Varbūtību teorija

1.Varbūtības jēdziens

Varbūtību lieto, lai apzīmētu kāda notikuma

realizēšanās vai nerealizēšanās ticamības pakāpi.

Varbūtība ir gadījuma notikuma īpašība, un mēs,

izveidojot atbilstošu matemātisko aparātu, panākam, lai šo
īpašību apraksta konstants skaitlis.

Viena eksperimenta rezultātu paredzēt nevar, bet, ja

eksperimentu daudzkārt atkārto, nejaušība daļēji zūd,
parādās likumsakarība.
1.Varbūtības jēdziens

Piemēram: Ja vienu reizi met spēļu kauliņu, nevar

paredzēt vai uzkritīs 2, bet var ievērot, ka visi cipari krīt
apmēram vienādi bieži un atkārtojot mēģinājumu daudz
reizes, var secināt, ka 2 uzkrīt apmēram vienā sestajā daļā
no visiem metieniem.

Var teikt: varbūtība, ka uzkritīs 2, ir

1.Varbūtības jēdziens

Garā eksperimentu sērijā mūs interesējošā rezultāta

parādīšanās biežums svārstās tuvu kādai konstantei.

Skaitli, kura tuvumā svārstās notikuma

parādīšanās biežums, sauc par varbūtību.
 1.Varbūtības jēdziens
Pamēģiniet paši veikt eksperimentu! Paņemiet
monētu un metiet to 100 reizes, katru reizi atzīmējot,
kas uzkrita - ģerbonis vai cipars. Saskaitiet, redzēsiet,
ka katra no pusēm uzkritusi apmēram 50 reizes, tātad
pusē no visiem gadījumiem.

Matemātiski, to var pierakstīt:

Klasiskais varbūtību aprēķināšanas paņēmiens:

P(A) = (labvēlīgo notikumu skaits) / (visu notikumu kopskaits)
 1.Varbūtības jēdziens

Jebkura notikuma varbūtība ir nenegatīvs skaitlis, kas nepārsniedz 1.

0≤P(A)≤1

Neiespējama notikuma varbūtība P=0.

Neiespējams notikums ir, piemēram, no kastītes, kurā ir tikai baltas
bumbiņas, izņemt zilu bumbiņu.

Droša (nenovēršama) notikuma varbūtība ir 1.

Piemēram, P(izvēlēts pāra skaitlis dalās ar divi) = 1.
 2.Ģeometriskā varbūtība

Pieņemsim, ka plaknē dotas figūras G un g, pie kam,

figūra G ietver sevī figūru g. Uz labu laimi izvēlas
punktu no figūras G. Varbūtība, ka izvēlētais punkts
piederēs arī figūrai g, ir

Varbūtība nav atkarīga no figūras g izvietojuma figūras G

ietvaros, nav jāņem vērā figūru forma, bet tikai laukums.
2.Ģeometriskā varbūtība

Šis likums ir spēkā arī telpiskiem ķermeņiem.

Pieņemsim, ka telpā doti ķermeņi G un g, pie kam,
ķermenis G ietver sevī ķermeni g. Uz labu laimi
izvēlas punktu no ķermeņa G. Varbūtība, ka izvēlētais
punkts piederēs arī ķermenim g, ir
 2.Ģeometriskā varbūtība

Piemērs: Riņķa ar rādiusu 5 cm iekšpusē iezīmēts kvadrāts ar malas

garumu 2 cm. Aprēķini varbūtību, ka uz labu laimi ar zīmuli ielikts
punkts dotajā riņķī vienlaicīgi atradīsies arī kvadrātā.

Risinājums: Riņķis ir figūra G, bet kvadrāts ir figūra g.

Varbūtība nekad
nevar pārsniegt
skaitli 1 (jeb
100%)
 3.Statiskā varbūtība

Ja k neatkarīgos mēģinājumos notikums A iestājas m reizes, tad m sauc

par A absolūto biežumu, bet attiecību par notikuma A
relatīvo biežumu.

Par notikuma A varbūtības aptuveno vērtību uzskata attiecīgā notikuma

relatīvo biežumu, ko sauc par statistisko varbūtību
P(A)≈W(A)
.
 3.Statiskā varbūtība

Lai pārbaudītu sēklu dīgtspēju, iesēja 300 sēklas. No tām uzdīga

280. Dīgtspēja atbilst uzdīgušo sēklu relatīvajam biežumam.
Notikums A - uz labu laimi iesēta sēkla uzdīgs.

Notikuma A relatīvais biežums ir 280300≈0,93, tātad P(A)≈0,93. Ja rezultātu izsaka

procentos, tad sēklu dīgtspēja ir 93%. Tātad pērkot šo sēklu paciņu jārēķinās ar to, ka
aptuveni 7 sēklas no 100 var nesadīgt.

Jo lielāks būs izdarīto mēģinājumu skaits, jo mazāka būs atšķirība starp relatīvo
biežumu un notikuma varbūtību. Piemērā ar sēklām būtu aplami noteikt dīgtspēju,
iesējot vien 4 vai 5 sēklas.
4.Varbūtības un kombinācijas

Risinot varbūtību uzdevumus ieskaitē vai eksāmenā, Tev nebūs

pieejams kalkulators, tāpēc izpēti piemēru - vienu variantu,
kā var rīkoties, ja jāizpilda darbības ar daudz un samērā
lieliem skaitļiem.

Risinot varbūtību uzdevumus, jācenšas pēc iespējas vairāk

skaitļus saīsināt. Nevajag steigties līdz galam izpildīt
starprezultātus.
4.Varbūtības un kombinācijas

Piemērs: Veikalā vienā traukā bija 12 rozes un 16 kallas.

Kāda varbūtība, ka uz labu laimi izvēloties četrus
ziedus, būs tieši divas rozes?

Risinājums:
4.Varbūtības un kombinācijas

Aprēķinām labvēlīgo notikumu skaitu m:

1) aprēķina, cik veidos no 12 rozēm var izvēlēties divas rozes,
ziedu kārtība nav svarīga

Nereizinam līdz
galam!
4.Varbūtības un kombinācijas
Aprēķinām labvēlīgo notikumu skaitu m:
2) aprēķina, cik veidos no 16 kallām var izvēlēties divas (jo kopā
jābūt četrām puķēm), ziedu kārtība nav svarīga

Nereizinam līdz
galam!
4.Varbūtības un kombinācijas
Aprēķinām labvēlīgo notikumu skaitu m:
3) lieto reizināšanas likumu, jo izvēlas rozes un kallas.
Cik veidos izvēlas puķu pušķi, kurā ir tieši divas kallas?

Nereizinam iepriekš
iegūtos rezultātus!
4.Varbūtības un kombinācijas
Aprēķinām visu notikumu skaitu v:
Cik veidos no visiem ziediem var izvēlēties četru ziedu pušķi?

Nereizinam
līdz galam!
 4.Varbūtības un kombinācijas
Uzrakstot iegūtos reizinājumus, daļu ir viegli saīsināt.

Viegli redzams, ka šī
daļa nav tālāk
Ja mēs būtu izpildījuši reizinājumus, tas iegūtu varbūtību saīsināma.

Šo daļu būtu grūti saīsināt.

 5.Summas varbūtība
Par gadījuma notikumiem sauc mēģinājumu vai vērojumu rezultātus.
Ar gadījuma notikumiem var veikt dažādas matemātiskas darbības.
Aplūkosim divus notikumus A un B.

Par notikumu A un B summu jeb apvienojumu sauc notikumu, kas

iestājas, realizējoties kaut vienam no notikumiem (realizējas A vai
realizējas B vai arī realizējas abi).

Ar simboliem to pieraksta A+B jeb A∪B

.
 5.Summas varbūtība
Tātad, ja A - uz spēļu kauliņa uzkritis 3, B - uz spēļu kauliņa
uzkritis 5, tad A+B - uz spēļu kauliņa uzkritis 3 vai 5.

Lai aprēķinātu notikumu summas varbūtību ir svarīgi zināt, vai notikumi ir

savienojami vai nē:

1) Ja notikumi A un B ir nesavienojami (nevar īstenoties vienlaikus), tad

P(A∪B)=P(A)+P(B)

2) Ja notikumi A un B ir savienojami (var realizēties vienlaikus), tad P(A∪B)=P(A)+P(B)

−P(A∩B), kur P(A∩B) - vienlaicīgas realizēšanās varbūtība.
 5.Summas varbūtība

Nesavienojams notikums Savienojams notikums

Met vienu spēļu kauliņu, kāda
varbūtība, ka izkritīs 3 vai 5? Šie
notikumi ir nesavienojami, jo nevar
realizēties vienlaicīgi. Tātad:
Met divas monētas. Kāda varbūtība uzmest kaut
vienu ģerboni? A - uzkrīt ģerbonis uz pirmās
monētas; B - uzkrīt ģerbonis uz otrās monētas.
Jāatrod notikuma A+B varbūtība. Notikumi ir
savienojami, tie var realizēties vienlaicīgi.
 5.Summas varbūtība
Papildinformācija
Aplūkojot vairāk kā divus savienojamus notikumus, varbūtības formula
kļūst sarežģīta,piemēram,
6.Neatkarīgu notikumu reizinājuma varbūtības aprēķināšana

Divus notikumus sauc par neatkarīgiem, ja viena notikuma iestāšanās

varbūtība neietekmē otra notikuma iestāšanos. Pretējā gadījumā notikumus
sauc par atkarīgiem.
Aplūkosim neatkarīgu notikumu piemēru.
Juris metamo spēļu kauliņu meta trīs reizes pēc kārtas un secīgi pierakstīja uzkritušos punktus,
iegūstot trīsciparu skaitli. Cik liela varbūtība, ka iegūtais skaitlis sākas ar 35 un ir pāra
skaitlis?

Risinājums:
Apskata notikumus: A - pirmajā metienā uzkrita 3; B - otrajā metienā uzkrita 5; C - trešajā
metienā uzkrita pāra cipars (2; 4 vai 6).
6.Neatkarīgu notikumu reizinājuma varbūtības aprēķināšana

Notikumi A, B, C ir neatkarīgi, jo vienā metienā uzkritušo punktu skaits neietekmē citā

metienā uzkritušo punktu skaitu.

Prasītais skaitlis būs pierakstīts tikai tad, kad realizēsies visi notikumi t.i. A∩B∩C, proti, gan
notikums A, gan notikums B, gan notikums C.
6.Neatkarīgu notikumu reizinājuma varbūtības aprēķināšana

Ja notikumi ir neatkarīgi, to reizinājuma varbūtība ir atsevišķo notikumu

varbūtību reizinājums.

Atkarīgiem notikumiem aplūko nosacīto varbūtību.

 Uzdevumi

Spēļu kauliņu (sk. att.) metīs vienu reizi. Kāda varbūtība,

ka uzkritīs mazāk nekā 5?
 Uzdevumi

Kāda ir varbūtība, ka, uz labu laimi izvēlētais skaitlis no 1 līdz 30 ieskaitot, ir

skaitļa 30 dalītājs?
 Uzdevumi
Zināms, ka no 8 rūķiem 3 vienmēr melo, pārējie runā tikai patiesību. Kāda
varbūtība, ka starp 4 uz labu laimi izvēlētiem rūķiem tieši viens ir melis?
Uzdevumi
Jautājumi?