Rgas Franu licejs

Gaismas piesrojuma analze. Rgas modelis

Zintniski ptnieciskais darbs zemes zintns

Darba autore: Ieva Skrebele 11. c klases skolniece

Darba vadtja: Inese Rozia eogrfijas maistre, Rgas Franu liceja skolotja

Rga, 2010

Satura rdtjs Ievads...................................................................................................................................................3 1. Gaismas piesrojums, t avoti un izpausmes.................................................................................5 2. Gaismas piesrojuma negatv ietekme uz dzvajiem organismiem..............................................7 3. Gaismas piesrojuma ietekme uz vidi, saimniecbu un cilvka dzves kvalitti..........................11 4. Ielu apgaismojuma trkumi Rg un to novranas iespjas..........................................................15 5. Rdzinieku viedoklis par gaismas piesrojumu un ielu apgaismojumu Rg...............................21 Nobeigums..........................................................................................................................................25 Izmantoto avotu un literatras saraksts..............................................................................................26 Anotcija............................................................................................................................................28 Annotation.........................................................................................................................................29 Pielikums............................................................................................................................................30

Ievads. Gaismas piesrojums pasaul un Latvij lielajs pilsts ir diezgan liels. Apgaismojums daudzviet tiek izmantots neefektvi, k rezultt palielins elektroenerijas patri, k ar tiek nodarts kaitjums videi un o pilstu iedzvotjiem. Msdiens augstais pieprasjums pc energoresursiem cilvkiem vis pasaul liek meklt veidus, k tos ietaupt izdevumu samazinanas nolkos, k ar, lai to ieguve nepiecieamaj daudzum nodartu pc iespjas mazku kaitjumu videi. Gaismas piesrojuma novrana btu viena no iespjm, k to dart, jo apgaismojumam tiek patrta liela daa no pasaul saraots elektroenerijas, tpc to btu nepiecieams izmantot efektvi. Bez tam, gaismas piesrojuma
samazinana autu ar uzlabot cilvku dzves kvalitti, un tas btu mazk kaitgi dzvajai dabai, jo nakts apgaismojums izjauc dzvo organismu dabiskos diennakts ritmus. Tas padara gaismas piesrojumu par aktulu problmu.

Darba mris: analizt gaismas piesrojuma raans clous, t ietekmi un novranas iespjas, k ar apskatt Rgas modeli. Izvirzt hipotze: Rg pastv gaismas piesrojums, kas atstj negatvu ietekmi uz cilvkiem uz dzvo dabu, bet rdzinieku informtbas lmenis par gaismas piesrojumu ir zems. Darba uzdevumi: iepazties ar pieejamo informciju par gaismas piesrojumu, t izraistajm sekm un novranas iespjm, k ar t izptes nolkos veiktajiem zintniskajiem ptjumiem; intervt LU astronomijas institta ptnieku Ilgoni Vilku un vienu no Latvijas vadoajiem sikspru ptniekiem Viesturu Vintuli, lai iegtu plaku informciju par gaismas piesrojuma negatvo ietekmi; intervt Rgas pavaldbas aentras Rgas gaisma tehnisko direktoru Normundu Rikardu, lai iepaztos ar Rgas ielu apgaismojuma tehniskajiem parametriem un aentras darbbu; izptt apgaismojuma kvalitti Rg un veikt fotouzmumus; ar aptaujas paldzbu noskaidrot rdzinieku informtbas lmeni par gaismas piesrojumu un viu viedokli par ielu nakts apgaismojumu Rg; piedvt risinjuma variantus gaismas piesrojuma novranai Rg. Zintniski ptniecisk darba gait izmantots metodes. 1. Literatras, periodisko izdevumu un resursu internet ptana k izzias metode. Darba gait apskatta grmat Ecological Consequences of Artificial Night Lighting atrodam informcija par nakts apgaismojuma ietekmi uz augiem un dzvniekiem, k ar izptta internet
3

atrodam informcija par gaismas piesrojumu. Informcija par aentras Rgas gaisma darbbu un apgaismei izmantotajiem ldzekiem iegta laikrakstu Neatkarg Rta Avze un Diena interneta versijs. 2. Rgas neefektvi apgaismoto ielu apmeklana k izzias metode. Diennakts tumaj laik tika apmekltas Rgas centr un nomals esos ielas, lai konstattu to izgaismoanai lietoto gaismeku trkumus un veiktu fotouzmumus. Iegt informcija tika izmantota, piedvjot risinjuma variantus, k padart apgaismi Rg efektvku. 3. Aptauja k ptniecisk metode. Aptauja ir jautjumu kopums, kas paredzts kda noteikta personu loka viedoka ieganai [1.68]. Lai noskaidrotu rdzinieku zinanu lmeni par gaismas piesrojumu un viedokli par ielu nakts apgaismojumu pilst, tika aptaujti 907 respondenti, kas bija Rgas iedzvotji vecum virs 17 gadiem. Aptaujas rezulttu apkopoan izmantotas apveida diagrammas. 4. Intervija k ptniecisk metode. Intervija ir publicta vai publicanai paredzta saruna ar kdu personu [1.297]. Lai iegtu informciju par Rgas ielu apgaismojuma tehniskajiem parametriem un Rgas pavaldbas aentras Rgas gaisma darbbu tika intervts ts tehniskais direktors Normunds Rikards. Zintniski ptnieciskais darbs veidots no 5 galvenajm nodam, secinjumiem, izmantoto avotu un literatras apskata, anotcijas svevalod un latvieu valod, pielikuma. Pirmaj noda aplkota gaismas piesrojuma raans un t izpausmes. Otraj noda ir aplkota gaismas piesrojuma negatv ietekme uz dzvajiem organismiem. Treaj noda apskatta gaismas piesrojuma ietekme uz vidi, saimniecbu un cilvka dzves kvalitti. Ceturtaj noda veikta Rgas ielu apgaismojuma izpte un izanalizti t trkumi, k ar piedvtas iespjas, k tos novrst. Piektaj apkopots rdzinieku viedoklis par gaismas piesrojumu un ielu apgaismojumu Rg. Darbam ir 7 pielikumi. Cilvku zinanu lmenis par gaismas piesrojumu ir rkrtgi zems, Latvij par to tik pat k nav runts un latvieu valod pieejams informcijas daudzums par gaismas piesrojumu ir oti mazs. Vairumam cilvku, kuri par gaismas piesrojumu nekad nav dzirdjui, trkst priekstata par efektvas apgaismes izmantoanas nepiecieambu. iemesla d ptjums ver bt nodergs cilvku izgltoanai par gaismas piesrojumu un t novranas iespjm.

1. Gaismas piesrojums, t avoti un izpausmes. Gaismas piesrojums ir nekvalitatva mkslg nakts apgaismojuma radta gaisma, kas krt viets, kur ir nevlama.1 No nepareizi novietotiem apgaismes ermeiem gaismas stari tiek raidti debess, k ar uz tuvum esoo ku sienm, nevis tikai uz zemes, kur tie ir vajadzgi, tdjdi izraisot lieku elektroenerijas patriu un padarot debesis gaikas, kas samazina zvaigu redzambu, traucjot darbu astronomiem. Gaismas piesrojumu rada nepiemroti vai nepareizi novietoti apgaismes objekti, k, piemram, lampas, kuru plafoni ir nepareizas formas un auj daai gaismas spdt debess, vai ar prlieku spilgti vienuviet sablvti apgaismes objekti, kad to ir prk daudz. Gaismas piesrojums izpauas vairkos veidos (sk. 1. attlu): Gaismas ielauans gaismas staru kriana viets, kur t nav paredzta un nepiecieama. No jebkuras spuldzes gaismas stari krt ar virzienos, kur tie nav vlami, piemram, no ielu apgaismojuma laternm uz tuvum esoo ku sienm un logiem vai kaimia paum pri ogam privtmju rajon.2 Prmrga apgaismojuma izmantoana apgaismojums tiek izmantots vairk, nek tas ir vajadzgs praktiskiem mriem, vai ar tas tiek atstts ieslgts brd, kad nav nepiecieams. To var novrot gan privtmju, biroju ku un jebkura cita pielietojuma ku apgaismojum, gan ar pilsts. Tas rodas, gaismu neizsldzot nakts stunds, kad t nav vajadzga, vai neizmantojot kustbu sensorus, k ar, ja tiek izmantotas spuldzes, kuras ir gaikas, nek konkrt objekta apgaismoanai nepiecieams, un to stari netiek novirzti tikai vlamaj virzien uz izgaismojamo objektu.3 Apilbinoa gaisma prmrgi spilgta gaisma, kas izraisa vizulu diskomfortu un reizm ar pasliktina redzambu, jo rodas spilgts kontrasts starp izgaismoto vietu un apkrt esoajiem tumajiem objektiem. oti spilgta gaisma var pat izraist ldzgas izjtas k skatans tiei saul dienas laik. Bstamka da veida gaisma ir gados veckiem cilvkiem, it pai autovadtjiem, jo ar laiku cilvka acs zaud spju piemroties straujai gaismas intensittes maiai. 4 Gaismas juceklis gaiu, mulsinou un prmrgu gaismas avotu grupjumi, kas sastopami prapgaismotos urbaniztos apgabalos viets, kur ir prk daudz apgaismes avotu un tie ir novietoti tuvu cits citam. pardba ir bstama uz ceiem, jo autovadtjs var nepamant _____________________
1 2 3 4

http://www.darksky.org/mc/page.do?sitePageId=61045#Q:Whatislightpollution http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf Turpat. http://docs.darksky.org/Docs/ida_human-health_brochure.pdf

kdu btisku ceazmi, ja tuvum ir prk daudz citu gaismu izstarojou objektu, kas novr uzmanbu.1 Pilstu debesu spdana debesu kana gaikm virs blvi apdzvotm vietm un to tuvum, kas visspilgtk novrojama lielajs pilsts. T trauc astronomiem vai jebkuram debesu vrotjam saskatt zvaigznes.2

1. attls. Gaismas piesrojuma izpausmes (no interneta mjaslapas http://journals.cambridge.org/action/ displayFulltext?type=1&fid=1286132&jid=IAU&volumeId=2&issueId=SPS5&aid=1286124) .

__________________
1 2

http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf Turpat.

2. Gaismas piesrojuma negatv ietekme uz dzvajiem organismiem Mkslgais nakts apgaismojums izjauc dabisko dzvo btu diennakts ritmu, jo pirms to ska plai pielietot, gaismas un tumsas nomaias cikli uz Zemes bija nemaingi miljoniem gadu un ietekmja evolciju. Gaismas piesrojums tiei ietekm visus nakts dzvniekus, kuri zaud sev nepiecieamo ekosistmu. Tas attiecinms uz dadm dzvnieku sugm, kuru populcija, nepiemroto dzves apstku d, var samazinties,1 jo gaismas piesrojuma ietekm atsevim dzvnieku sugm var izmainties reproduktvie cikli un sugai raksturgie baroan paradumi un tiek trauctas to aktivittes nakts stunds. Mkslg apgaismojuma ietekm nakts dzvnieki var uzemt mazk barbas, kas rada risku to izdzvoanai. Sevii tas attiecas uz mazajiem zdtjiem, kuri samazina savu aktivitti, jo spilgtk gaism palielins to risks kt par kda plsja medjumu. Vienlaikus tie cenas ar izvairties no apgaismotajm vietm, kas pilstu tuvum ne vienmr ir iespjams.2 T k laikapstki nav patstvgi, proti, pavasaris vai rudens katru gadu iestjas agrk vai vlk, dzvnieku sugas paaujas uz nakts garumu, lai noteiktu pareizo brdi dzves cikla aktivittm, k proans sezona vai migrcija. das izmaias dabiskaj cikl ir nevlamas un var izraist draudus pilstu tuvum esoo dzvnieku populcijm.3 Dau dzvnieku, piemram, putnus un kukaius, pievelk mkslgais nakts apgaismojums. Tas kait iem dzvniekiem, jo tie tiecas neatstt apgaismoto vietu un rezultt izie enerijas rezerves vai kst par medjumu, lidodami lampu tuvum. Migrjoie putni dezorientti mdz ar ietriekties apgaismotos debesskrpjos, bks vai cits celtns, k rezultt tie iet boj. Negatva ietekme uz putniem mkslgajam apgaismojumam ir ar situcijs, kad tie novirzs no migranas cea un zaud dau enerijas rezervju, un var nokt migrcijas galamr ar nokavanos.4 Naktstauriu un citu nakt lidojou kukaiu uzturans lampu tuvum ietekm ar tos dzvniekus, kam kukaii ir barbas bze, piemram, siksprus. Daai sikspru sugu, kas nemed ap lampm lidojoos kukaius samazins barbas bze, jo tiem jiztiek ar atlikuajiem kukaiiem, kas neuzturas lampu tuvum. Ir konstatts, ka daa sikspru sugu izvairs no lampm un nemed ap tm lidojoos kukaius, savukrt citas sikspru sugas rkojas pretji - ts izmanto mkslgo apgaismojumu, lai medtu os kukaius, kuri ir atrodami blvk un vienuviet. da kukaiu un sikspru uzvedbas maia rada izmaias dab pastvoaj ekoloiskaj ldzsvar.5
________________
1 2

http://docs.darksky.org/PG/PG2-wildlife.pdf Rich C., Longcore T. Ecological Consequences of Artificial Night Lighting. Vaingtona: Island Press, Turpat. http://docs.darksky.org/Docs/ida_wildlife_brochure.pdf Turpat.

2006. - 459 lpp.

3 4 5

Dareiz mkslgais nakts apgaismojums siksprus ietekm ar situcijs, kad spilgtas apgaismes ierces tiek novietotas to vietu tuvum, kur sikspru kolonijas pavada dienu. Latvij ir konstatti gadjumi, kad ds apgaismojums traucja sikspru kolonijai. Dagdas baznc, apgaismojums tika uzstdts tiei pret Du naktssikspru Myotis dasycneme kolonijas ieeju. Sikspri uz to reaja, pirmajos gados praktiski pazdot, bet pc tam daji atgrieoties mazk skait. Tiem bija problmas ar izlidoanu no s bazncas vakaros, proti, sikspri cents to izdart pirms proektora iedeganas, savukrt dzvnieki, kuri o laiku nokavja, cents izvairties no gaismas stara. d veid to aizkavans varja ieilgt ldz pat stundai, kas ir oti btiski sajs vasaras nakts, kad sikspriem jpaspj uzemt pietiekami daudz barbas. Ar proektora uzstdanu Dagd tika btiski kaitts lielai Latvijas sikspru kolonijai.1 Mkslgais apgaismojums kait ar rpuiem, it sevii jras bruurupuu mazuiem, kuri pc izilans paaujas uz instinktiem, kas tiek izmainti nakts apgaismojuma ietekm. Bruurupui, kuriem no piekrastes jnokst oken, t viet sk maldties, jo instinktvi dodas gaiks vietas virzien. Agrk tas bija mness un zvaigu atspdums jr, tau tagad t ir mkslg gaisma no pilstm, un bruurupui, nenokuvui jr, mirst no noguruma, ceu satiksmes, plsjiem un atdeoans.2 T k bruurupuu mttes ligzdoanai izvlas tumks pludmales, ligzdas atrodas ar tuvk viena pie otras, un plsji nogalina lielku dau no bruurupuu mazuiem.3 Dzvniekus oti btiski ietekm diennakts ritmi. Laboratorij veikti eksperimenti ar pelm ir pierdjui, ka dabisko diennakts ritmu izjaukana rada ilglaicgas un nopietnas problmas, k svara pieaugums, impulsva uzvedba. Eksperimentam pakautajm pelm ermea temperatras cikli bija maingi, ar vielmaiu saisttu hormonu, k, piemram, leptna, kas regul apetti, un insulna lmenis bija paaugstinjies. Eksperiment tika konstatts, ka domana pasliktinjs peles sliktk spja orientties iepriek zinmos labirintos.4 Pilstu apgaismojums var ietekmt ar ekosistmu kopum, ja kda suga savairojas vairk nek normlos apstkos. Tam piemrs ir pastiprinta au ziedana, kas pasliktina dens kvalitti. No am prtiek zooplanktons, tau ptjumi liecina, ka gaismas piesrojums ietekm pilstu tuvum esoajos ezeros un piekrastes deos mtoo zooplanktonu, kas gaismas d uzturas dzikos deos un izvairs no dens virspus esoo au apanas, ldz ar to palielinot au biomasu ais denstilpns.5 ___________________
1 2

No sarunas ar Viesturu Vintuli, kas dota pielikum Nr.2. http://docs.darksky.org/Docs/ida_wildlife_brochure.pdf http://wildlife-conservation.suite101.com/article.cfm/more_evidence_of_light_pollution_harm_to_animals

3
4

http://www.sciencedaily.com/releases/2009/10/091026225744.htm http://www.wellesley.edu/Biology/Faculty/Mmoore/Content/Moore_2000.pdf

Nakts apgaismojums tiei ietekm ar augus. Nakt augi sintez fitohromu1, tas ir gaismas jutgs protenu dabas pigments, kam ir nozme auga atbildes reakcij uz gaismu2, jo tas regul augu attstbai nozmgus procesus, k ziedana, sklu dgana, auganas virziens un trums, hloroplastu attstba un pigmentcija, k ar nosaka augu diennakts ritmus.3 Nakts apgaismojums var ietekmt augu spju pietiekam daudzum sintezt o pigmentu.4 Augu gaismas receptori ir rkrtgi jutgi uz dienas garuma izmaim. Daa augu sugu zied tikai tad, ka diena nav ne par su ne par garu, savukrt citas augu sugas zied neatkargi no dienas garuma, kad augan ir sasnieguas konkrtus izmrus.5 Ir konstatts, ka kaut vai minti ilgs spilgts apgaismojums nakts vid var atturt daas augu sugas, k, piemram, smaildadus no ziedanas.6 Mkslgas diennakts gais daas pagarinanas rezultt augi, kam ziedanai nepiecieamas sas dienas un garas naktis, k zemenes, prmulas, krizantmas, puansetijas, var neziedt, tau tiei pretji nakts apgaismojums ietekm augus, kas zied laik, kad dienas ir garkas, k kartupei, spinti, kviei, boli, drienes, salti, veicinot to ziedanu. Mkslg gaisma ietekm ar augu nogatavoanos, lapu auganas un to nobiranas ciklus ruden, kam aizkavjoties ruden aukstums var iestties brd, kad koku lapas vl nav nobiruas.7 Cilvku tpat k dzvniekus negatvi ietekm gaisma nakts stunds, kad tai nebtu jbt. Diennakts ritmi ietekm cilvka fizioloiskos procesus, k smadzeu viu darbbu, hormona melatonna raoanu organism, nu darbbu un citas bioloisk norises. o ritmu izjaukana var izraist bezmiegu, depresiju, vzi, sirds un asinsvadu slimbas.8 Gaismas piesrojums var izraist hronisku miega trkumu, kas savukrt var novest pie imnsistmas novjinans. Miega trkums negatvi ietekm ar cilvka pasajtu, izraisa nogurumu.9 Diennakts tumaj laik cilvka smadzens tiek raots melatonns. Tas ir hormons, kas cilvka organism ietekm imnsistmu un miega ciklu. Cilvkiem, kuriem ir zems hormona lmenis un kuri cie no miega traucjumiem, t lietoana paldz labk gult. Melatonns paldz ar kontrolt hormona estrogna raoanu: kad melatonna lmenis pazemins, estrogna lmenis ____________________
1 2 3 4 5

http://calgary.rasc.ca/lp/plants.html http://latvijas.daba.lv/vardnica/lat-ang/04410445.htm http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/phytochrome http://calgary.rasc.ca/lp/plants.html Rich C., Longcore T. Ecological Consequences of Artificial Night Lighting. Vaingtona: Island Press, http://calgary.rasc.ca/lp/plants.html Turpat. http://generalmedicine.suite101.com/article.cfm/effects_of_light_pollution_on_human_health Turpat.

2006. - 459 lpp.

6 7 8 9

palielins, vienlaikus palielinot ar ar o hormonu saistto veselbas problmu, piemram, krts va attstbas risku.1 Ptjumos ir pierdts, ka sievietm ar krts vzi ir zemks hormona lmenis nek sievietm bez s slimbas. Melatonns ar aptur prostatas va nu auganu ldzg veid, k ar krts vzi.2 2007. gad Pasaules Veselbas organizcija (WHO) iekva darbu nakts mai iespjamo kancerognu sarakst.3 Ir konstatts, ka nakts mais strdjom sievietm, k, piemram, ptjum mintajm nakts mais strdjoajm medmsm, risks saslimt ar krts vzi palielins.4 Ir konstatts, ka attsttajs valsts risks saslimt ar krts vzi ir vairkas reizes lielks nek attstbas valsts.5 Veselbas problmas var rasties ar brniem, kuri pirmajos dzves gados nakts gu pie iedegta mkslg apgaismojuma.6 iem brniem ir lielk iespja nkotn kt tuvredzgiem. T k tiek traucta melatonna raoana, nakts apgaismojums brniem var izraist ar miega traucjumus, kas savukrt var bt riska faktors hiperaktivittei.7 Ldz ar dzvsudraba tvaiku spuldu, fluorescento lampu, metlhalognu spuldu un LED gaismeku, kas izstaro baltu gaismu, kas savukrt satur dau zils gaismas, kura nosaka dzvo btu diennakts ritmu, plaku pielietojumu, situcija nav uzlabojusies, jo zil gaisma, kas ir dabiska dien, kait cilvkiem un citm dzvm btnm nakt vairk nek dzeltenas krsas gaisma. s jauno tehnoloiju apgaismes ierces, kas ir energoefektvkas par kvlspuldzm, tiei to saldzinoi maz elektroenerijas patria d daudzviet tiek lietotas spilgtkas nek btu nepiecieams, un, reizm tiek pielietotas nepareizi, jo daa cilvku uzskata, ka naktij jbt pc iespjas gaikai.8 Ir pierdts, ka zema spiediena ntrija spuldzes ekoloiski nozmgs viets dzvnieku dzves ciklu ietekm ne tik btiski k cita veida apgaismojums, jo dzeltens krsas gaisma, ko ts izstaro, dzvos organismus ietekm mazk, tpc btu ieteicams izvlties tiei veida spuldzes.9

__________________
1 2

http://docs.darksky.org/Docs/ida_human-health_brochure.pdf http://www.independent.co.uk/life-style/health-and-families/health-news/avoid-breast-cancer-sleep-inhttp://www.skykeepers.org/lan-health/lan-health.html http://www.umm.edu/altmed/articles/melatonin-000315.htm http://findarticles.com/p/articles/mi_m1594/is_5_17/ai_n26988276/ http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/342256.stm http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/3010953.stm

the-dark-404522.html
3 4 5 6 7 8 9

http://www.ledsmagazine.com/news/6/10/8 http://docs.darksky.org/PG/PG2-wildlife.pdf 10

3. Gaismas piesrojuma ietekme uz vidi, saimniecbu un cilvka dzves kvalitti Gaismas piesrojums atstj negatvu iespaidu uz zintniskajiem ptjumiem astronomij, palielina elektroenerijas patriu un pasliktina redzambu diennakts tumajs stunds. No nepareizi uzstdtiem gaismekiem daa gaismas spd uz augu un nonk debess, ts padarot ievrojami gaikas, tas rada negatvas sekas uz astronomiju. Zintniskajiem ptjumiem nepiecieams observatorijas tiek izvietotas tlu no pilstm, lai izvairtos no gaismas piesrojuma, savukrt teleskopi tiek specili pielgoti - tiek izmantoti gaismas filtri, lai nakts apgaismojuma ietekme vismaz daju tiktu samazinta.1 Gaismas piesrojuma ietekm btiski samazins zvaigu redzamba apgaismotajs pilsts (sk. 2. attlu). To ar neapbruotu aci var novrot jebkur cilvks, jo, piemram, Rgas centr ir redzams daudz mazk zvaigu, nek attlinoties no pilstas (sk. pielikumu Nr. 4).
2. attls. ikga nakt, var redzt, ka debesis ai pilst ir gaias un zvaigznes nakt nav redzamas (no internta mjaslapas http://www.flickr.com/photos /joe5ho/212916043/).

Rgas radtais gaismas piesrojums trauc veikt novrojumus pat 40 km attlaj Baldones observatorij.2 Lai situciju uzlabotu, astronomiem ir izdevies pankt izmaias aizsargjoslu likum ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem, nosakot, ka ap optisko teleskopu Baldon ir noteikts rpustelpu mkslg apgaismojuma ierobeojuma apgabals 1 kilometra rdius no optisk teleskop paviljona centra un ka rpustelpu mkslg apgaismojuma ierobeojuma citi gaismas avoti ir aprkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tieo gaismu.3
______________
1 2 3

apgabal

aizliegts uzstdt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielks par 150 kandelm, bet

http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/pa/cm200203/cmselect/cmsctech/747/747.pdf No intervijas ar Ilgoni Vilku, sk. pielikumu Nr.1. http://www.likumi.lv/doc.php?id=192453&from=off

11

Gaismas piesrojums negatvi ietekm cilvka saimniecisko darbbu, palielinot elektroenerijas patriu. Msdiens pasaul kopum nemitgi pieaug elektroenerijas patri, un ldz ar to palielins ar enerijas ieguves nolkos nodartais kaitjums videi.1 Patlaban Latvij elektroeneriju rao galvenokrt hidroelektrostacijs un koenercijas stacijs, kas ir videi kaitgi elektroenerijas ieguves veidi, jo kait upju ekosistmai un rada siltumncas efektu izraisos gzes, savukrt trksto elektroenerija Latvij tiek importta.2 Tpc Latvij ir nepiecieams elektroeneriju taupt, kad tas ir iespjams, un samazinot gaismas piesrojumu btu iespjams samazint ar elektroenerijas patriu, jo apgaismojumam tiek patrta ievrojama daa no izlietots uz saraots elektroenerijas, un apgaismotas tiek ne tikai ielas, bet ar ku sienas un debesis, kas ir izrdgi un neracionli. Gaismas starus pareizi novirzot tikai tur, kur tie nepiecieami, un, neaujot gaismai spdt debess, btu iespjams izmantot mazkas jaudas spuldzes, vienlaikus nepadarot ielas tumkas, bet atsevios gadjumos, ts ktu pat vl gaikas un redzamba nakts uzlabotos3 (sk. 3. un 4. attlu).

3.attls.Nekvalitatvs autostvvietas apgaismojums, kas pasliktina redzambu (no interneta mjaslapas http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf)

4.attls. Pareizi apgaismota autostvvieta (no interneta mjaslapas http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf)

Veicot Rgas iedzvotju aptauju, tika konstatts, ka galvenais arguments, kpc cilvki vlas, lai ielas nakts btu pc iespjas gaikas, ir droba. Tomr stenb cik vien iespjams vairk gaismas nemaz nenodroina ne zemku noziedzbas, ne satiksmes negadjumu lmeni. is apgalvojums, ko pauda zintniski ptniecisk darb ietvaros aptaujtie rdzinieki, (par aptaujas rezulttiem skk runts 5. noda) ka vairk gaismas nodroins lielku drobu, ir mts. Satiksme bs droka tad, ja ce bs labi prredzams, tau uz t nebs prk spilgtu lampu, kas var apilbint autovadtju. Redzambu pasliktina ar kontrasts starp rkrtgi spilgti izgaismotajm vietm kdas lampas tuvum un blakus esoajm vietm, kur gaismas stari nekrt, tpc ts ir pilngi tumas. ____________________
1 2 3

http://www.iea.org/textbase/nppdf/free/2009/key_stats_2009.pdf http://www.csb.lv/csp/content/?cat=2383 http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf

12

os nakts apgaismojuma trkumus novrot vartu ne tikai ietaupt elektroeneriju, bet ar vienlaicgi uzlabot redzambu diennakts tumajs stunds.1 Tpc gaismas daudzumam ir jbt pietiekamam, bet ne prmrgam, jo prk spilgta gaisma ir apilbinoa un liek cilvkiem novrst no ts acis.2 5. attl ir redzams nepareizs ielas apgaismojums, kur ir autovadtjiem apilbinos, savukrt 6. attl iela nav tumka, toties debesis netiek lieki izgaismotas, k rezultt var ietaupt elektrbu, un ar autovadtji netiek apilbinti.
5.attls. Nepareizs tilta apgaismojums, kas var apilbint autovadtju (no interneta mjaslapas http://docs.darksky.org/Docs/ida_safety_brochur e.pdf).

6. attls. Pareizs un neapilbinos tilta apgaismojums (no interneta mjaslapas http://docs.darksky.org/Docs/ida_safety_brochur e.pdf).

Apgaismojums ar kustbu sensoru ne tikai paldz taupt elektrbu, bet ar noder, ja gaisma ir nepiecieama k aizsardzba pret vandlismu. Gaisma, kas iedegas mirkl, kad potencilais noziedznieks ierodas nozieguma viet, pievr apkrtjo uzmanbu, savukrt visu nakti patstvgi degoa gaisma netrauc nozieguma paveikanai, ja vien tuvum nav cilvku, kas apgaismoto vietu nemitgi uzmantu, jo citdi neviens tai tpat nepievr uzmanbu.3 Amerikas Savienotajs Valsts un Lielbritnij ir veikti vairki ptjumi, kuros atsevios rajonos tika ierkots papildus apgaismojums. Lai gan iedzvotji juts drok, pc policijas statistikas datiem tika konstatts, ka noziegumu skaits konkrtajos rajonos nebija samazinjies. No t var secint, ka cilvku drobai nakts apgaismojums ir vajadzgs, tau tam nav jbt prmrgam, pareizi ierkots apgaismojums bs droks nek vienkri pc iespjas vairk gaismas.4
____________________
1 2 3 4

http://www.pollutionissues.com/Ho-Li/Light-Pollution.html http://docs.darksky.org/Docs/ida_safety_brochure.pdf http://ngm.nationalgeographic.com/geopedia/Light_Pollution#Lights%20and%20Safety http://calgary.rasc.ca/lp/frame.html

13

4. Ielu apgaismojuma trkumi Rg un to novranas iespjas. Kvalitatvam apgaismojumam btu jnodroina gaikas ielas un pc iespjas mazk gaismas debess, td btu nepiecieams gaismu novirzt uz leju, kur t ir nepiecieama. Dieml Rg tas netiek darts. Par to var prliecinties kaut vai no satelta uzemtajos attlos, kur Zeme ir redzama nakt (sk. pielikumu Nr. 3). ai fotogrfij ir redzams, ka Rgai atbilstoais spilgtais laukums tik pat gais k lielks Eiropas un pasaules pilstas. Trkumi ir ne tikai vecajiem gaismekiem, bet ar nesen iegdtajiem, piemram, pagju gada nogal par godu Ziemassvtkiem Rg tika uzstdti dekoratv apgaismojuma elementi, kuri kopum izmaksja 480 tkstous latu un kurus opozcijas deputti nodvja par dzrm mra laik1, tau dieml jsecina, ka ar im apgaismojumam ir nepilnbas, jo dai proektori gaismu izstaro augup, lai gan videi draudzgk un ar nodergk btu izgaismot arhitektras pieminekus, nevis debesis. Rg it visur var novrot gaismas staru novirzanu augup, uz debesm, jo ielu apgaismoanai izmantots laternas dau izstarots gaismas raida debess, tomr ir iespjams novrot ar spilgtkus piemrus, kur debess tiek raidta visa apgaismes ierces izstarot gaisma, nevis tikai neliela daa no ts, piemram, no Brvbas piemineka laukum, Bastejkaln un Espland uz zemes novietotajiem apgaismes objektiem (sk. 7. attlu).
7.attls. Gaismeklis pie Brvbas piemineka, kas gaismu raida augup (no persong arhva).

Daudzviet Rg tiek izmantotas lampas, kuras izgaismo tikai kas sienu un ir vrstas tiei augup, k, piemram, Tallinas iel 51, gar visu mjs sienu vairku metru augstum ir izvietotas lampas, kuras btb tur nemaz nebtu nepiecieamas, jo ts izgaismo s mjas sienu un debesis, un uz leju o lampu izstarot gaisma vispr netiek virzta (sk. 8. attlu). ___________________
1

http://zinas.nra.lv/latvija/riga/11065-rigas-gaisma-pilsetas-centra-ieslegusi-dalu-dekorativa-apgaismojuma.htm

14

8. attls. Nepareizi apgaismota kas siena Tallinas iel 51 (no persong arhva).

Nevlams ir ar reklmas stendu apgaismojums lietojot lampas, kas tos apgaismo no apakas, k tas ir Tallinas un Brvbas ielu krustojum uzstdts reklmas apgaismojum (sk.9. attlu).
9. attls. Reklma Tallinas un Brvbas ielu krustojum, kas tiek apgaismota no apakas (no persong arhva).

Rgas centr ir vairkas lampas, kurs spuldzi nosedz tikai lodes formas stikla karkass, kur auj gaismu izstarot uz vism pusm pilngi viend daudzum, tpc das formas laternu izmantoana nav vlama (sk.10. attlu).

10.attls. Laterna Kr. Barona un Prses ielu krustojum (no persong arhva).

15

Namu pagalmu apgaismojums, ko nekas nenosedz dau gaismas izstaro augup (sk. 11.attlu). das formas gaismekus btu jnomaina ar kvalitatvkiem gaismekiem, kuri neauj gaismai spdt viets, kur t nav vajadzga (sk. pielikumu Nr.5). Lai daudzzvoku namu pagalmu apgaismojumu padartu efektvku, var izmantot ar kustbu sensorus, jo apgaismojums nav nepiecieams bros, kad tuvum nav cilvku.

11.attls. Zvaigu ielas 2 nama pagalm uzstdts gaismeklis, kur gaismu izstaro visos virzienos (no persong arhva).

Elektroenerija tiek izniekota ne tikai, kad gaisma tiek raidta debess, bet ar, kad t nokst viets, kur nav vlama, piemram, uz mju sienm un it pai namu iedzvotju logos. Daudziem otr vai tre stva dzvoku paniekiem, kuru istabas logi ir ielas pus, ir jsamierins ar to, ka viu logi atrodas tikai pris metru attlum no laternas, kurai teortiski btu japgaismo iela, tau daa ts gaismas spd viu logos un trauc naktsmieru (sk.12. attlu).

12.attls. Laternas apgaismoti logi A. aka iel 57 (no persong arhva).

16

Prk spilgti, apilbinoi apgaismes objekti var bt traucjoi cilvkiem. Rg izmantots ielu apgaismojuma laternas nav tik spilgtas, lai vartu apilbint cilvku, kur paskatjies tm virs, tau vietm tiek izmantoti spilgtki proektori, kuri ir traucjoi garmgjjiem. Piemram, Raia pieminekli Espland izgaismo ar proektora paldzbu, kur uzstdts uz citas laternas staba oti tlu no paa piemineka, tpc, lai to kompenstu un spoi izgaismotu pieminekli, tas izstaro rkrtgi spilgtu gaismas staru kli uz pieminekli. T k gaisma tiek izstarota paralli zemei, t var trauct garmgjjam, kur dodas ts virzien, kad is gaismas stars spd tiei acs.
13.attls. Raia piemineklis Espland, k apgaismojumam, tiek izmantots rkrtgi spilgts proektors (no persong arhva).

Nevlams ir vienuviet izmantot pc iespjas vairk apgaismes objektu, pieemot, ka vairk gaismas vienmr bs labk un ir jizgaismo viss, debesis tai skait. Rgas centrs ir oti gais, lampu ir daudz, ts ir tuvu cita citai, tau pilngi pretja situcija ir novrojama, izbraucot rpus Rgas centra, kur ielas jau ir manmi tumkas un reizm pat nav pietiekami apgaismotas, lai cilvki justos komfortabli. Tpat k uguoana tiek rkota tikai tad, kad ir satumsis, ar kou krsu lampias izskats labk, ja to nav par daudz un viss nav sapldis viend raibum. Dekoratvais ielu apgaismojums, kad t ir par daudz, k, piemram, to var novrot Vrmanes drz, kur dadu krsu un formu lampias ir izvietotas prk ciei viena pie otras, vairs nemaz neizceas. os trkumus novrot ielas vartu kt gaikas, jo gaisma nespdtu viets, kur t ir nevlama, k ar btu iespjams ietaupt elektroeneriju, jo, pareizi novietojot apgaismes ermeus, vartu izmantot mazkas jaudas spuldzes, jo visa to izstarot gaisma tiem tiktu izmantota lietdergi. Intervij ar Rgas pavaldbas aentras Rgas gaisma, kas ir atbildga par ielu, laukumu, parku un citu objektu rjs apgaismoanas tklu ekspluatciju Rg1, tehnisko direktoru Normundu Rikardu (sk. pielikumu Nr. 6) tika konstatts, ka vi nekad nav dzirdjis par gaismas piesrojumu ___________________
1

http://www.rigasgaisma.lv/ 17

un par spti faktiem, kas apliecina pretjo, palika pie savas prliecbas, ka ielu apgaismojums Rg ir nevainojams, un laternu plafoni nekd veid nevar aut gaismai spdt debess. Savukrt cilvkiem, kuru naktsmieru trauc no nepareizi uzstdtm laternm mju logos spdo gaisma, tika ieteikts nakt aizvilkt aizkarus. da attieksme un risinjums nebtu vlami amatpersonai, jo apgaismojumam btu jkalpo cilvku vajadzbm. Nodoku makstjiem, par kuru naudu tiek finansta aentras Rgas gaisma darbba1, btu jbt tiesgiem saemt kvalitatvu apgaismojumu, kas nodroina redzambu uz ielm diennakts tumajs stunds un netrauc naktsmieru. Bez tam, ja apgaismojums tiek izmantots viets, kur tas nav nepiecieams, tas rada lielku elektroenerijas patriu, kas sadrdzina izmaksas. Tpc ir nelietdergi vispirms makst par apgaismojumu viets, kur tas nav vajadzgs, bet pc tam paiem iedzvotjiem mint sadzvot ar t radtajm nertbm. Rg lietoto laternu plafoni ir nepareizas formas, tie auj gaismai spdt viets, kur tai nebtu jnokst. 14. attl ir redzams viens no Rgas ielu apgaismoanai izmantotajiem plafoniem.

14. attls. Laterna Rg, Artilrijas iel, kas auj gaismai spdt virs horizonta, tdjdi radot gaismas piesrojumu (no persong arhva).

______________
1

http://www.diena.lv/lat/politics/riga/tumsa-riga

18

15. attl ir pardts princips, pc kda ir jizgatavo plafoni, lai tie novrstu gaismas piesrnojumu. Gaismai nedrkst aut spdt virs horizonta un spuldze plafon ir jievieto pietiekami dzii.

15. attls. Attl redzami principi, pc kuriem atpazt pareizas formas plafonu (no interneta mjaslapas http://www.darkskysociety.org/handouts/idacodehandbook.pdf).

16. attl ir redzams pareizas formas laternas plafons, kas gaismai neauj spdt virs horizonta. Izmantojot das formas laternu plafonus, btu iespjams izmantot mazkas jaudas spuldzes, kas samazintu elekroenerijas patriu, vienlaikus nepadarot ielas tumkas, jo daa gaismas nenonktu debess, un gaismas piesrojums samazintos.
16.attls. Laternas plafons, kas neauj gaismai spdt augup (no interneta mjaslapas http://www.darksky.org/mc/page.do?sitePag eId=59690).

Pretstat Rgai piemrs energoefektva apgaismojuma izmantoanas iespjm un ieguvumiem ir Kandas pilsta Kalgari. Pirms vairkiem gadiem gaismas piesrojums Kalgari bija viens no lielkajiem Kand, ar apgaismei izlietots elektroenerijas patri bija liels, tpc tika nolemts pilnb nomaint ielu apgaismojuma laternas vis pilst.1 Analizjot Rgas ielu nakts apgaismojuma sistmas nepilnbas ir vrts apskatt Kandas pilstas Kalgari piemru, jo abs pilsts ir aptuveni ldzgs iedzvotju skaits, proti Rg ir 717 371 _____________
1

http://www.skynewsmagazine.com/pages/LightPollution.html

19

iedzvotju1 (pc 2008. gada datiem), savukrt Kalgari 988 193 iedzvotju2 (pc 2006. gada datiem), k ar apgaismojuma kvalitte Kalgari pirms laternu plafonu nomaias bija ldzga k Rg, jo plafonu nepareizs formas d daa gaismas spdja augup. Laternu plafonu nomaia Kalgari tika paveikts laika posm starp 2002. un 2005. gadu. Pilst izmantots 200 un 250 vatu augsta spiediena ntrij spuldzes tika aizsttas ar 100 un 150 vatu augsta spiediena ntrija spuldzm. To bija iespjams izdart, vienlaikus nepadarot ielas tumkas, jo reiz ar spuldzm tika nomainti ar lampu plafoni. Tika uzstdti jauni, kvalitatvi plafoni, kas pilnb neva gaismai spdt virs horizonta, un visa gaisma tika raidta tikai uz leju, kur t ir vajadzga (sk. 17. attlu). Pavisam kop tika nomainti aptuveni 40 000 gaismeku. Projekta izmaksas bija 7,2 miljoni dolru, savukrt ldzeku ietaupjums uz elektroeneriju sasniedza 1,7 miljonus dolru gad, kas, k liecina ptjumi, ir 30 ldz 35% ietaupjums3, saldzinot ar skotnjm izmaksm par elektroeneriju. Tiek lsts, ka ap 2011. ldz 2012. gadu gaismeku nomai ieguldt nauda tiks atpelnta, ietaupot elektroeneriju. 4;5
17.attls. Kalgari pilst lietotie laternu plafoni pirms un pc to nomaias (no interneta mjaslapas http://www.calgary.ca/ portal/server.pt/gateway/PTARGS_0_0_10 4_0_0_35/http%3B/content.calgary.ca/CCA /City+Hall/Business+Units/Roads/Streetligh ts/Both+lens.htm).

obrd Rg ir uzstdti 44314 gaismeki, ielu apgaismojumam tiek izmantotas 150W un 250W augsta spiediena ntrija spuldzes6. Uzstdot pareizas formas laternu plafonus, s spuldzes vartu aizstt ar 100W un 150W spuldzm, kdas obrd tiek lietotas Kalgari. T k 2009. gadam aentra Rgas gaisma no pavaldbas budeta prasja 1,9 miljonus latu, lai samakstu par elektrbu7, un os ldzekus btu iespjams samazint par aptuveni 30% ldz 35%8, atkarb no elektroenerijas tarifiem ietaupt vartu atuveni 0,6 miljonus latu gad. Protams, leternu plafonu nomaiai Rg btu nepiecieams veikt skotnjs investcijas, tau ieguldtos ldzekus btu iespjams atgt vairku gadu laik, jo tie tiktu ietaupti uz elektroenerijas izmaksm.
___________________
1

http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm http://en.wikipedia.org/wiki/Calgary http://halifax.rasc.ca/documents/ResponsibleLighting.pdf http://content.calgary.ca/CCA/City+Hall/Business+Units/Roads/Streetlights/EnviroSmart+Streetlight+ http://www.calgary.ca/docgallery/BU/roads/streetlights/envirosmart_backgrounder_mar26_02.pdf aentras Rgas gaisma tehnisk direktora Normunda Rikarda sniegt informcija. http://www.diena.lv/lat/politics/riga/tumsa-riga http://halifax.rasc.ca/documents/ResponsibleLighting.pdf

2 3

RetrofiR/FAQs.htm
5 6 7 8

20

5. Rdzinieku viedoklis par gaismas piesrojumu un ielu apgaismojumu Rg. Veicot zintniski ptniecisko darbu, ncs saskarties ar situciju, ka vairums cilvku bija izbrnti par darba tmu, jo nekad nebija dzirdjui par gaismas piesrojumu vai, ka tas negatvi ietekm cilvku dzvi. Td tika nolemts veikt aptauju (jautjumus sk. pielikum Nr. 7), lai noskaidrotu rdzinieku informtbas lmeni, attieksmi pret gaismas piesrojumu un t novranas nepiecieambu, k ar uzzintu, vai cilvki ir saskruies ar gaismas piesrojuma radtajm nertbm. Tika aptaujti 907 respondenti, kas bija pc nejaubas principa izvlti Rgas centr sastapti iedzvotji vecum virs 17 gadiem. Aptauja tika veikta laika posm no 15. ldz 26. februrim. Aptauj tika noskaidrots, ka lielk daa respondentu, proti, 85% bija ievrojui, ka nakts pilsts ir redzams mazk zvaigu nek laukos, savukrt tikai 15% respondentu to nebija pamanjui (sk. 18. attlu).

18 .attls. Vai esat ievrojis, ka nakts pilsts redzams mazk zvaigu nek laukos?

Uz jautjumu, vai zinjt, ka prmrgs un nepareizs pilstu ielu nakts apgaismojums rada gaismas piesrojumu, kas var kaitt cilvka veselbai, tikai 28% respondentu atbildja apstiprinoi, savukrt lielkais vairkums, tas ir 72% aptaujto cilvku, nebija informti par o piesrojuma veidu. Tas apstiprinja jau agrk novroto, ka cilvku informtba par o problmu ir rkrtgi zema un btu nepiecieams iedzvotjus izgltot, sniedzot informciju par gaismas piesrojumu (sk. 19.atlu).

19. attls. Vai zinjs, ka prmrgs un nepareizs pilstu ielu nakts apgaismojums rada gaismas piesrojumu, kas var kaitt cilvka veselbai?

21

Savukrt uz jautjumu, vai savs mjs taupt elektroeneriju uz apgaismojumu, to izsldzot, kad tas nav nepiecieams, lielkais vairums cilvku, proti, 61% respondentu, atbildja apstiprinoi. Tikai 3% cilvku atbildja noliedzoi, ka to nedara, savukrt 36% respondentu to dara dareiz. No t var secint, ka gandrz visi cilvki vismaz reizm elektrbas taupbas nolkos izsldz mkslgo apgaismojumu, kad tas nav nepiecieams un tikai pavisam neliela daa cilvku to uzskata par nevajadzgu un nedara nekad (sk. 20. attlu).

20.attls. Vai savs mjs taupt elektroeneriju uz apgaismojumu, to izsldzot, kas tas nav nepiecieams?

Lielk daa respondentu, proti, 59% aptaujto rdzinieku, atzina, ka ir saskruies ar situciju, ka no loga tuvum esoas laternas spdoa gaisma trauc naktsmieru, bet 41% cilvku to nebija piedzvojui (sk. 21. attlu).

21. attls. Vai esat saskries ar situciju, ka no loga tuvum esoas laternas spdoa gaisma trauc Jsu vai Jums pazstamu cilvku naktsmieru?

Aptauj tika noskaidrots, ka kdreiz kds gaismeklis apilbinos ir licies mazkajai daai respondentu, tas ir 43%. Vairk k puse respondentu, proti, 57%, ar du situciju nekad nebija saskruies (sk. 22. attlu).

22. attls. Vai esat ievrojis, ka kdreiz kda ielu apgaismojoa objekta gaisma Jums likusies apilbinoa?

22

Uz jautjumu, vai uzskatt, ka ielu apgaismojums pilsts jierko pc principa jo vairk gaismas, jo labk, apstiprinoi atbildja 38% respondentu, savukrt lielk daa, 62% cilvku uzskatja, ka tas nav nepiecieams (sk. 23. attlu).

23. attls. Vai uzskatt, ka ielu apgaismojums pilsts jierko pc principa jo vairk gaismas, jo labk?

Respondenti tika lgti ar uzrakstt iemeslu, kpc izvljs kdu no atbilu variantiem. Iemesli, kpc daa cilvku vljs pc iespjas vairk gaismas nakts bija, jo t ir drok, gaisma nakts pasarg no noziedzniekiem, no kuriem citdi btu jbaids, un tad btu mazk slepkavbu, aplaupanas un vandlisma gadjumu; gaias ielas diennakts tumaj laik rada drobas sajtu, pa tm prvietojoties; gjji mazk ciestu satiksmes negadjumos; gjjiem un autovadtjiem ielas btu labk prredzamas, btu drok un vieglk prvietoties; tas rada komforta sajtu, prvietoties pa gaikm ielm ir patkamk, jo pilsta ir gaia un dzvelga; garajos un tumajos ziemas mneos cilvki izjt emocionlu vlmi pc vairk gaismas, tpc apgaismotas ielas rada pozitvas emocijas. No iemesliem, kpc ir vajadzgs pc iespjas vairk gaismas visbiek atkrtojs visi ar drobu saisttie argumenti. No t jsecina, ka liela daa cilvku nav informti par apgaismojuma kvalittes ietekmi uz ceu satiksmes un gjju drobu, k ar par apgaismojuma ietekmi uz noziedzbas lmeni, jo ne vienmr vairk gaismas nodroins lielku drobu, par ko vairk rakstts 3. noda. Cilvki ar nezinja, ka prk spilgts nakts apgaismojums neuzlabo redzambu, saldzinot ar pietiekamu un pareizu apgaismojumu, jo var bt apilbinos. Savukrt cilvki, kuri uzskatja, ka pc iespjas vairk gaismas pilsts nav vajadzgs, tam k iemeslus minja: tas ir drgi un nesaimnieciski liela elektroenerijas patria d; Latvijas ekonomiskaj situcij t btu izrdba;
23

 nav vajadzgas prmrbas, un gaisma ir nepiecieama tikai tur, kur ir cilvki, tpc pilngi pietiek ar nedaudz apgaismojuma, lai ielas ir prredzamas; apgaismojumam jbt kvalitatvam, nevis vienkri pc iespjas vairk gaismas t viet; prk daudz gaismas trauc cilvkiem, un it pai spilgts reklmu apgaismojums ir kaitinos; pie logiem esos lampas trauc cilvkiem mjs gult; prk daudz gaismas trauc gan autovadtjiem, gan cilvkiem, jo apilbina acis; nakts ir vajadzga tumsa, savukrt tumas debesis ir skaistas; nakts apgaismojums kait dabai; nakts jgu nevis jstaig apkrt. Savukrt ar apgaismojumu Rg ir apmierinti 60% rdzinieku, savukrt 40% respondentu nebija apmierinti ar apgaismojuma kvalitti Rg (sk. 24.attlu). K iemeslus ie respondenti minja, ka apgaismojums ir nevienmrgi sadalts - centr ielas ir prk gaias, savukrt nomals un mikrorajonos - prk tumas; atsevias mazs ielias tlk no pilstas centra vispr nav apgaismotas; gaismas ir par maz; gjju prejas nav specili apgaismotas; biei spuldzes laterns izdeg un netiek savlaicgi nomaintas; dareiz laternas deg ar no rtiem, kad jau palicis gais, bet tad apgaismojums vairs nav vajadzgs; laternas trauc cilvkiem gult, jo gaisma iespd mjokl pa logu.

24. attls. Vai esat apmierints ar ielu apgaismojuma kvalitti Rg?

24

Nobeigums Veicot zintniski ptniecisko darbu, tika konstatts, ka gaismas piesrojumam ir btiska negatva ietekme uz dzvajiem organismiem un cilvku dzvi, un to btu vlams samazint, uzstdot pareizas formas gaismekus, kuri nav spoki nek nepiecieams. Izvirzt hipotze, ka Rg pastv gaismas piesrojums, kas atstj negatvu ietekmi uz cilvkiem uz dzvo dabu, bet rdzinieku informtbas lmenis par gaismas piesrojumu ir zems, apstiprinjs. Zintniski ptnieciskaj darb tika apskatta situcija ar nakts apgaismojumu Rg, un ncs secint, ka Rg kopum gaismas piesrojums ir diezgan liels, debesis ir gaias un ir problemtiski veikt astronomijas novrojumus. Izptot nakts apgaismojumu Rg, izrdjs, ka vairums gaismeku dau gaismas izstaro debess vai viets, kur tas nav vajadzgs, piemram, uz ku sienm, tdjdi izraisot gaismas piesrojumu un palielinot elektroenerijas patriu. Tika konstatts, ka gaismas piesrojums atstj negatvu iespaidu uz dzvajm btnm. Dzvniekiem un cilvkiem tas izjauc dabiskos diennakts ciklus un rada hormonu lmea izmaias, bet augi cie no diennakts gai perioda garuma izmaim. Veicot zintniski ptniecisko darbu, ncs saskarties ar ar informtbas trkumu cilvku vid. Tika veikta iedzvotju aptauja, un reti kur no respondentiem bija dzirdjis par gaismas piesrojumu, tau diezgan liela daa aptaujto cilvku bija pai izjutui gaismas piesrojuma negatvs sekas. Analizjot aptaujas datus, tika secints, ka daa cilvku nav apmierinti ar ielu apgaismojuma kvalitti Rg diennakts tumaj laik. Atkljs ar nepiecieamba izgltot sabiedrbu par gaismas piesrojumu, k ar izrdjs, ka par o problmu ir pieejams rkrtgi maz informcijas latvieu valod. im nolkam ar masu mdiju starpniecbu vartu iepazstint sabiedrbu ar ptjuma rezulttiem un atzim. Par iespjamo ldzeku ietaupjumu uz elektroeneriju btu lietdergi informt atbildgajs instancs strdjos amatpersonas, k aentras Rgas gaisma vai Rgas pavaldbas darbiniekus. Tika secints, ka izmantojot ekonomiskkus gaismekus, ieguvji btu visi - gan cilvki, kuriem apgaismojums ir nepiecieams drobai un cea prredzambai, gan astronomi, gan cilvki, kuri maks par elektroenerijas patriu. Gaismas iespaidu ar uz augiem un dzvniekiem. o iemeslu d veiktais zintniski ptnieciskais darbs parda, ka gaismas piesrojums ir aktula problma, kuru btu vlams samazint, lai novrstu t negatvs sekas, un ptjums vartu tikt izmantots sabiedrbas izgltoanas nolkos. piesrojuma novrana atsttu pozitvu

25

Izmantoto avotu un literatras saraksts Grmatas: 1. Rich C., Longcore T. Ecological Consequences of Artificial Night Lighting. Vaingtona: Island Press, 2006. - 459 lpp. Interneta resursi: 1. http://calgary.rasc.ca/lp/frame.html (skatts 23.02.2010.) 2. http://calgary.rasc.ca/lp/plants.html (skatts 23.02.2010.) 3. http://content.calgary.ca/CCA/City+Hall/Business+Units/Roads/Streetlights/EnviroSmart+ Streetlight+RetrofiR/FAQs.htm (skatts 23.02.2010.) 4. http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf (skatts 18.02.2010.) 5. http://docs.darksky.org/Docs/ida_human-health_brochure.pdf (skatts 18.02.2010.) 6. http://docs.darksky.org/Docs/ida_safety_brochure.pdf (skatts 18.02.2010.) 7. http://docs.darksky.org/Docs/ida_wildlife_brochure.pdf (skatts 18.02.2010.) 8. http://docs.darksky.org/PG/PG2-wildlife.pdf (skatts 18.02.2010.) 9. http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/phytochrome (skatts 24.02.2010.) 10. http://findarticles.com/p/articles/mi_m1594/is_5_17/ai_n26988276/ (skatts 24.02.2010.) 11. http://generalmedicine.suite101.com/article.cfm/effects_of_light_pollution_on_ human_health (skatts 24.02.2010.) 12. http://latvijas.daba.lv/vardnica/lat-ang/04410445.htm (skatts 24.02.2010.) 13. http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/3010953.stm (skatts 25.02.2010.) 14. http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/342256.stm (skatts 25.02.2010.) 15. http://ngm.nationalgeographic.com/geopedia/Light_Pollution#Lights%20and%20Safety (skatts 17.02.2010.) 16. http://wildlife-conservation.suite101.com/article.cfm/more_evidence_of_light_ pollution_harm_to_animals (skatts 17.02.2010.) 17. http://www.calgary.ca/docgallery/BU/roads/streetlights/envirosmart_backgrounder_ mar26_02.pdf (skatts 23.02.2010.) 18. http://www.csb.lv/csp/content/?cat=2383 (skatts 17.02.2010.) 19. http://www.darksky.org/mc/page.do?sitePageId=61045#Q:Whatislightpollution (skatts 18.02.2010.) 20. http://www.diena.lv/lat/politics/riga/tumsa-riga (skatts 24.02.2010.) 21. http://www.iea.org/textbase/nppdf/free/2009/key_stats_2009.pdf (skatts 11.02.2010.) 22. http://www.independent.co.uk/life-style/health-and-families/health-news/avoid-breastcancer-sleep-in-the-dark-404522.html (skatts 11.02.2010.)
26

23. http://www.ledsmagazine.com/news/6/10/8 (skatts 18.02.2010.) 24. http://www.likumi.lv/doc.php?id=192453&from=off (skatts 24.02.2010.) 25. http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/pa/cm200203/cmselect/cmsctech/ 747/747.pdf (skatts 21.02.2010.) 26. http://www.pollutionissues.com/Ho-Li/Light-Pollution.html (skatts 15.02.2010.) 27. http://www.sciencedaily.com/releases/2009/10/091026225744.htm (skatts 12.02.2010.) 28. http://www.skykeepers.org/lan-health/lan-health.html (skatts 12.02.2010.) 29. http://www.skynewsmagazine.com/pages/LightPollution.html (skatts 27.02.2010.) 30. http://calgary.rasc.ca/lp/frame.html (skatts 23.02.2010.) 31. http://www.umm.edu/altmed/articles/melatonin-000315.htm (skatts 27.02.2010.) 32. http://www.wellesley.edu/Biology/Faculty/Mmoore/Content/Moore_2000.pdf(skatts 17.02.2010.) 33. http://zinas.nra.lv/latvija/riga/11065-rigas-gaisma-pilsetas-centra-ieslegusi-dalu-dekorativaapgaismojuma.htm (skatts 24.02.2010.) 34. http://www.rigasgaisma.lv/ (skatts 24.02.2010.) 35. http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm (skatts 28.03.2010.) 36. http://en.wikipedia.org/wiki/Calgary (skatts 28.03.2010.) 37. http://halifax.rasc.ca/documents/ResponsibleLighting.pdf (skatts 28.03.2010.) Citi informcijas avoti: 1. Rgas pavaldbas aentras Rgas gaisma direktora Normunda Rikarda sniegtais materils par uzmuma darbbu.

27

Anotcija Zintniski ptniecisk darb tma ir Gaismas piesrojums. Rgas modelis. Darba mris ir izanalizt gaismas piesrojuma raans clous, t ietekmi un novranas iespjas, k ar apskatt Rgas modeli. Darbam tika izvirzta hipotze, ka Rg pastv gaismas piesrojums, kas atstj negatvu ietekmi uz cilvkiem uz dzvo dabu, bet rdzinieku informtbas lmenis par gaismas piesrojumu ir zems, kas darba gait apstiprinjs. Darb tiek apskatta gaismas piesrojuma negatv ietekme gan uz dzvo dabu, atstjot iespaidu uz dabiskajiem diennakts ritmiem, gan cilvku, pasliktinot redzambu nakt un kaitjot astronomiskajiem ptjumiem. o iemeslu d tika secints, ka pilstu nakts apgaismojuma radto gaismas piesrojumu vlams samazint. Darba ietvaros, izptot ielu apgaismojumu Rg, tika secints, ka tas ir nekvalitatvs, jo no laternm gaisma spd virzienos, kur t ir nevlama, tpc to btu iespjams uzlabot, un tika ieteiktas iespjas, k to vartu izdart. Darbu veicot, tika aptaujti Rgas iedzvotji, lai noskaidrotu viu informtbas lmeni par gaismas piesrojumu un viedokli par to, kdam btu jbt apgaismojumam. Tika konstatts, ka ievrojama daa rdzinieku ir saskruies ar gaismas piesrojuma izraistajm negatvajm sekm, tau lielk daa respondentu nekad nebija dzirdjui par o piesrojuma veidu. Gaismas piesrojums ir msdiens aktula problma, tpc btu nepiecieams par to izgltot plaku sabiedrbu, jo, to novrot, btu iespjams uzlabot cilvku dzves kvalitti un taupt energoresursus, ja netiktu izgaismotas vietas, kur gaisma nav vajadzga.

28

Pielikums. Pielikums Nr. 1 Saruna ar Ilgoni Vilku, urnla "Terra" galveno redaktoru un LU Astronomijas institta ptnieku (notika ar e-pasta starpniecbu 2010. gada 19. februr). Labdien! Es rakstu zintniski ptniecisko darbu par gaismas piesrojuma ietekmi uz vidi un btu oti pateicga, ja Js atbildtu uz daiem jautjumiem. Kda ir situcija Rg, proti, cik liels eit ir gaismas piesrojums saldzinjum ar citm lielkajm pilstm rvalsts, un vai ir kdas atirbas, jo tur mints pilstas ir lielkas iedzvotju skaita zi. Cik btiska ir t ietekme uz astronomiju? Kd veid problma tiek risinta (ja Rg debesis ir prk gaias, vai zvaigu novroanai ir jdodas tlu rpus Rgas)? Kds ir cilvku zinanu lmenis par o problmu, atsaucba (piemram, akcij "Zemes stunda"), jo vismaz cik esmu runjusi ar cilvkiem vairums nekad nebija dzirdjui par gaismas piesrojumu vai ka tas kdam vartu trauct? Labdien, Ieva! Rg mrjumi, cik zinu, nav veikti. Daja atbilde ir slavenaj attl, kur redzama Zeme no kosmosa nakt. No turienes var "izvilkt" Baltijas reionu un saldzint Rgu ar citm pilstm http://www.nasa.gov/vision/earth/lookingatearth/NIGHTLIGHTS.html Ietekme uz astronomiju btiska. Rga trauc veikt novrojumus pat 40 km tlaj Baldon. Rg lzerteleskops spj strdt tikai tpc, ka izmanto auru spektra dau ap 532 nm. Astronomi ir cnjuies un pankui izmaias aizsargjoslu likum: 51.1 pants. Aprobeojumi aizsargjosls ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem Aizsargjosls ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus likuma 35.pant mintajam nosaka dus aprobeojumus: 1) radiostarojuma klusuma josl aizliegts uzstdt raidoas radioiekrtas un lietot aj teritorij esoas radioiekrtas, izemot virszemes publisk elektronisko sakaru tkla galiekrtas; 2) rpustelpu mkslg apgaismojuma ierobeojuma apgabal aizliegts uzstdt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielks par 150 kandelm, bet citi gaismas avoti ir aprkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tieo gaismu; 3) 300 metru rdius ap optisk teleskopa paviljonu Baldon koku cirana saskaojama ar Izgltbas un zintnes ministriju. (14.05.2009. likuma redakcij, kas stjas spk 10.06.2009.)

29

Cilvku zinanu lmenis par o problmu, protams, ir zems. Piemram, mani kaimii Zemes stund gaismu r nesldz. Bet tas nav risinjums. Risinjums ir ierkot pareizus gaismas avotus, kas nespd uz augu. Tas jiekauj ku projektos un pavaldbu noteikumos. Kad agrk vaicju jaunieiem, vai vii ir redzjui Piena Ceu, vairums bija redzjui. Tagad reti kur, jo tam vajag tumas debesis. Ar sveicienu, Ilgonis Vilks

30

Pielikums Nr.2 Saruna ar Viesturu Vintuli, bioloijas maistru, vienu no Latvijas vadoajiem sikspru ptniekiem (notika ar e-pasta starpniecbu 2010. gada 23. februr). Labdien! Es rakstu vidusskolas zintniski ptniecisko darbu par gaismas piesrojuma ietekmi uz vidi un vljos jautt, vai Js ldzu man vartu sniegt informciju par nakts apgaismojuma ietekmi uz sikspriem. Pirms trim gadiem piedaljos emeru Nacionl parka rkotaj paskum "Sikspru nakts" un NP mjaslap atradu informciju, ka Js toreiz lasjt lekciju par sikspriem. Ja vl pareizi atceros, tur tika ststts par vienu bazncu, pie kuras tika ierkots spilgts proektora apgaismojums, un sikspriem bija problmas s bazncas bnios ielidot un izlidot no tiem. Es btu oti priecga uzzint preczu informciju par o gadjumu (kur baznca atrads, k ar preczi fakti, kas notika ar sikspru koloniju). Bu oti pateicga, ja varsiet sniegt man kdu informciju. Ar cieu, Ieva Skrebele. Labdien! Toreiz emeros pieminju divus dadus gadjumus. Pirmais attiecs uz Dagdas bazncu, kur apgaismojums tika uzstdts tiei pret sikspru kolonijas ieeju. Tds tas ir vel obrd, nekas tur dieml nav maints. Sikspri reaja t, ka pirmajos gados tie praktiski pazuda, pc tam daji atgriezs, bet maz skait un viiem ir problmas ar izlidoanu (tie cenas izlidot pirms proektora ieslganas; nokavjuies dzvnieki mina kaut k to staru apiet, pc iespjas trk izvairties no apgaismots joslas. iem vlnajiem dzvniekiem izlidoana aizkavjas gandrz par stundu, kas vasaras sajs nakts ir oti daudz). Otra baznca ir Naglos. aj vieta proektors apgaismo bazncu tikai no ielas puses un neskar kolonijas izmantoto ieeju. Dieml Naglu bazncas kolonija ir maza un nenozmga, turklt pai sikspri tur nemaz katru gadu neapmetas. Dagd, savukrt, ar apgaismojumu tika sapostta viena no lielkajm un ilggadgkajm kolonijm Latvij. Abos gadjumos runa pamat bija par vienu sugu - Du naktssiksprni Myotis dasycneme. Dagd bija ari otra suga - Natza siksprnis Pipistrellus nathusii. Veiksmgi, Viesturs Vintulis

31

Pielikums Nr.3 Pilstu nakts apgaismojums no satelta uzemt fotogrfij. Attls no interneta mjaslapas http://veimages.gsfc.nasa.gov/1438/earth_lights_lrg.jpg.

32

Pielikums Nr.4. Redzamo zvaigu daudzuma Eirop karte, attls no intermeta mjaslapas http://www.inquinamentoluminoso.it/dmsp/numstar.html.

33

Pielikums Nr. 5. Pareizas formas gaismeki (labaj pus), ar ko btu jaizstj daudzviet izmantotos gaismas ermeus, kas rada gaismas piesrojumu (kreisaj pus). Attls no mjslapas http://www.nightwise.org/Crelin-better_lights.pdf

34

Pielikums Nr. 6. Intervija ar Normundu Rikardu (notika 2010. gada 22. februr Rgas pavaldbas aentras Rgas gaisma biroj Brvbas iel 143/145). Intervtja: Rgas Franu liceja 11. c klases skolniece Ieva Skrebele. Respondents: Normunds Rikards, Rgas pavaldbas aentras Rgas gaisma tehniskais direktors. Ieva Skrebele: Vai Js zinjt, kas ir gaismas piesrojums? Normunds Rikards: N, par to agrk nekas nebija dzirdts. I.S.: Kdas spuldzes obrd tiek izmantotas ielu apgaismojumam Rg? N.R.: Palaik Rg tiek izmantoti galvenokrt gaismeki ar 250W un 150W ntrija augstspiediena spuldzm, kas ir oti ekonomiski saldzinot ar citiem spuldu veidiem. I.S.: Vai pdjo gadu laik apgaismojums Rg ir piedzvojis kdus uzlabojumus? N.R.: J, 1995. Gad tika uzskta novecojuo, neekonomisko gaismeku nomaia uz msdiengiem energoefektviem gaismekiem. Veco 400W un 250W gaismeku, kuri darbojs ar apkrtjai videi kaitgm augstspiediena dzvsudraba spuldzm, viet tika uzstdti jaunie 250W un 150W gaismeki ar ntrija augstspiediena spuldzm, kuru ekonomiskuma d apgaismojuma lmenis nesamazinjs. Rezultt, nemainoties apgaismojuma lmenim, kopj uzstdt jauda samazinjs no 12,7 MW 1996. gad ldz 6,8 MW 2008. gad, kad programma jau bija faktiski pabeigta, un Rgas pilst praktiski visur bija uzstdti msdiengi, energoefektvi gaismeki. I.S.: Rg ir oti augsts gaismas piesrojuma lmenis, kas trauc astronomiem novrot zvaigznes, bet cilvkiem, kuru logos iespd laternu gaisma tiek traucts naktsmiers. To izraisa laternu plafonu nepareiz forma, kas auj daai gaismas spdt augup, proti, debess. Izmantojot pareizas formas laternu plafonus, btu iespjams pankt, ka gaisma spd tikai uz ielm, nevis ar debess un uz ku sienm, tdjdi vartu izmantot ar mazkas jaudas spuldzes, jo daa to gaismas netiktu izniekota, tdjdi ietaupot elektrbu. N.R.: Laternu plafoni spuldzes no augas nosedz un gaisma no m laternm nevar spdt augup. Ja ar Rg ir gaismas piesrojums, tad to izraisa no iedzvotju logiem un veikalu skatlogiem spdo gaisma, savukrt uzstdt mazkas jaudas spuldzes Rg nevar, jo tad ielas ktu tumkas un uz elektroeneriju ietauptie ldzeki tiktu zaudti autoavriju un lielka noziedzbas lmea seku likvidanai. I.S.: Ttad, Jsuprt, ielu apgaismojums Rg ir nevainojams un tam nav it nekdu trkumu? N.R.: Rgas iels apgaismojuma kvalitte atbilst Eiropas Savienbas direktvm. Vienmr bs situcijas, ka kdam cilvkam traucs apgaismojums, kas ir nepiecieams citiem, tomr uzmuma Rgas gaisma uzdevums ir nodroint, ka ielas Rg diennakts tumajs stunds ir gaias.
35

I.S.: Tad ko Js ieteiktu cilvkiem, kuru naktsmieru trauc no loga tuvum esoajm spuldzm spdo gaisma? N.R.: ajs situcijs es cilvkiem ieteiktu aizvilkt aizkarus logu priek. I.S.: Kdas ir kopjs uzmuma uz elektroeneriju iztrts izmaksas gada laik? N.R.: Tas ir atkargs no elektroenerijas tarifiem, kas regulri mains, tau konkrtas informcijas par iepriekjiem gadiem man nav. I.S.: Paldies par interviju!

36

Pielikums Nr. 7 Rgas iedzvotju aptaujas anketa

Es, Rgas Franu liceja 11. c klases skolniece Ieva Skrebele, veicu ptjumu par gaismas piesrojuma ietekmi uz vidi un t izraistajm negatvajm sekm, tpc man ir svargs Jsu viedoklis par ielu nakts apgaismojumu Rg.

1. Vai esat ievrojis, ka nakts pilsts ir redzams mazk zvaigu nek laukos?
J. N.

2. Vai zinjt, ka prmrgs un nepareizs pilstu ielu nakts apgaismojums rada gaismas piesrojumu, kas var kaitt cilvka veselbai?
J. N.

3. Vai savs mjs taupt elektroeneriju uz apgaismojumu, to izsldzot, kad tas nav nepiecieams?
J. N. Dareiz.

4. Vai esat saskries ar situciju, ka no loga tuvum esoas laternas spdoa gaisma trauc Jsu vai Jums pazstamu cilvku naktsmieru?
J. N.

5. Vai esat ievrojis, ka kdreiz kda ielu apgaismojoa objekta gaisma Jums likusies apilbinoa?
J. N.

6. Vai uzskatt, ka ielu apgaismojums pilsts jierko pc principa jo vairk gaismas, jo labk? J,jo................................................................................................................................... N,jo.................................................................................................................................. 7. Vai esat apmierints ar ielu apgaismojuma kvalitti Rg?
J. N.

Ja n, tad kpc?......................................................................................................................... Paldies par atsaucbu!

37