.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Laboratorijas darbi priekšmetā „Būvmateriāli”

2.laboratorijas darbs
"Akmens materiāla tilpummasas, ūdensuzsūces un porainības noteikšana"

Iesniegts __.10.2017
e-pasts:kristapsgrinbergs1981@gmail.com

Pārbaudīja: asoc.prof. A. Šteinerts

Izstrādāja:Kristaps Grīnbergs
Matr.Nr 9916021.

2017. gads Jelgava

Darba teorētiskais pamatojums.

Par materiāla tilpummasu sauc materiāla tilpuma vienības masu dabīgā stāvoklī, t.i.-ieskaitot
poru un tukšumu aizņemto tilpumu.
Par materiāla tilpummasu bērumā (vai bēruma tilpummasu) sauc dispersa materiāla (smilts,
šķembas, cements) masas attiecību pret aizņemto tilpumu, ieskaitot starpgraudu tukšumus.

Materiāla tilpummasu nosaka, lai varētu noteikt citas materiāla tehniskās īpašības, pemēram,
porainību, siltumvadītspēju u.c.
Tilpummasu mēdz dēvēt arī par materiāla blīvumu, vidējo blīvumu vai šķietamo blīvumu.
Materiāla tilpummasu pieņemts apzīmēt ar γ, bet tilpummasu bērumā ar γ 0.
SI sistēmā tilpummasas mērvienība kg/m3, tāda pati, kā blīvumam. Tiek izmantotas arī
atvasinātās mērvienības g/cm3 un kg/dm3(kg/l), kā arī tn/m3.
Materiālu tilpummasu nepieciešams zināt, lai noteiktu būvkonstrukciju masu un konstrukciju
radīto pašsvara slodzi.
Materiāla tilpummasa ir atkarīga no vides apstākļiem-mitruma, t-ras u.c., tāpēc, lai iegūtu
viennozīmīgu īpašību raksturojumu, mērijumi jāizdara vienādos apstākļos, kas noteikti
attiecīgajā standartā. Akmens materiāla tilpummasu nosaka pie t-ras 20±2 0C, paraugiem, kas
izžāvēti līdz nemainīgam svaram pie 105-1150C t-ras.
Relatīvi vienkārši ar ģeometrisko metodi ir noteikt beramu materiālu tilpummasu bērumā un
regulāras formas akmens materiāla parauga tilpummasu, bet, sarežģītāk ir noteikt neregulāras
formas parauga tilpummasu.

Regulāras formas parauga tilpummasas noteikšana

Tilpummasas noteikšanai nepieciešami vismaz 3 regulāras formas paraugi, ar mazāko šķautnes

izmēru 50mm. Parauga V aprēķina, nosakot attiecīgos ģeometriskos izmērus ar precizitāti
0,1mm. Mērīšanu veic ar bīdmēru. Paralēlskaldņa formas parauga katru lineāro paraugu
izskaitļo kā vidējo no trim mērījumiem-pa 2 savstarpēji paralēlām paraugu šķautnēm un vidū
starp tām. Cilindriskas formas d paraugiem, vidējo d izskaitļo no 4 mērījumniem-pa 2
perpendikulāriem mērījumiem abās cilindra gala plaknēs. Cilindra h izskaitļo kā vidējo no 4
mērījumiem.

Neregulāras formas paraugu tilpummasas noteikšana

Metodes pamatā ir Arhimeda likums, saskaņā ar kuru ķermenis, kas iegremdēts šķidrumā,
zaudē no sava svara tik, cik sver ķermeņa izspiestais šķidruma daudzums. Ja ķermenis tiek
iegremdēts H20, kura blīvums 1,0g/cm3, tad parauga svaru starpība gramos H20 un gaisā ir
parauga tilpums cm3.
Neregulāras formas paraugu γ noteikšanai, saskaņā ar standartu LVS EN 14617, izmanto
Arhimeda(hidrostatiskos) svarus. Parauga masai jābūt vismaz 300g. Sausu paraugu vispirms
nosver gaisā ar precizitāti 0,05g. Lai novērstu parauga ūdensuzsūci, to pārklāj ar parafīnu un
vēlreiz nosver. Pēc tam paraugu sver uz Arhimeda svariem. Zinot parafīna blīvumu (0,93g/cm 3),
var noteikt parafīna pārklājuma tilpumu un aprēķināt parauga tilpumu.
Tilpummasas noteikšanai var izmantot formulu:
m
γ = mp-mhid _ mp-m
kur: m - sausa parauga ρw ρp svars gaisā, g;
mp - ar parafīnu pārklāta parauga svars
gaisā, g;
mhid - parauga svars ūdenī, g;
ρw - šķidruma blīvums, g/cm3;
ρp - parafīna blīvums (0,93g/cm3).

No parauga parafinēšanas var izvairīties, izmantojot udenspiesātinātu paraugu. Šādu

paņēmienu bieži izmanto pildvielu graudu, pem., šķembu, tilpummasas noteikšanai. Iespējami 2
ūdenspiesātināšana paņēnmieni: paraugu uz 24h ievieto tvertnē ar ūdeni, vai aŗī 4h vāra. Šajā
gadījumā graudainā parauga V ir parauga svara starpība gaisā un uz hidrostatiskiem svariem.
Parauga masa ir jānosaka sausā ( izžāvētā līdz pastāvīgam svaram ) stāvoklī. Materiāla
tilpummasu ( parasti beramā materiāla tilpummasu graudā) nosaka pēc formulas:

m
γgr = mw - mhid

kur: m- sausa parauga svars gaisā, g;

mw - ūdenspiesātināta parauga svers gaisā, g;
mhid - parauga svars ūdenī, g.

Ja jānosaka tāda materiāla tilpummasa, kura ir nedaudz zem 1,0g/cm 3, tad, sagatavojot sausu
paraugu svēršanai uz Arhimeda svariem, tajā ieparafinē piesvaru-augsta blīvuma regulāras
formas ķermeni, piemēram, tērauda lodi. Tilpummasu šajā gadījumā izsaka pēc formulas:
m
γ = mp-mhid _ mp-m _ Vg
ρw ρp

kur: m - sausa parauga svars gaisā, g;

mp - ar parafīnu pārklāta parauga svars gaisā, g;
mhid - parauga svars ūdenī, g;
Vg - piesvara tilpums, cm3;
ρw - šķidruma blīvums, g/cm3;
ρp - parafīna blīvums (0,93g/cm3).

Mērījumu rezultātu apstrāde

Katra parauga tilpummasu aprēķina ar precizitāti līdz 1kg/m 3 (0,001g/cm3). Mērījumu rezultātu
aprēķina kā aritmētisko vidējo no vismaz 3 paralēlu paraugu mērijumiem, noapaļojot rezultātu
ar precizitāti līdz 10kg/m3 (0,01g/cm3).

Ūdensuzsūces un mitruma noteikšana

Par ūdensuzsūci sauc materiāla spēju uzsūkt un saturēt sevī noteiktu ūdens daudzumu.
Ūdensuzsūci raksturo ar materiālu poru aizpildītības pakāpi ar ūdeni.
Materiāla uzsūkto ūdens daudzumu var attiecināt vai nu uz tā masu, vai arī uz tilpumu. Tādejādi
izšķir ūdensuzsūci pēc tilpuma vai masas.
Ūdensuzsūci pēc masas Wm procentos nosaka, saskaņā ar formulu:
mw-m0
Wm = m0

kur: m0 - sausa parauga masa, kg;

mw - ūdenspiesātināta parauga masa, g.

Ūdensuzsūci pēc tilpuma Wv procentos nosaka saskaņā ar formulu:

mw-m0
Wm = V

kur: m0 - sausa parauga masa, kg;

mw - ūdenspiesātināta parauga masa, g.
V - parauga tilpums.
Materiāla parauga ūdenspiesātināšanai standarti nosaka dažādas metodes. Parasti lieto šādas:
izturēšana istabas t-rā; izturēšana ūdenī pēc vakuumēšanas; piesūcināšana vārot ūdenī.
Izdalot ūdensuzsūci pēc tilpuma ar ūdensuzsūci pēc masas, iegūst materiāla relatīvo
tilpummasu γ0 :
Wv
γ0 = Wm

Materiāla relatīvā tilpummasa ir materiāla tilpummasa attiecībā pret ūdens blīvumu. Materiāla
ūdensuzsūci nosaka ar precizitāti līdz 0,1%. Akmens materiāla ūdensuzsūces noteikšanai ņem
paraugus ar masu ne mazāku par 200g.

Ūdensuzsūces noteikšana ar piesūcināšanu istabas t-rā

Materiāla paraugus ievieto vannā, kura pildīta ar ūdeni tā, lai ūdens līmenis atrastos virs
paraugiem ne mazāk par 20mm. Atkarībā no pārbaudes veida (standarta), paraugus iztur 24h
vai līdz pilnīgam piesātinājumam t-rā 20±20C. Pēdējā gadījumā paraugus sver ik pēc 24 h, kamēr
2 sekojošu svēršanā iegūto svaru atšķirība nepārsniedz 0,1% no sausa parauga masas.
Paraugus pēc izņemšanas no ūdens noslauka ar samitrinātu lupatiņu un nosver. Ūdeni, kas
svēršanas brīdī iztek no parauga, ieskaita ūdenspiesātinātā parauga svarā. Pēc tam paraugu
izžāvē pie 105-1150C un atdzesē līdz 200C, nosver.

Porainības noteikšana

Porainība ir materiāla tilpuma aizpildījuma pakāpe ar porām.

Izšķir kopējo, atklāto (šķietamo) un slēgto porainību. Kopējo(pilno) porainību Πk nosaka pēc
formulas un izsaka procentos vai decimāldaļās:

kur: γ - materiāla tilpummasa;

ρ - vielas blīvums γ
Πk = 1- ρ
Atklāto (šķietamo) porainību Πa parasti nosaka ar ūdensuzsūces testu un aprēķina kā
ūdensuzsūci pēc tilpuma saskaņā ar formulu:
Wv
γ0 = Wm

Atklātai porainībai ir liela praktiska nozīme, no tās ir atkarīgas materiāla ūdenscaurlaidība,

tvaiku un gāzu caurlaidība, ūdensuzsūce, salizturība, korozijas izturība u.c. Tomēr, tā nav precīzi
nosakāma, jo mērījumus ietekmē testēšanas apstākļi. Parasti izmanto Hg porometriju.
Materiāla slēgto porainību Πcl nosaka kā pilnās un atklātās porainības starpību:
Πcl = Πk + Πa
Tukšumainības noteikšana

Tukšumainība ir dispersa materiāla bēruma tilpuma aizpildījuma pakāpe ar starpgraudu

tukšumiem.
Tukšumainību Vtukš parasti nosaka irdeniem beramiem materiāliem, kā smiltīm, oļiem,
šķembām. Tukšumainību visbiežāk nosaka aprēķina ceļā pēc formulas :
Wv
Vtukš = 1- Wm

ja ir zināms materiāla bēruma tilpummasa γber un tilpummasa graudā γgr. Tukšumainību izsaka
vai nu decimāldaļās vai procentos.
Dažu materiālu, piemēram šķembu, testēšanas standarti pieļauj tukšumainības eksperimentālu
noteikšanu.