Akmeņogles

Rimants Badins vides zinātne 2 kurss

• Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis. Tas
ir melnas vai brūngani melnas krāsas degtspējīgs
iezis, kuram ir liela nozīme pasaules enerģētikā.
Akmeņogles pieder pie neatjaunojamiem dabas
resursiem ( tie resursi kuri izzūd, ja tos lieto ātrāk nekā
tie spēj atjaunoties. Akmeņogles galvenokārt sastāv
no oglekļa. To sastāvā bieži ir arī ūdeņradis, sērs,
skābeklis un slāpeklis.
 Veidošanās
• Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām
atliekām paleozoja ērā apmēram pirms 300 līdz 350
miljoniem gadu, tādēļ šo ģeoloģisko periodu sauc
par akmeņogļu periodu.

• Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas

uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās baktēriju
iedarbībā. Parasti šādi apstākļi ir purvos. Sākotnējā
ogļu veidošanās stadija ir kūdra. Tai nokļūstot zem
citiem nogulumiežiem, spiediena iedarbībā no
kūdras izdalās ūdens un gāzes. Zemāka spiediena
ietekmē veidojas brūnogles, augstāka spiediena un
temperatūras ietekmē — akmeņogles un antracīts.
 Veidi
• Brūnogles (lignīts,
degakmens,
degslāneklis). Satur daudz
ūdens un samērā maz
oglekļa. Dod samērā
nedaudz siltuma.
• Antracīts. Satur līdz 96%
oglekļa. Dod sevišķi
daudz siltuma, taču grūti
uzliesmo. Veidojas līdz 6
km dziļumā. Vērtīga
ķīmiskā izejviela.
• Grafīts. Praktiski tīrs
ogleklis. Kā kurināmais
nav derīgs, taču ir plašs
pielietojums tehnikā.
 Izmantošana
• Līdz ar rūpniecisko revolūciju 18. gadsimtā
Lielbritānijā un drīz pēc tam arī pārējā pasaulē par
galveno enerģijas avotu kļuva akmeņogles. Šis
enerģijas ieguves veids pasaulē bija galvenais līdz
pat 20. gadsimta sākumam, kad to nomainīja nafta
un dabasgāze.

• Mūsdienās akmeņogles izmanto galvenokārt par

kurināmo siltuma un elektroenerģijas iegūšanai. Tās
ir arī vērtīga ķīmiskā izejviela. No akmeņoglēm iegūst
akmeņogļu koksu, ko izmanto metalurģijā.
Akmeņogļu ieguve 2017.
gadā
Ieguve (milj tonnas)
Ķīna 3,523
Indija 716
ASV 702
Austrālija 481
Indonēzija 461
Krievija 411
 Izmantošana Latvijā
• Latvijā nav rūpnieciski izmantojamu akmeņogļu
atradņu, tās tiek importētas (pārsvarā no Kuzbasa).
Kurzemē juras perioda nogulumos nelielā
daudzumā sastopamas brūnogles, taču to
izmantošana pagaidām ir problemātiska
 Vides piesārņojums
• Ogļu izmantošana kā kurināmo lielpilsētās, izraisa
cilvēku veselības problēmas un nāvi.
• Nāvīgo Londonas smogu galvenokārt izraisīja
intensīva ogļu izmantošana. Tiek lēsts, ka ogles ik
gadu izraisa 800 000 priekšlaicīgu nāvju.
Galvenokārt Indijā un Ķīnā.
 Avoti
• http://www.lza.lv/ZV/zv022000.htm#5
• https://www.who.int/quantifying_ehimpacts/public
ations/preventing-disease/en/
• https://lv.wikipedia.org/wiki/Akme%C5%86ogles