Professional Documents
Culture Documents
MPP Kimija Labots PDF
MPP Kimija Labots PDF
8.9. klase
MCBU PRIEKMETA
PROGRAMMA
Skolotju atbalsta materilus mij veidoja
Programmu izstrdja Agnese Brangule, Ilze Gaile, Anita Locne, Jeena Volkinteine, Ludmila udarne, Anda Deksne, Sarmte
Dreijalte, Mihails Gorskis, Irina Halatina, Inra Iesalniece, Jnis Krkli, Jzeps Logins, Andra Reinholde.
VISC, 2011
ISBN 978-9984-573-30-4
MIJA 8.9. klase MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
IEVADS
Mcbu priekmeta programma (turpmk programma) ir pamatizgltbas programmas sastvdaa, kuru veido
mcbu priekmeta:
1) mri un uzdevumi;
2) mcbu saturs;
3) satura apguves secba un apguvei paredztais laiks;
4) mcbu sasniegumu vrtanas formas un metodiskie pamieni;
5) satura apguvei izmantojamie mcbu ldzeki un metodes.
Programmas sada Mcbu satura apguves secba, apguvei paredztais laiks un sasniedzamais rezultts iekauta
da informcija:
temati un to apguvei paredztais stundu skaits mcbu gad (taj ietilpst ar nobeiguma vrtanas darbiem pare-
dztais laiks);
skolnam sasniedzamais rezultts, kas atbilst standart noteiktajm prasbm obligt mcbu satura apguvei;
mcbu ldzeki, kas nepiecieami demonstrjumu un laboratorijas darbu veikanai un citi uzskates ldzeki katra
temata apguvei;
saikne ar citiem mcbu priekmetiem.
Programmas sada Mcbu sasniegumu vrtanas formas un metodiskie pamieni aprakstta vrtanas formu
un metodisko pamienu daudzveidba, to izvle atbilstoi vrtanas mrim un vietai mcbu proces. Iekauti ietei-
kumi vrtjuma atspoguoanai. Mcbu priekmeta programm attiecb uz vrtanu aprakstts tikai tas, ko plno un
realiz skolotjs mcbu proces.
Programmas sada Mcbu satura apguvei izmantojamie mcbu ldzeki un metodes ievietots mcbu metou un
formu apraksts, mcbu ldzeku saraksts mcbu programmas stenoanai, ko skolotjs var izmantot plnojot jebkuru
mijas stundu.
Programmas paraug nordts veids, kd pakpeniski var stenot Noteikumos par valsts standartu pamatizgltb un
pamatizgltbas mcbu priekmetu standartiem izvirztos mrus, uzdevumus un prasbas obligt mcbu priekmeta
satura apguvei. Programmas paraugs paredzts pamatizgltbas programmu stenoanai, kur mijas mcbu satura
apguvei plnotas 2 mcbu stundas ned. Skolotjs to var izmantot par paraugu savas autorprogrammas veidoanai.
mijas mcbu programma ir izmantojama ar skolniem ar veselbas problmm, ja nav pieaujams darbs ar kon-
krtm vielm vai ar, ja skolns atrodas mjas apmcb. Skolotjs var ar atbrvot skolnus ar veselbas problmm no
laboratorijas darba eksperimentls daas. aj gadjum skolns datu reistranas tabulu aizpilda, izmantojot skolo-
tja dotos eksperimenta rezulttus.
Skolnu individulajam darbam plnots izmantot projekt izstrdto materilu mij 8. un 9. klasei elektronisk
formt Interaktvs kurss skolniem pamcbai (pieejams tmeka vietn www.dzm.lv).
1
MCBU SATURS
Mcbu priekmeta
8. klase 9. klase
obligtais saturs
DABA
Vielu, disperso sistmu Vielu grupana: organisks, neorganisks. Neorganisko vielu grupana (metli, nemetli, oksdi, bzes, skbes, si).
un to prvrtbu Oksdu grupana: metlisko elementu oksdi un nemetlisko Ogderau daudzveidba.
daudzveidba un elementu oksdi. Dabasvielas.
vienotba misko reakciju veidi (savienoans, sadalans, apmaias). misko reakciju veidi (savienoans, sadalans, apmaias, aizvietoans).
Skbju atraans dab. Savstarpja saikne starp vielu klasm.
den stoas un praktiski nestoas vielas. Materilu daudzveidba. Metlu sakausjumi.
Piestintie un nepiestintie dumi. Latvij sastopamie dergie izraktei.
Mazganas, tranas un kosmtikas ldzeku daudzveidba.
Atomu un vielu uzbve, Atoma uzbve. misko elementu periodisk tabula un atomu uzbve.
disperso sistmu misko elementu periodisk tabula un atomu uzbve. Piestinto ogderau struktrformulas.
sastvs Vielu daiveida uzbve. Polimra uzbve.
misk saite. Ciete, celuloze un olbaltumvielas dabgie polimri.
Vienkras vielas un miskie savienojumi. Spirtu, karbonskbju funkcionlas grupas, uzbve, struktrformulas.
Vielu kvalitatv un kvantitatv sastva noteikana pc vielu
misks formuls.
Kristliskas un amorfas vielas.
Fiziklie, miskie un Vielu fizikls un misks prvrtbas. Metlu iegana no oksdiem, rsana, misks pabas.
fizikli miskie procesi Oksdu iedarbba ar deni. Reducans.
Metlu un nemetlu iedarbba ar skbekli. Skbes iedarbba ar metliem, bzm.
Vienkro vielu oksidans. Oksdu iedarbba ar deni.
Neitralizcijas reakcijas. Ogskbs gzes pierdanas reakcija.
Dzeram dens sagatavoanas un notekdeu attranas procesi. Ogderau degana.
Glikozes oksidans, alkoholisk un pienskb rgana.
Cietes, celulozes iedarbba ar deni.
Ogleka savienojumu prvrtbas dab.
Savstarpja saikne starp neorganiskm vielm, neorganiskm un organiskm
vielm.
Skaitlisko datu prveidoana (tabulas, grafiki, diagrammas). Skaitlisko datu prveidoana (tabulas, grafiki, diagrammas).
pH skalas veidoana, pamatojoties uz eksperimenta rezulttiem. Cukura masas noteikana dzrien, izmantojot eksperiment iegtos datus.
Aprini: molmasa, vielas daudzums, vielas masa, gzveida vielu Aprini pc misko reakciju viendojumiem, ja dota vielu masa vai gzes
tilpums (n.a.). tilpums (n.a.).
Aprini par dumiem: izdus vielas masas daa, duma
masa, izdus vielas masa.
Aprini pc misko reakciju viendojumiem, ja dots vielu
daudzums.
8. klase 9. klase
obligtais saturs
Komunikatv darbba mijas terminu, jdzienu, nomenklatras un misko formulu mijas terminu, jdzienu, nomenklatras un misko formulu lietoana.
un sadarbba mij lietoana. misko elementu periodisks tabulas, vielu dbas tabulas, metlu aktivittes
Vielu dbas lku, misko elementu periodisks tabulas, vielu rindas izmantoana.
dbas tabulas izmantoana. Sadarbbas prasmju pilnveidoana problmu risinan, veicot eksperimentus
Sadarbbas prasmju pilnveidoana problmu risinan, veicot laboratorij.
eksperimentus laboratorij. Citu iepazstinana ar saviem vai grupas darba rezulttiem, izmantojot uzskates
Citu iepazstinana ar saviem vai grupas darba rezulttiem, ldzekus un IT.
izmantojot uzskates ldzekus un IT. Materilu par kosmtikas, mazganas un tranas ldzeku daudzveidbu,
Informcijas iegana, apkopoana un analze par cilvka sastvu, izmantoanas iespjm un raoanas uzmumiem Latvij izveidoana
ikdienas saistbu ar vielu pasauli un miju, ugunsgrka izcelans un prezentana.
iemesliem, dzanas pamieniem, profilakses paskumiem, par Informcijas iegana, apkopoana un analze par cementa, metlu raoanas
gaisa sastvu, gaisa kvalittes monitoringu Latvij, modernm procesa blakusproduktu ietekmi uz vides kvalitti; par naftas prstrdes produktu
dzeram dens sagatavoanas stacijm Latvij. lietoanas priekrocbm un trkumiem; par moderno materilu izgudroanas
ietekmi cilvku dzves lmeni; par organisko un neorganisko vielu izmantoanu;
par etilspirta negatvo ietekmi uz cilvka organismu; par minerlmslu, pesticdu
izmantoanas nepiecieambu un neprasmgas lietoanas sekm.
Viedoka formulana un argumentana par sadzves atkritumu iroanas
un otrreizjs prstrdes nepiecieambu; par vides uzlaboanu; drobas
noteikumus ievroanas nepiecieambu; par alternatvs degvielas lietoanu.
CILVKA, SABIEDRBAS UN VIDES MIJIEDARBBAS ASPEKTI
Zintnes atkljumu, mijas attstbas vsturiskie posmi. mijas zinanu un prasmju nepiecieamba dads profesijs, raoanas
izgudrojumu un Galvens mijas nozares (neorganisk mija, organisk mija), to uzmumos Latvij.
ptjumu vrtbu ptjumu virzieni, saikne ar citm dabaszintu nozarm. mijas sasniegumu ietekme uz cilvku dzves lmea paaugstinanos.
apzinana mij
Tehnoloiju attstba Nanozintne. Neorganisko vielu, ieu un minerlu, materilu, naftas prstrdes produktu
mij un to ietekme uz Gaisa sastvdau, skbju, bzu izmantoanas iespjas. izmantoana.
sabiedrbu Skbeka, slpeka, clgzu iegana no saidrinta gaisa. Vielu vai materilu raoanas tehnoloija (izejviela dab, procesi, produkts).
Skbeka oksidjo iedarbba ikdien. Stikla, cementa, gzbetona raoana Latvij.
Cieta un mksta dens izmantoana. Moderno materilu izgudroanas ietekme uz cilvku dzves lmeni.
Dzeram dens sagatavoanas un notekdeu attranas, Metla ieganas no rdas tehnoloisks process.
tehnoloiskie procesi. Prtikas produktu raoanas tehnoloisks process.
Minerlmsli, pesticdi.
Biodegviela.
Indivda un sabiedrbas Drobas noteikumi mijas kabinet, ugunsnedros situcijs. Ieu ieguves un prstrdes procesu ietekme uz vides kvalitti.
ietekme uz vides Deganas produktu ietekme uz gaisa kvalitti, cilvka veselbu. Minerlmslu, pesticdu neprasmgas izmantoanas sekas.
Demonstrjumu un Starppriekmetu
Cilvka, sabiedrbas un vides saikne
Daba Ptniecisk darbba laboratorijas darbu Uzskates materili
mijiedarbbas miskie aspekti
piederumi un vielas
9.2. No izejvielas ldz produktam (11 stundas)
1. Nosauc izejvielas Latvijas 5. Modeljot produkta 8. Apraksta cementa, LD. K noteikt Interaktvs tfeles materili eogrfija
dergos izrakteus, kuru ieganas procesu metlu raoanas procesa karbontus ieos? Latvijas dergie izraktei. Latvijas dabas
sastv ir Ca, Al, Fe un Si (piemram, dedzint ipa blakusproduktu ietekmi Ieu komplekts, K_09_02_VM_01 resursu struktra,
(kaakmens, ipakmens, iedarbbu ar deni), novro uz vidi (gaisa, dens HCl, pilinm Karbontiei Latvij. eogrfiskais
mls, smiltis u.c.). misks reakcijas pazmes piesrojums, raoanas pipete, lupa. K_09_02_VM_02 izvietojums.
2. Izskaidro metla un metla un nosauc produkta atkritumu veidoans), Materilu raoanas procesa Naftas un gzes
oksda ieganu no dab izmantoanas piemrus. izmantojot informciju LD. Kdu produktu shma. ieguve Ziemejr.
sastopamm izejvielm 6. Saskata ptmo problmu, no dadiem avotiem un var iegt no K_09_02_VM_03 Matemtika
(oksda iedarbbu ar formul piemumu, plno izsaka viedokli par vides dedzint ipa? Dzelzs raoanas procesa Darbbas ar
reductju, kaakmens darba gaitu un kvalitatvi uzlaboanu. Gliemevks, shma. pozitviem un
karsanu), izmantojot nosaka karbontus ieu CaSO4. 0,5H2O, K_09_02_VM_04 negatviem
raoanas procesa shmu sastv, apraksta ar misko piestints Filmas skaitiem.
un jdzienus: izejviela, reakciju viendojumiem Na2SiO3 dums, Gzbetona raoana. Nezinm izteikana
process, produkts, reductjs, karbontu iedarbbu ar vazelns, karotes, No raktuvm ldz cementam. no formulas.
reducans. skbm (HCl, H2SO4). mrcilindrs 25ml, Cementa raoana. Informtika
3. Apraksta metlu ieganu 7. Aprina izejvielas vai 2 plastmasas miskie procesi metalurij Darbs ar interneta
no oksdiem (reductji C, produkta masu, iegstot stikla njia, un metlapstrd. prlkprogrammu.
CO, H2 ) ar misko reakciju metlu no t oksda porcelna bodia, Jaunks tehnoloijas Darbs ar izkljlapu
viendojumiem, shematiski (reductji C, CO, H2), ja kartons, skalpelis, metlapstrdes uzmumos lietotni.
attlo elektronu preju, dota izejvielas vai produkta pulkstenis. Latvij.
nosaka oksidtju un masa. miskie procesi stikla, stikla
reductju. iedras raoan.
4. Izskaidro stikla, cementa, Msdiengi stikla, stikla
gzbetona raoanu un iedras raoanas uzmumi
lietoanu, izmantojot Latvij.
informciju no filmm vai Sple
apmekljot uzmumus. Latvijas fabrikants
Kolekcija
Minerlu un ieu paraugu
kolekcija.
Demonstrjumu un Starppriekmetu
Cilvka, sabiedrbas un vides saikne
Daba Ptniecisk darbba laboratorijas darbu Uzskates materili
mijiedarbbas miskie aspekti
piederumi un vielas
9.4. Daudzveidgi materili un to izmantoana (9 stundas)
1. Ar piemriem skaidro 5. Formul piemumu 7. Ar piemriem pamato me LD. Materilu pabu Animcija Mjturba
materilu (stikla, betona, par kompoztimaterilu tlu sakausjumu izmanto ptana. Polietilna veidoans. Metlapstrde.
metlu, koksnes, polietilna pabm, eksperimentli anas priekrocbas, saldzi Dzelzs plksnte, polietilna K_09_04_VM_01 Kokapstrde.
u.c.) daudzveidbu pc veic kompoztmaterilu njum ar tru metlu. plves gabali, 1M CuSO4, Interaktvs tfeles Informtika
ieguves veidiem (no ieiem, ieganu, secina 8. Izskaidro msdienu karsts dens, vrglze materili Darbs ar interneta
organiskas izcelsmes, par to izmantoanas materilu (bioplastmasas, 500ml, teknaibles, spirta Plastmasu, stikla prlkprogrammu.
mkslgi sintezti). priekrocbm un ieganas kompoztmaterilu u.c.) lampia, srkocii, papra un papra otrreizj Darbs ar izkljlapu
2. Izskaidro, kas ir nepiecieambu. izgudroanas ietekmi uz salvete. prstrde. lietotni.
polimerizcija, polimrs, 6. Saldzina materilus cilvku dzves kvalitti, K_09_04_VM_02
monomrs, modeljot (metlus, polimrus) pc to izmantojot informciju no LD. Kompoztmaterilu Metla dzves cikls.
polietilna veidoanos no pabm (blvuma, kuanas dadiem avotiem. veidoana. K_09_04_VM_03
etilna ar atomu modeu temperatras, elastbas, 9. Pamato sadzves atkritumu Kokvilnas audums, ntrija Datorprezentcija
paldzbu. cietbas, siltumvadtspjas, (papra, stikla, plastmasas) silikta dums, porcelna Modernie materili.
3. Apraksta ar misko krsas, iedarbbas ar iroanas un otrreizjs bodia, stikla njia, K_09_04_VM_04
reakcijas viendojumiem dintjiem), izmantojot prstrdes nepiecieambu. filtrpaprs, polietilna plve, Modei
metlu misks pabas novrojumus, informciju res, mrcilindrs 25 ml, Atomu modeu
(iedarbba ar nemetliem, no dadiem avotiem, cepampaprs, gludeklis, komplekti.
skbes dumiem). secina par to izmantoanas pamatne gludinanai, Kolekcijas
4. Izskaidro metla dzves priekrocbm un teknaibles, spirta Plastmasu paraugu
ciklu, lietojot jdzienus trkumiem. lampia, srkocii, vrglze, kolekcija.
oksidans, reducana, dens. Metlu un
rsana, un apraksta sakausjumu
ar misko reakciju kolekcija.
viendojumiem metlu un
to savienojumu prvrtbas.
Demonstrjumu un Starppriekmetu
Cilvka, sabiedrbas un vides saikne
Daba Ptniecisk darbba laboratorijas darbu piederumi un Uzskates materili
mijiedarbbas miskie aspekti
vielas
9.6. Cilvks vielu pasaul (14 stundas)
1. Zina, kas ir 4. Izvirza piemumu un 7. Novrt dabasvielas LD. Kosmtikas ldzeku iegana. Interaktvs tfeles Mjturba
minerlmslojums, veic eksperimentus, k svargks Kalttas sarkans bietes, aktv materili Uzturldzeku
pesticdi, prtikas pc novrojumiem uzturvielas; prtikas ogle, glicerns, ciete, 2 piestas ar Dabiskie polimri enertisk vrtba.
piedevas. secina par oghidrtu un piedevu izmantoanas piestalm, sverglzte, svari, stikla oghidrti, Oghidrti,
2. Izskaidro, izmantojot olbaltumvielu kltbtni nepiecieambu un njia, mene, pilinm pipete, olbaltumvielas. olbaltumvielas,
shmas, ka ciete, prtikas produktos. to iespjamo ietekmi karotte vielu emanai. K_09_06_01 tauki, minerlvielas,
celuloze un 5. Plno darba gaitu un, uz cilvka veselbu, LD. Cukura masas noteikana Piena produktu vitamni.
olbaltumvielas ir dabiskie veicot eksperimentu izmantojot informciju dzrienos. prstrdes Prtikas piedevas,
polimri. un apstrdjot iegtos no dadiem avotiem. Svari ( 0,1 g), mrkolba 100 ml, tehnoloisko procesu uztura bagtintji.
3. Apraksta, izmantojot datus, nosaka cukura 8. Novrt klija, piltuve, pilinm pipete, Coca cola. shma. Bioloija
doto informciju, masu dzrien. slpeka, fosfora LD. Prtikas produkta enertisks K_09_06_02 Minerlmsli.
glikozes oksidanos, 6. Izveido un prezent minerlmslojuma, vrtbas noteikana. mijas sasniegumu Fotosintze.
alkoholisko un materilu par pesticdu izmantoanas Kartupeu ipsi, alumnija skrdene nozme cilvku dzv. Uztura
pienskbo rganu, kosmtikas, mazganas nepiecieambu un 250 ml, stikla njia, porcelna K_09_06_03 sabalanstba.
cietes, celulozes reakciju un tranas ldzeku neprasmgas lietoanas bodia, mrcilindrs 100 ml, Prtikas piedevas. Fizika
ar deni. daudzveidbu, sekas (cilvku veselba, termometrs, laboratorijas statvs ar K_09_06_04 Siltumietilpba.
sastvu, izmantoanas vides kvalitte), gredzenu, spirta lampia, srkocii, Informtika
iespjm un raoanas izmantojot informciju svari (0,1 g), teknaibles. Filmas Darbs ar interneta
uzmumiem Latvij no dadiem avotiem. LD. Oghidrtu un olbaltumvielu Piena produkti. prlkprogrammu.
(vsture, darbbas 9. Izskaidro prtikas pierdana prtikas produktos. Lpu krsas raoana. Darbs ar izkljlapu
virzieni, partneri, produktu (piemram, 0,2M dumi NaOH, CuSO4, 1% lietotni.
izejvielas, raoanas piena produktu) I2 dums spirt, destilts dens, Socilas zinbas
tehnoloija, produkcija), ieganu, izmantojot stikla njia, 4 vrglzes 150 ml, Sadzves mijas
izmantojot dadus informciju no dadiem pilinm pipete, elektrisk pltia. ldzeku iespjam
informcijas avotus vai avotiem. Uzturvielas: olas baltums, glikoze, ietekme uz veselbu.
apmekljot rpniecbas 10. Ar piemriem skaidro ciete.
uzmumu, un secina mijas sasniegumu Strklene, mrcilindrs 25 ml,
par mijas zinanu un ietekmi uz cilvku dzves vrglze 50 ml, pilinm pipete,
prasmju nepiecieambu kvalitti. 6 menes, menes turtjs,
uzmum meu statvs, spirta lampia,
strdjoajiem srkocii, piesta ar piestalu, karotte
specilistiem. vielu emanai. Prtikas produkti:
kartupei, medus, vnogas, piens,
17
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA MIJA 8.9. klase
Mcbu ldzeki
Izmantojamo mcbu grmatu saraksts ar IZM apstiprinto mcbu literatru pamatizgltbas programmu apguvei
skatms VISC mjas lap. Mcbu proces ieteicams izmantot dadus informcijas avotus enciklopdijas, rokasgr-
matas, populrzintniskus urnlus, tabulas, tmeka resursus.
Ierces, kuras ir
Iekrtas un
savietojamas Trauki un piederumi Vielas un materili Modei un kolekcijas
ierces
ar IT
Datu uzkrjjs Destilt dens Stikla trauki: gzu ieg- Vienkrs vielas: ntrijs, magnijs Dimanta
sensoriem, sagatavoanas anas iekrtas maziem pulverveida, magnija skaidas, alum- kristlrea
ogskbs iekrta. gzu daudzumiem, m- nija granulas, cinka granulas, dzelzs modelis.
gzes sensors, Destilanas enes, mrkolba: 1000ml, pulverveida, dzelzs plksntes, vara Grafta kristlrea
skbeka iekrta. 500ml, mrkolbas: 100ml, plksntes, vara stieple, ogle granulta, modelis.
(O2) sensors, Laboratorijas 50ml, Erlenmeijera (konis- srs pulverveida, jods, fosfors sarka- Ntrija hlorda
temperatras svari k) kolba: 250ml, 100ml, nais. kristlrea
sensors. (elektroniskie). stvkolba 500ml, mrci- Oksdi: deraa peroksds 35%, modelis.
Stacionrs pH Elektrisks lindrs: 1000ml, 500ml, fosfora(V) oksds, kalcija oksds, Atomu modeu
metrs. pltias. mrcilindri: 100ml, 25ml, vara(II) oksds, mangna(IV) oksds. komplekti.
pH metri vrglze: 1000ml, 500ml, Bzes: amonjaka 2526% dums Minerlu paraugu
(prnsjamie). vrglzes: 150ml, 100ml, den, kalcija hidroksds, ntrija hid- kolekcija.
Gzes deglis 50ml, mrpipete: 1ml, roksds, klija hidroksds. Metlu
(portatvs). 2ml, 5ml, 10ml, tilpuma Skbes: slsskbe, srskbe, slpek- sakausjumu
Kipa aparts. (Mora) pipete:10ml, 20ml, skbe. paraugu kolekcija.
Skbeka 50ml, birete 25ml, pil- Si: brija hlorda dihidrts, cinka Naftas un ts
balons ar tuve (ievietojama biret), hlords kristlisks, dzelzs(II) sulfta prstrdes
reduktoru. piltuves idrm vielm, heptahidrts, dzelzs(III) hlorda hek- produktu
Mikroskops. stikla njias, stikla cauru- sahidrts, kalcija sulfta pushidrts, paraugu kolekcija.
Termometri no ltes, kristalizators, svergl- kalcija karbonts, kalcija nitrta tetra- Plastmasu paraugu
0 C ldz 100 C ztes, priekmetstikli. hidrts, klija jodds, klija karbonts, kolekcija.
Porcelna trauki: porce- klija nitrts, klija permangants,
lna bodias, piesta ar klija sulfts, klija dihromts, magnija
piestalu, tei, lpstias, sulfta heptahidrts, ntrija fosfta
pilienu plates. dodekahidrts, ntrija hidrognkar-
Laboratorijas piederumi: bonts, ntrija karbonts bezdens,
laboratorijas statvi ar apr- ntrija nitrts, ntrija silikts, sudra-
kojumu, meu turtji, ba nitrts, vara(II) hlorda dihidrts,
meu statvi, metla vara(II) sulfta pentahidrts, bziskais
karottes vielu karsanai, vara(II) karbonts.
teknaibles, spirta lampi- Organisks vielas: acetons, celuloze,
as, strklenes, skalpelis. ciete, citronskbes monohidrts, ledus
Dadi piederumi: srkoci- etiskbe, etanols 96%, glicerns, gli-
i, skalii, sveces, pipetes koze bezdens, polietilna granulas,
(plastmasas 3ml), pipeu saharoze, vazelns, parafns, elatns.
uzpildtjs, gumijas aiz- Indikatori: fenolftalens, indikatorpa-
bi, preparjam adata, prs pH 112, metilorans.
filtrpaprs. Degmaisjums spirta lampim.
18
MIJA 8.9. klase MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
Mcbu metodes
Tabul apkopotas metodes, kas sekm skolnu izzias darbbas aktivizanu. Sarakst iekautas t.s. visprdidaktis-
ks metodes, taj nav uzskaitti visi metodiskie pamieni, aplkotas svargks metodes, kuras programmas autori
paredzjui izmantot mcbu priekmeta standarta prasbu sasnieganai.
Metode Skaidrojums
Darbs ar tekstu Skolotjs piedv informciju drukt vai elektronisk formt mcbu uzdevumu veikanai.
Skolns iepazstas ar tekstu, iegst un izmanto informciju atbilstoi mcbu uzdevumam.
Demonstrana Skolotjs vai skolns rda un ststa prjiem skolniem, kda ir dot objekta uzbve, k
notiek procesi.
Diskusija Skolotjs vai skolni piedv apsprieanai kdu jautjumu. Skolni argumentti aizstv savu
un uzklausa citu viedokli. Diskusiju var organizt visai klasei vai grups.
Izpte (izzinana) Skolotjs uzdod izzint kdu objektu, pardbu vai procesu, konkretizjot ptjuma
jautjumu. Skolni mekl atbildes, vc informciju, izvirza piemumus, prbauda tos.
Jautjumi un atbildes Skolotjs vai skolns uzdod jautjumus un virza sarunu, emot vr saemts atbildes un
(mcbu dialogs) iesaistot prjos skolnus.
Laboratorijas darbs Skolotjs uzdod veikt eksperimentlus uzdevumus attiecgi aprkot telp vai izmantojot
laboratorijas aprkojumu. Skolotjs iepazstina skolnus vai skolni iepazstas patstvgi ar
darba mriem, uzdevumiem, piederumiem, darba gaitu un drobas noteikumiem. Skolni
(klase vai grupa) skolotja vadb vai patstvgi veic uzdoto, fiks novrojumus, iegst un
apstrd datus un raksta secinjumus. Laboratorijas darbus var veikt ar virtuli, piemram,
ja nav nepiecieamo iekrtu un piederumu, ir prk drgi, bstami veselbai, k ar notiek
ilgstoi.
Lomu sple Skolotjs piedv skolniem mcbu situcijas aprakstu. Skolni, uzemoties kdu lomu,
rkojas tipiski relai situcijai. Prjie skolni vro, analiz, diskut, vrt.
Ptnieciskais Skolni noskaidro atbildi uz jautjumu par kdu pardbu praktiski ptniecisk ce vai
laboratorijas darbs (PLD) teortiski modeljot. Skolni izvirza piemumu, izvlas ptmos lielumus vai pazmes,
vairkkrt atkrtojot mrjumus, noskaidro atbildi, secina un rezulttus apkopo rakstiska
prskata veid. Viens no PLD veidiem ir mcbu eksperiments, ko skolns, saskaojot ar
skolotju, veic patstvgi rpus mcbu stundas laika.
Prta vtra Skolni, pamatojoties uz savu pieredzi, izsaka idejas, atslgas vrdus, iespjams atbildes
u.tml. par noteiktu jautjumu, uzmangi klausoties, papildinot, bet nekomentjot un
nevrtjot citu idejas.
Problmu risinana Skolotjs vai skolns formul problmu, kura jatrisina. Skolni izvirza jautjumus, preciz
problmu, izdom risinjuma plnu, analiz risinjumus, izvrt rezulttu un problmas
risinjumu.
Situcijas analze Skolotjs vai skolns piedv skolniem situcijas aprakstu un uzdod atbildt uz jautjumu
vai jautjumiem par o situciju. Skolni prrun (dakrt ar novro), analiz, pieraksta,
secina, veido kopsavilkumus vai ieteikumus.
Situciju izsple Skolotjs piedv skolniem situcijas aprakstu. Skolni model o situciju reli vai virtuli,
(simulcijas) atbilstoi apstkiem pieem lmumu.
Sples Skolotjs izmanto tematiski atbilstou galda vai kustbu spli, pirms ts iepazstina skolnus ar
sples noteikumiem. Sples sagatavoanu pc skolotja nordjumiem var veikt ar skolni.
Ststjums (izklsts, Skolotjs vai skolns izklsta saturu, kas var bt kdu ideju, viedoku, faktu, teoriju vai
lekcija) notikumu izklsts. Skolni klauss, veido pierakstus atbilstoi uzdevumam, uzdod jautjumus.
Strukturti rakstu darbi Skolotjs aicina skolnus pc noteiktas struktras veidot rakstu darbu (argumenttu eseju,
aprakstu u.c.) par noteiktu tematu. Skolni individuli raksta, ievrojot noteikto darba
struktru, izmantojot savas zinanas un izsakot savas domas, attieksmi.
Uzdevumu risinana un Skolni, veicot noteiktas darbbas, risina tipveida uzdevumus vai ar pai veido uzdevumus.
veidoana
Vingrinans Skolotjs uzdod un skolni veic vienveidgas darbbas pc parauga, lai pilnveidotu noteiktas
prasmes.
Vizualizana Skolotjs vai skolni izmanto vai izveido patstvgi dadus uzskates ldzekus domu kartes,
shmas, diagrammas, tabulas, plnus, kartes, zmjumus u.c. Skolni veido vai izmanto ar
telpiskus modeus objektu vai procesu vizualizanai.
19
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA MIJA 8.9. klase
Forma Skaidrojums
ra nodarbbas Skolotjs sagatavo jautjumus vai uzdevumus, uz kuriem skolni atbildi var rast dab
vai teortisks zinanas izmantot darb ar reliem objektiem dab. Skolni novro, veic
mrjumus, pieraksta, sagatavo prskatu par paveikto.
Kooperatv mcans Skolotjs piedv skolnu grupm uzdevumu, kura veikanai nepiecieama skolnu
produktva sadarbba, jo rezultti ir atkargi no katra grupas dalbnieka paveikt. Grupas
dalbnieki ir ar dadm zinanm un spjm, mcs cits no cita, apmains ar idejm un
atbilstou informciju. Notiek aktva mijiedarbba ar starp grupm. Skolotjs organiz norisi
un konsult skolnus.
Mcbu ekskursija Mcbu uzdevuma veikanai tiek mainta ierast vide. Skolni vai skolnu grupa saem
uzdevumu, kas jveic ekskursijas laik. Pc ekskursijas skolni iepazstina ar savas grupas
uzdevuma izpildi.
Projekts Skolotjs paldz skolniem formult projekta mri, izveidot darba grupas, sniedz atbalstu
projekta izveid. Skolni grup formul idejas un jautjumus, iegst informciju, pta un
risina problmas, apkopo darba rezulttus un iepazstina ar tiem prjos skolnus.
20
www.dzm.lv
Ienc un uzzini!
www.dzm.lv skolotjiem atbalsts tav darb!
Elektroniskie atbalsta materili 7. 12. klasei
Metodiskie materili
Darbam nodergas publikcijas
Informcija par profesionls pilnveides iespjm
Informcija par msdiengu kabinetu aprkojumu
Idejas, k motivt skolnus mcties un veicint interesi par eksaktajiem mcbu
priekmetiem
Iespja izteikt savu viedokli
VISC, 2011