Latvijas iedzīvotāji PSRS un Vācijas

militārajās vienībās
 Latviešu militārie formējumi Sarkanajā
armijā
1940. gadā tika likvidēta Latvijas armija. Sākumā to pārdēvēja par Tautas armiju. Jau 1940. gada
27.augustā ar LPSR valdības rīkojumu Tautas armija tika likvidēta un tās komandējošais sastāvs
tika izmainīts. Latvijai lojālos virsniekus represēja. No Latvijas armijas paliekām izveidoja 24.
teritoriālo korpusu. 1941. gada jūnijā gandrīz visi latviešu virsnieki tika nomainīti ar krieviem. Tā
paša gada jūnijā armijas sastāvā palikušie latviešu virsnieki Litenē mācību laikā tika apcietināti
un deportēti. Šo korpusu pēc smagiem zaudējumiem izformēja.
 Latviešu militārie formējumi vācu armijā

1941.gada 6.oktobrī Himlers izdeva pavēli par brīvprātīgo policijas vienību reorganizāciju un
paplašināšanu. Jauno struktūru dēvēja par „šucmaņiem” (Schutzmann – policists). Kad Vācija
cieta sakāvi pie Staļingrades, uz fronti sāka sūtīt šīs vienības. Līdz 1943.gada sākumam tika
saformēti apmēram 30 kārtības dienesta bataljoni. 1942.g. brīvprātības princips vairs netika
ievērots. Lai izvairītos no apsūdzībām par okupēto zemju pilsoņu iesaistīšanu svešā valsts
dienestā, presē tika sludināts, ka policisti ir brīvprātīgie.
1943.gada 10.februārī Hitlers izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgā leģiona izveidi vācu
Ieroču SS (Waffen SS) karaspēka sastāvā.
Daudzi Latvijas patrioti cerēja, ka šāda 100 000 liela labi bruņota armija varētu kļūt par
Latvijas armijas pamatu un vēlāk piedalīties Latvijas valsts atjaunošanā. Kara beigās bija
uzskats, ka varētu atkārtoties 1919.gada notikumi: Vācija kapitulēs, Krievija būs novājināta un
ar Rietumvalstu palīdzību tiks atjaunotas mazās valstis.
Kādi vēsturiskie apstākļi noteica Latvijas
iedzīvotāju līdzdalību PSRS militārajās vienībās?
•
•
•
•
•
Kādi vēsturiskie apstākļi noteica Latvijas
iedzīvotāju līdzdalību Vācijas karspēkā? (62.–
65. lpp.)
•
•
•
•
 Kādi apstākļi mudināja vāciešus veidot jaunas
kaujas vienības okupētajās teritorijās?
•
•
•