8 klases skolēna? ….

darba lapa
Raksti savu tekstu zilās daudzpunktes vietā aiz jautājuma zīmes ? ….
Balles 2 3 4 5 6 7 8 9 10 kopā
Punkti no 2 6,5 8,5 11,5 14,5 17,5 19,5 21,5 24 25

3. Abinieku, rāpuļu daudzveidība Latvijā

lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_abinieku_sugu_uzskaitījums
lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_rāpuļu_sugu_uzskaitījums Mazais tritons Lielais tritons Eiropas kokvarde
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/saraksti/aizsargajamie_rapinieki.shtml Triturus vulgaris Triturus cristatus Hyla arborea
1. Uzdevums. Ķermeņa krāsojums. Aizpildi daudzpunktes vietas (8p)
1.1. Uz lapām parasti dzīvo .? … krāsas, piemēram: ? …, ? …. (2p)
1.2. Augsnes virskārtā dzīvojošiem abiniekiem, rāpuļiem ķermeņa krāsojums ir ? … vai
? …, piemēram: ? …, ? …. (2p)
1.3. Spilgts oranžais krāsojums ar melniem punktiem un zobaina muguras spura
piesaista mātītes nārsta laikā astaino abinieku tēviņiem, piemēram, ? … Savukārt,
sarkanīgi – melns krāsojums piesaista uzmanību lai brīdinātu gaļēdājus putnu par to, Parastā varde Dīķa varde Zaļā varde Ezera varde
ka krupim, piemēram ? … ir indes kārpiņas uz ādas. (2p) Rana temporaria Rana lessonae Rana esculenta Rana ridibunda
1.4. Odzēm ķermeņa virspusē ir . ? …, lai eži, stārķi apjuktu no redzamās ņirboņas, bet
lielāki dzīvnieki piesaistītu uzmanību un izvairītos no odzes ? … . (1p)
1.5. Dažām odzēm un lielajiem tritoniem, kurkuļiem ir . ? … krāsojums, jo ? … krāsa ?
… siltuma starus. (1p)
1.6. Melnas krāsas zalkti no melnas krāsas odzes var atšķirt pēc …(1p) Sar
2. Uzdevums. Plaukstas un pēdas pielāgojumi. (4p) kanvēdera ugunskrupis
Smilšu krupis Brūnais varžkrupis
2.1. Pirkstu galos ir paplašināti piesūcekņi, piemēram ? …(1p) Parastais krupis Bombina bombina
Bufo calamita Pelobates fuscus
2.2. Vardēm, kuru dzīves vide ir tikai ūdenstilpes starp pakaļkāju pirkstiem ir . ? …, lai ? Bufo bufo
… (1p)

2.3. Savukārt, krupjiem un ķirzakām pirkstiem ir lielāki . ? … lai ? … (1p)

2.4. Glodene ir ķirzaka bet tai nav . ? … . (1p)
3. Uzdevums. Aizsargājamie abinieki, rāpuļi. (9p)
3.1. Latvijā sastopamas ir ? … abinieku sugas, no kurām aizsargājami ir piemēram: ?
… ? … , . ? … 3p) Parastā odze
3.2. Latvijā sastopamas ir . ? … rāpuļu sugas, no kurām aizsargājami ir: ? … , ? … , ? Vipera berus Gludenā čūska
… 3p) Coronella austriaca
Parstais zalktis Purva bruņurupucis
3.3. Slīteres NP purvos kādreiz atrasts ir 1. kategorijā ierakstītais . ? … . Natrix natrix Emys orbicularis
Ķemeru Nacionālajā parkā sastopama zalkša radiniece - ? … .
Biosfēras rezervāta jūras piekrastē un smilšainos karjeros vairojas? … krupis. 3p)
4. Uzdevums. Neatkarība no ūdens.
Sanumurē uzrakstītos abiniekus un rāpuļus sākot ar to, kurš visvairāk saistīts ar
dzīvi ūdenī. (4p)
Zaļā varde - ? … Purva bruņurupucis - ? … ., Parastais krupis - ? … , Mazais tritons –?
… Pļavas ķirzaka Sila ķirzaka
Parastā varde - ? … , Odze - ? … Parastais zalktis - ? … , Sila ķirzaka - ? … . Lacerta vivipara Lacerta agilis Trauslā glodene Anguis fragilis
Balles 2 3 4 5 6 7 8 9 10 kopā
Punkti no 2 6,5 8,5 11,5 14,5 17,5 19,5 21,5 24 25

1
Abinieku un rāpuļu klases Māc. Grāmata.148.-182.lpp. 4. Abinieka anatomija
1. Pamatpazīmes: Abinieki, rāpuļi ir poikilotermi (aukstasiņu) ar trīskameru sirdi. 2. Uzdevums. (25p)aizpildi
Ir plaušas. Pārvietošanās pielāgojumi: četras trīsdaļīgas ekstremitātes – kājas, tabulu
mugurkaulam ir kakla nodalījums. Gaļēdāji. Orgānu sistēma, orgāns:
1.1. Abinieki cēlušies no bārkšspuru zivīm. Gremošanas orgānu sist.:
Pielāgoti dzīvei ūdenī un uz sauszemes: 1. mute
•divējāda elpošana – plaušām un mitru ādu. 2. mutes dobums ;
•vairošanās un attīstība - apaugļošanās pārsvarā ārēja, attīstība ar metamorfozi. 3. rīkle ;
Sistemātika: kārta - astainie abinieki (tritoni, salamandras), 4. barības vads ;
kārta - bezastes abinieki (vardes, kokvardes, krupji, varžukrupji, ugunskrupji) 5. kuņģis ;
1.2. Rāpuļi cēlušies no abiniekiem. Sirds kambarim ir nepilnīga šķērssiena 6. tievā zarna ;
Pielāgojumi dzīvei ūdens trūkuma apstākļos: •sausa āda ar ragvielas zvīņām un 7. resnā zarna ;
vairodziņiem, •apaugļošanās iekšēja, vairums •oldējēji (olas dzeltenumā ir rezerves 8. kloāka ;
vielas, aizsargājoša čaumala no ragvielas), 9. akna .
•plaušām ir lielāka virsma - daudz traheju, ieelpot palīdz starpribu muskuļi. Elpošanas orgānu sistēma Nozīme:
Sistemātika: kārtas:- zvīņrāpuļi (ķirzakas, čūskas), bruņurupuči, krokodili. 1. . mute ; Gaisa uzņemšana .
2. Abinieku, rāpuļu balsta - kustību sistēma sastāv no kauliem, muskuļiem. 2 . mutes dobums ; Gaisa virzīšana, gāzu maiņa .
1. Uzdevums. Salīdzini! Pieraksti attēliem atbilstošo klases, kārtas nosaukumu. Sanumurē 3 . balsene ; Neļauj uzturam nonākt trahejā, rada skaņu .
1. 4.17p)3. 5.
atbilstošās skeleta daļas un kaulus. 6. 9. 10. 10. traheja (elpvads) ; Gaisa virzīšana,
Nr., skeleta daļa: 1att. Abinieka, rāpuļa skeleta salīdzinoša uzbūve 11. maisveidīga plauša . O2/ CO2 apmaiņa starp gaisu un asinīm .
Galvas kauss: Asinsrites orgānu sistēma :
1. augšžoklis, 2. apakšžoklis 12. sirds kreisais priekškambaris ; Pumpē asinis no mazā asinsrites loka uz sirds kambari
3. smadzeņu daļas kauli 13. sirds kambaris ; Pumpē asinis uz lielo asinsrites loku .
4. sejas daļas kauli 14. artērija-aorta ; Nes asinis uz patērētājorgāniem .
Mugurkauls sastāv no 15. plaušu kapilāri ; O2/ CO2 apmaiņa starp gaisu un asinīm .
skriemeļiem: 5. kakla, 2. 16. vēna ; Nes asinis uz sirdi .
6. vidukļa, 7.krūšu, 8. Jostas,
18. 17.16.13. 15. 21.20. 19.
9. akna . Attīra asinis
9. krustu, 10. Astes. 4. 3. 5. 7. 8. 9. 10.
Izvadorgānu sistēma :
Krūšu kurvis: Filtrē asinis .
Abinieku klase, astaino abinieku kārta
1. 17. niere ;
11. ribas, 12. krūšu kauls.
18. urīnvads ; Novada urīnu uz urīnpūsli .
Plecu josla: 13. lāpstiņas, 2. 15. Uzkrāj urīnu .
19. urīnpūslis ;
14. atslēgas kauli.
8 . kloāka Izvada urīnu .
Gurnu josla:
15. iegurņa kauli. Maņu orgānu, Nervu sistē :
Priekšējā ekstremitāte: 20. nāsis ; Uztver gaistošas vielas kairinājumu .
16. augšdelma kauls, 21. acs ; Uztver gaismas kairinājumu .
17. apakšdelma kauli (divi), 11. 12. 22. nervs ; Vada nervu impulsus .
13. 24. 17.16. 19.
18. plaukstas kauli. 18. 23. galvas smadzenes ; Analizē nervu impulsus, izstrādā atbildes reakciju .
Pakaļējā ekstremitāte: 24. muguras smadzenes . Izstrādā ķermeņa reflektoniskas kustības, vada impulsus
19. augšstilba kauls, uz galvas smadzenēm .
20. apakšstilba kauli (divi), Rāpuļu klase, krokodilu kārta Dzimumorgānu sistēma
21. pēdas kauli. 25. Dzimumdziedzeris ; Ražo olšūnas vai spermatozoīdus .
ĪSI raksturo tās rāpuļa skeleta daļas, ar kurām tas atšķiras no abinieka !(6+2p) 26. Dzimumvads . Vada dzimumšūnas uz kloāku .
mugurkaulā: •vairāk kā viens kakla skriemelis •ir krūšu un jostas skriemeļi 3. Uzdevums Radoši māc.gr.147.-155.lpp un 170.-172.lpp.(2p)
ir kuršu kurvis: •ir ribas un •krūšu kauls Izspried un izskaidro, kas abinieku anatomijā (neņemot vērā balsta-kustību sistēmu) liecina
Izskaidro, kādēļ vardi ir iespējams vieglāk noķert kā ķirzaku! par to, ka tie ir primitīvāki kā rāpuļi!
Ekstremitātes izvietotas zem ķermeņa nevis sānos
2
3