Kad skola ir vairk nek skola: kopienas skolas modea attstba un perspektvas Latvij

Aija Tna,
Sorosa fonda Latvija (SFL) iniciatvas Prmaiu iespja skolm vadtja 2009. gad, pa krzes augstkaj punkt, Latvij sks iniciatva, kas mudinja Latvijas lauku skolas ar skaitliski nelielu skolnu skaitu papla int savas funkcijas un kt par daudzfunkcionliem vietjs kopienas centriem. Izrdjs, ka, izmantojot skols esoos fiziskos un intelektulos resursus, k ar veidojot ciekas saiknes ar vietj kopien esoajiem resursiem un vajadzbm, iespjams veicint sabiedrbas saskau, dzves kvalittes un indivdu rcbspjas pieaugumu. Balstoties uz iniciatvas iz vr tjumu, var apgalvot, ka kopienas skolas attstba Latvij uzskatma par socilu un pedagoisku inovciju ar augstu pievienoto vrtbu, ko iesp jams piedvt k labas prakses piemru ar Eiropas Savienbas lmen, tau ts sistmiska iedzvinana un ilgtspja tepat Latvij joprojm atkarga no politiskajiem un finanu lmumiem vietj un nacionlaj lmen. Atslgvrdi: izgltbas politika, kopienas attstba, kopienas skola, papla ints skolas funkcijas, pilsonisk ldzdalba, skola k daudzfunkcionls centrs. In 2009, at the highest point of the global crisis, an initiative was started in Latvia aimed at supporting rural schools with a low number of students, allowing them to diversify their functions and develop into multifunctional community centers. It turned out that by making use of physical and intellectual resources available in the schools, as well as developing closer links with existing resources and needs in the community, it is possible to promote and improve social cohesion, quality of life and the capacity of individuals and communities. Based on the results of the implementation

34

Aija Tna

and evaluation of the initiative, it can be confirmed that community school development in Latvia is a social and educational innovation, with high potential and added value, which can be offered as an example of best practice at the European Union level. However, its sustainability and systemic implementation in Latvia still depends on political and financial decisions at the local and national level. Keywords: civic participation, community development, community school, education policy, extended functions of schools, school as multi functional community center.

Globls attstbas tendences apvienojum ar Latvij notiekoajiem procesiem (piem., administratvi teritoril reforma, demogrfiskie procesi, strauji augo mobilitte, izmaias skolu finansanas model u.c.) vismaz kop 2008. gada krasi saasinjusi jautjumu par Latvijai tradicionlajm lauku skolm ar saldzinoi nelielu (un sarkou) skolnu skaitu formls izgltbas programms un vienlaikus lielu nozmi lauku teritoriju tlks attstbas scenrij, t.sk. iespjm nodroint vietjiem iedzvotjiem pieejambu btiskkajiem pakalpojumiem un pau lauku kopienu pastvanu. No vienas puses gan stratij Latvija 2030, gan virkn citu Eiropas Savie nbas un Latvijas lmea attstbas un izgltbas politikas plnoanas dokumentu akcentta nepiecieamba atrast ldzsvaru starp ekonomisks izaugsmes veicinanu un ikviena sabiedrbas loceka dzves kvalittes pa aug stinanu, socils saliedtbas, cilvkdrobas ilgtspjgas attstbas veici 1 nanu. No otras puses, sarkot pc pareizjs sistmas aprintajm valsts mrdotcijm un turpinot raudzties uz skolu ts tradicionlaj izpratn, pavaldbas k skolu dibintjas ikdienas praks sastopas ar grtbm nodroint skolu darbbu. Kaut ar 2008.2009. gad vrojamais skolu
1 Sk., piem.: EIROPA 2020. Stratija gudrai, ilgtspjgai un integrjoai izaugsmei. COM(2010) 2020, Brisel 03.03.2010. 3. lpp. http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf (Eiropas Komisijas mjaslapa; aplkota 31.01.2014.); Padomes secinjumi (2009. gada 12. maij) par stratisko sistmu Eiropas sadarbbai izgltbas un apmcbas jom (ET 2020). Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis, 28.05.2009. http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2 009:119:0002:0010:LV:PDF (ES tiesbu aktu portls; aplkots 25.01.2014.); Latvija 2030. Latvijas ilgt spjgas attstbas stratija ldz 2030. gadam. Latvijas Republikas Saeima, 2010. http://www. pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf (Prresoru koordincijas centra mjaslapa; aplkota 08.02.2014.) u.c.

Kad skola ir vairk nek skola: kopienas skolas modea attstba un perspektvas Latvij

35

slganas vilnis jau pierimis, jautjums par mazo skolu likteni joprojm ir dienaskrtb ja ne k uzstdjums no valsts puses, tad praktiska dilemma gan. Lab zia ir t, ka tepat Latvij veidojas modei, kas, balstoties uz teortiskm atzim, starptautiskiem piemriem un pau pieredzi, praks iedzvina atziu, ka skola (izgltbas iestde) konkrtas pavaldbas ietvaros var sekmgi kt par daudzfunkcionlu resursu centru, pakalpojumu snieganas vietu un darbbu koordinatoru izgltotas, ekonomiski un socili aktvas un iekaujoas sabiedrbas atbalstam un attstbai, ldz ar to saglabjot un pilnveidojot skolas k btiskas sabiedrbas institcijas lomu. Lai ie modei ktu par pamatu sistmiskiem risinjumiem, nepiecieams prskatt skolas lomu un funkcijas pavaldbas ilgtspjgas attstbas kontekst un pieemt lmumu saglabt skolu, nevis lai izdzvotu, bet lai attsttu skolu un vietjo sabiedrbu. Raugoties uz jautjumu plak Eiropas Savienbas stratiskaj kontekst, skolas k daudzfunkcionla kopienas resursu centra attstba iekaujas viss trijs Latvijas prezidentras ES Padom noteiktajs prioritts, jo veicina gan iesaistanos (piem., ma zinot socilo atstumtbu un sekmjot iekaujou un inovatvu dalbu darba tirg), gan izaugsmi (sekmjot progresvu, kvalitatvu un pieejamu izgltbu, turklt visa ma garum), gan ilgtspju (uzlabojot cilvka dzves kvalitti, aktvu dzvesveidu un ldzsvarotu reionlo, t.sk. lauku teritoriju attstbu)2, tpc uzkrto pieredzi vrts piedvt plak mrog k Latvijas pienesumu kopgi veicamo uzdevumu instrumentu krjumam.

No skolas glbanas uz jauna darbbas modea veidoanu un iedzvinanu

Reajot uz notiekoo skolu slganu un vienlaikus uz nepiecieambu nodroint izgl tbas pieejambu, pai jaunk skolas vecuma brniem, maksimli tuvu dzvesvietai, k ar pasargt skolotjus no darbavietu zau danas, Sorosa fonds Latvija (SFL) izveidoja redzjumu par skolas k daudzfunkcionla resursu centra veidoanu un guva finansilu atbalstu t stenoanai no Atvrts sabiedrbas fonda rkrtas paldzbas fonda, kas bija
2 Reinholde I., Ozolia . Latvijas prezidentras Eiropas Savienbas Padom trs i. Publisko diskusiju otr posma secinjumi. Latvijas intereses Eiropas Savienb. 2013/4, 101. lpp.

36

Aija Tna

izveidots tiei globls krzes seku mazinanai plak reion. 2009. gad Latvij tika izsludints pirmais projektu konkurss, kur uz 53 vietm pretendja vairk nek 350 skolas. Iniciatvas mris bija veicint mazo skolu prveidi par daudzfunkcionliem izgltbas, kultras, socil atbalsta centriem, veidojot partnerbas starp prvaldes, izgltbas, uzmjdarbbas un nevalstisk sektora organizcijm. Kaut ar btisks kritrijs projektu pieteikumu izvrtan bija vietjs pavaldbas un skolas veikt analze un izpratne par iedzvotju socilajm un izgltbas vajadzbm, realitt joprojm sastapmies ar vlmi saglabt darbavietas, algas un labkaj gadjum intereu izgltbu skolniem, kas krzes laik cieta pai izteikti. Gan projektu pieteikumos, gan darbb sastapmies ar sabiedrb un pas skols joprojm izplatto priekstatu, ka pastv robeirtne starp skolu k noslgtu, akadmisku vidi un prjm aktivittm, kurs skolni (varbt ar skolotji) iesaists no skolas brvaj laik, un kam nav vai ir minimls sakars ar skolas mcbu proces notiekoo. Nepilnu divu gadu laik notika izmaias, kas atspoguotas gan skolu pieredzes krjum3, gan iniciatvas interneta vietn4. Kop ar Baltijas Socilo zintu instittu (Baltic Institute of Social Sciences) un Izgltbas politikas centru tklu (Network of Education Policy Centers) tika veikts iniciatvas ietekmes novrtjums un izstrdtas rekomendcijas, cita starp akcentjot, ka nepiecieams tlk veidot izpratni par skolas darbbas paplainanas iespjm un ts devumu vietjo kopienu attstb.5 Iniciatvas ietvaros uzskt virzba uz jauna veida skolas darbbu tika uzturta sadarbb ar UNESCO LNK, t.sk. izdodot turpmks darbbas ieteikumus pavaldbm6, ar Latvijas Lauku forumu, akcentjot pavaldbas
3 Skola atver durvis. Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm piere dzes krjums. SFL, 2010. http://www.scribd.com/doc/189558989/Skola-atver-durvis-SFL-iniciat% C4%ABvas-P%C4%81rmai%C5%86u-iesp%C4%93ja-skol%C4%81m-projektu-pieredzeskr%C4%81jums (Sribd mjaslapa; aplkota 31.01.2014.). 4 Sk.: www.parmainuskolas.lv 5 Ptjums Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm ietekmes novrtjums. SFL, 2011; http://www.sfl.lv/upload_file/2011%20gads/Parmainu_skolas_ietekmes_novertejums.pdf (SFL mjaslapa; aplkota 31.01.2014.). 6 Tna A. Pau skola pau valdb. Iespjamie darbbas virzieni skolas ilgtspjgai attstbai pavaldb. SFL, UNESCO LNK, 2011. http://parmainuskolas.lv/wp-content/uploads/2011/11/ Pasu-skola-valdiba_web.pdf (SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm mjaslapa; aplkota 31.01.2014.).

Kad skola ir vairk nek skola: kopienas skolas modea attstba un perspektvas Latvij

37

lomu skolas paplainto funkciju attstan un skolas potencilu iedz vo tju ekonomisks aktivittes rosinan, ar Izgltbas attstbas centru, vei ci not skolu un vietjs kopienas organizciju/biedrbu sadarbbu kopgu mru vrd, piemram, ES finansta projekta Eiropas iedzvotji kopienu labkl jbai ietvaros7, par ko saemta gan nacionla mroga, gan starptautiska atzinba. Sekmgs dialogs veidojies ar VARAM, kura prstvji vairkkrt atzinui, ka vietj skola auj izrauties no apburt loka, piedvjot risinjumus nodarbintbas veicinanai, pavaldbu ienkumu saglabanai un palielinanai, infrastruktras attstbai un teritorijas pievilcbas paaugstinanai.8 Ar IZM reformu plnos tika iezmta mazo skolu funkciju prskatana un nepiecieamba izstrdt atbilstous finansanas mehnismus. 2012. gad sks SFL iniciatvas otrais posms, kur akcents tika likts uz vl apzintku skolas k resursa izmantoanu un funkciju paplainanu. Pretendentiem izvirztais mris bija veicint mazo skolu attstbu par daudzfunkcionliem kopienas izgltbas, kultras un socil atbalsta centriem, rosinot pavaldbas un vietjo sabiedrbu izmantot mazs skolas k intelektulu un fizisku resursu novada attstbas kontekst (autores izclums), kas spj nodroint iedzvotju vajadzbm atbilstou pakalpojumu klstu un veicint uzmjdarbbas attstbu. Tas nozmja ar nepieciea mbu darbbu plnoan veikt iziroo soli no t, ko skola prot/var/ir pieradusi dart uz to, kas nepiecieams visdadkajm vietjo iedzvotju grupm. Iniciatvas 2. posm konkurss notika divs grups: starp pieredz juajm skolm, kas bija piedaljus ar pirmaj krt (Dros turpinjums) un jaunpiencjiem (Jauns skums), kuru uzdevums pirms projekta iesnieganas bija izptt esoo pieredzi un adaptt to savm vajadzbm un kontekstam. d veid kopum tika aptvertas vairk nek 100 skolas un sekmta SFL iniciatvas rezulttu iestrdana sistmiskos risinjumos, prbaudot sniegts pieredzes atbilstbu un transformjambu. 2012.2013. gad SFL inicia tvas stenoanas gait uzkrt pieredze tika piedvta ar IZM Reformu darba grupai, kur piedaljs iniciatvas vadbas grupas, dalbskolu un pavaldbu prstvji.
Sk.: http://www.iac.edu.lv/aktualie-projekti/eiropas-iedzivotaji-kopienu-labklajibai-2013-2014/ Raugze I. Skolas dzvotspja teritorijas attstbas kontekst. Prezentcija panediskusij Iniciatvas Prmaiu iespja skolm ilgtspjas vieta un potencils Latvijas socilekonomiskaj situcij un nkotnes redzjum, 07.03.2013.
7 8

38

Aija Tna

emot vr kompleksos izdevumus un daudzveidgs funkcijas, kas aizvien izteiktk nokuva skolas uzmanbas lok, iniciatvas posm skolas tika mudintas strdt etros galvenajos virzienos: veicint iedzvotju pilsonisko ldzdalbu un iesaistanos kopienas attstb, kas nozm savas dzves uzlaboan; veidot stabilas partnerbas starp pavaldbu, citm apkaim esoajm izgltbas un kultras iestdm, uzmjiem, nevalstiskajm orga nizcijm un vietjm iniciatvas grupm resursu piesaistei, darbbu koordinanai, inovatvu darbbu ilgtspjas nodroinanai; atbalstt kvalitatvas izgltbas pieejambu un daudzpusgu attstbas iespju nodroinanu pirmsskolas un skolas vecuma brniem un jaunieiem Latvijas laukos; sekmt inovatvus risinjumus mizgltbas, nodarbintbas un so ci laj jom saska ar iedzvotju vajadzbm, raugoties uz tiem kompleksi un izmantojot vietjs kopienas resursus. Kop paa iniciatvas skuma 2009. gad iesaistts skolas un pavald bas no SFL samuas ne vien finansjumu, par ko parasti iedomjas vispirms, bet ilgstou atbalstu izgltojou paskumu, individualiztu konsul tciju, pieredzes apmaias iespju form. Tiei ievieanas pieredze, kas paldzjusi nodibint savstarpjas uzticans atmosfru, aujot atklt patiess problmas un veidot kontekstulus, uz vajadzbm balsttus risinjumus, var tikt tlk izmantota Latvij un piedvta k eksporta prece sistmisku socilu jauninjumu ievieanai.

Kopienas skola pasaul agrk un tagad

SFL iniciatvas ievieanas gait pilnveidojusies izpratne par to, kda var bt skolas loma vietj kopien un kdas funkcijas t var veikt. Skotnji tika runts par skolu k daudzfunkcionlu kopienas izgltbas, socil at balsta un kultras centru, kura pirmsskumi mekljami 19. gadsimta beigs, kad socil reformatore Deina Adamsa (Jane Addams), iedvesmojoties no London eso daudzfunkcionl centra (Toynbee Hall), ikg atklja centru trcgu imeu un imigrantu izcelsmes sievietm. Ts pamat bija pieeja, ka socils problmas jrisina holistiski, izstrdjot un ievieot risin jumus viss problmas skartajs joms ienkumu nodroinjuma, izgltbas, veselbas un kultras apguves joms. Centrs stenoja vairkas

Kad skola ir vairk nek skola: kopienas skolas modea attstba un perspektvas Latvij

39

programmas: taj bija vakarskola, literrie un socializans klubi, mk slas izstdes, etniskie klubi, brnudrzs, medpunkts, juridisko konsultciju kabinets utt. Tlk o ideju attstjis gan Dons Djijs (John Dewey), gan Leonards Kovello (Leonard Covello)9, kura izpratn skola bija gan vietjo socilo problmu risinanas ldzeklis, gan vide, kur apgt iemaas, kas ne pie cieamas demokrtiskas valsts pilsonim, gan daudzi citi. Ldz ar to varam teikt, ka vsturiski kopienas skola izgltbas procesu skata kontekst ar t pilsoniskajiem, socils attstbas un labkljbas faktoriem. Dojs Draifss (Joy Dryfoos) lieto terminu pilna servisa skola (angu val. full-service school), ar to apzmjot uz skolas bzes veidotu veselbas un socilo pakalpojumu centru, kura darbb iesaistti gan rjo aentru, gan paas skolas darbinieki.10 Iekaujot skolas darbb papildu funkcijas un dzik izprotot abpusji izdevgs un nepiecieams skolas un kopienas sadarbbas potencilu, Latvijas modelim piemrotks liks termins kopienas skola (angu val. community school), ko lieto ar ASV Kopienas skolu koalcija, akcentjot, ka kopienas skola ir partnerba un vieta, kur satiekas pakalpojumi, atbalsts un iespjas (autores izclums), kas kopgi vrstas uz skolnu mcbu rezulttu paaugstinanos, imeu spcinanu un veselgkm kopienm. Ldz ar to kopienas skola ir institcija, kas darbojas skolas k, ir pieejama skolniem, viu veckiem un imenes locekiem un plakai sabiedrbai pirms, pc mcbu procesa (stundm) un t laik septias dienas ned visa gada laik.11 Anglij run par paplaintajm skolm (angu val. extended schools), 2000. gadu vid izvirzot mri vism skolm nodroint paplainto pa kalpojumu klstu.12 Saska ar o uzstdjumu vien veselum tiek apvienoti skol un ap to esoie pakalpojumi un organizcijas, lai radtu saskaotu piedvjumu skolniem un viu imenm. Skola kst par centrlo punktu, tau vienlaikus netiek sagaidts, ka par o pakalpojumu snieganu bs
9 Vairk par L. Kovello darbbu sk.: http://www2.hsp.org/collections/Balch%20manuscript_ guide/html/covello.html (Historical Society of Pennsylvania mjaslapa; aplkota 15.01.2014.). 10 Dryfoos J. Full Service Schools. A revolution in health and social services for children, youth and families, San Francisco: Jossey-Bass, 1994. 11 Sk.: www.communityschools.org 12 Extended schools an overview. Training and Development Agency for Schools. UK, 2006. http://clc2.uniservity.com/GroupDownloadFile.asp?GroupID=20081343&ResourceId=3163085 (UniServity portls; aplkots 09.12.2013.).

40

Aija Tna

atbildgi tikai vai galvenokrt skolas darbinieki. o aspektu btiski atcerties tiem, kuri Latvij kopienas skolas model saskata skolotju prslodzes vai skolas dominanas draudus. Pakalpojumu grozs ietver agrns brnbas/ pirmsskolas izgltbas pakalpojumus, darbbas, kas paplaina un bagtina skolnu mcans pieredzi (rpusstundu nodarbbas, pulcii utt.), atbalsta paskumus veckiem un citiem imenes locekiem utt. Btiski atzmt, ka ds darbbas modelis ietekm ar attieksmi pret skolu kopum un rezultt uzlabo skolnu mcbu sasniegumus.

Situcija Latvij
Latvijas skols funkciju paplainana sks ar intereu izgltbas saglabanu un daudzveidgu radoo darbbu piedvanu skolniem un pamazm izauga, sasniedzot ldz im neaizsniegtas mrauditorijas pieauguos, pensijas vecuma cilvkus, jaunieus, kuri nemcs skol u.c., k ar agrk nebijuus darbbas veidus. Iniciatvas 1. posm darbbas aptvra das jomas: intereu izgltba skolniem un brniem, t.sk. rpusstundu nodar b bas skolniem, dadi pulcii visu vecumu brniem, k ar mksli niecisks padarbbas un sporta nodarbbas; tlkizgltba pieauguajiem, t.sk. izgltojoas nodarbbas pieaugu ajiem, kurs tiek apgtas zinanas un prasmes nodarbintbas veicinanai (piem., datoru lietoanas apmcba, valodu apguve, profesijas apguve, motivcijas programmas); intereu izgltba un brv laika pavadana pieauguajiem (piem., rokdarbi, amatniecba, kulinrijas nodarbbas u.c. nodarbbas, kas ir vrstas uz brv laika pavadanu un vaaspriekiem); s nodarbbas aizvien biek vienkopus aicina dadu paaudu cilvkus, neirojot dalbniekus pc vecuma, bet balstoties uz katra interesm; atbalsts imenm ar brniem, t.s. pirmsskolas grupas izveidoana vai paplainana, regulras nepilnas dienas vai nedas nodarbbas pirmsskolas vecuma brniem, brnu pieskatana uz neilgu laiku (piem., pieauguo nodarbbu laik), vecku skola vai klubi, psiho loga konsultcijas vai lekcijas par brnu audzinanas jautjumiem u.c.; psihologa konsultcijas vai atbalsta nodarbbas pieauguajiem: piem., socil psiholoija, lieti psiholoija, pozitvs domanas no darbbas;

Kad skola ir vairk nek skola: kopienas skolas modea attstba un perspektvas Latvij

41

vienreizji (kultras, sabiedrisks dzves, sporta) paskumi: koncerti, talkas, labdarbas paskumi, nometnes u.c. materili tehnisks bzes pilnveidoana jauno funkciju nodroin anai, t.sk. darbgaldu, mjsaimniecbas tehnikas, cita aprkojuma, rotalietu, trenaieru u.c. iegdes; telpu remontdarbi (biei vien apvienojot jaunu prasmju apganu ar kopgi izmantojamo telpu sakrtoanu); apkrtjs vides labiekrtoana: rotau laukumu izveide, parku sa kopana u.c.; higinas pakalpojumi: duas telpu izveide, veas mazganas pakal pojumu ievieana u.c. Iniciatvas 2. posm un pievienojoties jaunajm skolm, aktivitu virzieni btiski nemainjs, tau padziinjs to saturs, k ar pieauga pau organizatoru izpratne par s inovcijas potencilu un prasme noskaidrot cilvku vajadzbas un intereses, pielgot nodarbbu laikus un intensitti, reli izvrtt, cik aktva darbba iespjama, emot vr cilvku mobilittes iespjas un laika resursus. Izkristalizjs ar tas, cik kas maks un par ko gatavi makst pai dalbnieki. s zinanas ir oti nodergas, sarunjoties ar pavaldbu un citiem iespjamajiem finanstjiem ieskto darbbu neprtrauktbas nodroinanai. Aktualizjs jautjums par nodarbbs izveidots produkcijas realizanas iespjm, kas autu nodroint darbbu neprt rauk tbu un sekmtu iedzvotju ekonomisko aktivitti. Paplainoties skolas funkcijm, btiska loma ir gan skolotja (un skolas administrcijas) attieksmei pret jauno situciju un gatavbai uzemties jaunu funkciju veikanu, gan likumiskajam ietvaram un administratvajam reguljumam: cik liel mr eso likumdoana un citi normatvie dokumenti, t.sk. skolotja kvalifikcijas prasbas, darba apraksts, slodzes aprins, noteikumi par skolas telpu izmantoanu utt. sekm vai trauc daudzpusgu skolotja darbbu skol un rpus ts un skolas atvrtbu un skolas resursu pieejambu kopienas iedzvotjiem. Samazinoties skolnu skaitam, aizvien aktualizjas jautjums par iespju vai pat nepiecieambu strdt vairks netlu esos skols, mct vairkus mcbu priekmetus, darboties pie auguo izgltb, aktvi iesaistties biedrbu darb, reistrties k panodarbintajam utt. Atkarb no t, k skolotjs uztver du situciju k iespju paplaint savas darbbas portfolio un savu nodarbintbas potencilu vai nepatkamu problmu, sarejumu var mainties skolotja attiecbas ar

42

Aija Tna

skolniem un ar darba kvalitte kopum, k ar skolas potencils kt par daudzfunkcionlu centru. No otras puses, btiski ir tas, cik lielas ir iespjas piesaistt mcbu procesam apkaim esoos cilvkresursus, aicint skol cilvkus bez pedagoisks izgltbas, doties iepazt pasauli rpus skolas, rkot akcijas, piesaistt ldzekus utt., un vai skolu vadtji un skolotji ir pietiekami prasmgi, lai sptu pamatot o inovatvo darbbu nepiecieambu msdiengas, jgpilnas mcans nodroinanai. K pai nozmgs aspekts jakcent izgltbas pieejambas nodroinana, turklt jo jaunks brns, jo tuvk imenes dzvesvietai, jau pc defincijas saprotot, ka tai jbt kvalitatvai izgltbai. raksta ietvaros nav iespjams argumentt izgltbas kvalittes izpratni, tau viennozmgi t balsts uz atziu par procesa kvalitti ar labsajtu un ldzdalbu k nozmgkajiem faktoriem, kas auj notikt jgpilnam un noturgam mcans procesam.13 Brna agrna izrauana no mjm un kopienas apdraud gan personbas attstbu, gan uz solidaritti balsttas socils sistmas funkcionanu. Tpc obrd paa uzmanba jvelta diskusijai par to, kur mcties 7.9. klau skolniem sev tuvkaj skol vai attlk skol ar ietami augstku kvalitti.

Atzias, kas jlai tauts

emot vr pieredzi, kas iegta kop 2009. gada intensv inovciju ievieanas, atbalsta un izvrtanas darb, izkristalizjusies virkne atziu, kas var bt nodergas, pieemot tlkus lmumus par izgltbas politiku un attstbu kopum. Vispirms nepiecieama vienoans konceptul lmen, ka uz mazo skolu jraugs k iestdi ar pakalpojumu grozu un noteiktu lomu kopien, par ts nepiecieambu sprieot ne tikai pc formls izgltbas programms ieskaitto brnu skaita, bet plaka indikatoru klsta. Ldz ar to ar skolas izmaksas nevar rint, skaitot tikai formlajs dienas izgltbas programms iesaisttos skolnus. Skola juztver k vieta, kur apvienojas un, pai mazapdzvotajs teritorijs, tiek koordinta un vispirms jau brniem un jaunieiem tiek nodrointa izgltbas, veselbas aprpes, socilo, kultras pakalpojumu pieejamba. Turklt btiski, lai politikas un prvaldbas lmen
13 Sk., piem.: Laevers F. Deep-level-learning and the Experiential Approach in Early Childhood and Primary Education. Research Centre for Early Childhood and Primary Education, 2005. http://cego.inform.be/InformCMS/custom/downloads/BO_D&P_Deep-levelLearning.pdf (Cego mjaslapa; aplkota 28.01.2014.).

Kad skola ir vairk nek skola: kopienas skolas modea attstba un perspektvas Latvij

43

jautjumi tiek skatti no brna attstbas veicinanas viedoka, t.sk. nodroinot daudzveidgas attstbas iespjas gan tieaj mcbu proces, gan rpus t (intereu izgltba, t.sk. tehniskie, dabaszintu, sporta u.c. pulcii/nodarbbas; preja no brnu mcanas un pieskatanas uz attstbas veicinanu). Kopienas skolu attstba ir btiska ar tpc, ka t sniedz nozmgu ieguldjumu trs veidu atstumtbas ekonomisks atstumtbas, atstumtbas no socilajiem pakalpojumiem un atstumtbas no ldzdalbas mazinan. Daudzskaitlgi piemri apstiprinjui, ka tiei kopienas lmen ir vislielk iespja sasniegt socil riska grupas, iedroint, pamudint un ar savu prasmju apzinanos paldzt cilvkam atgriezties ar darba tirg un socilajos kontaktos. ir pieredze, kas var tikt izmantota plak Eiropas Savienbas mrog, un kas prasa prskatt ar finansjuma mehnismus, izvairoties no sadrumstalotbas (piem., programmas, kas domtas specifiskai vecumgru pai vai cilvkiem, kuri atbilst noteikta atstumtbas riska indikatoriem) un centralizti virztas darbbas. Balstoties uz iniciatvas Prmaiu iespja skolm pieredzi, varam izvirzt virkni praktisku uzdevumu, kas jveic gan vietj, gan nacionl lmen, taj skait: Izpratnes veidoana par skolu k vietjs sabiedrbas fizisko un inte lektulo resursu; Iespju radana skolai apsaimniekot ne tikai izgltbas budetu, t.i., sakrtot normatvo bzi, kas autu kopienas skolai, stenojot papla intas funkcijas, saemt un apsaimniekot daudzveidgu finans jumu, t.sk. no dadm ministrijm; Finansjuma plsms sabalanst atalgojuma nodroinanu cilvk resursiem un materili tehniskajiem ieguldjumiem, lai novrstu slgto durvju sindromu labiekrtotiem kabinetiem, centriem utt., kas rodas darbinieku atalgojuma trkuma d; Funkciju un resursu koordincijas pilnveidoana un dublans no vrana pavaldbas/kopienas ietvaros un ar nacionl lmen; Tehnoloiju attstbas un globalizcijas radto iespju izmantoana Latvijas kopienu attstbai, t.sk. attlint darba un tlmcbas iespjas; Starpnozaru, starpsektoru un starporganizciju sazias un sadarb bas uzlaboana un pseidosacensbas novrana jo strdjam tau kopgu mru sasnieganai!

44

Aija Tna

Paldzot skolai atgriezties pie ts skotnjs funkcijas bt par savas kopienas izaugsmes un attstbas centru, un pieliekot klt 21. gadsimta radts iespjas, ms labk paldzam ikvienam cilvkam un visai valstij. Paplainot funkcijas un iesaistot jgpilns darbbs apkrtjs kopienas cilvkus, skola sniedz btisku ieguldjumu ne vien mmcans sekman, bet ar dzves kvalittes pieaugum un indivdu rcbspjas paaugstinan. Ja, k raksta T. Tsenkopfs, dzves kvalitte atkarga no rcbspjas un rcbspja prtulko iespjas realitt14, kopienas skola rada apstkus, lai cilvki saskattu iespjas un atrastu atspriena punktu un domubiedrus darbbas uzskanai. Akcentjot jauna veida darbbu, skolas var saglabt un nostiprint savu lomu k teritoriju attstbas centri dzves kvalittes kontekst, un, iespjams, veicint vienmrgu teritoriju attstbu, radot pievilcgu dzves telpu imenm ar brniem, kas strd radou vai attlintu darbu, raugs pc sabalanstkas dzves vides utt. Vl ne masveidgi, bet das tendences jau ir vrojamas. Btiskas prmaias notikuas skolas k organizcijas kultr, t piesakot nozmgu pedagoisku inovciju. Skolas prskatjuas savu darbbu un attieksmi pret vietjm norism, lai pardtu un pierdtu savu gribu un varanu strdt vairk un citdk; spju bt atvrtm tie un prnest nozm, uzlabojot, dadojot un pastiprinot komunikciju ar visiem kopienas iedzvotjiem, k ar gatavbu atbrvoties no kompleksiem un augstpr tbas, jo gan viens, gan otrs rada rus un saind paus un citus.

Nobeigums, kas prasa tlku rcbu

Iniciatva Prmaiu iespja skolm, kas sks k krzes katalizta nepiecieamba un biei tika uztverta k nabadzbas diktts risinjums, atkljusi milzgu potencilu un aktualitti 21. gadsimta iespju un izaicinjumu kontekst, jo ts ietvaros radtie risinjumi uzskatmi par socilu inovciju, kas atbilst gan ptjumos balsttm atzim, gan politikas dokumentos akcenttiem aicinjumiem raudzties uz cilvku un kopienu holistiski, starpdisciplinri un kontekstuli. Latvij notikuaj diskusiju cikl, tam sekojoaj sabiedrbas piedvjuma audit un konsultcijs ar nozaru ministrijm radtaj dokument, kas iezm priorittes Latvijas prezidentr Eiropas Savienbas Padom 2015. gad, prliecinoi izskanjusi doma, ka
14 Tsenkopfs T. Ko nozm laba dzve msdienu Latvij? Dzves kvalitte Latvij. Rga: Zi ntne, 2006, 19. lpp.

Kad skola ir vairk nek skola: kopienas skolas modea attstba un perspektvas Latvij

45

brni ir ES nkotnes attstbas virztji, tpc inovcijas, kas Latvij izstrdtas, lai nodrointu brnu un jaunieu attstbu un izgltbu un socilo iekauanu, var kalpot k zinanu un pieredzes avots citm dalbvalstm. pau lomu starp tm ieem kopienas skolas modea veidoanas pieredze, jo Latvijas pieredze skolas k kopienas intelektul un sabiedrisk dzves centra izveid atbilst iesaistans, izaugsmes un ilgtspjas priorittm pre zidentras laik15, aptverot visus trs konsultciju proces izvirztos i. 2013. gada nogal IZM samusi BISS veikto ptjumu par iespjamo mazo lauku skolu tkla modeu attstbu, kur k viena no trs kritriju grupm, izvrtjot kopjo skolas darbbas efektivitti, nozmi vietjo lauku kopienu pastvan un dzves kvalittes nodroinan, k ar pieemot lmumus par skolu tkla sakrtoanu (t.sk. skolu saglabanu vai slganu) pavaldbs, nosaukta skolas k daudzfunkcionla centra darbba.16 Laimdotas Straujumas valdbas deklarcij ierakstta apemans izveidot skolu tkla attstbas stratisko modeli, kas ietver starpnozaru programmu Lat vijas lauku skolu k nozmgu infrastruktras centru saglabanai17. Vis Latvij atrodamas skolas un kopienas, kas, ldzgi k Preiu novada Salas pamatskolas kolektvs, kas kopienas skolu veido kop 2009. gada, ir gatavas strdt aj jaunaj model, jo uzskata, ka nekas jau nebeigsies. .. Kopienas audis ir atradui ceu ldz skolai, un tiei vii bs tie, kas neaus mums apstties, bet gan liks turpint iesktos darbus un tradcijas, meklt jaunas iespjas un izaicinjumus. Esam sapratui, ka spks ir kopb. Un t ar turpmk kopgi un maziem soliem celsim savu un savas kopienas labkljbu.18 Piencis laiks kopgi uz skolu raudzties un kopgi strdt ar nozaru ministriju, citu valsts un pavaldbu institciju un sektoru lmen.
* is raksts sagatavots ar Eiropas Socil fonda atbalstu projekt Atbalsts doktora studijm Latvijas Universitt.

EIROPAS SAVIENBA

IEGULDJUMS TAV NKOTN

15 Reinholde I., Ozolia . Latvijas prezidentras Eiropas Savienbas Padom trs i. Publisko diskusiju otr posma secinjumi. Latvijas intereses Eiropas Savienb. 2013/4, 98. lpp. 16 Kave E. Efektvas prvaldbas un funkcionalittes faktors izgltbas iestu tkla sakrtoanas proces. Prezentcija IZM seminr, 30.01.2014. 17 Deklarcija par Laimdotas Straujumas vadt Ministru kabineta iecerto darbbu. http:// www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/Straujumas-valdibas-deklaracija/ (Latvijas Republikas Ministru kabineta mjaslapa; aplkota 7.012.2014.). 18 Vaivode I. Beigas ir kaut k jauna skums. Vietj Latgales Avze, 06.12.2013.