Brass

Brass ir vislēnākais sporta peldēšanas veids. Brass ir vienīgais sporta peldēšanas veids, kura kustības ar rokām un kājām tiek izpildītas zem
ūdens. Visas kustības ir simetriskas. Roku un kāju kustības brasā tiek izpildītas secīgi viena otrai ar nelielu pauzi starp tām.
Ķermeņa stāvoklis
Peldot brasā sacensību noteikumi noliedz jebkuras svārstības ap ķermeņa garenisko asi. Vertikālas svārstības rodas izpildot ieelpu, galva
tiek pacelta augšup, izceļot seju no ūdens. Minimālais triecienleņķis 1-5 grādi, veidojas pēc sitiena ar kājām un pirms īriena ar rokām.
Roku darbība
Peldētājs ūdenī atrodas horizontālā stāvoklī. Rokas iztaisnotas paralēli viena otrai. Roku kustības iedala vairākās fāzēs:
1) sākuma stāvoklis – rokas iztaisnotas, izstieptas uz priekšu, atrodas paralēli viena otrai, ar plaukstām uz leju, pleci padoti uz priekšu,
roku muskulatūra atbrīvota. Starp sākuma stāvokli un īrienu veidojas nelielas starpfāzes;
2) īriens – sākas ar plaukstu virzīšanu sānis-lejup un sākas apakšdelma kustība sānis- atpakaļ un nedaudz uz leju. Īriena sākumā pleci tiek
nedaudz padoti uz priekšu, līdz ar to rokas ieņem izdevīgu stāvokli īriena izpildei. Īriena daļa beidzas tajā brīdī, kad rokas attiecībā pret
ķermeņa sānu līniju veido apmēram 90 grādu leņķi;
3) īriena beigu daļa un sākuma sagatavošanas roku virzīšanai uz priekšu- lai rokām virzoties uz priekšu nerastos frontāla pretestība,
jāieņem tāds stāvoklis, kas atbilst labai aptecei. Īriena beigu daļā plaukstas izdara kustību virziena atpakaļ – uz leju. Apakšdelmi ar
lokveida kustību uz iekšu pārvietojas virzienā uz ķermeņa garenisko asi. Iesaistot kustībā elkoņus, kuri tuvojas viens otram gandrīz
piekļaujoties ķermenim;
4) roku virzīšana uz priekšu – nekavējoties sākas roku virzīšana uz priekšu. Nav pieļaujama ne mazākā pauze roku kustībām pārejot no
vienas fāzes nākošajā. Plaukstas pagrieztas uz leju un pa tuvāko ceļu tiek virzītas uz priekšu. Rokas atbrīvotas, kustība plūstoša. Pēc roku
iztaisnošanas seko neliela pauze. Rokas tiek aizturētas priekšā, atgrieztas sākuma stāvoklī.
Elpošana
Peldot brasā ieelpu var izpildīt gan īriena sākumā, gan īriena beigās. Sporta peldēšanā, peldot maksimālā tempā, ieelpa tiek izpildīta īriena beigās un
sagatavojošo kustību sākumā, bet lietišķajā peldēšanā ieelpu ieteicams apmācīt īriena sākumā.
Pirmajā variantā ieelpas sakums sakrīt ar rokas īriena beigām, tā turpinās laikā, kad rokas gatavojas pārvietoties izejas stāvoklī. Seja tiek iegremdēta
ūdenī, seko elpas aizture. Rokas atgrieztas sākuma stāvoklī – iztaisnotas priekšā. Sākot roku kustību sānis – uz leju, elpa joprojām ir aizturēta. Sākoties
īrienam notiek enerģiska izelpa caur muti. Izelpa beidzas īriena galvenās daļas beigās.
Otrajā variantā ieelpa tiek izpildīta roku īriena sakumā, līdz ar to arī ķermeņa svārstību amplitūda ir mazāka. Izelpa beidzas roku īriena beigās, seko
neliela elpas aizture un rokām pārvietojoties sākuma stāvoklī, seja tiek mierīgi iegremdēta ūdenī tā, lai galvas pakauša daļa nenokļūtu zem ūdens un
notiek vienmērīga izelpa caur muti.
Kāju darbība
Kāju darbība brasā sadalāma fāzēs:
1) sākuma stāvoklis – kājas iztaisnotas, atrodas paralēli, muskulatūra atbrīvota;
2) sagatavojošas kustības – sākas kāju pievilkšana, saliecot tās gurnu un ceļu locītavās. Ar ceļu kustību uz leju un uz āru sākas kāju sagatavojošas
kustības. Ceļu izvēršanas platums atkarīgs no peldētāja kāju locītavu kustīguma. Optimāli ceļiem jābūt izvērstiem plecu platumā. Pēdas atbrīvotas;
3) pirmssitiena fāze – apakšstilbi un pēdas tiek virzītas sānis no ķermeņa gareniskās ass. Šajā brīdī pēdas izvērstas ar pirkstgaliem sānis, pagriežot
apakšstilbus un novietojot tos perpendikulāri peldētāja kustību virzienam.
4) Sitiens – tiek izpildīts enerģisks sitiens ar kājām. Sitiens tiek izpildīts ar apakšstilba un pēdas iekšpusi. Sitiens ar kājām tiek izpildīts virzienā atpakaļ.
Sitiena sākuma daļā pēdas virzās nedaudz uz āru un pēc tam tuvojas viena otrai, veicot lokveida kustību. Visefektīvāk izpildīts kāju sitiens ir tad, ja kāju
iztaisnošana sākas gurnos un tai seko kustība ceļu locītavās.
Kustību saskaņošana
Sākuma stāvoklī peldētājs slīd ar iztaisnotām rokām un kājām, seja ūdenī. Sākot īrienu ar rokām, kājas iztaisnotas un atbrīvotas, sākas ieelpa. Roku īriena
otrajā daļā kājas sāk nedaudz saliekties ceļu locītavās. Roku īriena beigu daļa un sagatavojošas kustības sākums roku virzīšanai uz priekšu sakrīt ar aktīvu
kāju pievilkšanu un turpinās ieelpa.
Laikā, kad rokas tiek virzītas uz priekšu, neliela elpas aizture, seja virzās lejup, apakšstilbi un pēdas tiek izvērstas sānis. Roku kustības uz priekšu otrā daļa
sakrīt ar kāju sitienu un pilnīgu izelpu. Seko neliela pauze kāju un roku darbībā, kuras laikā peldētājs turpina slīdējumu iztaisnotā stāvoklī. Peldot
maksimālā tempā, šī pauze var arī nebūt, jo pēc roku izvirzīšanas uz priekšu tūlīt seko īriena sagatavojošās kustība.
Starts
Lielākajās sacensībās visbiežāk sastopami divu veidu starti. Uztverot startu, abas kājas pirms starta atrodas pie starta galda priekšējās
malas, un trases starta laikā viena kājiņa tiek nolikta atpakaļ. Otrā starta veida priekšrocība ir ātrāks reakcijas laiks (laiks no starta
signāla līdz kāju atdalīšanai no starta galda). Visbiežāk tiek izmantots parasts starts. Daži peldētāji izmanto šķirni "varde", kur kājas velk
uz priekšu un pēc tam atkal iztaisno gaisā. Tad sportists slīd zem ūdens, izdara rokas sitienu un vienu vertikālu kāju kustību, kā tauriņā,
kam seko vienlaicīgs sitiens un roku atdošana uz priekšu. Saskaņā ar noteikumiem, otro roku var sākt tikai pēc tam, kad galva parādās
virs ūdens virsmas. Kāju vertikālo kustību FINA un NCAA apstiprināja 2005. gadā.
Pagriezieni
FINA noteikumi nosaka, ka peldētājam vienlaikus jāpieskaras loka abām rokām.
Parasti lietotās svārsta šūpoles, kuras sāka izmantot 1930. gados. Lai palielinātu ātrumu, sportisti pieskaras sānam vai nu zemūdens
slīdēšanas fāzē, vai arī rokas atgriešanās fāzē, kas ir ātrāka. Pēc tam rokas ir nedaudz saliektas, galva un pleci tuvojas sānam, un
peldētāja ķermenis sāk griezties gandrīz vertikālā plaknē. Viena roka noraujas no sienas un tiek virzīta uz priekšu zem ūdens, otrā roka
ar šūpolēm slauka pāri ūdenim un panāk pirmo, lai viņi satiktos vienlaicīgi. Ķermenis tiek pagriezts uz sāniem, pirms to atgrūž no kājām.
Brīdī, kad visas daļas atrodas zem ūdens līmeņa, no abām kājām ir spiediens no sāniem (šajā versijā ūdens pretestība samazinās), un
ķermenis pagriežas horizontālā stāvoklī. Tam seko slīdēšana zem ūdens, airēšana ar rokām pie gurniem, roku izvirzīšana uz priekšu,
stumšana ar kājām, bīdīšana un nonākšana uz virsmas. Peldētāja galvai jāšķērso ūdens līnija ne vēlāk kā otrajā kustību ciklā.