Professional Documents
Culture Documents
A.anteins - Krāsainie Metāli Un To Sakausējumi
A.anteins - Krāsainie Metāli Un To Sakausējumi
Anteins
krāsainie
metāli un
sakausējumi
A.ANTEINS
KRĀSAINIE METĀLI
UN SAKAUSĒJUMI
RĪGĀ 1959
šajā grāmatā sniegti dati par mūsdienās biežāk lietoto
krāsaino metālu un
sakausējumu ipašibām, kā ari mazliet
apskatīta to iegūšana.
Grāmata domāta rūpnīcu metālstrādniekiem, darbiniekiem
ar
vidējo tehnisko izglītību un kā papildliteratūra mācību
sadzīves
vajadzībām.
Tomēr, lai arī cik izcilas un daudzveidīgas ir tērauda un
kām citiem
stacijām uz rūpnīcām un patērētājiem nepiecie-
šami simtiem un tūkstošiem kilometru vara vai bimetāla
3
dažādu armatūru izgatavošanā tml. Jāatzīmē,
Ibūvniecībā, v.
vēl
to, ka bronza ir dārga un jo vairāk babīts, labo antitrik-
dūralumīnijs.
Ļoti vērtīga krāsaino metālu (izņemot niķeli un kobaltu)
īpašība ir, ka tie nemagnetizējas. Tam ir liela nozīme, izgata-
vojot elektriskās mašīnas un aparātus.
Krāsainie metāli ir materiāli valsts aiz-
arī ļoti svarīgi
sardzības rūpniecībā.
Pēdējā laikā
ievērojamu vietu iekarojis jauns materiāls —
arī metālus, to
starpā krāsainos. Tā ir progresīva parādība,
kurai ļoti liela daudzsološa nākotne. Taču
un
pamatmateriāls
ir bus metāli un to vidū arī krāsainie metāli.
un —
Tā, piemē-
ram, ja apskata rūpnīcas VEF radioaparātus, redzams, ka bez
daudzajām plastmasas detaļām daudzas detaļas izgatavotas
no metāliem, to
starpā arī no krāsainiem metāliem un to
4
KRĀSAINO METĀLU RAŽOŠANAS ATTĪSTĪBA
PADOMJU SAVIENĪBĀ
1,9 reizes,
ievērojami pieaugs niķeļa, magnija, titāna, germānija un si-
līcija ražošana. Palielināsies arī citu krāsaino un it īpaši reto
metālu izlaide.
riem metāliem (un tas tolaik bija pareizi), tad tagad tādus
metālus
pareizi saukt par sakausējumiem. Mūsdienās daudzos
tehniski metālā pat līdz
gadījumos tīrā pamatmetāla jābūt
metāla tīrību
99,9%. Taču atsevišķos gadījumos prasības par
ka metālos,
ir pat
ievērojami lielākas. Tā, piemēram, pierādīts,
no kuriem atomenerģiju, tādu piemaisījumu kā bors,
iegūst
kadmijs nedrīkst vienu atomu
un gadolīnijs pārsniegt uz
5
mam jābūt mazākam par 0,0001 %. Ģermāni jā, kas ir galvenais
pusvadītāju metāls, saturs nedrīkst ,
piemaisījumu pārsniegt
divus atomus uz katriem pamatmetāla 10 miljoniem atomu,
t. i., tā saturam jābūt zem 0,00002%.
Šajā grāmatā katram metālam robeža
starp tīro metālu
METĀLI)
1. VISPĀRĪGS PĀRSKATS
a. IEDALĪJUMS UN IZPLATĪBA
galveno-
kārt kā piedevas dažādiem sakausējumiem.
Krāsainos metālus iedalāt
var trijās grupās;
1) plaši lietoti metāli, ko savukārt iedala smagos metālos,
vieglos metālos un
cēlmetālos;
2) piedevu metāli, ko savukārt iedala tērauda leģējamos
metālos un krāsaino metālu sakausējumu piedevu metālos;
3) dažādi retie metāli.
3. D a
ž ā d i
1. P aši lietotie 2. Piedevu
retie
metāli metāli
metāli
b. Krāsai-
lndijs
Varš Alumīnijs Zelts Mangāns Antimons
Hroms
Niobijs
Alva Magnijs Sudrabs Arsēns
Rubīdijs
Cinks Platīns Niķelis Bismuts
Stroneijs
Svins Volframs Kadmijs
Tantals
Dzīvsud- Molibdens Berilijs
Urāns
rabs Vanādijs u. C.
u. c.
Kobalts
Titāns
7
Svarīgāko metālu izplatība zemes garozā
RETIE
sim-
0,' metāli
metāli boli 70
ritāns .
Ti 0,60 Niobijs . .
Rb 0,031 Cēzijs . .
Zr 0,020 Ģermānijs .
"irkonijs
Vanādijs V 0,015 Berilijs . .
jtijs . .
Li 0,0065 Skandijs. .
Ce 0,0045 Hafnijs .
Gerijs . .
.
Y 0,0028 Molibdens .
trijs . .
L,antans La 0,0018 Urāns . .
Jalli js .
Ga 0,0015
NERETIE
Alumīnijs .
AI 8,6 Varš . . .
Dzelzs .
. Fe 5,0 Niķelis . .
Ga 3,5 Cinks
Kalcijs . . . . .
Na 2,5 Alva
Nātrijs . .
.
.
.
Mangāns .
Mn 0,09 Antimons .
TT
Hroms„„
. .
Cr
tīvie.
8
2. tabula;
METĀLI
sim- sim-
0/
/o metāl i /o
boli boli
-4
Nb 0,001 Tallijs . . .
Tl 3.10
4
Th 8.10~ Tantals . . Ta 2.10
-4
-4
Cs 7.10 Volframs . . W 1.10
—*
-4
Ge 7.10 Indijs . . .
Irt 1. IO-
5
Be 6.10-4 Re 1.10-
7
Rēnijs . . .
Sc 6. JO
-4
Pa 1. io
_i°-
Protaktīnijs.
Hf 3,2.10
-4
Rādijs . . . Ra 1.10
-1»'
4
Mo 3.10~
U 3.10—
4
METĀLI
Cu 0,01 Sudrabs . .
Ag 1.10-5
-6
Ni 0,008 Dzīvsudrabs Hg 7.10
Zn 0,005 Zelts . . .
Au 5.10
_7
Sn 0,004 Platīns . .
Pt 5.10-7
Pb 0,0016 Irīdijs . . .
Ir Ī.IO-'
5
Sb 4.10~ Rodijs . . .
Rh 1.10"
vairāk metāli
izplatīti zemes garozā tika atrasti un iegūti tīrā
veidā vēlāk nekā virkne mazāk izplaīttu metālu.
ievērojami
Pie pirmajiem pieder (izplatības kārtībā) titāns, stroncijs,
rubīdijs, cirkonijs un vanādijs; pie otrajiem (tādā pašā kārtī-
bā) —
9
ir simtiem tūkstošu reižu mazāk garozā nekā
laikiem, zemes
ce-
400 reizes.
b. IEGŪTAIS DAUDZUMS
un alumīnija —
(skat.
3. tabulu).
3. tabula
*
Ražošana ekonomiskas krīzes
samazinājās dēļ.
10
vērtība
ievērojami pārsniedz melno metālu kopvērtību. Tas ir
tehnoloģiskās īpašībās.
Pie fizikālām īpašībām pieder krāsa, īpatnējais svars,
cietība,
plastiskums v. c.
peratūra (2500°, bet pēc dažu autoru datiem 2700° C). Šo cieto
un trauslo metālu lieto kompasu un pildspalvu izgatavošanai.
Atkarībā kušanas metālus mēdz iedalīt
no temperatūras
šādās trijās grupās:
kūstoši tem-
a) ļoti grūti metāli, kas kūst pie ļoti augstām
vienkāršāk tā atlējumu.
iegūt no
1
Metālam īpatnējo elektrisko vadītspēju (y) aprēķina no m
11
2,5
16-20 9—19 30—36 67—12:
1 1
tabula
it
It E
30 140
|
ļ
4o!
03-"; 0 0 0
5—20 12—31 2—
—
4. coa3
40 -
to 03
to
ņ
3
CC 6—8 2
0,5—1 12—19 0,5—2 6—22 25—56 2—3,8 1—1,5
vērtības 000
skaitlskās
CO o
sa •5S
60 —70 41707600 000
30
3200
80 —10
7950
tu w<M
0,2140,054 0,0498 0,07 20,508 0,02950,052 0,0926 0,080 0,03 3 0,0727 0,078 0,0569
īpašību toa3 to
1
S—
mehānisko
un co a
4,76
24,022,4 11,29 12,3 13,4597,032,6 14,3 181,0 (—38,9—+195°)
fizikālo 'S. o
S
"■ai E
£
gļg 37,0 8,52,562,854,0 0,8 5,5 17,42,4
1,04 11,9
dažu
2500 2430 1635,6816,5 2967 1560690 906 >2900 >270 2100 ,2097
o —
ci a '2 ra >2 357
metālu
660,2 232 630,5 818 1284 28,5419,5 958,7 29,8 156,4
a 8? «2 271 1930 —38,9
Krāsaino TS
03
t)f
CO co
o
c
Iā7
2,707,30 6,695,/3 1,85 9,84 1,907,146,52 13,55 5,365,93 7,31
n o
26,98 118,70 121,7674,91 9,01 209,0 132,9165,3891,22 200,61 72,6069,72 114,76
. . . ,
.
. . . .
ja
ĢermāniGall.ijsIndij.s
Metāli
AlumīnijsAlva Antimons Ars.
ēnsBer.il js
.
12
Tas
)-90< 20
3,8-6,975—125 225 165-385264 40—5 20 -40'
0,2
125 25—3 210 160-25 68—71 45-301 50 25 20
20
5
10 35
0,106")0,05 2 0,1080 0,2430,1 47 0,06 0,1065 0,05450,0317 0,0802 0,05 9 0,0309 0,0330,1300,0280,120 0,0915 0,03230,0303 tīrs,
īpašību
31,7, 13,7 58,38 71,464,846,873,0 —
27,1 6,15 25,024,3
6,26 37,090,8 80,0
50,661,0 16,3 par
vienādi
bijis
29,8 12,0825,723,0 5,49 13,7 7,28,9
90,0 18,7 29,5 6,5 9,1 16,424,0 14,4 literatūrā ir
ka metāls
12^9 10,223,022,722,78,5 9,9 8,6 68,0 4,9 6,850,28 64,0 18,145,6
jāievēro,vienmēr
767 3135 1107 2027 4727 3080 37004127 713 13662177 17505300 3260 35003000 2595 5930 2530 ne
datus, ka
320,9 1490 651 1245 2622 1452 2500 1773,5
39
771 961 327 2850 1660 11501700 1083 3410 1(163 to,
tabulas ar
8,65 8,90 1,747,46 10,208,90 8,50 21,40 1,532,63 10,50 11,3416,604,50 19,305,90 8,95 19,3519,28
Lietojot galvenokārt
112,41 58,9424,32 54,94 95,9558,69 92,91 195,2385,4887,63 107,88 207,21 180,9547,90238,07 50,95 63,54 183,92197,00
Piezīme. izskaidrojams
. . . .
. . . . .
. . .
HromsKa..
. .
13
1 2
pretestības, un tas ir
gara vadītāja ar mm šķērsgriezumu
1 m
t'
om j mm
temperatūra, vadītspēja.mainās tā
Ja mainās vadītāja
elektriska vadīt-
4. tabulā redzams, ka vislielākā īpatnējā
sudrabam 68), (64), zeltam (45,6), hro-
spēja ir (y =
varam
vada dzīvsud-
mam (38,4) un alumīnijam (37,0). Strāvu slikti
rabs, bismuts un titāns. Titānam elektriskā vadītspēja ir 243
kustību.
daudzos metālos
lūtai nullei (—273,16°): piepeši elektriskā pre-
supravadītspēju. Tā
par konstatējama alumīnijam, cinkam,
alvai, svinam, dzīvsudrabam un dažiem citiem metāliem.
ar vadītspēju
ievērojams sudrabs, varš, zelts un alumīnijs (hroms atpaliek),
un tā ir lielāka, jo tīrāks metāls. Laba siltuma vadītspēja dod
siltuma vadītspēju —
14
Šis skaitlis atkarīgs
no temperatūras, un parasti tabulās dod
Dzīvsudraba lielo
pagarinājumu (tas gan ir šķidrā stāvoklī)
uzskatāmi izmanto dzīvsudraba termometros.
līdz 100°C.
vidējo lielumu intervālā no 0
tuma.
*
Termiskas izplešanas koeficienta aile doto skaitli lietojot ap-
nevis JO6 bet JU
—6
rēķinā, tas jāpareizina ar , ar .
15
raksturo pašā pārbaudē iegūtais relatīvā pagarinājuma
tajā
■<8%) lielums.
2
25—56
cirkonijs (a b
=
kG/mm ; 8= 12—31%), molibdens,
titāns v. c.; tomēr šo metālu lietošanu ierobežo tas apstāklis,
ka tie ir deficīti metāli.
a. VARŠ
Varš pieder pie metālu grupas, kas pazīstami jau tālā senat-
Latvijas teritorijā
parasti priekšmeti
vara vai bronzas
jau
gadu tūkstotī mūsu ēras.
pirms Viduseiropā varu pazina ap
2000
gadu pr. m. c.
16
Vara lietošanai ir liela
to turpināja
un un
turpina
arī patlaban lietot blakus
dzuma
ziņā ieņem otro
17, pastiprinātam
((izkaldinātam) —
40—50 un atkvēlinātam — 20—24 ar
un 50).
Tīrā vara mikrostruktūra sastāv no graudiem ar raksturī-
bronzas ir Vara
priekšmeti zaļi. sakausējumu pieminekļus
speciāli patinē, lai piešķirtu zaļo krāsu, jo gaisā varš patinē-
jas nevienmērīgi.
Ka izstrādājumus ilgu laiku, to labi
patina aizsargā vara
2 1764
—
17
Vara marku ķīmiskais sastāva
vara traukos.
2. att. Vara
(marka MO) mehānisko
īpašību izmaiņa atkarībā no graudu
lieluma un
deformācijas lieluma
18
5. t a 1) 11 I a
(ne vairāk)
Sn s Za
kopā
2* 19
Tā, piemēram, sudrabs
ļoti maz pazemini
vadītspēju. Turpretim
arsēns un sevišķi ios-
di lielu
ar stiepes robež-
tos
stiprību, izgatavo
no tīra vara. Citos
gadījumos (piemēram,
ielu dzelzceļu un tro-
elektrisko daudzumu
vadītspēju mija (o,B—
Cd). Šis
1,0% paņē-
stiepes robežstiprību
un
dod trīskāršot
miens iespēju gandrīz
panākt tādu elektrisko kas aptuveni vienlīdzīga
vadītspēju,
§0% tīrā
no vara vadītspējas.
bis-
Mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības stipri pazemina
Bismuts un svins gandrīz
ne-
muts, svins, sērs un skābeklis:
pa-
kas satur
ūdeņradi (piemēram, metinot ar ūdeņradi), pēdējais
dilundē varā un, skābekli,
savienojoties pa graudu robežām ar
20
mītni, jo Cll-CII2S Cu-CuaO eitektiku kušanas
un temperatū-
ras pārsniedz vara velmēšanas temperatūru.
kvēlināšanu.
Šajā defor-
procesā pie rekristalizācijas temperatūras no
mēto graudu sīkām šķembām rodas jauni graudi, kam ir pa-
reizi (nesagrozīti) kristāliskie režģi.
Akad. A. Bočvars atrada, ka tīru metālu rekristalizācijas
ir 0,4 absolūtās kušanas
temperatūra aptuveni no
tempera-
tūras:
rpabs. r\
/ rpabs.
U,4 1 kuš.
Arekr. ~
atkvēlina 500—700C C.
pie
Graudu augšana tikai sakarsēšanas
atkarīga ne no
tempe-
ratūras, bet arī no deformācijas lieluma (5. attēls). Pēc lielas
1050°C.
21
varš ķepS
Vara apstradajamība ar
griešanu ir slikta, jo
griežņi.
lodēšana mīkstlodi vai cietlodi nerada nekādas
Vara ar
āmurošauu.
22
bormts (CußFeSj); ar skābekli —
ka kuprīts (GuaO), malahīts
<CuCO 3 Cu'(OH)) v. c.
Tālāk šo koncen-
trātu ar lielāku vara daudzumu (15 —20%).
trātu apdedzina daudzplauktu krāsnī vai —
pēdējos gados —
citus piemaisījumus.
Pēc tam kausē rūdas liesmas (atstarošanas) krāsnī. Mo-
krāsnī.
Kā meln-
pirmajā, tā arī otrajā paņēmienā iegūto šķidro
varu jeb vara akmeni ielej speciālā konvertorā, kur caur
10—14 stundas.
sudrabu un citus
tās pašas reizes zeltu, vērtīgus metālus, tad pēc
rafinēšanas vēl veic elektrolītisko rafinēšanu. Padomju
uguns
Savienībā 95% ražotā vara ir elektrolītiski rafinēts.
ap no
23
6. att. Vara rūdas pārstrādāšanas tehnoloģijas shēma parastā varā un
elektrolītiskā varā
24
Elektrolīzes dibenā nogulsnējušās satur tik daudz
vannas dūņas
zelta un sudraba, ka sedz visus tīrīšanas izdevumus. legūtos
vara katodus izkausē liesmu krāsnī un atlej vai izvelmē no ši
tā saucamā elektrolītiskā vara dažādus izstrādājumus.
Lai gan Latvijā vara rūdas atradnes nav atrodamas, tomēr
trūcis.
Markas Mun 0
Ml lieto strāvas vadītājiem un
augstas
tīrības sakausējumiem; marku M2
strāvas vadītājiem,
—
vel-
lejamām bronzām un
dažādiem
mazsvarīgiem sakausējumiem.
b. ALVA
tējas,
siera, tabakas un citu vielu iesaiņošanai, lai tās nezaudētu
25
kas senāk lī-
savu aromātu, un bija galvenais iesaiņošanas
daž-
dzeklis,- tagad sekmīgi aizvieto lētā alumīnija folija (lieto
reiz arī tīra cinka loliju); alvotās konservu kārbas aizvieto
C
Alva
kļūst trausla pie 200 C, un to var saberzt par pulveri.
Alvai ir trīs alotropiskas modifikācijas: a alva (pelēkā),
.kums 2,7%.
Alvai ir lokot tās stienīti,
rupji kristāliska struktūra, un,
C
25 C. Apstrādājamība ir laba.
ar
griešanu
Alvas izskats tikai sausā, bet arī mitrā
nepārmainās ne
26
meliāniskās īpašības un plūstamību, bet, atrodoties alvā un sa-
jumiem.
Marku 01 lieto konservu skārdu alvošanai un mīkstlodes
c. CINKS
Cinku senatnē
pazina tikai rūdās, savienojumos (cinka ok-
sīds) un vara sakausējumos (misiņš). Tā iegūšanas procesu
taču atkarībā
alotropisko modifikāciju, no temperatūras
mainās īpašības, piemēram, pie parastās istabas temperatū-
ras cinks ir trausls, bet, sakarsēts līdz 100—150°*, kļūst mīksts,
*
Daži autori min 90—160—170°C.
27
viegli kaļams, velmējams līdz 0,05 mm
plānās
stiepjams un
Sausā
ZnS0
4
v. c, un tā blīvi turas uz metāla. gaisā cinks
Karsts ūdens tvaiki
neoksidējas, ilgi paliek spožs. un sagrauj
cinku ātri. Skābēs un sārmos cinks šķīst.
Ginka mehāniskās ir iepriekšējās
īpašības atkarīgas no
6. tab ii 1 a
II li II ± II
<p kG/mm
2
1,48 2,04 3,23 2,95 2,81 I 3,62 3,51 2,53 3,86
I
tj.kG/mm* 6,36 14,97 16,20 15,10 16,50 16,71 15,65 15,68 23.60
• % -
28
jeb kristāli ir cinka pārklājuma pirmās kristalizācijas rezul-
piemaisīts nedaudz
alumīnija.
(li nka markas un pie-
maisījumu daudzums
markās ir noteikts
ar TOCT 3640-47.
kas: vis-
Iļß (satur
maz 99,99% cinka),
140, U,l, 112,143 un 144
(97,5%).
legūšana. Daba
cinks sastopams kā
Bagātas atradnes ir kā
8. att. Cinkota skārda virsmas raksts
pie mums, Padomju (dabiskā lielumā)
29
Savienībā, tā ari ārzemes: ASV, Austrālijā, Kanādā, Mek-
sikā un citur.
legūšanas procesu
iesāk ar cinka koncentrāta apdedzinā-
šanu. No koncentrāta cinku atdala ar pirometalurģisko vai
marku IļO —
galva-
niskai cinkošanai, speciāliem citiem sakausē-
misiņiem un
karstai cinkošanai.
d. SVINS
30
rada uzķepumu uz griežņi. Pie parastās istabas temperatūrai
svinu stāvoklī, tam rekristalizā-
nevar iegūt pastiprinātā jo
C
Svins ļoti izturīgs pret sēra dioksīdu (SO2). Arī pret sālsskābi
un sērskābi svins izturīgs, bet slāpekļskābe, etiķskābe, citron-
Svins
pieder pie metālu grupas, kurus iegūst ar augstu
tīrības pakāpi (99,7—99,98%), taču metālā palikušo piemaisī-
0,4—0,8% C 4 vismaz
piemaisījumu antimona) un (satur
99,6% svina), ir stingri reglamentēts 11 piemaisījumu dau-
dzums.
ir Svina
zīme arī anglezītam (PbSO 4) un cerusītam (PbCO 3 ).
rūdās vēl atrodams cinks, sudrabs, varš, zelts, bismuts, kad-
pārējos metālus.
31
čībā. To lieto arī krāsu ražošanai. Svinu plaši lieto akumula-
svina daudzumu
toru un kabeļu rūpniecībā. levērojamu
burtiem, mīkst-
izlieto tipogrālijas gultņu sakausējumiem,
benzīna ctilēšanai palielina benzīna oktan-
lodēm un (svins
skaitli — samazina degvielas tendenci detonēt), rentgena staru
aizsargmateriāliom.
Markas CO un Cl lieto akumulatoru rūpniecībā: marku
C2 oderējumam caurulēm
—skābju izturīgu aparātu un
e. DZĪVSUDRABS
dzīvsudrabu
Tāpat kā varu, alvu un svinu, arī
pazina jau
senatnē (Grieķijā). Senāk dzīvsudrabu lietoja zelta iegūšanai
rūdas. to uzskatīja kā visu metālu kopēju
no Alķīmiķi sa-
32
markas: Pl (satur vismaz 99,999 % dzīvsudraba), P2 un P3
(99,9%).
legūšana. Visizplatītākais rūpnieciskais paņēmiens dzīv-
slāvijā un ASV.
Dzīvsudrabu
parasti transportē keramikas tarā:
a. ALUMĪNIJS
šana, kā arī
vieglā apstrāde, pieņemama cena ļoti veicināja
alumīnija izplatīšanu. Tā ražošana stipri palielinājās pēc
pasaules kara kara laika; tagad
pirmā un otra pasaules jau
ir tāds ka tas ražošanas daudzuma
stāvoklis, ziņā sāk pārspēt
metālu ieņemt vietu starp krāsainiem
seno varu un pirmo
metāliem.
3 —
1764 33
Fe AI Si kurai ir
un
2 e 3,
līdz
ceļā var šķīdināt
1,3% silīcija. Silīcija iz-
Alumīnija mehāniskās
ietekmē
īpašības stipri
kā arī
piemaisījumi, me-
75
strāde. levadot tajā citus
(Palielināta reizes.)
metālus (varu, cinku,
izdarot termisko apstrādi, iegūst augstas
magniju v. c.) un
stiprības sakausējumus.
labi metāls. To
Alumīnijs ir mīksts un deformējams var
10. att.
a— FeAI ; b —
FeAI Si un Fe2AI6Si3 ; c— Si
3 3
34
lietot lielu
gan var
griešanas ātrumu, tas viegli ķepē griežņi.
vīlēšanā lieto
Alumīnija speciālas vīles.
C
Liešanas temperatūra 710—730 C. Lineārais sarukums ap-
*
Daži autori dod 400—500°C.
0 35
plēvīte rodas uz izkausētā
sakausē-
alumīnija un tā
kausēt bez
var sevišķiem
aizsardzības
paņēmie-
niem.
Oksīda kas
plēvīte,
pasargā alumīniju no
degbumbās.
Lietojot speciālus kušņus, alumīniju var metināt, kā arī
lodei.
Markas* alumīnija
i
daudzums Pe ļ Si I Pe-fSl ļ Cu I kopa
i i i __i i_
0,0010 0,004
ABO 99,93 0.04 0,04 0,01
—
0,07
AOO 99,7 0,16 (M6 0,01 0.30
(i,26
AI 99,5 0.30 0.30 0,45 0,015 0.50
A3 98,0 1.1 1.0 1.80 0.05 2.0
•
Piezīmes.
36
Bez §a ir vel alumīnijs, kas ieguls,
alumīnija otrreizējs
pārkausējot lūžņus; šis alumīnijs ir lētāks, jo tam ir pie
maisījumi.
legūšana. Alumīnijs brīvā veidā daba nav sastopams, bet
ir vis-
Alumīnija iegūšanas process divpakāpju process:
oksīda
nija tīru alumīniju.
Alumīnija oksīda ir radīti vairāki desmiti
iegūšanai paņē-
mienu, bet tikai daži no tiem ir ekonomiski. Viens no izplatī-
porcijas izskalošanai.
37
13. att. oksīda iegūšanas shēma (Baiera paņēmiens)
Alumīnija
38
piena, farmācijas, cukura, krāsu un citās rūpniecības nozares
marku AI —
tam pašam mērķim ka AOO un AO, bet vēl arī
ēdienu traukiem; marku A2 —
sakausējumiem, ligatūrai,
traukiem, kabeļiem, strāvas vadītājiem; marku A3 — sakau-
b. MAGNIJS
39
tam strauji kritās. Maksimums kara laikā liecina, ka
pēc
ir stratēģisks materiāls. Blakus bruņošanās vaja-
magnijs
dzībām magniju plašāk saka lietot arī rūpniecībā.
ir sudrabbalts metāls. Maza
īpašības. Magnijs spožs, īpat-
nēja svara dēļ to dažreiz sauc arī
par ultravieglu metālu.
2
Lietam 11 velmē-
magnijam robežstiprība (cr,,) ir kG/mm ,
un pagarinājums un
kušņu kārtas.
speciālu
Piemaisījumi stipri ietekmē magni ja lizikalas un mehāniskas
vai nolako.
speciāli
Korozijas pretestību ietekmē kobalts,
ļoti piemaisījumi;
niķelis, varš, hroms, antimons, bismuts
stipri pamazina
pretestību, bet berilijs, cirkonijs
mangāns,
—
paaugstina.
Magnijs un ta sakausējumi izturīgi saldūdenī (kurā nav
40
ari
niķeļa dezoksidēšanai, kā grūti iegūstamo metālu ražošanā,
titāna, vanādija. Senāk ari
piemēram, lietoja fotogrāfēšanā,
daļa magnija pulvera XCI0
(1 kopā ar 2 daļām 3 ), bet tagad
tādas apgaismošanas vietā ieviestas ērtās zibspuldzes.
4. CĒLMETĀLI
a. ZELTS
garu stieplīti.
Gaisā zelts neoksidējas. Tas neoksidējas arī pie paaugstinā-
tas
temperatūras. Zelts ir visu metālu ..karalis", tāpēc slāpekļ-
skābes sālsskābes kurā zelts
un maisījumu (1:3), šķīst, sauc
par karaļūdeni.
Ļoti mīkstais un plastiskais zelts kļūst cietāks, nezaudējot
sīkstumu, ja piekausē nedaudz sudraba, niķeļa, vara un platīna.
Kaitīgi piemaisījumi zeltā ir alva, bismuts, antimons, alumīnijs,
telūrijs it svins. Svins 0,05°0 daudzumā
un
īpaši padara
zeltu nederīgu apstrādei.
Tīru zeltu var sametināt aukstā kalšanā.
8. tab ii 1 a
Zelta kvalitāte
osau ums
100 75 58,3 50
arāti*
*
Piezīme. Anglijā, Šveicē un citās kapitālistiskajās zemēs lieto
karātu sistēmu. Karātu skaits norāda, cik uz 24 daļām sakausējuma
ir tīra zelta. Tīrs zelts bez citu metālu ir 24
piekausējuma karātīgs.
41
Atkarībā no raudzes (tīrības) TOCT 6835-56 dotas 31
palielina, to rafinējot.
Lietcšina. Zeltu lieto papīrnaudas vērtības
galvenokārt
nodrošināšanai. Bez tam retumis naudu, piekausējot
no la kaļ
Padomju Savienības juvelieru izstrādājumu
varu.
rūpnīcas
izgatavo izstrādājumus (rotas lielas, pulksteņus, gredzenus
583. raudzi
v. tml.) galvenokārt ar (pēc TOCT tai ir 6 dažādi
tehnikā v. c.
b. SUDRABS
tas bija pat dārgāks par zeltu. Vienu laiku sudrabs bija nauda,
bet tad, sākot XVIII naudas sistēmas
ar gs., no to izspieda
zelts. Ja viduslaikos sudrabs zeltu 10—13 reizes
bija par
lētāks, tad mūsu gadsimta 30. gados 77 reizes.
jau Tagad
sudrabs ir iecienīts metāls juvelieru izstrādājumu rūpniecībā.
īpašības. Sudrabam ir skaisti balta krāsa. Tas ir metāls,
kam vislielākā elektrības siltuma
piemīt un vadītspēja.
Piemaisījumi sudrabā atsevišķos gadījumos stipri ietekmē
šā metāla lai daudzums
īpašības, gan to kopējais parasti nav
42
Sudrabs, kas satur selēnu vai telūriju, nav derīgs anodiem
43
sudrabu ar 875. raudzi. Sudraba naudas kalšanai visbiežāk
c.
PLATĪNS
kolonizatori Dienvidamerika to
XVII gs. spāņu ieguva blakus
zeltam un sauca sudrabu. Pirmās ziņas par platīnu
par smago
literatūra parādījās XVIII vidū.
gs.
i rel a sērskābe.
Platīns ir metāls ietekmi.
visizturīgākais pret ķīmisko
Piekausējot irīdiju (ap 20%), to padara izturīgāku arī
pret
karstu karaļūdeni.
Platīna īpašības ļoti ietekmē Fosfors
piemaisījumi. un
44
bieži vien daba atrodas līdzīgie
Kopā ar platīnu tam me-
arī citiem
izstrādājumiem.
a. MANGĀNS
pie 1090' un
V 8 I» 1'1 1133°C: Modifikācija air trausla,
modifikācija y (daļēji (3) —
45
Bez tam ir arī mangāna markas (OCT 2948),
augstprocentīgā
kas satur vismaz 96% mangāna (marka Mpl) un iegūtas
alumīnotermisko
ar paņēmienu.
Mangāns, ko iegūst ar elektrolītisko paņēmienu, ievērojams
dzelzi 0,007%,
ar mazu
piemaisījumu daudzumu; tas satur
b. HROMS
Tīru bromu sāka iegūt tikai nesen (1854. gadā). Ļoti tīrs
metāliskā alumīno-
parastā hroma, ko iegūst galvenokārt ar
46
Hroma tēraudi pieder pie visvairāk lietotiem leģētiem
konstrukciju un instrumentu tēraudiem.
10 markās (no Xpoooo līdz Xp6), pie kam tās satur hromu
c. NIĶELIS
~ļaunā gara"
nosaukums).
Niķeli ar piemaisījumiem pirmoreiz ieguva 1751. gadā
ikai
un l pēc 53 gadiem (1804. gadā) ievērojami tīru. XIX gs.
—
vāji paramagnētisks.
Niķelis ir izturīgs pret gaisa un mitruma ietekmi, tāpēc
to
plaši lieto dzelzs un citu priekšmetu niķelēšanai. Saldūdens
un juras ūdens niķeli ietekmē vāji, bet tas šķīst visās stiprās
47
skābēs; daudzumā šķīst
mazā ari vajās skābēs, tāpēc niķeļa
traukos nedrīkst vārīt skābus ēdienus, jo niķeļa sāļi ir indīgi.
lieto
Niķelis izturīgs pret sārmiem, tāpēc to ķīmiskai apara-
ražošanā).
Niķeļa lineārais sarukums ir apmēram 1 %. Rekristalizācijas
temperatūra 700 ('< .
Niķelis kopā ar sudrabu, varu un platīnu dod ievērojamu
termoelektrisko strāvu, tas derīgs termopāriem tempera-
tāpēc
C
tūras mērīšanai līdz 800—1000 C.
Tīra niķeļa un
niķeļa sakausējumu lietošanas lauks ir
d. VOLFRAMS
lbOkG/mm* un —
180—415/cG/mra :
8 monokristāliem
—
1—4%; saķe-
pinātam volframam cietība HB =
200—250, kaltam —
350—
400.
Volframu
pie parastās temperatūras neietekmē gaiss un
48
volframa tā ir
Izejmateriāls un
savienojumu iegūšana
ko
volframa koncentrāti, iegūst, bagātinot volframu saturošas
rūdas, kur tas atrodas kā minerāls šelīts (CaWO 4 ), volframīts
«Fe, Mn) W0
4
) v. c.
(65%).
Volframa skārdu, stieples kaltas detaļas lieto
un plaši
elektrospuldzēm, elektronu aparatūrai, elektrokontaktiem
v. tml.
c. MOLIBDENS
\2okGjmm
2
istabas
Pie temperatūras molibdenu neietekmē gaisa skā-
C
beklis, bet virs 400 C tas intensīvi oksidējas. Fcromolibdens
•dots TOCT 4759-49. Izšķir šādas markas: Mol (satur ne
4 —
1764
49
Vairāk nekā 90%
vakuuma krāšņu pretestību izgatavošanai.
no visa iegūtā molibdena patērē kvalitatīvā tērauda, ātrgriezēja
tērauda šķirņu, kvēles un skābju izturīgu sakausējumu, kā
Molibdena
arī cieto sakausējumu izgatavošanai. savienojumus
lieto laku un krāsu rūpniecībā kā katalizatorus v. c.
f. VANĀDIJS
KOBALTS
g.
leģēšanas elements.
tas ir 2
(stieplei) augsts (70 kGļmm ). Magnētisks līdz apmēram
C
1115 G. Gaisā, mitrumā un orgāniskās skābēs tas ir izturīgāks
nekā niķelis.
Dabā kobaltu brīvā veidā tikai meteorītos.
var sastapt
Zemes garozā tas ir rets elements. Galvenās rūdas ir smaltīts
50
niķeļa, vara,
bismuta un sudraba rudas, ka ari savienojumos
ar arsēnu, sēru, skābekli.
sakausējumu izgatavošanai, K2 —
magnētiskiem tēraudiem,
K3
anodiem, cietiem sakausējumiem, —
ātrgriezēju tēraudiem
un katalizatoriem.
h. TITĀNS
4*
51
C
etiķskābē, kā arī karaļūdenī (līdz 30 C).
slāpekļskābē un
52
Sakarā ar
augstām mehāniskām un antikorozijas īpašībām,
kušanas nelielo īpatnējo titāna
augsto temperatūru un svaru
skārda veidā.
53
G. METĀLI KRĀSAINIEM SAKAUSĒJUMIEM
a.
ANTIMONS
pulverī.
Gaisā antimons nemainās, no sakarsēšanas enerģiski oksi-
54
rOCT 1089-41 dotas šādas antimona markas: CyO (ar
antimonu un svinu kopā ne mazāk kā 99,85%, tajā skaitā
veidā to lieto
reti, bet galvenokārt kā piedevu citiem metā-
b. ARSĒNS
un apsūbē.
Tīrradņa veidā izplatīts (satur līdz 98% As)
maz un
pat
tad satur dažus piemaisījumus. Savienojumu veidā tas dabā
95%).
Arsēns ir indīgs, tāpēc to transportējot rūpīgi iesaiņo 50 kg
ietilpības dzelzs skārda traukos.
56
d. KADMIJS
Paša kadmi
(ZnS). ja minerāli, kā, piemēram, grenokrīts (CdS)
reti
un ota vīts (CdCO 3 ), ir un
sastopami nelielā daudzuma.
Kadmiju iegūst paralēli cinkam, kura rūdās tas parasti
atrodas 0,1—0,2%!
Pašreizējais ražošanas stāvoklis dod
iespēju iegūt augstas
tīrības kadmiju. Izšķir šādas markas (rOCT 1467-58): KflO
(satur vismaz 99,95%' kadmija), K/il un K/t2 (99,79%). Marku
K/jO lieto kadmija anodiem; K/ļl —sārma kadmija-dzelzs-
niķeļa akumulatoriem; K/j2 —
vara-kadmija sakausējumiem,
mīkstlodēm, krāsām, arsēna-kadmija babītiem, viegli kūstošiem
sakausējumiem un bronzai.
o. BERILIJS
57
Berilijs 17 reizes mazāk nekā alumīnijs aiztur rentgena
starus un ir neaizvietojams materiāls rentgena aparāta detaļām,
izlaiž
kas uz
ārpusi y-starus (t. i., ~logiem"). Maisījumā ar
a. CĒZIJS
ir sudrabbaltā
Cēzijs krāsā, mīksts, stiepjams un viegls
metāls. Gaisā tas momentā aizdegas, dodot Cs 0 , bet ar sēru
2 3
polucīta.
Cēziju lieto tādu fotoelementu izgatavošanai, kas ir jutīgi
pret inlrasarkaniem stariem, kā arī elektronu lampās (foto-
elcktronu Nedaudz lieto arī mikro-
pastiprinātājs). cēzija
analīzēs.
b. CIRKONIJS
58
Tēraudā cirkoniju ievada ferocirkonija un forsilikocirkonija
veidā. Cirkonija sakausējumu ar varu lieto elektrotehnikā.
c. GALLIJS
dzinot ogles).
Zemā kušanas temperatūra (29,8°C), augstā vārīšanās
d. ĢERMĀNIJS
Pie istabas
temperatūras ķīmiski ļoti stabils. Karsējot gaisā,
tas pārklājas ar plānu oksīda plēvīti. Ūdens un sārmu šķīdumi
germāniju neietekmē.
Minerāli, kas satur argirodīts, germanīts
germāniju:
un citi, ir reti sastopami. Germāniju iegūst galvenokārt no
temperatūras mērīšanai.
59
c.
INDIJS
f. NIOBIJS
peratūras.
Gaisā niobijs ļoti sakarstot
izturīgs pret oksidēšanos;
pārklājas plānu oksīda plēvīti. Niobija sakarsēts
ar
pulveris,
C
līdz 400 C, ļoti enerģiski oksidējas tas sadala ūdeni,
gaisā;
izdalot ūdeņradi. Sarkankvēlē uzsūc skābekli, slāpekli un
ūdeņradi.
Niobija rūdas samērā
plaši izplatītas (kolumbīts, pirohlors
Blakus niobijam bieži vien atrodas tantals. Metālu
v. c).
ko
iegūst pulvera veidā, vēlāk
presē saķepē un vakuumā.
jumiem.
60
g. RUBIDIJS
karnalīta un lepidolīta.
Kubīdiju lieto elektronu tehnikā, fotoelementos, dienas
h. STRONCIJS
i. TANTALS
kopā ar niobiju.
Tantalu sāk plaši lietot sakarā ar elektrovakuuma tehni-
kas attīstību (radiotehnikas, radiolokācijas un rentgena
ražošanā v.
c), jo tam piemīt augsta pretestība korozijai.
Tantals ir materiāls kaulu kā
ļoli augstvērtīgs ķirurģijā,
arī ķirurģiskiem un zobārstniecības instrumentiem. Tantala
61
k. URĀNS
pār-
oksīda Lēnām sadala ūdeni
klājas ar plēvīti. pie parastās
bet enerģiski vārīšanās temperatūras.
temperatūras, —
pie
Mehāniskās īpašības ļoti atkarīgas no piemaisījumu daudzuma.
Ir zināmi vairāk nekā 100 minerāli, kas satur urānu.
1. VISPĀRĪGS PĀRSKATS
a. IEDALĪJUMS
metālu sakausējumus.
Sakausējumi ir arī ievē-
rojami izdevīgāki, jo
lētāki tīriem metā-
par
liem, ar labākām mehā-
vien ļoti
ar vērtīgām
fizikālām 19. att. Varaun sudraba sakausējumu
un ķīmiskām
eitektika (72%Ag + 28% Cu). Kuša-
īpašībām. Vairumam me-
nas temperatūra 778°C. Gaišais: sud-
tāla ir
sakausējumu aug- rabs; tumšais: varš. 480
(Palielināts
stas liešanas īpašības reizes.)
(zemāka kušanas
tempe-
ratūra un laba plūstamība), tos var labāk apstrādāt ar
savienojumu.
Mehāniska maisījuma sakausējums nav viendabīgs un
63
apskatot mikroskopā jebkuru svina-antimona sakausējumu,
ir redzami svina un antimona kristāli (graudi).
struktūra ir
Ļoti raksturīga graudama vai plākšņaina
mehāniskam kas nosaukts eitektiku (no
maisījumam, par
vārda eitektika, kas nozīmē labi uzbūvēts; 19. attēls).
grieķu
Sakausējumam, kas, šķidrai fāzei atdziestot, izveido eitektiku
(katra sakausējuma eitektikai ir elementu
savs
procentuā-
lais ir zemāka kušanas nekā tā
daudzums), temperatūra
elementiem, tam ir labākas liešanas īpašības, tas kūst un sacietē
64
9. I abu I a
Sakauaējumu grupas
Elementi
('■rupas Sakausējumu nosaukumi
(komponenti)
Misiņš Cu 4- Zn
Alvas bronza . .
Cu -f- Sn
Alumīnija bronza Cu + AI
Hromniķelis u. c. Ni 4- Cr
Jaunsudrabs Cu + Zn -f Ni
Manganīns Cu Mn + Si
I riju komponentu Automātu Cu + Zn 4- Pb
misiņš
sakausējumi Sudrablode Cu 4- 4-
Zn Ag
Pb 4- Sn + Sb
Tipogrāfiju sakausējumi u. c.
4- AI u. c.
dītāju).
to elementu
jami atšķiras no
(tīro metālu) īpašībām. Plašāk
lietoto sakausējumu dažu fizikālo un mehānisko īpašību
skaitliskās vērtības dotas 10. tabulā.
Cietība ir
no
sakausējumu lielākajām priekšrocībām. arī
lielāka.
5 —• 176'r 65
tabula Brinela cietība kGlm *) 56
70—80 60 25
120—140 130 55 70
105
10.
ii
Relatī- vais pagari- nājums (5%) 49 3—10 50-65 4
30—35 35
|
4
17
vērtības
2
■<=>
ies
22t a
3*2«Ir b*M 20 18,5 15,5 18,4 17,4 14,5 22 20 21,9
skaitlskas CD a
o co
*
ii-i 0,072 0,09 5 0,065 0,425
īpašību
mehānisko
" a
2*
2 CD
2■
23
i-al 910 1020 1075 970 1000 1370 Liešanas 650—750Liešanas 720—780Liešanas 640—710
un
fiz kālo 6o
co £Z 8,5 8,8 8,2 9,4 8,23 8,8 2,85 2,65 2,77
dažu
010 A5 C30 B2
28-2,5-1,5
13
Markas 4
Sakusējmu
16
. .
.
. sakusējms (rūdīts
.
Sakusējmunosaukmi
Misiņš.
bronha
Alvas
.Alumīnija . Monelmtals Alumīnija Puralminjsnovecināts.)
bronza
bronza bronza
Svina Beril ja Silumīns un
66
10i
3—4 30—50 30 36
35—48 35—45 5-2 6
0,2 63
3
7,8 3,2
25—26 40—50 50—5 56
60—70 38—45 27—3 9
21
ajle,
0,48 0,43 0,32 0,674 0,26
atzīmēts
pie
Modifcē 850—90
1270* 1010 1430—1450 1435
•1080
370** 410** 235** 860** īpaši
gadījuma
1,81 8,9 8,4 8,48 8,71 8,85 7,30 9,29 9,3 8,3
tempratū s
U
9,5
MHMu 40-1,5 MHM 3-12 HMuAK 2-2-1 HX MHI1 15-20 LĻ4M4-1 B83 B16 n.OC40 nMH52 punkts.
modifcēšans
.
. kritskais
sak usējumsnoveci-
.
. vai
.
sakusējms
un
5*
67
2. VARA SAKAUSĒJUMI
tos
iegūst pēc citiem paņēmieniem: reducējot kompleksa rūdas
(senatnē tas bija galvenais paņēmiens) vai citas vielas,
mentus.
a. MISIŅŠ
68
Ja cinks ir līdz 39%, tad ir iāze (a
f, §, c un
7).
<x
pieaug pagari-
nājums (21. attēls). Kad cinka saturs misiņā tuvojas 50%,
abi lielumi spēji samazinās, jo izveidojas cietās un trauslās (3
un fāzes. Tāpēc mašīnbūvniecībā lieto sakausējumus, kurā
y
cinks ir i., -}- $ misiņu. Vis-
zem 45—47%, t. a misiņu un a
ir
izplatītākais a misiņš.
22. attēlā
parādīts, kā misiņam mainās elektriskā vadītspēja,
ja cinka saturu palielina līdz 50%.
69
atrodas samērā tuvu viena otrai, tā ka sakausējumi nav
Lieta
pakļauti stiprai dendrītiskai likvācijai. misiņa struktūrai
ir dendrītisks raksturs, kas liecina, ka cietais šķīdums ir ne-
70
No katras fāzes laukumu attiecības
savstarpējās var
■citas īpašības.
Misiņam piemīt lielāka pretestība parastai korozijai nekā
71
23. att. Misiņa mikrostruktūra. (Palielināts 100 reizes.)
a
—
Marka Л72 — a
misiņš, b — Marka Л58. Gaišais: a misiņš; tumšais:
bmisiņš
lejamos misiņus.
Ar spiedienu apstrādājamie misiņi. Misiņš ir visplastiskāko,
siņus:
1) divkompoiiontu:
varš-cinks (apzīmē ar burtu «/!);
2) trīskomponentu:
varš-cinks-aluminijs (JIA —
alumīnija misiņš),
varš-cinks-mangāns (JIMu; —
mangāna misiņš),
72
varš-cinks-svins (JIC —
svina misiņš),
varš-cinks-alva (JlO —
alvas misiņš),
varš-cinks-niķelis (JIH —
niķeļa misiņš);
3) četrkomponentu:
varš-cinks-alumini js-niķelis (JIAII —
alumīnija-niķeļa
misiņš).
varš-cinks-dzelzs-mangāns (JDKMu, —
dzelzs-mangāna
misiņš).
Lai
apzīmētu misiņa marku, aiz burta Jl raksta skaitli, kas
parāda vidējo vara saturu procentos, piemēram, marka
mangāns, — —
—
niķelis, X —
cinks.
pasliktina lodējamību.
izturība
augsta jūras ūdenī.
73
Dažu ar spiedienu apstrādājamo misiņu
Rekristalizācijas
Karstās apstrādes Atkvēlināšanas
sākuma
Markas temperatūra temperatūra
temperatūra
(°C) (*C) (°C)
J185 ...
870—900
J168 ...
800—850 600—700
JIA77-2 . .
750 650
J1K80-3 .
. 750—850
J1H65-5 . .
750—870 650
J1090-1 . .
870—900 650—720
620
JI070-1 . .
650—7_00_
J1C74-3 620—670 400
. . Neapstrādā
J1C64-2 . 620—650
.
J1C59-1 . .
740—790 600—650 360
ponentu misiņus:
1) trīskomponentu:
varš-cinks-alumīnijs (JIA —
alumīnija misiņš),
varš-cinks-silīcijs (JIK —
silīcija misiņš);
2) četrkomponentu:
varš-cinks-silīcijs-svins (JIKC —
silīcija-svina misiņš),
varš-cinks-mangāns-svins (JIMirC —
mangāna-svina mi-
siņš);
varš-cinks-mangāns-dzelzs (JIMn>K —
mangāna-dzelzs
misiņš);
74
11. tabula
stieples
Kondensatoru caurules
Augsts Augsta
Augsts Augsta Stieņi, caurules
Sloksnes, lentas
3) pieckomponentu:
varš-cinks-alumīnijs-dzelzs-mangāns (JIA}KMii —
alu-
mīnija-dzelzs-mangāna misiņš),
varš-cinks-mangāns-alva-svins (JIMuOC —
mangāna-
alvas-svina misiņš),
varš-cinks-mangāns-niķelis-dzelzs (JIMiiH>K —
mangā-
na-niķeļa-dzelzs misiņš).
mēdz saukt arī speciāliem
Daudzkomponentu misiņus par
divkomponentu misiņiem tiem Ir
misiņiem. Atšķirībā no
75
kas satur ari to, ka labi apstrādājams
svinu, ievērojams ar ar
skaidas griešanu un
augstām antilrikcijas īpašībām.
Oetrkomponentu mangāna-svina misiņu (JIMu,C) var
ieteikt
ir mehāniskās īpašības un
augsta ķīmiskā izturība
augstas
ūdenī, bronzas
jūras var ieteikt alvas Bp. OIļCH 3-7-5-1
un Bp.OLļC 3-12-5 aizvietošanai.
Pieckomponontu alumīnija-dzelzs-mangāna un mangāna-
dzelzs-niķeļa ir sakausējumi mehāniskām
misiņi ar augstām
īpašībām. Arī šie misiņi var aizvietot alvas bronzu, kā, piemē-
ram, Bp.olo, Bp.Olļ 10-2 un Ep.Ol], 9-2.
12. ta1)11 1 a
vērtības un lietošana
epes
rol )ež- Relatī-
rinājums
~b
Liešanas (8 %) Brinela
1
kG/ mm )
tempera- cietība
Markas Lietošana
tūra o n (H
B
(°C) s Ē 2
«> kG/mm )
cc co
o mm co Jļ
§3 || & £
~
o CO ~
g
A67-2.5 40
1050— 30 15 12 90 Korozijas izturī-
1100 gām detaļām
kuģu būvnie-
cība un pārējā
mašīnbūvnie-
cībā
[KC80-3-3 950—980 30 25 90—110 Lietiem
15 gult-
ņiem un ielikt-
MuOC58- ņiem
-2-2-2 . 1050 30 30 4 6 90—100 Zobratiem
[Mu>K52-
-4-1 1000 50 15 110—140 deta-
. .
Aviāciju
ļām, maz8va
rīgiem gult-
ņiem un arma-
:Mu>K55- tūrām
-3-1 1000 5d 40 10 15 90—120
. .
Kuģa armatūrai,
skrūvēm, lāp-
stiņām u. c.
76
Pieckomponentu mangāna-alvas-svina misiņiem ir labas
tos lieto
antifrikcijas īpašības, un augsta alvas satura bronzas
aizvietošanai.
ir apmēram 1,25—1,8%.
b. ALVAS BRONZA
un solidusa līnijām.
Jāatzīmē, ka stāvokļa
diagramas solidusa lī-
gas arī no
tā, vai
ir liets
sakausējums
un neatkvēlināts vai
deformēts
stipri un
tam at-
pēc ilgi
kvēlināts. Pirmā gadī-
jumā 24. attēlā robež-
līnijas parādītas ar
ar vien-
laidu līniju.
Stāvokļa diagramā
a bronza ir alvas ciets
(3 bronzai šķīdinātājs
ir ķīmisks savienojums
Cu Sn.
5
Rūpniecībā lietotās
alvas bronzas mikro-
Vara alvas
_
sakausējumu stāvokļa
struktūra ne vienmēr
diagrama
77
atbilst vara-alvas sakausējumu stāvokļa diagramai, jo
dilundē varā Struktūras-
alva lēni un tai piemīt liela likvācija.
atdzi-
mazā
pārvēršanās ātruma dēļ atlējuma sacietēšanas un
78
2) četrkomponentu
varš-alva-cinks-svins (Bp.OIļC).
Pēc TOCT bronzas marku burtiem Bp., kam
apzīmē ar
marku
višķi skaitļi. Tā, piemēram, ar Bp. OlļC 4-4-2,5 apzīmē
alvas-cinka-svina bronzu, kas satur 4% Sn, 4% Zn un
ap
2,5% Pb (pārējais varš).
Apstrādei ar spiedienu lieto bronzas, kas satur alvu ne
līšanu.
13. tabula
co
03 o3
Karstās 9 cu
1
9 •C3
Markas
apstrādes
M? M
co
13
ies Lietošana
tempera- ieu cu
ies
tūra co
■ —
(°C)
3g o
- < s
miem
79
Dažu lejamo bronzu (nestandarta) atsevišķu
Stiepes rO bežstiļ)riba
<a hGlmm 1 )
b
Liešanas
Markas temperatūra
t°C) atliets atliets
kokile formzeme
Ep.Olļ 8-4 .
1100—1150 20—25 20—25
.
pagarinājums.
Lai blīvus atlējumus, radīt tādus
iegūtu nepieciešams
apstākļus, lai kristalizācija notiktu zem
spiediena (atlējumi
sacietē speciālos autoklāvos). Tas novērš tieksmi uz starp-
dendrītisko un iekšdendrītisko porainību.
Alvas bronzas atlējumiem ir augsta izturība daudzās
ir
Lejamām alvas bronzām lineārais sarukums 1,4 —1,6%.
80
14. tabu l a
Relatīvais pagarinājums
(8%) f
(i Brinela
ļ cietība Lietošana
triecienveida slodzes
2—5 10 80—90 Kuģu detaļām, kas strādā
jūras ūdenī
4—10. 6—15 75—85 Svarīgām detaļām, kas strādā
triecienveida slodzes
4—8 8—12 60—75 Ieliktņi, gultņi, blīvslēgi u. c.
porainību v. tml.
jau ,
6 —
1764 81
Lejamās alumīnija bronzas (Bp.A)K 9-4, Bp.A>KMu;
10-3-1,5, 7-1,5-1,5 v. c.) sekmīgi aizvieto alvas
lināšanu ir
pie 600—700°G, taču jāatzīmē, ka tai pietiekams
apstrādē spiedienu arī aukstā stāvoklī.
plastiskums ar
Lejot
C
šo bronzu (Mešanas temperatūra 1150—1190 C), novērojams
liels sarukums (apmēram 2,5%). Šai markai līdzīga ir arī
marka Bp.A7.
zobratu, kā arī
detaļu (stipru gtiemežratu, vārstu) atliešanai,
gultņu ieliktņiem, tvaika armatūrai v. c.
zijas īpašības.
Kaitīgi piemaisījumi ir alumīnijs, dzelzs, alva, antimons,
arsēns, bismuts.
C
atlaidināšanai pie 100—300 C).
Bronzu Bp.KHI-3 labi
var apstrādāt aukstā un karstā
stāvoklī
(pie 890—910°C temperatūras). To lieto atsperveida
detaļām, detaļām, kas strādā berzes un dilšanas apstākļos.
Berilija bronzas marka 8p.82 raksturīga ar augstām
mehāniskām īpašībām, lielu daudzās
pretestību korozijai
vidēs augstu elastību. To termiskai
agresīvās un pakļauj
82
apstrādei pie 800° C temperatūras ruda ūdeni, 305—
—
pie
325° Catlaidina 3—4 stundas ilgi.
Pēc rūdīšanas berilija bronzai ir plastiskums
augsts un
li* 83
a
ļ
S" 1,5 1,4 0,6 0,6
1 m
1,0 0,6 0,8 1,4
U CO CU
42.5—4 ,0
t
-70
15. Ni+Co >99,0 Pārējais 65-
I
(TOCT Zn
markas
Si
0,15—0,25 0,85—2,0
sak usējum Fc
3
var -niķeļa AI
1,8—2.5
un
1 2
AI
Hromels Iīromels Monelmtals Kopelm tals
84
0,S 1,'.- 1,1 o; 0,
o, 2,7
18—2
15—18
sakuējmie.
1—2
0,8—1,3 1 ,5—13,5
ligaturas
N
*
**
85
arī lielai grupai speci-
ālu elektrotehnisku ni-
mels v. c).
Monelmetālam ir
labs liela
plastiskums,
stiprība un pretestība
skābēs
korozijai un
izgatavošanai ķīmis-
kām tek-
27. att. Elektriskās vadītspējas un cietības aparatūrām,
izmaiņa vara-niķeļa sakausējumiem stilrūpniecības krāso-
šanas un
mazgātavu
iekārtām, medicīniskiem instrumentiem v. c.
86
mēram., niķeļa sakausējumi ar hromu un
dzelzi, kurus sauc
Tads sakausējums ir
manganīns.
\. Sakausējumi Šiem sakausējumiem jābūt
termopāriem.
ar augstu kvēles izlunhu nu lielu termoelektrisko strāvu pārī
ar citiem kvēles izturīgiem metāliem un sakausējumiem,
kurus lieto Labi sakausējumi termopāru izgata-
termopāriem.
vošanai ir konstantāns, hromols, alumels un kopelmetāls.
5. ir
Magnētiskiem sakausējumiem augsta magnētiskā
permeabilitāte, piemēram, perma'loijs, kas satur 70—80% ni-
4. ALUMĪNIJA SAKAUSĒJUMI
lietošana sākās
Alumīnija sakausējumu plašā rūpniecībā
sakara ar aviācijas strauju attīstību
pēc pirmā pasaules kara.
viegliem sakausējumiem.
iedala divās galvenās
Alumīnija sakausējumus grupas:
ko 1—12%
mīnija sakausējumi, apstrādā ar spiedienu, satur
87
Dažu visizplatītāko deformējamo alumīnija sakausējumu
markas un ķīmiskais sastāvs dots 16. tabulā.
lieto
parastā dūralumīnija rūpniecībā
Bez arī
paaugstinātas
kam ir
stiprības dūralumīniju (sakausējums Jļl6), palielināts
dažu piedevu daudzums salīdzinājumā ar dūralumīniju.
fabrikātus rūdīšanai
Dūralumīnija pakļauj (pie 430—500° C
novecināšanai (dabiskā novecināšana
temperatūras ūdenī) un
300 C
C
(virzuļi, cilindru galvas v.
c), gatavo no sakausējumiem
AK2 AK4. Tiem ir laba nezūd
un kaļamība, stiprība pie pa-
laba siltumvadāmība, neliels ter-
augstinātas temperatūras,
miskās izplešanās koelicients. No šī sakausējuma izgatavo-
tās detaļas pēc apstrādes ar spiedienu pakļauj termiskai
ap-
strādei. .
No kam ir
sakausējumiem, pietiekama stiprība un augsts
plastiskums, neizdarot termisko apstrādi, pēc apstrādes ar
88
lai kon-
tabula 4784- 9)
1
1,2 1,750,8 1,8 2,0 1.1 1,40,8 0,60,95 1,2 1,1
kniedēm, vilktām štancētam
J\7
dziļi
16. AI 98,8
Pārējais
(TOCT caur lēm,profilem; slogotām
5
AB
——
AMr—benzīa, caurlēm,alumīnija
AKB
Ti _
0, 2—0,1 ronis 0,1—0,25
11
un
virzuļiem;
markas Si
AM
1,6
kaļams
sakusējmu komponeti
—
— 1, —1,5
sa:
Fe
caur lēm;
elmentim, JX\BUAK4-1
ais 1,1
imis] tipisks
1-1,5 1-1,5 Ķ3ĪI, un
alumīnija
ir
te stieņiem,spēku
ka AK4
to, kniedēm;
jamo
Mn 1,0—1,60,15—0,4 0,4—0,8 0.25—0,5 0,3—0,7 0,15—0,35 0,4—10,2—0,6 uz
atlējumiem, konstrucij kalumiem;
apstrādā norāda markas. korpusiem,
dažāiem
28
2—2,80,4—0,8
spiedienu
Mg
0,25—0,5 0,3—0,70,2—0,5 0,45—0,9 1,4—1,8 1,4—1,80,4—0,8 1,8—2,8 ~X"
dotas
J\\
kelmentim,onfigurācijas
Burts
ar
4,8 2,5
1. TOGT AR skārdiem;
3.8— 3—4 2,6—3,5 2, —3,0 0,2—0,6 1.9— 1,9—2,53,9—4,8 1,4—2,0
sarežģītas
Cu
Markas . .
K4-1.
.;95. vagonustrukcijudetaļām,detaļām.
.
1 1
2. 3.
Dažu Mr .īsn B K4 K8
89
atzīmēt AB AK6; tos lieto sarežģītas
spiedienu, var un
2
atkvēlināšanas ab = 18—21 kG/mm , 8 = 18% un H =
B
90
29. att. Nemodificēta (a) un modificēta (b) silumīnamikrostruktūra
No lietotiem
pašreiz visvairāk sakausējumiem jāmin šādu
pamatkomponentu sakausējumi: alumīnijs-silīcijs, alumī-
tabulā.
kā alumīnijs-silīcijs-varš, alumīnijs-silīcijs-magnijs
jumi, un
tieto-62,5% KGI To
NaCl+2s%NaF un 12,5% maisījumu.
ievada 730—740 C
C
10—12
sakausējumā pie temperatūras
minūtes metāla izliešanas.
pirms
Silumīna (marka AJI2) mikrostruktūra sastāv no rupj-
graudainas eiteklikas un silīcija izdalījumiem (29. attēls a), bet
91
k\s
tabula
ne
piemasījum vairāk
kā 1.5 2,3 1.3 1,1 1,4 2,82,0 1,8
vidēji detaļām; korozijai
17.
dzinēju
p r e t s t ī b u pret stību
sastāvs AI
Pārējais lejamā konfigurācijas slogotu
— sa—- 13
un
augstu
smagiaugstu
Ni
otr eizēja
Fe
Zn
markas
(%) pārējie 1,75—2, 5 4—7
—
1,8
sarežģītas vidējām ar
ar
detaļāmjābūt
1
no
lieām detaļām,
kam
Ķīmiskais Mii
—0,4
0,2—0,5 0,2—0,6 0,2—0,6 0,3—0,8 atlejumu galvām; detaļām,
kompone ti
1
2085- 3) 0,
ka AJIS aparātu
to,
cilndru c.;
(TOCT Mg
1,25-1,75 0,35—0,6 9,5—1 ,5 0,2—0,4 ,5—5, 0,2—0,4 0,2—0,6 uz
un
v.
slodzēm,
AR
alumīnija markas.
norada armatūrai detaļām;
4,1
-4,5 1,5
1—1,1 virzuļiem kuģu triec nveida tml.
92
pēc modificēšanas iegūst smalkgraudainu eitektiku un a cietā
2
12,6 līdz 20 kG/mm un 8 no 2 līdz 13% (lejot formzemes
dzelzi.
zema stigrība, ja satur
AJIS).
Alumīnija vara sakausējumi, piemēram, marka AJI7,
8 =
1,5-2% un H = 80—90.
B
5. MAGNIJA SAKAUSĒJUMI
metālu.
93
tas benzīna un eļļas tvertnes un to detaļas, sūkņu korpusus,
pneimatisko urbšanas instrumentu korpusus, radioaparātu
daudz dažādu lidmašīnu
korpusus, propellerus, un motoru,
detaļas u.tml.
Pateicoties (1,74 —1,92), dažiem
mazam īpatnējam svaram
liešanas īpašības.
arī
litiju, beriliju, kalciju, titānu, alvu, cirkoniju v.c. Kaitīgi
2
apstrādes sasniedz 30—35 kG/mm . Detaļu karstā štancēšana
C
notiek
pie 280—450 C temperatūras.
94
18. tabula
komponenti
pie-
Mar-
maisī- Lietošana
kas
jumi
Zn ne vai-
rāk kā
Kaltām štan-
MA2 0,15—0,51
-0,5 3-4 0,2—0,8 Pārē- 0,3 un
cētām deta-
jais
ļām, sarežģī-
tas konfigurā-
kātus, kā stie-
ņus, stancēju-
mus, biezsienu
caurules, un
profilus
MA5 0,15—0,5 7,8—9,2 0,2—0,8 0,3 Stipri slogotām
kaltām un pre-
sētām deta-
ļām
MA8 1,5-2,5 0,15—0,5 Ce 0,3 Pusfabrikātiem
gotām deta-
ļām
kam ir
iii ja sakausējumus, paaugstināta stiprība, plastiskums
un kas ir stipri karstumā.
kai MJI6.
95
19. tabula
(TOCT 2856-55)
komponenti pie-
oo maisī-
i Lietošana
M jumi
Zn Mn Si Mg ne vai-
AI
ž rāk kā
MJI1 1 —
1,5 Pārē 0,75 Vienkār-
šas konfi-
jais
gurācijas
blīvām
del aļām
šas konfi-
gurācijas
detaļām,
benzīna-
eļļas ar-
mal ūrai
u. c.
žādu apa-
rātu deta-
ļām
5-7 2—3 ",15—0.5 ",6 Lidmašī-
nu, auto-
mobiļu
dzinēju
detaļām,
aparātu
korpu-
siem u.
tml.
J15 7,5—9,0 0,2—0,8 0,15—0,5 0,6\ Dažādam
6. CINKA SAKAUSĒJUMI
96
Visizplatītākie cinka sakausējumi spiedliešanā un ap-
strādē ar spiedienu (velmēšanā un presēšanā) ir trīs komponentu
cinka-alumīnija-vara sakausējumi.
Ginka sakausējumi spiedliešanai parasti satur 0,25 —5%
līdz 0,12% Kaitīgi
alumīnija, 0,4—4% vara un magnija.
p't maisījumi ir svins, alva un kadmijs, kas veicina starpkristā-
sākuma 390—420°C)
temperatūra (kristalizācijas temperatūra
labā
un
plūstamība.
7 1764
—
97
Ar spiedienu apstrādājamie (deformējamie) cinka sakausē-
7. GULTŅU SAKAUSĒJUMI
peratūrai, jābūt ar
pietiekami augstām mehāniskām īpašībām,
spējīgiem saturēt smērvielu, korozijas izturīgiem smērvielu
turas starp tām. Kad slodze ir par lielu, cietās daļiņas iegrimst
mīkstajā pamatā un rodas atkal lielāka atbalstvirsma.
98
Visaugstvērtīgākās antifrikcijas īpašības ir alvas babītiem
ņiem lieto vēl lētāku babītu 86. Arī šai markai arsēna piedeva
sasmalcina struktūru. Telūra babīts BT var aizvietot babītu
7* 99
Dažas alvas un svina babita markas un
kompo
Markas
Sb Cu Cd Ni
0,85—1,15
Novecošanās
cieta šķīduma veidā un stiprina sīksto pamatu.
babītam palielinās cietība, bet izmēri samazinās.
dēļ kalcija
Marka BK ir labs svina babīta 816
aizvietotājs.
Gultnī ielietā babīta struktūru ļoti ietekmē atdzišanas
frikcijas īpašības.
Liela nozīme ir arī pareizai ieliešanas temperatūrai. Ne-
lielu likvāciju.
sakausējumu un
(B83) līdz 440 G (BK) un beigas no 240 (B83) līdz 320°G (BK).
Liešanas babīta markas.
temperatūra atkarīga no Tā, piemē-
C
babītam 883 liešanas
ram, temperatūra 425—450 C, babītam
816 —
500—520°C. Taču jāatzīmē, ka, kausējot babītu,
nākas to sakarsēt līdz 600—700°C
pat temperatūrai.
b. Svina bronza. Svarīgākiem gultņiem lieto svina bronzas
C
vairāk nekā 700 C. Sākumā kristalizējas vara bagāts ciets
100
20. tabula
tāvs ('
ienti
piemaisījumi n
vairāk kā
As Te Su i Pb
Pārējais 0,55
Pārējais 0,55
15—17 Pārējais 0,60
0,5—0,9 9—11 0,35
0,05—0,2 5—6 0,60
0,6-1,0 9—11 0,4
Na 0,3
0,6—0,9
101
Sakausējumu LIAMIO-5 (satur ap 10% alumīnija un 5%
d. babīts). Mūsdienās
Alumīnija sakausējumi (alumīnija
lieto divus alumīnija babīta veidus: vienu uzliešanai plānā
slānī uz tērauda lentas un otru al liešanai metāla formā.
gultņus lieto
spēcīgu aviācijas motoru izciļņu vārpstu gult-
ņiem.
f. Kadmija sakausējumi blakus kadmijam kā
pamat-
metālam satur 0—1,7% vara, 0—1,5% niķeļa, o—l% sudraba,
0—1,2% magnija. Kadmija sakausējumiem ir vairākas priekš-
rocības salīdzinājumā ar alvas un svina babītiem, kā, piemē-
ram, stiprība un cietība ir lielāka, augstāka siltuma vadītspēja
v. c. Šos sakausējumus lieto aviācijas dzinēju gultņu izgata-
vošanai.
8. LODES
850 līdz 885° C(skat. 20. attēlu). Pie cietlodēm pieder arī
102
miom dažādiem skārdnieku darbos. Vis-
un
savienojumiem
vairāk lieto lodalvu: marku lIOC9O —
konservu kārbu un
350
327
300
200 183°
cietie šķīdu /
50
10 20 30' 40 50 60 70 80 90 1C
h -
Sn%
misiņa, vara un
103
Tīru varu (MO un Ml) lieto atrgriezeju tēraudu un ciclo
21. tabula
Kušanas
(°C)
V.
I 30 Hg
Vuda metāls 25 Pb; 12,5 Sn; 50 Bi; 60,5
12,5 Cd
Lipovica 26,7 Pb; 13,3 Sn; 50 Bi; 70,0
metāls 10 Cd
4 40 Pb; 52 Bi; 8 Cd 91,5
5 44 Pb; 56 Bi 125,0
(i -
63 Pb; 38 Cd 149,0 Mīkst
7 Lodalva . .
noc90 89-90 Sn; pārējais Pb 183—222 lodes
8 Lodalva . .
noc40 39-40 Sn; pārējais Pb 183—235
9 Lodalva .
. noc30 29-30 Sn; pārējais Pb 183—256
0 Lodalva .
. nocis 17-18 Sn; pārējais Pb 183—277
1 Lodalva . . nOGC4-6 3-4 Sn; 5-6 Sb; pārē- 245—265
jais Pb
Zn lodes
Zn
8 Fosforlode 92 Cu; 8 P 710
9 Fosforlode 80 Cu; 15 Ag; 5 P 660
Ml
Piezīme. Blakus tabulā dotajām markām lieto vēl citas, kā, pie-
mēram, markas Avia 1 un Avia 2 alumīnija lodēšanai; 110K5 —
cinkotā
magnija sakausējumu
lodēšanai v. c.
9. TITĀNA SAKAUSĒJUMI
104
kā aviācijas un kuģu būvniecībā. Juras ūdenī sakausējumi
ir neka titāns.
izturīgāki pret koroziju tīrs
cieši saistīta
Cieto sakausējumu lietošanas sākuma stadija
izveidošanas attīstību;
ar
griezējinstrumentu sakausējumu
■oglekļa tērauda vietā lietoja leģētos tēraudus, to
vispirms
vietā tam lietos cietos
ātrgriezēju tēraudu, pēc sakausējumus
(stellītu) un pēdējos trīsdesmit gados metālkeramiskos cietos
sakausējumus.
Cietos lieto tikai metālu griešanā,
sakausējumus ne tos
105
Titāna sakausējumu ķīmiskais
imis ais sa
Mn AI Fe Cr
6 Vanādijs
4
7 4
ir
stellīts, kas satur 20—35% hroma, 45—60% kobalta, 5—
tību dilšanai un
korozijai, nezaudē cietību, sakarstot līdz
C
800 C Bez sfellīta pazīstamas vēl tādas
temperatūrai.
markas kā akrīts, celzīts un stellītam līdzīgas markas sormaits
detaļām, uz
darba virsmām,
piemēram, virpu centriem, skavu kalibriem,
vilkšanas štancēm. Tā kā šie sakausējumi nezaudē savu cie-
106
22. t abu 1 a
āvs
Me āniskās īpašības
°b Piezīmes
x
°0,2 8
Tl
2
kG/mm kG/mm2
(%)
105 98 12—15
102 95 15—20
0,04 88 56 18—20
tību
pie augstām temperatūrām, tad tos lieto arī vēl metalur-
107
ir dažāda sastāva sakausējumi. Tie sakau-
pobedīts, bijuši
kas vislabāk sevi attaisnojuši lietošanā, ir standar-
sējumi,
tizēti TOCT 3882-53 (skat. 23. tabulu).
23. tab n I a
Ķīmiska is
sastāvs (°
īpatnējais
Min
Grupas Markas svars
3
(g/cm )
TiC g
wc Co
3t
sējums.
108
Volframa-tilana
kausējumu mikro-
struktūra sastāv no
ma karbīda
grau-
diem, volframa un
šķīduma kobaltā un
volframa karbīdu
volframa karbīda
graudi un vienmē-
rīgāk izkārtoti, jo
labākas sakausēju-
ma griešanas īpašī-
bas un stiprība.
33. Metālkeramiskā
Apstrādājot ču- att. cietā sakausējuma
BK 15 mikrostruktūra. (Palielināts 1000reizes.)
gunu un krāsainos
sakausējumus, lieto
109
5188-49. Kā
pamat -
(1,0—4,5%). Arīti-
kausējumiem pa-
matmetāls ir svins,
kam ti-
piekausēts
kai lielāks alvas
daudzums (2 —7%),
antimons ir līdz
sakausējumiem ir
peratūra (245 —
ārais sarukums.
tādus sakausējumus,
(saķepinātiem) sakausējumiem sauc
kas ar
presēšanas un saķopināšanas paņēmieniem iegūti
no metāla pulveriem. Šāds paņēmiens bija pazīstams jau
tālā senatnē, taču ražošanā to sāka lietot, sākot
rūpnieciskā
ar 1826. gadu, kad krievu metalurgi noorganizēja izstrādājumu
un monētu ražošanu, presējot un saķepinot platīna pulveri.
110
34. attēla paradītas
stāda
apmēram
0,1% no kopējā
ražotā metāla dau-
dzuma, to pielieto-
šanas lauks ir ļoti
plašs. Pie tam jāat-
zīmē, ka dažus sa-
iz-
kausējumus var
gatavot vienīgi ar
šo
paņēmienu, pie-
mēram, sakausēju-
mus no grūti kūs-
35. att. 60% volframa un 40% vara metāl-
tošiem metāliem, keramisks sakausējums. Tumšais: varš; gaišais:
kā volframa, mo- volframa graudi. (Palielināts 70
reizes.)
libdena, tantala, ni-
elektrisko strāvu.
111
24. tal) v 1 a
grafīta pulveri
pulveri
Porainie
. ļ Filtri ļ Bronzas skrotis
stipriem un
kvēles iz-
turīgiem sakausēju-
miem
Elektrotehniskie .
Kontakti un pastāvī- Vara, volframa u. c
35. at-
gie magnēti pulveri (skat.
tēlu). Dzelzs, alumī-
ta pulveri
ta u. c. pulveri
(skat. 107. Ipp.)
25. ta b u1 a
ausējumi
omponen
II
I III T IV I V VI VII
Selts . .
91,7 75,0 71,40 71,30 65,8 56,7 49,0
sudrabs . 4,6 21,8 6,00 7,10 16,0 15,5 17,8
Platīns 2,79 10,62 14,0
.
4,0 17,6
[rīdijs . . 0,14
. . .
3,7 3,2 15,60 9,90 13,7 13,3 15,1
112
skavām, tiltiņiem v. c., un, tā kā prasības ir dažādas, tad arī
iegūšanai v. c.
1764
8 —
LITERATŪRA
4. K. H. H ILiaßKa
Mujiuiļbm AP- h ;iHTbe üßeTHbix MeTa.i.ioß h
cn/iaBOB, MeTa :
i. iypni3jļaT,
MocKßa 1956.
5. A. īl.
CMupmtiH. npoMbiui.ieHHbie HBeTHbie h cn.Taßbi,
MocKßa 1956.
1957.
H. H. I AfocKßa 1953.
Mypana. tom, MeTa.ruiyprH3AaT,
13. Dažādi B. C. 3. sējumi.
14. C6opHHK ~U,BeTHbie MeTa.uibi h cnjiaßbi. TexirmiecKHe vciobhh",
16. N. Metālu
Ņikiļorovs. tehnoloģijas īss kurss. LVI, 1958.
114
18. Latvijas PSR vēsture, I sējums. ZA, 1953.
levads 3
Krāsaino metālu nozīme tautas saimniecība 3
....
1. 7
Vispārīgs pārskats
a. ledalījums un izplatība 7
b. legūtais daudzums 10
a. Varš 16
b. Alva 25
c.
Cinks 27
d. Svins 30
c. Dzīvsudrabs 32
a. Alumīnijs 33
b. Magnijs 39
4. Cēlmetāli 41
a. Zelts 41
b. Sudrabs 42
c. Platīns 44
a. Mangāns 45
b. Hroms 46
c. Niķelis 47
d. Volframs 48
c. Molibdens 49
f. Vanādijs 50
g. Kobalts 50
h. Titāns 51
a. Antimons 54
b. Arsēns 55
c. Bismuts 56
d. Kadmijs 57
c. Berilijs '. 57
a. Cēzijs 58
b. Cirkonijs 58
c. Gallijs 59
d. Germānijs 59
c. Indijs ' 60
f. Niobijs 60
g. Rubīdijs 61
h. Stroncijs 61
i. Tantals 61
k. Urāns 62
11. Sakausējumi
I. Vispārīgs pārskats 63
a. iedalījums 63
2. Vara sakausējumi 68
a. Misiņš 68
b. Alvas bronza 77
c. Speciālas bronzas 80
sakausējumi 83
3. Niķeļa un vara-niķeļa
4. Alumīnija sakausējumi 87
5. Magnija 93
sakausējumi
6. Cinka 96
sakausējumi
7. Gultņu sakausējumi 98
8. Lodes 102
104
9. Titāna sakausējumi
Dažādi 109
11. sakausējumi ....
Literatūra 114
A. Aнтейн
JlaTBHftcKoe
rocyAapcTBeHHoe H3AaTejii,cTBo
Pnra 1959
Ha .laTbimcKOM H3WKe
Anteins Aleksis Kārļa d.
KRĀSAINIE METĀLI
UN SAKAUSĒJUMI
6R3.2