Par Komisijas līgumu

(KCL 415.p.)
{spr. pēc 05.07.2018. SKC
124/2018}
Lietas arhīva Nr. CA-0299-18
ECLI:LV:LAAT:2018:1129.C29828310.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2018.gada 29.novembrī

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Silvija Vasiļevska
tiesnese Valentīna Sokolova
tiesnesis Ilmārs Stivriņš
ar tiesas sēdes sekretāri Daci Somu
Rīgas apgabaltiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei /pers. A/,
piedaloties prasītāja /pers. B/ pārstāvim /pers. C/, atbildētājas SIA “Premuim Autohaus” pārstāvim zvērinātam advokātam Daumantam Krastam,
trešās personas VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārstāvim /pers. E/ un trešajai personai /pers. F/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā ar Rīgas apgabaltiesu civillietu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.decembra spriedumu /pers. B/ prasībā pret SIA “Premuim Autohaus” ar trešajām personām VAS “Ceļu
satiksmes drošības direkcija” un /pers. F/ par pirkuma līguma atcelšanu un pirkuma maksas piedziņu.
Aprakstošā daļa
/pers. B/ 2010.gada 6.decembrī cēla tiesā prasību (vēlāk to grozot) pret SIA “Premium Autohaus” ar trešajām personām VAS “Ceļu satiksmes
drošības direkcija” (turpmāk CSDD) un /pers. F/, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1832., 2002., 2032., 2040., 2384., 2389.pantu, Ceļu satiksmes
likuma 4.1 panta pirmo un otro daļu, 9.panta pirmo daļu, 10.panta devīto daļu, 12.panta otrās daļas 3.punktu, Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra
noteikumu Nr. 876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi” 43. un 60.punktu, lūdza atcelt 2010.gada 18.augusta pirkuma
līgumu un piedzīt samaksāto pirkuma maksu 1 920,88 EUR.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.
Prasītājs 2010.gada 18.augustā no atbildētājas iegādājās automašīnu Audi 80, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, ko tirdzniecībai bija
nodevis iepriekšējais īpašnieks /pers. F/.
Prasītājs par automašīnu samaksāja 1 920,88 EUR (1 350 LVL). Pēc samaksas veikšanas atbildētājas pārstāvis izsniedza prasītājam rēķinu –
uzziņu Nr. AB147890, uz kura pamata prasītājs 2010.gada 19.augustā devās uz CSDD, lai reģistrētu automašīnu uz sava vārda.
Jūrmalas CSDD nodaļā prasītāja iegādātā automašīna tika aizturēta, jo konstatēta neatbilstība tās šasijas numurā. Saistībā ar šo faktu Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknis uzsāka kriminālprocesu Nr. 11410069010.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa 2010.gada 16.decembra lēmumu automašīna atdota prasītājam, taču ar liegumu to
reģistrēt CSDD un piedalīties ceļu satiksmē.
Tā kā automašīna nopirkta no SIA “Premium Autohaus”, prasītājs uzskata, ka ir pamats atzīt, ka atbildētāja, pieņemdama automašīnu tirdzniecībā
no trešās personas /pers. F/, nav ievērojusi normatīvajos aktos noteiktās prasības un pārdevusi prasītājam automašīnu ar nesakritību šasijas numurā, kā
rezultātā transportlīdzekli nav iespējams izmantot tā iegādāšanās mērķim – pārvietošanās nepieciešamībai pa koplietošanas ceļiem. Līdz ar to prasītājam
saskaņā ar Civillikuma 2384.pantu ir tiesības prasīt no atbildētājas, lai viņam atdod par automašīnu samaksāto naudu.
Atbildētāja SIA “Premium Autohaus” par celto prasību iesniegusi vairākus rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka prasību uzskata par
nepamatotu un noraidāmu tālāk norādīto argumentu dēļ.
Automašīnas pirkuma līgums noslēgts starp prasītāju un trešo personu /pers. F/, par ko tirdzniecības uzņēmums SIA “Premium Autohaus” izsniedzis
rēķinu – uzziņu, kas kalpo par pamatu īpašuma tiesību reģistrēšanai CSDD uz ieguvēja vārda. SIA “Premium Autohaus” no prasītāja ir saņēmusi tikai
49,80 EUR (35 LVL) par rēķina – uzziņas noformēšanu un par to prasītājam izsniegts čeks.
/pers. F/ par automašīnas īpašnieku kļuvis 2010.gada 23.aprīlī.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumam transportlīdzekļa reģistrēšanai CSDD iesniedzama izziņa par agregātu numuru salīdzināšanu, tādēļ pirms katras
īpašnieka maiņas, tostarp, arī /pers. F/ īpašuma tiesību reģistrēšanas, šāda salīdzināšana CSDD bija veikta.
Atbildētāja nav uzskatāma par komersantu, kas pārdevusi prasītājam automašīnu, jo atbildētāja ir tikai noformējusi automašīnas īpašnieku maiņu,
bet pirkuma līgumu nav slēgusi un pirkuma maksu no prasītāja nav saņēmusi.
Atbildētāja ir ievērojusi Ministru Kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības
noteikumi” 43.punktā noteiktos pienākumus, proti, ir pārbaudījusi automašīnas uzskaites tehnisko datu atbilstību gan 2010.gada 9.augustā CSDD
izsniegtajai reģistrācijas apliecībai, gan 2010.gada 14.jūlijā CSDD izsniegtajai valsts tehniskās apskates uzlīmei Nr.289586.
Trešā persona /pers. F/ rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka savu automašīnu Audi 80, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, likumā noteiktajā
kārtībā nodeva realizācijai SIA “Premium Autohaus”. Nodošanas brīdī automašīna bija tehniskā kārtībā, ar izietu tehnisko apskati un reģistrēta Latvijas
Republikā. Laikā, kad automašīna atradās viņa valdījumā, tās agregātu numuri un citi reģistrācijai nepieciešamie dati nebija viltoti un falsificēti.
Trešā persona CSDD savā rakstveida paskaidrojumā par prasību norādījusi, ka ir rīkojusies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, proti, veicot
auto Audi 80, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, reģistrāciju, rodoties aizdomām par transportlīdzekļa identifikācijas numuru, nodevusi
automašīnu ar visiem tās reģistrācijai iesniegtajiem dokumentiem Valsts policijai.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.decembra spriedumu /pers. B/ prasība noraidīta.
No prasītāja atbildētājas labā piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1 000 EUR, /pers. F/ labā - ar lietas vešanu saistītie izdevumi 426,86 EUR
un valsts labā - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 118,87 EUR.
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.
Lietā nav strīda, ka atbildētājai pieder licencēta automašīnu tirdzniecības vieta Maskavas ielā 450R, Rīgā. /pers. B/ kopā ar atbildētājas pārstāvi

83.177.141.67 27.01.2023. 20:22 Anonīms sistēmas lietotājs

 2010.gada 18.augustā parakstījis rēķinu – uzziņu, ka prasītājs ir transporta līdzekļa Audi 80, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ ieguvējs, taču
rakstveida pirkuma līgums par automašīnas iegādi nav noslēgts. Kopš 2010.gada 23.aprīļa minētās automašīnas īpašnieks bija trešā persona /pers. F/.
Jūrmalas CSDD nodaļā prasītāja iegādātā automašīna tika aizturēta, jo konstatētas neatbilstības tās šasijas numurā, proti, automašīnas sākotnējā
virsbūves reljefa numura zīmē ir veiktas izmaiņas. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa 2010.gada 16.decembra lēmumu
automašīna atdota prasītājam, taču ar liegumu to reģistrēt CSDD un piedalīties ceļu satiksmē.
Lietā nodibināts, ka brīdī, kad prasītājs vēlējās iegādāties automašīnu, tā atradās atbildētājai piederošajā tirdzniecības vietā.
Tiesa atzina par pamatotu atbildētājas iebildumu, ka rēķins – uzziņa neapliecina pirkuma pārdevuma līguma noslēgšanu starp pusēm, jo atbilstoši
Ceļu satiksmes likuma 12.panta otrās daļas trešajam punktam tas ir īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, proti, tas apliecina jau notikuša darījuma
tiesiskās sekas.
Saskaņā ar Civillikuma 2003.pantu un, ņemot vērā lietā nodibinātos apstākļus, tiesa secināja, ka par automašīnas pārdevēju uzskatāma trešā
persona /pers. F/, jo viņš bija automašīnas pēdējais reģistrētais īpašnieks un lietā nav ziņu par to, ka automašīnas īpašnieks būtu noslēdzis ar atbildētāju
līgumu par automašīnas nodošanu tirdzniecībā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1838.pantu un Civilprocesa likuma 95.panta otro daļu, tiesa atzina, ka prasītājs nav pierādījis samaksas veikšanu
atbildētājai par automašīnas iegādi, kā arī atbilstoši Civillikuma 1593. un 1595.pantam nav pierādījis pirkuma darījuma esamību starp prasītāju un
atbildētāju, līdz ar to nav pamata atcelt auto Audi 80, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, 2010.gada 18.augusta pirkuma līgumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas “a” apakšpunktu un piekto daļu no prasītāja atbildētājas labā piedzenami ar lietas vešanu
saistītie izdevumi 1 000 EUR un trešās personas labā - ar lietas vešanu saistītie izdevumi 426,86 EUR.
/pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.decembra spriedumu. Apelācijas sūdzībā
papildus prasības pieteikumā minētajiem faktiem un apstākļiem norādīti šādi argumenti.
Prasītājs, citējot Civillikuma 1832., 2002., 2032., 2040.pantu, Ceļu satiksmes likuma 9. un 10.pantu, atkārtoti uzsver, ka viņš no atbildētājas SIA
“Premium Autohaus” iegādājās automašīnu Audi 80 par 1 920,88 EUR (1 300 LVL).
Iegādātajai automašīnai tika konstatēts trūkums – nesakritības automašīnas šasijas numurā, kā rezultātā transportlīdzekli nav iespējams izmantot tā
iegādāšanās mērķim – pārvietošanās nepieciešamībai pa koplietošanas ceļiem. Līdz ar to prasītājs uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma 2384.pantu viņam
ir tiesības prasīt no SIA “Premium Autohaus” atpakaļ par automašīnu samaksāto naudu.
Atbildētājai kā komersantam, veicot transportlīdzekļu tirdzniecību, ir jāievēro Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.876
“Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi”. Taču atbildētāja, pieņemdama automašīnu tirdzniecībai no trešās personas, nav
ievērojusi normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā rezultātā pārdevusi prasītājam automašīnu ar būtisku trūkumu.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 12.panta otrās daļas 3.punktu dokuments, ar kuru pierādāmas īpašuma tiesības, ir rēķins – uzziņa, kuru
izsniedzis komersants, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto
agregātu tirdzniecības noteikumi” 60.pantam par rēķinā - uzziņā norādīto ziņu un reģistrācijas dokumentos izdarīto atzīmju atbilstību faktiskajam stāvoklim
atbild komersants.
Nav strīda, ka SIA “Premium Autohaus” nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Prasītājs automašīnas pirkuma līgumu noslēdza ar atbildētāju,
kā arī pirkuma maksu samaksāja atbildētājai. Savukārt atbildētāja izsniedza prasītājam rēķinu-uzziņu Nr.AB147890, kuru parakstīja atbildētājas
pārstāvis /pers. K/.
Pirmās instances tiesa nav vērtējusi to, ka starp atbildētāju un trešo personu /pers. F/ bija noslēgts akts par viņam piederošās automašīnas
nodošanu tirdzniecībā atbildētājai. Šo faktu vairakkārt apliecināja gan pats /pers. F/, gan atbildētājas darbinieks /pers. K/. Līdz ar to nav pamatots
pirmās instances tiesas secinājums, ka lietā nav ziņu par to, ka automašīnas īpašnieks būtu noslēdzis ar atbildētāju līgumu par automašīnas nodošanu
tirdzniecībā.
Tāpat pirmās instances tiesa nav vērtējusi trešās personas /pers. F/ un liecinieka /pers. K/ liecības kopsakarā, tāpēc izdarījusi nepamatotu
secinājumu, ka lietā nav pierādījumu tam, ka automašīnas pirkuma maksu prasītājs nodevis atbildētājai.
Trešā persona /pers. F/ norādīja, ka likumā noteiktajā kārtībā nodevis automašīnu tirdzniecībai SIA “Premium Autohaus”. Tāpat arī
kriminālprocesa ietvaros /pers. F/ ir liecinājis, ka automašīnu pārdošanai nodevis transportlīdzekļu tirdzniecības komersantam (autoplacim) pēc adreses
Maskavas ielā 450R, ka automašīnu nodevis atbildētājai personiski un naudu 1 920,88 EUR (1 300 LVL) par automašīnu, kad tā tika pārdota caur
autoplaci, saņēmis caur starpnieku /pers. M/.
Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu un judikatūru, prasītājs uzskata, ka tiesa nepamatoti piedzinusi no viņa atbildētājas un trešās
personas labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus pilnā apmērā. Prasītāja ieskatā, tiesai vajadzēja piemērot Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu
kopsakarā ar pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā noteikto ierobežojumu, proti, izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir piedzenami to faktiskajā
apmērā, bet ne vairāk kā 30 % apmērā no prasījumu apmierinātās daļas. Šāds ierobežojums attiecināms arī uz gadījumiem, kad prasība noraidīta – tātad,
ne vairāk par 30 % no noraidītās prasības summas.
/pers. B/ apelācijas sūdzībā lūdzis atcelt automašīnas Audi 80, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, 2010.gada 18.augusta pirkuma līgumu un
piedzīt no SIA “Premium Autohaus” samaksāto pirkuma maksu 1 920,88 EUR un visus tiesas izdevumus.
SIA “Premuim Autohaus” rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka /pers. B/ apelācijas sūdzību un prasību uzskata par nepamatotām.
Prasītājs pirms prasības celšanas neizvirzīja nekādas pretenzijas pret atbildētāju un neveica nekādas pārrunas par radušos situāciju.
Atbildētājas ieskatā, tā nav uzskatāma par komersantu, kas pārdevusi prasītājam automašīnu, jo ir tikai noformējusi uzziņu par automašīnas
īpašnieku maiņu, bet pirkuma līgumu nav slēgusi un pirkuma maksu no prasītāja nav saņēmusi. Tāpat atbildētāja nav noslēgusi līgumu ar trešo personu par
automašīnas pārdošanu un automašīna neatradās atbildētājas turējumā, jo trešā persona kriminālprocesa ietvaros liecināja, ka automašīnu aizdzinusi uz
placi bez jebkādiem līgumiem vai nosacījumiem. Arī pats prasītājs vairākkārt ir nonācis pretrunās par to, kādai personai un kādā apmērā ir nodevis
naudu.
Atbildētāja ir ievērojusi Ministru Kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības
noteikumi” 43.punktā noteiktos pienākumus, proti, ir pārbaudījusi automašīnas uzskaites tehnisko datu atbilstību gan CSDD 2010.gada 9.augustā
izsniegtajai reģistrācijas apliecībai, gan CSDD 2010.gada 14.jūlijā izsniegtajai valsts tehniskās apskates uzlīmei Nr.289586. Atbildētāja nav vainojama
par automašīnas virsbūves identifikācijas numura (VIN) nesakritību, ko pierāda eksperta atzinums.
Pārbaudot trešās personas /pers. F/ Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas par 2010.-2017.gadu, atbildētāja ir
konstatējusi, ka deklarācijā par 2010.gadu trešā persona nav atspoguļojusi darījumu ar atbildētāju, bet citus līdzīgus darījumus ir atspoguļojusi savās
deklarācijās. Līdz ar to secināms, ka atbildētāja ar trešo personu nav bijusi komisionāra un komitenta līgumtiesiskajās attiecībās.
Turklāt atbildētājas kā komersanta darbību reglamentē vairāki speciālie nodokļu tiesību normatīvie akti, kuri izslēdz iespēju slēgt komerciālās
komisijas līgumus mutvārdos vai ar konkludentām darbībām un paredz komisijas darījumu stingrās uzskaites vešanu.
Tāpēc neiztur kritiku apgalvojums, ka patieso faktisko un juridisko apstākļu noskaidrošanā lietas ietvaros nav izšķirošas nozīmes apstākļiem par to,
83.177.141.67 27.01.2023. 20:22 Anonīms sistēmas lietotājs
 kādā kārtībā un kāds atbildētājas darbinieks varētu būt novietojis automašīnu tirdzniecībai SIA “Premuim Autohaus” piederošajā tirdzniecības vietā.
Konstatētajiem juridiskajiem faktiem ir jāizriet no rakstveida pierādījumiem lietā, kuriem ir jābūt pietiekamiem, lai tiesa varētu konstatēt tos apstākļus, kas
ir prasības priekšmeta pamatā un ietverti attiecīgajā materiālajā normā kā pierādāmie apstākļi.
Sākotnēji prasītājs apgalvoja, ka automašīnu nejauši, garām ejot, atradis autoplacī, bet tiesvedības laikā atzina, ka automašīnu atrada sludinājumu
portālā www.ss.lv un, sazinoties pa telefonu ar pārdevēju, noorganizēja personisku tikšanos.
Aplams ir pieņēmums, ka 2010.gada 18.augusta rēķina – uzziņas noformēšana ir saistāma ar komersanta konkludentām darbībām, kas norāda uz
akceptu transportlīdzekļa pieņemšanai tirdzniecībā. Komerclikuma 389.pants noteic, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma
dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju
tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi. Turklāt atbilstoši Komerclikuma 391.pantam, iztulkojot komersanta gribas izteikumu, kā
arī rīcības nozīmi un sekas, komersantu savstarpējās un tiesiskajās attiecībās ņem vērā komerctiesiskajā apgrozībā attiecīgajā nozarē pastāvošās paražas.
Atbildētāja kā vairums citu šādu uzņēmumu sniedza transportlīdzekļu īpašumtiesību maiņas dokumentu noformēšanas pakalpojumus, arī šajā gadījumā
atbildētāja sniedza tikai šādu pakalpojumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet atbilstoši šā likuma 1429.pantam, ja likums
noteic gribas izteikumam zināmu formu, tad klusējot izdarīts gribas izteikums, kaut arī tas būtu pilnīgi skaidrs, nav pietiekošs. Atbildētāja vairākkārt ir
norādījusi, ka saistošie normatīvie akti nosaka obligātu rakstveida formu lietotu automašīnu komerciālās komisijas darījumu dibināšanā. Lietā nav
nodibināti apstākļi Civillikuma 1488.panta piemērošanai, jo nenotika pušu vienošanās par transportlīdzekļa nodošanu komisijas tirdzniecībā, kā arī
transportlīdzeklis netika nodots komersanta turējumā vai valdījumā.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. B/ pārstāvis /pers. C/ uzturēja apelācijas sūdzību un prasību atbilstoši tajās norādītajiem motīviem, paskaidroja, ka
2010.gada 18.augusta rēķins - uzziņa pierāda automašīnas Audi 80 pirkuma līguma noslēgšanu, jo atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra
noteikumiem Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi” SIA “Premuim Autohaus”, kas nodarbojas ar no citām
personām pieņemtu transportlīdzekļu tirdzniecību, tādu rēķinu - uzziņu varēja izsniegt tikai pirkuma līguma ietvaros. Pirmās instances tiesas sēdē
2015.gada 29.aprīlī atbildētājas pārstāvis apstiprināja, ka atbildētāja pieņēma automašīnu no trešās personas /pers. F/ pirms 2010.gada 18.augusta.
Atbildētājas darbinieks /pers. K/, nopratināts kā liecinieks, apliecināja, ka /pers. F/ parakstījās pieņemšanas aktā par to, ka automašīna pieņemta
tirdzniecībai. Pirkuma maksu 1 920,88 EUR (1 350 LVL) un maksu par pakalpojumu 49,80 EUR (35 LVL) /pers. F/ samaksāja atbildētājas
darbiniekam /pers. K/ brīdī, kad saņēma rēķinu - uzziņu. Atbildētāja nepārsūdzēja Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 26.maija
spriedumu, tātad, piekrita sprieduma motīviem, tostarp secinājumam, ka atbildētāja bija noslēgusi komisijas līgumu par automašīnas pieņemšanu
tirdzniecībā un pirkuma līgumu par automašīnas atsavināšanu prasītājam. Atbilstoši Civillikuma normām par komisijas līgumu un Komerclikuma normām
par komercionālās komisijas līgumu SIA “Premuim Autohaus” ir uzskatāma par automašīnas pārdevēju. Prasība ir pamatota ar Civillikuma normām, kas
noteic atsavinātāja atbildību par lietas kvalitātes trūkumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1595.pantu atbildības pienākumu nes lietas atsavinātājs, konkrētajā
gadījumā - SIA “Premuim Autohaus”.
Atbildētājas SIA “Premuim Autohaus” pārstāvis zvērināts advokāts Daumants Krasts neatzina /pers. B/ apelācijas sūdzību un prasību, uzturēja
iesniegtos rakstveida paskaidrojumus. Papildus norādīja, ka lietā nav pierādīts pirkuma maksas samaksas fakts, proti, ka /pers. F/ būtu samaksājis un
SIA “Premuim Autohaus saņēmusi pirkuma maksu 1 920,88 EUR (1 350 LVL). Turklāt prasītājs nav konsekvents savos paskaidrojumos par pirkuma
maksas lielumu, jo lietā ir norādījis dažādas summas – gan 1 849,73 EUR (1 300 LVL), gan 1 920,88 EUR (1 350 LVL).
Trešās personas VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārstāvis /pers. E/ paskaidroja, ka transportlīdzekļa īpašuma tiesību pāreju reglamentē
Ceļu satiksmes likuma normas. Rēķins - uzziņa, kuru izsniedzis komersants, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību, ir transportlīdzekļa ieguvēja
īpašuma tiesības apliecinošs dokuments. Ar rēķina – uzziņas izsniegšanu SIA “Premuim Autohaus” ir apliecinājusi, ka ir notikusi transportlīdzekļa
īpašnieku maiņa. Atbildētājas pienākums bija pārliecināties par /pers. F/ nodomu atsavināt savu automašīnu un noformēt aktu par automašīnas
pieņemšanu tirdzniecībai. Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības
noteikumi” satur imperatīvas normas, tādēļ komersants nevar izvēlēties citu kārtību transportlīdzekļu tirdzniecībā, nekā to noteic normatīvais akts.
Trešā persona /pers. F/ paskaidroja, ka automašīnu Audi 80 vēlējās pārdot, tāpēc 2010.gadā to noņēma no uzskaites un nodeva savam paziņam
/pers. M/, jo domāja, ka viņš ir SIA “Premuim Autohaus” pārstāvis. 2010.gada rudenī /pers. M/ pateica, ka automašīna ir pārdota. /pers. F/ norādīja, ka
naudu par pārdoto automašīnu nav saņēmis vispār, ne 1 849,73 EUR (1 300 LVL), ne 1 920,88 EUR (1 350 LVL), ne arī kādu citu summu.
Amatpersonas deklarācijā par 2010.gadu viņš ir norādījis ienākumus 2 276,59 EUR (1 600 LVL), kas gūti no citas automašīnas – Audi A6 –
pārdošanas 2009.gadā.
Motīvu daļa
Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, liecinieka liecības un apelācijas
sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. B/ apelācijas sūdzība ir pamatota, arī viņa prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Lietā nav strīda par pirmās instances tiesas konstatētajim faktiem, ka atbildētājai SIA “Premium Autohaus” pieder licencēta automašīnu
tirdzniecības vieta Maskavas ielā 450R, Rīgā, ka transportlīdzekļa Audi 80, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieks kopš 2010.gada
23.aprīļa bija /pers. F/, ka 2010.gada 18.augustā /pers. B/ kopā ar atbildētājas pārstāvi parakstīja rēķinu – uzziņu un ka prasītājs ir minētā
transportlīdzekļa ieguvējs, taču rakstisks pirkuma līgums par automašīnas iegādi netika noslēgts.
Prasītāja iegādātā automašīna 2010.gada 19.augustā aizturēta Jūrmalas CSDD nodaļā, jo tika konstatētas neatbilstības tās šasijas numurā, proti,
automašīnas sākotnējā virsbūves reljefa numura zīmē ir veiktas izmaiņas. Saistībā ar šo faktu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī
uzsākts kriminālprocess Nr.11410069010. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa 2010.gada 16.decembra lēmumu automašīna
atdota prasītājam, taču ar liegumu to reģistrēt CSDD un piedalīties ceļu satiksmē.
Prasītājs uzskata, ka automašīnas pirkuma līgums tika noslēgts ar atbildētāju SIA “Premium Autohaus”, kas nodarbojās ar transportlīdzekļu
tirdzniecību. To apstiprina atbildētājas izsniegtais rēķins - uzziņa Nr.AB147890 un fakts, ka tieši atbildētājai viņš samaksāja pirkuma maksu
1 920,88 EUR (1 350 LVL). Tā kā atbildētāja bija pieņēmusi automašīnu tirdzniecībai no trešās personas /pers. F/, bet viņam šo automašīnu pārdevusi
ar būtisku trūkumu, tad saskaņā ar Civillikuma 2384.pantu viņam ir tiesības prasīt, lai SIA “Premium Autohaus” atdod atpakaļ par automašīnu samaksāto
naudu.
Atbildētāja turpretī uzskata, ka automašīnas pirkuma līgums noslēgts starp prasītāju un trešo personu /pers. F/. SIA “Premium Autohaus” tikai
izsniedza rēķinu – uzziņu, kas kalpo par pamatu īpašuma tiesību reģistrēšanai CSDD uz ieguvēja vārda, un saņēma no prasītāja 49,80 EUR (35 LVL)
par rēķina – uzziņas noformēšanu. Atbildētāja noliedz pirkuma maksas 1 920,88 EUR (1 350 LVL) saņemšanu.
Apelācijas instances tiesas sēdē trešā persona /pers. F/ paskaidroja, ka nodeva automašīnu /pers. M/ kā SIA “Premium Autohaus” darbiniekam
tirdzniecībai autoplacī, taču naudu no automašīnas pārdošanas nav saņēmis, lai gan viņa nodoms bija saņemt 1 849,73 EUR (1 300 LVL).
Savukārt 2016.gada 12.maija tiesas sēdē /pers. F/ pārstāvis ir skaidrojis, ka pēc automašīnas pārdošanas /pers. F/ saņēma pirkuma maksu
83.177.141.67 27.01.2023. 20:22 Anonīms sistēmas lietotājs
 1 849,73 EUR (1 300 LVL), ko viņam atdeva starpnieks /pers. M/.
Nopratināts kā liecinieks kriminālprocesā, /pers. F/ 2010.gada 29.oktobrī liecinājis, ka vēlējies pārdot automašīnu Audi 80, tādēļ sarunājis ar savu
paziņu /pers. M/, kurš strādā Rīgā autoplacī uz Maskavas ielas, iespējams, Nr.450, novietot automašīnu šajā autoplacī bez jebkādiem līgumiem vai
nosacījumiem. Uz autoplaci automašīnu aizdzinis pats un /pers. M/ pateicis, ka par automašīnu vēlas 1 849,73 EUR (1 300 LVL). Aptuveni pēc nedēļas
ar viņu sazinājies /pers. M/un pateicis, ka automašīna ir pārdota. Tā kā /pers. M/ arī dzīvo /adrese/, viņi tur satikušies un /pers. M/ iedevis viņam naudu
1 849,73 EUR (1 300 LVL), kas bija par automašīnas pārdošanu. Kādu cenu automašīnai bija noteicis /pers. M/, viņš nezinot (lietas 2.sējuma 53.-
55.lapa). Minētās liecības atspoguļotas Rīgas reģiona pārveldes Jūrmalas iecirkņa 2013.gada 6.jūnija lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu (lietas
1.sējuma 114.-116.lapa).
Prasītājs konsekventi apgalvo, ka 2010.gada 18.augustā par 1 920,88 EUR (1 350 LVL) iegādājās automašīnu Audi 80, reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, ko /pers. F/ bija nodevis SIA “Premium Autohaus” tirdzniecībai.
Atbildētāja kategoriski noliedz strīdus automašīnas atrašanos licencētā automašīnu tirdzniecības vietā Maskavas ielā 450R, Rīgā un neatzīst sevi par
pārdevēju transportlīdzekļa atsavināšanas darījumā.
Pirmās instances tiesas sēdē liecinieks /pers. K/ ir liecinājis, ka 2010.gada strādāja pie atbildētājas pār pārdevēju, viņam bija piešķirtas paraksta
tiesības. Automašīnas pārdošana norisinājās tā, ka pārdevējs ar pircēju atbrauca uz auto tirdzniecības vietu, kur automašīna tika pārrakstīta. Viņš
salīdzināja numurus, pārbaudīja automašīnas liegumus un izrakstīja rēķinu - uzziņu, pakalpojuma cena bija 49,80 EUR (35 LVL). Prasītāju tobrīd redzēja
aptuveni 10 min., pēc tam prasītāju nav saticis. Nekādu citu naudu, izņemot 49,80 EUR (35 LVL), nav saņēmis un /pers. F/ naudu nav maksājis.
Automašīna neatradās tirdzniecības vietā. Tajā dienā, kad notika darījums, iebrauca divi cilvēki un vēlējās pārrakstīt automašīnu, proti, prasītājs un trešā
persona /pers. F/. Šādu pakalpojumu sniegšanu viņa toreizējā darba devēja – atbildētāja - nereklamēja, taču to varēja izdarīt. Viņš nezināja, par kādu
naudas summu tika pārdota automašīna. Par konkrēto darījumu netika slēgts līgums, tikai sastādīts rēķins - uzziņa. /pers. F/ parakstījās pieņemšanas aktā
par to, ka automašīna ir pieņemta tirdzniecībai, bet pircējs parakstījās rēķinā - uzziņā. Pieņemšanas akts nozīmē to, ka konkrētā automašīna tika
pieņemta tirdzniecībā (lietas 2.sējuma 8.- 9.lapa).
Tiesas kolēģija konstatē pretrunas liecinieka liecībās, jo apgalvojot, ka automašīna neatradās auto tirdzniecības vietā un nebija nodota tirdzniecībai,
liecinieks tajā pat laikā norāda, ka bija noformēts akts par automašīnas pieņemšanu tirdzniecībai no /pers. F/. Šeit jāņem vērā, ka /pers. K/ kā
atbildētājas darbinieks ir ieinteresēts savai darba devējai labvēlīgā lietas iznākumā.
Kā redzams no 2013.gada 6.jūnija lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, tad kriminālprocesa ietvaros tika noskaidrots, ka 2010.gada
18.augustā /pers. B/Rīgā, Maskavas ielā 450R iegādājas automašīnu, ko apliecina SIA “Premium Autohaus” noformētais rēķins - uzziņa (lietas 1.sējuma
114.-116.lapa).
No minētā lēmuma, liecinieka /pers. K/ liecībām, prasītāja un trešās personas /pers. F/ paskaidrojumiem, kā arī kriminālprocesa ietvaros
sniegtajām /pers. F/ liecībām tiesas kolēģija secina, ka strīdus automašīna pirms pirkuma līguma noslēgšanas bija nodota SIA “Premium Autohaus”
tirdzniecībai un atradās atbildētājai piederošajā tirdzniecības vietā Maskavas ielā 450R, Rīgā.
Ministru Kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi” (turpmāk –
noteikumi Nr.876) 44. un 46.punkts noteic, ka par transportlīdzekļa vai numurētā agregāta pieņemšanu tirdzniecībai (..) komersants sastāda aktu divos
eksemplāros. (..) Akts ir izdruka no tirdzniecības reģistra. Savukārt šo noteikumu 47.punktā paredzēts, ka papildus aktam komersants un
transportlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis var slēgt rakstisku līgumu, nosakot papildu noteikumus transportlīdzekļa tirdzniecībai. Saskaņā ar noteikumu
49.punktu akta otrais eksemplārs un citi transportlīdzekļu tirdzniecībai nepieciešamie dokumenti, kuri nav jānodod ieguvējam, vai dokumentu kopijas
veido komersanta tirdzniecības lietvedību.
Nav strīda, ka rakstveida līgums starp atbildētāju un trešo personu par automašīnas nodošanu pārdošanai netika noformēts. Kaut arī akts par
transportlīdzekļa pieņemšanu tirdzniecībai neatrodas ne kriminālprocesa materiālos, ne izskatāmajā lietā, tomēr no liecinieka /pers. K/ liecībām izriet
secinājums, ka tāds akts ir bijis sastādīts un /pers. F/ tajā parakstījies.
Minētie faktiskie apstākļi dod pamatu atsaukties uz Civillikuma 1488.pantu, jo abpusējs izpildījums ir pielīdzināms rakstveida formai.
2010.gada 18.augustā /pers. B/ un atbildētājas pārstāvis parakstījuši rēķinu - uzziņu, kas apliecina, ka prasītājs ir transportlīdzekļa Audi 80, valsts
reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ieguvējs.
Tiesas kolēģija atzīst, ka rēķina - uzziņas parakstīšana un izsniegšana ieguvējam liecina par atbildētājas piekrišanu /pers. F/ piederošā
transportlīdzekļa pieņemšanai tirdzniecībai.
Trešās personas CSDD pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē apstiprināja, ka atbilstoši noteikumiem Nr.876 rēķina - uzziņas noformēšana ir
tiesiski iespējama tikai līguma par transportlīdzekļa pieņemšanu tirdzniecībai ietvaros.
Visi izklāstītie apstākļi kopsakarā liecina par to, ka trešā persona /pers. F/, nododot automašīnu tālākai pārdošanai starpniekam SIA “Premium
Autohaus”, saistījies tiesiskā darījumā uz komisijas līguma pamata.
Saskaņā ar Civillikuma 2321.pantu ar komisijas līgumu jāsaprot tāds līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu
cenu, ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma, vai nu samaksā minēto cenu, vai atdot pašu
lietu.
Tādējādi komisionārs uzņemas komitenta uzdevumā pārdot pēdējam piederošu kustamu lietu.
Tiesas kolēģija atzīst, ka starp /pers. F/ kā komitentu un atbildētāju SIA “Premium Autohaus” kā komisionāru tika noslēgts komisijas līgums, ar
kuru /pers. F/ uzticējis komisionāram SIA “Premium Autohaus” pārdot automašīnu Audi 80, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.
Civillikuma 2322.pants noteic, ka īpašuma tiesība uz lietu, arī pēc tās nodošanas saņēmējam pārdošanai, paliek tās īpašniekam, uz kuru tādēļ krīt
arī risks par nozaudējumu, ja vien saņēmējs nav to noteikti uzņēmies.
Juridiskajā literatūrā norādīts, ka komisijā pārdodamā lieta tiek nodota komisionāra turējumā ar tiesībām rīkoties ar to, bet lietas īpašnieks līdz
īpašuma tiesību pārejai pircējam ir komitents. Tāpēc komitents nes risku, kādu parasti nes īpašnieks. No šī viedokļa Civillikuma 2322.pantā norādījums
“risks par nozaudējumu” ir nepilnīgs, īpašnieks nes arī lietas nejaušas bojāejas un bojāšanas risku (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri:
Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – R.: Mans Īpašums, 2000, 602.lp.).
Turklāt juridiskajā literatūrā atzīts, ka atšķirībā no pilnvarojuma līguma, pēc kura arī var veikt pilnvarotājam piederošas lietas pārdošanu,
komisionārs darījumu ar pircēju slēdz savā vārdā. (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs
prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – R.: Mans Īpašums, 2000, 601.lp.).
Līdzīgs komisijas līguma tiesiskais regulējums, kas nosaka, ka komisionārs slēdz darījumus komitenta vārdā, ir iekļauts Komerclikuma 415.pantā,
kurā noteikts, ka komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta)
rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju.
Komerclikums ir piemērojams minētā strīda izšķiršanā, ņemot vērā to, ka šajās tiesiskajās attiecībās komisionārs ir komersants.
Automašīnas Audi 80, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieks kopš 2010.gada 23.aprīļa bija trešā persona /pers. F/.
83.177.141.67 27.01.2023. 20:22 Anonīms sistēmas lietotājs
 Pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem faktiskajiem apstākļiem, tiesas kolēģija atzīst, ka sakarā ar transportlīdzekļa atsavināšanu bija noslēgti divi
darījumi, proti, pirmais darījums - komisijas līgums, kas bija noslēgts starp trešo personu un komersantu, un otrais darījums - pirkuma līgums par trešajai
personai piederošā transportlīdzekļa atsavināšanu starp prasītāju un atbildētāju.
No minētā izriet, ka komisionāra līgumpartneris ir komitents, kurš deva komisijas uzdevumu, bet bez paša komisionāra komisijas ietvaros piedalās
arī trešā persona – transportlīdzekļa pircējs. Ar šo trešo personu komisionārs noslēdza izpildes darījumu.
Trešajai personai ir saistību tiesību attiecības tikai ar komisionāru, bet ar komitentu līgumattiecību nav un komisionārs šajā darījumā uzstājas kā
komitenta klusais vietnieks (Civillikuma 1516.pants), jo izpilddarījumu noslēdza savā vārdā un uz sava rēķina. Atbilstoši Civillikuma 1516.pantam, ja
kāds darbojas otra vietā klusi, tas ir, noslēdz gan līgumu šā otra vietā, bet ne viņa vārdā, tad līgums ir spēkā kā pienākumu, tā arī tiesību ziņā tikai
attiecībā uz tā noslēdzēju, bet uz atvietojamo tā spēks attiecas tikai tad, kad līgums uz viņu sevišķi pārvests.
Tādējādi pirkuma līgumā SIA “Premium Autohaus” neskatoties uz to, ka īpašuma tiesības uz automašīnu tai nepārgāja, uzstājoties savā vārdā ir
atzīstama par mantas atsavinātāju.
Atbildētāja ir licencēta transportlīdzekļu tirdzniecības komersante, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību un kuras darbību regulē, tostarp,
arī Ceļu satiksmes likums, kura mērķis, cita starpā, ir regulēt mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī
transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.1 panta pirmo daļu transportlīdzekļu un to numurēto agregātu (transportlīdzekļa virsbūvju, kabīņu vai rāmju, uz
kuriem transportlīdzekļa izgatavotājs norāda transportlīdzekļa identifikācijas numuru) tirdzniecība ir (..) šo preču pārdošana, veicot komercdarbību. Šā
panta otrajā daļā noteikts, ka ar transportlīdzekļu (izņemot tramvaju, trolejbusu un velosipēdu) un to numurēto agregātu tirdzniecību ir tiesības
nodarboties komersantam, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu, tika izdoti Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto
agregātu tirdzniecības noteikumi”, kuru 43.punktā noteikts, ka transportlīdzekli vai numurēto agregātu pieņem tirdzniecībai no īpašnieka vai tā pārstāvja
tikai tirdzniecības vietā pēc transportlīdzekļa vai numurētā agregāta apskates, un, ja komersanta rīcībā ir visi transportlīdzekļa vai numurētā agregāta
tirdzniecībai nepieciešamie dokumenti, kā arī ja tā uzskaites tehniskie dati atbilst iesniegtajos dokumentos norādītajiem datiem un nav aizdomu par
agregātu numuru vai iesniegto dokumentu viltojumiem, to var pārdot. Komersantam ir tiesības šajā punktā minētos dokumentus līdz izsniegšanai
transportlīdzekļa ieguvējam nodot glabāšanā kredītiestādē vai kredītiestādei uz līdzdalības pamata piederošā finanšu iestādē, kas sniedz finanšu līzinga
pakalpojumu, ir pakļauta konsolidētai uzraudzībai un finansējusi komersantu, ja tas paredzēts komersanta un minētās finanšu iestādes rakstiskā līgumā un
tirdzniecības vietā atrodas finanšu iestādes apstiprinātas šo dokumentu kopijas.
Līdz ar to minētšie noteikumi ir jāņem vērā, noskaidrojot, kādi ir transportlīdzekļu tirgotāja pienākumi uz likuma pamata.
Prasība pēc būtības celta, pamatojoties uz Civillikuma normām, kas reglamentē pārdevēja atbildību par pārdotās lietas trūkumiem.
Šādu tiesisko attiecību materiāltiesisko regulējumu paredz Civillikuma otrās nodaļas sestajā apakšnodaļā “Atbildības pienākums” iekļautie 1593.-
1634.panta noteikumi.
Saskaņā ar Civillikuma 1593.pantu katrā atlīdzināma atsavinājuma līgumā, kā: pirkumā, maiņā, mantojuma un kopmantas dalījumā, ieķīlājumā un
izlīgumā, atsavinātājam jānes atbildība pret ieguvēju par to: 1) ka lietu neattiesās; 2) ka lietai nav nekādu apslēptu trūkumu un ka tai ir visas tās labās
īpašības, kādas apgalvotas vai pieņemamas.
Juridiskajā literatūrā atzīts, ka atbildība ir noteikta par divu veidu trūkumiem: juridiskiem un lietas kvalitātes trūkumiem. Juridiska rakstura trūkumi ir
tādi, kas ir kļuvuši par pamatu lietas attiesājumam, tāpēc, ka ir noskaidrojies, ka īpašuma tiesības faktiski pieder ne atsavinātājam, bet kādai trešajai
personai. Kvalitātes trūkumi ir tādi, kas izpaužas lietas īpašību neatbilstībā līguma noteikumiem vai no situācijas izrietošajiem (pieņemamajiem) kritērijiem,
pie tam tiek pieņemts, ka lietai nav nekādi apslēpti trūkumi (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru
kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – R.: Mans Īpašums, 2000.g., 122.lp.).
Civillikuma 1594.pants noteic, ka atbildības pienākums pastāv, kaut arī līgumā par to nekas nebūtu tieši noteikts, kas nozīmē, ka atsavinātāja
atbildība par lietas trūkumiem ir noteikta ar likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1620.panta pirmo daļu atsavinātājam, kas ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus, vai noteikti
apgalvojis, ka tai ir zināmas īpašības, jāatlīdzina ieguvējam visi zaudējumi. Šā panta otrā daļa noteic, ka visos citos gadījumos ieguvējam ir tiesība tikai
prasīt, pēc paša izvēles, vai nu līguma atcelšanu, vai lietas cenas samazināšanu.
Atbilstoši Civillikuma 1622.pantam līguma atcēluma prasības mērķis ir tas, lai pārdoto lietu ņemtu atpakaļ un atdotu par to saņemto maksu vai citu
kādu pretizpildījumu.
Savukārt Civillikuma 1623.pantā noteikts, ka atsavinātājam jāatdod par lietu saņemtā maksa līdz ar procentiem un bez tam jāatlīdzina lietas labā
taisītie nepieciešamie un derīgie izdevumi un lietas atsavināšanas izmaksas, kā arī no tam radies mantas samazinājums; līdz ar to viņam jāatsvabina
ieguvējs no visiem pienākumiem, kas tam bijuši jāuzņemas pēc atsavinājuma līguma vai šā līguma dēļ.
Ievērojot lietā konstatētos apstākļus, ka starp trešo personu /pers. F/ un komersantu bija noslēgts komisijas līgums, bet starp prasītāju un
atbildētāju - pirkuma līgums par /pers. F/ piederošā transportlīdzekļa atsavināšanu, ka transportlīdzeklis pārdots prasītājam ar būtiskiem trūkumiem, kuru
dēļ to aizliegts izmantot ceļu satiksmē, kā arī, pamatojoties uz minētajām tiesību normām, tiesas kolēģija atzīst, ka ir atceļams starp SIA “Premium
Autohaus” un /pers. B/ 2010.gada 18.augustā noslēgtais automašīnas Audi 80, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, pirkuma līgums.
Atceļot pirkuma līgumu, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenama samaksātā pirkuma maksa 1 920,88 EUR, jo uz komisijas līguma pamata
nodibinātajās attiecībās komisionāre SIA “Premium Autohaus” darījumu ar pircēju /pers. B/ ir slēgusi savā vārdā un stājusies ar viņu tiesiskajās attiecības
kā līguma puse.
Tiesas kolēģija uzskata par ticamiem trešās personas /pers. F/ sākotnējos paskaidrojumus, kuros viņš atzina, ka ir saņēmis pirkuma maksu
1 849,73 EUR (1 300 LVL) par /pers. B/ pārdoto automašīnu. Analoģiskas liecības /pers. F/, nopratināts kā liecinieks, sniedzis arī krimināprocesa
ietvaros. Minētās liecības ir ņemamas vērā, jo /pers. F/ tika brīdināts par atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.
Nav pamata apšaubīt prasītāja paskaidrojumu, ka par automašīnu viņš samaksāja atbildētājai 1 920,88 EUR (1 350 LVL). Atbildētāja ir
komersante, kura veic komercdarbību, bet saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā
peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
Līdz ar to ticams ir prasītāja apgalvojums par lielākas pirkuma maksas samaksu atbildētājai, nekā to no atbildētājas saņēma trešā persona /pers.
F/, jo peļņa ir komersansta galvenais mārķis un pamats, un nav nekāda iemesla secināt, ka konkrētajā gadījumā atbildētāja būtu nodarbojusies ar
labdarību.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no SIA “Premium Autohaus” prasītāja labā ir piedzenama samaksātā valsts nodeva par prasību 225,88 EUR, valsts
nodeva par apelācijas sūdzību 288,13 EUR, kancelejas nodeva par liecinieka uzaicināšanu 4,27 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
10,96 EUR, kopā tiesas izdevumi 529,24 EUR (lietas 1.sējuma 2.lapa, 2.sējuma 13., 86.lapa).
83.177.141.67 27.01.2023. 20:22 Anonīms sistēmas lietotājs
 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu un otro daļu no SIA “Premium Autohaus” prasītāja labā ir
piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi (advokāta palīdzības samaksai) 71,14 EUR (lietas 1.sējuma 9.lapa).
Tādējādi pavisam no SIA “Premium Autohaus” /pers. B/ labā ir piedzenami tiesāšanās izdevumi 600,38 EUR.
Noraidot prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrās daļas noteikumiem valsts labā no SIA “Premium Autohaus” ir piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 133,96 EUR, kas nav samaksāti iepriekš (ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi pirmās
instances tiesā 129,83 EUR + apelācijas instances tiesā 15,09 EUR - prasītāja samaksātie izdevumi 10,96 EUR) (lietas 1.sējuma 1.lapa, 2.sējuma 3.,
141.lapa, 3.sējums 3.lapa).
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 434.pantu un 140.panta sesto daļu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
no s pri e da
apmierināt /pers. B/ prasību.
Atcelt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Premium Autohaus” un /pers. B/ 2010.gada 18.augustā noslēgto automašīnas Audi 80, izlaiduma gads -
1994., valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, pirkuma līgumu.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Premium Autohaus”, vienotais reģistrācijas Nr.40003751931, /pers. B/, personas kods /personas
kods/, labā pirkuma maksu 1 920,88 EUR (viens tūkstotis deviņi simti divdesmit euro un 88 centi) un tiesāšanās izdevumus 600,38 EUR (seši simti euro
un 38 centi), kopā 2 521,26 EUR (divi tūkstoši pieci simti divdesmit viens euro un 26 centi).
Piedzīt no no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Premium Autohaus”, vienotais reģistrācijas Nr.40003751931, valsts labā ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 133,96 EUR (viens simts trīsdesmit trīs euro un 96 centi), ieskaitot kontā – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR: 90001672316,
saņēmēja banka: Valsts kase, kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, lieta Nr.C29828310, CA-0299-18.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Premium Autohaus” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2018.gada 29.novembra - Augstākās tiesas
Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro) kontā – saņēmējs:
Latvijas Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr.90000068892, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr.
LV83TREL8280010000000, ekonomiskās klasifikācijas kods: F22010010, norādot lietas numuru un personas datus.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Vasiļevska

Tiesnese V.Sokolova
Tiesnesis I.Stivriņš

83.177.141.67 27.01.2023. 20:22 Anonīms sistēmas lietotājs