Rgas 1.

medicnas koleda
Studiju programma: rstniecba

REFERTS
Organisma iekjs vides izmaias
pie 1.tipa cukura diabta

Darba autors: Jolanta Irbe

Rga. 2016
 Cukura diabts ir hroniska slimba, kuras atslgas vrds ir aizkua dziedzera
hormons insulns ja aizkua dziedzeris neizstrd pietiekoi daudz insulna (1.tipa
cukura diabta gadjum), vai ar organisms nespj insulnu efektvi izmantot (2.tipa
diabta gadjum), vielmaias procesos ns netiek izmantota glikoze un
paaugstins ts koncentrcija asins.
Insulns ir viengais hormons, kas ir nepiecieams glikozes izmantoanai
organism. Insulns veicina un kontrol glikozes iekanu ns. Glikozei ns
jnonk td, ka nas to izmanto enerijas ieganai. Turklt smadzenm cukurs ir
viengais enerijas avots.
Ja cukura diabta pacienta organism aizkua dziedzera nas nerao
insulnu pietieko daudzum (un td rodas insulna deficts), vai ar organisms
insulnu nespj efektvi izmantot (to dv par insulna rezistenci), ldz ar uzturu
uzemt enerija jeb glikoze nonk tiei asins nevis caur asinm ns. Insulna
rezistence ar nozm, ka cukura raoana akns nav prtraukta, tpc cukura lmenis
kpj vl vairk.
Insulns kontrol glikozes daudzuma nonkanu asins, bet, t k diabta
pacientu organism insulna izdalans ir traucta, glikozes daudzums asins ir
paaugstints (hiperglikmija) un organisms to izvada ar urnu, turklt no organisma
paemot ar deni. Td ar vieni no diabta simptomiem ir pastiprintas slpes un
bieka urinana.
Insulna trkums organismam neauj izmantot oghidrtus, td rezultt asins
palielins glikozes lmenis un glikoze nonk urn, bet enerijas ieganai tiek
izmantoti tauki un olbaltumvielas.
Ar 1.tipa cukura diabtu saslimst galvenokrt brni un jauniei, turklt
vljoprojm t raans iemesls nav skaidri zinms. Tiek uzskatts, ka to ietekm
entisku un apkrtjs vides faktoru kopums. T, piemram, risks saslimt ar 1.tipa
cukura diabtu ir lielks (2-4%), ja diabts ir bijis kdam no veckiem. Savukrt
celiakijas pacientiem risks saslimt ar 1.tipa cukura diabtu ir pat 8-10 reizes lielks.
Risku saslimt ar diabtu ietekm ar vrusi, piemram, koksaki B, enterovruss vai
iedzimtu masaliu sindroms. Kopum 1.tipa cukura diabtam ir tendence pieaugt, un
statistikas dati liecina, ka vecuma grup 0-4 gadi saslimstba Eirop pieaug par
19,4% gad.

Riska faktori
Pilnb nav zinmi preczi iemesli, kas izraisa 1.tipa cukura diabta raanos.
Tomr vissvargk loma ir entiskajam faktoram (iedzimtbai). Risks saslimt ar
tipa diabtu paaugstins, ja imen kds no veckiem, brlis vai msa jau slimo ar 1.
tipa cukura diabtu, k ar papildu riska faktori:
kda vrusinfekcija var paasint diabta attstbas mehnismus un tdjdi
izraist saslimanu ar tipa diabtu;
aizkua dziedzera aktas vai hroniskas saslimanas un traumas, kas
var kavt spju raot insulna un tdjdi izraist 1. tipa cukura diabtu;
cilvks jau slimo ar kdu autoimnu slimbu (piem., tireotoksikoze,
sklerodermija, sarkan vilkde, reimatodais artrts);
nozme var bt ar tam, ka mte grtniecbas laik vai brns pirmaj
dzvbas gad lietojis govs pienu;
lielks risks saslimt ar diabtu ir ziemeu valsts. Biek ar diabtu
saslimst ziem. Auksts klimats paaugstina organisma vajadzbu pc insulna, kas
savukrt var ieslgt diabta attstbas mehnismus. Ziem ir ar ska diena, kas
 paaugstina diabta risku, ietekmjot kalcija apriti un D vitamna produkciju
organism.

Bieks pazmes:
biea urincija;
sausa mute un neaptvaramas slpes;
izteikts nogurums;
bada sajta;
nervozitte, uzbudinjums.

rstanas pamatprincipi
Pc 1.tipa CD diagnozes apstiprinanas jnodroina pc iespjas labku metabolo
kompensciju, kas ilgst visu turpmko dzvi un ir atkargs ne tikai no paa brna, via
veckiem, medicnas darbiniekiem, bet ar draugiem, skolotjiem un varbt pat visas
sabiedrbas kopum. CD labas kontroles mri ir sasniegt normoglikmijai tuvu
stvokli, radt normlas dzves apstkus, izvairties no aktajm un aizkavt vai ldz
minimumam samazint vlns CD komplikcijas.
Terapijas pamatprincipi ir ditas korekcija, aizvietojoa insulna terapija ma
garum, fiziska slodze, regulra pakontrole un apmcba. Tiei apmcbu var uzskatt
par vienu no galvenajiem diabta rstanas posmiem, jo pacientam un via veckiem
jbt pilngi informtiem par diabtu, t rstanu, potencilajm komplikcijm, to
novranas iespjm un rcbu akts situcijs.

Insulna terapija
Shma jpiemekl individuli. Vidjs kopjs insulna devas diennakt ir 0,5-1,0
DV/kg, no kurm vidji 40% - prolongtais insulns. Fizioloisks insulna rezistences
d pusaudiem puberttes period insulna devas dakrt nkas pat dubultot.
Parasti tiek pielietota intensifict konvencionl insulna terapija ar etrm
subkutnm insulna injekcijm dien, kas tuvinta fizioloiskai aizkua dziedzera
darbbai. emot vr auganas procesu brniem un labilo diabta gaitu pusaudu
period, izvles preparti ir tras darbbas insulna analogi kombincij ar garas
darbbas insulna analogiem. sas vai tras darbbas insulna analogu devas pirms
katras dienreizes ir korijamas atkarb no glikmijas, apst oghidrtu daudzuma,
brnu vecuma un fizisks slodzes.
Latvij pielieto ar neprtraukto subkutno insulna infziju ar insulna pumpja
paldzbu.

Izmantot literatra

1. http://www.doctus.lv/2006/10/cukura-diabets-berniem-un-pusaudziem
2. http://www.diabets.lv/lv/aktualitates/par-diabetu/
3. http://msdpacientiem.lv/lv/diabets/diabeta_tipi
4. http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/berni/987-glikozes-vielu-maia-un-1-tipa-
cukura-diabts-brniem.html