Latvijas Republikas tiesībsargs

Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: 67686768, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv, www.tiesibsargs.lv

Rīgā

Datums skatāms laika zīmogā Nr. 6-2/236

Dundagas novada Kolkas ciema valdei

tindenovskis@inbox.lv

Dundagas novada domei

dome@dundaga.lv

Par Dundagas novada domes rīcību

Tiesībsargs ir izskatījis Dundagas novada Kolkas ciema valdes (turpmāk – valde)

2019.gada 13.marta iesniegumu “Par Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 22.janvāra
spriedumu civillietā Nr.C69361719”, kas saņemts 2020.gada 13.martā un reģistrēts ar
Nr.356. Iesniegumā valde norāda, ka Dundagas novada dome (turpmāk – Dome) nav
pienācīgā kārtā atbildējusi uz tās 2020.gada 30.janvāra iesniegumu ar ierosinājumu
izvērtēt zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 22.janvāra
spriedumā lietā Nr. C69361719 norādīto un pašvaldības amatpersonas rīcību.
Iesniegums vienlaicīgi adresēts Domei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijai (turpmāk – Ministrija) un Valsts kontrolei.
Sniedzot atbildi valdei, tiesībsargs ņem vērā, ka valdei atbildi 2020.gada 30.martā ar
Nr. 1-17/3023 ir sniegusi Ministrija un 2020.gada 25.martā ar Nr. 11-3.5.4.2/86 ir
sniegusi Valsts kontrole, līdz ar ko, ievērojot procesuālās ekonomijas un efektivitātes
principu, tiesībsargs atsevišķi nevērsīs valdes un Domes uzmanību uz minētajās atbildēs
jau secināto un norādīto, piekrītot visam šajās vēstulēs norādītajam.
Vēlamies paskaidrot, ka tiesībsargs darbojas saskaņā ar Tiesībsarga likumā noteikto
mērķi veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski,
lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Valsts pārvaldes iekārtas likuma
10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Viens
no vispārējiem tiesību principiem ir tiesiskuma princips. Tiesiskuma princips attiecas ne
tikai uz valsts pārvaldes darbību, bet arī organizāciju, tāpēc valsts pārvalde ir organizēta
tā, lai valsts pārvaldē pastāvētu efektīvs tiesiskuma uzraudzības mehānisms - valsts
pārvaldei ir jābūt izveidotiem iekšējiem kontroles mehānismiem. Tiesiskuma kontrolei
var veidot arī ārējus kontroles mehānismus, taču ārējo kontroles mehānismu uzdevums
nav stāties iekšējo kontroles mehānismu vietā. Tiesībsarga institūts ir veidots kā ārējs
valsts pārvaldes kontroles mehānisms, kas nevar darboties iekšējo kontroles mehānismu
vietā. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta valsts pārvaldes organizācijas atbilstība
tiesiskuma principam. Tā arī no procesuālo tiesību viedokļa vēršanās pie tiesībsarga nav
 2

uzskatāma par apstrīdēšanas procesa ierosināšanu, un procesa dalībniekam jāņem vērā,

ka šāda vēršanās neaptur ne administratīvā akta darbību, ne pārsūdzēšanas termiņu.
Tāpēc personai, ja tā nolēmusi savas tiesības aizstāvēt arī tiesā, pārsūdzēšanas termiņā
pieteikums jāiesniedz arī tiesā.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu
(turpmāk – Atlīdzināšanas likums) lēmējiestāde, šajā gadījumā - Dome, mēneša laikā pēc
iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem
lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par
iesnieguma noraidīšanu. Atbilstoši šī likuma 22.pantam iestādes lēmums par zaudējuma
atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa
likumu.
Vienlaikus norādāms, ka valde ir rīkojusies pareizi, konkrēto iesniegumu adresējot
arī Ministrijai.
Noklausoties Domes 2020.gada 23.janvāra un 2020.gada 6.februāra sēdes
audioierakstus, tiesībsargs konstatē, ka lai gan Domes priekšsēdētājs apgalvo: “Mums
jāuzņemas atbildība”, atbildē valdei uz tās iesniegumu un minētajās Domes sēdē tiek
uzturēts viedoklis, ka Kurzemes rajona tiesa konkrētajā spriedumā nolēmusi piedzīt
vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu un kaitējuma kompensāciju no Domes.
Akcentējams, ka Atlīdzināšanas likuma 33.pantā noteikts, ka amatpersona ir
civiltiesiski atbildīga par pašvaldībai nodarīto zaudējumu, ja amatpersona ir tīši rīkojusies
prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību, savukārt attiecīgajam publisko
tiesību juridiskās personas orgānam vai piekritīgajai iestādei ir pienākums izvērtēt un
regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu. Līdz
ar to šajā situācijā Dundagas novada pašvaldībai ir pamats vērtēt amatpersonu atbildību
un iespējamo pašvaldības budžetam nodarīto zaudējumu piedziņu.
Tādējādi Domei ir pienākums veikt darbības amatpersonas atbildības izvērtēšanai
un tad lemt par iespējamo regresa prasību, lai atlīdzinātu pašvaldības budžetam radītos
zaudējumus.
Atlīdzināšanas likuma 34.panta pirmajā daļā noteikts, ka augstāka iestāde
(normatīvajā aktā noteikta piekritīgā iestāde) sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko
tiesību juridiskajai personai radies pienākums atlīdzināt zaudējumu, veic dienesta
izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa
prasību.
Ja Dome šādu dienesta izmeklēšanu neveic, tiek pārkāpts labas pārvaldības
princips, līdz ar ko tiesībsargs uzsver Domes pienākumu rīkoties atbilstoši normatīvajos
aktos noteiktajai kārtībai, kādā tiek veikta uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma
izpilde attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm.

Ar cieņu
tiesībsarga pilnvarojumā
Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību Ineta Rezevska
nodaļas vadītāja

Inga Peimane, +371 67686768

inga.peimane@tiesibsargs.lv

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu