You are on page 1of 10

zurab vaxania.

fsiqolingvistika _ 3 -1-

mSobliuri ena d a azrovneba


mSobliur enas sami ZiriTadi funqcia aqvs:
I. saurTierTo // sakomunikacio funqcia. ucxo enisTvis ZiriTadad swored esaa erTaderTi funqcia (ucxo enis
specialistis garda). magram mSobliuri enis mTavari daniSnuleba ki ar aris urTierToba. ufro pirveladi da arsebiTi, vidre
enis saurTierTo daniSnulebaa, aris enis:

II. gamomxatveli // eqspresiuli (laT. expressio gamovxatav) funqcia _ azris an grZnobis gamoxatvis funqcia,
urTierTobisgan damoukideblad. es cxadi xdeba, roca adamiani did dros atarebs martoobaSi _ is sakuTar TavTan
iwyebs saubars. magram aqve cxadi xdeba: imisaTvis, raTa raime gamoxato, is jer Sen TviTon unda gqondes. amitom
mSobliuri enis mTavari daniSnuleba kidev ufro Rrmaa, vidre gamoxatva da urTierToba: azrisa Tu grZnobis jer
Camoyalibeba da gacnobiereba, da mxolod Semdeg _ gamoxatva.
adamianis sulis qvecnobier siRrmeebSi aRmocendeba bundovani gancda Tu gumani, romelic gacnobierebas
eswrafvis; amisaTvis moigarseba sityvad, TviTgacnobierdeba sityvad, gamoikveTeba sityvad, daibadeba sityvad
(zogjer am dros Tavad sityvac ibadeba _ axali, manamde ararsebuli sityva). swored am sityvis garsSi iZens is
pirvelsawyisi gancda Tu gumani arsebobas _ gardaiqceva ra cnobier grZnobad Tu cnobier azrad.
amas kargad gamoxatavs etimologia sityvisa termini: am sityvis Ziria laTinuri term sazRvari, zRvari (aqedanaa
terminali). ese igi swored termini mosazRvravs cnebas anu sityvis mniSvnelobas.

III. gamanawevrebeli // saartikulacio (laT. articulatio vanawevreb) // gamacnobierebeli funqcia _ xmianobis


ganawevreba sametyvelo bgerebad (fonemebad) da, amis meSveobiT, gancdis ganawevreba cnobier azrebad; anu
gancdis gacnobiereba (maT Soris aRqmis kategorizacia da aRqmis sagnobrioba). cnebebi rom gaunawevrebeli
bgerebiT gamoixatebodes (mag., tiriliT, siciliT, wamRerebiT), adamiani SeZlebda mxolod ociode signalis gamoxatvas.
adamians ki uamravi cneba sWirdeba.
yru-munjs, romelsac ar ZaluZs fiziologiuri artikulacia anu ganawevrebuli bgerebis warmoTqma, mainc xelewifeba
ganawevrebuli cnebebis gaazreba da gamoxatva _ amas mas sxva, janmrTeli adamianebi aswavlian, awvdian ra uk ve
gamzadebul enobriv formebs, romlebic yru-munjs sxvagvar, kinetikur,
Jestebis niSnebSi gadahyavs.
signifikacia, signifikaciuri funqcia: enis yovel sityvas Tavisi mniSvneloba aqvs, anu garkveul, sazogadoebrivad
dadgenil, „obieqtur“ Sinaarss aRniSnavs. am mxriv sityva niSania. bgeraTa an asoTa jgufi aRqmiT gveZleva, magram
es aRqmadi informacia sul sxva, araaRqmad mniSvnelobas aRniSnavs, romelic mxolod azrovnebiTaa misawvdomi
{niSnis cnobiereba anu gonebis simboluri funqcia}. Tanac es mniSvneloba arsebiTad damoukidebelia imisgan, Tu im
wams ras ganicdis adamiani, rogor mdgomareobaSia.
mTavari rom komunikacia yofiliyo, adamianebi amas saocrad ganviTarebuli enebis gareSec moaxerxebdnen _
rogorc axerxeben kidec, mag., gafuWebuli inglisuriTa Tu internetiT. amis garda, ar iarsebebda kanonzomieri
asakobrivi movlena _ egocentruli metyveleba. ufro metic, urTierTobas cxovelebic ki axerxeben. amisTvis iyeneben
araenobriv saSualebas:
sasignalo sistema _ signalebis anu niSnebis sistema, romliTac xerxdeba urTierToba individebs Soris. ufro zogadi
cnebaa, vidre ena: yoveli ena sasignalo sistemaa, magram zogi sasignalo sistema araa namdvili ena. aseTia, mag.,
kompiuteruli programuli enebi, cxovelTa bunebrivi sasignalo sistemebi da sxva. socialur cxovelebs,
dabalganviTarebulebsac ki, urTulesi sasignalo sistemebi aqvT. mag., futkrebi erTmaneTs „cekviT“ atyobineben kargi
yvavilebis adgilmdebareobas. xolo maRalganviTarebuli cxoveli SeiZleba ise gaiwvrTnes, rom rTuli xelovnuri
signalebic ki daiswavlos. amis magaliTia fsiqologiis istoriaSi cnobili cxeni „Wkviani hansi“. mas TiTqos sityvebis
mosmena da angariSic ki SeeZlo. misi patroni sanaxaobebs awyobda da amiT fuls Soulobda. mayureblebi cxens
ariTmetikuli gamoTvlis magaliTs eubnebodnen, cxeni ki pasuxis tol ricxvjer daartyamda Cliqs miwaze. fsiqologebsac
ki gauWirdaT am sakvirveli movlenis axsna. Zlivs aRmoaCines: cxeni patronis gareSe umweo xdeboda, ese igi mas
patroni rogorRac hkarnaxobda pasuxs _ sagangebod gawvrTnili cxeni CliqiT kakuns iwyebda, patroni ki pirisaxis
odnav SesamCnevi mimikiT aniSnebda kakunis Sewyvetas.
sityvisgan gansxvavebiT, cxovelis signals mniSvneloba ar gaaCnia. cxovelis signali sapasuxo moZraobis stimulia,
-2- zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3

asimilaciuri reagirebaa (mag., Wkviani hansis signalebi, an gareuli ixvis Taviseburi sisini, romelic mTeli gundis
gafrenas iwvevs); anda individis Sinagani mdgomareobis gamomxatvelia, anu gamomxatveli moZraobaa _ da ara azr-
mniSvnelobisa. mag., adamianebTan gaizarda Wkviani giboni maimuni, romelmac TavisiT, instinqturad daiwyo
gibonebisTvis damaxasiaTebeli bgerebis gamocema (Tumca es bgerebi arasdros ar gaugonia). giboni erTidaimave
saWmlis danaxvisas sxvadasxva bgerebs gamoscemda imis Sesabamisad, Tu ramdenad Sioda mas; xolo SimSilis
erTidaimave siZlieris dros sxvadasxva saWmelze gamoscemda erTsadaimave bgerebs.
signalebs ganukuTvneba adamianis araenobrivi saSualebebi, romlebiTac araenobrivi urTierToba xdeba. aseve
signalia Sorisdebuli, Cacineba Tu wamokvneseba, romlebiTac adamiani sxva adamians raRacas mianiSnebs. aseT
signalebs, sityvisgan gansxvavebiT, mniSvneloba ar gaaCnia _ isini individis gancdis gamomxatvelia, da ara raRac
Sinaarsis aRmniSvneli [azrdeba].
riT gamoirCeva ena sxva, bunebrivi Tu xelovnuri sasignalo sistemebisgan? enis arsebiTi niSanTvisebaa pirveli,
meore da mesame piris kategoriebi _ Sesabamisi nacvalsaxelebi da zmnis uRleba. esaa dedamiwis yvela, ramdenime
aTasi bunebrivi enis saerTo Tviseba, romlis gareSec ena warmoudgenelia. piris kategoriebi ki mxolod iseT sasignalo
sistemebSia, romlebic bunebrivi adamianuri enisganaa miRebuli da misi tolfasia; mag., werilobiTi Tu cifruli
metyvelebis ena, yru-munjebis enebi, morzes anbani. piris kategoriebs ki vercerTi cxoveli ver daeufla, wlebis
ganmavlobaSi.
piris kategoriebis gareSe ena ver Seasrulebda yvelaze mTavar, III daniSnulebas _ gacnobierebas. vinaidan
cnobierebis birTvia TviTcnobiereba da meobis cnobiereba; anu pirveli piris gareSe ar arsebobs subieqti; meore piris
gareSe ar arsebobs sazogadoeba, romlis gareSec ar arsebobs adamianoba, arc kultura da arc TviT enebic; xolo mesame
piris gareSe ar arsebobs obieqti, anu subieqt-obieqtis Sepirispireba. uamisod ki ar arsebobs obieqtivacia da cnobieri
azrovneba.
amrigad, fsiqologiurad enis daniSnulebaTa Tanmimdevroba zustad Sebrunebulia:
III. ganawevreba + gacnobiereba  II. azris gamoxatva  I. urTierToba.
urTierToba TviTon emyareba azris winaswar Sinagan gacnobiereba-gasityvebas (verbalizacia).
uamisod urTierToba SeuZlebelia _ rasac gviCvenebs:
enis raoba, ena da azrovneba _ namdvili a cnebiTia da enis gareSe SeuZlebelia. srulfasovani azris Camo yalibeba
mxolod enobrivi formis saSualebiTaa Se saZlebeli.
azri _ winadadebis Sinaarsia; winadadeba _ azris garsia, misi formaa.
1,5-2 wlamde a-is winare Canasaxi sensomotoruli sqemebiT mimdinareobs [insaiti] da is enisgan damoukidebelia,
magram bavSvis ametyvelebis Semdeg metyveleba xdeba a-is safuZveli da wamyvani.
xatobrivi azrovneba TiTqos enisgan damoukidebeli Cans, radgan a xatebiT mimdinareobs. magram saqme isaa,
rom adamianiseuli xatebis Camoyalibeba ara mxolod zogad geStaltizacias emyareba, aramed agreTve _ aRqmis
kategorizacias. xatebi swored sityvebiT mogarsul ujredebSi Tavsdeba da swored ase iZens sagnobriobas. cnobieri
adamiani xats aramarto aRiqvams, aramed isic icis, Tu ris anu ra sagnis xatia es (zogjer eSleba, zogjer xatis sagani
gaurkvevelia, magram es iSviaTi gamonaklisebia).
Tanac adamians a mxolod ama Tu im enaze SeuZlia _ ingliseli „inglisurad“ azrovnebs, inglisuri enis msoflxedvis,
msoflaRqmis Sesabamisad xedavs, anawevrebs samyaros; Zveli egvipteli _ „Zvelegvipturad“... qarTvelic, cxadia,
qarTuli enis bunebis Sesabamisad ganWvrets garesamyaros, agreTve sakuTar sxeuls, sakuTar SegrZnebebs,
grZnobebsa Tu warmodgenebs _ anu Tavis Sinasamyaros. adamianisTvis samyaros ZiriTadi saxe iseTia, rogorsac misi
mSobliuri ena uCvenebs [aRqma-kategorizacia]; adamiani imden fers da iseT ferebs xedavs („feri“ _ gafarToebul-
ganzogadebuli azriT: „yvelaferi“ _ „Cven, kacTa mogvca qveyana, gvaqvs uTvalavi feriTa“), romeli sityvebic icis.
amitom ena aramarto a-is, aramed agreTve, arsebiTad, samyaros amgebia.
insaiti, gumani, intuiciuri wvdoma, qvecnobieri grZnoba da sxva fsiqologiuri sawyisebi _ SesaZlebelia enis
gareSec; oRond ara cnebiTi a. ena _ azris Semqmnelia da azris sxeuli winadadebaa. da kidev ena _ grZnobis
gamomkveTi da gamomxvewia. sityvebis gareSe azri ver dayalibdeba da verc grZnoba Camoixveweba. marto myofi
adamiani swored imitom da imisaTvis metyvelebs (gonebaSi, weriT an xmamaRla _ sulerTia), raTa azri gaicnobieros,
zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3 -3-

azri daiyalibos, azri aigos, azri Seiqmnas. xolo grZnoba TavisTavad, Sinaganad eswrafvis gasityvebas _ raTa
gamoikveTos da Camoixvewos. qarTuli andazaa: „roca damlaparakebeli ar gyavs, dedaboZs daelaparakeo“.
ufro metic, sazogadod, adamianis cnobiereba Sinaganad da arsebiTadaa enobrivi. adamianis cno bierebis ZiriTad
„ujredebsa“ Tu „yalibebs“ swored sityvebi qmnis. adamianiseuli TviT aRqmac da warmodgenac ki sityvebzea
damokidebuli [kategorizacia]. rac ufro met sityva-gamoTqmasa da sityvebis faqiz elferebs flobs adamiani, miT ufro
mdidaria misi aRqma da, sazogadod, cnobiereba.
Cven cnobierebis enobriobas iseve ver vacnobierebT, rogorc Tevzi ver SeigrZnobs wyals _ mudmivi SeCvevis
gamo (SeigrZnobs mxolod wylis naklebobas). arsebiTad, gasityveba _ igive gacnobierebaa da esaa gaazrebis
dasawyisi. swored esaa enis raoba, misi mTavari da uZiriTadesi daniSnuleba. xolo Semdeg is, rac gacnobierebulia _
SeiZleba sxva adamianebsac gadaeces. es ukve meoreuli da meorexarisxovania _ SedarebiT im saswaulTan da im
samyarosamgeb ZalasTan, romelsac mSobliuri ena aniWebs adamians.
mSobliuri ena aniWebs samyaros saxes, mis gareSe CvenTvis ver iarsebebda mowesrigebuli da saxovani samyaro
_ iarsebebda mxolod dRlu usaxuroba, nivTierebis qaosi. sagans sityva mogarsavs da am garsis gareSe es sagani fonSi
Caikargeboda. cxadia, sityvis gareSe es sagani ki ar gaqreboda. magram is CvenTvis ar iarsebebda. mag., Cven
mTidan vxedavT garemos, peizaJs. iq erTi ezoa, romelic araa mogarsuli, anu fonSia Cakarguli. cxadia, es ezo
arsebobs, magram CvenTvis is ar arsebobs, radgan araa mosazRvruli, mogarsuli. sanam am ezos garsi ar gauCndeba,
anu sanam fonidan ar gamoikveTeba, manam mas ver davinaxavT _ Tumca ki pirdapir vxedavT. ezos gamosaxuleba
Cvens TvalebSia areklili, magram ezos, rogorc aseTs, ver vxedavT. ezos cxovelic xedavs, ezos xati geStalturi da
konstanturia, magram cxovelma ar icis, rom esaa ezo. amitom misTvis ezo ar arsebobs. miT umetes asea abstraqtul
cnebaTa SemTxvevaSi. mag., ra aris „pasuxismgebloba“? es sityva-cneba rom ar arsebobdes, es termini rom ar
SemosazRvravdes, rom ar mogarsavdes am cnebis mniSvnelobas, misgan aRaraferi darCeboda.
ramdeni cxenia am suraTze? _ ramdensac Cveni
mxedveloba, aRqma mogarsavs. Cemi aRqma cxens ki
ar gaaCens TavisTavad, magram gaaCens CemTvis.
sagani TavisTavad ki arsebobs Cvengan damoukideblad,
magram Cveni cnobierebisTvis arsebobas mas sityva sZens.
qarTul enaSi ar arsebobs rusuli sityva переносица, arsebobs mxolod kexi (oRond is переносица-s qveviTaa) _ da
isic mxolod im iSviaT SemTxvevaSi, roca gamoburculia. amitom qarTvelisTvis ar arsebobs Sesabamisi cnebac,
adamianis pirisaxis Tvalierebisas qarTveli ver xedavs переносица-s. qarTvelisTvis arsebobs cxviri, arsebobs Subli da
maT Soris gardamavali gabinduli adgili, romelic _ saTanado sityvis ararsebobis gamo _ ar mogarsula sagnad. rusisTvis
ki mogarsulia [g. ramiSvili]. maSasadame, rusulenovani samyaro Seicavs iseT sagans, romelic ar arsebobs
qarTulenovan samyaroSi. ganvixiloT sapirispiro magaliTi: ucxoenovan samyaroebSi ar arsebobs qarTuli cneba-sagani
„dedaSviloba“, romelic qarTvelisTvis imdenad cxadi, myari da gamokveTilia, rom masze daficebac ki SeuZlia. rusul
ena-kulturaSi amas mxolod qurdul-romantikuli sviringis warwera Tu Seesabameba: не забуду мать родную, rac
Seudareblad ufro mwiri da uferulia. Tanac, TviT es mowodebac adasturebs dedaSvilobis sisustes, radgan akrZalva
mxolod imas sWirdeba, riskenac midrekileba aqvT (mag., araa saWiro gavarvarebuli nivTisTvis xelis dadebis
akrZalva). rusuli mowodebis msgavsi qarTul ena-kulturaSi sul sxva mimarTulebisa da grZnobis mowodebaa:
gareT yvavis gazafxuli da saamod cris, Sens TvalebSi naTelia mSobliuri cis,
arasodes daiviwyo dedis tkbili rZe, mSobliuri saqarTvelo da cxraTvala mze! [iavnana]
eseigi dedaSvilobas unda daemyaros samSoblos siyvaruli da erTguleba.
vercerT enaze (garda, SesaZloa, kavkasiuri enebisa), ver iTargmneba grZnobaTa ufaqizesi elferebis gamomxatveli
qarTuli winadadebani, mag.: dedaSvilobam, bevrs ar gTxov, Sens miwas mimabareo,
ca-firuz, xmeleT-zurmuxto, Cemo samSoblo mxareo...
verTargmnis mTavari mizezi araa ucxo enaSi SesatyvisTa ararseboba. mTavaria TviT cnobierebaSi Sesabamis
grZnobaTa, gancdaTa ararseboba _ rac saTanado sityvaTa ararsebobis igivuria.
-4- zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3

24. ენის სამი დანიშნულება: I. საურთიერთო // საკომუნიკაციო; II. გამომხატველი // ექსპრესიული;


III. გამანაწევრებელი // საარტიკულაციო ანუ გამაცნობიერებელი.
რატომაა შერჩეული სწორედ ასეთი თანმიმდევრობა? რა თანმიმდევრობაა ეს I, II, III ?
ა) გრამატიკული სტრუქტურების დაუფლებისა; ბ) მნიშვნელოვნებისა (ყველაზე მთავარია I, მერე II);
გ) ქრონოლოგიური (ბავშვის ასაკობრივი განვითარებისას); დ) აზროვნების დონეებისა (სტადიებისა);
ე) სენსომოტორული დონის დაძლევისა; ვ) შემთხვევითი (თანმიმდევრობა არაა არსებითი).
32. შემდეგთაგან ყველაზე ზუსტად რომელი გვიჩვენებს მიმართებას ენასა და აზროვნებას შორის?
ა) ადამიანი მარტო ყოფნისას გამუდმებით მეტყველებს (როგორც წესი, გონებაში), ან იწყებს წერას თავისთვის,
რათა კარგად ჩამოაყალიბოს და გამოკვეთოს საკუთარი აზრები და გრძნობები.
ბ) ენა _ აზრის შემქმნელია, ისაა აზრის ჩამოყალიბების ერთერთი საშუალება. აზროვნება ხელს უწყობს სიტყვის
თვითგაცნობიერებასა და გამოკვეთას, რის შედეგადაც იქმნება ახალი სიტყვა.
გ) ენა და აზროვნება ერთმანეთისგან დამოუკიდებლად არსებობს; აზრი შეიძლება სიტყვების გარეშეც
დაყალიბდეს, ჟესტებისა და მიმიკის საშუალებით, როგორც ეს ყრუ-მუნჯების შემთხვევაშია.
დ) აზრის ჩამოყალიბება მხოლოდ და მხოლოდ ენის _ სიტყვების, ამ სიტყვათა დამაკავშირებელი გრამატიკული
წესების _ გამოყენებითაა შესაძლებელი (უფრო ხშირად _ გაუცნობიერებლად); ენის გარეშე ადამიანს არ
ექნებოდა აზრები.
ე) ენის ძირითადი დანიშნულება გაუცნობიერებელი აზრების გადმოცემაა, აზროვნება კი აუცილებელია
ინტუიციური წვდომის, ქვეცნობიერი გრძნობისა და სხვა ფსიქოლოგიური საწყისების არსებობისთვის.
45. შემდეგთაგან ყველაზე კარგად რომელშია ჩამოყალიბებული, თუ რას ნიშნავს ენის „სამყაროსამგები ძალა“?
ა) ენის საშუალებით ხდება ქვეცნობიერის სიღრმეებში აღმოცენებული გრძნობებისა თუ განცდების გაცნობიერება,
რაც მნიშვნელოვანია ადამიანის გარესამყაროსა და საკუთარ თავთან ურთიერთობისთვის;
ბ) ენის მთავარი დანიშნულება გამოხატვა და ურთიერთობაა; ის, რაც გააზრებული, ანდა გაცნობიერებულია _
შეიძლება სხვა ადამიანებსაც გადაეცეს;
გ) ადამიანი სამყაროს აღიქვამს არა უშუალოდ, არამედ მშობლიური ენა-კულტურით გაშუალოებულად; გუმანი,
ინტუიცია, ქვეცნობიერი გრძნობა მნიშვნელოვან როლს ასრულებს როგორც გარე, ისე შიდასამყაროს წვდომის
პროცესში;
დ) ადამიანის სამყაროს ძირითად უჯრედებს სიტყვები და ენობრივი ფორმები ქმნის; ადამიანი სამყაროს
აღიქვამს არა უშუალოდ, არამედ მშობლიური ენა-კულტურით გაშუალოებულად;
ე) ყრუ-მუნჯებს მიეწოდებათ უკვე გამზადებული ენობრივი ფორმები, რომლებიც მათ კინეტიკურ ნიშნებში
გადაჰყავთ, ეს კი შესაძლებელს ხდის მათ ურთიერთობას ჯანმრთელ ადამიანებთან;
ვ) ადამიანის სამყაროს ძირითად უჯრედებს სიტყვები და ენობრივი ფორმები ქმნის; მათი გამოყენებით ადამიანი
იქმნის წარმოდგენას მის გარშემო არსებული სამყაროს შესახებ.
24. რომელია მშობლიური ენის სამი დანიშნულება? გაარკვიეთ, შემდეგთაგან რომელ ასარჩევ პასუხშია ეს სამი
დალაგებული მნიშვნელოვნების თანმიმდევრობით _ ჯერ ყველაზე მნიშვნელოვანი და არსებითი (რომლის
გარეშეც არ იქნებოდა დანარჩენი ორი), შემდეგ _ მეორე და ბოლოს _ მესამე:
ა) საურთიერთო // ექსპრესიული; საკომუნიკაციო // გამანაწევრებელი;
საარტიკულაციო // გამომხატველი // გამაცნობიერებელი.
ბ) საკომუნიკაციო // გამომხატველი; საურთიერთო // ექსპრესიული;
გამანაწევრებელი // საარტიკულაციო // გამაცნობიერებელი.
გ) გამანაწევრებელი // საარტიკულაციო // გამაცნობიერებელი;
გამომხატველი // ექსპრესიული; საურთიერთო // საკომუნიკაციო.
დ) გამომხატველი // ექსპრესიული; საურთიერთო // საკომუნიკაციო;
გამანაწევრებელი // საარტიკულაციო // გამაცნობიერებელი;
ე) საურთიერთო // საკომუნიკაციო; საარტიკულაციო // ექსპრესიული;
გამანაწევრებელი // გამაცნობიერებელი // გამომხატველი.
ვ) საარტიკულაციო // ექსპრესიული; საურთიერთო // საკომუნიკაციო;
გამანაწევრებელი // გამაცნობიერებელი // გამომხატველი.
zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3 -5-

bavSvis metyvelebis ganviTareba da azrovneba


J. piaJes TeoriaSi logikuri azrovnebis („logikuri struqturebis“) safuZvelia sensomotoruli sqemebis, anu fizikur
moZraobaTa sqemebis interiorizacia. logikuri sqema _ esaa ganyenebuli sensomotoruli sqema. l. vigotski amas ar
uaryofs _ logikuri sqemebis mTavari safuZvelia interiorizebul-ganzogadebuli sqemebi _ oRond marTebulad dasZens:
aramarto da araimdenad sensomotoruli sqemebi, ramdenadac winadadebis agebis sqemebi (gramatikuli struqturebi),
romlebsac bavSvi gaucnobiereblad, praqtikulad iTvisebs [arapirdapiri daswavla]. TandaTanobiT iTvisebs, imeorebs ra
ufrosTa frazebs, imaxsovrebs maT da Semdeg, enobrivi analogiiT, enobrivi gumaniT axal formebsac ki awarmoebs
TviTon, SemoqmedebiTad; maT Soris enaSi ararsebul formebsac ki qmnis [qvemore].

(J. piaJes TeoriaSi am sqemis mxolod marcxena naxevaria).


yru-munji bavSvis sensomotoruli aqtiuroba (xelebis faTuri) arsebiTad ar gansxvavdeba Cveulebrivi bavSvebisgan.
xolo brma bavSvisa _ arsebiTad SezRudulia. piaJes ki miaCnda, rom mTavari ganmaviTarebeli sensomotoruli
TviTaqtiurobaa. piaJe rom marTali yofiliyo, maSin yru-munji bavSvi ukeTesad ganviTardeboda, vidre brma.
sinamdvileSi ki piriqiTaa. vigotski werda: Tumca Tandayolili sibrmave biologiuri TvalsazrisiT gacilebiT mZime nak-
lovanebaa, vidre siyrue, magram gonebriv-pirovnuli ganviTarebisTvis piriqiTaa. m. yolbaiam eqsperinetulad
daamtkica, rom yru-munj bavSvebs zrdasrulobis asakSic ki ar uviTardebaT ganyenebuli logikur-cnebiTi azrovneba da
maTi azrovneba saSualo klasebis moswavleTa doneze rCeba. amis mizezi isaa, rom maTi azrovneba Jestebs emyareba
da moklebulia cnebis obieqtivaciis Seucvlel saSualebas _ sityvas. yru-munjis cnebiTi azrovnebis ganviTarebis
erTaderTi saSualebaa mis mier Cveulebrivi bgeriTi enis Sesatyvisi specialuri Jestebis enis daswavla. Tumca specialuri
Jestebis enac srulfasovnad ver Caanacvlebs bgeriT enas, vinaidan uWirs rTuli anda abstraqtuli sityvebis
mniSvnelobaTa elferebis Camoyalibeba da gamijvna (aseTi sityvebia, mag.: gadaxdisunarianoba; logikur-cnebiTi
azrovneba; gamaazrebina/gagaazrebino...).
l. vigotskis TeoriaSi azrovneba ganuyofelia m-isgan, azrovnebis ganviTarebis mTavari wamyvani da maCvenebeli
_ enobriv unarTa ganviTarebaa. mag., saSualod 2-3 wlis bavSvi ramdenimesityvian winadadebebs warmoTqvams,
iwyebs rTul winadadebaTa Camoyalibebasac, oRond winadadebebs ZiriTadad mxolod TanwyobiT akavSirebs, anu
„da, hoda, kidev“ kavSirebiT; saSualod 3-4 wlisTvis TandaTan iwyebs qvewyobiT dakavSirebasac, ese igi
damokidebul winadadebaTa Camoyalibebas _ xvdeba aramarto azrebis logikur damokidebulebas, aramed imasac,
romelia mTavari da romeli _ damokidebuli. Tumca TviT am logikur mimarTebaTa wvdoma yvelaze metad swored m-s
emyareba _ bavSvi jer eniT eufleba logikas (roca ismens zrdasrulTa saubrebs, leqsebs da zRaprebs, Tan frazebs
TviTonac imeorebs) da Semdeg _ a-iT. bavSvs cnobierebis jer mxolod sawyisebi uviTardeba, misi metyveleba
ZiriTadad wabaZviTia.
mag., bavSvs uTxres: „muceli imitom getkina, rom mkvaxe Werami SeWame“ da merec ramdenimejer moismina
„ratom“ _ „imitom, rom“. Semdeg, mibaZviT, TviTonac warmoTqva msgavsi frazebi, gauazreblad da amitom zogjer _
Seusabamod, mag.: „papas yeli imitom stkiva, rom sul civ wyals svamda“; „Semodgoma imitom movida, rom foTlebi
gayviTlda“; „fiso ratom gaiqca?“; „ _ ratom tiri? _ imitom, rom naTelam mawyenina“ (Tanac am SemTxvevaSi
winadadebis dawyeba „imitom“ sityviT ganapiroba SekiTxvaSi „ratom“ sityvam, asociaciurad). wlebis ganmavlobaSi
aseTi winadadebebiT saubris Sedegad bavSvi arapirdapiri daswavliT daeufleba mizezSedegobriv mimarTebas
praqtikuli saubris doneze (ise, rom arc ki icis abstraqtuli sityvebi „mizezi“, „Sedegi“ Tu „gamoiwvia“). bavSvi
arsebiTad daeufla mizez-Sedegis sqemas.
maSasadame, mdidari da mravalferovani praqtikis Sedegad bavSvs TandaTanobiT ganumtkicdeba mizez-Sedegis
-6- zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3

mimarTebis enobriv-gramatikuli sqema. Semdeg es sqema bunebrivad daukavSirdeba mizez-Sedegis mimarTebis


sensomotorul sqemas, mag., bavSvi akvirdeba, rom burTze xelis mirtyma am burTis amoZravebas da gagorebas
iwvevs. bavSvi TavisTvis Caibutbutebs (an xmamaRla ityvis): „burTi imitom gagorda, rom xeli mivartyi.“ es wlebis
ganmavlobaSi grZeldeba da amis saboloo Sedegia mizezSedegobriobis logikuri mimarTebis gaazreba, imis
gacnobiereba, Tu ras niSnavs „mizezi“ da ras _ „Sedegi“.
aseve dawyebiTi klasebis moswavlis a-is ganviTarebis mTavari gzac srul winadadebaTa Camoyalibebaa,
winadadebaTa _ anu azrebis _ TandaTanobiTi garTulebiT. amitomaa, rom moyolili teqstebis („bebos zRaprebis“)
mosmena a-is ganviTarebas Zlier uwyobs xels _ bavSvs mosmenili teqsti gonebaSi warmodgenil suraTebad („filmad“)
gadahyavs da swored esaa a-is gavarjiSeba nivTier-xatobriv doneze. xolo ekranze (sazogadod suraTebze) mijaWva
aClungebs adamianis enobriv unarebs da ese igi, a-sac. da kidev: roca pirvelklaseli ar metyvelebs, is ar azrovnebs.
cnebiTi azrovneba gaSinaganebuli, interiorizebuli metyvelebaa. ufro metic, rogorc aCvena specialurma aparaturam,
zrdasruli adamianic ki gonebaSi azrovnebis dros TiTqmis butbutebs _ misi saxmo simebi Turme odnav mainc irxeva!
zogs ki azris CamoyalibebaSi Zalian exmareba misi xmamaRla warmoTqma, sakuTar TavTan saubari (amaze kargi
xumrobaa _ „miyvars Wkvian adamianebTan saubari!“).

amitom swavlebis tradiciuli meTodebi bavSvis azrovnebis ganviTarebisTvis damangrevelia. ojaxSi _ ekrani da
dedasTan urTierTobis nakleboba, skolaSi _ gaCumeba, zepiroba, wera da naadrevi ucxo enebi... da sabralo bavSvis
suli dolabis qvebSi isriseba. mag., ucxo enis swavlebis (swored swavlebis _ da ara bunebriv garemoSi arapirdapiri
daswavlis) dawyeba gamarTlebulia mxolod mas Semdeg, rac ukve ZiriTadad mainc dasrulebulia zemore sqemis yvela
ganviTareba _ weriTi metyvelebisa da mSobliur enaze azrovnebis CaTvliT (anu saSualod _ mesame klasidan). udidesi
Secdomaa, rodesac hgoniaT, rom bavSvi mSobliur enas „isedac iswavlis“. adamiani mSobliur enas TavisTavad
swavlobs mxolod saurTierTo doneze [enis I daniSnuleba], rac Zalian arasakmarisia II da III daniSnulebisTvis.
sagangebo swavlebisa da mxatvruli literaturis kiTxvis gareSe, jer erTi, Zalian mwiria sityvebis maragi; meorec, aseve
mwiria aqtiuri gramatikuli formebis arsenali; mesamec, nawyvet-nawyveti da metwilad gaumarTavi frazebi ver
viTardeba gabmuli, gaazrebuli, gamarTuli teqstis donemde. gansakuTrebiT weriTi metyveleba moikoWlebs. anu
adamiani sanaxevrod uwignuri rCeba, misi azrovneba ki _ arasrulfasovani. da, rac mware ironias hgavs _ verc im
sanukvar ucxo enas swavlobs wesierad...

egocentruli metyveleba _ metyveleba urTierTobis daniSnulebis gareSe [J. piaJe]. skolamdeli asakis bavSvi an
gonebaCamorCenili zrdasruli xSirad tiktikebs an butbutebs egocentrulad, anu mxolod sakuTari TavisTvis. garda
amisa, misi nalaparakevi, sxvebisken mimarTuli, xSirad sxvebisTvis gaugebaria, radgan TavkerZulia. bavSvs
mosaubrisgan interesis gamoCenac akmayofilebs, gagebaze ki ar zrunavs, radgan sxvisi Tvalsazrisis gacnobiereba ar
ZaluZs. mag.: _ Cqara momitane pla-pla! _ raa? sadaa? _ iq! Cqara momitane! anda winadadebaSi gamotovebs
qvemdebares an damatebas, an maT nacvalsaxeliT Caanacvlebs, magram msmenelisTvis konteqstidan sruliad
gaugebaria, Tu ras miemarTeba es nacvalsaxeli. mag.: _ momca. _ vin mogca? _ iman. _ vin iman? _ ai iman!
(TviTon xom gonebaSi kargad aqvs warmodgenili is, vizec laparakobs). bavSvi (xSirad zrdasruli adamianic) sxvisTvis
gaugebrad metyvelebs, an gaugebrad wers da mere brazdeba: _ rogor ver gaige!? „ამირან გულში მღეროდაო.“
d. uznaZis Tanaxmadac, sakuTar TavTan egocentruli saubari anu butbuti, romelsac araviTari urTierTobis mizani
ara aqvs, yvelaze mniSvnelovania 2-4 wlis bavSvisaTvis, anu swored im asakSi, roca bavSvi yvelaze metad eziareba
enasa da enobriv samyaros. egocentruli metyveleba funqcionaluri tendenciis gamovlinebis saukeTeso magaliTia: esaa
metyveleba arafrisTvis, metyveleba TviT metyvelebisTvis, TviTaqtiurobisTvis.
skolamdel asakSi rogorc azrovneba da metyvelebaa met-naklebad egocentruli, isevea xatvac
zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3 -7-

[aRqmis subieqturoba].
idiolalia (berZ. idio Tavisi, Taviseburi + lalia metyveleba) anu ავტონომიური მეტყველება anu mcire metyveleba _
Taviseburi metyveleba sityvebis JReradobis SecvliT, specifikuri damaxinjebiT. axasiaTebT 2-4-wlian bavSvebs da
gonebaCamorCenilebs. umetesad egocentruli metyvelebis Taviseburi saxeobaa. Tumca gonieri bavSvebi amiT,
arsebiTad, TamaSoben, rac imiT mtkicdeba, rom isini sityvebSi mxolod araarsebiT bgerebs cvlian.
sxvaTa Soris, TavkerZuli metyvelebis erTi saxeoba zrdasrulTa Sorisac xSiria: ambis uTavbolo Txroba _ dawyeba
ara logikurad, aramed Suidan, TavisTvis yvelaze mniSvnelovani da TvalSisacemi nawiliT, romelic msmenelisTvis
gaugebaria, radgan mas dasawyisi ar mousmenia (TviTon mTxrobelma xom icis marTebuli Tanmimdevroba: amiran
gulSi mReroda da _ Zmano, bani miTxariTo!). garda amisa, ambis TxrobaSi isea CarTul-CaxlarTuli piradi gancdebi,
rom msmenels uaresad ebneva azrebi. mag.: aRgznebuli, TmagaCeCili da dasvrili biWi Sin dabrunda da dedas uyveba:
_ me iman pirvelma damartya! mere mec isa samagiero... movdiodi da kidev ise meZaxda, dampalo da myraloo... arao,
mainc... mere mec davartyi. hoda Cemi brali ar aris! giorgi da vaJa gaiqcnen, iq iyo beqa... aba ra Cemi bralia!? ai rom
mivdiodi iqa, iman damiZaxa...
anda: hyveba, hyveba, hyveba, magram msmenels araferi rCeba. mravalia wigni, romelsac kiTxulob, kiTxulob,
magram bolos araferi grCeba: „wyaliviT“ fuWi anda tvinissaWyleti teqstebi.
zrdasrulTa TavkerZuli metyvelebis kidev erTi magaliTi: hyvebian raRac ambavs, magram am dros sakuTar Tavze
ufro mets laparakoben, vidre mosayol ambavze; es gardacvlilis xsovnisadmi miZRvnil Sekrebebzec ki xdeba xolme.
egocentruli metyveleba yvelaze Warbi 3 wlis asakSia _ is mTeli metyvelebis saSualod 75 %-s ikavebs. Semdeg is
nel-nela mcirdeba. Semcirebis tempi damokidebulia bavSvis Taviseburebebzec da axlobelTa garemocvazec _ Tu
ufrosebi ramdenad esaubrebian bavSvs da ramdenad guliTadad esaubrebian.
saSualod 5-6 wlidan bavSvi nel-nela iwyebs saubarSi TavkerZobis Zlevas, decentracias anu msmenelis
gaTvaliswinebas. mag., Zveleburad iwyebs nacvalsaxelebiT, magram mixvdeba, rom msmenelisTvis ase gaugebaria,
amitom moayolebs amxsnel arsebiT saxelsac: _ burTi iman momca, iman, mezobelma. cxadia, amisTvis
gadamwyvetia ufrosTa xSiri damazustebeli SekiTxvebi. ase dgams bavSvi decentraciis pirvel nabijebs (meore mTavari
saSualebaa arasasurveli raRacis gakeTeba sayvareli dedikos xaTriT). magram sanam bavSvis goneba saamisod araa
momwifebuli, damazustebeli SekiTxvebi mas abnevs da aRizianebs [m. uTurgaiZe].
vigotskim daazusta da Seavso piaJes Sexedulebani bmg-is Sesaxeb, romlebic TiTqmis ar iTvaliswinebs socialur
urTierTobebs. vigotskim sami safexuri gamokveTa:
I. primitiuli socialuri m _ sxva adamianTa qcevaze zegavlenis daniSnulebiT _ 2-3 wlamde; mag.: „momeci!“,
„minda!“, „kargia!“, „ara!“, „wavideT!“ m upiratesad calmxrivia: bavSvidan _ ufrosisken. Tumca Cvilic ki iwyebs
sakuTar grZnobaTa spontanur, „umizno“ gamoxatvas anu eqspresias: „aRu!“, „ga!“, „ta-ta-ta!..“ magram es mxolod
xmianobaa _ da ara metyveleba, mxolod Taviseburi SorisdebulebiT. ese igi Tavidan bavSvi grZnobaTa gamosaxatavad
metyvelebas TiTqmis ar iyenebs, misTvis mTavari sxva adamianebTan urTierTobaa.
II. skolamdeli yrmis m, romelic Warbad Seicavs egocentrul m-s _ bavSvi xSirad elaparakeba sakuTar Tavs, m-iT
cdilobs sakuTari qcevis marTvas, xSirad sityvierad ayalibebs imas, rasac akeTebs (zogjer _ mesame pirSic!),
yuradRebis misaqcevad xmamaRla laparakobs; amis garda, Zalian siamovnebs teqstebis mosmena am teqstebis
Sinaarsisgan damoukideblad (mag., erTidaimave zRapars an leqss mravaljer waakiTxebs ufrosebs) _ amiT bavSvi
enobriv formebs eufleba, xSir-xSirad imeorebs maT da zogjer brwyinvale neologizmebsa Tu axlebur gamoTqmebs
qmnis (mag.: ar mindoda, SemTxveviT damefurTxa; damefurTxa (uneburad), gamefuWa (gamifuWda); mze Tbiuri
mnaTobia; asmaT deidas gvari araa gaCeCilaZe, misi gvaria davarcxnilaZe; wavdivarT, wadian; moviRe (Sdr.
waviRe), amoylape, moaqres (Sdr. gaaqres),...
III. Sinagani m _ romelic TandaTan cnebiT azrovnebaSi gadadis, dawyebiT klasebSi. sxvebTan urTierToba
upiratesad azrebis _ anu winadadebebis _ urTierTgaziarebiT xdeba (mniSvnelovania araverbaluri komunikaciac,
-8- zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3

magram igi mainc meorexarisxovania).


dawyebiT klasebSi cnebebi umciresi raodenobiT unda iyos, Tanac _ TvalsaCino sayrdenis mqone cnebebi. magram
bavSvi aseT cnebebsac ver gaizrebs logikur-cnebiTad. maS dawyebiT klasebSi gaazrebaze da logikur msjelobaze uari
unda vTqvaT? araviTar SemTxvevaSi, piriqiT _ bavSvi swored dawyebiT klasebSi unda mieCvios dafiqrebas,
azrovnebas, msjelobas. ubralod, es ar iqneba cnebiTi azrovneba _ cnebebis nacvlad bavSvi ganzogadebul sqematur
xatebs warmoidgens [xatobrivi azrovnebis umaRlesi, III safexuri]; xolo abstraqtuli logikuri msjelobis nacvlad, im
ganzogadebul sqematur xatebis safuZvelze, azrobrivad gamarTul winadadebebs Camoayalibebs, CurCuliT an gonebaSi
(zogjer logikuri daskvna SeeSleba, magram ara uWirs). Tuki bavSvi amas I-II klasebidanve ar mivaCvieT, mere da
mere ufro gaZneldeba, xolo 10-12 wlis Semdeg TiTqmis SeuZlebeli gaxdeba (radgan gaivlis logikur-cnebiTi
azrovnebis senzituri periodi).
rogorc viciT, TavkerZobis Zleva aramarto azrovnebis, aramed zneobis ganviTarebis safuZvelicaa. saamisod Zalian
kargia „viTomobana“ anu roluri TamaSebi, sxva adamianebis rolebis gaTamaSeba da saTamaSoebisTvisac rolebis
miniWeba _ „es viTom mwyemsia, es misi Svilia...“ (mwyemsobana, saxlobana, skolobana, mZRolobana da sxva
mravali). swored es uwyobs xels imas, rom bavSvma SeZlos „aq da axla“ konkretulad mocemulisgan da realuri
sakuTari Tavisgan ganyeneba, TavdaRweva, pirveladi abstraqcia. ase aramarto azrovnebas, aramed zneobasac eyreba
safuZveli: „bavSvis saerTo gonebrivi ganviTarebis umniSvnelovanesi maCvenebelia gaazreba, viTarc arsis wvdomis
unari da igive gaazreba, viTarc sxva adamianebis gancdebis gagebis unari“ [l. vigotski]. amitomaa, rom ekrans
mijaWvuli adamiani cudbalRuri ganuviTareblobis, mokle xedvis, undilobis, infantilizmis, TavkerZobis, gulcivobis
doneze rCeba. ingreva mxatvruli literaturis udidesi aRmzrdelobiTi mniSvnelovnebac. „თანამედროვე კულტურა,
რომელიც ყველა მოთხოვნილებისა და სურვილის სასწრაფო დაკმაყოფილებას ნერგავს, შეუპოვრობისა და
სიმტკიცის განვითარებას არ უწყობს ხელს. < ... > ინტერნეტი უდიდესი სიკეთეა. გვიზოგავს დროს, ფულს. მაგრამ
ურთიერთობებს კლავს. ინფორმაცია კი მოჩვენებითი და სწრაფწარმავალია. თუკი არ ესმით, რას ეძებენ, თუკი
მოძიებულს არ შეინახავენ, შესატყვის კონტექსტს არ მოუნახავენ _ მაშინ დრო ფუჭად დაჰკარგვიათ. უაზროა
წვდომა უკიდეგანო ინფორმაციაზე, თუკი მასში გარკვევა და გააზრება არ ძალუძთ. ამისთვის კი საჭიროა
აზროვნება, მსჯელობა, სწავლა. მიმაჩნია, რომ თანამედროვე მსოფლიოში ეს უნარები ჭკნება. დეგრადაცია
მიმდინარეობს.“ [ა. ჩომსკი _ უდიდესი ლინგვისტი, ანტიგლობალისტი].
winaT ekrani TiTqmis ar arsebobda. xolo sityvierad moTxrobili (an wignidan ufrosis mier wakiTxuli) zRaprebi da
msgavsi teqstebi kargad aviTarebda bavSvis warmosaxvasa da enobriv unarebs, qmnida safuZvels Semdgomi
gonebrivi da sulovani ganviTarebisTvis. amasTan, bavSvi adamianuri urTierTobis madlsac eziareboda. ekrani ki
aufasurebs moyolil zRaprebs, radgan mas miCveuli bavSvi moyolili zRapriT, jer erTi, aRar interesdeba (ga cilebiT
warmtac ambebs ekranze naxulobs); meorec, gacilebiT eadvileba mzamzareuli scenebis yureba, vidre sityvieri teqstis
gaazreba da warmodgena. amis garda, ekranier bavSvs aRarc butbuti, „viTomobana“ anu roluri TamaSebi izidavs _
iseve rogorc narkoman an azartuli TamaSebiT mowamlul mamakacs aRarc sporti izidavs, aRarc ojaxi, aRarc qali da
aRarc saqme. da kidev erTi „dolabis qva“ bavSvis ganviTarebisTvis: ekrans mijaWvuli (da agreTve garedan moZra-
obaSezRuduli) bavSvis sensomotoruli aqtiurobac sustdeba, rac Zalian mavnebelia rogorc janmrTelobisa da sxeulebrivi
ganviTarebisTvis, ise fsiqologiur-gonebrivi ganviTarebisTvis. bavSvi robotdeba. da aramarto robotdeba, aramed
agreTve borotdeba da cvedandeba kidec, roca ekranze Zaladobasa da garyvnilebas xedavs xSir-xSirad. magram TviT
yvelaze ganwmendil-daxvewili ekranic ki wamlavs bavSvis suls _ bavSvi, romelic ar butbutebs, cotas metyvelebs,
cotas ismens moyolil usuraTo teqstebs, cotas moZraobs, cotas TamaSobs „viTomobanas“ _ yovelmxriv Clungdeba,
dundeba da Tan maxinjurad aRegzneba, sustdeba, avaddeba, robotdeba...

23. ახსენით, რის არგუმენტად იყო საჭირო უკანასკნელ ტექსტში სიბრმავის შედარება სიყრუესთან:
ა) ბიოლოგიური თვალსაზრისით სიბრმავე გაცილებით მძიმე ნაკლია, ვიდრე სიყრუე; მაგ., ბრმა კატა სრულიად
განწირულია, ხოლო ყრუ კატას საკმაო საშუალება რჩება გარემოსთან შესაგუებლად.
zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3 -9-

ბ) ბავშვის ურთიერთობა ადამიანებთან სწორედ მეტყველებით იმდენად მნიშვნელოვანი ყოფილა, რომ სიყრუით
გამოწვეულ უმძიმეს ბიოლოგიურ არასრულფასოვნებასაც კი სჭარბობს.
გ) კომპიუტერისა და ტელევიზორის ეკრანი, აზროვნების, ზნეობისა და სხეულის განვითარების შეხუთვის გარდა,
ბავშვის ჩამოუყალიბებელ მხედველობასაც აზიანებს.
დ) ბავშვის ურთიერთობა ადამიანებთან სწორედ მეტყველებით იმდენად მნიშვნელოვანი ყოფილა, რომ სიბრმავით
გამოწვეულ უმძიმეს ბიოლოგიურ არასრულფასოვნებასაც კი სჭარბობს.
ე) კომპიუტერისა და ტელევიზორის ეკრანი, ხილული შინაარსის გარდა, ცუდი რიტმებითა და სწრაფადცვალებადი
კადრებით ფიზიოლოგიურადაც აზიანებს ბავშვის ჩამოუყალიბებელ ნერვულ სისტემასა და თავის ტვინს.
ვ) უმოძრაობა ასუსტებს როგორც სხეულის, ისე სულის ჯანმრთელობას (ეკრანომანს აღარ იზიდავს ეზოში თამაში,
ბუნებაში სიარული, ცურვა, თოვლი, სეირნობა, ახლობლებთან სტუმრობა...).
50. წინარე ამოცანაში მოძებნეთ ის სამი მცდარი ასარჩევი პასუხი, რომლებიც იმ ამოცანის საკითხს ვერ პასუხობს,
მაგრამ კარგი დამატებითი არგუმენტია ეკრანის საწინააღმდეგოდ.
29. ძირითადად რით განსხვავდება პიაჟესა და ვიგოტსკის შეხედულებები „ეგოცენტრულ“ საუბარზე?
ა) პიაჟეს თეორიაში ეგოცენტრული საუბარი თანდაყოლილია და მას არავითარი ურთიერთობის მიზანი არ აქვს;
ვიგოტსკის აზრით კი ეგოცენტრულ საუბარს სოციალური საწყისი აქვს და ეგოცენტრული საუბარი
საურთიერთოდ გამოიყენება;
ბ) პიაჟე მიიჩნევს, რომ „ეგოცენტრული” საუბარი არის ჩამოუყალიბებელი, გაუნაწევრებელი ბგერებით ლაპარაკი,
რომელიც თანდათანობით უნდა დაიხვეწოს და საურთიერთო დანიშნულება მიეცეს; ხოლო ვიგოტსკი
„ეგოცენტრულს” უწოდებს საკუთარ თავთან ხმამაღალ საუბარს.
გ) პიაჟეს აზრით, „ეგოცენტრული” საუბარი თანდათანობით იცვლება სოციალურით, რომელსაც ადამიანი
ურთიერთობისთვის იყენებს; ვიგოტსკის მიხედვით კი „ეგოცენტრულ” საუბარს სოციალური საწყისი აქვს,
რადგან ბავშვი საუბარს სხვებისგან სწავლობს და სხვებს მიმართავს.
დ) პიაჟეს მიხედვით, „ეგოცენტრული” საუბარი ბავშვის განვთარების მნიშვნელოვანი ნაწილია, რომელიც
სოციალურ გარემოსთან ურთიერთობისას უნდა შეიცვალოს; ვიგოტსკი „ეგოცენტრულ” საუბარს მხოლოდ
ბავშვისთვის დამახასიათებელ მეტყველების ფორმად მიიჩნევს, რომელიც საბოლოოდ არასოდეს ქრება.
ე) პიაჟეს აზრით, „ეგოცენტრული” საუბარი არის გააზრებული და გაცნობიერებული აზრების გადაცემა სხვა
ადამიანებისთვის; ვიგოტსკი კი მიიჩნევს, რომ „ეგოცენტრული” საუბარი არის კომუნიკაციის ფორმა, როდესაც
ადამიანი მხოლოდ საკუთარ თავზე ლაპარაკობს.
25. სკოლამდელი ბავშვის აზროვნების განსავითარებლად რომელია შემდეგთაგან ყველაზე კარგი?
ა) ასაკობრივად შესაფერისი შემეცნებითი რადიოგადაცემების მოსმენა, შესაბამისი საბავშვო ალბომების
თვალიერებასთან ერთად.
ბ) კითხვის სწავლება და ასაკობრივად შესაფერისი წიგნების დამოუკიდებლად წაკითხვის მოტივირება.
გ) კომპიუტერის ეკრანის ჯეროვანი გამოყენება _ სასწავლო-შემეცნებითი თამაშებისთვის.
დ) ასაკობრივად შესაფერისი შემეცნებითი რადიოგადაცემების მოსმენა, უფროსთან ან სხვა ბავშვთან ერთად;
ე) სათანადო მუსიკითა და დეკლამაციებით შემკობილი ზღაპრების მოსმენა რადიოთი, უფროსთან ან სხვა
ბავშვთან ერთად;
ვ) სათანადო მუსიკითა და დეკლამაციებით შემკობილი ზღაპრების მოსმენა რადიოთი, იმავე ზღაპრის
გემოვნებიანი ილუსტრაციების თვალიერებასთან ერთად.
24. წინარე ამოცანის ასარჩევი პასუხებიდან მოძებნეთ ყველაზე უარესი.
27. იმავე, წინისწინა ამოცანასთან დაკავშირებით გავითვალისწინოთ: აზროვნების განვითარების მთავარი
საშუალებაა ხატის შეკავშირება სიტყვასთან, ანუ: I. გონებაში სურათის წარმოდგენა და მისი გასიტყვება;
II. სიტყვის მოსმენა (უფროს ასაკში _ წაკითხვა) და შესაბამისი სურათის წარმოდგენა.
გაარკვიეთ, იმავე ასარჩევი პასუხებიდან რომელია ახლოს ასარჩევ პასუხთან, მაგრამ მცდარი იმიტომ, რომ
ბავშვი მოსმენილი სიტყვების შესაბამის სურათებს გონებაში კი არ წარმოიდგენს, არამედ მზად იღებს _ ანუ ბავშვი
თითქმის მულტფილმს უყურებს.
- 10 - zurab vaxania. fsiqolingvistika _ 3

49. წინარე ამოცანის გათვალისწინებით მოიფიქრეთ, შემდეგთაგან რომელია კიდევ ერთი ძალიან კარგი სასწავლო
ქმედება სკოლამდელი ბავშვის აზროვნების აღსაზრდელად:
ა) ტელევიზორის ან კომპიუტერის ეკრანზე ფილმების ნახვა და შემდეგ მათი შინაარსის მოყოლა;
ბ) წიგნში სურათების თვალიერება და მათი აღწერა (უმცროს ასაკში _ ცალკეული სიტყვების დასახელება);
გ) მუზეუმში საინტერესო და შთამბეჭდავი ექსპონატების დათვალიერება, შესაბამისი ამბების მოსმენა;
დ) ეკრანზე სურათების ნახვა და შემდეგ მათი აღწერა (უმცროს ასაკში _ ცალკეული სიტყვების დასახელება).
44. ახსენით: სკოლამდელ ასაკში როგორც აზროვნება და მეტყველებაა მეტ-ნაკლებად ეგოცენტრული, ისევეა
ხატვაც [აღქმის სუბიექტურობა]: I. ბავშვის აზროვნების ხატობრივ-ასოციაციურობის გამო
მის მეტყველებასაც და ხატვასაც ლოგიკური სიზუსტე აკლია.
II. ბავშვი არ ზრუნავს იმაზე, რომ სხვებმა გაიგონ მისი ნახატი, რადგან ჰგონია, რომ როგორც თვითონ აქვს
გაგებული, ისევე უნდა გაიგონ სხვებმაც.
III. ბავშვი ხატავს არაიმდენად გარე საგნებს, რამდენადაც საკუთარ შთაბეჭდილებას (ისევე როგორც პროფესიულ
მხატვრობაშია, მე-20 საუკუნიდან მოყოლებული).
IV. უფროსები ხშირად უყურადღებოდ ტოვებენ ბავშვის ნალაპარაკევსაც და ნახატებსაც. _ მხოლოდ:
ა) I, II; ბ) II, III; გ) I, III; დ) II, III, IV; ე) II, IV; ვ) I, III, IV; ზ) III, IV; თ) I, II, IV.

საგამოცდო დავალება _ შედარება


პირველი ცნება/ცნებები შეადარეთ მეორე ცნებას/ცნებებს. შედარება სამნაწილიანია:
1) პირველი ცნების/ცნებების განმარტება. შემდეგ _ ის ყოველივე, რაც ახასიათებს მხოლოდ
პირველს (და არ ახასიათებს მეორეს).
2) მეორე ცნების/ცნებების განმარტება. შემდეგ _ ის ყოველივე, რაც ახასიათებს მხოლოდ მეორეს (და
არ ახასიათებს პირველს).
3) საერთო/მსგავსება: ის ყოველივე, რაც ორივეს ახასიათებს, რითაც ორივე ერთმანეთს ჰგავს.
საჭიროა მაგალითებიც, მსჯელობაც, განვითარების კანონზომიერებათა აღწერაც... რაც უფრო მეტს
დაწერთ, მით უფრო მაღალ ქულას მიიღებთ. უმაღლესი ქულის მისაღებად აუცილებელია თქვენ მიერ
მოგონილი მაგალითები, ორიგინალური მსჯელობა ანდა სხვა.
შუალედური გამოცდის საკითხები
1. პრაქტიკული გრამატიკა
თეორიული გრამატიკა
2. მშობლიური ენის სწავლა და მისი ფლობა
უცხოური ენის სწავლა და მისი ფლობა
3. 3-4-წლიანი ბავშვის ეგოცენტრიზმი და ეგოცენტრული მეტყველება
ზრდასრულის ეგოცენტრიზმი და ეგოცენტრული მეტყველება
4. მშობლიური ენის ფუნქციები და მნიშვნელოვნება
უცხოური ენის ფუნქციები და მნიშვნელოვნება

You might also like