You are on page 1of 68

Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

manana meliqiSvili

Jan piaJes kognituri


ganviTarebis Teoria

2012

1
manana meliqiSvili

manana meliqiSvili,
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

redaqtori:
naTia nacvliSvili

ydis dizaini da dakabadoneba:


levan barbaqaZe

masalis momzadebisas gaweuli daxmarebisTvis madlobas vuxdiT


nino labartyavas da saba CixlaZes

© maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis erovnuli centri, 2012.


www.tpdc.ge

2
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

Jan piaJes kognituri


ganviTarebis Teoria

ZiriTadi sakiTxebi:

1. Teoriis ZiriTadi postulatebi: kognituri sqemebi,


adaptacia, asimilacia, akomodacia, operacia.

2. ganviTarebis faqtorebi.

3. kognituri ganviTarebis stadiebi.

4. J. piaJes Teoriis mniSvneloba ganaTlebisTvis.

3
manana meliqiSvili

warmoidgineT Semdegi situacia:


5 wlis giorgi da 8 wlis nino Semodian samzareuloSi
da gTxoven, rom wveni dausxaT. Tqven iRebT wvenis 2
erTnair qilas da asxamT wvens 2 gansxvavebul WiqaSi.
erTi Wiqa meoreze ufro viwroa, amitom wvenis done
masSi ufro maRla aiwevs. 5 wlis giorgi, romelsac
Sexvda ufro ganieri Wiqa, ambobs: `ninos ufro meti wveni
dausxi“, razedac nino pasuxobs: `ara, orives erTnairi
raodenobis wveni dagvisxes, radgan wvenis orive qila iyo
erTi zomis“.
SegviZlia vTqvaT, rom nino ufro Wkviania, vidre
giorgi? ra Tqma unda,­­ara, radgan unda gaviTvaliswinoT
ganviTarebis asakobrivi Taviseburebebi. giorgi operirebs
misi asakisTvis damaxasiaTebeli kategoriebiT. gaivlis
erTi, ori weli da giorgic imsjelebs ise, rogorc nino.

Tu gvinda gavigoT, rogor azrovnebs bavSvi, unda


SevecadoT, gavarkvioT - rogor icvleba bavSvis
azrovnebis struqtura da formebi; rodis uCndeba bavSvs
azris iseTi meqanizmi, romliTac igi swvdeba movlenebs
Soris arsebul mimarTebebs; rogor logikas iyeneben isini
da rogor icvleba e logika asakis matebasTan erTad.
swored aseT kiTxvebs svamda Jan piaJe bavSvis azrovnebis
Seswavlisas.
Sveicarieli fsiqologis, J. piaJes koncefcia
SedarebiT srulad warmogvidgens bavSvis inteleqtualur
ganviTarebas. ganviTarebis ZiriTad niSnad J. piaJe
Tvlis stadiebis monacvleobas, uwyvet gadasvlas erTi
SemecnebiTi struqturidan meoreze. struqturis yoveli
Semdegi stadia miiReba wina stadiis diferenciaciisa da
koordinaciis Sedegad.
4
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

Teoriis ZiriTadi postulatebi

J. piaJes mi­­­xe­­­dviT, adamiani aris aqtiuri, dinamiuri,


SemoqmedebiTi arseba. is mentaluri struqturebis
- sqemebis
­ saSualebiT gadaamuSavebs da organizebas
ukeTebs garemodan Semosul informacias. bavSvis asakis
matebasTan erTad, sqemebi gardaiqmneba martividan rTul
kognitur struqturebad.
sqema SeiZleba warmovidginoT, rogorc `katalogis
baraTi“, romelic inaxeba adamianis tvinSi garkveuli
TanmimdevrobiT. yoveli maTgani awvdis Tavis patrons
informacias - rogor gaarkvios, gansazRvros garemodan
Semosuli informacia da rogor gaakeTos masze reagireba.
Cvils aqvs mcire raodenobis da moculobis `katalogis
baraTebi“. magaliTad, tacebis an wovis refleqsuri sqema.
mozrdils ki aqvs bevri da didi moculobis `katalogis
baraTebi“, sadac moTavsebulia misi cxovrebiseuli
gamocdileba.
sqema exmareba adamians, moaTavsos raime obieqti an movlena
garkveul klasSi an kategoriaSi, miiRos gadawyvetileba, Tu
ra moqmedeba ganaxorcielos am sagniT an rogori reagireba
moaxdinos movlenaze. magaliTad, rodesac Tqven gaZleven
garkveuli produqtebis CamonaTvals Sesabamisi fasebiT da
gekiTxebian, Tu ra iqneba maTi saerTo Rirebuleba? Tqven
gaqvT sqema, romelic gaZlevT saSualebas, TqvaT, rom
mimateba aris adekvaturi maTematikuri moqmedeba, romelic
unda Sesruldes da, amave dros, gaqvT meore sqema, romelic
saSualebas gaZlevT, SeasruloT es moqmedeba da miiRoT
Sedegi.
J. piaJes Tanaxmad, sqema Zalian hgavs procedurul
codnas, Semdegi saxis msjelobas - `rogor gakeTdes“ an
`Tu ....., maSin ........“.
5
manana meliqiSvili

proceduruli codna - es aris warmodgena


Sesasrulebeli moqmedebebis Tanmimdevrobaze.
rogorc ukve aRvniSneT, J. piaJes mi­­­xe­­­dviT, adamiani aris
aqtiuri, dinamiuri, SemoqmedebiTi arseba. is mentaluri
struqturebis­- sqemebis saSualebiT gadaamuSavebs da
organizebas ukeTebs garemodan Semosul informacias.
bavSvis asakis matebasTan erTad, sqemebi gardaiqmneba
martividan, rTul kognitur struqturebad, romelic
safuZvlad udevs adaptaciis (garemosTan Seguebis)
process. garemosTan adaptaciis procesSi adamiani
gamoimuSavebs sqemebs, romlebic saSualebas aZlevs mas,
ganaxorcielos sxvadasxva aqtivoba.
garemosTan adaptacias ganapirobebs ori meqanizmi:
asimilacia da akomodacia.
asimilacia - es aris procesi, roca axali informacia
moTavsdeba ukve arsebul sqemaSi, romelic sakmarisia
axali informaciis gasagebad. es niSnavs, rom roca
adamiani iRebs axal informacias, is mis amosacnobad da
reagirebisaTvis iyenebs ukve arsebul sqemas an moqmedebis
gegmas. Sedegad, sqema ar ganicdis mniSvnelovan cvlilebas,
magram is izrdeba, masSi Tavsdeba axali gamocdileba.
asimilaciis procesi ramdenadme mogvagonebs `stimulis
ganzogadebis“ bihevioristul koncefcias - roca
organizmi swavlobs garkveul stimulze reagirebas,
is pasuxobs imave reaqciiT meore, msgavs stimulze.
es tendencia Zlierdeba, Tu axal, msgavs stimulze
reagirebis Sedegi damakmayofilebelia.
magaliTad, Tqvenma moswavlem, romelmac ar Seasrula
saSinao davaleba, Tavis gasamarTleblad moiyvana iseTi
argumentebi, romlebic Tqven manamde ar mogismeniaT.
Tqven gaqvT sqema, Tu rogori reagireba unda gaakeToT

6
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

moswavlis mier davalebis arSesrulebis SemTxvevaSi. Tqven


axdenT Tqveni axali gamocdilebis asimilirebas arsebul
sqemaSi da amis mixedviT reagirebT. magaliTad, uwerT
aradamakmayofilebel Sefasebas, rogorc iqceviT xolme
sxva SemTxvevaSi, roca moswavle ar asrulebs saSinao
davalebas da ar iTvaliswinebT moswavlis mier moyvanil
argumentebs. Tqveni mxridan es iyo axal situaciasTan
adaptacia da amisTvis gamoiyeneT ukve arsebuli sqema.
meore adaptaciuri meqanizmia akomodacia, rodesac
xdeba ukve arsebuli sqemis Secvla, raTa SesaZlebeli
gaxdes axali informaciis gageba, romelic gaugebaria
arsebuli sqemebis gamoyenebiT. adamianma unda Secvalos
arsebuli sqema da Seqmnas axali, raTa ganaxorcielos
adaptacia. es gvagonebs swavlis process an problemis
gadaWras, roca rac viciT mocemul situaciaSi, ar
`muSaobs“ da saWiroa axali xerxis gamoyeneba.
Tu gamoviyenebT zemoT aRweril Sedarebas, sadac sqemas
vuwodeT `katalogis baraTi“, maSin akomodacia niSnavs
axali `katalogis baraTis“ damatebas ukve arsebuli,
msgavsi sqemis Secvlis safuZvelze.
magaliTad, Tu Tqven damwyebi pedagogi xarT, maSin
Tqven SesaZloa ar gaqvT sqema, Tu rogor moiqceT,
roca Tqveni moswavle ar asrulebs davalebas. SesaZloa
gaixsenoT, Tu rogor iqceoda Tqveni maswavlebeli,
Semdeg axdenT mis modificirebas, rac Sesatyvisi iqneba
Tqveni situaciisTvis (akomodacia). amis Sedegad, Tqven
miiRebT sqemas, Tu rogor moiqceT moswavlis mxridan
davalebis arSesrulebis SemTxvevaSi da gamoiyenebT mas
momavalSi, msgavsi problemis aRmocenebisas (asimilacia).
ganvixiloT asimilaciisa da akomodaciis aseTi
magaliTi:

7
manana meliqiSvili

mcirewlovanma bavSvma icis, rom Citi dafrinavs.


rodesac bavSvi pirvelad xedavs TviTmfrinavs, is
mas Cits eZaxis. am dros is iyenebs asimilacias, anu
dauqvemdebarebs TviTmfrinavs misTvis nacnob sqemas
(Citis sqemas - dafrinavs, e.i. Citia). Semdeg ukve, nel-
nela, bavSvi xvdeba, rom TviTmfrinavi ar aris Citi da
swavlobs, rom es aris TviTmfrinavi. iqmneba axal sqema
(akomodacia), bavSvi eufleba axal cnebas.
asimilaciisa da akomodaciis procesi aZlevs adamians
zrdis da garemosTan adaptaciis SesaZleblobas.
asimilacia aZlevs adamians saSualebas, ukeT gamoiyenos
ukve arsebuli sqemebi, xolo akomodacia exmareba
arsebuli sqemis SecvlaSi, raTa is iyos axali situaciis
Sesatyvisi. asimilaciis dros situacia ergeba arsebul
sqemas, xolo akomodaciis dros icvleba sqema, raTa
moergos situacias.
J. piaJes mixedviT, bavSvis TamaSi aris asimilacia im
gagebiT, rom es aris ganmeorebadi moqmedeba (iqceva ise,
rogorc yovelTvis), xolo mibaZva (imitacia) ki aris
akomodaciis magaliTi. bavSvi akeTebs imas, rac adre ar
gaukeTebia, akvirdeba da axdens sxva adamianis moqmedebis
kopirebas.
J. piaJes Tanaxmad, unda arsebobdes balansi asimilaciasa
da akomodacias Soris. cxovreba ar SeiZleba iyos mxolod
`TamaSi“, vinaidan maSin Cven ver viswavliT axals da aseve
ar SeiZleba iyos mxolod imitacia (mibaZva), vinaidan ar
iqneba pirovnuli stabiloba. adamianis cxovrebaSi unda
iyos akomodaciac, raTa axal situaciaSi moxvedrisas
moxerxdes am situaciisadmi adaptacia da asimilacia,
raTa sworad da efeqturad gamoviyenoT arsebuli sqemebi.
sxva sityvebiT rom vTqvaT, asimilaciasa da akomodacias

8
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

Soris unda arsebobdes wonasworoba, rac saSualebas


miscems adamians, SeZlos garemosadmi adaptacia. roca
wonasworoba, balansi dairRveva, garemo pirobebidan
gamomdinare, `raRac“ unda gakeTdes. es `raRac“ aris an
akomodacia, an asimilacia.

magaliTad:
Tu moswavlem icis samkuTxedis farTobis gamoTvla da
gamoiyenebs Tavis codnas wris farTobis gamosaTvlelad
(asimilacia), miiRebs mcdar Sedegs. meore mxriv, Tu
moswavle yoveli axali amocanis gadawyvetisas Tavidan
SeimuSavebs geometriuli figurebis farTobis gamoTvlis
princips (akomodacia), amocanis gadawyvetis efeqturoba
mniSvnelovnad Semcirdeba da swavlis procesi Seferxdeba.

wonasworoba - es aris balansi asimilaciasa da


akomodacias Soris.

bavSvis inteleqtualuri ganviTarebis safuZvels


warmoadgens wonasworobis procesi. axali gamocdilebis
aRmocenebis SemTxvevaSi, bavSvs eqmneba motivacia
akomodaciis saSualebiT axali sqemis Seqmnis. rogorc
ki axali sqema Seiqmneba, bavSvs uCndeba am axali sqemis
gamoyenebis motivacia asimilaciis saSualebiT.
wonasworoba droebiTi mdgomareobaa, vinaidan
garemosTan urTierToba arRvevs wonasworobas da misi
aRdgenisken swrafva warmoadgens bavSvis inteleqtualuri
ganviTarebis safuZvels.
J. piaJesTvis inteleqti warmoadgens adamianis
gankargulebaSi mqone yvela sqemis erTianobas. es sqemebi
aZlevs adamians saSualebas, SeZlos garemosTan adaptacia
da gaumklavdes problemebs, romlebic mis winaSe dgeba.

9
manana meliqiSvili

amitom inteleqti warmoadgens adamianis garemosadmi


adaptaciis meqanizms, romelic aris asimilaciisa da
akomodaciis Sedegi. ufro metic, J. piaJesTvis inteleqti
ar warmoadgens adamianis codnis Sinaarssa da moculobas.
is aris struqtura, Tu rogor aris organizebuli
codna, rom SesaZlebeli iyos misi gamoyeneba. inteleqtis
struqturebi ki aris sqemebi, romlebic warmoiqmneba
asimilaciisa da akomodaciis Sedegad. J. piaJes mixedviT,
inteleqti ganapirobebs adaptacias mudmivad cvladi
garemos mimarT. misTvis inteleqti aris proceduruli
codna. codna imisa, Tu ra unda gakeTdes, da ara ubralod
faqtebis codna.
vinaidan inteleqti aris rogorc Sedegi, aseve
safuZveli asimilaciisa da akomodaciis, J. piaJe fiqrobs,
rom, asakis matebasTan erTad, is cvlilebebs ganicdis.
gamocdilebis matebasTan erTad, bavSvi iZens axal sqemebs,
romlebic exmareba mas garemosadmi adaptaciaSi.
ra aris inteleqtis ganviTarebis produqti (Sedegi)?
inteleqtualuri ganviTarebis kriteriumad J. piaJes
miCneuli aqvs operaciis warmoqmna.
operacia - es aris gansakuTrebuli saxis moqmedeba.
operacia gansxvavdeba ubralo moqmedebisagan,
anda mizandasaxuli qcevisagan ori niSniT: is aris
interiorizebuli da Seqcevadi.
interiorizacia mdgomareobs SemdegSi: bavSvi
amocanas wyvets ara garegani moqmedebis gziT, aramed
Sinagan planSi, azrovnebis procesebis saxiT.
Seqcevadoba ki gulisxmobs srul kompensacias. sxva
sityvebiT rom vTqvaT, operaciis moqmedeba SeiZleba
gauqmebul iqnes sawinaaRmdego operaciiT, anu gonebaSi
davubrundeT pirvandel mdgomareobas.
10
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

operacia aris koordinirebuli moqmedebebis sistema.


magaliTad, maTematikuri moqmedebebi warmoadgens
operacias. asakis matebasTan erTad, adamianis azrovneba
ufro organizebuli xdeba, viTardeba ukeTesi da ufro
rTuli operaciebi. operacia qmnis cvalebad, mTlian
struqturas. J. piaJe gamoyofs 4 ZiriTad struqturas,
romelic Seesabameba ganviTarebis 4 asakobriv stadias.
esenia:

1. sensomotoruli inteleqtis stadia (0 – 2,0 weli).

2. operaciamdeli stadia ( 2,0 – 7,0 weli).

3. konkretuli operaciebis stadia ( 7, 0 – 11,0 weli).

4. formaluri operaciebis stadia ( 11, 0 – 15, 0 weli).

J. piaJes mier gamoyofili TiToeuli asakobrivi


stadiisTvis damaxasiaTebelia garkveuli saxis operacia.
magaliTisTvis SeiZleba davasaxeloT `Senaxvis“
operacia. es operacia iTvaliswinebs iseTi mentaluri
sqemis ganviTarebas, romelic aZlevs bavSvs saSualebas,
gaacnobieros da aRiaros, rom nivTierebis raodenoba
darCeba ucvleli, miuxedavad imisa, rom SeiZleba
Seicvalos misi forma, an sivrceSi ganlageba. magaliTad,
Tu 2 WiqaSi (erTi viwroa da maRali, meore - ganieri da
dabali) CavasxamT fiqsirebuli raodenobis wyals, orive
WiqaSi iqneba erTnairi raodenobis wyali, miuxedavad imisa,
rom maRal WiqaSi is SeiZleba Candes meti raodenobis.

sxva sityvebiT rom vTqvaT, Tu bavSvs gaaCnia `Senaxvis“


operacia, is xvdeba, rom raodenoba rCeba ucvleli,
miuxedavad imisa, Tu rogor aris is ganlagebuli.

11
manana meliqiSvili

ra faqtorebi gansazRvravs inteleqtualur ganvi­


Tarebas?

J. piaJes mixedviT, es aris:

1. memkvidreoba, romelic gavlenas axdens momwifebis


tempze. momwifeba aris procesi, romelsac
gansazRvravs individis memkvidreobiT miRebuli
Tavisebu­rebebi. momwifeba (asakis mateba) ar niSnavs
inteleqtualuri struqturebis ganviTarebas. is gansa­
zRvravs mxolod struqturis SesaZlo ganviTarebas.
sxva sityvebiT rom vTqvaT, momwifeba (asaki) qmnis
garkveuli konkretuli struqturis warmoqmnis
SesaZleblobas, magram misi aRmoceneba damokidebulia
qvemoT CamoT­vlil faqtorebze.

2. aqtivoba, romelsac axorcielebs bavSvi garemoSi.


es aqtivoba SeiZleba iyos rogorc fizikuri,
aseve azrobrivi, SeiZleba dakavSirebuli iyos
rogorc adamianebTan, aseve sagnebTan. bavSvebs,
romlebic avlenen maRal aqtivobas, didi albaTobiT
ganuviTardebaT is kognituri struqturebi, romlebic
damaxa­
siaTebelia inteleqtis ganviTarebis oTxive
stadiisTvis, vidre im bavSvebs, romelTac aqvT mcire
gamocdileba.

empiriul gamocdilebas bavSvi iZens:

1. fizikuri gamocdilebiT - fizikur garemosTan


kontaqtSi. fizikuri gamocdilebis wyalobiT,
SesaZlebeli xdeba garkveuli informaciis miReba
sagnis Sesaxeb, magaliTad, am gziT bavSvi aRmoaCens
sagnis wonas da sxva Tvisebebs. e.i am SemTxvevaSi
aRmoCenili Tvisebebi TviT sagnebSia mocemuli.
12
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

2. logikur-maTematikuri gamocdilebiT. igi yvelaze


mniSvnelovani gamocdilebaa. amgvari gamocdileba
fsiqikuri ganviTarebis yvela safexurze udides rols
asrulebs. codna, romelic am gziT miiReba, emyareba
ara sagnis fizikur Tvisebebs, aramed im moqmedebaTa
Taviseburebebs, romelic maTze sruldeba. es ki
srulebiT ar aris erTi da igive. magaliTad, rodesac
bavSvi Tvlis kenWebs, SeiZleba isini rigSi daawyos
an wre Sekras. am dros man SesaZloa saocari ram
aRmoaCinos: kenWebis raodenoba igivea, gind marjvnidan
gadaTvale, gind marcxnidan, Tundac wreSi iyos
ganlagebuli. aseT situaciaSi bavSvi aRmoaCens, rom
jami ar aris damokidebuli gadaTvlis rigze. es aris
logikur-maTematikuri eqsperimenti, da ara fizikuri,
imitom rom arc rigi da arc jami ar aris mocemuli
uSualod kenWebSi.

3. socialuri interaqcia an adamianebs Soris


azrebis gacvla. es gansakuTrebiT mniSvnelovania
iseTi ideebis ganviTarebisTvis, romelTac ar aqvT
fizikuri ekvivalenti. magaliTad, Tavisuflebis an
samarTlianobis idea. socialuri garemos gavlena
fsiqikur ganviTarebaze mniSvnelovania, Tundac
imitom, rom inteleqtis ganviTarebis stadiaTa
saSualo qronologiuri asaki meryeobs socialuri
garemos, kulturisa da ganaTlebis donis mixedviT.

4. wonasworoba, romelic aris TviTregulaciis


saSualeba da iZleva axali informaciis gadamuSavebis
SesaZleblobas asimilaciisa da akomodaciis
saSualebiT. nebismieri cocxali organizmis
upirvelesi daniSnulebaa, Seeguos garemos, raTa

13
manana meliqiSvili

SeZlos arseboba. adamianis garemosTan Seguebis


(adaptaciis) yvelaze xelsayrel iaraRs warmoadgens
misi inteleqti, romelic uzrunvelyofs wonasworobas
garemosa da adamians Soris. am ukanasknel faqtors
J. piaJe gansa­kuTrebul mniSvnelobas aniWebs.

J. piaJe inteleqtis ganviTarebis stadialur Teorias


aviTarebs da azrovnebis ganviTarebaSi 4 stadias gamoyofs.
es 4 stadia ar aris absoluturi, arc im drois mixedviT,
roca isini aRmocendebian da arc maTi maxasiaTeblebis
mixedviT. J. piaJes mixedviT, mis mier aRwerili 4 stadia
miuTiTebs mxolod bavSvis inteleqtualuri ganviTarebis
tendencias.

1. sensomotoruli inteleqtis stadia (dabadebidan


- 2 wlamde) - TviTon saxelwodebac miuTiTebs, rom
ganviTarebis am stadiaze bavSvi gare gamRizianeblebs
garkveuli motoruli reaqciebiT pasuxobs. am periodis
dasawyisSi bavSvi flobs ramdenime refleqsur reaqcias
(magaliTad, wovis refleqsi), TandaTan ki bavSvi
eufleba sxvadasxva moqmedebas da es moqmedebebi
mTlianad praqtikulia, emsaxureba sagnebTan Seguebas.
axal obieqtTan Sexvedrisas, bavSvi cdilobs, CarTos is
mis gankargulebaSi mqone rac SeiZleba bevr sqemaSi. is
TiTqos Tavis Tavs ekiTxeba: - SemiZlia avloko? SemiZlia
xeli vtaco? SemiZlia SevanjRrio? SemiZlia davartya?
bavSvis cxovrebis pirveli 2 wlisTvis ZiriTadad
damaxasiaTebelia garemos motoruli aRqma.
am stadiis mTavari Sinaarsi aris is, rom bavSvs
TandaTanobiT uviTardeba garemoSi arsebul sagnebsa da
maT Soris arsebul kavSirze warmodgena. J. piaJe am
stadiaze gamoyofs 6 qveperiods, yoveli maTganisTvis
14
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

damaxasiaTebelia ufro da ufro rTuli qcevis


aRmoceneba, sadac mniSvnelovan rols TamaSobs kavSiri
SegrZnebebsa (mxedveloba, smena, Sexeba) da motorul,
fizikur aqtivobas Soris. am safexuris bolos bavSvs ukve
SeuZlia, gaaerTianos ramdenime moqmedeba - magaliTad,
dados saTamaSo imisaTvis, rom gaaRos kari an dalios
wyali.
metyvelebis dauflebamde bavSvs SeuZlia ganaxorcielos
mxolod is motoruli moqmedebebi, romlebic ar moiTxovs
azrovnebiT aqtivobas. marTalia, am moqmedebebis
ganxorcielebaSi garkveulad inteleqtic monawileobs,
magram sensomotoruli inteleqti Tavisi xasiaTiT ar aris
operaciuli, radganac bavSvis Sesasrulebeli moqmedebebi
ar aris azris (warmosaxvis) formiT mocemuli.
am stadiis erT-erTi mniSvnelovani miRwevaa saganTa
mudmivobis gageba. bavSvebi swavloben, rom sagnebi da
movlenebi arseboben maSinac ki, roca maT ver xedav.
magaliTad, Tu 6 Tvis bavSvs saTamaSos davumalavT,
is mas Zebnas ar dauwyebs. bavSvs ar SeuZlia ifiqros
saTamaSoze, Tu mas ver xedavs. daaxloebiT 1 wlidan
bavSvebma ician, rom sagnebi arseboben maSinac ki, Tu
isini Seni mxedvelobis areSi ar arian.
roca bavSvs esmis saganTa mudmivoba, mas SeuZlia
simboluri azrovneba daiwyos. simboluri azrovneba
warmoadgens bavSvis unars, gonebaSi warmosaxos da
simboloebis saSualebiT ifiqros sagnebsa da movlenebze.

2. operaciamdeli inteleqtis stadia (2 wlidan - 7


wlamde).
1,5 - 2,0 wlis bavSvTan vxvdebiT simboluri funqciis
ganviTarebas - metyveleba, simboluri TamaSi (magaliTad,
15
manana meliqiSvili

joxi SeiZleba gamoiyenos rogorc cxeni), garkveuli


tipis Sinagani mibaZva, romelic warmoadgens xatovani
azrovnebis ganviTarebis safuZvels. simboluri funqciis
bazaze SesaZlebeli xdeba moqmedebis azris formiT
gadmocema. farTovdeba inteleqtis funqcionirebis
sfero. awmyoSi Sesrulebul moqmedebas emateba warsulisa
da momavlis moqmedebebis gacnobiereba.
sensomotoruli inteleqtisTvis damaxasiaTebeli
praqtikuli SeqceviToba aRar aris sakmarisi im amocanebis
gadasawyvetad, romelic bavSvis winaSe dgeba. saWiroa
axali, gansakuTrebuli fsiqologiuri operaciebis
gamoyeneba. bavSvs ar SeuZlia uceb ganaviTaros es
operaciebi. maTi momzadebisa da organizaciisaTvis
saWiroa wlebi. gacilebiT ufro Znelia moqmedebis azris
formiT mocema, vidre misi praqtikuli ganxorcieleba.
magaliTad, 2 wlis bavSvs SeuZlia Tavisi moZraobebis
koordinacia (magaliTad, oTaxSi siarulis dros), magram
sanam is SeZlebs Sesrulebuli moqmedebis gaazrebas,
gaivlis sakmaod didi dro.
bavSvi konkretul, fizikur situaciebze dayrdnobiT
moqmedebs. igi mibmulia saganTa da movlenaTa situaciur
maxasiaTeblebze da myari, mudmivi, ucvleli anu
invariantuli warmodgenebi ar aqvs. 2 wlidan 7 wlamde
bavSvisTvis damaxa­si­
aTebelia SeqceviTobis operaciebisa
da Senaxvis (konservaciis) cnebis uqonloba.
SeiZleba iTqvas, rom operaciamdeli periodi aris
Tvalisa da azris brZolis veli, sadac brZola Tvalis
(aRqmis) sasargeblod mTavrdeba. magaliTad, Tu bavSvi
erTi WurWlidan meoreSi, romelic pirvelisagan formiT
gansxvavdeba, gadaasxams siTxes, anda gadaawyobs mZivebs,
is fiqrobs, rom siTxisa da mZivebis raodenoba icvleba
16
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

(an imatebs, an iklebs). Tu meore WurWeli pirvelTan


SedarebiT ufro viwroa da maRali, bavSvi ambobs, rom
meore WurWelSi ufro meti mZivia (an siTxe).

naxati 1.

davawyoT magidaze 6 wiTeli Jetoni. Semdeg bavSvs


mivceT cisferi Jetonebi da vTxovoT, daawyos imdenive
Jetoni, ramdenic wiTelia. 4-5 wlis bavSvebi Seavseben
mxolod Jetonebis rigis sigrZes. 5-6 wlis bavSvebi
yoveli wiTeli Jetonis qvemoT dadeben cisfers, e. i.
Seavseben Jetonebis raodenobasac. magram sakmarisia erT-
erTi rigi gavSaloT an SevkraT, bavSvi uaryofs wiTeli
da cisferi Jetonebis raodenobis ekviva­lento­bas­.­

naxati 2.

bavSvi darwmunebulia, rom ori erTnairi sigrZis joxi


tolia, Tu maTi bolo wertilebi erTmaneTs emTxveva.
magram sakmarisia, erTi maTgani ganze gavwioT, rom man is
aRiqvas rogorc ufro grZeli.
bavSvi Tvlis, rom or sagans Soris manZili icvleba,
Tu maT Soris mesame sagans CavdebT.
17
manana meliqiSvili

zemoT moyvanili yvela magaliTi imis maniSnebelia,


rom bavSvi ar aris dauflebuli konservaciis (Senaxvis)
princips.
ganviTarebis am stadiaze ori periodi gamoiyofa:
cnebamdeli azrovneba (2-4 w.) da intuiciuri azrovneba
(4-7 w.).

• cnebamdeli azrovneba (2-4 w.) - wina periodTan


SedarebiT, bavSvi iwyebs simboloebis gamoyenebas.
viTardeba simboluri TamaSi da metyveleba. bavSvi
SedarebiT Sordeba arsebul situaciaze mijaWvulobas.
mas SeuZlia gaiTamaSos, imitacia moaxdinos manamde
nanaxi situaciis, gamoiyenos sityva sworad maSin,
rodesac amis saWiroebas ganicdis. magram am asakis
bavSvis sityvebi namdvil cnebebs ar warmoadgenen,
isini cnebis funqcias asruleben, isini moqmedebebze
arian mijaWvulni.

am stadiaze myofi bavSvis daskvna aris ara induqciuri


(konkretulidan zogadi daskvnis gakeTeba. magaliTad, 100
adamians aqvs cxviri. e.i. yvela adamians aqvs cxviri.) an
deduqciuri (zogadidan konkretuli daskvnis gakeTeba.
magaliTad, yvela adamians aqvs cxviri. e.i. qarTvelsac aqvs
cxviri.), aramed ,,transduqciuri” xasiaTisaa (kerZodan
kerZo daskvnis gakeTeba). magaliTad, Tu A iZleva rZes da
B - c iZleva rZes, maSin A aris B. am logikiT, Tu A aris
Zroxa da B Txa, maS Zroxa Txa yofila.
sensomotorul stadiasTan SedarebiT, mniSvnelovani
Zvrebis miuxedavad, cnebamdeli periodis bavSvs uWirs
erTmaneTisgan gaarCios fizikuri, gonebrivi da socialuri
realoba. bavSvis azrovnebas axasiaTebs animizmi - is
Tvlis, rom moZravi obieqtebi cocxlebi arian (mze,

18
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

mTvare, Rrublebi da manqanac ki) da artifikalizmi -


garemoSi yvelaferi Seqmnilia adamianis mier. magaliTad,
mze imisTvis, rom gagvinaTos; mdinare imisTvis, rom navma
icuros.
bavSvis azrovnebis kidev erTi Taviseburebaa
egocentrizmi. bavSvs ar SeuZlia dadges sxva adamianis
poziciaze. magaliTad, 5 wlis bavSvi rekavs telefonze
da ambobs: - bebia, naxe, ra lamazi Tojina maqvs.
J. piaJes erT-erT eqsperimentSi bavSvs svamdnen
magidasTan, romelzec moTavsebuli iyo mTis maketi da
aCvenebdnen sxvadasxva kuTxidan gadaRebul mTis maketis
fotoebs. pirvelad bavSvs sTxovdnen, aerCia is foto,
romelic misi adgilidan Canda. xolo Semdeg, foto mTebis
maketis iseTi gamosaxulebiT, romelsac sxva adgilas
mjdomi Tojina xedavda. bavSvebis umravlesobas ar uWirs
pirveli fotos moZebna, magram ganicdis sirTuleebs
meore fotos arCevisas. 5 wlis asakidan bavSvi ukve
uSvebs sxva poziciis arsebobis SesaZleblobas, magram
Tvlis, rom sworia mxolod misi pozicia, Tvalsazrisi,
rasac piaJe swored egocentrizmiT xsnis. (ix. naxati 3.)

naxati 3.

egocentrizmidan gamomdinareobs bavSvis azrovnebis


Semdegi 2 maxa­si­aTebeli:

19
manana meliqiSvili

realizmi. bavSvi ganixilavs movlenebs, sagnebs ise,


rogorc es mas aRqmaSi eZleva. magaliTad, mTvare bavSvs
mihyveba; qari imitom qris, rom xis totebi irxeva. bavSvi
cnebaSi debs mTel informacias, rac icis obieqtis
Sesaxeb. is Tvlis, rom misTvis nacnob obieqts unda
hqondes yvela misTvis nacnobi Tviseba. magaliTad, kata
ar aris kata, Tu is ar gaZlevs moferebis uflebas, an
ar knavis.
Tu bavSvi dRis ganmavlobaSi sxvadasxva maRaziaSi
naxavs erTnair saTamaSo daTunias, mas hgonia, rom es
erTi da igive daTuniaa. is ver acnobierebs, rom arsebobs
identuri maxasiaTeblebis mqone sagnebi. amitom, roca
bavSvi xedavs, rom sxva bavSvs ukavia iseTive saTamaSo
rogoric mas saxlSi aqvs, Zalian Znelia daarwmuno, rom
es misi saTamaSo ar aris.
realizmi Tavs iCens bavSvis moralur msjelobaSic.
magaliTad, bavSvi Tvlis, rom Tu dedis daxmareba
gindoda da SemTxveviT gatexe 12 Wiqa, ufro damnaSave
iqnebi, vidre maSin, Tu ganzrax gatexe erTi Wiqa.

• sinkretizmi. bavSvi, sinTezisa da analizis operaciis


ganxorcielebisas, obieqtis yvela maxasiaTebels
akavSirebs erTmaneTTan. bavSvi, obieqtebis
klasifikaciisas, erTi obieqtidan meoreze gadasvlisas,
ukanasknels awers winamorbedis niSnebs. sinkretizmis
gamo, ori obieqti, romelic erTdroulad aRiqmeba,
erT sqemaSi eqceva (mizez-Sedegobrivi kavSiri
ignorirebulia). magaliTad, Txovnaze - daawyos erTad
msgavsi sagnebi, bavSvi erTad awyobs nebismier sagans.
is miiCnevs, rom Tuki sagnebi erTad devs, Sesabamisad,
aris msgavsi (2-3 weli).

20
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

bavSvi, klasifikaciis Sesrulebisas, safuZvlad iRebs


2 obieqtisTvis saerTo niSans, magram mesame obieqti
SeiZleba msgavsi iyos, mxolod pirveli - 2 obieqtidan
erT-erTTan. Sesabamisad, miviRebT msgavsi wyvilebis rigs
(4-6 weli).

cnebamdeli periodisTvis damaxasiaTebelia:


• animizmi.
• egocentrizmi.
• artifikalizmi.
• transduqciuri logika.
intuiciuri azrovneba (4 - 7 weli). oTxi wlidan
bavSvis azrovneba logikur formas iZens, magram mainc
aRqmiT, sagnis TvalsaCino niSnebiT aris gansazRvruli.
bavSvs SeuZlia sworad gadaWras bevri amocana, magram ar
SeuZlia gadawyvetilebis axsna, dasabuTeba.

intuiciuri azrovnebis periodisTvis damaxasiaTe­


belia:
• aRqmis dominantoba.

• egocentrizmi (bavSvi mxolod me-s poziciidan


ganixilavs movlenebs).

• Secdomebi saganTa klasifikaciaSi. magaliTad, bavSvs


aCveneben Taigulis naxats, sadac 5 gvirila da 2 titaa
daxatuli. kiTxvaze: - gvirila metia Tu tita? bavSvi
pasuxobs: - gvirila. kiTxvaze: - gvirila metia, Tu
yvavili? bavSvi pasuxobs: - gvirila.

21
manana meliqiSvili

miuxedavad imisa, rom 2 wlis bavSvis azrovneba sakmaod


gansxvavdeba 5-6 wlianis azrovnebisagan, operaciamdel
stadias garkveuli zogadi Taviseburebebi axasiaTebs.
esenia: TvalsaCinoeba, konkretuloba, Seuqcevadoba,
egocentrizmi, centrireba sagnis erT niSanze da
transformaciuli azrovnebis nakleboba.

1. TvalsaCinoeba. magaliTad, roca bavSvs vekiTxebiT,


Tu riTi gansxvavdeba vaSli msxlisgan, is gacilebiT
swrafad da advilad Seasrulebs am gonebriv operacias,
Tu xedavs aRniSnul obieqtebs da awydeba sirTuleebs,
Tu es gonebaSi unda Seasrulos.

2. konkretuloba. bavSvi azrovnebisas eyrdnoba mis


gamocdilebaSi arsebul calkeul konkretul faqtebs.
magaliTad, kiTxvaze – Tu ratom ar SeiZleba civi wylis
daleva, bavSvi pasuxobs konkretul faqtze dayrdnobiT:
`erTma bavSvma dalia da avad gaxda“.

3. egocentrizmi. bavSvs ar SeuZlia dadges sxva


adamianis poziciaze, mas ar SeuZlia ganixilos Tavisi
Tvalsazrisi, rogorc mravlidan erT-erTi SesaZ­ lebeli
da, amave dros, moaxerxos Tavisi Tvalsazrisis sxva
SesaZlo TvalsazrisebTan koordinacia. bavSvisTvis
arsebobs mxolod sakuTari, erTaderTi TvalsazrisiT
arsebuli sinamdvile, romelic mas eZleva mxolod
materialur, xelSesaxeb, TvalsaCino aqtivobaSi.
egocentrizmi miuTiTebs imaze, rom adaptacia ar aris
yovelTvis warmatebuli. azrovnebis ganviTarebis
operaciamdeli stadiisTvis damaxasiaTebelia
asimilaciis siWarbe. egocentrizmi gavlenas axdens
bavSvis metyvelebazec. operaciamdel stadiaze myofi

22
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

bavSvisTvis damaxasiaTebelia egocentruli metyveleba


- me-ze mimarTuli metyveleba, romlis mizanic ar aris
komunikaciis damyareba. magaliTad, TamaSis dros bavSvi
xSirad xmamaRla, TavisTvis laparakobs.
l. vigotski, eyrdnoboda ra eqsperimentul monacemebs
(bavSvebTan, romlebic TamaSis dros raime problemas
awydebodnen, izrdeboda egocentruli metyveleba),
aRniSnavda, rom egocentruli metyveleba ara marto
axlavs bavSvis moqmedebas, ara­med warmoadgens azrovnebis
saSualebas, qmnis amocanis gadawyvetis gegmas. l. vi­
gotskis mixedviT, egocentruli metyveleba ki ar ispoba
(rogorc amas aRniSnavda Tavis adreul SromebSi J. piaJe),
aramed gadadis Sinagan metyvelebaSi.
J. piaJem mxari dauWira l. vigotskis azrs imis Sesaxeb,
rom egocentruli met­yveleba ki ar ispoba, aramed gadadis
Sinagan metyvelebaSi. amasTanave, Sveica­rieli fsiqologi
ar eTanxmeba l. vigotskis imaSi, rom egocentruli
metyveleba da komunikaciuri metyveleba aris erTnairad
socializebuli. J. piaJes mixedviT, socializaciad unda
gaviazroT ara yoveli kontaqti bavSvsa da sxva adamians
Soris, aramed mxolod is kontaqti, romelic efuZneba
sxvadasxva TvalsazrisTa koordinacias.
J. piaJem Seiswavla bavSvTa jgufuri TamaSebi da
aRniSna, rom 7 wlamde bavSvebma ar ician TamaSis wesebis
koordinacia. amitom yvela bavSvi `TavisTvis“ TamaSobs
da yvela igebs.

4. centrireba sagnis erT niSanze. am asakis bavSvs ar


SeuZlia erTdroulad gaiTvaliswinos sagnis ramdenime
niSani. magaliTad, rodesac bavSvs aCveneben garkveuli
raodenobis xis burTebs, romelTagan zogi SeRebilia
lurjad, xolo zogi yviTlad da ekiTxebian – `romeli
23
manana meliqiSvili

burTebia meti, xis Tu lurji?” bavSvebi arasworad


pasuxoben. maT ar SeuZliaT erTdroulad gaiTvaliswinon
burTebis feri da ufro zogadi kategoria – masala,
risganac burTebia damzadebuli.

5. Seuqcevadoba. bavSvebs ar SeuZliaT warmoidginon, rom


romelime obieqti SeiZleba daubrundes Tavis pirvandel
mdgomareobas, an rom obieqtebs Soris arsebobs ormxrivi
kavSiri. magaliTad, gogonas ekiTxebian: _ `Sen gyavs da?“
is pasuxobs: _ `diax“. `ra hqvia Sens das?“ `nino“. `ninos
hyavs da?“ _ `ara“. am SemTxvevaSi kavSirs aqvs mxolod
erTi mimarTuleba: gogonam icis, rom mas hyavs da nino,
magram ar esmis, rom is TviTonac aris ninos da. bavSvebs
ar esmiT `Senaxvis~ (konservaciis) principi - romlis
mixedviTac obieqtis garkveuli Tvisebebi, garegnulad
Secvlis miuxedavad, rCeba ucvleli.
Tu vinme Tqvens avtomobils mniSvnelovnad daazianebs,
TqvenTvis is isev Tqveni avtomobili iqneba, radgan
Tqven gonebaSi `ukan abrunebT“ movlenas. operaciamdel
stadiaze myofi bavSvisTvis ki es SeuZlebelia, vinaidan
misi azrovneba Seuqcevadia. Tuki raRaca Seicvala, maSin
is `axali“ sagania, gansxvavebuli originalisgan.

6. transformaciuli azrovnebis nakleboba. bavSvi ar


aqcevs yuradRebas imas, Tu ra transformacias ganicdis
sagani. is yuradRebas amaxvilebs procesis sawyis da
saboloo mdgomareobaze. es ki SeuZlebels xdis logikur
azrovnebas. magali­ TisTvis SeiZleba moviyvanoT zemoT
aRwerili, wylis WurWlis eqsperimenti.
am asakis bavSvebs aqvT garkveuli sirTuleebi obieqtebis
dajgufebisas, klasifikaciisas. maT uWirT imis gageba,
rom klasifikaciis safuZveli SeiZleba iyos obieqtis

24
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

sxvadasxva niSani. magaliTad, bavSvs SeuZlia daajgufos


TefSebi, Wiqebi, dana-Cangali maTi daniSnulebis
mixedviT, magram ar SeuZlia ori niSnis erTdroulad
gaTvaliswineba _ didi da yviTeli TefSebi, patara da
zoliani Wiqebi.
is, rac martivad JRers mozrdili adamianisaTvis,
arc ise martivia bavSvisTvis. J. piaJe 9 wlis bavSvebs
ekiTxeboda: - sadauri xar? - me Sveicarieli var. - ratom?
- imitom, rom SveicariaSi vcxovrob. - Sen Jenevelic xar?
- ara, vinaidan me Sveicarieli var, ver viqnebi Jenevelic.
bavSvi dasmul kiTxvaze mxolod maSin upasuxebs sworad,
roca gaigebs, rom erTi kategoria SesaZloa meores
moicavdes.
maT aseve uWirT iseTi cnebis gageba, rogoricaa _
Tanmimdevroba (seriacia). magaliTad, Tu bavSvs vaCvenebT
sxvadasxva sigrZis 6 Cxirs, is gvipasuxebs, romelia maT
Soris yvelaze grZeli da yvelaze mokle. magram ver
SeZlebs maTi sigrZis mixedviT aRmavali an daRmavali
TanmimdevrobiT dalagebas, vinaidan amocanis warmatebiT
gadasawyvetad man unda gaiTvaliswinos erTdroulad
ori faqtori: yoveli Cxiri winaze mokle unda iyos da
momdevno Cxirze ufro grZeli.

rCevebi pedagogebs:

• CarTeT bavSvebi socialur interaqciaSi, raTa


SeamciroT maTi egocentrizmi.

• gamoiyeneT konkretuli magaliTebi da vizualuri


masala. magaliTad, saSualeba mieciT bavSvs,
maTematikuri moqmedebebi Cxirebis, qvebis an sxva
konkretuli sagnebis gamoyenebiT ganaxorcielon.

25
manana meliqiSvili

• mieciT bavSvebs fizikuri sagnebis Seswavlis da


manipulirebis SesaZlebloba.

• avarjiSeT bavSvebi rigiTobis da Tanmimdevrobis


moqmedebaze. magaliTad, sTxoveT bavSvebs, dadgnen
rigSi simaRlis mixedviT. daalagon suraTebi
TanmimdevrobiT, sadac asaxuli iqneba mizez-
Sedegobrivi kavSiri.

• sTxoveT bavSvebs, axsnan da daasabuTon TavianTi


daskvnebi da pasuxebi.

• moawyveT eqskursiebi baRebSi, zooparkSi, Teatrebsa


da koncertebze.

3) konkretuli operaciebis stadia (7 wlidan 11


wlamde) – am stadiaze azrovneba operaciuli bunebis
xdeba. am etapis sakvanZo terminia ,,konkretuloba“.
bavSvebi am etapze kargad azrovneben logikurad, magram
mxolod gansazRvrul, konkretul situaciebSi. maT
uWirT abstraqtuli azrovneba an ganzogadeba konkretul
gamocdilebebze dayrdnobis gareSe.
am stadiaze bavSvis azrovneba aRqmidan ixreba
logikisken, rac saSualebas aZlevs bavSvs, gadawyvitos
konkretuli problema gonebaSi. konkretul-operaciuli
azrovneba aris naklebad egocentruli da centrirebuli.
ufro metic, is xdeba transformaciuli da Seqcevadi, rac
saSualebas aZlevs bavSvs, gadaWras Senaxvis operaciasTan
dakavSirebuli problemebi. ra Tqma unda, es stadia win
gadadgmuli nabijia operaciamdel stadiasTan SedarebiT,
magram mas aqvs garkveuli SezRudva. bavSvs SeuZlia
logikis gamoyeneba mxolod realur, dakvirvebad
26
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

obieqtebTan dakavSirebiT da ver iyenebs mas abstraqtuli


problemebis gadasaWrelad.
konkretuli operacia aris gonebrivi operacia,
romelic daka­ v­
Sirebu­
lia konkretul obieqtebsa da
situaciebTan da xasiaTdeba SeqcevadobiT.
Seqcevadoba aris logikuri operaciebis Tavisebureba,
unari - azrovnebis pro­­­ce­­
sSi mihyve safexurebs erTi
mimarTulebiT, Semdeg azrobrivad daubrunde sawyis
wertils. Seqcevadobis wesis mixedviT, nebismieri
operaciisTvis arsebobs sapirispiro operacia, romelic
pirvandel mdgomareobas aRadgens. magaliTad: 6 – 4 = 2
da 2 + 4 = 6.
am dros bavSvi TandaTan swavlobs cifrebs da
obieqtebis/sagnebis klasi­
ficirebas. is iyenebs logikur
operaciebs konkretuli problemebis gada­ saWrelad.
bavSvi eufleba seriacias (obieqtebis Tanamimdevruli
dalageba erTi garkveuli niSnis, magaliTad wonis, zomis,
simaRlis mixedviT).
inversia da kompensacia aris Seqcevadobis formebi,
romelsac bavSvi eufleba konkretuli operaciebis
stadiaze.
inversia aris Seqcevadobis gamoyeneba obieqtebis
rigis, Tanmimdevrobis mimarT.
magaliTad, ping-pongis 3 burTs - Savs, TeTrs
da zolians aTavsebdnen milSi. bavSvebi rogorc
operaciamdel, aseve konkretuli operaciebis stadiaze
acnobierebdnen, rom burTebi iyo milSi da gadmoiyreboda
im rigiT, rogorc moaTavses - jer Savi, mere TeTri da
bolos zoliani. Semdeg mils Tavdayira abrunebdnen.
bavSvebi operaciamdel stadiaze Tvlidnen, rom burTebi

27
manana meliqiSvili

gadmoiyreboda igive TanmimdevrobiT, romliTac SigniT


moaTavses. xolo konkretul operaciaze myofi bavSvebi
ki acnobierebdnen (xvdebodnen), rom inversiis Sedegad
burTebi gadmocvivdeboda sapirispiro TanmimdevrobiT:
zoliani, TeTri da Savi.
am stadiisTvis damaxasiaTebelia meore saxis
Seqcevadobac, romelsac ewodeba kompensacia (erTi
ganzomilebis cvlileba kompensirdeba meore ganzo­
milebis cvlilebiT). am sailustraciod SeiZleba
moviyvanoT zemoT aRwerili wylis WurWlis eqsperimenti.
bavSvi eufleba Senaxvis (konservaciis) princips _
acnobierebs, rom raodenoba, wona da moculoba ar
icvleba iqamde, vidre mas ar daemateba an ar moakldeba
rame.
am periodSi viTardeba raodenobis, wonis, moculobis
da sxva cnebebi, magram logikuri operaciebis Sesruleba
SesaZlebelia mxolod realur sagnebze. amitom xSirad
bavSvebi sworad wyveten amocanebs realur sagnebze,
magram ver wyveten maT formaluri operaciebis doneze
_ gonebaSi.

rCevebi pedagogebs:

• dausviT moswavleebs kiTxvebi axali saswavlo masalis


Sesaxeb, raTa maT gaiazron axali cnebebi da principebi.
SeecadeT, pirdapir ar gasceT pasuxi moswavleTa
kiTxvebze. daexmareT maT, TviTon moifiqron pasuxebi.

• mieciT moswavleebs iseTi davalebebi, romlebic


moqmedebebis sawinaaRmdego mimarTulebiT Sesrulebas
moiTxovs (mimateba, gamokleba, gayofa, seriacia).
am davalebebisTvis Tavdapirvelad gamoiyeneT

28
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

konkretuli sagnebi da Semdeg ki gaacaniT maTematikuri


simboloebi.

• mieciT moswavleebs davalebebi, romlebic raodenobis,


wonis, sivrcis Senaxvis principebis codnas moiTxovs.

• waaxaliseT bavSvebi, rom jgufSi imuSaon da erTmaneTs


TavianTi mosazrebebi gauziaron.

• axali masalis axsnisas gamoiyeneT vizualuri


saSualebebi. magaliTad, literaturis gakveTilze
gaiTamaSon scenebi, erTmaneTs gauziaron TavianTi
mosazrebebi; istoriis gakveTilze aCveneT videomasala
an eqskursiaze waiyvaneT; qimiis an fizikis gakveTilze
Caataron cdebi; maTematikis gakveTilze gamoiyeneT
konkretuli sagnebi; biologiis gakveTilze waiyvaneT
parkSi, zooparkSi.

• ganaviTareT logikuri azrovneba - gamoiyeneT


Tavsatexebi, gamocanebi. ganixileT Tavisufali Temebi.
magaliTad, ra movimoqmedoT upatrono cxovelebis
mimarT ?

4) formaluri operaciebis stadia (11-dan 15 wlamde


da zeviT) – mozardi operirebs cnebebiT, abstraqtuli
simboloebiT, aqvs zrdasruli adamianis kognituri
SesaZleblobebi. am asakSi bavSvs ukve SeuZlia iseTi
amocanebis gadawyveta, romelic abstraqtul azrovnebas
moiTxovs. bavSvebs esmiT iseTi cnebebi, rogoricaa
dajgufeba, dawyvileba, gancalkeveba, Canacvleba,
uaryofa, toloba da urTierTdamokidebuleba. garda
amisa, maT SeuZliaT gamoiyenon am cnebebis mniSvneloba
problemebis gadaWris dros.

29
manana meliqiSvili

mozardebs ukve SeuZliaT hipoTezebis (mecnieruli


varaudebis) formulireba, gadamowmeba da Sefaseba.
azrovnebis procesSi isini eyrdnobian ara mxolod
TvalsaCino niSnebs an nacnob faqtebs, aramed ganyenebuli
ideebiTac manipulireben.
formaluri operaciebis stadiaze mozardebs SeuZliaT
induqciuri msjelobis safuZvelze sakuTari azrebis
sistemaSi moyvana, kritikulad gaanalizeba. agreTve,
SeuZliaT deduqciur msjelobaze dayrdnobiT, sxvadasxva
Teoriisa Tu sakuTari mosazrebebis gadamowmeba logikuri
da mecnieruli meTodebis gamoyenebiT, kvlevisas
sxvadasxva cvladis gaTvaliswineba.
J. piaJe amis Sesamowmeblad Semdeg eqsperiments
atarebda. is sTavazobda mozar­ debs, gaerkviaT, Tu ra
axdenda gavlenas Zafis moZraobis siCqareze. Sesamowmeblad
4 faqtors sTavazobda: Zafis sigrZis Secvlas, masze
dakidebuli sagnis simZimis Secvlas, vardnis simaRlisa
da moZraobis simZlavris cvlilebas. problemis gadaWra
mozardebs nebismieri gziT SeeZloT.
mozardebi aRniSnul davalebas Semdegnairad asru­
lebdnen: Tavdapirvelad Seadgines kvlevis sistemuri
gegma. amis Semdeg ki TiToeul cvlads cvlidnen da
amowmebdnen Zafis moZraobis siCqares. jer Zafis sigrZes
amowmebdnen, Semdeg tvirTis simZimes, vardnas dabali an
maRali simaRlidan, wakvris simZlavres. yovel cvladTan
dakavSirebiT ki logikuri daskvnebi gamohqondaT.
mozardebma gaarkvies, rom Zafis moZraobis siCqareze
ar moqmedebs arc vardnis simaRle, arc wakvris Zala da
arc wona. maT daaskvnes, rom Zafis moZraobis siCqareze
moqmedebs mxolod Zafis sigrZis cvlileba.
J. piaJes azriT, formaluri operaciebis stadiaze myof

30
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

mozardebs SeuZliaT: or an met cvlads Soris kavSirebis


gamovlena; erTi cvladis gavlenis dafiqsireba meore
cvladze; cvladebis dakavSireba an gamijvna deduqciur
daskvnaze dayr­dnobiT (Tu es marTalia, maS ase moxdeba).
agreTve, mozardebs SeuZliaT azrovnebisas
gaiTvaliswinon realoba da SesaZleblobebi. logikaze
damyarebuli abstraqtuli azrovneba xels uwyobs
maTematikisa da sabunebismetyvelo mecnierebebis
Seswavlas, dainteresebas fantastikiT, filosofiuri
sakiTxebiT. formaluri operaciebis stadia, J. piaJes
mixedviT, inteleqtualuri ganviTarebis bolo stadiaa.
miuxedavad imisa, rom J. piaJes TqmiT, am oTxi stadiis
Tanmimdevroba cvlilebas ar eqvemdebareba, TiToeuli
stadiis aRmocenebisTvis gankuTvnili asaki mxolod
miaxloebiTia.

rCevebi pedagogebs:

• dasviT problema (magaliTad, ekologia, janmrTeloba,


ekonomika) da sTxoveT moswavleebs, Camoayalibon
misi gadaWris savaraudo gzebi, an Tqven miawodeT
problemis gadaWris ramdenime gza da sTxoveT
moswavleebs, Seafason TiToeuli alternativa.

• sTxoveT moswavleebs, daasabuTon TavianTi daskvnebi.


moawyveT jgufuri diskusiebi.

• 11-12 wlis asakSi mxolod iwyeba formaluroperaciuli


azrovnebis Camoyalibeba, amitom zemoT mocemuli,
konkretuloperaciulad moazrovne bavSvTan muSaobis
bevri strategia mozardebisTvisac mizanSewonilia.

31
manana meliqiSvili

J. piaJes kognituri ganviTarebis stadiebi

stadia asaki Tvisebebi


sensomotoruli 0 – 2 • iwyebs imitacias (mibaZvas,
stadia weli mexsierebisa da azrovnebisa
gamoyenebas.
• esmis sagnis mudmivoba.
• refleqsuri qmedebidan
mizanmimarTul qmedebaze
gadadis.
operaciamdeli 2 - 7 • aRqmis dominantoba.
stadia weli • eufleba metyvelebas da
simboloebis gamoyenebiT
azrovnebas.
• animizmi.
• egocentrizmi.
• esmis msgavsi obieqtebis
identoba.
• Secdomebi saganTa
klasifikaciaSi.
• transduqciuri logika.
konkretuli 7 – 11 • SeuZlia logikuri azro­vnebis
operaciebis weli gziT konkretuli problemis
stadia. gadaWra.
• SeuZlia klasifikacia da
• Tanmimdevruli ganlageba.
• esmis Seqcevadoba.
formaluri 11 - 15 • SeuZlia logikis meSveobiT
operaciebis weli abstraq­tuli problemebis
stadia. gadaWra.
• eufleba mecnierul
azrovnebas.
• interess iCens socialuri
• sakiTxebis mimarT.

32
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

piaJes Teoriis mniSvneloba ganaTlebisaTvis


pirvel rigSi, ganvixiloT, rogor esmis piaJes swavlisa
da fsiqikuri ganviTarebis urTierTdamokidebulebis
sakiTxi. piaJe Tvlis, rom aRniSnuli sakiTxi SeiZleba
samgvarad ganvixiloT:

1. swavla da ganviTareba erTi da igive procesia;

2. swavla da ganviTareba sruliad gansxvavebuli


procesebia;

3. swavla, nawilobriv, ganviTarebis mocemul donezea


damokidebuli.

piaJe ar eTanxmeba pirvel da meore Tvalsazriss.


igi eyrdnoba mesame Sexe­ dulebas, romlis Tanaxmadac,
swavla, nawilobriv, ganviTarebis mocemul donezea
damokidebuli (momwifeba). J. piaJe Tvlis, rom swavla
unda eyrdnobodes bavSvis ganviTarebis dones. momwifeba
(asaki) qmnis garkveuli konkretuli struqturis warmoqmnis
SesaZleblobas, magram misi aRmoceneba damokidebulia
3 faqtorze - aqtivoba, wonasworoba da socialuri
interaqcia. swavla swored am 4 princips (momwifeba,
aqtivoba, wonasworoba da socialuri interaqcia) unda
eyrdnobodes.

aqtivoba. swavla SesaZlebelia mxolod bavSvis


garemosTan aqtiuri urTierTobis Sedegad. aqtivoba
gulisxmobs kvlevis, eqsperimentis Catarebas - sagnis
gamoyenebas, gamocdas, TamaSs, imis garkvevas, Tu rogor
da ratom muSaobs esa Tu is sagani. amis sapirispiro
procesia bavSvisTvis informaciis verbalurad miwodeba.
maswavlebelma ki unda Seqmnas amis pirobebi. magaliTad,

33
manana meliqiSvili

maTematikuri moqmedebebis swavlebisas SeiZleba


vaTamaSoT bavSvebi TamaSi `maRazia“, sadac zogi bavSvi
iqneba myidveli, zogi ki gamyidveli.
wonasworoba. swavlisas SenarCunebuli unda iyos
balansi axal da ukve naswavl masalas Soris. davaleba
ar unda iyos arc Zalian advili da arc Zalian rTuli.
dasmul amocanaSi unda iyos ukve nacnobi informacia
(asimilacia) da axalic, romelic bavSvs jer kargad ar
esmis (akomodacia).
socialuri interaqcia anu komunikacia. logikuri
azrovnebis, TamaSis wesebis moraluri normebis swavla
SeuZlebelia yoveldRiuri, aqtiuri verbaluri komuni­
kaciis gareSe (maswavlebeli-bavSvi, bavSvi-bavSvi).
yvela moswavles sWirdeba maswavlebelTan da
TanatolebTan urTierToba, raTa Seafasos Tavisi
azrovneba da daakvirdes sxvebis mier amocanis amoxsnis
process. xSir SemTxvevaSi wonasworoba bunebrivad
irRveva, rodesac bavSvebis gamocdilebaSi Cndeba
erTgvari konfliqti im movlenebs Soris, romelic, maTi
azriT, unda moxdes (magaliTad, xis mori wyalSi unda
CaiZiros, radgan is didia) da rac realurad xdeba (mori
tivtivebs). maT SesaZloa situacia Tavidan gaiazron da
Sedegad axal codnas miiReben.
moswavleebma jer unda imoqmedon, moaxdinon
manipulireba, daakvirdnen da Semdeg isaubron.
konkretuli gamocdileba azrovnebas axali informaciiT
uzrunvelyofs, xolo sxvebTan komunikacia ki sakuTari
azrovnebis Semowmebas da zogjer ki cvlilebas
ganapirobebs.
momwifeba. maswavlebelma unda icodes bavSvis

34
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

ganviTarebis realuri done, raTa Tavidan aviciloT


pedagogiuri Secdoma.
J. piaJes Teoria maswavlebels aZlevs bavSvis swavlebis
procesis mimarTulebas da ori­entirebs.
J. piaJes mixedviT, bavSvis inteleqtualuri ganviTareba
damokidebulia konstruqciul qmedebaze. asimilacia
da akomodacia iTxovs, rom moswavle iyos aqtiuri da
ara pasiuri, imitom, rom problemis gadawyvetis unaris
swavleba ar SeiZleba, problema bavSvma TviTon unda
gadawyvitos.
gakveTilis gegma unda moicavdes ara mxolod
bavSvebisTvis informaciis verbalur miwodebas, aramed
sxvadasxva praqtikul mecadineobas, sadac isini
aqtiurad iqnebian CarTuli da damoukideblad gadaWrian
problemebs.
swavlebis meTodebi, romlebic kargad aris cnobili
Cveni maswavle­ blebisTvis - leqcia, demonstrireba,
audio-videoprezentaciebi, instruqciebi ar eTanxmeba
J. piaJes mixedviT gansazRvrul, codnis SeZenis ideebs.
igi Tvlida, rom saklaso oTaxSi unda Seiqmnas aqtiuri
kvlevis ganxorcielebis situacia. inteleqti viTardeba
asimilaciisa da akomodaciis procesebis safuZvelze.
amitom bavSvs unda mieces saSualeba Caataros kvleva,
eqsperimenti, dasvas kiTxvebi da Seecados TviTon ipovos
maTze pasuxi.
Tumca es, ra Tqma unda, ar niSnavs imas, rom bavSvs
unda mivceT imis ufleba, rac unda is akeTos. aq
mniSvnelovania maswavleblis roli, romelmac bavSvs
unda miawodos saswavlo masala, Seqmnas kvlevis situacia.
maswavlebelma unda gamoiyenos aqtiuri swavlebis meTodi
da ar moiTxovos bavSvisgan mxolod masalis gameoreba,
35
manana meliqiSvili

an damaxsovreba.
saklaso oTaxi dayofili unda iyos sxvadasxva saswavlo
centrad/zonad, sadac bavSvebs uSualo urTierToba
eqnebaT sxvadasxva saswavlo masalasTan. skamebi da magidebi
unda ganlagdes am saswavlo centrebis garSemo. swavlebis
meTods ki SeiZleva vuwodoT empiriuli, praqtikuli.
bavSvebi unda gadaadgildnen erTi centridan meoreSi.
am models uwodeben Ria, araformalur saklaso oTaxs.
es modeli didi warmatebiT gamoiyeneba didi britaneTis
dawyebiT klasebSi.
saswavlo centrebSi bavSvebs unda daurigdeT baraTebi
davalebiT, romelic maTi asakisTvis iqneba adekvaturi.
J. piaJes Tanaxmad, aqcenti unda gakeTdes ara calkeuli
sagnis Sinaarsis codnaze, aramed multidisciplinuri
Temebis kompleqsebze. magaliTad, mcenareebi, ekologia,
ojaxi, avtomobili, albaToba, romelic miscems bavSvs
kompleqsur codnas - maTematikaSi, sazogadoebriv
mecnierebaSi, xelovnebaSi, enebSi. aseTi Tematuri
midgomis dros meti mniSvneloba eniWeba informaciis
SeZenis process, vidre sakuTriv informacias. sxva
sityvebiT rom vTqvaT, mniSvnelovania `rogor gavakeToT“
unaris formireba.
J. piaJesTan ZiriTadi orientacia aRebulia bavSvebze,
maT saWiroebebze da ara saswavlo gegmaze. bavSvze
orientacia unda aisaxos mis SefasebaSic, romelic
unda iyos individualuri da efuZnebodes bavSvis
ganviTarebaze dakvirvebas, da ara misi formaluri
codnis mkacr Sefasebas. swavleba unda mimdinareobdes
individualurad an mcire jgufebSi.
aseTi damokidebuleba gansazRvravs maswavleblis
rolsac, sadac is iqneba ara informaciis mimwodebeli

36
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

mTeli klasisTvis, aramed swavlis procesis warmmarTveli.


maswavlebeli imyofeba klasSi, raTa pasuxi gasces calkeuli
moswavleebis SekiTxvebs da imoqmedos rogorc megzurma,
maSin rodesac bavSvebis mcire jgufebi dakavebuli iqneba
sxvadasxva saswavlo amocanis SesrulebiT.
ZiriTadi yuradReba unda mieqces asakis Sesatyvisi
mentaluri sqemebis ganviTarebas. magaliTad, 1-3
klasebSi swori iqneba vaswavloT bavSvebs Senaxvis
amocanebis swori gadawyveta; me-4 - me-6 klasebSi unda
mieceT amocanebi - seriaciaze, inversiaze (gadaadgileba,
gardaqmna), klasifikaciaze. maRal klasebSi unda vas­
wavloT logikuri azrovneba, da ara faqtebis da
Sinaarsis damaxsovreba. maswavlebeli unda daexmaros
bavSvs, ganiviTaros mentaluri sqemebi, rac miscems mas
saSualebas, gaigos da axsnas garemos movlenebi.
J. piaJes principebis praqtikaSi gamosayeneblad
maswavlebelma unda warmarTos saswavlo procesi ise, rom
bavSvma SeZlos saswavlo masalis damoukidebeli kvleva.
J. piaJes mixedviT, bavSvi aris `aqtiuri mkvlevari“,
romelsac garemosTan urTierTobis Sedegad uyalibdeba
azrovnebis sul ufro rTuli strategiebi. iqmneba
STabeWdileba, rom es aqtiuri, SemoqmedebiTi bavSvi
marto wyvets Tavis problemebs. magram ar unda
dagvaviwydes, rom bavSvi, pirvel rigSi, socialuri
arsebaa da swavlobs socialuri interaqciiT. mozrdilebi
(mSoblebi, maswavleblebi, ufrosi da-Zma) iwvevs bavSvis
azrovnebaSi wonasworobis darRvevas, rac gamoiwveves
axali, ufro rTuli kognituri sqemebis Camoyalibebas.
mexsierebis gamoyenebis safuZvelze swavleba xels uSlis
SemoqmedebiTi pirovnebis Camoyalibebas. swavlis procesSi
moswavleebma unda gauziaron TavianTi mosazrebebi

37
manana meliqiSvili

rogorc ufrosebs, aseve Tanatolebs.


rogorc vxedavT, swavlisa da ganviTarebis
urTierTdamokidebulebis sakiTxSi J. piaJe imgvari
swavlebis momxred gvevlineba, romelic ganviTarebis
mocemuli donis Sesatyvisia.
rogorc cnobilia, swavlebis procesis ori gageba
arsebobs. pirveli gulisxmobs, rom maswavlebelma mza
informacia unda miawodos moswavles, romelmac, Tavis
mxriv, es produqcia unda moixmaros. es aris e.w. direqtiuli
swavleba. meore midgoma asaxavs J piaJes Sexedulebas,
romelic gulisxmobs moswavlis aqtiur monawileobas
swavlebis procesSi. es aris konstruqtivizmi, romlis
mTavari argumentia is, rom codna moswavles mza
saxiT ki ar eZleva, aramed misi monawileobiT iqmneba.
moswavle, garemosTan aqtiuri urTierTqmedebiT, TviTon
qmnis garkveul wesTa erTobliobas, romlis meSveobiT
xorcieldeba Semdgomi urTierTqmedeba.
radganac J. piaJe codnis miRebis procesSi
gansakuTrebul mniSvnelobas TviTon bavSvis individualur
aqtivobas aniWebs, mis konstruqtivizms `solo konst­ruq­
tivizmsac“ uwodeben.
Tamamad SeiZleba iTqvas, rom J. piaJes kognituri
ganviTarebis Teorias ganaTlebis Teoriis kvlevasa
da praqtikaSi udidesi mniSvneloba eniWeba da dRemde
mniSvnelovani adgili uWiravs am sferoSi moRvawe
mkvlevarebis, maswavleblebisa da ganviTarebis
Semswavleli fsiqologebis SromebSi.

rCevebi pedagogebs:
• yuradRebiT daakvirdiT moswavleebs davalebis
Sesrulebis dros.
38
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

- ra saxis logikas iyeneben isini?


- situaciis mxolod erT aspeqtze amaxvileben
yurad­Rebas?
- daakvirdiT saxis gamometyvelebas.
- sistematurad xsnian amocanas, Tu SemTxveviT
gamoicnoben da Semdeg kvlav aviwydebaT?
• yuradReba gaamaxvileT moswavleTa azrovnebis
procesze, da ara mxolod mis Sedegze. maswavlebelma
mxolod moswavleebis pasuxi ki ar unda Seamowmos,
aramed unda icodes, Tu ra kognituri strategia
gamoiyena bavSvma pasuxis misaRebad.
• gaacnobiereT, rom Zalian mniSvnelovania moswavleTa
aqtiuri CarTuloba saswavlo procesSi. naklebi
yuradReba gaamaxvileT saswavlo masalis pirdapir
miwodebaze da mieciT bavSvebs saSualeba, TviTon
gaakeTon aRmoCenebi garemosTan uSualo urTierTobis
safuZvelze. gamoiyeneT mravalferovani davalebebi,
rac bavSvs garemosTan urTierTobis SesaZleblobas
miscems.
• bavSvebis ganviTarebis tempi gansxvavebulia da
gaiTvaliswineT es gansxvaveba saswavlo procesSi. J.
piaJes Tanaxmad, yvela bavSvi kognituri ganviTarebis
stadiebs erTnairi TanmimdevrobiT gadis, magram
gansxva­vebuli tempiT. amitom maswavlebelma saswavlo
davalebebi calkeuli moswavleebis, an moswavleTa
patara jgufebisTvis unda dagegmos. garda amisa,
moswavleTa Sefaseba unda ganisazRvros TiToeuli
bavSvis individualuri ganviTarebis progresis
gaTvaliswinebiT.
39
manana meliqiSvili

ganmarteT cnebebi:

sqema

asimilacia

40
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

akomodacia

operacia

41
manana meliqiSvili

wonasworoba

42
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

sakontrolo kiTxvebi:

• ra meqanizmi udevs safuZvlad adaptacias?

43
manana meliqiSvili

• ra aris kognituri ganviTarebis saboloo produqti


(Sedegi)?

44
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

• kognituri ganviTarebis romeli stadiebi gamoyo J.


piaJem?

45
manana meliqiSvili

• ra faqtorebi gansazRvravs ganviTarebas?

46
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

• swavlisa da ganviTarebis urTierTdamokidebuleba


piaJes mixedviT, gulisxmobs Semdegs:
win miuZRvis

• princips, romlis mixedviTac obieqtis garkveuli


Tvisebebi, garegnulad Secvlis miuxedavad, rCeba
ucvleli,
ewodeba.

• aviRoT 2 erTi sigrZis Zafi. erTi Zafi bavSvis Tvalwin


davaxvioT. rogor upasuxebs operaciamdel stadiaze
myofi bavSvi kiTxvas - romeli Zafia ufro grZeli?

47
manana meliqiSvili

• kiTxvaze - ra aris kata?


5 wlis bavSvi upasuxebs*

7 wlis bavSvi upasuxebs**

* 5 wlis bavSvi ityvis (savaraudod) - kata es aris Tavi, kudi, TaTebi,


SeiZleba dagCxapnos, an katas uyvars rZe.
** 7 wlis bavSvi ityvis (savaraudod) - kata cxovelia. saxlSi cxovrobs,
magram arin gareuli katebic. is Tagvebs Wams.

48
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

J. piaJes mier Semotanili cneba - sqema, aravis ar unaxavs.


am faqtis ga­TvaliswinebiT, SeiZleba mas raime mecnieruli
Rirebuleba hqondes?

49
manana meliqiSvili

ganxiluli masalidan yvelaze metad damainteresa

50
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

ra kiTxvebi gamiCnda mocemul masalasTan dakavSirebiT

51
manana meliqiSvili

SeniSvnebisaTvis

52
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

53
manana meliqiSvili

54
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

55
manana meliqiSvili

56
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

57
manana meliqiSvili

58
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

59
manana meliqiSvili

60
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

61
manana meliqiSvili

62
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

63
manana meliqiSvili

64
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

65
manana meliqiSvili

66
Jan piaJes kognituri ganviTarebis Teoria

gamoyenebuli literatura:

1. m. meliqiSvili, T. kerZaia, n. labartyava (2011 w.). 5


wlis asakis bavSvis swavla-swavlebis Taviseburebebi.
erovnuli saswavlo gegmebisa da Sefasebis centri.

2. n. janaSia, n. imedaZe, s. gorgoZe (2008 w.). ganviTarebisa


da swavlis Teoriebi. saqarTvelos macne.

3. red. m. jafariZe (2005 w.). ganaTlebis fsiqologia.


Tbilisi. sulxan-saba orbelianis sax. Tbilisis
saxelmwifo pedagogiuri universiteti.

4. Жан Пиаже (1976 г.). Избранные психологические


произведения. Москва.

5. Жан Пиаже (1932 г.) Речь и мышление ребенка. Москва.

6. Дж. Флейвел (1967 г.). Генетическая психология Жана Пиаже.


Москва.

7. Б. Такман (2002 г.). Педагогическая психология. М. Прогресс.

8. Barry J. Wadsworth (2003). Piagets Teory of Cognitive and


Affective Development: Foundetions and Constructivism.
Allyn&Bacon Classics Edition.

9. Carol Garhart Mooney(2000). Teories of Childhood: An


Indroduction to Deuey, Montessory, Erikson, Piaget & Vygotsky.
Published by Redleaf Press.

67
manana meliqiSvili

68

You might also like