Pasaules literatūras sākotne.

Mītiskā pasaule.
Maksims Miftahovs GL1-2

1. Kāpēc radās mīti?

(3p.= 2p. faktu materiāls+ 1p. pareizrakstība un valoda)
Es domāju, ka mīti parādījās, lai cilvēki pati sevīm varēja atrast skaidrojumus par
dažām nesaprotamām parādībām.Arī varbūt elastīgas fantāzijas un iztēles dēļ, kā arī
brīžos, kad cilvēki redzēja kaut ko biedējošu un nesaprotamu, kas prasīja
paskaidrojumus - pasakas un mītus, kas šo "mītu" radīšanas laikā uzskata par
patiesiem. Arī mīts bija nepieciešams, lai izskaidrotu, kā darbojas pasaule un tās
iedzīvotāji (visas dzīvas būtnes, kas apdzīvo to (arī cilvēkus)),kā rādās kalni , upes,
ezeri un t.t.
2. Kāpēc mīti tiek uzskatīti par pasaules literatūras sākotni
(3p. =2p. faktu materiāls+ 1p. pareizrakstība un valoda)
Tāpēc kā mīti ir katras pasaules kultūras sastāvdaļa. Kad literārie darbinieki paļaujas
uz savu vai kāda cita tauta kultūru, viņi bieži sastopas ar konkrētas kultūras
mitoloģiju, kā rezultātā tās bieži saskaras ar literatūru.Arī tā kā reliģija, filozofija,
literatūra, kā arī zinātņu pirmsākumi attīstās mijiedarbībā ar mitoloģiju, daudzus
literāros un mākslinieciskos šedevrus nevar pilnībā izprast, nezinot tajos attēlotās
mitoloģiskās figūras un izmantotos mitoloģiskos priekšmetus.
3. Kāpēc senā Grieķija tiek uzskatīta par pasaules literatūras šūpuli?
(3p. =2p. faktu materiāls+ 1p. pareizrakstība un valoda)
Tāpēc kā mūsdienu literatūra un pagātnes literatūra daudzkārt balstījās uz sengrieķu
mitoloģiju un kultūru. Kā mūsdienass literatūras piemēru varu minēt rakstnieka Rika
Riordāna grāmatu sēriju par "Persiju Džeksonu",kuru stāsta par Zeva dēlu, viņa
draugiiem (sengrieķu mitoloģijas varoņiem) un viņu piedzīvojumiiem. Kā pagātnes
literatūras piemēru sengrieķu kultūrā balstītam darbam, izmantoju Homēra poēmu
"Odiseja", kas stāsta par mītiskā varoņa Odiseja piedzīvojumiem, atgriežoties
dzimtenē Trojas kara beigās, kā arī par viņa sievas Penelopes piedzīvojumiem, kura
gaidīja Odiseju Itakā.
4. Kādus sengrieķi dievus tu zini? Nosauc tos un pastāsti nedaudz par katru no
viņiem! (6p.)
Zevs ir augstākais Olimpa dievs, pērkona un zibens dievs, un to parasti ilustrē kā
pārsūknētu, bārdainu vīrieti ar gariem matiem un zizli. Kad cilvēkiem bija vajadzīgs
auglīgs lietus vai, gluži pretēji, viņi gribēja skaidru, saulainu laiku, viņi vērsās pie
viņiem ar dāvanām. Zevsam ir daudz bērnu, bet slavenākais viņu vidū ir pusdievs
Herkuless. Arī viens no biežākajiem Zeva ienaidniekiem un arī viņa brālis ir Aids.
Aids ir Mirušo valstības valdnieks un, kā jau teicu, Zevsa brālis. Daudzās šī varoņa
ilustrācijās viņš ir attēlots kā vīrietis ar gariem, melniem matiem, kroni uz galvas (kas
 simbolizē viņa dominējošo stāvokli Nedzīvajā valstībā) un zizli. Aids pārvalda ar
daudziem nezināmiem būtnēm, kas rada bailes gan no cilvēkiem, gan no dieviem.
Starp tiem visizcilākie pārstāvji ir Trīsgalvainais Cerberus un Kraken. Gandrīz visos
literārajos darbos Aids tiek attēlots kā negatīvs varonis, un tikai kādreiz viņu raksturo
baltā krāsā.
Poseidons ir jūras dievs un Zeva brālis. Parasti viņš tiek parādīts kā sirms matainu
bārdainu un gudrs karali ar kroni galvā un slaveno trīsdzegulii. Poseidonā spēkā ir
pavēlēt gan jūru, gan visus tās iedzīvotājus.
5. Kādus senlatviešu dievus tu zini? Nosauc un pastāsti, kāds bija katra uzdevums
pasaulē!(6p.)
Pērkons ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir
līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās.
Indoeiropiešu pirmkristietības reliģija iespaidojusi arī igauņu mitoloģiju, kurā
Pērkonam atbilst zibens dievs Pikers . Pērkons sūta lietus, raža ir atkarīga no viņa,
kas nozīmē kā arī dzīve atkarīga no viņa. Viņš ir lauksaimniecības un kalēju patrons.
Pērkona atribūti/ieroči — zibens, deviņi zibeņi, zobens, pātaga, dzelzs rīkste, bulta
vai lode, milna vai ugunīga milna.
Mēness ir mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Mēnesim ir zvaigžņu mētelis, zvaigžņu svārki, kā arī “zvaigžņu sega mugurā”. Viņam
ir divi kumeliņi - rīta un vakara zvaigznes. Mēness bijis ļaužu sargātājs un palīdzētājs
gan nakšu gaitās un darbos, gan arī klaušu gaitās un klaušu darbos. Vairākās dainās
Mēness tēlots kā karavīrs, savukārt "debesu kāzu" dziesmās viņš darbojas gan kā
precinieks, gan kā līgavainis, gan vedējs.Mēness tēlots arī kā Saules vai Saules meitas
precinieks, gredzenu mijējs, vainaga noņēmējs.
Saule ir saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Dainās Saules galvu rotā vainags ar zelta lapiņām vai zīlītēm. Saule tērpjas baltās,
zelta vai sudrabotās sagšās, kas var būt izrakstītas zeltītiem dzīpariem. Saulei var būt
zīda kleita, tomēr biežāk pieminēti svārki, lindraki vai brunči un priekšauts. Viņai ir
sakta un gredzeni. Saule izgaismo cilvēkiem pasauli un ienes auglību uz zemes.
6. Pastāsti, kā mītiskā pasaule sadzīvo ar mūsdienu moderno pasauli. Parādi to
ilustratīvi, kā šī mītiskā pasaule ienāk mūsu ikdienā ( pilsētā, mājā, virtuvē u.c.).
(6p.=3p.fakti+3p.valoda un pareizrakstība )