Professional Documents
Culture Documents
Endokrīnā sist:dzelt. ķerm. producē 17-α-oksipreogesteronu, kas rada apst. olš. inplantāc
un netrauc grūtn attīst. Dzelten ķerm laikā olnīcās pārstāj nogat folikuli, ovulāc nenotiek
un folikuli atrof =>atrēzija. Orā grūtn pusē hormonu produc f pārņem plac. Estrog un
prog ietekmē hipertrof un hiperplaz miometrijs. Estrog – #veicina mm aktīna un miozīna
uzkrāšanos, #enerģ F sav rezerves palielin, #paplaš dzemdes as-v. #palielin acetilholīna
veidoš. Progesterons – veidojas – dzelt ķerm, plac, virnieru gar, folikulārajā šķ. #samaz
dzemdes uzbud #novērš mm kontrakc. #nomāc neiromuskul aparāta aktiv (palēnina
impulsu pārvadi) #stimul dzemdes augšanu #krūts dz parenhīmas attīstību, piedal estrog
metabol. Prog daudz nosaka pēc pregnāndiola daudz urīnā. Pregnāndiola ekskrēcija ar
urīnu palielin atbilstoš grūtn laikam un sasniedz max 37-38ned.
Plac un fetoplac kompl horm – 1.plac nesteroīdie horm – A horiongonadoprīns (HG)
#veic apaugļ olš attīstību, #pirmajās ned aktiviz dzelt ķerm sekrēc., #samazin dzemdes
uzbud, # stimul steroīdo horm sint augļa virsnier. HG izdalās ar urīnu visas grūtn laiku,
max sasniedz 9-10 ned. Ar 13 grūtn ned konc samazin un tāda arī paliek visu laiku.
B.horiosomatotropīns (HSMT Veidoj horija sincītijā. #veicin luteotropo, laktogēno,
augšanas f. HSMT var dg as serumā no 6ned. Līdz grūtn beigām. Max sasniedz 37-38
ned C.adrenokortikotropais h U.C 2. Plac steroīdie h – A.estrog aktivit. –No estrog
daudz grūtn laikā atkarīgs gan plac, gan augļa funkcion stāv. B – progesterons – lielā
daudz veidoj simplastāVirsnieru gar h – grūtn laikā garoza hipertrof un virsnieres
palielin. A.kortizols –B. – 17-oksikortikosteroīdi –D. adrenalīns/NA – dzemd laikā un
pēcdzemd periodā palielin tā konc.
Hipofīzes h –*Prolaktīna koc ir individuāla īpaši pirmajā pusē. *Melanorormīna ietekm.
*Oksitocīna konc palielinās grūtn beigās, jo pastr mm kontraktilitāti.
A s – r i t e s s i s t: # no 10-13 ned palielinās sirds min V. max sasniedz 26-29 ned pēc
30 ned sāk samazin, #grūtn hipervolēmija #otrajā pusē grūtn saklaus sistol troksnis uz
plaušu stumbra un sirds galotnes, otrais tonis akcentēts uz plaušu stumbra. #miokarda
uzbud pārmaiņas =>aritmijas, kas izzūd pēc dzemd. #TA N nemainās vai samazin.
#sakarā ar plazmas V palielin samazin as viskozit un rodas t.s. grūtn anēmija. #fizioloģ
leikocitoze #as rec spēja pastiprin.
E l p o š s i s t: darb vairāk stimulē progesterons, mazāk estrogēni=> hiperventilācija
=>hipokapnija, komp resp alkaloze.
V i e l m a i ņ a: olb-intensit samazin=>uzkrājas metabilisma starpprod =>dispeptiskas
sūdz. Ogļhidr – virsnieru garozas hipersekrēcijas dēļ intensificējas =>glikogēns
nogulsnējas aknās, mm. Minerālmaiņa – kalcija sāļi uzkrājas placentā un mātes audos
(galvaskausa kaula iekšpusē t.s. puerperālo osteofītu veidā). Kalcija def dēļ mātēm
veidojas kariess, nagi trausli, osreomalācijas sākuma paz, paaugstin NS uzbudin.
Taukmaiņa – noris lēni. Tauki nogulsnējas virsnierēs, placentā, krūts dziedzeros.
Vitamīnmaiņa – jāuzņem papildus, jo mazulis paņem sev.
Laktācija– Pirmajās dienās – pirmpienu – biezs, dzeltens, satur olb, vitamīnu, a-v, enzīmu. Piens sāk
veidoties 2-3.dienā, krūtis – piebriedušas, palpējot jūtīgas, pat sāpīgas. Piena veidošanos izraisa
prolaktīns – vislielākā conc naktī, nomāc ovulāciju, piena producējošās šūnas veido pienu. Piena
izdalīšanās – oksitocīna reflekss – piena izsviešana vadiņos, jo saraujas mm šūnas. To kavē stress,
šaubas, piena dziedzeru neiztukšošanās. To neietekmē mātes vecums, dzimumdzīve, menstruācijas,
bērna vecums, ķeizars. Piens dn laikā visbagātākais naktī – jābaro. Mātes piena galvenās sastāvdaļas
– arahidonskābe, dokozheksēnskābe – pirmajos mēnešos svarīgākās smadzeņu, NS, redzes f-ju
attīstībā. Pasargā bērnu no aptaukošanās vēlākā vecumā Piena tauki nodrošina 50% enerģijas.
Papildšķidrums saīsina krūts barošanas laiku, caureju attīstīšanos. Par nepietiekamību liecina: mazāks
svara pieaugums par 0,5kg mēnesī, urinē retāk kā 6x/dn, maz urīna, ar asu smaku. Medicīniskas
indikācijas nezīdīšanai: <1500g, dzimis līdz 32 nedēļai, slima māte – psihoze, eklampsija, šoks,
pārmantoti metaboli traucējumi. Barošanas reizes ilgums max 30 minūtes. 1.mēneša svara
pieaugums~ 500g.
5. Asiņošanas iemesli grūtniecības pirmajā pusē, dg., taktika. Etiol. – olnīcu hipofunkcija; +/-
dzemdes nepietiekamība u.t.t.; virsnieru garozas disfunkcija; hipotireoidisms; dzemdes anomālijas;
medikam. izraisīts; akūta inf.; istmikocervikāla nepietiekamība; nesaderība; intoxikācija;
emocionālais faktors; iedzimtas pataloģijas; hrom. aberācijas; imunoloģiskas slimības.
Asiņošanas iemesli grūtniecības 2- ja pusē, placentārajā periodā, dg, taktika.:1) placentas priekšguļa,
2)priekšlaicīga placentas atslāņošanās, 3)placentas piestiprināšanās patoloģija, 4)dzemdes savilkšanās
anomālijas (hipotonija, atonija), 5) reces traucējumi ( akušieriskais trombohemorāģiskais sindroms).
Dg: 1)USS, sataustot placentas audus, ja atvērums ir 5-6 cm, 2) konstatē nepareizu augļa guļu,
augstim stāvošu galviņu, izteiktu galviņas kustīgumu, 3) vaginālas asiņošanas indikācijas ir
asiņošana un nepieciešamība atrisināt jautājumu par tālāku dzemdību vadīšanu. Taktika: nekavējoties
jāhospitalizē, tālākā taktika stacionārā atkarīga no vispārējā stāvokļa, asiņošanas stipruma, zuduma
pakāpes, no priekšguļas veida, dzemdību ceļu stāvokļa, i/uterīnā augļa stāvokļa, ja grutniecība
neiznēsāta-konservatīva terapija ar tokolītiķiem ( sol. Magnesii sulfatis 25 % 20,0 i/mx2 , Sol.
Vikasoli 0,015 x3, utt. Grūtniecības pārtraukšana ar operāciju indicēta, ja ir: a)neliela atkārtota
asiņošana,ja dzemdību ceļi nav sagatavoti, b) asins zudums >400 ml, ja nav iespējams pabeigt pa
dabīgiem ceļiem, c)profūza asiņošana, d) totāla placentas priekšguļa ir absolūta indikācija
ķeizergriezienam.
Asiņošana pēsdzembību periodā:# dzemdes savilkšanas anomālijas(hipo-, atonija)# pārmaiņas asins
recēšanas sistēmā (akušrisk. Trombohemorāģisk sindroms)
nieru sl un grūtniecība.
Glomerulonefrīts:. Nieru sl smagi ietekmē augļa attīstību. Tā kā th ir ar embriotox iedarb
=>grūtn pārtraukš jebkurā ned. Ja pārslimots pirms grūtn , tad palikt stāvoklī vēlama ~pēc 1g pēc
izslimošanas. Nedrīkst dzemdēt, ja ir hipertoniskā un jaukta forma. Pirmā vizīte 7-8 ned. Klīnika:
makrohematūrija, oligūrija, tūska, abpusējas muguras sāpes, hipertenzija. Urīna anlīzē –
dismorfiski er, cilindri, proteinūrija. As – kreatinīns palielin. Dg – #urīna anal
#hipokomlimentērija komplikācijas – draudošs aborts, placentas ablāzija, augļa hipoksija,
preeklampsija th: #ab #cilpas diurētiķi #simptom. Ja ātri prog NM – GK. 2 grūtniecības pusē
biežāk vajag kontrolēt – TA, tūsku lielums, nieru f, hipoksijas prof vai ārstēšana, ja vajadzīgs
hospitalizācija.
Pielonefrīts:ja anamnēzē ir pielonefrīts – pirmā vizīte 0ned. – as aina, bioķīmija, urīna analīzei –
Ničiparenko prove rīta urīnam, ja vajag retrogrādo pielogrāfiju, urīna uzsējums un jutība uz ab.
Ja visi izmeklējumi N – var plānot grūtniecību. Ja grūtniecība ie, tad 7-8 ned un anamnēzē
pielonefrīts – urīna analīzēs leu līdz 10-12, er līdz 5, bakteūrijas nav, pilnas as aina –
anemizācija, nieru USS, uzsējumā var būt e.coli, staf, kandida, mikoplazma, ureaplazma.
Grūtniec II trim dzemde nospiež uretru lb pusē vairāk. Hormonālās ietekmes rez paplašinās
urīnceļi, progesterons atslābina mm. klīnika: subfebrila, febrila T, sāpes sānos, slikta dūša,
vemšana, dizūrija, laborat: leikocitūrija, cilindri, epit cilindri, bakteriūrija,(var būt arī bakteriūrija
baz paz). Bakteriūrija ir jāārstē, jo 40% gad veidojas komplik. kompklikācija: #spontāns aborts
(parasti vēlīnie – pēc 12 ned) #priekšlaic dzemdības, ja sākas pēc 22 ned var rasties sarežģ ,
izveselōšanās pēc dzemdībām.# sl paasinājums. #augļa hipertrofija #augļa iedz nieru
pat.#preeklampsija. Ja palielin TA, anēmija, azotēmija – liecina par nieru stāv pasliktin un grūtn
jāpārtrauc. dg: #urīna anal #biopsija th: #ab- penicilīngr – AMPICILĪNS., cefalosporīni
#aminoglikozīdi – KANAMICĪNS, GENTAMICĪNS (KI grūtniec laikā) #bisoprolols (KI
grūtniec laikā) #pasāžu nodrošina – četrāpus, rekomendē ievadīt katetru. #nitrofurāni, nitrosolīni,
antiuroseptiskie (nevigramons), dzērveņu, brūkleņu novārījums. #vitamīni #antianēmiskā th
#nieru tējas. Indikācijas, lai pārtrautu grūtniecību – NM.
Nierakmeņu sl : 15% gad būs spont aborti 1 grūtn pusē, bet 8% otrajā pusē.
Komplikācijas:#spontāni aborti, priekšlaicīgas dzemdības #izmainās nieru s’tāv. #augļa masa
nemainās. #nieru akmeņi nepalielinās un neaug no jauna grūtn laikā. Th: simptomātiska – koliku
likvidēšana.
Cukura diabēts un grūtniecība. Diabēta riska faktori: korpulenta, diabēts ģimenē, bieži kaulu lūzumi,
foetums magnus (ir bijis), anamnēzēspontāni aborti, augļa kroplības.
Klasifikācija pēc Waita: Klases, diabēta ilgums, komplikācijas: A grūtniecības laikā, ilgums –
grūtniecības periods, kompl. nav. B pēc 20 g.vec., ilgst mazāk par 20 gadiem, kompl. nav. C vecumā
no 10 – 19 gadiem, ilgums 10 –19 gadi, kompl. nav. D1 līdz 10 gadiem, ilgāk par 20 gadiem, kompl.
– labdabīga retinopātija.D2 –“– kompl. apakšējo ekstremtāšu kalcifikācija.D3 –“– kompl.
hipertensija. F jebkurā vecumā, ilgums jebkurš, kompl. – nefropātija, sirds slimības, proliferējoša
retinopātija. Grūtniecību var atļaut, ja nav smagas diabēta komplikācijas. Ar A klasi nevajag insulīnu.
Sievietēm ar gestācijas diabētu konstatē beta šūnu disfunkciju, nepareizu insulīna sekrēciju.
Diabēta gaita I trimestrī: samazinās nepieciešamā insulīna deva, jo horiongonadotropīna ietekmē
uzlabojas ogļhidrātu tolerance. Hospitalizē, pārbauda cukura līmeni 4x, atkarībā no tā insulīna
terapija. II trimestrī: 16.-28. ned. Situācija stabila, insulīna deva nedaudz palielinās, jo aktivējas
placentas kontrinsulinārā darbība. Tendence uz acidosi – hospitalizē un regulē devas. III trimestrī –
samazinās insulīna deva, jo izmainās placentas funkcijas, auglis sintezē insulīnu. Dzemdības: var būt
hipoglikēmija, hiperglikēmija. Dzemdību laikā tikai i/v insulīns, parastais. Pēcdzemdību periodā
vajadzība pēc insulīna mazāka.
Akušieriskās komplikācijas: placentas atslāņošanās, priekšlaicīgas dzemdības, preeklampsija,
polihidramnion. Makrosomija. Dzemdību darbības vājums, augļ hipoksija, traumas dzemdību laikā, ⇑
operatīvo dzemdību risks (distocijas). Urīneļu infekcijas grūtniecības laikā. 30. ned. var būt
antenatālā nāve – US obligāti. Pēc dzemdībām – hipogalaktija, septiskas infekcijas. Hospitalizē 36.
nedēļā, ja viss normāli, prolongē grūtniecību, ja makrosomija izsauc dzemdības. Ar pacientēm jārunā
par diētu: 1600-1800 kcal/dn. Vajag apmeklēt ārstniecisko fizkultūru, bet trenerim jāzina, ka diabēts
– var būt hipoglikēmija (svīšana, tahikardija). Jāveic glikēmijas paškontrole.
Iegurņa priešguļa:
Vienmēr patoloģija. Veidi presentatio pelvika:1) tupļa priekšguļa (flex veids)2) kāju priekšguļa (def
veids) Tupļa priekšguļa 1) tīra jeb nepilnīga- pret maza ieg ieeju vērsts tuplis, gūžas, bet kājas
paliek augstāk2) jaukta jeb pilnīga pret ieg vērsts augļa tuplis + viena vai abas kājas. Kāju priekšguļ#
pilnīga # nepilnīga#ceļgaļu priekšguļa.Etioloģ: veicinoš faktori:# paaug vai ierob aug;la
kustības,#daudzūdainība# dzemdes samazin tonuss# placentes priekšguļa vai tas zema piestip
#sašaurin iegur# audzēji# dzemdes vai aug;la att. Traucējumi. Dzemdības biomehānismi:vadoša
līnija: l.intrartrachonterica, vadošais punkts: priekšējā gūža.1) rotatio cinguli int. Augļa gūža non;ak
l;idz mazā ieg dobuma plaknes daļai kurā l.intrartrachonterica ieņen atbilst slīpo izmēru, , rotāc
beigas l.intrartrachonterica nostājas tisn izmērā.2) flexio trunci partis lumbalis columnae verterbralis
lat. Punctum fixum simfīzes apakšējā mala.3) ratatio cinguli extermitatis superioris int. Et trunci
ext.Plecu joslas l.biacromialis iestāj ieg šķērsizm vai slīp iznēr4)flexio trunci partis cervicalis et
thoracalis colum verterralis lat.50 rotatio capitas int. Sutura sagitalis nastšj šķēsrieg vai slīp
izmērFossa suboccipit kā punc ficsum pret simfīz apakšēj malu. , flexijas rezultātā piedz aug
galvviņa, kā pirmais piedz zods, pēctam mute, deguns, piere, pedējais piedz pauris. Piedz ar diameter
suboccipit bregmatica s. Obliqua minor 32cm
Dzemdes plīsumi
Riska grupa:#anamnēzē akušēriskas vai ginekol. Patoloģ# paciente kuram dzemdīb. Atrosonāj ar
stangam vai vakuumekstrrākc# septiskas komplikācijas# augļa makrosomija# dzemdes
infektilisms+anomālijas# straujas dzemdības Klasifikācija: 1) pēc rašanas laika: 1.1) grutniec
laika1.2) dzemdības laika2) pēc etiologijas2.1)spontānas 2.2) vārddarbīgas3)pēcetiol:3.1)
mehānisk3.2) funkcion.4) pēc lokalizācijas4.1) fundus4.2) korpuss43) apakš segment priekš sānu
sienā4.4) dzemdes atraušana kakla rajonaKlinika:#sāpes# spēcīg dzemdes kontrakcija# dzemdes
apaļas saites iestieptas un sāpīga vagin izmeklēšana# dzemdes kakla tūska=> uz maksts un starpeni#
neproduk dzīšanas pie pilna kakla atveruma# dzemde kā smilšu pulkstenis Taktika: atkarīgs no
lokalizācijas un veida . #Audu anomālijas atjaunošana# hemostāze Diagnoze: anamnēze un fizikāla
izmeklēšana
Deflexijas priekšguļa:
Fizioloģ dzem augļa galviņa viezas pa dzemd celiem viegli saliekta veidā, bet gadījumos kad grut vai
dzemd laikā ,saliekta galviņa atliecas runā par galvinās prikšguās defleksijas stāvokļi. Ir 3 pakāpes:
1) defl capitis gradus I jeb paura priekš augļa galviņa iziet cauri dzem celiem tā, kaā vadošais punkts
ir lielais avotiņš2) defl capitis gradus II jeb pieres priekšg atliek izteik stirāk3) defl capitis gradus III
jeb sejas priekšg un vadošais punkts kļust zods.Katra no galviņas atliek pakāpēm var but pārējoš,
īslaicīg stāvokļis. Pa lielākai daļai defleksijas stāvokļi izveidojas dzrmdības laikā.Etioloģija:
#dzemdes tonusa pazemin, sevieš apakš segmenta#neatbilst starp augļa galviņu un iegurni # faktori ,
kas traucē aug galviņas saliekties (vairākkārt nabas saitrs apvijums ap augļ kaklu, daudz aug ūdens,
mates mugurkaul kifoze, audzēji)Vairār predisp vairākdzemdētājam
Spontāna dzemdību trauma:1) maksts plīsumi var trum starpeni, maksts velves, periuretr
audus2)starpenes plīsumiem izšķir:1. pak- maksts, starpenes un starpenes virspūsēj audu
bojāj2pak-bojāljums skar arī šķērssvitrotu muskulatūru3pak.- tiek skarts arī anālais
sfinktrs4pak.-viss iepriekš un taisnas zarnas gļotāda30 jatrog traumas: pēc stangu uzlik un
vakuumekstr pieliet4) epiziotomijas, bieži noved līdz 3-4 pak plīsumiem Taktīka: 1) audu
anatomijas atjaunoš: 1p- sašūji viena kārtā nepart vai atseviš ;s;uv 1 cm attālum2p-
šūšana sākas aiz grieziena gala maksts gļotādā neaizk dzīļos perirekt audus. Šūji ar
nepart šūvem.3p- lai sašūt 3 p plīsumus jāveic pāršķelta sfinktera sašūt a atsev šūvēm,
pārejais kā iepriekš4p- sašūšana pa kārtam, uzmanīga lai pēc iespējas mazināt deformēj
rētas veidošanas Rūpīga hemostāze, līdz ar sašušanu parasti asin apstājas bet ja ne, atstāj
tamponu uz 24h , vai ir iespēja veikt artēriju embolizāciju
Infekcijas slimības:
Masaliņas: Ja atklāj auglim inf.- med. aborts. Ja māte inficējusies var būt spontans ab.,
nedzīvi dzimis, placentas inf.,vesels vai inf. auglis. Kl. GREGA triāde = iedzimta
sirdskaite + katarakta + kurlums. Dg.: hepatomeg., trombocitopenija, i/u aizture,
mikrocefālija. Kl.: ·pārejošā (akūtā)f-ma.- H-S megālija, trombocitopen., hemolīt. an.,
miokardīti, menencef., kaulu boj. ·pastāvīgā f-ma.- sirds-as.v. boj., katarakta, CNS boj.,
menencef., kurlums. ·vēlīnā f-ma.- CD, Adisona sl., hipo- hipertireoze, kurlums, acu boj.
Th.: ·vakcinācija ·sero”-“pēc kontakta 7 d. laikā pretmasaliņu serums ·gamma INF
i/nazāli, ·acu, ausu op.
Herpes: Inf.ceļi: ·transplacentāri- augļa bojāeja, sp. ab., hidrocef. ·dzemdību laikā – ādas,
acu, mutes inf., encefalīts, disemin. ·postnatali- aspir. pneimon., neonat. sepse, nieru,
aknu, liesas, pankr., sirds, virsnieru boj. Likvorā pleiocitoze 500-1000ng/dl proteīni .
Th.: aciklovirs 30 mg/kg/dn i/v 3x . Ķeizargrieziens.
Toxoplazmoze: var noritēt 3 formās: ·subakūti (agrīna inf.)- hidrocefālija, kalcinati smadzenēs,
horionretinīts, retak redzes N. atrofija ·akūti (37ned)- makulo-papulozi izsitumi,
hepatosplenomegalija, dzelte, miokardīti, pneimonijas, nefrīti, meningoencefalīti ·hroniski (var
parādīties dažādos vecumos, pat pirmsskolas)- hidro-,mikrocefālija, att. aizture, epilepsija,
horioretinīts, CD, mikroftalmija. Th.: ·grūtniecei līdz 16.ned.- spiramicīns 3g p/o dn. ·pēc 16.ned.-
primetamīns 1mg/kg/dn + sulfadiazīns 50-100mg/kg + folskābe 10mg p/o ·j/dz.- kā pēc 16.ned. p/o
6.nedēļu kurss 6-12 mēn., ja + acu bojājums – prednizolons 2mg/kg.
Absolūtās ind. – lai glābtu māti: · anatom. sašaur. iegurnis (conjugata vera mazāka par 7,5 cm); ·
iegurņa izmēri deformēti sakarā ar eksostozēm pēc pārciestiem lūzumiem vai audzējiem; · Rētaini
sašaurinājumi makstī un dzemdes kaklā; · nepilnvērtīgas dzemdes sienas rēta pēc iepriekšējas
operācijas; · sašūtas un nesašūtas urīnceļu un dzimumorgānu fistulas; · totāla placentas priekšguļa; ·
normāli piestiprinātas placentas priekšlaic. atslāņošanās, bet nesagatavoti dzemdību ceļi; · audu
sabrukums, ja ir dzemdes kakla, rectum vai urīnpūšļa vēzis; · mātes agonāls stāvoklis vai nāve, bet
auglis ir spējīgs dzīvot.
Rlatīvās ind. – lai glābtu augli: · meh. neatbilstība starp augli un iegurņa izm. (klīn. sašaur. ieg..
nepareiza galviņas iestāšanās, · nepareiza guļa, nabas saites/rociņas izkrišana, ja priekšguļoša daļa ir
galviņa, draudošs dzemdes plīsums, draudošas uroģenitālas fistulas), smaga ekstraģenitāla patol.
(sirds-as. v. slim. ar dekomp., astmāt. stāvoklis, smaga diabēta forma) un smagas toksikozes grūtniec.
2.pusē, kompleksās ind. (pārnēsāta grūtn. vecākām pirmdzemdētājām, somatiska patoloģija + smaga
dzemdnieciskā anamnēze (preeklampsija, Herpes genitalis, HIV, draudoša dzemdes ruprūra) ilgstoša
neauglība, dzemd. darb. vājums, kas nepadodas terap., i/u hipoksija; · akūts vēders grūtniecības laikā
(cistas kājiņas sagriešanās vai tās kapsulas plīsums), parenhimatozo orgānu traumas, kad
nepieciešama ķir. iejaukšanās un ķeizargrieziens.
Kontrindikācijas: dzemdību ceļu infekcija, nedzīvs auglis, augļa kroplība, neveksmīga
vakuumekstrakcija, eklampsija (izņemot eklamptisku stāvokli, urēmiju, komatozu stāvokli,
asinsizplūdumu smadzenēs)
Izšķir: plānveida un akūtu, neatlīekamu (no lēmuma pieņemšanas brīža līdz bērna piedimšanai 10
min) ķ-gr.; abdominālo (daudz biežāk) un vaginālo ķeizargriezienu (izdara tikai lai pārtrauktu
grūtniecību vēlīnā per., ja jāglābj māte un auglis nav dzīvotspējīgs). Abdominālo iedala ekstraperit un
intraperit. Intraperitoneāls (klasisks) – grieziens pāršķeļot dzemdes ķermeni vai apakš. segmenta
grieziens (taisns vai šķērs), abdominālais ķ-gr. ar sekojošu dzemdes amputāciju (Reina-Poro).
Ekstraperitoneālu veic, ja ilgstoši noplūduši ūdeņi – lai samazinātu infekcijas risku. Gusakova-
Zančenko metode. Grieziens ir tikai ādā, pārējo atdala neasā ceļā, jo t.i. mazāk traumatiski à labāk
dzīst. 1.moments – vēd. priekš. sienas atvēršana pa kārtām (brūci norobežo, lai neieplūstu augļa
ūdeņi); 2.mom. – dzemdes dobuma atbrīvošana – pāršķeļ augļa plēves, ievada roku dzemdē un izvada
augli. 3.mom. - Atdala placentu pavelkot aiz nabas saites, izdara dzemdes dobuma kiretāžu. Tad
dilatē kaklu, ja nav gatavs, lai vieglāk noplūst lohijām. 4.mom.- dzemdes sienu aizšūšana pa kārtām.
5.mom. – peritonezācija. šuj viscerālo, nešuj parietālo (pats sadzīst). Liekas šuves – risks infekcijai,
jo tā vieglāk attīstīsies tur kur išēmija + mazāk sāpes, ātrāk dzīst, ātrāk var kustēties. Musk. slāni
nešuj. Fascija jāšuj. – šis slānis dzīst visilgāk. Zemādu var nešūt, noteikti ar ketgutu nedrīkst šūt – būs
stipras sāpes. Nodrošina hemostāzi, L-jā šuj ar intrakutāno kosmētisko šuvi. Jau pēc 6 st. var staigāt,
ēst (īss anestēzijas posms). Svarīga a/b profilakse – sāk pēc nabas saites nosiešanas; mērķē pret
attiecīgu izsaucēju, ņemot vērā profilu; īslaicīga 3-4 d. 1.p.Cefalosporīni vai penicilīni. 2 devas – 1.x
operāc. laikā, 2.x 12st. laikā. Atsāpināšanai – Olfen svecītes. Izraksta 6.d. (noņem šuves). Ja 3.-4.d. to
subfebrīla (37,5) – nekādu terapiju, jo tas ir dēļ maks. dzīšanas + piena veidošanās. Nāk. reizi var
dzemdēt pēc 2 gadiem, var pa dabīgiem ceļiem, ja iepriekšējais iemesls vairs nav, bet biežāk arī
nākošreiz iesaka ar ķeizargriezienu. Dzemdes rēta ir k-ind. stimulēšanai ar PG (var oksitocīnu).
Pasaulē līdz pat 50% dzemdē ar ķeizaru.
Iespējamās komplik.: brūces infekcija, peritonīts, endometrīts, miometrīts, šuvju insufience,
hemoperitonejs, hematoma, haemometrium, dzemdes involūcijas aizkavēšanās, atonija, pēcoperācijas
trūce (vēlīna).
PĀRNĒSĀTA GRŪTNIECĪBA
Definē: - ja grūtniecība ir ≥ 42 nedēļas, rēķinot no pēdējo menstruāciju pirmās dienas.
- ja grūtniecība ilgst > ka 2 nedēļas pēc paredzama dzemdību termiņa.
3-12% dzemdībās; Latvijā – 7%.
Iemesli: 1) iedzimtas augļa anomālijas (anencefālija, augļa virsnieru hipoplāzija);
2) placentas sulfatāzes deficīts;3) placentas insuficience
Riska grupas:# pirmdzemdētājas > 30g;# pacientes ar neregulāru menstruālo
ciklu;#grūtniecība nākošā mēnesī pēc horm.kontracepcijas atcelšanas;# anamnēzē
pārnēsāta grūtniecība (10-27% - 1 reize; 39% - vairākas reizes).Diagnoze: 1) gestācijas
laiks ≥ 42 nedēļas;2) ↓ augļa kustības;3) USG – augļūdeņu indekss < 5 cm;4) KTG –
bezstresa tests – varbūt reaktīvs → kontrakcijas; stresa tests – areaktīvs;5) mekonijs augļa
ūdenī.Komplikācijas pie pārnēsātas grūtniecības.
MĀTEI:#dzemdību darbības disfunkcija;#cefalopelviskā disproporcija;#↑
Ķeizargrieziena biežums;#dzemdību ceļu traumatisms;#asiņošana agrīnā pēcdzemdību
periodā.
AUGLIM:# makrosomija;#plecu distocija;#augļa distress;#mekonija aspirācija;#asfiksija,
nāve (intranatāli).
JAUNDZ.#traumas;#mekonij aspirācijas sindroms;#jaundz.hipoglikēmija;#neiroloģiskās
problēmas;#↑ neonatāla mirstība
Taktika:
1)Bišopa skalā ≥ 7 - amniotomija
≤ 6 – nepieciešama dzemdes kakla gatavošana: apakšēja ūdens pūšļa
atslāņošana, krūšgalu stimulācija, mehāniski dilatatori (lakunārijas, dilupans – mitrumā
uzbriest); estradiola gēls, relaksīna gēls, PGE2 medikamenti – vaginālais gēls,
intracervikālais gēls, i/v injekcijas, tabletes p/o. Mysoprostols (cytotecs – tablete maksts
mug.velvē).2) Amniotomija – agrīna3) Stimulācija ar oxitocīnu4) Vaginālas dzemdības,
ja masa < 4,5kg → risks pleca distocijai.5) Epiziotomija pēc indikācijām.6) Adekvāta
anestēzija pie komplikācijām.7) Piedzimstot galvai, steidzīgi jāveic atsūkšana no augļa
elpceļiem.8) Jaundzimušais – pH, pO2, pCO2, ja Apgars >4, dzemdībās jābūt
neonatologam.9) Placentas histoloģiska izmeklēšana10) Asiņošanas profilakse III
trimestrī.
Pēcdzemdību infekcijas:
Horionamnionīts: 33-40% ķeizargriziens notiek uz iekaisuma fona, 25-13% iemesls-
priekšlaicīga augļūdeņu noplūšana - priekšlaicīgas dzemdības. Izsaucēji: jaukta infekcija,
vienlaikus 2-3 izsauc. ( E. Coli, bakteroīdi, strept.), pārsvarā anaerobie m/o iekļūst amnijā
vai decid š’., glvk vafināli, caur dzemdes kaklu. Klīnika: Pēkšņi palielinās T (39-40),
mātei tahikardija (arī auglim), izdalījumi no maksts, sāpīga palpācija ar nepatīkamu
smaku. Amnija šķ. 1000/ml m/o. Histoloģiski dg saslimšanu 10 x biežāk kā klīnikā.
Terapija: 1)uzsāk dzemdību laikā, lai samazinātu jaundzimušā sepsis biežumu, i/v a/b
lietošana, samazinās arī mātes stacionēšanas laiks (ampicilīns 2,0 ik 6 h, koncentrācija
tiek panākta pēc 2h, gentamicīns 1,5-2,0 mg/kg ik 8h. Ķeizargrieziena laikā Klindamicīns
900 mg ik 8 h.
Superficiālas strutainas pēcdzemdību infekcijas: Starpenes inficēšanās: 100%
infekcija, pēc epiziotomijas, sastrutojumi – 3%, bieži starpenes plīsumi vai epiziotomijas
( sev pirmdzemdētājām). Labāk sadzīst pārgriezti audi, jo asv nav mikrotrombi. Ja att
sastrutojums, 1-ās sūdzības –sāpes 2-3 d, pēc dzemdībām. Vājums, nespēks, paaugst T,
rētu vietas izteikti hiperemētas, tūska, nekrotiskas membrānas, strutaini izdalījumi.
Lokāla th, šuvju noņemšana, lai uzlabotos drenāža, dzīšanu. Brūču apstrāde 1-2 x/dn
atkarībā no plīsuma pakāpes. Brūci iztīra un uzliek atkārtotas šuves. Vispārīgā terapija
atkarībā no klīskās atrades. Šuves uzliek 10-12 d. Pēc granulāciju izveidošanās.
Pēcdzemdību endometrīts: Bakteroīdi, strept., E. Coli, klebsiellas, mikoplazmas,
trihomonaas, hlamīdijas. Riska faktori nedēļniecēm:- horionamnionīts, ilgstošs bezūdens
periods, bieži atkārtoti vagināli izmeklējumi, manuāla placentas atdalīšana vai dzemdes
revīzija, ieilgušas dzemdības, gestoze, PE vai E, anēmija, ķeizargrieziena op, pirms
dzemdībām bijis vaginīts, zems soc ekonomiskais līmenis, < 36h pirms dzemd atturēties
no dzimumakta. *Agrīns – pirmo 48 h laikā, parasti saistīts ar ķeizargriezienu, *Vēlīns-
no 3d-6 ned. Klīnika bieži latents, reti ar subfebr T. Viegla forma: 5-6 dienas pēc
dzemdībām, smaga forma att. ātrāk, ja beta strept-jau 1d. Pēc dzemdībām vai
ķeizargrieziena. T 38,5 bez drebuļiem, drudzis, sāpes vēdera lejasdaļā un krustos, lohijas
5-6 dienas, sarkanas, duļķainas, strutainas ar nepatīkamu pūšanas smaku. Dzemdes siena
bieza sakarā ar tūsku. Terapija: a/b + antimikotiskas izmaiņas, NSPL, antihipoksiska th,
dezintoksikācija, anti his, atsūc saturu no dzemdes dob, sirds līdz, histerektomija.
Nekrotizējošs fascīts: Dziļa inf, skar mm, fascijas, biežāk starpenes, maksts,
ķeizargrieziena brūces. Izsauc anaerobie: Cl. Perfringens, bakterioīdi, peptostreptokoki,
aerobi: gr- strept, e.coli. Klīnika: 3-5 dienas stipras sāpes, mokošas, tūska, strutainas
pelēkas membrānas, izdalījumi ar nepatīkamu smaku, dažreiz veidojas gāzes-strauja
septicēmija, toksiski infekciozais šoks, hipovolēmija, leatālitāte. Th: brūce plaši jāatver
un plaši jāekscidē, jādrenē, intensīva a/b th.
Pēcdzemdību paranefrīts: Sākas no infiltrāta-tad abscess. No dzemdes sienām uz lig.
Latum lapiņām. Attīstās pie III pakāpes maksts plīsuma, ja pēd nedēlās att. akūta STS,
kas lokalizējas olvadā. Klīnika: 1)T ( līdz 40), parasti 7-8 dienas pēc dzemd., vakaros
augsta, rītos normāla, var saglabāties līdz 2 ned. Tahikardija, tahipnoae, sāpes vēderā
( velkošas). Ja iekaisums att visos iegurņa mīkstajos audos- pelviocervicīts. Dg precizē ar
DT ( 75%), vai MR. Leu > 20000. th ilgstoša, konservatīva. Drenāža DT kontrolē.
Peritonīts: Ja att vēlīni, iemesls ir dzemdes šuvju vājums. Peritoneja kairinājuma
simptomi vāji izteikti. Var būt vēdera priekšējas sienas šuvju nepietiekamība. Lai
izvairītos no iespējamās infekcijas, profilaktiski tiek dotas a/b jau pirms, tad pēc
ķeizargrieziena. Klīnika: T var arī nebūt, tahikardija ( > 120x/min), zarnu darbības
traucējumi, izteikta zarnu parēze. Ja parādās “ kinžala dūriens”- stacionēšana, operatīva
th. Dzemdes ekstirpācija un salpingektomija. Veidojas eksudāts (serozs, fibrinozs,
strutains). Agrīns (1-2 d) operācijas laikā, nepieciešama intensivā th. Vidējs (3-4d) no
zarnām, veic relaparatomija+ IT. Vēlīns ( 4-9 d)- relaparatomija+ IT.
Lai veikt veiksmīgu reanimāciju, zinot paredzamo j-dz. masu, piemeklēt atbilstošu sejas
masku, intubācijas cauruli, atsūcējus, aprēķināt mdm devas, darboties 2-3 ārstiem,
obligāti siltā zālē, uz apsildāmā galdiņa, sausi, sasildīti autiņi, ievērot reanimācijas ābeci=
A- nodrošināt atvērtus elpceļus: *drenāžas poza (15º slīpumā ar galvu uz leju- paliek
saritinātu autiņu zem pleciem, ja mutē krājas sekrēts pagriezt uz sāniem); *atsūkšana-
pirmo atsūkšanu ieteicams pēc galviņas iznākšanas, īpaši, ja mekoniāli ūdeņi. Vispirms
jāatsūc mute ar balonu s. mehānisko atsūkšanas aparātu, deguns, ja ir mekoniāli ūdeņi,
atsūc arī no trahejas + skalošana ar 0.5-1ml 0.9% NaCl šķidumu. *Endotraheāla
intubācija- pēc Zviedrijas šo sāk, ja pēc 2-3min. elpināšanas ar masku nav efekta.
Tūlītēja, ja ir mekoniāli augļūdeņi. Jāievada atbilstoša izmēra intubācijas caurule pēc
formulas: “6cm + j-dz. masas kg”. B- ierosināt elpošanu: *taktīlā stimulācija- reizēm jau
nosusināšana, atsūkšana. Knipis pa pēdu, pēdas papliķēšana, viegla muguras paberzēšana,
krūšukurvja parīvēšana. Ja pēc 10-15s stimulācijas spontāna elpošana nestabilizējas,
jāsāk *pozitīva spiediena ventilācija ieelpā (PSVI) ar masku-maisu, ar intubācijas trubu-
maisu (100%O2). Indikācijas PSVI: apnoe; neregulāras, virspusējas, gaisu tverošas
elpošanas kustības; sirdsdarbība zem 100x/min.; noturīga, vispārēja cianoze, par spīti
100%O2 padevei plūsmas veidā. Elpināšanas temps 40-60x/min. C- stimulēt, uzturēt
sirdsdarbību, as-riti: krūšukurvja masāža. Pēc 2ām metodēm: 1)īkšķus uz krūšu kaula uz
iedomātās līnijas, kas savieno krūšu areolas, ar pārējiem pirkstiem aptver no muguras.
Īkšķus vienu uz otra, ja j-dz. ir neiznests. 2)ar rādītājpirkstu & vidējo, uzliek turpat.
Spiešanas dziļums: 1-2.5cm, 120x/min. Elpināšanas, masāžas attiecība= 1:3. Sirdsdarbību
kontrolē pēc 30s, netiešo sirds masāžu var pārtraukt, ja sirdsdarbība ir ātrāka par 80x/min.
Asfiksijas smagumu nosaka pēc Apgares skalas (vērtē 1.,5.,10.,20.min.): 6-7 balles=
viegla asfiksija, 3-5= vidēji smaga, zem 3= smaga. Atdzīvināšanas pasākumi jāveic pēc
vienotas shēmas: ievērojot reanimācijas ābeci, izvērtē elpošanu, ja ir spontāna: vērtē
sirdsdarbību. Ja zem 100- 15-30s veic PSVI, ja nepaātrinās, ventilē & netiešā sirds
masāža. Ja virs 100x/min- vērtē ādas krāsu. Ja sārta s. perifēriska cianoze- novērošana. Ja
cianotiska- papildus O2. Ja elpošana nav s. atsevišķas ieelpas kustības: PSVI 15-30s,
vērtē sirdsadrbību (skaita 6s). Ja virs 100x/min.- & ir N elpošana, pārtrauc ventilāciju. Ja
60-100 (80)x/min.- turpina ventilāciju & netiešo sirds masāžu, ja nepaātrinās- 0.01%
adrenalīnu i/v, e/t (endotraheāli) 0.1-0.3 ml/kg. Ievada ātri, drīkst atkārtot pēc 5 (3) min.
Tas pats, ja sirdsdarbība zem 60x/min. Citi mdm: ja j-dz. ir nomākta elpošana dēļ
narkotikām, ko lietolusi māte ~4h pirms dzemdībām, lieto Naloksonu 0.1mg/kg i/v, e/t
ievada ātri, var arī i/m, s/c, var atkārtot katru 2.,3.min. Dopamīns- 5mkg/kg/min. Ilgstošas
infūzijas veidā ar perfuzoru, jākontrolē sirdsdarbība, spiediens. Jakoriģē arī metabolie
traucējumi- NaHCO3 4.2%2-4ml/kg, ja pH zem 7.2. Ievada lēnām, tikai labi ventilētiem
j-dz. Šķidruma apjoma atjaunotāji: asinis, 5%albumīns, fizioloģiskais. Deva- 10ml/kg i/v,
ievada 10min.laikā. Diskusija, kad jāpārtrauc reanimācija, pēc Zviedriem: 1)ja 20min.
pēc veiktajiem pasākumiem nav sirdsdarbība, elpošana, pulsācija. 2)pēc 45min., ja ir
sirdsdarbība, bet nav elpošana. Perinatālās asfiksijas sekas: elpošanas sist- aspirācijas sy;
surfaktanta nepietiekanība, attīstās hialīno membrānu sl-ba; plaušu tūskas sy; plaušu
hipertensija; plaušu asiņošana. CNS- as.izplūdumi smadzenēs; smadzeņu tūska; krampji;
hipoxiski išēmiska encefalopātija (HIE). Kardiovaskulārā sist.- miokarda glikogēna
izsīkums; kardiogēns šoks; persistējoša fetāla as-rite; miokarda īšēmija, nekroze.
Urīnizvades sist.- vāja as-rite nierēs= oligūrija; ak. nieru kanāliņu, garozas nekroze;
urīnpūšļa hipotonija. K-z.trakts- čūlaini nekrotiskais enterokolīts, var perforēt. DIK. Šoka
aknas.
Dvīņi 1:85, trīņi 1:852, četrīši 1:853, ja lieto mākslīgo apaugļošanu, ovulācijas
stimulāciju. 2/3 divolu dvīņi, 1/ vienolu. Divolu – bihoriāli, biamniāli, var būt placentas
tik tuvu,ka izskatās kā saplūdušas. Vienolu dvīņi: apaugļota olšūna ar diviem kodoliem,
vai drostalošanās stadijā embrionālās šūnas sadalās 2 daļās un no katras attīstās embrijs.
Var būt bihoriāli - biamniāli, monohoriāli – biamniāli. 1% monohoriāli, monoamniāli.
Daudzaugļu grūtniecības gadījumā perinatālā mirstība 10-15%, lielāka kā populācijā.
Priekšlaicīgas dzemdības ar svaru < 2500 g 80 – 90%. Perinatālā mirstība 2. dvīnim 50%
> nekā 1. Attīstības traucējumi auglim 6-10% biežāk nekā vienaugļu gr. Daudzaugļu
grūtniecība – augsta riska. Dg: *Ja grūtniece dzimusi daudzaugļu grūtniecībā, ja iepriekš
bijuši dvīņi, ovulācijas stimulācija lielāks riska. Palpējot satausta vismaz 3 lielas daļas.
Augļa kustības dažādās vietās. * paaugstināta augļa ktivitāte, *straujš mātes svara ,
*sirdstoņus dzird 2 vietās, * agrīna gr. hipertensija. *US, labāk ar vaginālo zondi. Svarīgi
vai vienolu vai divolu. *Dzemdes lielums (atšķiras sākot ar 25. gest.ned). Pirmais dvīnis
tas, kura priekšguļošā daļa zemāk. Var būt abi garguļā (90%), 1 garguļa, 1 šķersguļā, abi
šķērsguļā. Dif.dg: daudzūdeņainība, liels auglis, pūslīšu mola, sašaurināts iegurnis,
patoloģiska guļa (tūpļa guļa). Priekšguloša placenta. Attīstības traucējumi: Priekšguloša
izzudis dvīnis, viena augļa bojāeja, augļa retardācija, Siāmas dvīņi, poli- vai
ologohidramnion, dzemdes kakla saīsināšanās, priekšlaicīga amnija plīšana,
priekšlaicīgas dzemdības, nabas saites savīšanās, mātes saslimšanas: preeklampsija,
asiņošana, placentas priekšlaicīga atslāņošanās. Attīstības anomālijas - hidrocefālija,
sirds un asinsrites sistēmas traucējumi, Dauna sindroms, tikai 1 nabas artērija, hronisks
fetofetāls transfūzijas sindroms (FFT): monohorāliem un diamniotiskiem dvīņiem. Tam,
kas saņem – hipervolēmija, visceromegālija, hidrocefālija, polihidramnion. Donors vāji
attīstīts. 2. trimestrī letalitāte abiem 60-100%. Dzemdībās var būt akūts fetofetālās
transfūzijas sindroms, tad 1 vai abu augļu nāve. DG: US – resnāka nabas saite, 20% svara
atšķirības, viena augļa tūska. Parazitārs auglis – smagākā fetofetālā transfūzijas sindroma
izpausme, nav saiknes ar placentu, saņem asinis no otra dvīņa. Otram dvīnim kardiāla
insuficience, 50% nāve. Konjugēti dvīņi: ļoti reti, saauguši ar galvu un krūšukurvi.
Varnished twin – viena augļa bojā eja 1. vai 2. trimestrī. 20% gad. Dg. US. Otrs dvīnis
apdraudēts, jo asiņošana dzemdes dobumā, tromboplastiskais materiāls ieplūst otra augļa
organismā. Reatardācija: 15-30%. Ja svara diference starp abiem dvīņiem >20%. FFT
sekas. Poli- vai oligogohydramnion: FFT sekas, dvīnim akceptoram. Gestozes: 30% gad.
Uzskta, ka tā ir atbilde uz dvīņu grūtniecību – pārstiepta dzemde. Priekšlaicīgas dz. 40-
90%. Zems augļa svars. Antenatālā aprūpe: svarīgi agrīni diagnosticēt. US 16.-17. ned.
Bihoriāli vai monohoriāli. Bihoriāliem dvīņiem no 30. gest nedēļas US biometrija,
nestresa tests, dzemdes kakla sonogr. novērtējums. Monohoriāliem: no 28. ned. Ik 2 ned.
US biometrija, dzemdes kakla sonogr. novērtējums. Katru nedēļu nestresa tests. Ja
atšķirība masā >25%, tad doplera sonogrāfija.
Dzemdību vadīšana: bieži otrajam dvīnim nepareiza guļa. Pēc I augļa piedzimšanas II
draud asfiksija, jo sāk atslāņoties placenta, savelkas dzemdes sienas, iestājas dzemdību
darbības vājums. Var draudēt dzemdes plīsums, atoniska asiņošana. Pagarināts 1. periods,
saīsināts 2. periods, jo dzimst mazs auglis. Pauze 20-30 min. II dvīnim nav 1. perioda.