You are on page 1of 43

KAPITULU I

LIAN MAKLOKE
1.1

Introdusaun
Komesa hahu Timor-Leste hetan nia ukun rasikan no nudar nasaun foun
ida, komunidade hotu-hotu hein no garante atu halao ninia prosesu
dezenvolvimentu, iha tempu agora nee Timor-Leste halao dau-daun nia
dezenvolvimentu iha aspektu oi-oin, hanesan dezenvolvimentu fiziku no
nonfiziku. Lalaok ho dezenvolve ida nee maka presija komunidade nia
partisipasaun iha prosesu implementasaun atu nunee bele atinji ita hotu nia
vizaun, ita nia hakarak no objektivu ho disiplina iha dezenvolvimentu nasional
neeb saudavel iha parte seitor hotu-hotu. Liu-liu iha seitor agrikultura nian, no
bele hasaee produsaun

aihan neeb iha kualidade diak, ho ida nee maka

governu Timor Leste aloka orsamentu estadu nian hodi hola traktores ba povu
agricultor sira. Iha periodu Governasaun Aliansa Maioria Parlementar
(Governasaun AMP, 2007-2012), Ministerio Agrikultura e Peskas hasai politika
ida hodi distribui traktores ba komunidade, liu-liu ba agrikultores sira. Baseia ba
deklarasaun hosi Ministru Agrikultura e Peskas iha media kona ba politika
distribuisaun traktores, ita bele dehan katak, objetivo hosi distribuisaun traktores
mak sei maksimiza produsaun iha seitor agrikultura. Tamba Governu hanoin katak
ho teknologia modernu, hanesan uza traktores, bele halo ekstensifikasaun
produsaun no agrikultor sira sei bele iha kapasidade atu kompete iha merkado.
Indireitamente, Governu hakarak hateten katak liu hosi distribuisaun traktores,

komunidade liu-liu agrikultores sira nia moris ekonomia sei sai diak liu no sei
hetan soberania ai-han neeb mak forte. Em prinsipio ho seitor agrikultura neeb
forte, loron ruma sei lori nasun nee ba independensia in termos ai-han no
ekonomia. Maibe iha tempo mak hanesan. Nee duni ita bele dehan katak
distribuisaun traktores fo impaktu positivu barak ba iha seitor sosio-ekonomiku
komunidade sira nian, maibe agora dadauk traktores barak maka at ona, tamba
menus kontrola hussy parte Governu, I menus manutensaun ba traktores.
Relasiona ho preokupasaun hirak nee, peskizador bele konsidera hosi
parte Governu latau importansia ba manutensaun . Nunee mos bele dehan katak
Governu liu hosi Ministeriu Agrikultura e Peskas ladun hatudu nia komitementu
ba manutensaun ba traktores.
Bazeia ba pontus hirak iha leten, peskizador iha inisiativu ida hodi halo
peskiza halo Avaliasaun Manutensaun neebe relasaun ho produsaun ba traktores
neebe distribui hosi Governu iha Municipiu . Inisiativa ida nee, hanesan meius
ida hodi fo kontribuisaun ba prosesu atu hadia sistema manutensaun no gestaun ba
traktores. Nomos atau fo referensia balun ba Governu, liu-liu Ministerio
Agrikultura hodi bele konsidera iha futuru sobre manutensaun ba traktores iha
seitor agrikultura nian.
Ikus liu, hakerek nain espera katak peskiza neeb mak hakerek iha teze
ida nee, bele sai referensia ba Governu, liu-liu Ministeriu Agrikultura e Peskas no
komunidade em jeral hodi bele hatene tuir no bele halo manutensaun ho diak ba
traktores. Nunee mos nudar referensia hodi bele hadia prosesu implementasaun

Sistema manutensaun no jestaun ho diak ba traktores iha futuru. Hare ba


distribuisaun traktor durante periodo ( 2008-2011) hatudu katak Governu iha duni
komitmentu atu hasae produtividade iha seitor natar, no toos rai maran, tanba
durante periodo hirak nee distribuisaun traktor kada municipiu kontinua distribui
no aumenta kada tinan. Resultadu hosi distribuisaun traktores nee mak atu hasae
kresementu ekonomia povu nian, hasae nesesidades baziku lor-loron, atu hasae
produsaun ai-han lokal, no atu reduz taxa importasaun hosi nasaun seluk,
Objektivu hosi distribui traktores nee atu povu agrikultor sira bele muda sira nia
sistema agrikultura tradisional ba modernu, hodi bele produs aihan neeb
sufisiente ba presiza loron-loron nian, no hasae produtu ba iha merkadu
internasional. Prosesus fahe traktores nee mos ho ninia intensaun atu bele reduz
fos importasaun hosi nasaun vejinus sira, hodi nunee bele hasae nivel produsaun
aihan lokal atu bele iha kapasidade sirkula iha merkadu nasional. Maibe traktores
sira neeb distribui hosi Ministeiru Agrikultura, barak mak la funsiona, tanba at
laiha manutensaun ba traktores, nee tanba falta kontrola ba traktores.
1.2

Formulasaun Problema
a. Oinsa kria sistema manutensaun neeb maka diak hodi nunee traktores b
ele hasae produsaun ho diak.
b. Oinsa atu hasae kapasidade tekniku sira iha municipiu, hodi nunee
bele halo Manutensaun ba traktores ho diak,

1.3

Objektivu hosi Peskiza


a. Atu hatene sistema manutensaun hosi governu,ba traktores relasiona ho
produsaun, neeb fahe ba Municipiu hotu.
b. Atu hatene no halo deskripsaun ba traktores neeb fahe hosi governu ba
municipiu.
c. Atu hatene failansu, hanesan traktores barak maka at,ou la halo operasaun.
d. Atu hatene oinsa prespektiva ba oin hosi parte guvernu nian, liu-liu ba iha
sistema manutensaun nian.

1.4

Benefisiu Peskiza
Iha mos benefisiu neeb hetan hosi pesquiza ida nee hanesan tuir mai nee
a. Benefisiu pesquiza ida nee bele fo mos benefisiu ba institusaun sira,
hanesan institusaun estadu, ba sira neeb leitor, no benefisiu mos ba
hakerek nain nee rasik.
b. Rezultadu peskiza nee bele fo benefisiu ba komunidade iha dezenvolve
ekonomia familiar uma laran no vida moris komunidade nian iha area
Agrikultura nain.
c. Hosi peskija ida nee mos bele kria sistema manutensaun neeb diak hosi
governu para bele hasae produsaun ho diak.

1.5

Limitasaun no area minimiza pesquiza


a. Limitasaun Pesquizador halimitaan iha pesquiza ida nee pesquiza deit
konaba halo Avaliasaun Manutensaun relasaun ho makina produsaun
traktores neeb distribui hosi Governu Timor Leste ba Municipiu.

b. Area minimiza pesquiza Iha pesquiza ida nee fokus deit iha municipiu
tolu (3) hanesan Municipiu Covalima, Municipiu Manu-Fahi no Municipiu
Ainaro.
1.6

Razaun Hili Topiku


Sai hanesan razaun fundamental ba hakerek nain hodi hili topiku ida nee katak;
a. Hakerek nain hakarak hatene problema ou failansu ba traktores barak mak
la utiliza ou lahalo operasaun.
b. Nudar Estudante Engenero hakarak hatene oinsa manutensaun ba traktores
neeb distribui ba municipiu hotu.
c. Tamba problema ida nee hanesan problema foun ba hakerek nain, ho ida
nee hakerek nain hakarak tebes atu halao rejumu tuir siencias akademika
ho detailu liutan.

1.7

Sistematika Hakerek
Atu hakamanan iha komprensaun indise hosi Teze ida nee maka
sistematika hakerek neeb akumula hosi hakerek nain katak hanesan tuir mai
nee:
KAPITLU I, Lian Makloke kompostu hosi ; Formulasaun Problema, Objektivu
pesquiza, Benefisiu pesquiza, Limitasaun no area Minimiza pesquiza, Razaun hili
topiku, no Sistematika hakerek.
KAPITLU II, Literatura Revieu Defenisaun teoria, halo defenisaun konaba
traktores iha hakerek ida nee, teoria hosi matenenk nain, analiza Manutensaun ba
traktores.

KAPITLU III Metodologia Pesquiza Tipu pesquiza, Teknika deside amotrazen,


Foku pesquiza, Fatin no hare espesifiku pesquiza, Fontes ba dadus,Dadus primaria
Dadus secundadria,Tekniku rekoila dadus, Intervista, Observasaun,
Dokumentasaun, Intrumentu pesquiza, Teknika analiza dadus.
KAPITLU IV. Diskusaun Rezultadu Peskiza, Kompostu hosi dadus Manutensaun
Neeb Relasaun Ho Produsaun Ba Traktores, akumula dadus, Analiza dadus
peskija.
KAPITLU V. Lian Maktaka Kompostu hosi Konkluzaun, Sujestaun, Rekomendas
aun no Lista literature, ho Anexo.

KAPITULU II
LITERATURA REVIU
2.1 Difinisaun konaba traktores
Traktores hanesan vehiclu ou maquina produsaun ida neeb halo
espesifikamente konaba servisu neeb todan, liu-liu iha servisu agrikultura nian,
tanba ho velesidade neeb maka minimu. Emjeralmente utiliza ba servisu
agricultur nian, iha implementasaun servisu agrikultura halo movimentasaun ho
utiliza traktores nee, hodi fila rai sai hanesan fonte primaria iha mekanizasaun
agrikultura nian. Funsaun hosi traktores nee atu agrikultor sira bele muda sira nia
sistema agrikultura tradisional ba modernu, hodi bele produs aihan neeb
sufisiente ba presiza loron-loron nian nomos bele hasae nivel produsaun ai-han
atu bele iha kapasidade sirkula iha merkadu internasional.
2.2 Historia dezenvolvimentu Traktor
Liafuan traktores mai hosi lian latina, Trahere signifika : katak dada ho nia
difinisaun seluk traktores hanesan traction motor, hanesan motor neeb dada.
Maibe agora konesidu ho liafuan Traktores Agrikultura nian. Iha sekulu XVIII
motor Evapor susesu kria no traktor hahu iha desenvolvido, ho fontes energia
motor evapor. Iha sekulu XIX peritus ou cientista balu deskobre tan motor sunu
laran (motor bakar internal) gajolina, iha tinan (1898) Eng. Rudolf Diesel nudar
Engineiru ida hosi Aleman neeb ho susesu halo motor diesel no hahu iha altura
nee kedas traktores komesa desenvolvido.

2.3 Klasifikasaun traktores


Klasifikasaun traktores principal liu-liu iha parte agrikultura nian, hanesan tuir
mai :
a.

b.

Medidas traktores
Traktores boot 15 HP ba leten
Traktores kiik 15 HP tun mai kraik)
Kombustivel :
Traktores Diesel
Traktores Gajolina

Komponen principal traktores roda 2 : Komponen-komponen principal traktores


roda rua fahe ba grupu tolu mak hanesan tuir mai nee
Motor
Transmisaun
Alavanka kontrola
Traktores roda haat hanesan traktores neeb ho nia forsa neeb makas halo
operasaun ou lori hanesan mos ho kareta, iha mos bulati atu dulas, diferente ho
traktores liman, komponente neeb uja hanesan ho traktores liman nia nee iha
traktores roda haat kompletu ho poros PTO (Power Take Of) wainhira atu
presija importante iha forsa atu dulas bajak rotary halo rotasaun liu ho poros
mesin (PTO).
Tipu servisu neeb halo hosi traktores roda haat, Traktores mini iha nia forsa
movimentu neeb mak boot tebes, utiliza ba parte agrikultor nian ho area neeb
mak luan.utiliza ba natar ho toos rai maran.
Komponen principal Traktores Roda Haat nia mak hanesan tuir mai :

Motor/makina

Tanki mina

Travaun

Hidrolik

Radiator

Motor aranka

Filtro de ar

Baterai

Rotary
a.

2.4 Difinisaun Manutensaun


b.

Manutensaun mak hanesan aktividade prinsipal neeb ho nia

objetivu atu garantia funsionamentu ba sistema makina produsaun, atu nunee


prontu bele utiliza wainhira presija tuir kondisaun neeb espektiva. Kestaun nee
sei bele atinji hodi halo aksaun planeamentu no skedul manutensaun no fo
atensaun ba nia funsaun no hare mos ba kriteria minimasaun gastus orsamentu
nian. Funsaun manutensaun foun sei senti wainhira sistema nee hetan ona
problemas ka sistema nee labele ona halo operasaun ho diak. Ho liafua fuan seluk
hosi manutensaun mak hanesan aktividades ida neeb atu hadia, kondisaun
makina nian,hodi nunee makina bele hasae capacidade produsaun diak liu
tan.manutensaun funsiona liu-liu iha industria bot sira,nomos iha manika
nian,hodi nunee bele halo operasaun ho diak no hasae produsaun ho efektivu,
aktividades ida neeb importante tebes atu facilita facilidade ba ekipamentus
makinas nian no atu kuidadu ou atu manteim kualidade hodi nunee bele funsiona
nafatin ho diak hanesan ho kondisaun neeb hosi iniciu, hodi nunee makina bele
halo servisu ho diak.
c.

Tuir matenek nain hosi Jay Heizer ho Barry Render, (2001) iha

nia livru (operations Management) manutensaun hanesan : all activities involved


in keeping a systems equipment in working order. Manutensaun hanesan
aktividades suportiva prinsipal neeb ho nia objetivu atu garantia funsionamentu
ekipamentus ba makina halo operasaun ho diak, atu nunee prontu bele utiliza
wainhira presija tuir kondisaun neeb espektiva. Ho ida nee defenisaun neeb
menciona iha leten hetan ajuda ka reforsa hosi peritus ka matenek nain balun nian

hanoin hanesan tuir Sofjan Assauri (2004) Manutensaun hanesan konseptu atu ga
rantia ekipamentus ida hosi aktividades tomak neeb presija atu kuidadu ou atu m
anteim kualidade hodi nunee bele halo operasaun tuir planu neeb mak iha.
2.5 Objektivu hosi Manutesaun
d. Peritus ka matenek balun nia hanoin hanesan tuir Daryus A, (2007) iha nia
livru Manajemen manutensaun mesin fahe ba 3 :
e. Atu halo maksimu liu tan, no atu jere orsamentu ba ekipamentus/fasilidade
produsaun nian
f. Halo maksimu nafatin kapasidade produsaun no ekipamentus makina nian
g. Atu redus frekuensia avaria no failansu ba ekipamentus.
2.6 Vantajen hosi manutensaun :
h. Vantajen Hosi manutensaun maka hanesan tuir mai nee :
a. Mesin ho ekipamentus bele halo operasaun diak nafatin iha tempu naruk.
b. Halo operasaun ba actividades natar ho toos lao ho diak liu tan, no bele
hasae produsaun ai-han.
c. Jere orsamentu ba gastus manutensaun parte mesin ho ekipamentus .
d. Seguransa ba servisu.
i. Tuir matenek nain nia hanoin Agus Ahyary,(2002) Funsaun hosi
manutensaun mak hanesan atu minimiza gastus orsamentu nian hosi
mesin/makina ho ekipamentus produsaun nian. No atu halo optimal no
pronto atu halo prosessu operasaun ho diak.
j. Atu klaru liu tan reforsa ho lian tetun hanesan tuir mai tuir sientista Agus
Ahyari, (2002) Manutensaun hanesan konseptu ida hosi aktividades tomak

neeb presija atu kuidadu ou atu manteim kualidade hodi nunee bele
funsiona nafatin ho diak hanesan ho kondisaun neeb hosi iniciu.
Manutensaun hanesan aktividades ida atu facilita facilidades ou
ekipamentus makina nian no atu hadia, troka, hodi nunee manika halo
opresaun diak, tuir buat neeb planeadu. Dala barak ema ladun preukupa
ho problema manutensaun ho razaun tamba karun ka gastus orsamentu
neeb uza hodi hadia sai barak liu, kuandu halo komparasaun ho tempu
barak lakon impaktu hosi makina neeb avaria boot liu fali orsamentu
gastu ba manutensaun no foun sei senti wainhira sistema makina nee
hetan problema iha operasaun, ho nunee kotinuasaun produsaun sei hetan
failansu
2.7 Tipu Manutensaun :
k. Emjeralmente halao servisu Manutensaun fahe ba oin 2, maka hanesan
tuir mai nee :

MM
.A.A
NKEPN
OUMRUT
RTET
ERVEN
NKGENS
TSENSA
IANTAU
VUSIUN
ANIVN
AP
LL
AA
PN
LE
AI
A

l.
m.
n.
o.
p.
q.

r.
A. Manutensaun Planeia mak manutensaun organizadu, neeb halo atu
antisipa estragu ba ekipamentu iha futuru, kontrola no rejistu tuir planu ida
neeb antes determina. Tuir peritus ka matenek nain balun nia hanoin
hanesan tuir Corder, Antony, K. Hadi, (1992) Manutensaun planeadu fahe
ba aktividades rua mak hanesan :
1. Manutensaun preventiva : mak hanesan manutensaun atu prevene mosu
avaria, inspeksaun ida neeb maka periodiku liu atu identifika kondisaun
makina nian,hodi nunee labele fo kauza ba makina atu halo operasaun,
ou manutensaun ida nee planeadu tiaha ona, antes de mosu avaria, halo
servisu atu prevene hanesan halo, inspeksaun, lubrificasaun, no halo
ajustamentu bebeik, hodi nunee mesin ou makina refere bele halo servisu
ho diak.
s.

Tuir peritus ka matenek nain balun nia hanoin hanesan Jay Heizer

ho Barry Render, (2001) iha nia livrus jestaun managementu


manutensaun preventiva hanesan : A plan that involves routinee
inspections, servicing, and keeping facilities in good repair to prevent
failure. Manutensaun preventiva nee: Planu Ida katak Involves rotina
inspesaun, servisu, no halo atu prevene fasilidade iha diak, hadia atu
Prevene failansu, Planu ida neeb presija halo inspesaun rotina,
manutensaun no hodi prevene fasilidade iha kondisaun diak bainhira
labele akontese failha ruma, tan nee katak laiha estragu iha futuru. Servisu
bziku sira kona-ba preventiva neeb maka hanesan : inspesaun,

lubricasaun, planeamentu no tau iha ajenda, rejistu no anlize, formasaun


ba pesol manutensaun, nunee ekipamentus ka mkina durante operasaun
hodi evita hosi estragus.
2. Manutensaun Korektivu : manutensaun Korektivu maka hanesan servisu
manutensaun ne'eb hala'o fila-fila ou beibeik, ka manutensaun ida nee
halao atu hadia komponente hanesan halo ajustamentu, no hadia, neeb
maka hafoin para atu halo tuir kondisaun neeb maka bele simu, atu
hadi'a no hadi'a kondisaun kona-ba fasilidade ka ekipamentu atu nunee
bele atinji padraun neeb mak bele simu. Manutensaun korektiva bele
halo mudansa ba ou modifika hodi nunee equipamentus bele sai diak liu
tan. Manutensaun korektiva inklui mos: hadia kiik, no planu iha tempu
badak, nomos entre inspeksaun ho planu halo overhaul.
t.

Tuir matenek nain Jay Heizer ho Barry Reder, 2001 manutensaun

korektiva hanesan : Remedial maintenance that occurs when equipment


fails and must be repaired on an emergency or priority basis.
Manutensaun halo fila fali neeb mosu ekipamentus neeb mak at,
nomos hadia fali fali tanba ho kondisaun emergenci ou hanesan
perioridade principal liu
A. Manutensaun Laplaneadu manutensaun laplaneadu hanesan manutensau
n emegenci, neeb halo difisisaun hanesan manutensaun iha neeb
presija lalais halao aksaun atu prevenee buat neeb seriu, hanesan

halakon produsaun avaria neeb mak boot iha ekipamentus, ou atu


seguransa de trabalho (Corder, Antony, K. Hadi, 1992).
u. Emjeral sistema manutensaun hanesan metode laplanu, iha neeb
ekipamentus neeb utiliza hosik hela ou la halo finji at bainhira too ikus,
ekipamentus nee sei utiliza fila fali sei presija halo diak, ou halo
manutensaun.
2.8 Forma forma manutensaun
v. Forma manutensaun sei fahe ba parte sia, maka hanesan :
1. Manutensaun Preventiva : Manutensaun Preventiva ne'e manutensaun
neeb ho nia objetivu atu prevene estragu ou failansu ruma ba makina, ka
manera sira neeb mak planeadu atu prevene. Servisu preventiva sira
maka hanesan halo inspesaun, reparasaun neeb ki'ik, lubricao no
ajustamentu, nunee ekipamentu ka mkina durante operasaun protesaun
husi estragu ou faila ruma.
2. Korretiva Manutensaun : Manutensaun Korretiva maka hanesan servisu
manutensaun neeb halao atu hadia kondisaun fasilidade ka
ekipamentus atu nunee bele atinji nia standar. Manutensaun korektiva
bele halo mudansa ou modifika hodi nunee equipamentus bele sai diak liu
tan.
3. Manutensaun makina moris: Manutensaun halo bainhira fasilidade ou
ekipamentus iha kondisaun halo hela operasaun Manutensaun chaminhada
aplika ba ekipamentus sira neeb funsiona hela kontinua serbisu prosesu
produsaun.

4. Predictive Manutensaun : Manutensaun Predictive maka hanesan halo hodi


determina mosu mudansa iha kondisaun fziku nomos funsaun sistema
ekipamentsu nian. Manutensaun predictive ne'e baibain halo no hetan
tulun hosi instrumentu monitor.
5. Manutensaun depois de avaria : servisu manutensaun ida nee mak hala'o
hela bainhira akontese avaria ba ekipamentu, prontu hadia no tenki iha
equipamentus foun atu troka ida at ona no mekaniku sira.
6. Manuteno de Emergncia servisu manutensaun ida nee halao
atendementu lalais tanba akontese (kemacetan) ou mosu avaria neeb la
espera, presija halo lalais manutensaun emerjensia, hodi nunee makina
refere halo actividades nafatin.
7. Manutensaun wainhira makina para (shutdown maintenance) manutensaun
ida nee sei halao wainhira makina ou mesin para ou lahalo operasaun.
8. Manutensaun rotina, manutensaun ida nee halao ho modelu rotina, ou
kontinua nafatin.
9. Design out maintenance. Atu rancang ulang fali ekipamentus no atu
halakon fundu de kauza failha.
w.

Manutensaun hanesan konseptu ida atu garantia facilidades ou

ekipamentus ida hosi aktividades tomak neeb presija atu kuidadu atu manteim
kualidade hodi nunee bele halo opersaun tuir planu, no halo maksimu nafatin
kapasidade produsaun no ekipamentus makina nian, atu redus frekuensi at nian
atu redus frekuensia avaria no failansu ba

ekipamentus. Funsaun hosi

manutnesaun maka hanesan atu prevene avaria (preventiva) e atu hadia avaria
(corretiva). Aktividades manutensaun mak hanesan tuir mai nee :

Inspeksaun hanesan aktividades ida atu kontrola sistema makina nian, no


atu identifika kondisaun makina nian.
Service Hanesan aktividades manutensaun neeb e atu hadia, ho nia
objektivu atu manteim kondisaun makina nian
Replacement hanesan aktividades ida neeb atu troka kompone neeb
maka at tiaha ona, e labele uja, ho manera emergensi ou ho planu prevene
uluk tiaha ona.
Reparasaun (Perbaikan) Hanesan aksaun ida nee atu hadiaa wainhira
mosu avaria buat neeb mak kiik.
Overhoul Aktividades ida nee halo atu alterasaun neeb mak boot tebes
normalmente halo iha tempu neeb diak.
x.
y.
z.
aa.
ab.
ac.
ad.
ae.
af.
ag.

ah.
ai.
aj.
ak.
al.
am.

KAPITULU III

an. METODOLOGIA E PESKIZA


3.1 Metodu Peskiza
ao.

Iha peskiza ida nee hakerek nain hetan no hamosu metodu peskiza

neeb uja iha peskiza ida nee nia laran katak ho nia lalaok metodu kualitativu no
tipu deskriftivu. Ho ida nee maka metodu kualitativu hanesan metodu neeb iha
atu esforsu dezeinha obyektu lao tuir faktus neeb mak iha no oinsa bele iha nia
esplikasaun detailus. No atu iha dadus neeb presija foti iha kampu de peskiza
nian ho ida nee bele hetan apoiu ho metodu peskiza neeb ita uja atu nunee bele
atinji no responden lolos tuir buat neeb ita hakarak.
3.2 Fatin Peskiza no Tempu Peskiza
ap. Hakerek nain halao peskiza deit iha Municipiu tolu.Municipiu Covalima,
Manufahi, ho Ainaro.tempu peskiza fulan ida.

3.3 Foku Peskiza


aq. Tuir fundamental, hanoin permanente neeb establese ona foku liuba
peskiza ida katak atu nunee bele atinji objektivu hanesan tuir mai nee :
1. Bele halimita estudu, signifika katak karik iha ona foku maka determina
fatin peskiza bele diak liu tan.
2. Peskiza ho efektivu bele mantein nafatin ho kriteriu inklusivu-inklusivu
atu taes informasaun neeb tama.
3.4 Tipu no Fonte ba dadus
ar. Iha peskiza ida nee dadus neeb lori uja katak dadus primaria no dadus
sekundaria.
a. Dadus Primaria signifika katak dadus neeb foti direitamente peskizador
halibur ka akumula no tau hamutuk dadus neeb hetan hosi reponden iha
kampu peskiza.
b. Dadus Sekundaria signifika katak dadus neeb hetan ka foti iha kampo ou
dokumentus-dokumentus neeb legal relasaun ho problema-problema
peskiza ida nee, depois mai taes no mai halo analiza ba oin.
c. Xavi Informan bazea ba detailus iha leten nunee dadus neeb mak foti
katak barak liu hosi maioria ba ema neeb responde bele detailu liu
hanesan tuir mai nee.
Chefe Mecanika
Motoristas sira (kondutor traktores)
Povu agricultor.

3.5 Teknika Rekoila Dadus.


Intervista
as.

Intervista katak material ka sasan teknika ida atu rekoila ka

akumula dadus ho ida nee peskizador hasoru malu direitamente ho respondente


sira neeb halo intervista konaba problema, ho ida nee dadus neeb mak ita
hola ka ita foti ho relevante tomak tuir lolos buat neeb maka hakerek nain
hakarak.
Observasaun
at.

Observasaun

katak

peskizador

hodi

halao

observasaun

direitamente iha kampu peskiza nian konaba implementasaun projeitu neeb


komunidade

rasik

mak

halao

servisu.

No

instrumentu

neeb peskizador uja hanesan meus observasaun, metodu ida nee uja para atu
nunee observador bele hare no observa, hare diretmente no sai sasin mos ba
partisipasun komunidade iha implmentasaunn servisu projeitu refere, ho lolos
konaba situasaun lalaok partisipasaun kolektivu sosial neeb maka akontese iha
kampo hanesan obstaklu ida ka dezafius neeb rai hamutuk iha kampu.
Dokumentasaun
au.

Dokumentasaun neeb hatudu atu hetan dadus direitamente iha

fatin peskiza ka buat metodu peskiza hosi dokumentasaun, hanesan livru ka


referensia ho relatoriu aktividades no anotasaun diaria neeb relvante ho topiku
peskiza neeb peskizador hili ba.

3.6 Instrumentu Peskiza


av.

Instrumentu hanesan metodu ida, intrumentu peskiza signifika

hanesan sasan ida atu sukat ka meus neeb hodi uja iha peskiza atu bele hetan
dadus neeb hanesan tuir mai: Matadalan intervista, katak hakerek perguntas
neeb forma hosi peskizador no peskizador nee mak uja fali hanesan meus hodi
halao intervista ho respondente sira iha kampo.
3.7 Teknika Analisa Dadus
aw.

Atu konkluza ka formula buat neeb mak lolos no rezumu nee

objektivu depois jeneeralija rezultadu hakerek relatoriu ida nee, maka ho dadus
neeb mak akumula tiha ona sei analiza uluk lai uja teknika analiza deskriptivu
no kualitativu. Ho tekniku ida nee hakerek nain sei halo analiza deskriptivu atu
hetan ka responde neeb mak klaru lolos hodi hasoru problema hakerek ida nee
tuir lolos dadus kualitativu neeb mak halibur ona.
ax.
ay.
az.
ba.
bb.
bc.
bd.

be.
bf.
bg.
bh.
bi.
bj. KAPITLU IV
bk. DISKUSAUN REZULTADU PESKIZA
4.1 Akumula dadus
bl.

Iha parte ida nee hakerek nain hakarak esplika detailu rezultadu

peskiza neeb akumula ona iha kampo, depois uza metodu intervista,
observasaun no dokumentasaun, depois ba dadus sira neeb iha sei halo analiza
de dadus.
4.2 Akumula dadus intervista
bm.

Dadus intervista neeb akumula ona nee hosi rezultadu

aktividades intervista neeb halao ho peskiza ho informasaun neeb foti ka


rekoila iha Municipiu Covalima, Manufahi, ho Ainaro sei ho kahur malu tuir mai
nee, peskizador klarifika rezultadu intervista tuir buat neeb halao iha kampo de
peskiza.

4.3 Manutensaun ba traktor


bn.

Manutensaun impotante tebes ba traktor ou ba makina ruma.hodi

nunee traktor refere bele halo operasaun nafatin, ho kondisaun diak,wainhira


laiha manutensaun ba traktores refer bele hetan avaria ou failha, sei fo impaktu ba
makina i wainhira sistema makina nee hetan problema iha operasaun, ho nunee
kotinuasaun produsaun sei hetan faila.
bo.
bp.
4.4 Sistema Manutensaun
bq.

Sistema manutensaun neeb mak Meknika sira uja iha Centro

traktores iha Municipiu Covalima, Manufahi, ho Ainaro Mak hanesan tuir mai
nee Manutensaun troka oli bazea ba horas halo operasaun traktores nian. Dadus
nebe mak peskijador hetan ka foti iha kampo, troka oli bazea ba horas operasaun
nian.
br. Kada loron traktor halo operasaun 8 horas, traktor halo operasaun too 200/
h troka oli, trator halo operasaun too 400/ h( troka oli, filtro oli, oli
hidrolik,bomba massa, ho tali korea)
A. Unidade ba manutensaun mak hanesan tuir mai nee :
Manutensaun lor-loron
Manutensaun rotina periode

Hadia kiik
Overhaul
B. Manutensaun lor-loron nian mak hanesan tuir mai nee :
Inspesaun ba oli antes de mesin moris
Halo inpesaun ba bee bacteria nomos kabel sira
Halo inpesaun ba bee radiator
Halo inspesaun ba travaun
Halo inspesaun ba kopling
Halo inspesaun ba sistema eletrisidade ho lampu
Halo inspesaun bocor oli, nst.
C. Manutensaun periode, Manutensau periode estabelese iha horas servisu
nia, tuir rekomenda hosi parte unidade nian, bele halo ezekusaun mesak
ou hosi parte seluk , reparo naton.
4.5 Aktividade neeb maka Meknika sira halo mak hanesan tuir mai nee :
Halo inspesaun rotasaun kondisaun makina nian
Troka oli
Servis avaria

Overhaul Akontese avaria neeb boot akontese tenki halo overhaul.Over


haul mak hanesan tuir mai :
bs. Top Overhaul
bt. Enggine Overhaul
bu. Geral Overhaul
bv. Undercarriage
bw.Lubrifikasaun.
bx.
4.6 Distribuisaun Traktores iha Municipiu Covalima
by.

Municipiu Covalima nia okos, kompostu hosi Posto Administrativo

7, ho nia populasaun 59,455 (sensus 2010 ) nia area Area 1.226 km2 baliza parte
leste ho Municipiu Ainaro, parte Norte Municipiu Bobonaro, Oeste ho baliza ho
nasaun vijinu Indonesia, sul Tasi Timor. Traktores neeb distribui hosi governu
halo operasaun deit iha Posto Administrativo 4 mak hanesan Tilomar, Suai,
Maucatar, Zumalai. Posto Administrativo tolu traktores lahalo operasaun tamba
iha foho.
bz. Relasiona ho argumrntu neeb menciona iha leten, maka atu hatene klean
liu konaba manutensaun ba traktores refere injeral hanesan tuir chefe
Mecanica iha Municipiu Covalima Sr. Juaquin de Jesus fo nia hanoin
konaba manutensaun traktores iha Centro Suai katak lao diak,so iha
failansu maka laiha equipamentu sira atu troka ida seluk neeb maka at.

Depois reforsa argumentu neeb sujere ona iha leten tuir Chefe mekanika
iha Centru traktores iha Municipiu covalima nemos dehan, totalidade
traktores nebe existi iha Municipiu Covalima hamotuk tolu nolu (30)
traktores, neeb governu liu hosi Ministerio Agricultura e Peskas distribui
traktores mai Covalima, maibe traktores refere barak mak at ona, tamba
equipamentus nebe mak aat, governu lahola equipamentus foun atu troka
fali ida at sira, ho razaun laiha orsamentu atu hola equipamentus nebe
maka at, so iha deit orsamentun ba manutensaun neeb mak kiik, hanesan
oli mesin, oli hidrolik, kampas kopling, kampas trabaun, no seluk-seluk
tan.
ca.
cb.
4.7 Total Traktores Iha Municipiu Covalima
cc. Table.1
cd.
N

ce. Tipu
traktor

cf.
Un

cg. Tr
ak
tor
di
ak

cm.

ch. T
r
a
k
t
o
r
A
t
cn. 1

cj.
1
cp.
2

ck. Kubota
MX 500
cq. Kubota
M 5100

cl.
1
cr.
5

ci. Diskripsaun

co. Kaixa mudansa

cs. 5

ct.

cu.

cv.
3

cw. Kubota
M 900

cx.
3

cy. 1

cz. 2

db.
4
dh.
5
dn.
6
dt.
7
dz.
8
ef.
9
el.

dc. Kubota
M 9540
di. MF 440

dd.
2
dj.
10
dp.
2
dv.
5
eb.
2
eh.
30

de. 2

df.

dk. 9

dl. 1

dq. 1

dr. 1

dm.
Kanpas
kopling
ds. Hidrolik

dw.3

dx. 2

dy. Mesin grinpa

ec. 1

ed. 1

ei. 22

ej. 8

ee. Dinamo
stater,hidrolik
ek.

do. MF
5355
du. Agrindo
TA604
ea. Agrindo
M 9004
eg. Total
traktores

da. Hidrolik,laher ro
da,tirot,bomba
hidrolik,
dg.

em.
en.
eo.
ep.
eq.
er.
4.8 Distribuisaun Traktores iha Municipiu Manufahi
es.

Municipiu Manufahi, kompostu hosi Posto Administrativo 4, ho

nia populasaun hamotuk 48.628 (sensus 2010) nia area 1.325 km2, baliza parte
leste ho Municipiu Manututu, parte norte ho Municipiu Aileu, parte oeste balija ho
Ainaro. Traktores neeb distribuisaun hosi governu halo operasaun deit iha Posto

Administrativo 3 mak traktores halo operasaun mak hanesan Alas, Turiskai,


Fatuberliu, Centru traktors iha Suco Betanu. atu hatene traktores neeb distribui
neeb menciona iha leten, maka atu hatene klean liu konaba manutensaun ba
traktores refere injeral hanesan tuir Chefe Mecanica iha Municipiu Manufahi Sr.
Jose Castelo fo nia hanoin konaba manutensaun traktores iha Centro Betanu
katak ; sistema manutensaun neeb sira uja iha Centro traktores iha Betanu
hanesan mos iha Municipiu sira seluk mak henesan :
et. Depois reforsa argumentu neeb sujere ona iha leten tuir Chefe Mekanika
iha Centru traktores iha Suco Betanu nemos dehan,totalidade traktores
nebe existi iha Municipiu Manufahi hamotuk tolu nolu resin tolu (33)
traktorses, neeb governu

liu hosi Ministerio Agricultura e Peska

distribui traktores mai Manufahi, maibe traktores refere at hamotuk sia (9),
traktores nebe maka diak hamotuk rua nolu resin hat (24) traktoeres diak
refere

nemaka

halo

operasaun

iha

equipamentus nebe mak aat, governu

Municipiu

Manufahi

tamba

Central laiha planu

hola

equipamentus foun atu troka fali ida at, ho razaun laiha orsamentu ba
manutensaun, tamba ekipamentus refere hola hosi Surabaya Indonesia,
gastus orsamentu neeb mak boot, atu hola equipamentus nebe maka at,
so iha deit orsamentun ba manutensaun neeb mak kiik,hanesan oli
mesin, oli hidrolik, kampas kopling, kampas trabvaun, no seluk-seluk tan.

4.9 Total Traktores Iha Municipiu Manu-Fahi


eu. Table 2
ev.
N

ew. Tipu
traktor

ex.
U

fb.
1

fc. Kubota
MX 500

fd.
2

fh.
2
fn.
3

fi. Kubota
M 5100
fo. Kubota
M 900

ft.
4
fz.
5
gf.
6
gl.
7
gr.
8
gx.
9
hd.

ey. T
r
a
k
t
o
r
d
i
a
k
fe. 1

ez. Tr
akt
or
At

fj.
6
fp.
4

fk. 6

fl.

fq. 2

fr. 2

fu. Kubota
M 9540
ga. MF 440

fv.
2
gb.
8

fw. 2

fx.

gc. 7

gd. 1

gg. MF
5355
gm.
A
grindo
TA604
gs. Agrindo
M 9004
gy. Total
traktores

gh.
3
gn.
5

gi. 1

gj. 2

go. 3

gp. 2

gt.
3
gz.
3

gu. 2

gv. 1

ha. 2
4

hb. 9

ff. 1

fa. Diskripsaun

fg. Hidrolik ho nia


Kaixa mudansa
mak at.
fm.
fs. Hidrolik,laher r
oda,tirot,bomba
hidrolik,
fy.
ge. Hidrolik ho nia
Kanpas kopling
mak at,
gk. Hidrolik,tirot
mak at
gq. Mesin grinpa

gw.Dinamo
stater,hidrolik
hc.

he.
hf.
hg.
4.10

Distribuisaun iha Traktores iha Municipiu Ainaro


hh.

Municipiu Ainaro, kompostu hosi Posto Administrativo 4, ho nia

popolasaun 59.175 (sensus 2010) traktores halo operasaun mak hanesan iha posto
administrative Kasa, ho Hatudu, Centru traktores iha Ainaro villa.
hi. Relasiona ho argumrntu neeb menciona iha leten, maka atu hatene klean
liu konaba manutensaun ba traktores refere injeral hanesan tuir Chefe
Mecanica iha Municipiu Ainaro Sr. Domingos de Sousa fo nia hanoin
konaba manutensaun traktores iha Centro Ainaro villa katak;

sistema

manutensaun neeb sira uja iha Centro traktores hanesan mos iha
Municipiu sira seluk mak henesan : Depois reforsa argumentu neeb
sujere ona iha leten tuir Chefe Mekanika iha Centru traktores iha Ainaro
Villa nemos dehan, totalidade traktores nebe existi iha Municipiu Ainaro
hamotuk sanolu resin rua (12) traktorses, neeb governu

liu hosi

Ministerio Agricultura e peska distribui traktores mai Municipiu Ainaro,


maibe traktores refere at hamotuk Lima (5), traktores nebe maka diak
hamotuk Hitu(7) traktoeres diak refere maka halo operasaun iha Municipiu
Ainaro, ba traktores neeb maka lahalo operasaun tamba equipamentus
nebe mak aat, governu Central laiha planu hola equipamentus foun atu
troka fali ida at, ho razaun laiha orsamentu ba manutensaun,tamba

ekipamentus refere hola hosi Surabaya,Indonesia,gastus orsamentu neebe


mak boot, atu hola equipamentus nebe maka at, so iha deit orsamentun ba
manutensaun nebe mak kiik, hanesan oli mesin, oli hidrolik, kampas
kopling, kampas rem, no seluk-seluk tan.
4.11

Total Traktores Iha Municipiu Ainaro.


hj. Table.3
hk.
N

hq.
1
hw.
2
ic.
3
ii.
4
io.
5
iu.
4.12

hl. Tipu
traktor

hr. Kubota
MX 500
hx. Kubota M
900
id. MF 440
ij. Agrindo
TA604
ip. Total

hm.
Un

hs.
4
hy.
4
ie.
2
ik.
2
iq.
12

hn. T
r
a
k
t
o
r
d
i
a
k
ht. 2

ho. T
r
a
k
t
o
r

hp. Diskripsaun

hz. 3

ia. 1

if. 1

ig. 1

hv. Hidrolik ho nia


Kaixa mudansa
ib. Hidrolik ho nia
Kanpas kopling
ih. Mesin grinpa

il. 1

im. 1

in. Dinamo stater

ir. 7

is. 5

it.

A
t
hu. 2

Akumula dadus de Pekiza


iv.

Hafoin peskijador halo peskija iha Centru de traktores iha

Municipiu tolu (3) hanesan Municipiu Covalima, Municipiu Manufahi, Municipiu

Ainaro dadus nebe peskijador hetan katak traktores barak maka at, tanba governu
latau importansia iha sistema manutensaun.no governu laiha planu ida neeb
maka adekuada,oinsa maka atu halo manutensaun ba traktores hotu neeb
distribui ba municipiu hotu iha Timor laran tomak.
iw.
ix.
iy.

4.13

Dadus traktores iha Municipiu tolu


iz. Grafiku 1
ja.

Total Traktores
80
70
60
50
40
30
20
10
0

Covalima

Manufahi

Ainaro

Total Traktores

jb. Traktores neeb Governu distribui mai Municipiu tolu (3) hamutuk hitu
nolu resin lima (75), Traktor nebe produtivu hosi Municipiu tolu hamotuk

lima nolu resin tolu (53), Traktores nebe non produtivu iha Municipiu tolu
(3) hamotuk rua nolu resin rua (22).
jc. Durante tinan 2008-20012 Governu halo investimentu orsamentu hamutuk
US$ 22.003 Milhoes hodi sosa traktor ba agrikultor sira. Tuir dadus mak
peskijador hetan tinan 2008-20012 Ministeriu Agrikultura e peskas
distribui ona traktor bot hamutuk 315 ba Municipiu hotu iha Timor Leste.
(luta hamotuk 2014)
jd. Investimentu neeb mak Governu halo iha seitor agrikultura espera iha
impaktu positivu ba produktividade seitor agrikultura hanesan kresimentu
produsaun agrikultura maka seguransa aihan sai forte, rendimentu
agrikultor sira aumenta, kampu do trabahlo iha seitor agrikultura aumenta,
sei hamenus kiak iha area rural, devisa nasaun aumenta no produtu
domestiko bruto seitor agrikultura bele aumenta. Relasiona ho argumentu
iha leten hakerek nain koko halo rezumu katak manutensaun ba makina,
importante tebes Manutensaun mak hanesan aktividade suportiva prinsipal
neeb ho nia objetivu atu garantia funsionamentu ba sistema produsaun
(makina), atu nunee prontu bele utiliza wainhira presija tuir kondisaun
neeb espektiva. Traktor hirak neeb mak Governu liu hosi
Ministeriu Agrikultura distribui, oinsa mak garantia sustentabilidade
traktor nee nafatin atu nunee bele atinji objektivu politika ida nee.
Atu garantia sustentabilidade traktor iha Pontus importante balu
nebe persija konsidera hanesan

1. Sistema jestaun traktor.


2. Prosidamentu atu uza traktor no
3. Manutensaun traktor.
je.

Tuir peskiza peskizador hetan iha kompo de peskiza, Governu

ladun tau importasia ba manutensaun ho razaun tamba karun ka gastus orsamentu


neeb uza hodi hadia sai barak liu, maibe ita halo komparasaun ho tempu barak
lakon impaktu hosi makina neebe avaria boot liu fali orsamentu gastu ba
manutensaun no foun, ho nunee kotinuasaun produsaun sei hetan faila. Depois
servisu hamutuk durante halao peskiza direitamente aktividade iha kampo, maka
peskijador akumla mos dadus hosi rezultadu observasaun neeb halao hosi
peskizador ba hasoru obyektu peskiza iha Municipiu. Atu observa direitamente
konaba Sistema manutensaun ba traktores, Ho ida nee peskijador sujere deit ba
guvernu nasional refere karik iha future presija hadia sistema jestaun ba traktores,
oinsa atu uja traktores liu-liu sistema ba manutensaun ba traktores

4.14

grafiku
12000
10000
8000
6000
4000
2000
0

Da
dus Total Produsaun Toos rai maran (batar) Iha Municipiu tolu
jf.
jg.

jh.
ji.
jj.
jk.
jl.

4.15

Analiza dadus peskija iha Municipiu tolu (3)


jm.

grafiku 3
12000
10000
8000
6000
4000
2000
0

jn.
jo.

covalima

manufahi

ainaro

total

jp.
jq.
jr.
js.
jt.
ju. Dadus neeb maka peskijador hetan iha kampo de peskija iha municipiu
tolu maka hanesan :
1. Municipiu Covalima total traktores hamotuk 30, rai produtivu hamotuk
1.134 hektares nia produsaun toos rai maran batar nia maka kada tinan
3969 toneladas.
2. Municipiu Manufahi total traktores 33, rai neeb produtivu hamotuk
1.024 Ha, ho nia produsaun toos rai maran batar kada tinan 3584
toneladas.
3. Municipiu Ainaro traktores hamotuk 12, rai neeb produtivu hamotuk 784
Ha, ho nia produsaun toos rai maran batar kada tinan 2722 toneladas.
jv. KAPITLU V
jw. LIAN MAKTAKA
1.1

Konkluzaun
jx.
ho

Konkluzaun neeb atu rezumu maka hanesan. Rezultadu peskija

indikatores

hotu

MANUTENSAUN

neeb

uza

atu

hatene

BA MAKINA PRODUSAUN

klean

AVALIASAUN

TRAKTORES

IHA

MUNICIPIU

TOLU

(3)

NEEB DISTRIBUI HOSI GOVERNU RDTL(COVALIMA,MANUFAHI,


HO AINARO ).
jy.
Ho ida nee bazeia ba rezultadu peskija konaba Traktores neeb Governu
distribui mai Municipiu tolu (3) hamutuk hitu nolu resin lima (75), Traktor neeb
produtivu hosi Municipiu tolu hamotuk lima nolu resin tolu (53), Traktores neeb
non produtivu iha Municipiu tolu (3) hamotuk rua nolu resin rua (22)
jz. Investimentu neeb mak Governu halo iha seitor agrikultura espera katak
iha impaktu positivu ba produktividade seitor agrikultura hanesan
kresimentu produsaun agrikultura maka seguransa aihan sai forte,
rendimentu agrikultor sira aumenta, kampu do trabahlo iha seitor
agrikultura aumenta, sei hamenus kiak iha area rural, devisa nasaun
aumenta no produtu domestiko bruto seitor agrikultura bele aumenta.
Relasiona ho argumentu iha leten hakerek nain koko halo rezumu katak
manutensaun ba makina, importante tebes Manutensaun mak hanesan
aktividade suportiva prinsipal neeb ho nia objetivu atu garantia
funsionamentu ba sistema produsaun (makina), atu nune prontu bele
utiliza wainhira presija tuir kondisaun neeb espektiva.
ka. Tuir peskiza peskizador hetan iha kompo de peskiza,Governu ladun tau
importasia ba manutensaun ho razaun tamba karun ka gastus orsamentu
neeb uza hodi hadia sai barak liu, maibe ita halo komparasaun ho tempu
barak lakon impaktu hosi makina neebe avaria boot liu fali orsamentu

gastu ba manutensaun no foun, ho nunee kotinuasaun produsaun sei hetan


faila.
1.2

Sujestaun
kb.

Hanesan iha parte hakerek ida nee, atu fo sujestaun neebe

garantiamente bele fo benefisiu ba parte guvernu no inportante oinsa mak garantia


sustentabilidade traktor nee nafatin atu nunee bele atinji objektivu politika ida
nee. Atu garantia sustentabilidade traktor iha Pontus importante balu nebe persija
konsidera hanesan
Sistema jestaun traktor,
Prosidamentu atu uza traktor no
Manutensaun traktor.
kc. Depois servisu hamutuk durante halao peskiza direitamente aktividade iha
kampo, maka peskijador akumla mos dadus hosi rezultadu observasaun
neeb halao hosi peskizador ba hasoru obyektu peskiza iha Municipiu.
Atu observa direitamente konaba Sistema manutensaun ba traktores, Ho
ida nee peskijador sujere deit ba guvernu nasional refere karik iha futuru
presija hadia sistema jestaun ba traktores, oinsa atu uja traktores liu-liu
sistema ba manutensaun ba traktores.

1.3

Rekomendasaun
kd.

Relasiona ho diskusaun neeb menciona iha leten maka tuir mai

hakerek nain hakarak atu hatoo rekomendasaun hirak neeb presija fo atensaun,
hanesan tuir mai ;
ke. Ba Estadu ka Guvernu.
1. Rekomenda ba ba Governu liu-liu ba MAP Presija kria sistema
manutensaun neeb maka diak hodi nunee traktores bele halo servisu ho
diak
2. Rekomenda ba Governu central ka ministerio kompotente atu halo
Monitoriza no kontrola ba traktores, tenke tun direitamente ba kampu hodi
nunee bele hatene lalaok servisu iha Centru Traktores.
3. Rekomenda ba MAP Presija kria sustentabilidade traktores nebe persija
konsidera Sistema jestaun traktor, Prosidamentu atu uza traktor no
Manutensaun traktor.
4. Rekomenda ba Governu, liu-liu Ministeriu kompotente preisija tau
orsamentu manutensaun,hodi nunee ekipamentus neeb maka at bele tau
fali foun.
5. Rekomenda ba Governu presija atu hasae kapasidade Tekniku sira nian,
liu-liu iha parte Manutensaun nian, hodi nunee traktores bele halo
operasaun ho diak.
kf.
kg.
kh. LISTA LITERATURA

ki.
1. Hamris, Moh, 2000. Bagian- Bagiandari Traktor. www.Blogspot_Hamris.com.
2.
3.
4.
5.

Akses tanggal 25 septemver 2015.


Nawawi, 2001. PengenalanTraktorTangan (Hand Traktor). Erlangga: Jakarta
Sinulingga, Sukaria. 2012. Metodologi Penelitian. Edisi Kedua. USU Press.
Jay Heizer dan Barry Render, (2001) dalam bukunya Operations Management
Dhillon B.S, (2006),Maintainability, Maintenance, And Reliability For Engine

ers.
6. Anonim, BAB II TinajauanPustaka Pemeliharaan (Maintainance),
UniversitasSumatera Utara, Medan
7. http://kumpulan-artikel-ekonomi.blogspot.com/2009/06/manajemen-operasimaintenance.html aceses iha dia 5-10-2015
8. http://kotakbelajaragro.blogspot.com/2013/04/perkembangantraktor_4004.html aceses iha dia 5-10-2015
kj.
kk.
kl.
km.

You might also like