Professional Documents
Culture Documents
მემბრანული ტრანსპორტის სახეები
მემბრანული ტრანსპორტის სახეები
მემბრანული ტრანსპორტი
პასიური აქტიური
პლაზმურ მემბრანას ახასიათებს შერჩევითი განვლადობა, რაც იმას ნიშნავს, რომ უჯრედის შიგნით იგი ზოგ
ნივთიერებებს უშვებს, ზოგს არ უშვებს. ასევე უჯრედიდან გარეთაც შერჩებითად უშვებს ნივთიერებებს,
ამიტომ უჯრედის შიგნით და გარეთ ნივთიერებათა შედგენილობა და კონცენტრაცია განსხვავებულია.
ნივთიერებათა და იონთა არათანაბარ გადანაწილებაზეა დამოკიდებული უჯრედის ცხოველქმედება და
სიცოცხლე. კონცენტრაცია თანაბრდება უჯრედის სიკვდილის შემდეგ.
rogorc airebs, aseve hidrofobur naerTebs, membranis gavliT orive mimarTulebiT SeuZliaT gadaadgileba.
gadaadgilebis mi marTulebas am nivTierebaTa koncentracia gansazRvravs. isini yovelTvis maRali koncentraciidan dabali
koncentraciis mimarTulebiT difuziiT gadaadgildebian ..
დიფუზიის პროცესში ნივთიერებები მაღალი კონცენტრაციის არიდან დაბალი კონცენტრაციის არისკენ
გადადის, სანამ კონცენტრაცია არ გათანაბრდება მთელ სივრცეში. მაგალითად, წარმოიდგინეთ, რომ ვიღაც
ხსნის გამწმენდი ამიაკის ბოთლს შუა ოთახში. თავიდან ამიაკის მოლეკულები ყველაზე კონცენტრირებული იმ
ადგილზე იქნება, სადაც ბოთლი გახსნეს, ოთახის კუთხეებში კი ძალიან ცოტა მოლეკულა იქნება, ან შეიძლება,
საერთოდ არც იყოს. ნელ-ნელა ამიაკის მოლეკულები დიფუნდირდება, ანუ გავრცელდება, და, საბოლოოდ,
ამიაკის სუნს ოთახის კუთხეებშიც იგრძნობთ. თუ ბოთლს დავხურავთ და ოთახს ჩავკეტავთ, ამიაკის
მოლეკულები თანაბრად გადანაწილდება მთელ სივრცეში.
იგივე მოხდება ნებისმიერი სახის მოლეკულების შემთხვევაში: ისინი უფრო მეტი კონცენტრაციის
არიდან უფრო ნაკლები კონცენტრაციის არისკენ გადაადგილდებიან. ამის გასაგებად, შესაბამისად, დროთა
განმავლობაში მოლეკულები ძირითადად მაღლიდან დაბალი კონცენტრაციის არისკენ იმოძრავებს, სანამ
კონცენტრაციები არ გათანაბრდება (და მოლეკულების ორივე მიმართულებით გადასვლა თანაბარალბათური
არ გახდება). ამ პროცესს ენერგიის ხარჯვა არ ესაჭიროება, მეტიც, კონცენტრაციული გრადიენტი თავადაა
დაგროვილი (პოტენციური) ენერგიის სახე და სწორედ ეს ენერგია გამოიყენება კონცენტრაციების
გასათანაბრებლად.
კონცენტრაცია გარეთ უფრო მეტია. შესაბამისად, ისინი ძირითადად გარედან შიგნით მოძრაობენ,
გაადვილებული დიფუზია
არხები
ცილოვანი არხები მემბრანის მთელ სისქეს იკავებს და მასში ქმნის ჰიდროფილურ გვირაბებს,
რომელთა დახმარებითაც სამიზნე მოლეკულებს მემბრანის მიღმა გაღწევა შეუძლია დიფუზიით. არხები
ძალიან სელექტიურია, ანუ შერჩევითი, და მხოლოდ ერთი სახის მოლეკულას ატარებს (ან რამდენიმე
სახის, ძალიან მსგავს მოლეკულას). არხში არსებულ გასავალში პოლარულ და დამუხტულ ნაერთებს ისე
შეუძლია გავლა, რომ მემბრანის ჰიდროფობურ შუაგულთან კონტაქტი არ უწევს, რაც შეანელებდა ან
ცილოვანი არხის გამოსახულებზე ჩანს არხი და სპეციფიკური მოლეკულა, რომელიც გადის მასში და
აქვაპორინები ცილოვანი არხებია, რომელთა მეშვეობითაც წყალი ძალიან სწრაფად გადის მემბრანაში. ეს
ზოგ ნაწილში (სადაც ისინი უზრუნველყოფენ, რომ შარდით რაც შეიძლება ნაკლები წყალი დაიკარგოს).
ზოგი ცილოვანი არხი მუდმივად ღიაა, ზოგი კი „ჭიშკრიანია", რაც ნიშნავს, რომ ისინი განსაზღვრული
ცილამატარებლები
გადამტანები. გადამტან ცილებს შეუძლია, ფორმა იცვალოს და ამით სამიზნე მოლეკულა მემბრანის ერთი
დიაგრამაზე ასახულია, როგორ უკავშირდება გადამტანი ცილა სამიზნე მოლეკულას მემბრანის ერთ
ზოგადად, ცილოვანი არხებით მოლეკულები უფრო სწრაფად გადის მემბრანაში, ვიდრე გადამტანებით.
ეს იმიტომ, რომ არხები უბრალოდ გვირაბებია, გადამტანებისგან განსხვავებით მათ არ უწევთ ფორმის
ცილოვან არხში შესაძლებელია, წამში ათობით მილიონმა მოლეკულამ გაიაროს, გადამტანმა ცილამ კი
ჰიპერტონულ ხსნარში, ოსმოსის გამო უჯრედებიდან წყალი სისხლის პლაზმაში გამოვა, უჯრედი
მოვათავსებთ ჰიპოტონურ ხსნარში, ოსმოსის გამო წყალი სისხლის პლაზმიდან უჯრედში შევა, შედეგად,
wyali niadagidan fesvis ujredSi membranis gavliT xvdeba. is ujredis araorganuli da organuli nivTierebebisken
iswrafvis, radgan wylis koncentracia niadagSi ufro maRalia, vidre ujredis SigniT. xsnars, romelSic naklebi nivTierebaa
gaxsnili citozolTan SedarebiT, hipotonuri hqvia. xsnari, romelic citozolTan SedarebiT gaxsnili nivTierebis met
raodenobas Seicavs hipertonulia. ujredSi Sesuli wyali zrdis misi SigTavsis moculobas da Zlier awveba ujredis kedels. am
movlenas turgori hqvia. am dros ujredSi wneva imdenad izrdeba, rom osmosis procesi wydeba. rom ara ujredebis
hidrofiluri nivTierebebisa da ionebisTvis fosfolipidebis hidrofoburi ormagi Sre gadaulaxavi barieria. maT
transportirebaSi membranuli cilebi monawileoben. zogi maTgani arxs warmoqmnis, zogi ki ikavSirebs nivTierebas ujredis
gareT da ise Seaqvs ujredSi. Na -is, K K -is, Ca -is, Cl -is ionebi e.w. ionuri arxebis saSualebiT gadaadgildebian. ionuri arxebi
uSualod ar ukavSirdebian gadasatan molekulebs. arxebi membranis gamWoli cilebia, romlebic hidrofilur `derefnebs~
qmnian. masSi gavla mxolod garkveuli zomisa da muxtis mqone ions SeuZlia.
cila-transporterebi ki fizikurad ukavSirdebian gadasatan molekulas. am dros maTi konformacia ise icvleba, rom
sabolood gadasatani molekula ujredis SigniT aRmoCndeba. ase gadaitaneba glukoza Cveni kunTebisa da RviZlis ujredebSi,
eriTrocitebSi.
ionis gadaadgileba arxiT glukozis gadaadgileba transporteriT
amave transporteris saSualebiT glukozam SeiZleba datovos RviZlis ujredi da gareT gamovides. magaliTad, rodesac sisxlSi
glukozis raodenoba mkveTrad mcirdeba, RviZlis ujredebidan glukoza sisxlSi gadadis. ionebisa da hidrofiluri
nivTierebebis transports membranis gavliT gaadvilebuli difuzia uwodes. arc erTi saxis difuziaze ujredi energias ar
xarjavs, vinaidan difuzia yovelTvis nivTierebaTa maRali koncentraciidan dabalis, anu koncentraciuli gradientis
mimarTulebiT xdeba. aseT transports pasiuri transporti hqvia.
aqtiuri tranporti
xandaxan saWiroa, rom nivTierebebma koncentraciuli gradientis sawinaaRmdegod imoZraon, anu gadaadgildnen iqiT, sadac
maTi koncentracia isedac maRalia. am SemTxvevaSi ujredi nivTierebaTa transportirebaze did energias xarjavs. aseT
transports aqtiuri transporti uwodes. magaliTad: kuWSi mJaვა aris SenarCunebas uzrunvelyofs mis epiTeluri ujredebis
plazmur membranaSi CaSenebuli cila, e.w HH+K+-atf-aza. atf — adenozintrifosformJava didi energiis Semcveli
nivTierebaa, romelzec Cven kidev gveqneba mogvianebiT saub a ri. H+K+-atf-aza fermentia, romelic Slis atf-s da am
dros gamoTavisuflebul energias iyen ebs imisaTvis, rom ujredidan gareT gamotumbos H+ , xolo ujredSi mis nacvlad K+
Seitanos. atf
fagocitozi pinocitozi
receptor-damokidebuli endocitozi
aqvaporini
pinocitozis gziT ujredSi koloiduri xsnarebi, suspenziebi xvdebian. am dros membrana gamonazardebs ar warmoqmnis. is
citoplazmisken izniqeba, gars ertymis siTxes da warmoqmnili, SedarebiT mcire zomis vakuolebi citoplazmaSi
aRmoCndebian. pinocitozis unari ujredebis umravlesobas, maT Soris mcenareul ujredebsac axasiaTebs. pinocitozs
ujredebis `wylis smas~ adareben.
makromolekulebis transportirebisTvis ujredi gansakuTrebul xerxs mimarTavs. nukleinis mJavebi, cilebi, mikrobebi plazmur
membranaSi ifuTeba da ise aRwevs ujredSi. am process endocitozi (endo _ SigniT, cito _ ujredi) uwodes. arsebobs
endocitozis ramdenime forma. fagocitozis dros membrana gamonazardebs warmoqmnis, romelic gars ertymis
baqteriebsa da virusebs. warmoiqmneba vakuoli, romelic mowydeba membranas da citoplazmaSi gadaadgildeba.
zogi makromolekula ujredSi ise ver SeaRwevs, Tu mas plazmur membranaze moTavsebuli receptori winasw ar ar amoicnobs.
aseT endocitozs receptor-damokidebuli endocitozi hqvia. am gziT xvdeba ujredSi, magaliTad, qo lesterini, rkiniT
datvirTuli transferinis molekulebi, sxvadasxva med ikamenti. endocitozis sawinaaRmdego procesi egzocitozia. am dros
ujredSi warmoqmnili maRalmolekuluri nivTierebebi membranaSi SefuTulebi toveben ujreds. sainteresoa, rogor
gadalaxavs membranis hidrofobur bariers wylis polaruli molekula _ wyalsa da lipidebs xom erTmaneTi sZuls. wyali
membranis uwvriles forebSi moZrao bs, roml ebSic sxva polaruli, ufro didi zomis mo- lekulebi ver eteva. cilebs,
romlebic am for ebs qmnian, aqvaporinebi daarqves. miuxedavad imisa, rom wylis molekula polarulia, is imdenad
pataraa, rom membranis odnav `gaTxevadebisas~, mas fosfolipidebis kudebs Sorisac SeuZlia gaZroma.