You are on page 1of 5

ნაკრების შესარჩევი პირველი წერა

1. (5 ქულა ) პარაშუტისტი ასრულებს გახანგრძლივებულ ნახტომს. პარაშუტის გახსნამდე


პარაშუტისტი ვარდება 60 მ/წმ სიჩქარით, ხოლო პარაშუტის გაშლიდან რაღაც დროის შემდეგ
დედამიწაზე ეშვება მუდმივი 6 მ/წმ სიჩქარით.
1.1. რისი ტოლი იქნებოდა პარაშუტის თოკების მაქსიმალური ჯამური დაჭიმულობის ძალა
იმ შემთხვევაში, თუ პარაშუტი მყისიერად გაიხსნებოდა?
1.2 . რისი ტოლია პარაშუტის თოკების მაქსიმალური ჯამური დაჭიმულობის ძალა რეალურ
შემთხვევაში, თუ პარაშუტი გახსნას τ=1 წმ-ს ანდომებს და გახსნის პროცესში დაჭიმულობა
მუდმივია? პარაშუტისტის მასაა m=80კგ, პარაშუტის მასა უგულებელსაყოფია, ხოლო
წინააღმდეგობის ძალა სიჩქარის კვადრატის პროპორციულია. თავისუფალი ვარდნის აჩქარება
10 მ/წმ2-ის ტოლად ჩათვალეთ. პარაშუტის გაშლის დაწყების შემდეგ ადამიანზე მოქმედი
წინააღმდეგობის ძალა უგულებელყავით.

2. (10 ქულა) წყალბადის ატომის ბორის მოდელი

განვიხილოთ წყალბადის ატომი, რომელიც შესდგება პროტონისაგან და მის გარშემო


მოძრავი ელექტრონისაგან. პროტონის მასა გაცილებით მეტია, ვიდრე ელექტრონის
(ელექტრონის მასაა m= 9,11·10-31კგ). ელექტრონის მუხტია – e=- 1.61·10-19კ, ხოლო პროტონის
+e=1.61·10-19კ, ასე რომ ატომი ნეიტრალურია.

2.1. (2 ქულა) ცნობილია, რომ ატომები შეიძლება იმყოფებოდნენ სტაბილურ მდგომარეობაში,


რაც ნიშნავს, რომ ელექტრონი ვერ იქნება გაჩერებული, რადგან კულონური მიზიდვის გამო ის
დაეცემოდა პროტონზე. ჩათვალეთ პროტონსა და ელექტრონს შორის მანძილი r0=5×10-11 მ-ის
ტოლად და კლასიკური ფიზიკის გამოყენებით შეაფასეთ რა დროში დაეცემოდა
თავდპირველად უძრავი ელექტრონი პროტონს.
რადგან ატომის სტაბილურია ე.ი. ელექტრონი მოძრაობს პროტონის გარშემო. ჩათვალეთ
ელექტრონის ორბიტა წრიულად და კლასიკური ფიზიკის გამოყენებით იპოვეთ :
2.2 (1 ქულა) ელექტრონის v სიჩქარის დამოკიდებულება პროტონამდე r მანძილზე.
2.3 (1 ქულა) ელექტრონის L იმპულსის მომენტის დამოკიდებულება პროტონამდე r
მანძილზე.
დანიელმა ფიზიკოსმა ნილს ბორმა გამოთქვა მოსაზრება, რომ ელექტრონის L იმპულსის
მომენტი უნდა იყოს მთელი რიცხვის ნამრავლი ჯ წმ პლანკის მუდმივაზე:
სადაც n=1,2,3…
2.4. (2 ქულა) ბორის ამ მოსაზრების მიხედვით მიიღეთ ელექტრონის მინიმალური ენერგიის
გამოსათვლელი ფორმულა წყალბადის ატომში და იპოვეთ მისი რიცხვითი მნიშვნელობა.
კლასიკური ელექტროდინამიკის მიხედვით, თუ ელექტრონი მოძრაობს a აჩქარებით, ის
კარგავს თავის ენერგიას ელექტრომაგნიტური გამოსხივების გამო, რის გამოც ის რაღაც
დროის შემდეგ უნდა დაეცეს პროტონს. გამოსხივების სიმძლავრის დამოკიდებულება

აჩქარებაზე მოიცემა ფორმულით , სადაც ფ/მ, ხოლო


მ/წმ.
2.5. (2 ქულა) ჩათვალეთ, რომ ელექტრონი საწყის მომენტში მოძრაობს r1 რადიუსიან წრიულ
ორბიტაზე და იპოვეთ ელექტრონის ორბიტის რადიუსის დროზე დამოკიდებულება.
2.6. (2 ქულა) რამდენ ბრუნს გააკეთებს ელექტრონი სანამ დაეცემა პროტონს?
3. kondensatorebi (15 qula)

3.1. (3 qula) brtyeli haeriani kondensatori nawilobriv Sevsebulia


dieleqtrikiT. naxatze naCvenebia sami sxvadasxva SemTxveva. ipoveT TiToeul
SemTxvevaSi dieleqtrikis SigniT eleqtuli velis daZabuloba, Tu
kondensatoris TiToeuli kvadratuli firfitis farTobia S. naxatze mocemuli
yvela sidide cnobilad CaTvaleT.
Q Q Q
+ + + + + + + ++ + + + + + + + + ++ + + + + + + + + ++ +
ε ε
d d ε d
h
h
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
l l
a) b) g)

3.2. (1,5 qula) brtyeli haeriani kondensatori, romlis TiToeuli firfitis


farTobia S=150 sm2, mierTebulia ε=200 v em Zalis mqone idealur wyarosTan. ra
muSaoba unda SevasruloT, rom kondensatorSi Semonafenebis paralelurad
Zalian nela SevitanoT h=4 mm sisqis da ε=7 dieleqtrikuli SeRwevadobis
mqone firfita, romlis zomebi kondensatoris firfitebis zomebs emTxveva.
yvela firfitis horizontaluri zomebi erTnairia. kondensatoris firfitebs
Soris manZilia d=6 mm.

3.3. (5 qula). brtyeli haeriani kondensatori,


romlis firfitebs Soris manZilia d, nawilobriv
CaSvebulia ε SeRwevadobis mqone aragamtar ε
siTxeSi (ix. nax.). ipoveT:
K
3.3.1. (2 qula) ra maqsimalur simaRleze aiwevs siTxe
kondensatorSi K CamrTvelis CarTvis Semdeg.

3.3.2. (3 qula) ra simaRleze iqneba siTxe aweuli


didi drois Semdeg. naxatze mocemuli yvela sidide 
cnobilad CaTvaleT. wyaros Siga winaRoba da
siTxis siblante Zalian mcirea. kapilaruli movlenebi ar gaiTvaliswinoT.

3.4. (5,5 qula) C0 tevadobis mqone brtyeli kondensatoris firfitebs Soris


sivrce Sevsebulia ε =1 dieleqtrikuli SeRwevadobis
da mcire gamtareblobis mqone nivTierebiT. U0
nivTierebis kuTri winaRobis x-ze damokidebuleba (ix.
ნax.) mocemulia formuliT =0(1+2x/d), sadac d aris
firfitebs Soris manZili. kondensatori mierTebulia
mudmivi U0 Zabvis wyarosTan. ipoveT:

3.4.1. (1,5 qula) kondensatorSi gamavali denis Zala.

3.4.2. (2 qula) kondensatoris firfitebis muxtebi. x


3.4.3. (1 qula) firfitebs Soris (nivTierebaSi) 0 d
dagrovili muxti.

3.4.4. (1 qula) kondensatorSi dagrovili eleqtruli energia.


. kondensatorebi. .(10qula)

a).(3qula) brtyel haerian kondesatori Sevsebulia nawilobriv


dieleqtrikiT naxatze naCvenebia sami sxvadasxva SemTxveva. ipoveT
TiToeul SemTxvevaSi dieleqtrikis SigniT eleqtuli velis daZabuloba
Tu kondesatoris firfitebis(kvadratuli) farTobia S. naxatze mocebuli
yvela sidide cnobilad CaTvaleT.

Q Q Q
+ + + + + + + ++ + + + + + + + + ++ + + + + + + + + ++ +
ε ε
d d ε d
h
h
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
l l
a) b) g)

a) 0.5qula

b) 0.5qula 0.5qula

g) 0,5qula

0.5qula  0.5qula

b) ).(1,5qula)brtyel haerian kondesatori romlis firfitebis farTobia S=150sm2


mierTebulia ε=200v
e.m.Z -is mqone elmentTan. ra minimaluri muSaoba unda
SevasruloT, rom kondensatorSi SevitanoT h=4mm sisqis mqone firfita
dieleqtrikuli SeRwevadobiT ε=7. yvela firfitis horizontaluri zomebi
erTnairia.- kondensatoris firfitebs Soris manZilia d=6mm.

a) kondesatoris energiis cvlilebis daTvla

0.5qula

e.m.Z muSaoba

0.5qula

A= = -5,910-7j 0.5qula
g).(5qula). brtyeli haeriani kondensatori romlis firfitebs Soris manZilia d
nawilobriv CaSvebulia ε dieleqtrikis mqone
aragamtar siTxeSi, naxtze mocemuli yvela sidide ε
cnobilad CaTvaleT. elementis Siga winaRoba
Zalian mcirea. siTxis siblante da kapilaruli K
movlenebi ar gaiTvaliswinoT.

ipoveT:

1.) ra maqsimalur simaRleze aiwevs siTxe 


kondesatorSi, K CamrTvelis CarTvis Semdeg.

kondesatoris energiis cvlileba

0.5qula

wylis potenciuri energiis cvlileba

0.5qula

e.m.Z muSaoba

0.5qula

0.5qula

2.) gaiTvaliswineT siTburi danakargebi da ipoveT ra simaRleze iqneba siTxe


aweuli didi drois Semdeg.

elementSi darCenili energia

- elementis sawyisi energia, 1qula

- kondesatoris sawyisi tevadoba

kondesatoris energia

0.5qula

wylis potenciuri energia

0.5qula

mTliani energies W= + gawarmoebiT miviRebT minimumis


pirobas =0 0,5qula  0.5qula
d).(5.5qula) C0 tevadobis mqone brtyeli kondesatoris firfitebs Soris sivrce
Sevsebulia ε =1 dieleqtrikuli SeRwevadobis da
mcire gamtareblobis mqone nivTierebiT. U0
nivTiererebis kuTri winaRobis x-e damokidebuleba
(ix.nax) mocemulia formuliT =0(1+2x/d) , sadac d
aris firfitebs Soris manZili. kondesatori
CarTulia mudmivi U0 Zabvis wyaroSi.

ipoveT:

1. kondensatorSi gamavali deni. x


0 d
nivTierebaSi 0,5qula 

1qula

2. kondesatoris firfitebis muxtebi.

1qula

roca x=0 0,5qula

roca x=d 0,5qula

3. firfitebs Soris(nivTierebaSi) dagrovili muxti.

kondesatoris mTliani muxti

q+ + =0  1qula

4. kondesatorSi dagrovili eleqtruli energia.

0,5qula + 0,5qula

You might also like