LATVIJAS REPUBLIKA

DUNDAGAS NOVADS
DUNDAGAS NOVADA PAŠVALDĪBA
Pils iela 5-1, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270; tālrunis un fakss: 63237851; e-pasts: dome@dundaga.lv

Dundagas novada Dundagas pagastā

Latvijas Republikas
Augstākā tiesa
Civillietu departaments
Brīvības bulvārī 36,
Rīgā,
LV-1511
at@at.gov.lv
Datums skatāms laika zīmogā. Nr. DD-3-23.1/19/911
Paskaidrojumi par kasācijas sūdzību

Dundagas novada dome 2019. gada 16.septembrī saņēma Latvijas Republikas

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses Lindas Vēberes 2019. gada
16. septembra vēstuli lietā Nr. C69145719 „Par kasācijas sūdzības nosūtīšanu”.
Latvijas Republikas Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Linda
Vēbere 2019. gada 16. septembrī norādīja, ka Saskaņā ar Civilprocesa likuma 460, 460. un
463. pantu Dundagas novada domei ir tiesības iesniegt Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Civillietu departamentā rakstveida paskaidrojumus un pretsūdzību par iesniegto kasācijas
sūdzību par Alda Pinkena iesniegto kasācijas sūdzību līdz 2019. gada 16. oktobrim.
Latvijas Republikas Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses
Lindas Vēberes 2019. gada 16. septembra vēstules “Lieta Nr. C69145719 „Par kasācijas
sūdzības nosūtīšanu”” pielikumā tika pievienota Alda Pinkena iesniegtā kasācijas sūdzība, kas
2019. gada 29. augustā saņemta Latvijas Republikas Kurzemes apgabaltiesā un reģistrēta ar
Nr. 2440.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 460. panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesas
tiesnesis vai šā likuma 450. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā – pirmās instances tiesas
tiesnesis, nosūta pārējiem lietas dalībniekiem kasācijas sūdzības norakstus un paziņo, ka
viņiem 30 dienu laikā no norakstu nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Augstākajai tiesai
paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

Dundagas novada dome atbilstoši Civilprocesa 460.pantā norādītajā termiņā

paskaidro:

Aldis Pinkens 2019. gada 29. augustā norādīja, ka pārsūdz Latvijas Republikas
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 9. augusta spriedumu lietā
Nr. C69145719 daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 1000,00 euro (viens tūkstotis eiro 0
centu) atlīdzināšanu, jo tas esot nepareizs materiālo tiesību normu kļūdainas iztulkošanas dēļ.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 451. panta pirmo daļu tiesa materiālo tiesību normu ir
piemērojusi nepareizi, ja tā nepareizi attiecināta uz tiesas konstatētajiem apstākļiem vai ja
materiālo tiesību norma nepareizi iztulkota.
 Satversmes tiesa ir norādījusi, ka „Latvijā tagad pastāvošā kasācijas institūta būtiska
iezīme ir tā, ka kasācijas instancē izšķirošā nozīme ir nevis pušu interesēm, kas pietiekami
aizsargātas, lietu pēc būtības caurlūkojot pirmajās divās instancēs, bet gan publiski
tiesiskajām interesēm. Kasācijas instancē tiek skatīti tikai quaestiones iuris, proti, jautājumi
par materiālo un procesuālo normu piemērošanas pareizību. Kasācijas principam ir publiski
tiesisks raksturs, jo tas ir vērsts uz tiesību normu vienveidīgu piemērošanu un iztulkošanu visā
valstī” (Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr.2003-04-01 secinājumu
daļas 2.1.punkts; Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr.2007-22-01
18.2.punkts; Satversmes tiesas 2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr.2013-02-01 10.1.
punkts). Līdz ar to prāvnieku interese uz pārsūdzētā sprieduma motīvu daļu nepilnību
novēršanu nebūtu aizsargājama, ja nepastāv atbilstošas publiski tiesiskas intereses, respektīvi,
ja šādas nepilnības novēršanai nav nozīmes ārpus konkrētās civillietas.
Atslogojot kasācijas instanci no nepamatotu sūdzību izskatīšanas, tiek nodrošināta tās
darbības efektivitāte, t. i., iespēja novirzīt ierobežotos resursus to lietu izskatīšanai, kurās
konstatējami procesuālo vai materiālo normu piemērošanas pārkāpumi un kurām ir nozīme
judikatūras tālākveidošanā (Satversmes tiesas 2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā
Nr.2013-02-01 10.1. punkts).
Aldis Pinkens 2019. gada 29. augustā norādīja, ka apelācijas instances tiesa
(Kurzemes apgabaltiesa), izskatot apelācijas sūdzību, esot bez pamatojuma piemērojusi Darba
likuma 29. panta astoto daļu un tas varēja novest pie lietas Nr. C69145719 nepareizas
izspriešanas.
Latvijas Republikas Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada
9. augusta spriedumā (turpmāk – 2019. gada 9. augusta spriedums) ir norādīts, ka:
1) „Prasītājs lūdzis piedzīt no Dundagas novada pašvaldības viņam nodarīto morālo
kaitējumu 1000 EUR, atsaucoties uz Darba likuma 9. pantu, kā arī šī likuma 94.panta ceturto
daļu, kas ir noraidāms.” (sk. 2019. gada 9. augusta sprieduma 7.5. punktu)
2) „Kompensācija par morālo kaitējumu šādā gadījumā nav piedzenama.” (sk.
2019. gada 9. augusta sprieduma 7.5.2. punktu)
3) „Atlīdzību par morālo kaitējumu Darba likums paredz par šā likuma 29. pantā
noteikto atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Proti, judikatūrā izteikts viedoklis, ka morālā
kaitējuma atlīdzināšana darba tiesiskajās attiecībās ir izvērtējama atbilstoši Darba likuma
29. panta astotajai daļai, kurā šāda atlīdzināšana paredzēta gadījumā, ja darba devējs pārkāpis
atšķirīgas attieksmes aizliegumu un aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas (sk. Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-220/2010
(Nr.C30237208, 2018.gada 20.aprīļa Augstākā tiesa Civillietu departaments spriedumu lietā
Nr.SKC–41/2018 (C33288714).
Vienīgi saskaņā ar Darba likuma 29. panta astoto daļu, ja tiek pārkāpts atšķirīgas
attieksmes aizliegums un līdz ar to aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam papildus
citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par
morālo kaitējumu. Prasītājs nav norādījis uz Darba likuma 29. pantā paredzētiem atšķirīgas
attieksmes aizlieguma pārkāpumiem.
Aldis Pinkens nav norādījis un nav arī iesniedzis pierādījumus, ka pastāvētu
priekšnoteikumi saistību tiesību vispārējo noteikumu regulējošā Civillikuma 1635.panta
piemērošanai.” (sk. 2019. gada 9. augusta sprieduma 7.5.5. – 7.5.7. punktu)
Dundagas novada dome uzskata, ka Aldis Pinkens 2019. gada 29. augustā iesniegtajā
sūdzībā (turpmāk – 2019. gada 29. augusta kasācijas sūdzība) nav norādījis uz konkrētajiem
pārkāpumiem un kā tie (pārkāpumi) izpaudās Latvijas Republikas Kurzemes apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 9. augusta spriedumā. Tieši pretēji, Aldis Pinkens
2019. gada 29. augustā atzina, ka materiālā tiesību norma piemērojama tiesas konstatētajām
tiesiskajām attiecībām un apstākļiem: „Risinot jautājumu par morālo kaitējumu darba devēja
īstenotā mobinga gadījumā pēc analoģijas ir piemērojama Darba likuma 29. panta astoto
daļa.” (turpmāk – 2019. gada 29. augusta kasācijas sūdzības 5. lappuses ceturto rindkopu).
 Alda Pinkena 2019.gada 29.augusta kasācijas sūdzībā apgalvojums, kas minēts
2.lapaspusē trešā rindkopā “…pārsūdzētais spriedums nav individualizēts, tieši pretēji – tas
pamatots vienīgi ar astoņu/deviņu gadus senu judikatūru, lai gan Darba tiesības ir daudzu
reižu grozītas un attīstījušās…” nav pamatots uz reālām (spēkā esošām) tiesību normām.
Iepazīstoties ar grozījumiem Darba likumā ir jākonstatē, ka LR Saeima 2011.gada
16.jūnijā un 2017. gada 27. jūlijā pieņemot likuma grozījumus nav veikusi izmaiņas, kas
ietekmētu 2019. gada 9. augusta spriedumu.
Civilprocesa likuma 461. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka līdzdalībnieki un trešās
personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību, var
pievienoties iesniegtajai sūdzībai 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas
dienas, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Augstākajai tiesai.
Dundagas novada dome nav lietā Nr. C69145719 līdzdalībnieks un trešā persona, kas
piedalās procesā prasītāja Aldis Pinkens pusē, kurš 2019. gada 29. augusta iesniedza kasācijas
sūdzību.
Civilprocesa likuma 463. panta pirmajā daļa noteic, ka lietas dalībnieks 30 dienu laikā
no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas var iesniegt Augstākajai tiesai savu
pretsūdzību. Lietas dalībnieks, kuram kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts saskaņā ar šā
likuma 56.2_?pantu, Augstākajai tiesai savu pretsūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no
kasācijas sūdzības noraksta izsniegšanas dienas.
Dundagas novada dome neiesniegs Latvijas Republikas Augstākajai tiesai pretsūdzību
lietā Nr. C69145719.
Dundagas novada dome uzskata, ka Kurzemes apgabaltiesa pareizi piemērojusi materiālo
tiesību normas un nav pārkāpusi kompetences robežas.
Dundagas novada dome iepazīstoties 2019. gada 29. augusta kasācijas sūdzība saskata
būtiskas pazīmes, kas ir par pamatu piemērot Civillikuma 464.prim pantu un atteikt ierosināt
kasācijas tiesvedību.
Dundagas novada dome 2019. gada 29. augusta kasācijas sūdzību neatzīst.

Paskaidrojumu vēstule sagatavota uz trim lapām.

Dundagas domes priekšsēdētājs *paraksts Aldis Felts.

Boldisevics
dome@dundaga.lv

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR

LAIKA ZĪMOGU