Žečpospolita

- Polijas un Lietuvas
muižnieku republika
 Cēloņi
• 14. gs. Lietuvas lielkunigaitija sāka tuvināties
Polijas karalistei (abām kopīgs valdnieks),
pavisam strauji tas notika 16. gs. gan kultūras,
gan politiskajā jomā, palielinoties jaukto laulību
skaitam starp dižciltīgajām muižnieku dzimtām.
• Lietuva bija katoliska valsts un savienībā ar
Polijas katoļiem cerēja rast pretspēku
pareizticīgajiem.
• Polija uz Lietuvas rēķina cerēja paplašināt
savus valdījumus austrumu virzienā.
• Žečpospolita ir Polijas - Lietuvas ūnija jeb –
kā vēl to dēvē – Abu Nāciju republika.
• Vairākus gadsimtus ietekmēja Latvijas,
Lietuvas, Polijas un A-Eiropas vēsturi.
• Interesanta vēsturniekiem:
4) bija viena no lielākajām Eiropas valstīm
(tajā ietilpa: Lietuvas lielkunigaitija, Polijas
karaliste, Prūsija un daļa Livonijas),
5) savdabīga mentalitāte un izpratne par
brīvību.
• Valodas – latīņu un poļu. Lai gan virsslānis
lepojās ar lietuvisko izcelsmi, šī valoda netika
lietota nevienā oficiālajā jomā.
• Kopīgs karalis, divpalātu seims (Krakovas un
Viļņas), naudas sistēma, ārpolitika,
likumdošana.
• Tipiski agrāra valsts. 16. gs tika īstenota
valaku reforma. Zeme tika sadalīta valakās
(21-22 ha lieli zemes gabali). Tas veicināja
dzimtbūšanu.
 Vēsture
• Kopīgais Seims Ļubļinā, Polijā 1569. gada 1.
jūlijā parakstīja ūnijas aktu par kopīgas
federatīvas valsts - Žečpospolitas izveidi.
• Pilnīga saplūšana tā arī nenotika, tika saglabāti
atsevišķi valstiskuma elementi (valstu kases,
likumi, robežas, iekšējā administrācija).
• Par valsts varas galveno institūciju tika
izveidots Seims, ko vēlēja muižnieki, kas spēja
pierādīt savu dižciltību.
• Svarīgus jautājumus atsevišķos rajonos lēma
seimiki – vietējo muižnieku sapulces.
 Valstī pastāvošās problēmas
• Centrālā vara bija vāja, pateicoties
neskaitāmajām tiesībām, kas savulaik tika
dāvātas muižniekiem.
• Daudzus valstiski svarīgus jautājumus izlēma
magnāti jeb varenākie muižnieki, un karaļa
ietekme arvien mazinājās.
• Katras karaļa vēlēšanas izraisīja sadursmes
konfederāciju jeb muižnieku grupējumu starpā.
• Par Žečpospolitas valdniekiem nereti kļuva
dižciltīgi katoliski ārzemnieki.
• 1652. gadā Seimā pieņem veto tiesības. Tās
paralizē valsts pārvaldi, jo viens deputāts
var nobloķēt seima lēmumus.
• Muižnieki baidījās zaudēt neierobežoto
brīvību un baidījās no absolūtisma,
muižnieku vidū valdīja anarhija un patvaļa.
• Nelabvēlīgs ģeopolitiskais stāvoklis.
• Reliģiskā daudzveidība. Tika izveidota
uniātu baznīca – pareizticīgo un katoļu
baznīcu ūnija.
• Etniskā daudzveidība – baltkrievi, ukraiņi,
krievi, tjurki, vācieši, latvieši, ebreji, igauņi.