃ na asi |
C. jambūpatirājā ettakaṃ dhammakathaṃ sutvā pi gahaṇaṃ na adāsi |
D. jambūpatirājā ettakaṃ dhammakathaṃ sutvā pi gahaṇaṃ na adāsi |
E.
F.
A. bhagavā apara dhammaṃ desento āha |

B. bhagavā aparaṃ dhammaṃ desento āha |
C. bhagavā aparaṃ dhammaṃ desento āha |
D. bhagavā aparaṃ dhammaṃ [khai/r] desento āha |
E.
F.
A. yathā patanto patanto yaṃ yaṃ devā pavuyhati evam eva āyu sattānaṃ khiyati
B. yathā pitanto pitante yaṃ yaṃ devo pavuyhati evam eva āyu sattānaṃ khiyapi
C. yathā patanto [khai/r] yaṃ yaṃ devo pavuyhati evam eva āyu sattānam khiyati
D. yathā patanto yaṃ yaṃ devo pavuyhati evam eva āyu sattānaṃ khīyati
E.
F.
A. divase attā va attano nātho attā attano vattati na hi tānaṃ caraṃ

B. divase attā va attano nātho attā attano vattati na hi ttānaṃ paraṃ
C. devase attā va attāno nātho attā va attano gati na hi tānaṃ paraṃ
D. divase attā va attano nātho attā va attano gati na hi tānaṃ paraṃ
E.
F.
A. atthi patiṭṭhā sabbapāṇinaṃ nasilaṃ nāma silaṃ yathā dānaṃ suci valaṅkāraṃ natthi
B. ati patiṭṭhā sabbapāṇīnaṃ sisaṃ nāma sisaṃ yathā dānaṃ suci valaṅkāraṃ natthi
C. atthi patiṭṭhā sabbapāṇīnaṃ silaṃ nāma yathā dānaṃ suci valaṅkāraṃ natthi
D. atthi patiṭṭhā sabbapāṇīnaṃ sīlaṃ nāma yathā dānaṃ suci valaṅkāraṃ natthi
E.
F.
A. dānaṃ tatheva maraṇaṃ yathā ti |

B. sisaṃ natthi dānaṃ tatheva maraṇaṃ yathā ti |
C. silaṃ natthi dānaṃ tatheca maraṇaṃ yathā ti |
D. sīlaṃ natthi dānaṃ tatheva maraṇaṃ yathā ti |
E.
F.
A. tava nagaraṃ kati yojanikaṃ ti pucchi | bhante saṭṭhiyojanaṃ hotī ti |

B. tava nagara kati yojanikaṃ ti pucchi | bhante saṭṭhi[khe/r]yojana hotī ti |
C. tava nagaraṃ kati yojanikaṃ ti pucchi | bhante saṭṭhiyojanaṃ hotī ti |
D. tava nagaraṃ kati yojanikaṃ ti pucchi | bhante saṭṭhiyojanaṃ hotī ti |
E.
F. [87] saṭṭhiyojanikaṃ
A. bhagavā kati khatiyavaṃsā ti pucchi | bhante dasakoṭi hotī ti |

B. bhagavā kati khattiyavaṃsā ti pucchi | bhante dassakoti hotī ti |
C. bhagavā kati khatiyavaṃsā ti pucchi | bhante dasakoṭi hotī ti |
D. bhagavā kati khattiyavaṃsā ti pucchi | bhante dasakoṭi hotī ti |
E.
F. bhante
A. te sabbe [khī/r] kiṃ atthī ti pucchi | bhante natthi ti | kuhi atthi ti | kiṃ pucchi to
B. te sabbe ki atthī ti pucchi | bhante natthī ti | kuhiṃ atthi ti | kiṃ puchcha to
C. te sabbe kiṃ atthī ti pucchi | bhante natthī ti | kuhiṃ atthī ti pucchi |
D. te sabbe kiṃ atthī ti pucchi | bhante natthī ti | kuhiṃ atthī ti pucchi |
E.
F.
A. bhante kāsaṃkatā ti | tayā laddhaṃ tesaṃ pañcakukkurājabhaṇḍaṃ atthi kin ti pucchi |

B. bhante kādakatā ti | tayā siddha tesaṃ pañcakukkudharājabhaṇḍaṃ atthi kin ti puchchi |
C. bhante kālaṃkatā ti | tayā laddhaṃ tesaṃ pañcakukkuṭarājabhaṇdaṃ atthi kin ti pucchi |
D. bhante kālaṃkatā ti | tayā laddhaṃ tesaṃ pañcakukkuṭarājabhaṇḍaṃ atthi kin ti pucchi |
E.
F.
A. natthi bhante | mahārāja tatheva tavayā va maraṇakāletto tava santike taṃ sidati
B. natthi bhante ti | mahārāja tatheva tayā va maraṇatokālato tava santike ta nisidati
C. natthi bhante ti | maharāja tatheva tayā va maraṇakālato tava santike taṃ nisidati
D. natthi bhante ti | mahārāja tatheva tayā va maraṇakālato tava santike taṃ nisīdati
E.
F.
A. tava maraṇakālato pañcakukkurājabhaṇḍaṃ pahāya ekako va gacchissasi |

B. tava maraṇakāle pañcakukkudharājabhaṇḍaṃ pahāya ekako va gacchissasi
C. maraṇakāle pañcakukkuṭarājabhaṇḍaṃ pahāya ekako va gacchissasi |
D. maraṇakāle pañcakukkuṭarājabhaṇḍaṃ pahāya ekako va gacchissasi |
E.
F. [88] ekikā va gacchanti
A. mahārāja sabbe rājāno maraṇakāle piyabhiriyaṃ piyaputtaṃ piyadhanaṃ piyaṃhatthiṃ ānetvā gatā
B. mahārāja sabbe rājāno maraṇakāle piyabhiriyaṃ piyaṃputtaṃ piyadhanaṃ piyahatthi ānetvā gatāni
C. mahārāja sabbe rājāno maraṇakāle piyabhariyaṃ piyaputtaṃ piyadhanaṃ piyahatthi ānetvā gatā
D. mahārāja sabbe rājāno maraṇakāle piyabhariyaṃ piyaputtaṃ piyadhanaṃ piyahatthi ānetvā gatā
E.
F.
A. kin ti pucchi | bhante ānetvā gatā natthi ekako va gacchantū ti |

B. kin ti puchchi | bhante ānetvā gatā natthi ekako va gachchantī ti |
C. kiṃ ti pucchi | [khai/v] bhante ānetvā gatā natthi ekako va gacchantī ti |
D. kiṃ ti pucchi | [khai/v] bhante ānetvā gatā natthi ekako va gacchantī ti |
E.
F.
A. bhagavā tvaṃ matabhāvaṃ na jānāsi maccuno saṃgaro natthi lañcagāho na vijatti

B. bhagavā tvaṃ matabhāvaṃ jānāsi maccuno saṃgaro natthi lañcagāho na vijati
C. bhagavā tvaṃ matabhāvaṃ na jānāsi maccuno saṅgāmo natthi lañcagāho na vijjati |
D. bhagavā tvaṃ matabhāvaṃ na jānāsi maccuno saṅgāmo natthi lañcagāho na vijjati |
E.
F.
A. yuddaṃ natthiya jayo natthi ko jaññā maraṇa para suve hi no saṃgharan tenā ti |
B. yuddha nitthi jeyo natthi ko jaññā maraṇaṃ pare suve hi no saṃgaran tenā ti |
C. yuddhaṃ natthi jayo natthi ko jaññā maraṇaṃ pare suve na hi no saṃgaran tenā ti |
D. yuddhaṃ natthi jayo natthi ko jaññā maraṇaṃ pare suve na hi no saṃgaran tenā ti |
E.
F. [89] ko jaññā
A. jambūpatirājā bhante rājādhirājā tvaṃ sabbesaṃ maraṇaṃ jānāsi tvaṃ sabbe maraṇaṃ na
B. jambūpatirājā bhante rājādhirāja taṃ sabbesaṃ maraṇaṃ jānāsi tvaṃ maraṇaṃ na
C. jambūpatirājā bhante rājādhirāja tvaṃ sabbesaṃ maraṇaṃ jānāsi tvaṃ maraṇaṃ na
D. jambūpatirājā bhante rājādhirāja tvaṃ sabbesaṃ maraṇaṃ jānāsi tvaṃ maraṇaṃ na
E.
F. bhante
A. pāpuṇissasi no ti pucchi | sabbe maraṇaṃ pāpuṇanti yathā tathā aham pi maraṇaṃ

B. pāpu[khe/v]ṇissasi no ti puchchi | sabbe maraṇa pāpuṇanti yathā tathā aha ppi maraṇaṃ
C. pāpuṇissasi nunā ti pucchi | sabbe maraṇaṃ pāpuṇanti yathā tathā aham pi maraṇaṃ
D. pāpunissasi nunā ti pucchi | sabbe maraṇaṃ pāpuṇanti yathā tathā aham pi maraṇaṃ
E.
F.
A. pāpuṇissāmī ti āha | jambūpatirājā mahārājādhirājā tava vacanaṃ saccaṃ vata sabbesaṃ

B. pāpuṇissāmī ti āha | jambūpatirājā mahārājarājādhirāja tava vacanaṃ saccaṃ vata sabbesaṃ
C. pāṇissāmī ti āha | jambūpatirājā mahārājādhirāja tava vacanaṃ saccaṃ tava sabbesaṃ
D. pāpuṇissamī ti āha | jambūpatirājā mahārājādhirāja tava vacanaṃ saccaṃ tava sabbesaṃ
E.
F.
A. maraṇaṃ uppajati [khī/v] rājādhi rājā va asi brāhmaṇo va asi

B. maraṇaṃ upajjati rājā rājā asi brāhmaṇo va asi
C. maraṇaṃ kiṃ uppajjati rājā rājā va asi brāhmaṇo brāhmaṇo va asi
D. maraṇaṃ kiṃ uppajjati rājā rājā va asi brāhmaṇo brāhmaṇo va asi |
E.
F.
A. daliddho va asi tvaṃ jānāsī ti pucchi | mahārāja ahaṃ jānāmī ti |

B. daliddho daliddho va asi tvaṃ jānāsī ti puchchi | mahārāja ahaṃ jānāmī ti |
C. ddhaliddho daliddho va asi tvaṃ jānāsī ti pucchi | mahārājā ahaṃ jānāmī ti |
D. daliddho daliddho va asi tvaṃ jānāsī ti pucchi | mahārāja ahaṃ jānāmī ti |
E.
F. [90] jānāmi mahārāja
A. jambūpatirājā bhante sabbe va ñātakāvasā kattha uppajantī ti pucchi |

B. jambūpatirājā bhante sabbe ñātakāvasakati upajjantī ti puchchi |
C. jambūpati bhante sabbe ñātabhāraṃsā kattha uppajantī ti pucchi |
D. jambūpati bhante sabbe ñātakāvaṃsā kattha upajjantī ti pucchi |
E.
F.
A. mahārāja eke dhammikā tava ñātakāyo suggatiṃ gacchanti

B. mahārāja brāhmaṇo eke dhammiko tava ñāvakāyo sugati gachchanti |
C. maharāja eke dhammikā tava ñātakāyo suggatiṃ gacchanti |
D. mahārāja eke dhammikā tava ñātakāyo suggatiṃ gacchanti |
E.
F.
A. eke adhammikā niriyaṃ gacchantī ti āha

B. eke adhammikā ñātakā niriyaṃ gachchantī ti āha |
C. eke adhammakā ñātakā niriyaṃ gacchantī ti āha |
D. eke adhammikā ñātakā niriyaṃ gacchantī ti āha |
E.
F.
A. jambūpatirājā bhante rājādhirāja etaṃ niriyaṃ ahaṃ passāmi saddahāmī ti |

B. jambūpatirājā bhante rājādhirāja etaṃ niriyaṃ ahaṃ passāmi saddhahāmi ti |
C. jambūpatirājā mahārājādhirāja etaṃ niriyaṃ ahaṃ ce [kho/r] passāmi saddhahāmī ti |
D. jambūpatirājā mahārājādhirāja etaṃ nariyaṃ [kho/r] ahaṃ ce passāmi saddahāmī ti |
E.
F. [91] bhante rājādhirāja
A. bhagavā mahārāja sabbe niriya piḷite sabbe tava ñātake dassanakāle tvaṃ bhīto bhavissasī ti |
B. bhagavā mahārāja sabbe niriye piḷite sabbe tava ñātake dassanakāle tvaṃ bhito bhavissasī ti |
C. bhagavā mahārāja sabbe niriye piḷite sabbe tava ñātake dassanakāle tvaṃ bhito bhavissasī ti |
D. bhagavā mahārāja sabbe niraye piḷite sabbe tava ñātake dassanakāle tvaṃ bhīto bhavissasī ti |
E.
F.
A. bhante ahaṃ bhīto na bhavissāmī ti |

B. bhante ahaṃ bhīto na bhavissāmi ti |
C. bhante ahaṃ bhito na bhavissāmī ti |
D. bhante ahaṃ bhito na bhavissāmī ti |
E.
F. bhīto na bhavissāmi
A. bhagavā pavīkasinaṃ samāpajitvā pathavī bhinditvā yāva avicīto tejokasinaṃ samāpajitvā

B. bhagavā pathavikasiṇaṃ samāpajjitvā patha bhindhitvā yāva avicito tejokasiṇaṃ samāpajjitvā
C. bhagavā pathavikasiṇaṃ samāpajjitvā pathaviṃ bhindhitvā yāva avicito tejokasiṇaṃ sahapajjitvā
D. bhagavā pathavikasiṇaṃ samāpajjitvā pathaviṃ bhinditvā yāva avīcīto tejokasiṇaṃ samāpajjitvā
E.
F.

A. aggī jāletvā mahārāja tava ñātake passāmī ti |

B. aggi jāletvā mahārā[kai/r]ja ta ñātake passā ti |
C. aggiṃ jāletvā mahārāja tava ñātake passā ti |
D. aggiṃ jāletvā mahārāja tava ñātake passā ti |
E.
F.
A. jambūpatīrājā āha mahārājādhirājā aggī jāletvā ñātake na passāmī ti |

B. jambūpatirājā āha mahārājādhirāja aggiṃ jāletvā ñātake na passāmī ti |
C. mahārājādhirāja aggiṃ jāletvā ñātake na passāmī ti
D. mahārājādhirāja aggiṃ jāletvā ñātake na passāmī ti
E.
F.
A. bhagavā nibbāpetvā aggī rājā jambūpati olokento mahārāja eso tava

B. bhagavā nibbāmetvā aggi rājānaṃ jambūpati oloketvā mahārāja eso tava
C. bhagavā nibbāpetvā aggiṃ rājānaṃ jambūpati oloketvā maharāja eso tava
D. bhagavā nibbāpetvā aggiṃ rājānaṃ jambūpatiṃ oloketvā mahārāja eso tava
E.
F.
A. mahāpitā esā ayyikā eso pitā esā mātā ete ñāttitakā ti dassesi |
B. mahāpitā esā ayyiko eso pitā esā mātā ete ñātakā ti dassesi |
C. mahāpitā esā ayyikā eso pitā esā mātā ete ñātake ti dasseti |
D. mahāpitā esā ayyikā eso pitā esā mātā ete ñātake ti dasseti |
E.
F.
A. mahabbhayena piḷitānarā navayojanaṃ aṭṭhayo[khu/r]janaṃ

B. mahabbayena piḷitānarā navayojanaṃ aṭṭhayojanaṃ
C. mahābhayena piḷitānaṃ vā navayojanaṃ aṭṭhayojanaṃ
D. mahābhayena piḷitānaṃ vā navayojanaṃ aṭṭhayojanaṃ
E.
F.
A. senti yāva pacchimaṃ thito aggī jalati tadā niriyapālā abhidhāvetvā khaggena
B. senti yāva pachchimaṃ thito aggī jalati tadā niripāṇa abhidhāvetvā khaggena
C. mahāsenti yāva pacchimaṃ thito aggiṃ jalati tadā niriyapālā abhidhāvetvā khaggena
D. mahāsenti yāva pacchimaṃ ṭhito aggiṃ jalati tadā niriyapālā abhidhāvetvā khaggena
E.
F.
A. satthanā sulena sisaṃ bhindanti givaṃ chindanti hananti dārukacchehi hatthapāde

B. satthanā sulena sīsaṃ bhindanti giva chindanti hananti nārukachchehi hatthapāde
C. sattinā sulena sisaṃ bhindanti givaṃ chindanti hananti kudhāratadhehi hatthapade
D. sattinā sulena sīsaṃ bhindanti givaṃ chindanti hananti kudhāragadhehi [kho/v] hatthapāde
E.
F.
A. chindanti mahāparidevaṃ paridevanti dissanti suṇanti |

B. chindanti mahāparidevaṃ paridevanti dissanti sunanti |
C. chindanti [kho/v] mahāparidevaṃ paridevanti dissanti suṇanti |
D. chindanti mahāparidevaṃ paridevanti dissanti suṇanti |
E.
F.
A. mahārāja passasi idāni passasi tvaṃ na bhāyissasī ti |

B. mahārāja na passasi idāni passassi tvaṃ na bhāyasī ti |
C. mahārāja na passesi idāni passasiṃ tvaṃ na bhāyasī ti |
D. mahārāja na passasi idāni passasiṃ tvaṃ na bhāyasī ti |
E.
F.
A. rājā jambūpati bhante bhayāmī ti āha | bhagavā niriyaṃ antarapesi |

B. rājā jambūpati bhante bhāyāmī ti āha | bhagavā niriyaṃ aradhāpesi |
C. rājā jambūpati bhante bhāyāmī ti āha | bhagavā niriyaṃ antaradhāpesi |
D. rājā jambūpati bhante bhāyāmī ti āha | bhante bhagavā niriyaṃ antaradhāpesi |
E.
F. [93] niriyaṃ antaradhāpesi
A. rājā bhante satā kiṃ kammaṃ katvā niriyaṃ gacchantī ti pucchi |

B. rājā bhante sattā kiṃ kammaṃ katvā niriyaṃ gachchantī ti puchchi |
C. rājā bhante sattā kiṃ kammaṃ katvā niriyaṃ gacchantī ti pucchi |
D. rājā bhante sattā kiṃ kammaṃ katvā niriyaṃ gacchantī ti pucchi |
E.
F.
A. bhagavā mahārāja ye narā idhaloke pāpakammaṃ katvā niriyaṃ gacchanti

B. bhagava mahārāja ye narā idhaloke pakamaṃ katvā niriyaṃ [khai/v] gachchanti
C. bhagavā mahārāja ye narā idhaloke pāpakammaṃ katvā niriyaṃ gacchantī ti āha |
D. bhagavā mahārāja ye narā idhaloke pāpakammaṃ katvā niriyaṃ gacchantī ti āha
E.
F.
A. chadvā doso mohā bhayā ye narā pāṇajhāṭino vaḍhayitvāna hisanti

B. chandhā dosā mohā bhayā ye narā pāṇaṃghātino vadhdhayitvāna hiṃsanti
C. chandhā dosā bhayā mohā ye narā pāṇaghāṭino vadhayetvāna hiṃsanti
D. chandā dosā bhayā mohā ye narā pāṇaghāṭino vadhayetvāna hiṃsanti
E.
F.
A. dhuvagacchanti niriyaṃ mātāpitusu dujanā migganosakārā narā

B. dhuraṃgachchanti niriyaṃ mātāpitūsuṃ dūjanā miggarosukarā narā
C. dhuvaṃgacchanti niriya mātāpitusu dujjanā miggadosakarā narā
D. dhuvaṃgacchanti niriya mātāpitūsu dujjanā mittadosakavā narā
E.
F.
A. ye caññe adhammavādā dhuraṃ gacchanti niriyanti |

B. ye caññe adhammadā dhuvaṃ gachchanti niriyanti |
C. ye caññe adhammavādā dhuvaṃ gacchanti niriyaṃ |
D. ye caññe adhammavādā dhuvaṃ gacchanti niriyan |
E.
F.
A. rājā bhante ahaṃ jānāmī ti vatvā mahārājādhirāja mama ete

B. rājā bhante ahaṃ jānāmī ti vatvā mahādhirāja mama ete
C. rājā bhante ahaṃ jānāmī ti vatvā mahārājādhirāja mama ete
D. rājā bhante ahaṃ jānāmī ti vatvā mahārajādhirāja mama ete
E.
F.
A. ñātakā sugati gacchantī ti tvaṃ vadesī te dassehi ahaṃ passāmī ti |

B. ñātakā sugatiṃ gacchantī ti tvaṃ vadesi te dassehi ahaṃ passāmī ti |
C. ñātakā suggatiṃ gacchantī ti tvaṃ vadesi te dassehi ahaṃ passāmī ti |
D. ñātakā suggatiṃ gacchantī ti tvaṃ vadesi te dassehi ahaṃ passāmī ti |
E.
F. [94] te dassesi
A. bhagavā mahāja tvaṃ passāhī ti vatvā iddhividhiñānena cātumahārājike devatā tāvatise deve
B. bhagavā mahārāja tvaṃ passāhī ti vatvā idividhiñāṇena cātumahārājike de tāvatiṃse deve
C. bhagavā mahārāja tvaṃ passāhī ti vatvā iddhividdhiñāṇena cātumahārājike deve tāvatiṃse deve
D. bhagavā mahārāja tvaṃ passāhī ti vatvā iddhividdhiñāṇena cātumahārājike deve tāvatiṃse deve
E.
F.
A. yāma deve sutu[khū/v]ssite deve nimātaratī deve paranimivattī

B. yāme deve de nimmānarati vede parinimmitatāvasevati
C. yāme deve tussite deve nimmānarati deve paraṃ[kau/r]nimmittavasati
D. yāme deve tusite de[khau/r]ve nimmānarati deve paranimmitavasavati
E.
F.
A. devesu sugatidevesu vimāne dassesi |

B. devesu sugatidevesu vimāne dessesi |
C. devesu suggatidevesu vimāne dassesi |
D. devesu suggatidevesu vimāne dassesi |
E.
F.
A. sabbe devā suvaṇṇarajaṭaṃmaṇiparāḷasāragallavimāne vasanti

B. sabbe devā suvaṇṇarajaṭamaṇipavāḷamaṃsāragallavimāne vassanti
C. sabbe devā suvaṇṇarajaṭamaṇipavāḷamaṃsāragallavimāne vasanti
D. sabbe devā suvaṇṇarajaṭamaṇipavāḷamaṃsāragallavimāne vasanti
E.
F.
A. eko devaputto sahassakaññāya parivutto hutvā vasati

B. ekā devaputto sahassañātakāya parivutto hutva vassati |
C. eko devaputto sahassakaññāya parivutto hutvā vasati |
D. eko devaputto sahassakaññāya parivutto hutvā vasati |
E.
F.
A. eko devaputto satasahassakaññāya parivutto hu vassati

B. eko devaputto satasahassakaññāya parivutto hutvā vassati |
C. eko devaputto satasahassakaññāya parivutto hutvā vasati |
D. eko devaputto satasahassakaññāya parivutto hutvā vasati |
E.
F.
A. eko devaputto anekakaññāya parivutto vassati

B. eko devaputto anekakaññāya parivutto vassati [kho/r]
C. eko devaputto anekakaññāya parivutto hutvā vasati |
D. eko devaputto anekakaññāya parivutto hutvā vasati |
E.
F.
A.
B.
C. eko devaputto ekayojanakanakavimāne vasati |
D. eko devaputto ekayojanakanakavimāne vasati |
E.
F.
A. eko devaputto aḍhatāvuttarajaṭavimāne vasati

B. eko devaputto aḍhḍhagāvuttarajaṭavimāne vassati
C. eko devaputto aḍhḍhagāvuttarajaṭavimāne vasati |
D. eko devaputto aḍhḍhagāvuttarajaṭavimāne vasati |
E.
F.
A. eko devaputtto gāvuttamaṇīyavimāne vasati

B. eko devaputto tagavuttamaṇimayavimāne vassati
C. eko devaputto tigāvuttamaṇimayavimāne vasati |
D. eko devaputto tigāvutamaṇimayavimāne vasati |
E.
F.
A. eko devaputto pāsādavisasatathambhe kiṃkaṇikajālaṃmaye alaṅkatasataratanakamaye sahassavimāne vasatī ti |

B. eko devaputto pāsādavisusatathambhe kiṃkaṇikajālasamaye alaṅkasatasattakamaye sahassavimāne vassati
C. eko devaputto pāsadavisasatathambhe kiṃkaṇikajālaṃmaye alaṅkatasattavasanamaye sahassavimāne vasati |
D. eko devaputto pāsādavīsasatathambhe kiṃkaṇikajālamaye alaṅkatasattaratanamaye sahassavimāne vasati |
E.
F.
A. tattha vimāne pāsādo tabbhamayo maṇimayaparikhepo bibbimayena maṇibhājanena pajalati

B. tattha vimane pāsādo tambhamayo maṇimayacarikkhepo bimbamayena maṇibhasena pajalati
C. tattha vimāne pāsāde tabbhamayo maṇimayaparikkhepo bimbamayena maṇibhāsena pajjalati |
D. tattha vimāne pāsādo tabbhamayo maṇimayaparikkhepo bimbamayena maṇibhāsena pajjalati |
E.
F.
A. ekekadevaputto surāsurayuvatthī hisakiṇṇaṃ vimāne vasati

B. ekekadevadevaputto surāsurayuvatihi saṃkiṇṇe vimāne vissati
C. evarūpaṃ vimānaṃ dassesi ekekadevaputto surāsurayuvatihi saṃki[khau/v]ṇṇe vimāne vasati |
D. evarūpaṃ vimānaṃ dassesi ekekadevaputto su[khau/v]rāsurayuvatihi saṃkiṇṇe vimāne vasati |
E.
F.
A. tattha vimāne navakanarajjaṭamaṇīmekhala navakanakamuphallayaṃsaṃghaṃjanasaddaṃ

B. tattha tattha vimāne navakanakarajaṭamaṇimekhala navakanakamuphallayasaghaṭanasaddhaṃ
C. tattha tattha vimāne navakanakarajaṭamaṇimekhalā navakanakakuṭallayasaṃghaṭanasaddhaṃ
D. tattha tattha vimāne navakanakarajaṭamaṇimekhalā navakanakakuṭallayasaṃghaṭanasaddaṃ
E.
F.
A. samissitavihatapulā naccagītavātitakusalā surayuvati meyanti

B. sappissitipihatapulā naccagītavāditakusalā surāsurayuvati meyanti |
C. samissitavihatamalā naccagitavāditakusalā surāsurayuvati rammayanti |
D. samissitavihatamalā naccagītavāditakusalā surāsurayuvati rammayanti |
E.
F.
A. evaṃ rūpaṃ vimānaṃ devānaṃ dassesi | [khū/r]

B. evaṃ rupaṃ vimānaṃ devānaṃ dassesi |
C. eva rūpaṃ vimānaṃ devānaṃ dassesi |
D. eva rūpaṃ vimānaṃ devānaṃ dassesi |
E.
F.
A.
B. jambūpatirājā etesaṃ vimānaṃ disvā kanto manāpo piyo hadayaṃgami
C. jambūpatirājā etesaṃ vimanaṃ disvā kanto vimāno manāpo piyo hadayaṅgami
D. jambūpatirājā etesaṃ vimānaṃ disvā kanto vimāno manāpo piyo hadayaṅgami
E.
F.
A.
B. paṭibandhacitto hutvā āha mahārājādhirāja ete devaputtā kiṃ kamma katvā vimānaṃ labhantī ti |
C. paṭibaddhacitto hutvā āha mahārājādhirāja ete devaputtā kim kammaṃ katvā vimānaṃ labhantī ti |
D. paṭibaddhacitto hutvā āha mahārājādhirāja ete devaputtā kiṃ kammaṃ katvā vimānaṃ labhantī ti |
E.
F.
A. bhagavā āha mahārāja imasmiṃ buddapāde sāsane loke

B. bhagavā aha mahārāja imasmi bu[kho/v]ddhappāde sāsane loke
C. bhagavā āha mahārāja idha imasmiṃ buddhuppāde sāsane loke
D. bhagavā āha mahārāja idha imasmiṃ buddhuppāde sāsane loke
E.
F. [96] mahārāja
A. aññe devatā vihāradānaṃ katvā etaṃ vimānaṃ labhanti

B. aññe devaputtā vihāradānaṃ katvā etaṃ vimānaṃ labhanti
C. aññe devatā vihāradānaṃ katvā etaṃ vimānaṃ labhanti
D. aññe devatā vihāradānaṃ katvā etaṃ vimānaṃ labhanti
E.
F.
A. aññe devaputtā vitāna katvā etaṃ labhanti

B. aññe devaputtā attidānaṃ katvā etaṃ labhanti
C. aññe devaputtā atidānaṃ datvā etaṃ labhanti
D. aññe devaputtā atidānaṃ datvā etaṃ labhanti
E.
F.
A.
B. aññe devaputtā vitānaṃ katvā eta labhanti
C. aññe devaputtā vitānaṃ dānaṃ kā katvā etaṃ labhanti
D. aññe devaputtā vitānaṃ dānaṃ katvā etaṃ labhanti
E.
F.
A. ye buddharūpaṃ-upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye buddharūpaṃ-upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye buddharūpa-upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye buddharūpa-upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye thūpaṃ-upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye thūpaṃ-upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye thūpa-upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye thūpa-upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye citakatayakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye capaṃṭakattayakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye piṭakatayadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ [khaṃ/r]
D. ye piṭakatayadāyakā honti etesaṃ vimā[khaṃ/r]naṃ
E.
F.
A. ye dhammasālāya upāsakā honti etesaṃ vimā

B. ye dhammasālāya ca upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye dhammasālāya upasakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye dhammasālāya upāsakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye dhammakāyo honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye dhamādāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye dhammadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye dhammadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye catupaccayyadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye catupaccayadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye catupaccayadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye catupaccayadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye sālāya dāyakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye sālāya dāyakā honti etesaṃ vimanaṃ
C. ye sālāya dāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye sālāya dāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye setudāyako honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye setudāyakā honti etesaṃ vimanaṃ
C. ye setudāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye setudāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye caṇḍagharadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ca maṇḍacagharadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye ca maṇḍamagharadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye ca maṇḍapagharadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye vithidāyakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye vithidāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye vithidāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye vithidāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye hemarukkhadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye pomarughokadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye hemarukkhadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye hemarukkhadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A.
B. ye dipadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye dipadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye dīpadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A.
B. ye bodhidāyakā honti [khau/r] etesaṃ vimānaṃ
C. ye bodhidāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye bodhidāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A.
B. ye paṃsukuladāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye paṃsukuladāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye paṃsukuladāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye aṅgāradāyakā honti etesaṃ vimānaṃ etesaṃ vimānaṃ

B. ye aṅkāradāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye āgāradāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye āgāradāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye gilānadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye gilānadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye gilānadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye gilānadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye yāgūdāyakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. ye yāgūdāyakā honta etesaṃ vimānaṃ
C. ye yāgūdāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye yāgudāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye kathitadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ

B. kathitadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye kathinadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye kathinadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye pañcapithadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ [khū/v]

B. ye mañcapithayadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
C. ye pañcapithadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
D. ye mañcapīthadāyakā honti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. ye dhamma suṇanti etesaṃ vimānaṃ

B. ye dhammaṃ suṇanti etesaṃ vimānaṃ
C. ye dhammaṃ suṇanti etesaṃ vimānaṃ
D. ye dhammaṃ suṇanti etesaṃ vimānaṃ
E.
F.
A. sabbe devā taṃ vimānaṃ puññānubhāvena labhantī ti |

B. sabbe devā taṃ vimānaṃ puññāyānubhāvena |
C. sabbe devā taṃ vimā[khaṃ/v]naṃ puññānabhāvena labhantī ti |
D. sabbe devā taṃ vimānaṃ puññānubhā[khaṃ/v]vena labhantī ti |
E.
F.
A. rājā jambūpati taṃ sutvā āha mahā[rā]jādh[i]rāja sakalajambūdipe ahaṃ pavaro amhi
B. rājā jambūpati taṃ sutvā āha mahārājādhirāja sakalajambūdipe ahaṃ pavaro amhi
C. rājā jambūpati taṃ sutvā aha mahārājādhirāja sakalajambūdipe ahaṃ pavaro amhi
D. rājā jambūpati taṃ sutvā āha mahārājādhirāja sakalajambūdīpe ahaṃ pavaro amhi
E.
F. [98] ahaṃ pavaro
A. mayā tvaṃ pavaro asī ti ime devaputtā atipavaro honti ahaṃ devaputtaṃ
B. mayā tvaṃ pavaro asī ti ime devaputtā atipavaro honti ahaṃ devaputtaṃ
C. mayā tvaṃ pavaro asī ti ime devaputtā atipavarā honti ahaṃ devaputtaṃ
D. mayā tvaṃ pavaro asī ti ime devaputtā atipavarā honti ahaṃ devaputtaṃ
E.
F.
A. labheyyāmi bhanti | bhagavā mahārāja tvaṃ me icchasi labhissasī ti ahaṃ |

B. labhayyāmi kinti | bhagavā mahārāja tvaṃ ce ichchasi labhissati āha |
C. labheyyāmi kinti | bhagavā mahārāja tvaṃ ce icchasi labhissasī ti āha |
D. labheyyāmi kinti | bhagavā mahārāja tvaṃ ce icchasi labhissasī ti āha |
E.
F. sace icchasi
A. dānaṃ saggassa sopāṇaṃ dānaṃ deti issaraṃ

B. dānaṃ saggassa sopānaṃ dānaṃ deti ca issaraṃ
C. dānaṃ saggassa sopānaṃ dāṇaṃ dānaṃ deti ca issaraṃ
D. dānaṃ sagga sopāṇaṃ dānaṃ deti ca issaraṃ
E.
F. dānaṃ saggassa sopāṇaṃ dānaṃ deti issaraṃ
A. dānaṃ pavesanaṃ sagga dānaṃ dvāraṃ vivaritaṃ

B. dānaṃ ca pavesanaṃ saggaṃ dānaṃ dvāraṃ vivaritaṃ
C. dānaṃ pavesanaṃ saggaṃ dānaṃ dvāraṃ vivaritaṃ
D. dānaṃ pavesanaṃ saggaṃ dānaṃ dvāraṃ vivaritaṃ
E.
F. dānaṃ pavesanaṃ saggaṃ [99] dānaṃ dvāraṃ vivaritaṃ
A. tasmā dānañ ca dātabbaṃ dānaṃ daliddaharitaṃ

B. tasmā dānañ ca dāsabba dānañ ca daliddhahārika
C. tasmā dānañ ca dātabbaṃ dānaṃ daliddahārikaṃ
D. tasmā dānañ ca dātabbaṃ dānaṃ daliddahārikaṃ
E.
F.
A. dānaṃ tānaṃ manussānaṃ dānaṃ niriyaṃ mocanaṃ

B. dānaṃ tānaṃ manussānaṃ dāna niriya mocanaṃ [khau/r]
C. dāṇaṃ tāṇaṃ manussānaṃ dānaṃ niriya mocanaṃ
D. dānaṃ tāṇaṃ manussānaṃ dānaṃ niriyaṃ mocanaṃ
E.
F.
A. dānaṃ pavattati bhogaṃ dānaṃ bhogaṃ upaṭṭhahitaṃ

B. dānaṃ pavattati bhogaṃ dānaṃ bhogaṃ upaṭṭhitaṃ
C. dānaṃ pavattati bhogaṃ dānaṃ bhogaṃ upaṭṭhitaṃ
D. dānaṃ pavattati bhogaṃ dānaṃ bhogaṃ upaṭṭhitaṃ
E.
F.
A. dānaṃ bhogānurakkhati dānaṃ rakkhati jivitaṃ

B. dānaṃ bhogānurakkhiti dānaṃ rakkhati vijitaṃ
C. dāna bhogānurakkhati dānaṃ rakkhati jivitaṃ
D. dānaṃ bhogānurakkhati danaṃ rakkhati jīvitaṃ
E.
F.
A. aggassavatthaṃ dadanti aggadhammā samāhitā

B. aggassavattaṃ dadanti aggadhammā samāhitā
C.
D.
E.
F. [100] attassātthaṃ dadanti aggadhamma samāhitā
A. devabhūtā manussatā aggasukkhaṃ pamodare

B. devabhūtā manussatā aggasukhaṃ pamodare
C.
D.
E.
F. devabhūtā manussabhāvaṃ aggasukhaṃ pamodare
A. sabbekāmadadaṃ dānaṃ cakkavattiṃmaṇī yathā

B. sabbakāmadada dānaṃ cakkavatipaṇi yathā
C. sabbakāmadadaṃ dānaṃ cakkavattimaṇi yathā
D. sabbakāmadadaṃ dānaṃ cakkavattimaṇi yathā
E.
F.
A. nidhiṃkambupamaṃ dānaṃ kapparukkhapapaṃ yathā ti |

B. nidhikambhūṃpamaṃ dānaṃ kapparukkhaṃpamaṃ yathā ti |
C. nidhikumbhupamaṃ dānaṃ kapparukkhupamaṃ yathā ti |
D. nidhikumbhūpamaṃ dānaṃ kapparukkhūpamaṃ yathā ti |
E.
F.
A. bhagavā [khe/r] rañño jambūpatīssa saggakathaṃ desetvā bho rājā ayaṃ sampatti
B. bhagavā rañño jambūpatissa saggakathaṃ desetvā bho rāja ayaṃ sampatti
C. bhagavā rañño jambūpatissa saggakathaṃ dassetvā bho rāja ayaṃ sampatti
D. bhagavā rañño jambūpatissa saggakathaṃ dassetvā bho rāja ayaṃ sampatti
E.
F. [102] mahārāja ayaṃ sampatti
A. sattehi iṭṭhā hoti kantā honti manāpā hoti ekantasukhā hoti niccakālaṃ
B. sattehi iṭṭhā hoti kantā hoti nāmapā hoti ekantasukhā hoti niccakāsaṃ
C. sattehi iṭṭhā hoti kantā hoti manāpā hoti ekantisukhā hoti niccakālaṃ
D. sattehi iṭṭhā hoti kantā hoti manāpā hoti ekantisukhā hoti niccakālaṃ
E.
F.
A. sukhaṃ ho dibbehi āyuhi samanāgato hoti dibbehi mālehi dibbehi gandehi

B. sukhā honti dibbehi āyuhi sampannogato hoti dibbehi mālehi dibbehi gandhehi
C. sukhā hoti dibbehi āyūhi samannāgato [khaḥ/r] hoti dibbehi mālehi dibbehi gandhehi
D. sukhā hoti dibbehi āyūhi samannāga[khaḥ/r]to hoti dibbehi mālehi dibbehi gandehi
E.
F.
A. samanāgato hoti evarūpā sampatti aniccā hoti dukkhā hoti paṭiccasamuppanā hoti
B. sampanāgato hoti evaṃrupā sampati accā hoti dukkhā hoti paṭiccasamuppanno hoti
C. samannāgato hoti evarūpā sampatti aniccā hoti sukhā hoti paticcasamuppannā hoti
D. samanāgato hoti evarūpā sampatti aniccā hoti sukhā hoti paṭiccasamuppannā hoti
E.
F.
A. vayadhammā hoti nirodhadhammā hoti

B. vayadhammā hoti nirodhadhammā hoti
C. vayadhammā hoti nirodhadhammā hoti
D. vayadhammā hoti nirodhadhammā hoti |
E.
F. [103]vayadhammā nirodhadhammā
A. mahārāja sattā kāmaṃ nissāya mahānta ghoraṃ vedenti kāmaṃ nissāya bahū
B. mahārāja sattā kāmaṃ nissaya mahantaṃ ghora pavedenti kāmaṃ nissāya bahū
C. mahārāja sattā kāmaṃ nissāya mahantaṃ ghoraṃ pavedenti kāmaṃ nissāya bahu
D. mahārāja sattā kāmaṃ nissāya mahantaṃ ghoraṃ pavedenti kāmaṃ nissāya bahū
E.
F. kāmaṃ nissāya bahu
A. dukkhā hoti bahū sokā hoti bahu paridevā hoti bahūyāsā

B. dukkhā hotti bahū sokā honti | bahū paridevā honti bahūpāyāsā [khaṃ/v]
C. dukkhā honti bahū sokā honti bahu paridevā honti bahūpāyāsā
D. dukkhā honti bahū sokā honti bahū paridevā honti bahūpāyāsā
E.
F. dukkhā
A. hoti | bahū rogā hoti bahū paccatthikā hoti bahū māyā hoti
B. honti | bahū rogā honti bahū paccatthikā honti bahū māyā honti
C. honti bahū rogā honti bahū paccatthikā honti bahū māyā honti
D. honti bahū rogā honti bahū paccatthikā honti bahū māyā honti
E.
F.
A. bahū uppaddavā hoti bahū kotupālā hoti dukkhena liddhanti dukkhe paṭibhujjhanti
B. bahū upaddhavā honti bahū kotahalā honti dukkhena siddhanti dukkhe paṭibujjhanti
C. bahū upaddavā honti bahu kotūhalā honti dukkhena sidanti dukkhena paṭibujjhanti
D. bahū upaddavā honti bahū kotuhalā honti dukkhena sidanti dukkhena patibujjhanti
E.
F.
A. dukkhena bhuyya dukkhena gacchanti kāmaṃ nissāya dukkhe paṭivedenti ti vatvā

B. dukkhena ca bhūyyanti dukkhena gacchanti kāmaṃ nissāya dukkhena paṭivedhantī ti vatvā
C. dukkhe ca bhuyyanti dukkhena gacchanti kāmaṃ nissāya dukkhena paṭikoṭenti ti vatvā
D. dukkhe ca bhuyyanti dukkhena gacchanti kāmaṃ nissāya dukkhena paṭikoṭentī ti vatvā
E.
F.
A. rāgāturenime sattā pitā muttampi ghāṭayi putā ca ditaraṃ hanti

B. rāgāturenime sattā pitā puttappi ghāṭayi putta ca dhitaraṃ hanti
C. rāgāturenime sattā pitā ca puttampi ghāṭayi puttā ca pitaraṃ hanti
D. rāgāturenime sattā pitā ca puttampi ghāṭayi puttā ca pitaraṃ hanti
E.
F.
A. mātā māreti mātaraṃ bhātā ca bhātāraṃ hanti [khe/v] bhaginī

B. mātā māreti dhittaraṃ dhitā māreti māttaraṃ bhātā ca bhātaraṃ hanti bhaginī
C. mātā māreti dhitaraṃ dhitā māreti mātaraṃ bhātā ca bhātaraṃ hanti bhaginī
D. mātā māreti dhītaraṃ dhītā māreti mātaraṃ bhātā ca bhātaraṃ hanti bhagini
E.
F.
A. ghāṭeti bhagini bhāgineyyo mātula hanti mātulā hanti bhāgineyyaṃ

B. ghāṭeti bhaginī bhagineyyo mātulaṃ hanti bhāgineyyaṃ
C. ghāṭe[khaḥ/v]ti bhagini bhāgineyyo mātulaṃ hanti mātulā hanti bhāgineyyaṃ
D. ghā[khaḥ/v]ṭeti bhaginiṃ bhāgineyyo mātulaṃ hanti mātulā hanti bhāgineyyaṃ
E.
F.
A. sāmiko bhiriyaṃ hanti bhiriyā hanti sāmikaṃ aññām

B. samiko bhiriyaṃ hanti bhiriyā hanti sāmikaṃ aññāma
C. sāmiko bhiriyaṃ hanti bhiriyā hanti sāmikaṃ aññam
D. sāmiko bhiriyaṃ hanti bhiriyā hanti sāmikaṃ aññam
E.
F.
A. aññaṃ pi ghāṭetvā pageva itara jane

B. ñaṃ pi yāṭetvā paggeva itare jane
C. aññaṃ pi ghāṭetvā paggeva itare jane |
D. aññam pi ghāṭetvā paggeva itare jane |
E.
F.
A. mahārāja nibbānaṃ kāmaṃ nisitaṃ hoti virāgaṃ hoti nirodhaṃ hoti paṭinissaggaṃ
B. mahārājā nibbānaṃ kāmaṃ nissitaṃ hoti virāgaṃ hoti nirocaṃ hoti paṭinisaggaṃ
C. mahārāja kāmaṃ nissitaṃ hoti virāgaṃ hoti nirodhaṃ hoti paṭinissaggaṃ
D. mahārāja kāmaṃ nissitaṃ hoti virāgaṃ hoti nirodhaṃ hoti paṭinissaggaṃ
E.
F.
A. muti anassaya hoti na chaddaṃ hoti na piyaṃ

B. mutti analliyaṃ hoti na rāgaṃ hoti na chandhaṃ hoti na piya
C. mutti anallikaṃ hoti na rāgaṃ hoti na chandaṃ hoti na piyaṃ
D. mutti anallikam hoti na rāgaṃ hoti na chandam hoti na piyaṃ
E.
F.
A. manāpa hoti na rammaṇīyaṃ na sādha naṃ pepa hoti |

B. na manāpaṃ hoti na rammaṇiyaṃ na sādha na memaṃ hotī ti |
C. na manāpaṃ hoti na rammaniyaṃ na sādaṃ na pemaṃ hotī ti |
D. na manāpaṃ hoti na ramaṇīyaṃ na sādaṃ na pemaṃ hotī ti |
E.
F.
A. jambūpati mahārāja kiṃ pemaṃ kiṃ rammaṇi kiṃ chandaṃ kiṃ asādhananti
B. jambūpatirājā mahārājādhirāja kiṃ memaṃ kiṃ rammaṇiyaṃ kiṃ chandhaṃ ki asādananti [khau/v]
C. rājā jambūpati mahārājādhirāja kiṃ memaṃ ki rammaniyaṃ kiṃ chandhaṃ ki āsādananti
D. rājā jambūpati mahārājādhirāja kiṃ pemaṃ kiṃ ramaṇīyaṃ kiṃ chandaṃ kiṃ āsādananti
E.
F. [105] mahārājādhirāja kiṃ kammaṃ kaṃ ramaṇīyaṃ
A. pucchi | bhagavā ma[hā]rāja nibbānaṃ pemaṃ nibbānaṃ rammaṇiyaṃ pemaṃ

B. pucchi | bhagavā mahārāja nibbānaṃ pemaṃ nibbānaṃ rammaṇiyaṃ nibbānaṃ
C. pucchi | bhagavā mahārāja nibbānaṃ pemaṃ nibbānaṃ rammaṇiyaṃ nibbānaṃ chandaṃ
D. pucchi | bhagavā mahārāja nibbānaṃ pemaṃ nibbānaṃ ramaṇīyaṃ nibbānaṃ chandaṃ
E.
F. nibbānaṃ pemaṃ nibbānaṃ ramaṇīyaṃ
A. nibbā asādanaṃ nibbānaṃ nāma kiṃ bhūta santaṃ pada hoti anupadhikaṃ
B. asādanaṃ nibbānaṃ nāma kiṃ bhūtaṃ santaṃ padaṃ hoti anupadhikaṃ
C. nibbānaṃ āsādanaṃ nibbānaṃ nāma kiṃ bhūtaṃ santaṃ padaṃ hoti anupadikaṃ
D. nibbānaṃ āsādanaṃ | nibbānaṃ nāma kiṃ | bhūtaṃ santaṃ padaṃ hoti anupadhikaṃ
E.
F.
A. hoti akiccaṃ kāmaṃbhavehi aññatta hoti aññanā bhavissaneyyaṃ hoti eta brahmasukkhaṃ
B. hoti akiccaṃ kāmaṃbhavehi aññattaṃ hoti aññathāti bhavissaneyyaṃ hoti etaṃ brahmasukhaṃ
C. hoti akiccaṃ kāmaṃgavehi aññattaṃ hoti aññathāti bhavissaneyyaṃ hoti etaṃ brahmasukhaṃ
D. hoti akiccaṃ kāmagavehi añattaṃ hoti aññathāti bhavissaneyyaṃ hoti etaṃ brahmasukhaṃ
E.
F.
A. hotī ti vatvā
B. hotī ti vatvā |
C. hotī ti vatvā gāthāyo abhāsi
D. hotī ti vatvā gāthāyo abhāsi
E.
F.
A. sukho viveko tuṭṭhassa sutadhammassa passato abyāpaja sukhaṃ loke pāṇabhūtesu

B. sukho viveko tuṭṭhassa sutadhammassa passato abyāpajjhaṃ sukhaṃ loke pāṇabhūtesu
C. sukho viveko tuṭṭhassa sutadhammassa passato abyāpajjaṃ sukhaṃ loke [ga/r] pāṇabhūtesu
D. sukho viveko tuṭṭhassa sutadhammassa passato abyāpa[ga/r]jjhaṃ sukhaṃ loke pāṇabhūtesu
E.
F. [106]sukho viveko tuṭṭhassa sutadhammassa passato abyāpajjhaṃ sukhaṃ loke pāṇabhūtesu
A. saṃyamo sukhā virāgatā loke kāmānaṃ sammattikammo asmiṃmāṇassa vinayo etaṃ ve

B. saṃyamo sukhā virāgatā loke kāmānaṃ samatikkamo asmimonassa vinayā etaṃ
C. saṃyamo sukhā virāgatā loke kāmānaṃ samatikkamo asmimānassa vinayo etaṃ ve
D. saṃyamo sukhā virāgatā loke kāmānaṃ samatikkamo asmimānassa vinayo etaṃ ve
E.
F. saññamo sukhā virāgatā loke kāmānaṃ samatikkamo asmimānassa vinayo etaṃ ve
A. paramaṃ sukhaṃ | ajāti abyā jarāti nisokaṃ abhayaṃ amataṃ

B. paramaṃ sukhaṃ | rājāti apajarā byādhi nisokaṃ abhayaṃ amataṃ
C. paramaṃ sukhaṃ ajāti ajarā byādhi nisokaṃ amataṃ abhayaṃ
D. paramaṃ sukhaṃ | ajāti ajarā byādhi nisokaṃ amataṃ abhayaṃ |
E.
F. paramaṃ sukhaṃ [107] ajāti jarā
A. paridevan [khai/r] upāyāsaṃ natthi eta brahmasukhaṃ

B. paridevaṃ napāyāsaṃ natthi etaṃ brahmasukhaṃ |
C. paridevan upāyāsaṃ natthi etaṃ brahmasukhaṃ
D. parideva nupāyāsaṃ natthi etaṃ brahmasukhaṃ |
E.
F.
A. mahārāja nibbānaṃ nāma santaṃ paṇitaṃ hoti accalaṃ rammarammaṃ hoti

B. mahārāja nibbānaṃ nāma santaṃ paṇitaṃ hoti ambalaṃ rammarammaṃ hoti
C. mahārāja nibbānaṃ nāma santaṃ paṇitaṃ hoti acalaṃ rammarammaṃ hoti
D. mahārāja nibbānaṃ nāma santaṃ paṇītaṃ hoti acalaṃ rammarammaṃ hoti
E.
F. santaṃ paṇītaṃ [108] acalaṃ rammaṃ
A. surammaṃ hoti brahmacariyaṃ sukhumaṃ hoti etaṃ ve paveparamaṃ sukhaṃ |

B. surammaṃ hoti brahmacariyaṃ sukhumaṃ hoti etaṃ ve paramaṃ sukhaṃ |
C. surammaṃ hoti brahmacariyaṃ sukhumaṃ hoti etaṃ ve paramaṃ sukhaṃ
D. surammaṃ hoti brahmacariyaṃ sukhumaṃ hoti etaṃ ve paramaṃ sukhaṃ |
E.
F. brahmasukhaṃ
A. mahārāja nibbānaṃ piyaṃ karohi tvaṃ chandaṃ karohi

B. mahārāja tvaṃ nibbānaṃ piyaṃ karohi tvaṃ chandhaṃ karohi
C. mahārāja tvaṃ nibbānaṃ piyaṃ karohi tvaṃ chandhaṃ karohi
D. mahārāja tvaṃ nibbānaṃ piyaṃ karohi tvaṃ chandaṃ karohi
E.
F. nibbānaṃ piyaṃ karohipi
A. tvaṃ āsādaṃ hoti etaṃ nibbānaṃ thomesi ti |

B. tvaṃ āsādaṃ hoti etaṃ nibbānaṃ thomesī ti |
C. tvaṃ asādaṃ hohi etaṃ nibbānaṃ thomesī ti |
D. tvaṃ āsādaṃ hohi etaṃ nibbānaṃ thomesī ti |
E.
F.
A. jambūpatirājā taṃ sutvā sakalasariraṃ hadayaṃsaṃ pasādaṃcattaṃ pabhāti

B. jambūpatirājā taṃ sutvā sakalasarira hadaya[khaḥ/r]maṃsaṃ pasādacittaṃ pabhāti
C. jambūpatirājā taṃ sutvā sakalasariraṃ hadayamaṃsaṃ pasādacittaṃ pabhāti
D. jambūpatirājā taṃ sutvā sakalasariraṃ hadayamaṃsaṃ pasādacittaṃ pabhāti
E.
F.
A. sadācittaṃ uppajjati pañcakakkuṭarājabhaṇḍaṃ aniccaṃ vaya dhammaṃ pūjissāmi ti pūjesi |

B. saddhācittaṃ uppajjati pañcakukkurājabhaṇḍa anicca va dhamma pujjissāmī ti pūjesi |
C. saddhācittaṃ uppajjati pañcakukkaṭarājabhaṇḍaṃ aniccaṃ va dhammaṃ pujissāmī ti pūjesi |
D. saddhācittaṃ uppajjati pañcakukkuṭarājabhaṇḍaṃ aniccaṃ va dhammaṃ pūjissamī ti pūjesi |
E.
F.
A. tattha te rājāno anekapūjitaṃ pūjiṃsu |

B. tattha te rājāno anekapūjjaṃ pūjjiṃsu |
C. tattha te rājāno anekapūjaṃ pūjiṃsu |
D. tattha te rājāno anekapūjaṃ pūjiṃsu |
E.
F.
A. jambūpati rājādhirāja ahaṃ etaṃ nibbānaṃ kathaṃ labhissāmī ti pucchi |

B. jambūpatirājā bhante rājādhirāja aha etaṃ nibbāna katha labhissāmī ti puchchi |
C. jambūpatirājā bhante rājādhirāja ahaṃ etaṃ nibbānaṃ kathaṃ labhissāmī ti pucchi |
D. jambūpatirājā bhante rājādhirāja ahaṃ etaṃ nibbānaṃ kathaṃ labhissāmī ti pucchi |
E.
F. bhante rājādhirāja
A. bhagavā āha mahārāja tvaṃ nibbānaṃ labhissasi etaṃ pabbajitassa kammaṃ jānitvā cintesī
B. bhagava aha maharaja tvaṃ nibbana labhissasi etaṃ pabbājita kammaṃ jānitvā cintesī
C. tvaṃ nibbānaṃ labhissasi etaṃ pabbajjita kammaṃ jānitvā cintesī
D. tvaṃ nibbānaṃ labhissasi etaṃ pabbajita kammaṃ jānitvā cintesī
E.
F.
A. ti | rājā jambūpati āha bhante pabbājessāmī ti |

B. ti | rājā jambūpati aha bhante ahaṃ pabbajessāpī ti |
C. ti [ga/v] ahaṃ pabbājessāmī ti |
D. ti [ga/v] ahaṃ pabbajessāmī ti |
E.
F. [109] pabbājessāmi
A. tadā sabbaṃ manaṃgaraṃ antaradhāyi pativeḷuvanaṃ ahosi

B. tadā sabbaṃ mahānagaraṃ antaradhāyi pakativeḷuvana ahosi
C. tadā sabbaṃ mahānagaraṃ antaradhāyi | pakativeḷuvanaṃ ahosi |
D. tadā sabbaṃ mahānagaraṃ antaradhāyi | pakativeḷuvanaṃ ahosi |
E.
F.
A. bhagavā brahmarūpaṃ antaradhāpesi | jambūpatirājā dvattiṃ savaralakkhaṇa-asītityānubyañjanavirocittaṃ

B. bhagavā brahmarapaṃ antadhāpesi | jambūpatirajā dvati lavaralakkhaṇa-asityānubyañjanavirocitta
C. bhagavā brahmarūpaṃ antaradhāpesi | jambūpatirājā dvattiṃ savaralakkhaṇa-asityānubyañjanaṃvirocitaṃ
D. bhagavā brahmarūpaṃ antaradhāpesi | jambūpatirājā dvattiṃ savaralakkhaṇa-asītyānubyañjanavirocitaṃ
E.
F.
A. chabbaṇṇaraṃ[khi/v]sīhirañjita ketumālāpabāyantaṃ kāsāvaṃvatthaṃdharaṃ sāradasamayehi paripaṇṇacanda

B. chabbaṇṇarasihirañjita kemālāpabhāyantaṃ kāsāyavatthadhara sāradasamaye paripaṇṇaṃcanda
C. chabbaṇṇaraṃsīhirañjitaṃ ketumalāpabhāyantaṃ bhāsāyavatthadharaṃ sāradasamaye paripuṇṇacandaṃ
D. chabbaṇṇaraṃsīhirañjitaṃ ketumālāpabhāyantaṃ kāsāyavatthadharaṃ sādasamaye paripuṇṇacandaṃ
E.
F.
A. viya virocitaṃ pakatibuddarūpaṃ disvā evaṃ cintesi idāni gihirūpaṃ katvā sammaṇarūpaṃ ahosi
B. viya vitocittaṃ pakatibuddharupaṃ disvā evaṃ cintesi idāni gihirupaṃ katvā samanarupaṃ ahosi |
C. viya virocitaṃ pakatibuddharūpaṃ disvā evaṃ cintesi idāni gihirūpaṃ katvā samaṇarūpaṃ ahosi
D. viya virocitaṃ pakatibuddharūpaṃ disvā evaṃ cintesi idāni gihirūpaṃ katvā samaṇarūpaṃ ahosi |
E.
F.
A. aho nubhāvo acchiriyaṃ ti manasi thapetvā sammāsambudda olokesi |

B. aho ānubhāvena aho achchiraya ti | manasi dapetvā sammāsambuddha olokesi |
C. aho mahānubhāvo aho acchariyan ti | manasi thapetvā sambuddhaṃ olokesi |
D. aho mahānubhāvo aho acchariyan ti | manasi ṭhapetvā sammāsambuddhaṃ olokesi |
E.
F.
A. bhagavā āha yo sakalahimmavantaṃpupphehi yāvajivaṃ buddhassa sahassamattassa pūjaṃ karoti

B. bhaga[khaḥ/v]vā āha yo sakalahipavantapapphehi yāvajivaṃṇa buddhassa sahassamattassa pūjaṃ karoti
C. bhagavā āha yo sakalahimavantaṃpupphehi yāvajivaṃ buddhassa sahassamattassa pūjaṃ karoti
D. bhagavā āha yo sakalahimavantapupphehi yāvajivaṃ buddhassa sahassamattassa pūjaṃ karoti
E.
F. [110]bhagavā
A. tassa ānisaṃsam pi pabbajittaphalaṃ na samaṃ

B. tassa ānisaṃsam pi pabbajitaphala sama
C. tassa ānisaṃsam pi pabbajjitaphalaṃ na samaṃ
D. tassa ānisaṃsam pi pabbajitaphalaṃ na samaṃ |
E.
F.
A. mahārāja sakala-ekasmiṃtiṃsabhavanebhummiko jano koṭibuddhā dānaṃ dadanto pi pabbajitaphalaṃ samaṃ

B. mahārāja kasala-ekatisabhūmmako jano koṭibuddhānaṃ dāna dadanto pi pabbajitaphalaṃ na samaṃ
C. mahārāja sakala-ekatiṃsabhummiko jano koṭibuddhānaṃ dānaṃ dadanto pi pabbajjitaphalaṃ na samaṃ |
D. mahārāja sakala-ekatiṃsabhummiko jano koṭibuddhānaṃ dānaṃ dadanto pi pabbajitaphalaṃ na samaṃ |
E.
F. koṭibuddhānaṃ[111] dadanto pi
A. gho ekaṃcakkavāḷe buddharūpaṃ kāretvā sattaratanaṃ merusamaṃ pūjaṃ karoti

B. yo ekkacakkavāḷe buddharupaṃ pakāretvā sattaratanaṃ merasamaṃ pūjaṃ karoti
C. yo ekacakkavāḷe [gā/r] buddharūpaṃ ca kāretvā sattaratanaṃ merusamaṃ pūjaṃ karoti
D. yo ekaca[gā/r]kkavāḷe buddharūpaṃ ca kāretvā sattaratanaṃ merusamaṃ pūjaṃ karoti
E.
F.
A. tassa ānisaṃsaṃ pi pabbajitaphalaṃ samaṃ

B. tassa ānisaṃsam pi pabbajitaphalaṃ na sasamma
C. tassa ānisaṃsam pi pabbajitaphalaṃ na samaṃ |
D. tassa ānisaṃsam pi pabbajitaphalaṃ na samaṃ |
E.
F.
A. mahārāja yo pabbaji to hoti so mahānisasaṃ labhati yo pathaviṃ maṃsikatvā

B. mahārāja yo pabbaji to hoti so mahānasaṃsaṃ labhati | yo pathaviṃ masiṃkatvā
C. mahārāja yo pabbajjaṃto hoti so mahānisaṃsaṃ labhati yo mahāpathavi maṃsikatvā
D. maharaja yo pabbaji to hoti so mahanisaṃsaṃ labati yo mahāpathavi maṃsikatvā
E.
F.
A. sineru pasināḷaṃ katvā sineru pasināḷaṃ katvā mahāsamuddhaṃ-udaka āpāsaṃ

B. sineru maṃsināḷaṃ katvā mahāsamuddhaṃ-udakaṃ ākāsisaṃ
C. sineruṃ maṃsināṭṭhaṃ katvā mahāsamuddha-udakaṃ ākasaṃ
D. sineruṃ maṃsināṭṭhaṃ katvā mahāsamudda-udakaṃ ākāsaṃ
E.
F.
A. pothakaṃ katvā likkhitvā khaya pāpeti tassa ānaṃsaṃsatto pabbajitaphalaṃ appamānaṃ hoti
B. poṭṭḥa katvā sikkhitvā khaya pāpeti tassa ānisaṃsatto pabbajitaphalaṃ appamāṇaṃ hoti
C. poṭṭhakaṃ katvā likkhitvā khayaṃ pāpesi tassa ānisaṃsato pabbajitaphalaṃ anappamāṇaṃ hoti
D. poṭṭhakaṃ katvā likkhitvā khayaṃ pāpesi tassa ānisaṃsato pabbajitaphalaṃ appamāṇaṃ hoti|
E.
F. pabbajitaphalaṃ aparimāṇaṃ
A. mahārāja saṃgharatanapaveni nibbānassa sacchikaṇe[kho/va]tthāya lokutarasāvaṃ dhārehi lokuttakāmagaṃ

B. mahārāja saṃgharattanapaveni ṇibbānassa sachchikaraṇatthāya lokuttarakāsāvaṃ dhārehi lokuttaramaggaṃ
C. mahārāja saṃgharatanapaveṇi nibbānassa sacchikaraṇatthāya lokuttaramaggaṃ
D. mahārāja saṃgharatanapaveṇi nibbānassa sacchikaraṇatthāya lokuttaramaggaṃ
E.
F.
A. evaṃhi gacchāhi mahārāja tvaṃ atamatanagare nisinno hohi ti vatvā bhagavā āha
B. ehi gachchāhi mahārāja tvaṃ amattanagare nisinno hohī ti vatvā | bhagavā āha
C. ehi gacchāhi | mahārāja tvaṃ amatanagare nisinno hotī ti vatvā bhgavā āha |
D. ehi gacchāhi | mahārāja tvaṃ amatanagare nisinno hohī ti vatvā bhagavā āha |
E.
F. [112]ehi
A. kimiva sattā vandhanti samuddhesu jalesu narā gavesanti sambuddassa buddhappādassa dullabho
B. kimiva sattā vandhanti samuddhesu jalesu narā gavesanti[ga/r]ssa buddhassa buddhappādassa dullabho
C. kimiva sattā vindanti samuddesu jalesu narā bhavesantassa buddhassa buddhapādassa dullabho
D. kimiva sattā vindanti samuddesu jalesu narā bhavesantassa buddhassa buddhuppādassa dullabho
E.
F.
A. cattāro dullabho loke buddhappāddho dullabho dhammo ca dullabho loke pabbajito

B. cattāro dullabhā loke buddhappādo ca dullabho dhammo ca loke pabbajito
C. cattāro dullabhā loke buddhappādo ca dullabho dhammo ca dullabho loke pabbajjito
D. cattāro dullabhā loke buddhuppādo ca dullabho dhammo ca dullabho loke pabbajito
E.
F. buddhuppādo dullabho dhammao dullabho pabbajito
A. ca dullabho saddā sappanno dullabho mahārāja tvaṃ mayhaṃ dullabhaṃ

B. ca dullabho saddhā sampanno dullabho mahā tvaṃ rāja tvaṃ mayhaṃ dullaṃbhaṃ
C. ca dullabho saddhā sampanno dullabho mahārāja tvaṃ mayhaṃ dullabhaṃ
D. ca dullabho saddhā sampanno dullabho mahārāja tvaṃ mayhaṃ dullabhaṃ
E.
F. dullabho saddhā sampanno dullabho
A. patilabhissasi ehi mayā saddiṃ atanagaraṃ gacchāhi ti |

B. paṭillabhissasi ehi mayā saddhi amattanagaraṃ gachchāhī ti |
C. paṭilabhissasi e[gā/v]hi mayā saddhiṃ amatanagaraṃ gacchāhī ti |
D. paṭila[gā/v]bhissasi ehi mayā saddhiṃ amatanagaraṃ gacchāhī ti |
E.
F.
A. jambūpatirājā satthussa dhammakathaṃ sutvā evaṃ cintesi ayaṃ rājādhirāja

B. jambūpatirājā satthussa dhammakathaṃ sutvā etavaṃ cintesi ayaṃ rājā
C. jambūpatirājā satthussa kathaṃ sutvā evaṃ cintesi ayaṃ rājādhirāja
D. jambūpatirājā satthussa kathaṃ sutvā evaṃ cintesi ayaṃ rājādhirājā
E.
F. [113] satthu dhammakathaṃ sutvā
A. mayi sinehaṃ karoti mayhaṃ nagaraṃ mayhaṃ sayaṃ mayhaṃ jivitaṃ taṇhātaṃ
B. mayi sinehaṃ karoti mayhaṃ sayaṃ mayhaṃ jivita taṇhatu
C. mayi sinehaṃ karoti mayhaṃ nagaraṃ mayhaṃ yasaṃ mayhaṃ jivitaṃ gaṇhātuṃ |
D. mayi sinehaṃ karoti mayhaṃ nagaraṃ mayhaṃ yasaṃ mayhaṃ jivitaṃ taṇhātuṃ |
E.
F.
A. ayaṃ rājādhirājā sihitavacana karoti magga saggamagga desesi

B. ayaṃ rājādhirājā suhitavacanaṃ karoti mama saggamagga desesi
C. ayaṃ rājādhirājā suhitavacanaṃ karoti mama saggamaggaṃ desesi
D. ayaṃ rājādhirājā suhitavacanaṃ karoti mama saggamaggaṃ desesi |
E.
F.
A. ayaṃ rājādhirāja mayi bahu sineho hotī ti

B. ayaṃ rājādhirājā mayi bahu sineho hotī ti
C. ayaṃ rājādhirājā mayi bahu sineho hotī ti |
D. ayaṃ rājādhirājā mayi bahu sineho hotī ti |
E.
F.
A. cintetvā bhante ahaṃ atānaṃ patiṭiyādemi pañcālarajaṃ paṭiyādemi tava santike pabbajāmī ti |
B. cintetvā bhante ahaṃ attānaṃ paṭiyādemi pañcāsarajja paṭiyādemi tava santike pabbajjāmī ti |
C. cintetvā bhante ahaṃ attānaṃ patiyādemi pañcālarajjaṃ patiyādemi tava santike pabbajāmī ti |
D. cintetvā bhante ahaṃ attānaṃ patiyādemi pañcālarajjaṃ paṭiyādemi tava santike pabbajāmī ti |
E.
F. ahaṃ attānaṃ niyyādemi
A. atha bhagavā sabbaññutañāṇe vicāresi |

B. atha bhagavā sabbaññūtañāṇena vicāresi |
C. atha bhagavā sabbaññutañāṇena vicāresi |
D. atha bhagavā sabbaññutañāṇena vicāresi |
E.
F. [114] sabbaññutañāṇena vicāresi
A. atite assa rañño bhikkhubhāve guṇo atthi kassapa[kho/v]buddhakāle bānijjakule nibbattitvā ekakaṃ kālaṃ
B. atite assa rañño bhikkhubhāvena guṇo atthi kassapabuddhakāle bānijjakule nibbatitvā ettaṃ kālaṃ
C. atite assa rañño bhikkhubhāve guṇo atthi kassapabuddhakāle bānijakule nibbattitvā ekaṃ kālaṃ
D. atīte assa rañño bhikkhubhāvena guṇo atthi kassapabuddhakāle bāṇijakule nibbattitvā ekaṃ kālaṃ
E.
F. atīte kāle kassapabuddhakāle
A. kambakaṇḍaṃ gahetvā paradesaṃ gantvā taṃ vikayati |

B. kambalabhaṇḍaṃ gahetvā parapadesaṃ gantva taṃ vikayati |
C. kambalabhaṇḍaṃ gahetva paraṃdesaṃ gantvā taṃ vikayati |
D. kambalabhaṇḍaṃ gahetvā paradesaṃ gantvā taṃ vikayati |
E.
F.
A. tadā bhaggavā piṇḍāya santinriyo yuggamatta pakhemāno magga hutvā adhuraṃ gacchati
B. tadā bhagavā piṇḍāya sa[ga/v]ntindriyo yuggamatta pekkhamāno magga hutvā adhuraṃ gachchati |
C. tadā bhagavā piṇḍāya santindriyo yuggamattaṃ pekkhamāno maggaṃ gantvā adhuraṃ gacchati |
D. tadā bhagavā piṇḍāya santindriyo yuggamattaṃ pekkhamāno maggaṃ gantvā aduraṃ gacchati |
E.
F.
A. so taṃ disvā eso buddharatana ahaṃ dullabhaṃ dassana passāmi ti

B. so taṃ disvā eso buddharatanaṃ ahaṃ dullabhaṃ dassana passāmi dullabhaṃ labhāmi ti
C. so taṃ disvā eso buddharatanaṃ ahaṃ [gi/r] dullabhaṃ dassanaṃ passāmi dullabhaṃ labhāmī ti
D. so taṃ disvā eso buddharatanaṃ ahaṃ dullabhaṃ dassanaṃ passā[gi/r]mi dullabhaṃ labhāmī ti
E.
F.
A. sambuddhe pasādacittaṃ uppādetvā paṭilābhe buddhe ahaṃ anugāmini mahā

B. sambuddhe pasādacittaṃ uppādetvā citilābhe buddhe ahaṃ anutāmi mahānidhi
C. sambudde pasādacittaṃ uppādetvā pattilābhe buddhe ahaṃ anugāmini mahānidhiṃ
D. sambuddhe pasādacittaṃ uppādetvā patilābhe buddhe ahaṃ anugāminiṃ mahānidhiṃ
E.
F.
A. nidhiddhaheyāmī ti buddhassa santikaṃ uppagantvā bhante anukampathāti |

B. niddhiheyomī ti buddhassa santikaṃ upagantvā bhante maṃ anukampāthāti |
C. nidaheyyāmī ti buddhassa santikaṃ upagantvā bhante maṃ anukampathāti |
D. nidaheyyāmī ti buddhassa santikaṃ upagantvā bhante maṃ anukampathāti |
E.
F.
A. bhagavā taṃ disvā thito bāṇijo kambulabhaṇḍaṃ āsanaṃ katvā bhaggavantaṃ nijāpetvā
B. bhagavā taṃ disvā thito | bānijo kambalabhaṇḍaṃ āsanaṃ katvā bhagavantaṃ nisidāpetvā
C. bhagavā taṃ disvā ṭhito | bāṇijo kambalabhaṇḍaṃ āsanaṃ katvā bhagavantaṃ nisidāpetvā
D. bhagavā taṃ disvā ṭhito | bāṇijo kambulabhaṇḍaṃ āsanaṃ katvā bhagavantaṃ nisidāpetvā
E.
F.
A. bhattaṃpiṇḍaṃ patte pāṭeti | bhagavā upadhāpetvā paṭiggahesi |

B. bhatapiṇḍaṃ patte pāteti | bhagavā upanāmetvā paṭiggahesi |
C. bhattabiṇḍaṃ patte pāteti | bhagavā upanāpetvā paṭiggahesi |
D. bhattapiṇḍaṃ patte pāteti | bhagavā upanāmetvā paṭiggahesi |
E.
F.
A. bāṇijo ekaṃ vāsi ekaṃ suci ekaṃ kambulaṃ bhagavato datvā bhante
B. bānajo ekaṃ vāsiṃ suciṃ ekaṃ kambalaṃ bhagavato datvā bhante
C. bāṇijo ekaṃ vāsiṃ ekaṃ suciṃ ekaṃ kambalaṃ bhagavato datvā bhante
D. bāṇijo ekaṃ vāsiṃ ekaṃ suciṃ ekaṃ kambalaṃ bhagavato datvā bhante
E.
F.
A. bhagavā yāva arahatta yattha yattha bhave dukkhito muñcāmī ti pattanaṃ akāsi |
B. bhagavā yāva arahattaṃ yattha yattha bhave dukkhito muñcāmī ti patthana akāsi |
C. bhagavā yāva arahattaṃ yattha yattha bhave dukkhito muñcāmī ti paṭṭhanaṃ akāsi |
D. bhagavā yāva arahattaṃ yattha yattha bhave dukkhito muñcāmī ti paṭṭhanaṃ akāsi |
E.
F.
A. bhagavā upāsake te pathanā hotū ti vatvā pakāmi

B. bhagavā upāsaka te paṭṭhanā hotū ti vatvā pakkāmi |
C. bhagavā upāsaka te paṭṭhanaṃ hotū ti vatvā pakkāmi |
D. bhagavā upāsaka te paṭṭhanaṃ hotū ti vatvā pakkāmi |
E.
F.
A. so bāṇijo gehaṃ nivattetvā bhiriyaṃ avacāmi bhadde atidullabhaṃ

B. so bānijo gehaṃ nivattitvā bhiriyaṃ avaccāmi bhandhe ahaṃ atidullabhaṃ
C. so bānijo gehaṃ nivattetvā bhiriyaṃ avahasi bhaddhe ahaṃ atidullabhaṃ
D. so bāṇijo gehaṃ nivattetvā bhariyaṃ avahasi bhaddhe ahaṃ atidullabhaṃ
E.
F.
A. sammāsambudde paṭilābhāmi anugāminī mahāniddhi niddhaheyyāmi tvaṃ pati[khau/r]sunohī ti |

B. sammāsambuddhaṃ paṭilabhāmi anutāmini mahānidhi niddhiheyami tvaṃ paṭisuṇohī ti [gā/r]
C. sammāsambuddhaṃ paṭilabhāmi anugāminiṃ mahānidhiṃ nidaheyyāmi tvaṃ patisuṇohī ti | [gi/v]
D. sammāsambuddhaṃ paṭilabhāmi anugāminiṃ mahānidhiṃ nidaheyyāmi tvaṃ paṭisuṇohī ti |
E.
F.
A. sāmi sādhu tava dānaṃ anumodāmi samuddhe utamadānaṃ anudāmi

B. sā sāmi sādhu tava taṃ dānaṃ anumodāmi sambuddhe utamaṃdānaṃ anumodāmi
C. sā sāmi sādhu tava taṃ dānaṃ anumodāmi sambuddhe uttamadānaṃ anumodāmi
D. sā sāmi sādhu tava taṃ dā[gi/v]naṃ anumodāmi sambuddhe uttamadānaṃ anumodāmi
E.
F.
A. pasodemi vābhave piyā homi saṃsārabhave avinābhāve avinābhāvo homi ekantasukhā

B. pasādehī ti bhavābhave piyā homi saṃsārabhave avinābhavā homi ekantasukhā
C. pasādemi bhavābhave piyā homi saṃsārabhave avinābhāvā homi ekantasukhā
D. pasādemi bhavābhave piyā homi saṃsārabhave avinābhāvā homi ekantasukhā
E.
F.
A. homi tava santike etaṃ nibbānaṃ gacchāmī ti anumoditvā nisīddi |

B. homi tava santike etaṃ nibbānaṃ gachchāmī ti anumoditvā nisidi |
C. homi tava santike etaṃ nibbānaṃ gacchāmī ti anumoditvā nisidi |
D. homi tava santike etaṃ nibbānaṃ gacchāmī ti anumoditvā nisīdi |
E.
F.
A. taṃ pana ratti paccusakāle devarājā sakko visukammaṃ pakkosāpetvā tāta

B. taṃ pana rattiṃ paccusakāle devarājā sakko visukammaṃ pakosāpetvā tate
C. taṃ pana rattiṃ paccusakāle devarājā sakko visukammaṃ pakkosāpetvā tāta
D. taṃ pana rattiṃ paccusakāle devarājā sakko vissukammaṃ pakkosāpetvā tāta
E.
F. [115] paccusakāle
A. visukamma manussaloke bānijjakulaṃ kabmalaṃ budassa adāsi

B. visukamma manussaloke bānijjakulaṃ kambalaṃ buddhassa adāsi |
C. visukamma manussaloko kavāṇijakulaṃ buddhassa adāsi |
D. vissukamma manussaloko vāṇijakulaṃ buddhassa adāsi |
E.
F.
A. ratanamaye cattāro pāsāde uppadhārehi ti āṇāpehi |

B. tamanaye cattāro pāsāde upāpadārehī ti āṇāpesi |
C. ratanamaye cattāro pāsāde upaṭṭhāpehī ti āṇāpesi |
D. ratanamaye cattāro pāsāde upaṭṭhāpehī ti āṇāpesi |
E.
F.
A. visukammadevaputto devalokā otaritvā bānijjakhette navayojanubbedho

B. visukammadevaputto devalokā otaritvā bānijjakhette navayojinubbedhe
C. visukammadevaputto devalokā otaritvā vānijakhette navayojanubbedhe
D. vissukammadevaputto devalokā otaritvā vāṇijakhette navayojanubbedhe
E.
F.
A. kiṃkaṇikajālasihapañjaramaye cattāro pāsāde sattaratanabhūmmiye māpesi |

B. kiṃkaṇikajālasihapañjuraṃmaye cattāro pāsāse sattarattanabhūmmiye māpesi |
C. kiṃkaṇikajālasihapañjaramaye cattāro pāsāde sattaratanabhummiye māpesi |
D. kiṃkaṇikajālasīhapañjaramaye cattāro pāsāde sattaratanabhummiye māpesi |
E.
F.
A. bāṇijo tattha mahāyasaṃ anubhuñjamāno yāvatāyukaṃ thatvā tato cavitvā

B. bānijo tattha mahāyassa anubhuñjamāno yāvatāyukaṃ thatvā tato cavitvā
C. vāṇijo tattha pāsāde mahāyasaṃ anubhuñjamāno yāvatāyukaṃ thatvā tato cavitvā
D. vāṇijo tattha pāsāde mahāyasaṃ anubhuñjamāno yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā
E.
F. [116] yāvatāyukaṃ ṭhatvā
A. tāvatiṃsabhavane suvaṇṇavimāne anekasuriyuvatihi parivutto hutvā dibba sampattiṃ

B. tāvaliṃsabhavane suvaṇṇavimāne anekasuriyaṃvatihi parivutvātto hutvā nibba sampati
C. tāvatiṃsabhavane suvaṇṇavimāne anekasurayuvatīhī parivutto hutvā dibbaṃ sampatiṃ [gī/r]
D. tāvatiṃsabhavane suvaṇṇavimāne anekasurayuvatihi parivutto hutvā dibba sa[gī/r]ppattiṃ
E.
F.
A. anubhuñjamāno tāvatiṃsabhavane yāvatāyukaṃ thatvā suggato otaritvā aṅgaraṭṭhe

B. anubhuñjamā[gā/v]no tāvatiṃsabhāvane yāvatāyukaṃ thatvā saggato otaritvā aṅkura-aṭṭhe
C. anubhuñjamāno hutvā tāvatiṃsabhavane yavatāyukaṃ thatvā saggato cavitvā aṅgaraṭṭhe
D. anubhuñjamāno hutvā tāvatiṃsabhavane yāvatāyukaṃ ṭhatvā saggato cavitvā aṅgaraṭṭhe
E.
F.
A. pañcāla[khau/v]raṭṭherājā ahosi | kambuladānā nisandena maṇi-upāhaṇaṃ patilabhati vāsidānā nisandena

B. pañcālaraṭṭherājā ahosi | kambaladānā nisaddhena maṇi-upāhanaṃ paṭilabhati vāsiṃdānā nisaddhena
C. pañcālaraṭṭharājā ahosi | kambaladānā nisandena maṇi-upāhaṇaṃ patilati vāsidānā nisandena
D. pañcālaraṭṭharājā ahosi | kambaladānā nissandena maṇi-upāhaṇaṃ patilabhati vāsidānā nissandena
E.
F.
A. ratanakhaggaṃ paṭilabhati sucidānā nisandena visasaraṃ paṭilabhati

B. rattanakhaggaṃ paphalabhati | sucidānā nisaddhena visasaraṃ paṭilabhati |
C. ratanakhaggaṃ patilabhati sucidānā nisandena vissaraṃ patilabhati
D. ratanakhaggaṃ patilabhati | sucidānā nissandena visasaraṃ patilabhati |
E.
F.
A. kaccasadānā nisaddena idāni jambūpatissa issaro hotī ti rañño jambūpatīssa porāṇadānaṃ vicāresi
B. kambaladānā nisaddhana idāni jambūpatissa issaro hotī ti rañño jambūpaṭissa poṇarāṇadāna vicāresi
C. kambaladānaṃ vipākena idāni jambusissa issaro hotī ti rañño jambūpatissa porāṇadānaṃ vicāresi |
D. kambaladānaṃ vipākena idāni jambūdīpassa issaro hotī ti rañño jambūpatissa porāṇadānaṃ vicāresi |
E.
F.
A. vicāretvā hatthaṃ pasāretvā mahārāja ehi nibbānābhimukkho ti |

B. vicāretvā hatthaṃ pasāretvā mahārāja ehi nibbānābhimukho ti |
C. vicāretvā hatthaṃ pasāretvā mahārāja ehi nibbānābhimukho ti |
D. vicāretvā hatthaṃ pasāretvā mahārāja ehi nibbānābhimukho ti |
E.
F. hatthaṃ pasāretvā mahārāja ehi nibbānābhimukho
A. jambūpatirājā taṃ sutvā pādatalato yāsisaṃ pañcavaṇṇā pīti uppajjita

B. rañño jambūpatisa taṃ sutvā pāddhatalato yāvasisaṃ pañcavaṇṇā mīti upajji
C. rañño jambupatissa taṃ sutvā pādatalato yāvasisaṃ pañcavaṇṇā pīti uppajattha |
D. rañño jambūpatissa taṃ sutvā pādatalato yāvasīsaṃ pañcavaṇṇā pīti uppajattha |
E.
F. [117] taṃ sutvā
A. rājā suvaṇṇakuddhalī viya nipatitvā bhante maṃ pabbājehi ti āha |

B. rājā suvaṇṇakuddhali viya nipatitvā bhante maṃ pabbājjehī ti āha |
C. rājā suvaṇṇakaddhali viya nipatitvā bhante maṃ pabbāehī ti āha |
D. rājā suvaṇṇakaddhali viya nipatitvā bhante maṃ pabbajehī ti āha |
E.
F. nipatitvā bhante bhagavā maṃ pabbājehi
A. bhagavā svākhāte dhamme sammādukkhassantaṃ brahmacariyaṃ carāhi ti āha |

B. bhagavā svākhāte dhamme sammādukkhassanta brahmacariyaṃ parāhī ti āha |
C. bhagavā svākhāte dhamme sammādukkhassantaṃ brahmacariyaṃ carāhīt ti āha |
D. bhagavā svākhāte dhamme sammādukkhassantaṃ brahmacariyaṃ carāhī ti āha |
E.
F. svākhāte dhamme dukkhassantaṃ brahmacariyaṃ carehi
A. tassa vācāniladdakāle aṭṭhaparikkhārā pāpuṇiṃsu |

B. tassa vācānisaddhekāle aṭṭhaparikkhā pāpuṇiṃsu |
C. tassa vāhanisandakāle aṭṭhaparikkhārā pāpuṇiṃsu |
D. tassa vāhānissandakāle aṭṭhaparikkhārā pāpuṇiṃsu |
E.
F.
A. bhagavā rājānaṃ pabbājetvā sabbe ekasatarājāno satasahassa-amacce ca pabbājesi |

B. bhagavā rājānaṃ pabbāje sabbe ekasatarājāno satasahassa-amacce ca pabbājesi | [gi/r]
C. bhagavā rājānaṃ pabbajetvā sabbe ekasatarājāno [gī/v] satasahassa-amacce ca pabbajesi |
D. bhagavā rājānaṃ pabbajetvā sabbe ekasatarājāno [gī/v] satasahassa-amacce ca pabbajesi |
E.
F. [118]bhagavā rajānaṃ pabbājetvā
A. bhagavā paṭirūpaṃ kammaṃdānaṃ tassa dadanto sabbesu kammaṭṭhānesu kiṃ kammaṭṭhānaṃ

B. bhagavā paṭirupaṃ kammaṭṭhāna tassa dadanto sabbesaṃ kammaṭṭhānesu kiṃ kammaṭṭhānaṃ
C. bhagavā paṭirūpaṃ kammaṭṭhānaṃ tassa dadanto sabbesu kammaṭṭhānesu kiṃ kammaṭṭhānaṃ
D. bhagavā paṭirūpaṃ kammaṭṭhānaṃ tassa dadanto sabbesu kammaṭṭhānesu kiṃ kammaṭṭhānaṃ
E.
F.
A. āciṇṇaṃ akāsi ti vicāresi ayaṃ rājā ati bhave gaṅgātire kasiṇakammaṃ akāsi
B. āciṇṇaṃ akāsī ti vicāresi atiyaṃ rājā atite bhave gaṅgātita kasiṇakammaṃ akāsi
C. āciṇaṃ akāsī ti vicāresi | ayaṃ rājā atite bhave gaṅgātīre kasiṇakammaṃ akāsi
D. āciṇaṃ akāsī ti vicāresi | ayaṃ rājā atīte bhave gaṅgātīre kasiṇakammaṃ akāsi
E.
F.
A. tadā gaṅgāya uparito anupubbe [khaṃ/r] vayhamāne patikaḷevaraṃ disvā eso kāyo
B. tadā gaṅgāya uparito anupubbe vuyhamāne putikaḷeva disvā eso kāyo
C. tadā gaṅgāya uparito anububbe vuyhamānaṃ pūtikaḷevaraṃ disvā eso kāyo
D. tadā gaṅgāya uparito anupubbe vuyhamānaṃ pūtīkaḷevaraṃ disvā eso kāyo
E.
F.
A. pūti hoti yathā tathā mama kāyo pūti bhavissati aniccā arahati
B. pūti hoti yathā tathā mama ye pūti bhavissati aniccā avacā ti
C. pūti hoti yathā tathā mama kāyo pūti bhavissati aniccā aniccā ti
D. pūti hoti yathā tathā mama kāyo pūti bhavissati aniccā aniccā ti
E.
F.
A. vicāresī ti vicāretvā aniccakammaṭṭhānaṃ tassa adāsi |

B. vicāresi vicāretvā aniccakammaṭṭhānaṃ tassa adāsi |
C. vicāresī ti vicāretvā aniccakammaṭṭhānaṃ tassa adāsi |
D. vicāresī ti vicāretvā aniccakammaṭṭhānaṃ tassa adāsi |
E.
F.
A. bhikkhave pañcakhandā aniccā hoti saṃkhātā honti saṃkhātā honti paṭimuppannā honti
B. bhikkhave pañcakandhā aniccā honti saṃkhattā honti paṭichchasamuppanno honti
C. bhikkhave pañcakkhandā aniccā honti saṃkhatā honti paṭicca samuppannā honti
D. bhikkhavo pañcakkhandhā aniccā honti saṃkhatā honti paṭicca samuppannā honti
E.
F. bhikkhave pañcakkhandhā aniccā honti saṃkhatā honti paṭicca samuppannā honti
A. khayadhamma honti virāgādhammā honti nirodhadhammā honti

B. khayadhammā honti virāgadhammā honti nirodhadhammā honti
C. khayadhammā honti vayadhammā honi virāgadhamā honti nirodhadhammā honti
D. khayadhammā honti vayadhammā honti virāgadhammā honti nirodhadhammā honti
E.
F. [119]khayadhammā vayadhammā
A. cuḷarājiraṃ vijalapamā
B. pabuddharājiva vijapamā
C. pubbaṃḷavājiva vijjupamā
D. pubbaḷarājiva vijjupamā
E.
F. bubbuḷakarāsīviya vijjupamā
A. honti māyā hoti parici hoti asākaṃ hoti nagaraṃ hoti kiṃ me tehi hotī ti
B. hoti mayā hoti marivi hoti asā hoti nagaraṃ hoti kiṃ me tehi hotī ti
C. hoti māyā hoti marici hoti aṇikaṃ hoti nagaraṃ hoti kiṃ me tehi hotī ti
D. hoti māyā hoti marici hoti aṇikaṃ hoti nagaraṃ hoti kiṃ me tehi hotī ti
E.
F. māyā hoti mariciviya
A. asārato passitañ ca tato nicemaṃ nirāgaṃ paṭinissaggaṃ mutti pasatabban ti |

B. asārato passatañ ca tato nipemaṃ nirogaṃ paṭinissattaṃ mutti pasibban ti |
C. asārato passitañ ca kato nipemaṃ nirāgaṃ paṭinissaggam [gu/r] puttaṃ passitabban ti |
D. asārato passitañ ca kato nipemaṃ nirāgaṃ pa[gu/r]ṭinissaggaṃ muttaṃ passitabban ti |
E.
F.
A. jambūpatithero bhagavato kammaṭṭhānaṃ sutvā arahattaṃ pāpuṇi

B. jambūpatithero bhagavato kammaṭṭhānaṃ sutvā arahattaṃ pāpuṇi |
C. jambupatithero tassa bhagavato kammaṭṭhānaṃ sutvā arahattaṃ pāpuṇi |
D. jambūpatithero tassa bhagavato kammaṭṭhānaṃ sutvā arahattaṃ pāpuṇi |
E.
F.
A. bhagavā jambūpatitheroti pakkosi |

B. bhagavā jambūpatitheroti pakkosi |
C. so bhagavā jambūpatitheroti pakkosi |
D. so bhagavā jambūpatitheroti pakkosi |
E.
F.
A. sabbe rājāno ca accā ca arahattaṃ pāpuṇisu |

B. sabbe raja[gi/v]no ca amaccā ca arahattaṃ pāpuṇisu |
C. sabbe rājāno ca amaccā ca arahattaṃ pāpuṇiṃsu |
D. sabbe rājāno ca amaccā ca arahattaṃ pāpuṇiṃsu |
E.
F. [120]sabbe rājāno va amaccā
A. balanikāyo jambūpatitheraṃ vanditvā pakkāmiṃsu | jambūpatithero sāsanaṃ adāsi

B. balanikāyā jambūpatitheraṃ vandhittvā pakkamiṃsu | jambūpatithero sāsanaṃ akāsi
C. balanikāyā jambūpatitheraṃ vanditvā pakkāmiṃsu | jambūpatithero sāsanaṃ adāsi |
D. balanikāyā jambūpatitheraṃ vanditvā pakkamiṃsu | jambūpatithero sāsanaṃ adāsi |
E.
F. balanikāyā jambūpatittheraṃ vanditvā
A. kāñcanadevīñ ca siriguttakumārañ ca evaṃ detha ahaṃ lokutarapaveṇi homi sabbe[khaṃ/v]hi tehi

B. kāñcanadeviñ ca sirigutakumārañ ca evaṃ detha ahaṃ lokuttaracapaveṇi homi sabbehi tehi
C. kāñcanadeviñ ca siriguttakumārañ ca evaṃ vadetha ahaṃ lokuttarapaveṇi homi sabbehi tehi
D. kāñcanadeviñ ca siriguttakumārañ ca evaṃ vadetha ahaṃ lokuttarapaveṇi homi sabbehi tehi
E.
F.
A. mama anukamme vasitabbaṃ lokutaranagaraṃ pariyesitabba sirigutto came vacanaṃ karotu

B. mama anukammena vasitabbaṃ lokuttaranagaraṃ pariyesitabbaṃ siriguto came vacanaṃ karotu
C. mama anukulena vasitabbaṃ lokuttaranagaraṃ pariyesitabbaṃ sirigutto mam eva vacanaṃ karotu
D. mama anukulena vasitabbaṃ lokuttaranagaraṃ pariyesitabbaṃ sirigutto mam eva vacanaṃ karotu
E.
F.
A. mama liṅgaṃ hoti yathā tathā vadethā ti sāsanaṃ adāsi |

B. mama laṅgaṃ hoti yathā tathā vadethā ti sāsanaṃ adāsi |
C. mama liṅgaṃ hoti yathā tathā vadethā ti sāsanaṃ adāsi |
D. mama liṅgaṃ hoti yathā tathā vadethā ti sāsanaṃ adāsi |
E.
F.
A. sabbe te sāsanaṃ gahetvā nivattiṃsu | te pakkatimaggena gacchantā sakalanagaraṃ pāṇiṃsu |

B. sabbe te sāsanaṃ gahetvā nivatisu | te pakkatimaggena gachchantā sakkalanagaraṃ pāpuṇiṃsu |
C. sabbe te sāsanaṃ gahetvā nivattiṃsu | te pakatimaggena gacchantā sakalanagaraṃ pāpuṇiṃsu |
D. sabbe te sāsanaṃ gahetvā nivattiṃsu | te pakatimaggena gacchantā sakanagaraṃ pāpuṇiṃsu |
E.
F.
A. tadā kāñcanadevi sihapañjaraṃ vivaravetvā mama sāmikassa pavattiṃ ko nu kho hotī ti

B. tadā kāñcanadevi sihapañjaraṃ vivaritvā mama sāmikassa pavuttiṃ ko nu kho hotī ti
C. tadā kañcanadevī sihapañjaraṃ vivaritvā mama sāmikassa pavutti ko nu kho hotī ti
D. tadā kāñcanadevī sihapañjaraṃ vivaritvā mama sāmikassa pavutti ko nu kho hotī ti
E.
F.
A. olokenti nisidi | tadā suññaṃ hatthikhandaṃ disvā sāmiko parājito ahosi

B. olokenti nisidi | tadā suññaṃ hatthikhandhaṃ disvā me sāmike parājito ahosi
C. olokentī nisidi | tadā suññaṃ hatthikhandhaṃ disvā me sāmiko [gu/v] parājito ahosi
D. olokentī nisidi | tadā suññaṃ hatthikhandhaṃ disvā me sā[gu/v]miko parājito ahosi
E.
F.
A. nunā ti cintetvā bhijjamānahadayā viya ahosi assā assani muñcanti |

B. nūnā ti cintetvā bhijamānahadayā viya ahosi assā assūni muñcanti |
C. nunā ti cintetvā bhijjamānahadayā viya ahosi | assā assuni muñcanti |
D. nūnā ti cintetvā bhijjamānahadayā viya ahosi | assā assūni muñcanti |
E.
F.
A. sesā amaccā mahātalaṃ abhiruyha añjaliṃ

B. sesā mamaccā mahātalaṃ abhituyha paggayha phāsukaṭṭhāne vasiṃsu |
C. sesā amaccā mahātalaṃ abhiruyha añjuliṃ paggayha phāsukaṭṭhāne vasiṃsu |
D. sesā amaccā mahātalaṃ abhiruyha añjaliṃ paggayha phāsukaṭṭhāne vasiṃsu |
E.
F.
A.
B. devi bhonto [gī/r] amaccā etha me sāmiko kuhiṃ gachchatī ti puchchi |
C. devi bhonto amaccā etha me sāmiko kuhiṃ gacchatī ti pucchi |
D. devi bhonto amaccā etha me sāmiko kuhiṃ gacchatī ti pucchi |
E.
F.
A. yādanatthaṃ
B. amaccā ayye tava buddhassa guṇaṃ tussitvā nibbānasachchikaraṇatthaṃ sāsanaṃdāyādanatthaṃ
C. amacca ayye tava buddhassa guṇaṃ tussitvā nibbānasacchikaraṇatthaṃ sāsanadāyādanatthaṃ
D. amaccā ayye tava buddhassa guṇaṃ tussitvā nibbānasacchikaraṇatthaṃ sāsanadāyādanatthaṃ
E.
F.
A. pabbajjitvā arahattaṃ pāpuṇi idañ ca sāsanaṃ tuyhañ ca puttassa adāsi ti

B. pajitvā arahatta pāpuṇi | idañ ca sāsana tuyhañ ca pattassa adāsī ti
C. pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi idañ ca sāsanaṃ tuyhañ ca puttañ ca adāsī ti
D. pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi | idañ ca sāsanaṃ tuyhañ ca puttañ ca adāsī ti
E.
F.
A. yathā sāsanaṃ hoti tathā kathesu |

B. yathā sāsanaṃ ahosi ti tathā kathesuṃ |
C. yathā sanaṃ hoti tathā kathesuṃ |
D. yathā sāsanaṃ hoti tathā kathesuṃ |
E.
F.
A. devi taṃ sutvā pabbajittasāmikaṃ passissāmi piṇḍādayo sisena ādāya pakkamiṃsu ti

B. devī taṃ sutvā pabbajitaṃsāmika passisāma paṇḍādayo sisena ādāya pakkamissāmī ti
C. devī taṃ sutvā pabbajjitasāmikaṃ passāmi piṇḍādayo sisena ādāya pakkamissāmi ti
D. devī taṃ sutvā pabbajitasāmikaṃ passāmi piṇḍādayo sīsena ādāya pakkamissāmī ti
E.
F.
A. vatvā yathā gahitakaṃ dhanaṃ gahetvā senāgaparivutto hu nagarāpi nikkhami

B. vatvā yathā gahitakaṃ dhanaṃ gahetvā senāṅgaparivuttā hutvā nagarā nikkhami
C. vatvā yathā gahitakaṃ dhanaṃ gahetvā senāṅgaparivuttā hutvā nagarā nikkhami |
D. vatvā yathā gahitakaṃ dhanaṃ gahetvā senāṅgaparivuttā hutvā nagarā nikkhami |
E.
F.
A. sirigutto ca mātuyā saddhiṃ pituda[khaḥ/r]ssanatthaṃ nikkhamiṃsu |

B. siriguṃtto ca mātuyā saddhi pitudassanatthaṃ nikkhami |
C. sirigutto ca mātuyā sadi pitudassanatthaṃ nikkhami |
D. sirigutto ca mātuyā saddhiṃ pitudassanattha nikkhami |
E.
F.
A. bhagavā tassa gamanabhavaṃ ñatvā māggasāmaṇeraṃ pesesi |

B. bhagavā tassā gamanabhāvaṃ ñatvā māghasāmaṇeraṃ pesesi |
C. bhagavā tassā āgatabhāvaṃ ñatvā māghasāmaṇeraṃ pesesi |
D. bhagavā tassā āgamanabhāvaṃ ñatvā māghasāmaṇeraṃ pesesi |
E.
F.
A. so gantvā saṭṭhiyojanamaggaṃ saṃkhipi |

B. so gantvā saṭṭhiyojanamaggaṃ saṃkhipi |
C. so gantvā saṭṭhiyojanamaggaṃ saṃkhipi |
D. so gantvā saṭṭhiyojanamaggaṃ saṃkhipi |
E.
F.
A. sabbe taṃ maggaṃ gantvā ekadivasam eva satthussa santikaṃ pāpuṇiṃsu |

B. sabbe taṃ maggaṃ gantvā ekadivasam eva satthassa santika pāpuṇiṃsu |
C. sabbe taṃ maggaṃ[gū/r] gantvā ekadivasam eva satthussa santikaṃ pāpuṇiṃsu |
D. sabbe taṃ maggaṃ ga[gū/r]ntvā ekadivasam eva satthussa santikaṃ pāpuṇiṃsu |
E.
F.
A. devi sikāyato otaritvā sahakaññāhi parivutvā satthussa santikaṃ pāpuṇiṃsu

B. devi sivikāyato otaritvā sahassakaññāhi parivutto hutvā satthussa santikaṃ pāpuṇi
C. devī sīvikāyato otaritvā sahassakaññāhi parivuttā hutvā satthussa santikaṃ pāpuṇi |
D. devī sīvikāyato otaritvā sahassakaññāhi parivuttā hutvā satthussa santikaṃ papuṇi |
E.
F.
A. devī nisinnā jambūpatītheraṃ ajānanti bhagavantaṃ vanditvā aṭṭhasi |

B. devi nisinnā jambūpatitheraṃ ajānanti bhagavantaṃ vanditvā aṭṭhāsi | [gī/v]
C. devi nisinnā jambūpatitheraṃ ajānanti bhagavantaṃ vanditvā aṭṭhāsi |
D. devī nisinnā jambūpatitheraṃ ajānanti bhagavantaṃ vanditvā aṭṭhāsi |
E.
F.
A. mahājambūpatīthero sahassabhikkhu nikkhamitvā tesaṃ majjhe sayaṃ nisidi |

B. mahājambūpatithero sahassabhikkhu nimmitvā tesaṃ majjhe sayaṃ nisidi |
C. mahājambūpatithero sahassabhikkhu nimmitvā tesaṃ majjhe sayaṃ nisīdi |
D. mahājambūpatithero sahassabhikkhu nimmitvā tesaṃ majjhe sayaṃ nisīdi |
E.
F.
A. devī bhante bhagavā jambūpatīthero kuhiṃ atthī ti pucchi |

B. devī bhante bhagavā jambūpatithero kūhiṃ atthaṃ ti puchchi |
C. devi bhante bhagavā jambūpatithero kuhiṃ atthī ti pucchi |
D. devī bhante bhagavā jambūpatithero kuhiṃ atthī ti pucchi |
E.
F.
A. bhagavā upāsike tesu pubbesaññānena jānāhi ti āha |

B. bhagavā upāsike tesu pubbesaññāṇena jānāhī ti āha |
C. bhagavā upāsike tesaṃ pubbasaññānena jānāhī ti āha |
D. bhagavā upāsike tesaṃ pubbasaññānena jānāhī ti āha |
E.
F.
A. sā olokenti samānarūpaṃ disvā ayaṃ mama sāmiko ti jānituṃ nāsakkhi

B. sā olokenti samānarupaṃ disvā ayaṃ mama sāmiko ti jānituṃ nāsakkhi |
C. sā olokenti samānarūpaṃ disvā ayaṃ mama sāmiko ti jānituṃ nāsakkhi |
D. sā olokentī samāṇarūpaṃ disvā ayaṃ mama sāmiko ti jānituṃ nāsakkhi |
E.
F.
A. bhagavā upāsiko pakosāhi pubbaghosona vijānāhī ti āha |

B. bhagavā upāsike pakkosāpehi pubbayosena vijānāhī ti āha |
C. upāsike pakkosāhi pubbaghosena vijānāhī ti |
D. upāsike pakkosāhi pubbaghosena vijānāhī ti |
E.
F. [122] pakkosāhi
A. sā mi bhante jambūpatithera arahaṃ tuṃhe āgacchāmi maṃ anukampāya attānaṃ

B. sā pi bhante jambūpatithera ahaṃ tumhe āgannāmi maṃ anukappāya attānaṃ
C. sā pi bhante jambūpatithera ahaṃ tumhe gacchāmi maṃ anukampāya attānaṃ
D. sā pi bhante jambūpatithera ahaṃ tumhe gacchāmi maṃ anukampāya attānaṃ
E.
F.
A. dassehi iti eva āha | jambūpatithero upāsike sādhū ti |

B. dassehi iti evaṃ āha | jambūpatithero upāsike sādhū ti |
C. dassehī ti evaṃ āha | thero upāsike sādhū ti |
D. dassehī ti evaṃ āha | thero upāsike sādhū ti |
E.
F.
A. sā pathamavaccaneneva aññāsi sabbe antaradhāyiṃsu |

B. sā pathamavacaneneva aññāsi | sabbe anta-aradhāyisu |
C. sā pathamavacaneneva aññāsi | sabbe antaradhāriṃsu |
D. sā paṭhamavacaneneva aññāsi | sabbe antaradhāriṃsu |
E.
F.
A. tadā devī jambūpatī disvā bhijimānahadayā viya hutvā jambūpatithera tava visarasaro
B. tadā devi jambūpati disvā bhijamānamādayā viya hutvā jambūpatithera tava visasaro
C. tadā devi jambūpatiṃ disvā bhijjamānahadayā viya hutvā jambūpatithera tava visasaro
D. tadā devī jambūpatiṃ disvā bhijjamānahadayā viya hutvā jambūpatithera tava visasaro
E.
F.
A. kena thapito maṇī-upāhaṇaṃ kena thapitaṃ tava kukkuṭapañcarājabhaṇḍā kena thapitaṃ

B. kena thapito maṇī-upāhanaṃ kena thacittaṃ tava kukkuṭapañcarājabhaṇḍaṃ kena thapittaṃ
C. kena thapito maṇi-u[gū/v]pāhaṇaṃ kena thapitaṃ tava kukkuṭapañcarājabhaṇḍaṃ kena thapitaṃ
D. kena ṭhapito maṇi[gū/v]-upāhaṇaṃ kena ṭhapitaṃ tava kukkuṭapañcarājabhaṇḍaṃ kena ṭhapitaṃ
E.
F.
A. ekasatarājāno ca satasahassa-amaccā ca kuhiṃ atthī |

B. ekasatarājāno ca sahassa-amaccā ca kuhiṃ atthi |
C. ekasatarājāno ca satasahassa-amaccā ca kuhi atthi |
D. ekasatarājāno ca satasahassa-amaccā ca kuhiṃ atthi |
E.
F.
A. jambūpatīthera gihikāle lokīyasa tvaṃ bhogesi ahaṃ pi bhogemi idāni lokutarayasa ca me

B. jambūpatithera gihikā[gu/r]la lokiyasaṃ tvaṃ bhogesi ahaṃ pi bhogemi idāni lokuttarayasaṃ ca me
C. jambūpatithera gīhikāle lokiyayasaṃ tvaṃ bhogehi ahaṃ pi bhogemi idāni lokuttarayasañ ca me
D. jambūpatithera gīhikāle lokiyayasaṃ tvaṃ bhogehi ahaṃ pi bhogemi idāni lokuttarayasañ ca me
E.
F.
A. dehi ti āha | so thero bhadde ma bhogaṃ bhagavato sammāsambuddhassa attānaṃ

B. dehī ti āha | so dero bhaddhe me bhoga bhagavato sammāsambuddhassa attānaṃ
C. dehī ti āha | so thero bhadde me bhogaṃ bhavāya sammāsambuddhassa attānaṃ
D. dehī ti āha | so thero bhadde me bhogaṃ bhavāya sammāsambuddhassa attānaṃ
E.
F.
A. sampaṭicchādehi tī āha | bhagavā tassā dhammaṃ adesayi mahā-upāsike tvaṃ mā

B. sappaṭichchādehī ti āha | bhagavā tassā dhammaṃ adesayi mahā-upāsike tvaṃ mā
C. sampaṭicchādehī ti āha | bhagavā tassā dhammaṃ adesayi mahā-upāsike tvaṃ mā
D. sampaṭicchādehī ti āha | bhagavā tassā dhammaṃ adesayi mahā-upāsike tvaṃ mā
E.
F.
A. paridevesi mahāsamuddaṃkaṃ appakaṃ puthujanānaṃ assani bahutarāni catutthasāgaro appako

B. paridevesi mahāsamuddhadaka appaka pajūjanānaṃ assani bahutavāni | catutthasāgaro ampake
C. paridevehi mahāsamuddudakaṃ puthujanānaṃ assuni bahutarāni calitasāgaro appako
D. paridevehi mahāsamuddudakaṃ puthujjanānaṃ assūni bahūtarāni calitasāgaro appako
E.
F.
A. hoti kappitamanāpajā bahutarāni honti lokassa nivāso dukkho lokuttaroso sukho

B. hoti kampitamanāpajā bahūrāgani honti lokassa nivāso duko lokuttaravāso sukho
C. hoti kampitamanāpajā bahuttarā honti lokassa nivāso dukkho lokuttaravāso sukho
D. hoti kampitamanāpajā bahuttarā honti lokassa nivāso dukkho lokuttaravāso sukho
E.
F.
A. gihibhūto dukkho bhikkhubhūto sukho saṃsāro so dukkho pāpamitto dukkho

B. hībhūto dūkkho bhikkhubhūto sukho saṃsāravālo dukkho nibbānavāso sukho pāpamito dukkho
C. gihibhūto dukkho bhikkhubhūto sukho saṃsāvo so dukkho nibbānavāso sukho pāpamitto dukkho
D. gihibhūto dukkho bhikkhubhūto sukho saṃsāro so dukkho nibbānavāso sukho pāpamitto dukkho
E.
F.
A. kalyāṇimitto sukho ehi kalyāṇamittena samā nibbānapadaṃ gacchahi ti adesayi |

B. kalyāṇamito sukho ehi kalyānamittena saha nibbānapanaṃ gachchāhi ti adesayi |
C. kalyāṇamitto sukho ehi kalyāṇamittena saha nibbānapadaṃ gacchāhī ti adesayi |
D. kalyāṇamitto sukho ehi kalyāṇamittena saha nibbānapadaṃ gaṇhāhī ti adesayi |
E.
F.
A. kāñcanadevī taṃ sutvā [ga/r] aho maṃ piyo hoti ñāṇasampanno hoti dhammasāma
B. kāñcanadevī taṃ sutvā aho maṃ piyo ahoti ñāṇasampanno hoti dhammasāmi
C. kāñcanadevi taṃ sutvā [ge/r] aho maṃ piyo hoti ñāṇasampanno hoti dhammasāmi
D. kāñcanadevī taṃ sutvā [ge/r] aho maṃ piyo hoti ñāṇasampanno hoti dhammasāmi
E.
F.
A. hoti dhammadharo hoti nibbānapati ho[ti] buddaratanapaveṇī hoti me patino

B. hoti dhammadharo hoti nibbānapati hoti buddharatanapaveṇi ho[gu/v]ti me patinno
C. hoti dhammadharo hoti nibbānapati hoti buddharatanapaveṇi hoti me patino
D. hoti dhammadharo hoti nibbānapati hoti buddharatanapaveṇi hoti me patino
E.
F.
A. guru hotī ti cintetvā ratanesupi utaṇhissa pūjesi |

B. guru hoti ti cintetvā rattanesuci uyhiṇhissaṃ pūjesi |
C. guruko hotī ti cintetvā ratanasuciṃ uṇhissaṃ pūjesi |
D. guruko hotī ti cintetvā ratanasuciṃ uṇhissaṃ pūjesi |
E.
F.
A. ettakaṃ dhammaṃ desetvā pi devi maggaphalaṃ arahattasampaggaṃ ñatvā para dhammaṃ adesayi
B. ettaka dhammaṃ desetvā pi devi maggaphalaṃ assampattaṃ ñatvā paraṃ dhammaṃ adessayi |
C. etttakaṃ dhammaṃ desetvā pi devi maggaphalaṃ asampattaṃ ñatvā paraṃ dhammañ ca adesayi |
D. ettakaṃ dhammaṃ desetvā pi devi maggaphalaṃ asampattaṃ ñatvā paraṃ dhammañ ca adesayi |
E.
F.
A. upāsake dhanathito dukkho piyehi vipayogo dukkho jāti pi dukkhā jarā pi dukkhā
B. upāsike thanathito dukkho piyehi vipayogo dukkho jāti pi dukkhā jarā pi
C. upāsike dhanathito dukkho piyehi vippayogo dukkho jāti pi dukkhā jarā pi dukkhā
D. upāsike dhanaṭhito dukkho piyehi vippayogo dukkho jāti pi dukkhā jarā pi dukkhā
E.
F.
A. byādhi pi dukkhā maraṇaṃ pi dukkhaṃ upāsike tava maraṇaṃ bhavissati ehi ahaṃ
B. byādhi pi dukkhā maranaṃ pi dukkhaṃ upāsike tava maraṇaṃ bhavissati ehi ahaṃ
C. byādhi pi dukkhā maraṇam pi dukkhaṃ | upāsike tava maraṇaṃ bhavissati ehi ahaṃ
D. byādhi pi dukkhā maraṇam pi dukkhaṃ | upāsike tava maraṇaṃ bhavissati ehi ahaṃ
E.
F.
A. kalyāṇamitto na saddiṃ ekassa santike vasati idāni

B. kalyāṇamitto amhi pubbe kalyāṇamittena saddhiṃ ekassassa santi vassati idāni
C. kalyāṇamitto amhi pubbe kalyāṇamittena saddhiṃ ekassa santike vasasi idāni
D. kalyāṇamitto amhi pubbe kalyāṇamittena saddhiṃ ekassa santike vasasi idāni
E.
F.
A. nibbānasantike sevitabbaṃ pabbe ekamaggana gacchasi idāni nibbānamagge gamitabbaṃ

B. nibbānasantike sevitabbaṃ | pubbe ekamaggena gachchasi | idāni nibbānamagge gachchitabbaṃ
C. nibbānasantike sevitabbaṃ pubbe ekamaggena gacchasi idāni nibbānamagge na gacchitabbaṃ
D. nibbānasantike sevitabbaṃ | pubbe ekamaggena gacchasi | idāni nibbānamagge na gacchitabbaṃ |
E.
F.
A. pubbe ekamaggena khattiyakulena gacchasi idānakaṃ buddavaṃsā katabbaṃ

B. pubbe ekamaggena khattiyakulena samaṃ gachchasi idāni buddhavaṃsā kattabbaṃ
C. pubbe ekamaggena khattiyakulena samaṃ gacchasi idāni buddhavaṃsaṃ katabbaṃ
D. pubbe ekamaggena khattiyakulena saṃmaṃ gacchasi idāni buddhavamsaṃ katabbaṃ |
E.
F.

A. pubbe ekañāṇena lobhābhummi carasi ajja balañāṇe lokuttarabhumme parittatabbaṃ
B. pubbe ekaññā lobhobhūmme carasi ajja balaññāṇe lokuttarabhumme parittabbaṃ
C. pubbe ekañāṇe lobhābhumme carasi ajja bala[ge/v]ñāṇe lokuttarabhumme caritabbaṃ
D. pubbe ekañāṇe lobhābhumme carasi ajja balañāṇe [ge/v] lokuttarabhumme caritabbaṃ |
E.
F.
A. pubbe vatthālaṅkāraṃ bhavati sama ajjha samaṃ civa dhāritabbaṃ

B. pubbe vatthālaṅkāraṃ bhavati samaṃ ajja samaṃ civaraṃ dhārattabbaṃ
C. pubbe vatthālaṅkāraṃ bhavati satta ajja samaṃ civaraṃ dhāritabbaṃ
D. pubbe vatthālaṅkāraṃ bhavati satta ajja samaṃ cīvaraṃ dhāritabbaṃ |
E.
F.
A. upāsike mama vacanaṃ sukhaṃ suṇāhi yathā tathā mama vaccanaṃ tvaṃ
B. upāsike mama vacanaṃ sukhaṃ saṇāhi yathā tathā mama vacanaṃ tavaṃ
C. upāsike mama vacanaṃ sukhaṃ suṇāhi yathā tathā mama vacanaṃ tvaṃ
D. upāsike mama vacanaṃ sukhaṃ suṇāhi yathā tathā mama vacanaṃ tvaṃ
E.
F.
A. suṇohī ti dhammaṃ adesayi | [ga/v]

B. saṇo[gū/r]hī ti dhamma adesayi |
C. suṇohī ti dhammaṃ adesayi |
D. suṇohī ti dhammaṃ adesayi |
E.
F.
A. devi bhante bhagavā me hitakathaṃ kathesi pacato me sāmikaṃ anubbandissāmi

B. devi bhante bhagavā me hitakathaṃ kathesi pachchatto me sāmikaṃ anubandhissāmi
C. devi bhante bhagavā me hitakathaṃ kathesi pacchato me sāmikaṃ anubandhissāmi
D. devī bhante bhagavā me hitakathaṃ kathesi pacchato me sāmikaṃ anubandhissāmi
E.
F.
A. tamaṃ utamaṅgakesaṃ pūjemī ti kesaṃ chinditvā buddassa pāde

B. idaṃ utamaṅgakesaṃ pūjemī ti kesaṃ chindhitvā buddhassā pāde khipi |
C. imaṃ uttamaṅgakesaṃ pūjemī ti kesaṃ chinditvā buddhassa pāde khipi |
D. imaṃ uttamaṅgakesaṃ pūjemī ti kesaṃ chinditvā buddhassa pāde khipi |
E.
F.
A. khipitvā bhante bhagavā tvaṃ pabbājehi ti yācitvā bimbātheriyā santikaṃ

B. khipitvā bhante bhagavā tvaṃ maṃ pabbājehī ti | yācitvā bimbātheriyā santikaṃ
C. khipitvā bhante bhagavā tvaṃ maṃ pabbajehī ti yācitvā bimbātheriyā santikaṃ
D. khipitvā bhante bhagavā tvaṃ maṃ pabbajehī ti yācitvā bimbātheriyā santikaṃ
E.
F.
A. gantvā pabbāji pabbajitakkhaṇe arahattaṃphalaṃ pāpuṇi

B. gantvā pabbāji pabbajitakkhaṇe arahattaṃphalaṃ pāpuṇi
C. gantvā pabbajji | pabbajjitakkhaṇe arahattaphalaṃ pāpuṇi |
D. gantvā pabbaji | pabbajitakkhaṇe arahattaphalaṃ pāpuṇi |
E.
F.
A. kāñcanakatherī ti pāka hoti sariguttakumāraro pana pitu santike pabbajitvā arahattaṃ

B. kāñcanatheri ti pākadhā hoti | sirigūttakumāro pana pitu santike pabbajitvā arahattaṃ
C. kāñcanatherī ti pākatā hoti | siriguttakumāro pana pitu santike pabbajjitvā arahattaṃ
D. kāñcanatherī ti pākaṭā hoti | siriguttakumāro pana pitu santike pabbajitvā arahattaṃ
E.
F.
A. pāpuṇi | sabbeparisā catusu maggesu paṭiṭṭhahiṃsu

B. pāpuṇi | sabbeparisā catūsa maggesu pahiṭiṭṭhahiṃsu |
C. pāpuṇi | sabbaparisā catūsu maggesu patiṭṭhahiṃsu |
D. pāpuṇi | sabbaparisā catūsu maggesu patiṭṭhahiṃsu |
E.
F. [123] sabbeparisā
A. sesā balanikāyo pañcasilāni uggahetvā vattiṃsu |

B. sesā balanikāyā patvāsilāni uggahetvā nivattisu |
C. sesā balanikāyā pañcasilāni ugahetvā nivattiṃsu |
D. sesā balanikāyā pañcasīlāni ugahetvā nivattiṃsu |
E.
F. balanikāyā
A. jambūpatīsuttaṃ niṭṭhitaṃ |
B.
C. jaṃbūpatisuttaṃ niṭṭhitaṃ |
D. jambūpatisuttaṃ niṭṭhitaṃ |
E.
F.
ชมพูบดีสูตร ฉบับใบลานวัดพระเชตุพนวิมลมังคลาราม
Facsimile from Wat Phra Chetuphon, Bangkok
ka
kā
ki
kī
ku
kū
ke
kai
ko
kau
kaṃ
kaḥ
kha
khā
khi
khī
khu
khū
khe
khai
kho
khau
khaṃ
khaḥ
ga
gā
gi
gī
gu
gū
ge
sabbapāpassa akaraṇaṃ
kusalassūpasampadā
sacittapariyodapanaṃ
etaṃ buddhāna sāsanaṃ
ye dhammā hetuppabhavā
tesaṃ hetuṃ tathāgato āha
tesañ ca yo nirodho ca
evaṃvādī mahāsamaṇo
maṅgalaṃ lekhakānaṃ ca
pāṭhakānaṃ ca maṅgalaṃ
maṅgalaṃ sabbabhūtānaṃ
bhūmibhūpatimaṅgalaṃ
Fragile Palm Leaves is a non-profit foundation based in Bangkok, Thailand. The

foundation seeks to preserve and study the Buddhist literature of South-East Asia.
Its aims include:
To study and describe the history of the Buddhist literature of South-East Asia;
To collect information about and to prepare catalogues of manuscripts,
inscriptions, ancient documents, and mural paintings related to the
Buddhism of South-East Asia;
To edit and publish Buddhist texts in Pāli or vernaculars that have not yet been
published;
To translate Buddhist texts from Pāli or vernaculars into English, Thai and
other languages.

P.O. Box 2036, Chulalongkorn Post Office
Bangkok 10332, Thailand
Facsimile (+66 2) 962-1469
The Lumbini International Research Institute is located in Lumbini, Nepal, the

birthplace of Śākyamuni Buddha, where it is an integral part of the intellectual
life of the Lumbini Master Plan. The Institute provides research facilities for the
study of religion in general and Buddhism in particular by maintaining a research
library. The Instituted is supported by the Reiyukai (Tokyo, Japan).

P.O. Box 39
Bhairahawa, Dist. Rupandehi, Nepal
Phone/Facsimile 00977-71-80175
e-mail liri@mos.com.np

Jambūpatisūtra

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Jambūpatisūtra

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Materials for the Study of the Tripiṭaka Volume 4 Materials for the Study of the Tripiṭaka Volume 4

The present volume is a romanized collation of four Pāli manuscripts of the

Jambūpati-sūtra, supplemented by Pāli passages extracted from two old Thai-

The editor This first-ever synoptic romanized edition of the Jambūpati-sūtra

The present volume is a romanized collation of four Pāli manuscripts of the

Jambūpati-sūtra, supplemented by Pāli passages extracted from two old Thai-

The editor This first-ever synoptic romanized edition of the Jambūpati-sūtra

Fragile Palm Leaves Foundation

Bangkok and Lumbini 2009

First published in April 2009

Distributed by Chulalongkorn University Book Center

Typeset by Dvīpāntara Unlimited

Jambūpati-sūtra: A synoptic romanized edition

A. [ka/r] evam me suttaṃ ekaṃ sammayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvanne |

A. tadā japbūpati rājā nāma ahosi |

A. tassa patisasandikāle aṭṭhārassahatthubbedho suvaṇṇathambho uṭṭhahi |

A. tassa gabbhato nikkhamanakāle pathavītalato nidhīkumbhādayo uṭṭhahiṃsu |

A. rukkhagā ca cananidhīyo patisu udakatalato sabbanīdhīyo ugantvā vimasavanti |

A. vepullapabbato dve maṇījotiratanā[ka/v]ni āgantvā tassa jambūpatissa heṭṭhā pāde sampaṭicchiṃsu |

A. tadā brāhmaṇā disvā byākariṃsu

A. ayaṃ kumāro nāgabhavanaṃ issarissati sakalajambūdīpe ca tadā issarissati

A. vepullamaṇīyaṃ thatvā ekayojanappamānubbedaṃ vehāsaṃ gacchasītī ti |

A. so jambūpatī kūmārokiccakāle ussaṃ gahetvā ākāse ca udake ca pathavīyañ ca khipi |

A. soḷassavasāni[kā/r]sippaṃ sikkhati sikkhanto jambūpatissa ekasaṃvacare ekayojanamattaṃ ussaṃ khipi |

A. dutiye saṃvacchare dviyojanaṃ ussaṃ khipi |

A. tatiye saṃvacchare tiyojana ussaṃ khipi |

A. catutthe saṃvacchare catuyojanaṃ ussaṃ khippi

A. pañcames saṃvacchare pañcayojanaṃ ussaṃ khipi |

A. chaṭṭhe saṃvacchare chayojanaṃ ussaṃ khipi |

A. sattame saṃvacchare sattayojanaṃ ussaṃ khipi

A. pathavīyañ ca khipitakāle ekayojanapamāṇaṃ pavīsati | nāgesu ca khipimatte bhasmā

A. viya viliyati | udake khipitakāle dhūmmo viya uṭṭhahanto ekayojanapamāṇaṃ gacchati |

A. usuṃ te kaṇṇe chiddaṃ pavīsitvā sarabalena ānesī ti |

A. gaṇena pākato hutvā sakalajambūdīpe dhārayīti |

A. so jambūpati nāma rājā kāñcadevīyā nāma saha pañcālarajjaṃ kāresi |

A. jambūpatirājā ekamāse pannarassadivase upasobhītaṃ panacandaṃ disvā

A. paraṃ olokento tāragaṇe disvā mayhaṃ virocitaṃcandaṃ viya

A. passāmi tāragaṇe viya parivāre ekasatarājā[kā/v]no passāmi

A. mayā issarosena bhavitabban ti cintetvā pathamayāme pañcakukkuṭarājaṃ

A. alaṅkaritvā vepulla-āgatamaṇī-upāhaṇaṃ patimuñcitvā tassa tejena vehāsaṃ

A. abbhugantvā ekasatarājāṭṭhānāni pāpuṇi | te rājāno disvā sakāraṃ datvā nivattenti |

A. tadā bimbisāragehaṃ disvā ayaṃ pāsādo bahubbedho hoti dighakuṭāgāro hoti

A. ko sāmiko hoti ti manopadosaṃ upādetvā pāsādassa kūṭaṃ pāde ghaṭe |

A. buddha-upāsaka tejana padāletvā janaṇṇaggā kuṭena lohitakaṃ pagharanti |

A. so kilamanto kujjhanto pana khaggābhisekena tassa kuṭaṃ paharati

A. buddhānubhāvena devatā ayakuṭaṃ māpetvā tassa khaggamukhaṃ bhindati |

A. rājā kujjhanto hotu mama vāsaṃ nivatetvā

A. sakārajjaṃ pāpuṇi | so jambūpatirājā amaccāsamukhe dhanuṃ viddāya dosaṃvajjhaṃ avatharanto va khaggaṃ

A. sabbe [ki/r] amaccā siṃharavaṃ viya katvā urehi odananti |

A. saro pi ākāsaṃ abbhugantvā nāga-ukkhitaṃsupaṇṇaṃ viya katvā gantvā

A. bimbisārasisa bhindāmi uraṃ dhālemi ahaṃ mahājambūpatissa

A. dūto amhi me samukhe mā tiṭṭhāhi ti siharavaṃ viravanto sāvesi |

A. tadā bimbhisārarājā paccusakāle pāsādassa kūṭe mahāsaddaṃ

A. suṇantakāle bhitasito hutvā suriye ābhāsante nagarā nikkhamitvā veḷuvanaṃ gantvā

A. maracittaṃ jānanto bhagavā yathā sabhāvaṃ jānitvā mahārāja eko jambūpatirājā

A. rājā bhitasito hutvā bhante kāhāmi ti āha |

A. mahārāja mā soci ti āha | tesaṃ kathe[ki/r]ntānaṃñeva assuṇīsaddena viya bimbhisārassa

A. sakalanagarā assosuṃ sabbe nagarā bhītasitā lomahaṃsā honti |

A. saro bimbisārassarājānaṃ alabhitvā chattapiṇḍi bhinditvā veḷuvanābhimukkho hutvā gantvā ravi |

A. bimbisārarājā saraṃ oloketvā sakabhāvena sandāretuṃ assanto hutvā

A. dhālemi bhassāmī ti ravanto ussuṃmukhañ ca buddhacakkaṃ vatañ ca aññamaññaṃ ghaṭesi |

A. tadā assuniṃsaddho viya hutvā sakalalokadhātumhi uyhadhūmiko viya hutvā

A. velupullamaṇījoti gahetvā tvaṃ yathā

A. dve nāgarājāno nagarābhimukho ravitvā bhindāmā ti tajento palaṅkaṃ gantvā