NORAKSTS

Lieta Nr.420589410
A00248-12/14

SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 15.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Hāzenfuse,

piedaloties pieteicējai R.O.,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Galvenās kārtības
policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes – pārstāvim I.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc R.O. (personas kods
/personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes
Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja 2010.gada 19.februāra lēmuma Nr.72
(administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr.180027204) atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 22.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts R.O. (turpmāk –
pieteicēja) pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2010.gada 26.marta lēmumu
pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta par Valsts policijas Galvenās kārtības
policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja (turpmāk – atbildētājs)
2010.gada 19.februāra lēmuma Nr.72 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu.
[2] Lēmumā norādīts, ka 2009.gada 16.decembrī pulksten 11.08 transportlīdzeklis
BMW 325, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – automašīna)
bija novietots stāvēšanai otrajā rindā Tērbatas ielā pretī namam Nr.36 Brīvības ielā, Rīgā,
tādējādi neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes
noteikumi” (turpmāk – CSN) 130.punktā noteiktās prasības. Valsts policijas Galvenās
kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes (turpmāk – VP GKPP PP) Satiksmes
uzraudzības biroja Ceļu policijas speciālās nodaļas 2.vada jaunākais inspektors par minēto
pārkāpumu pieteicējai noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu
Nr.180027204 (turpmāk arī – Protokols). Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta piektās daļas 1.punktā.
Pieteicējai piemērots naudas sods Ls 30 apmērā.
Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, VP GKPP PP Satiksmes uzraudzības
birojs 2010.gada 19.februārī pieņēma Lēmumu, ar kuru atstāja negrozītu VP GKPP PP
Satiksmes uzraudzības biroja Ceļu policijas speciālās nodaļas 2.vada jaunākā inspektora
2009.gada 16.decembra administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.180027204.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona
tiesā, lūdzot Lēmumu atcelt. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] CSN 130.punkts noteic, ka transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot
stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai.
Tērbatas ielā pretī namam Brīvības ielā 36 ietves daļā ir izveidoti atsevišķi
kabatveida laukumi, kuros var novietot transportlīdzekļus. Šie laukumi saskaņā ar Ceļu
satiksmes likuma 1.panta trešo daļu ir uzskatāmi par ceļu inženierbūvi, nevis brauktuvi. CSN
1.8.apakšpunkts noteic, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai.
Līdz ar to ietves daļā izveidotie kabatveida laukumi nevar tikt uzskatīti par brauktuvi.

197.148.12.44 07.09.2020. 14:58 Anonīms sistēmas lietotājs

 [3.2] Automašīna netraucēja citu stāvvietā novietoto transportlīdzekļu iebraukšanu
vai izbraukšanu, jo Tērbatas ielas kreisajā pusē pie ēkas Brīvības bulvārī 36 ir atļauta
transportlīdzekļu stāvēšana tikai ar speciālām Valsts kancelejas izsniegtām stāvēšanas
atļaujām, kas apzīmētās ar ceļa zīmi Nr.532 ar papildus plāksnīti Nr.842 un tekstu „Tikai ar
Valsts kancelejas atļaujām” vai „Tikai ar Tieslietu ministrijas atļaujām”. Turklāt minētā
teritorija saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra noteikumu Nr.1312
„Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”
2.4.apakšpunktu atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektiem, kas paredz aizliegumu
novietot transportlīdzekļus, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts
pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
Valsts kancelejas stāvvietas izmantošanas režīms tiek nodrošināts saskaņā ar iekšējo
vienošanos par stāvvietu izmantošanu, kas paredz, ka transportlīdzekļa vadītājs, kas nolicis
savu transportlīdzekli priekšā perpendikulāri novietotajam transportlīdzeklim, sava
transportlīdzekļa redzamā vietā (uz priekšējā paneļa) atstāj koordinātes (telefona numuru), lai
nepieciešamības gadījumā operatīvi varētu atbrīvot vietu, tādējādi ļaujot nodrošināt
perpendikulāri novietotajam transportlīdzeklim netraucētu izbraukšanu, vienlaikus netraucējot
satiksmes kārtību un drošību.
[3.3] Konkrētajā gadījumā nav ņemts vērā tas, ka papildzīme Nr.828
„Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā” ir norādīta tikai pie Tieslietu ministrijas
(bijušās Ārlietu ministrijas) ieejas durvīm, tas ir, stāvvietas vidusdaļā. No šādas pozīcijas
skatoties, transportlīdzekli vispār nav iespējams novietot. Tādējādi, piebraucot stāvvietai,
neaizbraucot līdz tās vidum, par īpašo transportlīdzekļu novietošanas režīmu var neuzzināt.
Ne stāvvietas vienā, ne otrā galā 532.zīmes apakšdaļā nav pievienotas kādas citas
norādījuma jeb papildzīmes. Līdz ar to, neatkarīgi no tā, no kuras puses transportlīdzekļa
vadītājs ierodas darbā, viņš novieto savu transportlīdzekli Tērbatas ielas kreisajā pusē,
nepārkāpjot CSN.
[3.4] Noformējot Protokolu un pieņemot Lēmumu, nav ievērots tiesiskās paļāvības
princips.
Pieteicējas rīcībā nav informācija, ka pirms 2009.gada 16.decembra par tādu pašu
pārkāpumu būtu sodīts kāds autovadītājs, kas ar atbilstošu atļauju ir novietojis
transportlīdzekli konkrētajā stāvvietā, lai gan tās tur tiek liktas katru darba dienu un
nepārtraukti jau vairāk kā desmit gadus.
[4] 2010.gada 23.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja
paskaidrojums, kurā norādīts, ka pieteikumu neatzīst pilnā apjomā, pamatojoties uz Lēmumā
minētajiem argumentiem.
[5] Pieteicēja tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā
norādītajiem argumentiem. Papildus pieteicēja norādīja, ka no fotoattēliem redzams, ka ar
532.ceļa zīmi apzīmētā stāvvieta nav uzskatāma par stāvvietu pie ietves, bet tā ir speciāli
izveidota stāvvieta, kura pieguļ brauktuvei, bet nav uzskatāma par brauktuves daļu.
Pieteicējas ieskatā viņa automašīnu bija novietojusi paralēli brauktuvei.
[6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteicējas prasījumu neatzina un lūdza to
noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā minētajiem argumentiem. Papildus
atbildētāja pārstāvis norādīja, ka automašīna varēja traucēt iebraukt un izbraukt citiem
transportlīdzekļiem.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un procesa dalībnieku tiesas sēdē
izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.
[8] No lietas materiāliem izriet, ka nav strīda par to, ka pieteicēja automašīnu
novietojusi stāvēšanai brauktuves malā paralēli brauktuvei, daļēji priekšā ietves daļā
izbūvētajā kabatveida laukumiņā novietotam transportlīdzeklim.

197.148.12.44 07.09.2020. 14:58 Anonīms sistēmas lietotājs

 Kā norādīts iepriekš, pieteicējai piemērots administratīvais sods Ls 30 apmērā par
CSN 130.punkta pārkāpumu, atbildība par ko paredzēta LAPK 149. 10 panta piektās daļas
1.punktā.
Līdz ar to lietā ir strīds, vai pieteicēja ir pārkāpusi CSN 130.punkta prasības un
pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10 panta piektās daļas 1.punkta.
[9] Vispārējais regulējums transportlīdzekļu novietošanai stāvēšanai ir iekļauts CSN
128. un 130.punktā.
Atbilstoši CSN 128.punktam transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa
labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur
ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā izveidoti šim
nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos
paplašinājumos.
Savukārt CSN 130.punktā noteikts, ka transportlīdzekļus atļauts apstādināt un
novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa,
mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.
Atbildība par stāvēšanu otrajā rindā ir paredzēta LAPK 149.10 panta piektās daļas
1.punktā, kur noteikt, ka par minēto pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa
vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
[10] Tiesai, aplūkojot foto attēlos redzamo situāciju – izbūvēti laukumi, kas no
ietves atdalīti ar apmalēm, nerodas šaubas, ka šie laukumi uzskatāmi par CSN 128.punktā
aprakstītajiem paplašinājumiem, un šo paplašinājumu izbūves nolūks ir radīt iespēju novietot
transportlīdzekļus. Uz to uzskatāmi norāda izvietotā 532.ceļa zīme „Stāvvieta” ar
828.papildzīmi (lietas 27. – 32.lapa).
Savukārt pieteicēja automašīnu novietojusi brauktuves malā paralēli brauktuvei,
daļēji priekšā ietves daļā izbūvētajā kabatveida laukumiņā novietotam transportlīdzeklim.
Tādējādi secināms, ka pieteicēja konkrētajā gadījumā nav ievērojusi CSN 128.punkta
prasības.
[11] Tomēr pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības par CSN 130.punkta
nosacījumu neievērošanu – par stāvēšanu otrajā rindā.
Līdz ar to noskaidrojams, vai vieta, kurā pieteicēja stāvēšanai bija novietojusi
transportlīdzekli, ir atzīstama par brauktuves otro rindu.
[11.1] Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei
izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā,
ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš,
mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises,
atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu
pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas,
atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas
inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi,
aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie
līdzekļi). Savukārt CSN 1.8.apakšpunkts noteic, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta
transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar
sadalošajām joslām vai barjerām.
No minētajām tiesību normām ir secināms, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta
transportlīdzekļu braukšanai, bet transportlīdzekļu stāvvietas ir ceļa kompleksā ietilpstošas
inženierbūves, kas paredzētas transportlīdzekļu stāvēšanai.
[11.2] No lietai pievienotajiem fotouzņēmumiem (lietas 27. – 32.lapa), kā arī no
Valsts kancelejas 2009.gada 23.decembra informācijā (lietas 19.lapa) norādītā ir
konstatējams, ka Tērbatas ielas kreisajā pusē pie ēkas (t.sk. Tieslietu ministrijas) Brīvības
bulvārī 36 papildus brauktuvei arhitektoniski izveidotas vietas transportlīdzekļu
perpendikulārai stāvēšanai, kas ir speciāli bruģētas un ar betona apmali atdalītas no ietves.

197.148.12.44 07.09.2020. 14:58 Anonīms sistēmas lietotājs

 Tātad minētās stāvvietas ir ceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves, nevis
brauktuve, savukārt vieta, kurā pieteicēja stāvēšanai novietojusi transportlīdzekli, ir
brauktuves pirmā, nevis otrā rinda. Līdz ar to tiesa arī atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja
nav pārkāpusi CSN 130.punktā noteiktās prasības un nav izdarījusi LAPK 149.10 panta piektās
daļas 1.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
[12] Izskatāmajā lietā nodibinātie apstākļi ir pamats lietvedības izbeigšanai
administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, jo pieteicējas
rīcībā nav konstatējama 149.10 panta piektās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā
pārkāpuma objektīvā puse, proti, nav konstatējams, ka pieteicēja automašīnu stāvēšanai būtu
novietojusi uz brauktuves otrajā rindā. Tādējādi Lēmums ir atzīstams par nepamatotu un ir
atceļams, bet pieteicējas pieteikums ir apmierināms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas
3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289. –
291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
apmierināt R.O. pieteikumu par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes
Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja 2010.gada 19.februāra lēmuma Nr.72
atcelšanu.
Atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes
Satiksmes uzraudzības biroja 2010.gada 19.februāra lēmumu Nr.72 ar tā pieņemšanas dienu
un izbeigt administratīvo lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā
sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu
namā.

Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse

NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
Tiesnese _______________ L.Hāzenfuse
Rīgā 2012.gada 15.februārī

197.148.12.44 07.09.2020. 14:58 Anonīms sistēmas lietotājs