SIMBOLISKĀ ZĪME KUR TIE IR SASTOPAMI APKĀRTĒJĀ VIDĒ Tos var redzēt uz māju jumtiem, kā arī uz rotas lietām. TĀ IZSKATS, RAKSUROJUMS Par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus riekstus vienā čaumalā, tāpat divas saaugušas sēnes, ogas, ābolus un citas līdzīgas lietas. Kas jumi atrod, tam ir laime. Jumim ir sava grafiskā zīme, kas ir dubultvārpas attēls. NOZĪME DARBĪBAS SFĒRA Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi. Jumis atbild par ražību, tāpēc folklorā minēts miežu Jumis, rudzu Jumis, linu, riekstu Jumis un citi, un ar katru no tiem saistīti savi ticējumi, savi izpildāmie rituāli. Jumja zīmi nereti izmantoja klēts, rijas vai mājas jumta galā - tur tā greznoja māju un nesa svētību tās iedzīvotājiem. Jumja zīmes vienkāršākajai pamatformai latviešu rakstos ir skaisti kuplinājumi, kur zaru savijumi var būt tik sarežģīti, ka pašu zīmi pirmajā acu uzmetienā grūti pazīt. Tiek uzskatīts, ka šo mitoloģisko būtni vismazāk ietekmējusi kristietība. Kopā saaugušas vārpas ņēma līdzi uz mājām, pakāra klēts galā vai noglabāja apcirknī. Jumi varēja glabāt arī istabā goda vietā un arī jaunu meitu pūra dibenā. PIEMĒRI NO FOLKLORAS Ai, jumiti, akotiti, Jumīts vāģus kaldināja Deviņiem riteņiem, Gan līgoji druviņâ, Ka varēs rudzus, miežus Līgo manâ klētiņâ Klētiņā ritināt. Līdz citai vasarai. Jumīts piešus kaldināja Tīrumā uz akmeņa, Ka varēja stalši braukt Kur, Jumīti, tu gulēji No rijiņas klētiņā. Šo garo vasariņu? - Tīrumiņa vidiņā Rudzu Jumis nosakliedza Rijas klona dibenā; Kur, Jumīti, tu gulēji Miežu Jumis atsakliedza Šo garo vasariņu? Tīrumiņa galiņā. - Tīrumiņa vidiņā Miežu Jumis nokliedzās, Šo garo vasariņu? Uz kalniņa stāvēdams: - Tīrumiņa vidiņā Ieraudzīja auzu Jumi Zem pajumta līgojot. MANS RADOŠAIS DARBS