06.09.2011.

Augjo un dzio elpceu infekcijas.

Respirator trakta vrusinfekcijas ir biek rstu prakses problma. Sevii biei sastopamas un ar bstamas ts ir cilvkiem ar smagu promorbdo fonu (t.i. ja ir fon slimbas, piem., astma, celiakija u.c.)

Izir: Augjo elpceu infekcijas, kas rada iekaisumu rkl (faringti, tonsilti u.c.), deguna dobumos (rinti, sinusti) un balsen (laringti, Krupa sindroms u.c.) Dzio elpceu infekcijas (bieks) - akts, hronisks bronhts, obstruktvs bronhts, bronhiolts - pneimonijas

stais Krups.

Corynebacterium diphtheriae izsaukts balsenes iekaisums. Citas krupa formas tiek apzmtas k krupa sindroms jeb pseidokrups.

Raksturgs krupa sindroma pazmes: balss aizsmakums sauss, rejos klepus inspirators stridors

Krupa sindroma klniskie varianti: virls krups (akts subglotls laringts, akts virls (vai vitls?) laringotrahets) recidivjos krups (spazmatiskais krups) maligns laringotraheobronhts (bakterils trahets, pseidomembranozs laringotraheobronhts

Virls krups.
Biek krupa forma. Vecums biek brni (6.mn.-5.gadi), retk (18.-25.gadi) Etioloija: paragripa 1-3 tips (70%) RSV (10%) AD, gripa A un B, masalas (reti)

Simptomi: Pks skums, prsvar nakts stunds Balss aizsmakums Rejos klepus Inspirators stridors (pie fiziskas slodzes vai miera stvokl) Dienas laik simptomi mazins, bet nakt to intensitte pieaug Saslimanas ilgums 3-7 dienas Apmram 10-15% brnu dzves laik saslimst ar virlu krupu

Spazmatiskais krups.
Recidivjos krupa sindroms (3-50 epizodes) bez vrusinfekcijas izpausmm. Nakts laik pka, slaicga elpceu obstrukcija. Biei konstat elpceu hiperreaktivitti. Daudzos gadjumos attsts bronhil astma. o krupa formu biei apzm k balsenes astmu.

Maligns laringotraheobronhts.
Reta, bakterils etioloijas saslimana (S. Aureus, haemophilus influence, retks streptococcus pn.). Raksturojas ar strutainu elpceu gotdas iekaisumu, pseidomembranoziem aplikumiem. 5-10% gadjumu saslimana var noritt letli.

Krupa sindroma diagnostika:

Anamnze (vai ir potts, kontakts ar infekciju u.c.) Raksturgs klnisks izpausmes Objektv atradne (vai ir apsrtis kakls, aplikums, netie un tie balss saiu apskate) Krupa simptomu gadjum jaundzimu vecum, k ar brniem ldz 6.mn. ir jizvrt citas slimbas iespjas.

Ja krupa simptomi ilgk par 7.dienm indikcijas endoskopiskai izmeklanai Diferencil diagniostika:
Epiglotts Balsenes, rkles, trahejas sveermenis Peritonsilrs, retrofaringels abscess Subglotla hemangioma Balsenes cistas Balsenes difterija Iedzimts stridors

rstana.
1. Brnam draudzgas apkrtjs vides nodroinana (vdintas telpas, viegli sagremojams uzturs u.c.) Virla un spazmatiska krupa gadjum medikamentoz rstana ir vienda aundabgi noritoa laringotraheobronhta gadjum pielieto antibiotius 2. Simpatomimtii epinefrns (pie laringta), adrenalns Farmakokintisk iedarbba: - Stimul asinsvadu sieniu gluds muskulatras receptorus - Mazina vazokonstrukciju un iekaisus gotdas tsku. Ievadot medikamentu topiski (sprauslas inhalators), t iedarbba ir tra un ilgst 2-3h. Inhalcijas jveic atkrtoti diennakts laik. Epinefrna deva netiek preczi aprinta un ermea masu. T skuma deva ir 0.25ml brniem mazkiem par 20kg un 0.5ml lielkiem par 20kg, ataidot ar 3ml 0.9% NaCl. L-adrenalns (?) (1:1000) 0.5ml/kg ataidot ar 3ml 0.9% NaCl.

3. Sterodi - Mazina gotdas tsku, iekaisumu - Samazina intubcijas nepiecieambu - Ievades veids i/v, i/m, p/o, p/r, lokli preparti: Deksametazons 0.6mg/kg i/v, p/o 0.15-0.2mg/kg Prednizolons 3-5mg/kg i/v, p/o 1.mg/kg Lokla asteroda ievade ar sprauslas miglotju Budenozds 0.25-0.5mg divas reizes diennakt 4.

Adekvta perorla vai parenterla hidratcija Skbeka dotcija caur masku vai deguna kanilm, ja skbeka saturcija mazk par 93% Nodroint adekvtu deguna elpoanu rinta gadjum anemizjoi (?) deguna pilieni Attstoties respiratorai dekompenscijai intubcija

Obstruktvs bronhts.

(bronhiolts norit smagk tas ir brniem ldz 2.g.v., bronhts ir virs 3.g.v.) Obstruktvs bronhts akts, prsvar vrusu infekcijas radts, perifro bronhu un pronhiolu iekaisums. Inficans ce gaisa pilienu infekcija.

Patofizioloija. Infekcija ir bronhiols un skropstiepitelija ns nu nekrotizans un bojeja ar sekojou bronhiolu lmena obliterciju Submukozas (zemgotdas0 tska Paaugstinta gotu sekrcija

Visi mintie faktori rada kritisku sko elpceu saaurinanos un obstrukciju. Etioloija: RS vruss (85%) Adenovruss Paragripa

Gripas vruss Enterovruss Mycoplasma pneumoniae Chlamydia pneumoniae

Obstruktva bronhta un bronhiolta diagnostika

Visprjie simptomi: Agrnas pazmes k pie augjo elpceu infekcijm iesnas, klepus, subfebrila temperatra Vienas ldz divu dienu laik attsts apakjo elpceu iekaisums (t.i. sko bronhu iekaisums)

Objektv atrade: Tahipnoe (patrinta elpoana) Ekspiratora aizdusa Tahikardija Simetriski, difzi krepitjoi, burbuojoi un pkstoi proki

Attlu diagnostika (rentgens dads projekcijs)

Laboratorisk diagnostika Virusoloisk izmeklana IF (rezulttu var iegt 30min laik, jtba 87-91%, specifiskums 96-100%) Klnisks analzes Asins gzu sastvs smagiem pacientiem

Riska grupa smagi obstruktva bronhta norisei: Iedzimtas un iegtas sirdskaites Bronhopulmonla displzija Nelabvlgs prombodaijs fons (cukura diabts, adipozitte u.c.) Pacienti ar iedzimtu vai iegtu imndefictu (ieskaitot transplanta recipientu)

rstana Pirmshospitalizcijas aprpe Neatliekams paldzbas nodaas aprpe Stacionr paldzba Pchospitalizcijas aprpe

Pirmshospitalizcijas aprpe Elpoanas pieples novrtana Skbeka saturcijas izvrtana Kardiorespirator novroana Minjums dot bronhodilattoru Japrina nepiecieamais idruma daudzums Prettemperatras zles, ja >38.5C

Neatliekams paldzbas nodaas aprpe Pacientam jnodroina maksimls komforts Kardiorespirator monitorana Pulsa oksimetrs (palgldzeklis hipoksijas novrtanai) - SO2 mazks par 94% elpojot istabas gaisu, pievadt mitrintu O2 sekot adekvtai pacienta orlai hidratcijai vlams izolt pacientus ar RS infekciju no riska grupas slimniekiem, kuriem vartu smagi noritt saslimana antibakterila terapija nav indicta, ja nav pievienojusies bakterila infekcija (leikocitoze, paaugstints CRO, drudzis, toksisks izskats, pozitvas bakterils kultras) medikamentoz terapija (prsvar bronhodilatatori, atkrpotji, krpu dintji

Ierosints vadlnijas stacionanai: SO2 mazks par 94% pc saemts terapijas Respiratorais distress Apnoe (elpoanas apstans) Smags premorbdais fons (dekompenscijas pazmes kardiovaskulr sistm u.c.) Kardiopulmonla pamatsaslimana vai imnsupresija

Kritriji izrakstanai no stacionra: Nav respiratora distresa elpoanas frekvence Nav ribstarpuy ievilkans miera stvokl Nav cianozes Nav kardiopulmonlas mazspjas pazmes (piem., tskas, sacts, pleirts) Adekvta hidratcija (pats spj dzert) Spja saemt idrumu caur muti bez grtbm Adekvta pacienta ldzestba rstanai

Pc-stacionra aprpe Beta2 agonisti nozmti caur krjtelpu vai miglotju, ja bijis pozitvs efekts lietojot tos stacionr (apmcot pacientu) Pacienta izgltoana Nozmto medikamentu lietoana Morls hidratcijas uzturana Temperatras kontrole Tabakas dmu un citu kairintju izslgana Slimbas prneanas iespju samazinana

13.09.2011 Diferencil diagnostika Bakterila un virla pneimonija Atipiskas pneimonijas (Mycoplasma pneumoniae, Chlamydia pneumoniae) Aspircijas pneimonija Bronhil astma Gastroezofagls atvilnis Kardila patoloija Lobra emfizma Cistisk fibroze (mukoviscidoze)

Medikamentoz rstana (standartterapija) Beta2 agonisti (medikamenti un devas ir analogas bronhils astmas terapij) - Albuterols (Ventalns, Salbutamols) pielieto miglotju 5mg/ml (2.5-5mg) katras 20min, atkrtot 3x, tad 1-1,5ml katras 1-4 stundas pc nepiecieambas - Atrovents (Ipratropija bromds, antiholnerisks bronhodilatators) ir antisekretoras pabas. Lietojot lokli nomc gotu sekrciju. Kortikosterodi - Prednizons 2mg/kg p.o. skotnji, pc tam 1mg/kg/diennakt sadalot devu divm reizm, bet neprsniedzot 60mg/diennakt 3-10 dienas, samazinot sevu pakpeniski - Prednizolons 3-5mg/kg ik 8 stundas i/v Preparti, kas nomc vrusu replikciju ns, kavjot RNS un DNS sintzi - Ribavirns var pielietot pacientiem ar augstu riska pakpi (terapija oti drga, klniskie paskumi nav prliecinoi, inhaljam Ribavirna lietoana var izsaukt elpoanas funkcijas krasu pasliktinanos) Skbeka dotcija caur masku vai deguna kanilm, pc nepiecieambas idruma balansa uzturana Antibakterila terapija pc nepiecieambas

Prognoze: Lielk daa atveseojas bez komplikcijm Bronhiolts var bt astmas riska faktors Letalitte 1-2% no visiem hospitaliztajiem un 3-4% ar kdu no plauu vai sirds patoloijm Mehniska ventilcija ir nepiecieama 3-7% no staciontajiem

Pneimonija.

Patoenze: Ieelpojot augjos elpceos rezidjou mikrofloru (mikroaspircija) (Strep. Pneumoniae, Haemophilus influenzae, Gr- baktrijas) Personas, kam ir ranas traucjumi aspircija ar kua saturu u.c. (anairobs mikrofloras abscedjoa pneimonija) Gaisa pilienu ce no cita cilvka (gripa, CMV, tuberkuloze u.c.) Ar infictu gaisu (kondicionanas iekrtas, gaisa mitrinanas dens tvertne Legionella, Aspergillus) Personm ar imndefictu Hematogn ce no citiem orgniem (sepse, osteomielts u.c.)

Pneimonijas defincija - plauu parenhmas iekaisums Raksturojas ar: Eksudatvu procesu alveols Un intersticilos audos

Klasifikcija: Pc rtg atradnes Pc etioloijas Atkarb no vietas un apstkiem, kdos persona ir saslimusi

Klasifikcijas mris ir paldzt atbildt uz jautjumu k rstt? un tas ir: Antibiotikas terapijas taktika rstniecbas papildpaskumi Diferencil diagnostika Nepiecieamais papildus izmekljumu plns

Pneimonijas klasifikcija atkarb no vietas un apstkiem, kdos saslimis: Sadzv iegta pneimonija (SIP) Hospitl iegta pn. (HIP) Pansiont iegta pn. Aspircijas pn. Imnkompromitta saimnieka pn.

SIP etioloija:
Baktrijas (Strept. Pneumoniae, Mycoplasma pn., Chlamydia pn., S. Aureus, Legionella, E.Coli, anaerobs baktrijas u.c.) Riketsijas (Coxiella burnetii izraisa Q drudzi) Vrusi (A tipa gripas vruss, paragripas vruss, adenovruss, hanta vrusi) Sntes (candida, aspergillus) Vieni Helminti (ascaris lumbricoides u.c.)

SIP klnika
Tipiskos gadjumos pn. Skas ar: Drudzi, drebuiem, strauju temperatras kpanu ldz pat 39-40C Spm krts Sausu klepu Nereti ir elpas trkums Izteikts nespks Galvas spes

Atipisks pn. Gadjum raksturga: Neliela (subfebrila) temperatra Nespks Svana Progresjos elpas trkums Atirgi ir mikrobi, kas ts izraisjui

HIP
Skas pc 48-72h pc iestans stacionr. Biekie ierosintji ir Gr- njias (Klebsiella, Legionella, E. Coli, Proteus, Pseudomonas, S. Aureus) Ar HIP saslimst 0.501% hospitalizto slimnieku (23-30% no intensvs terapijas nodaas slimniekiem)

Pansiont iegta pn.

Biekie izraistji: Strep. Pneumoniae, Gr- njias (Klebsiella, Legionella, E.Coli, Proteus, Pseudemonas), anaerobs baktrijas

Aspircijas pn.
Saslimst personas ar: Aspircijas traucjumiem Ranas traucjumiem

Biek izraisa anaerobs baktrijas

Imnkompromitta saimnieka pn.

Saslimst personas ar: Iedzimtu amaglobulinmiju Ja saem imioterapiju Ar iedzimtu imndefictu Asplniju vai hiposplniju

Biekie ierosintji Klebsiella, Strep.pneumoniae, H. Influenzae

Pneimoniju pc norises (gaitas) izir:

Aktu Subaktu Hronisku

Nosacti izir:
Primrs pn. attsts ldz tam relatvi vesel organism Sekundras pn. attsts uz kda plauu un bronhu vai visprjas organisma slimbas fona, kas veicina pn. Attstbu

Klniski rentgenoloisk klasifikcija: Lobra pn. (krupoza pn.) Perkpneimonija (bronhopneimonija) Intersticila pn.

Lobrai (krupoza pn.) raksturgs: Veselas daivas (lobus) vai par vairk daivu relatvi viendabgs aiznojums Parasti ar bakterilu etioloiju Smagu, aktu norisi Patoentiski process skas un izplats alveols

Bronhopneimonija:
Atsevis vai multifokls, no bronhiolas izejos perklis Izplats peribronhili pa interstciju audiem uz alveolm Iekaisuma perki nelieli (1-10mm), var saplst

Etioloija: - Vrusi (RS, paragripa, adenovruss u.c.) - Atipiski izsaucji (mikoplazma, hlamdija)

Virlas bronhopneimonijas
Gadalaiks rudens, ziema Prneanas ce gaisa pilienu inf.

Klnika:
Skums akts, visprjie simptomi sagurums, pazeminta apette, subfebrila temperatra Manifestjas augjo un dzio elpceu infekcijas simptomi iesnas, spes kakl u.c. Auskultatv atrade daudzveidga (nav troku u.c.)

Atipisks pneimonijas ...(?) Klnika:

Visprjie simptomi subfebrila vai febrila temperatra, nespks, mialijas (?) Augjo un dzio elpceu infekcijas pazmes (skotnji sauss, neproduktvs klepus, var bt bronhu obstrukcija) Nerespiratorisks izpausmes - Izsitumi (makulo-papulozi, eritnveida) - Gastrointestinlais trakts nespecifiski simptomi (slikta da, vemana, caureja, var bt paaugstinti aknu fermenti) - Kaulu loctavu sistma (prejos lielo loctavu iekaisums) - Nervu sistma (meningts, encefalts, cerebellts) - 3-5% slimniekiem ir das izpausmes

Diagnostika:
Anamnze Klnika Rtg izmaias plaus Laboratoriskie izmekljumi (asinsaina, CRO, IF, seroloisk izmeklana)

Rtg izmeklana: Atipiskas pn. - Prsvar intersticils bojjums - Prsvar alveolrs bojjums - Intersticils bojjums
Virlas bronhopneimonijas - Atsevii vai multifokli maza izmra perki

Diagnozes formulana:
Etioloija Klnisk aina (ar sarejumi un komplikcijas) Lokalizcija Smaguma pakpe Gaita

Galg klnisk diagnoz vlams precizt ierosintju, piem.: Akta Labs augdaivas Smaga abscedjoa (klebsiella pn.) pneimonija vai Labs augdaivas Smaga abscedjoa (klebsiella pn.) pneimonija ar ieilguu gaitu

Diferencildiagnostika
Simptomi vecums gaita ermea temperatra bronhu obstrukcija infiltrts izsvdums pleir leikocitoze CRO virls atipisks pn. visi vecumi pakpen.sk mreni paaugstinta biei perku intersticila reti mreni paaugstinta mreni paaugstints bakterilas pn. visi vecumi oti akta augsta parasti nav segmentra, lobra biei izteikti paaugstinta izteikti paaugstints

rstana (simptomtiska, etimoloiska, profilaktiska):

Simptomtiska - Pietiekoi perorla un/vai parenterla hidratcija - ermea temperatras normalizana - Pavadoo slimbu rstana - Ja skbeka saturcija zem 94%, tad skbeka dotcija caur masku vai deguna kanilm Etioloiska - Gripa (amantadns, rimantadns, oselatamivrs) - Herpe simpleks (aciklovrs) - CMV (ganciklovrs) - Adenovruss, rinovruss, RS, paragripa (specifiskas terapijas nav) - Atipiskas pn. (antibiotii makroldi)

Perorlie penicilni ir efektvi pret gr+ kokiem. Biei izvles preparti ir orlie cefalosporni (pirms paaudzes) (cefalexin, cefadroxil, cefradine, cefaclor) Pret penicilnrezustentm baktrijm (S. Aureus, enterobacteriaceae, B laktamzes pozitvu Haemophilus influenzae): Amoksicilns/klavulnskbe (875mg/125mg 2x dien Fluorhinoloni ciprofloksacns (500mg 2x dien) (bet indgs brniem ldz 14g.v. un 60kg)

Antibakterila terapija pie SIP u.c.: Pirmreizja a/b terapijas nozmana tuvk gada laik: Makrolds (eritromicns, azitromicns, klaritromicns)

Vai doksicilns

Atkrtota a/b terapijas nozmana tuvk gada laik: izslgt ts paas grupas preperta nozmanu monoterapija ar respiratoro flothinolonu (moksifloksacns u.c.) jaunais makrolds (azitromicns, klaritromicns) un amoksicilna liela deva (1.0 3x dien) jaunais makrolds un amoksicilns/klavulnskbe liel dev (2.0 2x dien)

profilaktiskie paskumi aktva imunizcija (gripai, masalm u.c.)

Bronhil astma.

t.i. hroniska elpceu iekaisga slimba Iekaisuie elpcei ir hiperreaktvi jeb hipereriski t.i. bronhu sienias ir pietkuas un apsrtuas. To iekaisums izraisa paaugstintu jtbu pret dadiem rjiem kairintjiem, k rezultt tie saaurins. Gaisa plsma tiek ierobeota bronhobstrukcijas, gotu un pastiprinta iekaisuma d.

Riska faktori
alergni - mjas putekrce gultas piederumos, pakljos, ar audumu polsterts mbels - dzvnieki ar apmatojumu - tarakni - ziedputeki - peljumi - tabakas dmi - gaisa piesrojums - prtikas produkti - miski kairintji un zles (aspirns, beta blokatori) elpceu (vrusu) infekcijas fiziska slodze smagi emocionli prdzvojumi (psiholoiski) iedzimtba

Astma var attstties jebkur vecum, bet visbiek t attsts pirmajos 10 brna dzves gados. Zni slimo 2-3x biek k meitenes.

Klnika (skum simptomtiska, saists ar sdzbm par):

klepus epizodm (it pai nakts vai agri no rta) atkrtotm skanm elpas trkums un smaguma sajta krts

Astmas lkmes laik:

slimniekam sk trkt elpa (mazo bronhu spazmu d) ir apgrtinta izelpa lkmes var pavadt spcgs klepus ar vai bez krpm (raksturgs nakts vai agri no rta) subjektvi rodas spiedoa sajta kru kurv, saistta ar vajadzbu pc gaisa un vlans dzii elpot.

Objektvi izklausa:
kstous, pkstous, spastiskus trokus krts ar pagarintu izelpu dakrt troki saklausmi tikai pie sevii dzias izelpas lkmju bieumu un smagumu veicina ldztekus noritoas infekcijas un to komplikcijas (rinosinuti u.c.)

Bronhils astmas lkmes ilgums var bt dads:

pris mintes pusstundu stundu un ilgk

Ieilgusi astmas lkme var radt t saucamo astmatisko stvokli, kas ir dzvbai bstama komplikcija, jo:
stipri traucta elpoana un radus ievrojamas novirzes asins gzu sastv

Jpievr uzmanbu, ja mainjies bronhils astmas lkmju:

raksturs izraistji ilgums ja lkmes nepadodas ierastajai rstanas shmai

Diagnoze (anamnze, objektv atradne, instrumentlie izmekljumi): anamnze - klepus (pai nakts) - atkrtota skana, kstana - apgrtintaq elpoana - atkrtota smaguma sajta krts - aleriskas reakcijas - asins radiniekiem ir (vai bijusi) bronhil astma, aleriskas das slimbas u.c.
27.09.2011

objektv atradne
(Skana augstu tou svilpjoas skaas pie izelpas) Simptomi pards vai pastiprins nakts un to d pacients pamostas. Simptomi pards vai pastiprins nonkot saskarsm ar riska faktoriem. Atgriezeniski (reversibli) un maingi gaisa plsmas ierobeojumi, ko pierda spirometrijas: - FEV1 un FVC - Tifno tests (ar ventalnu) - Vai izelpas maksimumplsmas (PEF) mrjumi Ja lieto izelpas maksimumplsmas mrtju, par astmu btu jdom, ja iegts kds no iem rdtjiem: PEF palielins vairk k par 15% 15-20min laik pc tras darbbas beta2 agonista inhalcijas PEF samazins vairk k par 15% pc 6min ilgas skrieanas vai cita fiziska trenia PEF vari vairk k par 20% saldzinot rta mrjumu tli pc piecelans ar mrjumu pc 12 stundm pacientiem, kas saem bronhodilatatorus (un vairk k par 10% pacientiem, kas nesaem bronhodilatatorus)

Instrumentlie izmekljumi
Kru kurvja rentgens Laboratoriskie rdtji (iekaisuma rdtjus, skbju/srmu ldzsvars u.c.)

Pc smaguma pakpes: Smaguma pakpes vari atkarb no indivda, t ne vienmr saistta ar simptomu bieumu
vai persistenci, un laika gait tam paam indivdam var mainties

rstanas metode jizvlas arkarb no smaguma pakpes dienas simptomi

1.pakpe intermitjoa astma

nakts simptomi

<1x ned 2x ned Lkmju starplaik simptomu nav. PEF ir normas robes 2. pakpe - viegla > par 1x ned, bet < >2x mnes par 1x dien. Lkmes persistjoa astma var ietekmt aktivitti 3. pakpe vidji Katru dienu. Lkmes >1x ned smaga persistjoa var ietekmt aktivitti. astma Fiziska biei 4.pakpe smaga Pastvg. aktivitte ierobeota persistjoa astma

PEF vai FEV1 un PEF maingums 80% un <20% 80% un 20-30% 60-80% un >30% 60% un >30%

Ja ir vismaz viena attiecgs smaguma pakpes pazme, tas ir pietiekami, lai pacientu ierindotu aj kategorij Pacientiem ar jebkuras pakpes astmu pat intermitjoas astmas gadjum var bt smagas lkmes.

Astmu var rstt un kontrolt, td visiem pacientiem iespjams:

Novrst traucjous astmas simptomus nakt un dien Novrst nopietnu lkmju raanos Izjust minimlu vai ar nemaz neizjust nepiecieambu pc glbanas inhalatoriem Dzvot pilngu, fiziski aktvu dzvi Saglabt normlu plauu funkciju vai ar tuvu normai

rstana: astmas rstan nepiecieana pacienta un veselbas aprpes specilista partnerba jeb
ldzestba

mris ir sniegt pacientiem prasmi kontrolt savu astmas stvokli veselbas aprpes
specilistu vadb

rstanas 6 pakpju programma:

apmct un veicint pacientu ldzestbu astmas rstan novrtt un uzraudzt astmas smaguma pakpi izvairties no riska faktoru iedarbbas izveidot individulu rstanas plnu ilgtermia terapijai brniem (un pieauguajiem) izveidot individulus rstanas plnus astmas lkmju kupanai veikt regulru dispansera rstanu

Astmas sekmgas rstanas mri ir di:

minimli simptomi, t.sk. nakts simptomu, vai ar simptomu nav nemaz minimlas astmas lkmes vai uzliesmojumi nav rpuskrtas vizu pie rsta vai slimnc minimla nepiecieamba pc glbanas inhalatora fiziskas aktivittes un trenii bez ierobeojumiem plauu funkcija tuvu normai minimli medikamentu blakusefekti vai to nav nemaz

1.daa Apmct un veicint pacientu ldzestbu astmas rstan

Pacientam japzina: riska faktorus medikamentu pareizu lietoanu atirbu starp rstjoo (kontroljoo) medikamentu un glbanas inhalatoru iespju paiem uzraudzt savu stvokli, vadoties pc simptomiem un PEF rdtjiem medicnisks paldzbas saemanas iespjas

Astmas rstanas pln jiekauj: profilaktiskie paskumi ilgtermia kontrolei - astmas riska faktori, no kuriem jizvairs - medikamenti ikdienas lietoanai darbbas soi lkmju kupanai 1. atpazt astmas stvoka pastiprinanos pastiprints klepus, smaguma sajta krts, skana, apgrtinta elpoana, miega traucjumi 2. PEF pazeminans zem persong labk rdtja, neraugoties uz medikamentu pastiprintu lietoanu - Astmas rstanas saasinans gadjum glbjoo medikamentu uzskaitjums, devas un apstki, kad ir jlieto - Kad un k meklt prof. paldzbu a) Japraksta astmas lkmes pazmes b) Jpreciz iespjams paldzbas saemanas vieta, rstjo rsta komunikcijas iespjas, tlrua nr.

! Apmcbas metodm jbt piemrotm konkrtam pacientam!

2.daa Novrtt un uzraudzt astmas smaguma pakpi

Uzraudzbas proces ietilpst simptomu periodiska prbaude un pc iespjas biei plauu funkcijas mrjumi: Spirometrija katr rsta apmekljuma laik - Novrt terapiju un pc vajadzbas kori to - PEF mjas apstkos, ja tas virs 80% no labk persong rdtja, tad kontrole ir sekmga Regulra vizte reizi 1-6 mneos ir btiska, pat tad ja astma ir nostabilizjusies

3.daa Izvairties no riska faktoru iedarbbas

Specifiska imnterapija Primr profilakse

4.daa Izveidot ilgtermia rstanas plnus terapijai brniem (un pieauguajiem)

Pakpienveida pieeja Kontrolta astma Medikamentu izvle - rstjoie (kontroljoie) kas aizkav simptomu skanos - Atvieglojoie medikamenti kas iedarbojas tri, okupjot lkmi un atvieglojot simptomus

Inhalcijas medikamenti atzti par labkajiem, jo tiem ir lielks terapeitiskais indekss zles liel koncentrcij tiek tiei ievadtas elpceos, nodroinot spcgu terapeitisko efektivitti, bet nelielus sistemtiskus blakusefektus.