Jāņa Ezeriņa noveles ,,Tā bija dzīve” analīze

Tēma
Noveles ,,Tā bija dzīve” tēma ir par to, kā un cik viegli ir paskriet visai dzīvei garām,
meklējot kaut ko labāku. Dzīvība ir svarīga, jo bez tās cilvēks nevar būt. Galvenais varonis
tik ļoti mēģināja atrast to izcilo dzīvi, ka burtiski paskrēja garām mīlestībai. Kad bija pienācis
Minīša laiks, tad viņš beidzot apzinājās, ka nav novērtējis to, kas viņam tika dots. Katram no
mums ir jādzīvo uz pilnu klapi, lai galu galā visu nenožēlotu, jo būtu palikuši bez atmiņām.

Problēma
Lasot noveli, galvenā problēma ir tāda, ka meklējot izcilu dzīvi un brīnumus nākas palaist
garām visu savu dzīvi skrienot un meklējot. Tā tik palaistas garām daudzas izdevības,
piemēram, izjust dažādas sajūtas un piedzīvot visdažādākos piedzīvojumus. Galvenais
varonis, diemžēl ar savu rīcību palaiž garām pilnīgi visas izdevības kas viņam tika
piedāvātas. Minītis pirmo reizi debesīs bija nokļuvis, kā bērns bez atmiņām. Viņam izdarot
muļķību debesīs, viņš tiek sodīts un nosūtīts atpakaļ uz zemi. Diemžēl, Minītis savu izdevību
neizmanto un nonāk atpakaļ debesīs atkal bez atmiņām, bet šoreiz tā ir viņa paša vaina un
atbildība.

Noveles uzbūve
Novelē ,,Tā bija dzīve” ir pamanāmas reālisma pazīmes, jo tēla rīcība iespaido apstākļus.
Vēstījums ir rakstīts trešajā personā, kurš stāsta par dzīves jēgu un cik tā svarīga. Darba
vēstījums liek aizdomāties par dzīvošanu mirklī nevis meklēt, kaut ko brīnumainu. Noveles
vēstījums tiek atklāts, kad Enģelis Minītim saka, ka dzīve jau ir galā. Tajā brīdī Minītis
saprot, ka dzīve ir aizritējusi tik ātri, un viņa apmātība atrast brīnumu ir traucējusi izbaudīt
dzīvi.

Varoņi
Noveles ,, Tā bija dzīve” varoņi ir Debesu tēvs, Minītis, Lituks un citi eņģeļi. Galvenais
varonis ir Minītis, jo viņa rīcība ir galvenā darbības virzītāja, kas noved pie noveles jēgas un
atziņas. Debesu tēvs un Lituks minēti tikai noveles sākumā. Eņģeļi novelē minēti sākumā un
beigās, kad Mīnītim paziņo, ka dzīve ir beigusies.

Galvenā varoņa raksturojums

Galvenais varonis ir Minītis, jo viņa rīcība ir galvenā darbības virzītāja, kas noved pie
noveles jēgas un atziņas. Minītis kad bija pirmo reizi nonācis debesīs bija mazs bērns. Viņš
bija dzīvespriecīgs un rotaļīgs. Pēc pastrādātā nedarba, kad Minītis tika nosūtīts uz zemi, viņs
bija saskumis, jo vienīgais ko viņš zināja par zemi, bija no stāstiem. Uz zemes Minīts bija
nepacietīgs un visu darīja steigā. Galvenais varonis gribēja pēc iespējas ātrāk atrast pasakaino
dzīvi un brīnumus, ka aizmirsa par realitāti.
Valoda
Ņemot vērā, kad novele sarakstīta, tajā ir izmantoti vecvārdi. Valoda lasītājam ir labi
saprotama. Novelē izmantots oksimorons: ,,nesasniedzams gaiss”, eifēmisms: ,,avoti viņa
slāpes vairs nedzēsa”, metafora: ,,pazuda puķotā krēslā”, salīdzinājums: ,, Minītis kā
izbiedēts zvērēns”.

Problēmas risinājums cita autora darbā

Rūdolfa Blaumaņa darbā ,,purva bridējs” Kristīnes rīcība un pieņemtais lēmums neprecēt
Akmentiņu, bet izvēlēties Edgaru norāda uz to, ka ne vienmēr jāmeklē un jāizvēlas tas izcilais
un brīnumainais, kā var šķist sākumā. Galvenais ir dzīvot uz pilnu klapi un izmantot tās
dzīves dotās iespējas, kuras pašam gribēsies atcerēties, tieši to Kristīne dara.

Darba saistība ar realitāti

Manuprāt, šobrīd uz zemes dzīvo daudz darbaholiķu, kuri burtiski skrien pa pasauli un pelna
lielas naudas, bet dienas beigās liela daļa no viņiem ir vientuļa un atmiņas viņiem ir tādas
pašas kā Minītim, kurš atceras kā ir skrējis, bet tas arī viss. Realitātē diezgan daudziem tā
dzīve izvēršas, kā minēts tekstā.

Tēmas aktualitāte
Noveles tēma ir un būs aktuāla jebkuros laikos. Dzīvība ir svarīgākais, kas mums katram ir,
tāpēc tā ir jāsargā tik ļoti cik paši pat nespējam iztēloties. Dzīve ir jābauda uzreiz, nevis
jāmeklē brīnums, jo tas kurš nemeklē, tas atrod. Manuprāt, vienmēr atradīsies tādi cilvēki,
kuri gribēs dzīvot pasakā un ignorēs realitāti, tāpēc šī problēma ir aktuāla arī mūsdienās.
Katram no mums ir jādzīvo uz pilnu klapi, lai galu galā visu nenožēlotu, jo būtu palikuši bez
atmiņām, kā tas gadījās Minītim.