Es rakstīšu par grāmatu "Overgeared", spēli "DnD 5e" un dziesmu "Eye of the

storm". Es rakstīšu par to, kā šīs lietas ietekmē un ietekmē mani kā cilvēku.
"Overgeared" ir stāsts par nelaimīgo puisi, kurš atradās sliktā vietā, bet ar nelielu
veiksmi tika no tās ārā. viņa ceļojums, lai kļūtu labāks, iedvesmoja mani kļūt par
labāku cilvēku, es nebiju labā stāvoklī, taču, noklausoties viņa ceļojumu, es jutos
pārliecinātāks un sabiedriskāks. puisis nebija izcils cilvēks, pat ne simpātisks, bet
stāstam progresējot viņš mācās un pilnveidojas, kļūstot simpātiskāks un labāks. tas
mani tiešām skāra emocionālā līmenī. Es joprojām atceros sajūtas, kas man bija,
kad es to lasīju. otrs ir par dziesmu "eye of the storm", ne jau pats somg bija tas,
kas bija iespaidīgs, bet gan tad, kad tas notika. Biju jauns un tiku galā ar
mājasdarbiem, kas neļāva ļauties mākslinieciskām formām, tāpēc nekad
neiedziļinājos dziesmās, man tās pat īsti nepatika, bet, kad beidzot noklausījos, viss
mainījās. Es vairāk nodarbojos ar dziesmām un citām mākslinieciskām nodarbēm.
es biju pilnīgi jauns cilvēks. un visbeidzot spēle "DnD 5e". dnd 5e ir pildspalvas un
papīra lomu spēle. kur veidojat tēlus un spēlējat tos ar draugiem. Es nekad
neesmu bijis runājošs, vienmēr klusēju un nodarbojos ar savām lietām, tāpēc arī
man nebija draugu, ar ko runāt. bet, kad es pievienojos nesaskaņām, es sāku runāt
ar citiem cilvēkiem, un bija jautri izteikt savas jūtas par lietām ar līdzīgi domājošiem
cilvēkiem. viena grupa nolēma spēlēt dnd 5e spēli, un es biju sajūsmā, jo vienmēr
gribēju to spēlēt, bet nekad neatradu cilvēkus ar to. derīguma termiņš bija lieliski un
jautri. Es sāku iet un atrast citus, kas arī gribēja spēlēt, un atradu daudz foršu
cilvēku, kuri patiešām iztērēja manu dzīvi.