You are on page 1of 7

t ransportis istoriidan

rkinigza,
romelmac
amerika
Secvala

erT-erTi xidi transkontinentur rkinigzaze

msoflioSi pirveli transkontinturi rkinigza


amerikis SeerTebul StatebSi gaiyvanes
samoqalaqo omis dasrulebis droisTvis amerikis SeerTebul StatebSi, mdinare
misisipis dasavleTiT mdebare did teritoriebze TeTrkaniani mosaxleoba kvlav
cota iyo. amerikelTagan auTvisebeli sivrce aRmosavleTidan dasavleTisken
2 400 kilometrze gadaWimuliyo. 1865 wlisTvis qveynis am nawilSi, indielTa
mSobliur miwaze, sxvadasxva tomi iyo gansaxlebuli.

in­di­el­Ta da ame­ri­kel­Ta mi­we­bis gam­ mu­li iyo mi­su­ri-kan­za­sis fron­ti­ris­pi­ra


yo­fi xa­zi _ fron­ti­ri, XIX sa­u­ku­nis qa­la­qe­bi­dan da­sav­le­TiT, si­e­ra-ne­va­dis
Sua xa­ne­bam­de Tan­da­Tan mi­i­wev­da da­sav­ mTi­a­ne­Tam­de da ka­li­for­ni­am­de. sa­Wi­r o
le­Tis­ken da da­sax­le­bul Sta­tebs sul iyo da­sav­le­Tis izo­li­re­bu­li da­sax­le­
uf­r o Sor­de­bo­da. 1840-1850-ian wleb­Si be­bi­sa da ka­li­for­ni­is mzar­di qa­la­qe­bis
sa­sar­geb­lo wi­a­Ri­se­u­li­sa da mi­ne­ra­le­ qvey­nis da­nar­Cen na­wil­Tan tran­s­por­ti­Ta
bis aR­mo­Ce­nam auT­vi­se­bel So­re­ul da­sav­ da ko­mu­ni­ka­ci­e­biT da­kav­Si­re­ba _ e.w. ve­
leT­Si aTe­u­lo­biT aTa­si axal­mo­sax­le lu­ri da­sav­le­Tis eko­no­mi­kis gan­vi­Ta­re­ba
mi­i­zi­da. oq­ro­sa da ver­cx­lis­ma­Zi­eb­le­bi qvey­nis aR­mo­sav­leT na­wil­Tan mis in­teg­ra­
mom­rav­l­d­nen kldo­va­ni mTe­bis cen­t­ra­lur ci­as mo­iTxov­da.
na­wil­Si, ko­lo­ra­do­sa da ne­va­dis Sta­teb­ gan­sa­kuT­re­biT swra­fad ka­li­for­ni­is
Si. gan­sa­kuT­re­biT bev­ri axal­mo­sax­le Sta­ti vi­Tar­de­bo­da. 1840-iani wle­bis bo­
ka­li­for­ni­a­Si Ca­vi­da da 1850 wels ma­nac lo­sa da 1850-ian wleb­Si ka­li­for­ni­a­Si
Sta­tis sta­tu­si mi­i­Ro. Cas­v­li­sa da we­ri­lis gag­zav­nis ori gza
So­re­u l da­s av­l eT­S i mi­m o­fan­t u­l i ar­se­bob­da. sax­me­le­To-sazR­vao mar­S­ru­
sam­To da­sax­le­be­bi ru­ka­ze kun­Zu­le­bis tis (ka­ri­bis zRvis, pa­na­ma-ni­ka­ra­gu­is
er­T­g­var jaWvs qmnid­nen, ro­me­lic ga­da­Wi­ gav­liT da Sem­deg, wyna­ri oke­a­niT, ka­li­

74 istoriani . marti 2016


for­ni­is­ken) da­far­vas 30 dRe sWir­de­bo­da, _ si­e­ra-ne­va­dis mTis ma­sivs mi­u­ax­lov­da.
sax­me­le­To mar­S­ru­tiT _ aSS-is da­sav­le­ Tum­ca prob­le­ma ara im­de­nad gvi­ra­be­bi­sa
Tis te­ri­to­ri­e­bis gav­liT ka­li­for­ni­a­Si da uRel­te­xi­le­bis gay­va­na iyo, ara­med
CaR­we­vas ki Tve­e­bi sWir­de­bo­da. mu­Sa­xe­lis nak­le­bo­ba. `sen­t­ral pe­si­piks~
ka­li­for­ni­el­Ta moTxov­niT Se­iq­m­na si­er­ a-ne­va­dis ga­da­sa­la­xa­vad sul co­ta 10
ba­ter­fil­dis sax­me­le­To-sa­fos­to sam­sa­ aTa­si mu­Sa sWir­de­bo­da, xaz­ze ki 1 aTas­ze
xu­ri, ro­mel­sac di­li­Jan­se­bis meS­ve­ob­ iT nak­le­bi ka­ci mu­Sa­ob­da. mar­Ta­lia, im­Ja­mad
fos­ta da­niS­nu­le­bis ad­gi­las 25 dRe­Si Cah­ ka­li­for­ni­a­Si uk­ve aTe­u­lo­biT aTa­si ada­
qon­da. 1852 wlis­T­vis mi­si­si­pis da­sav­le­TiT mi­a­ni cxov­rob­da, mag­ram maT rki­nig­za­ze
jer ki­dev ar ar­se­bob­da te­leg­ra­fis arc mu­Sa­o­bas oq­ros Zi­e­ba er­Civ­naT.
er­Ti xa­zi, Tum­ca ma­le mSe­neb­lo­ba da­iwyo 1865 wlis ga­zafxu­lis­T­vis rki­nig­
da 1861 wels aR­mo­sav­le­Ti­dan da da­sav­le­ zis mSe­neb­lo­bam mxo­lod 64 ki­lo­met­
Ti­dan mo­ma­va­li xa­ze­bi er­T­ma­neTs iuta­Si riT wa­i­wia win. `sen­t­ral pe­si­piks~ sxva
Sex­v­da. te­leg­raf­ma Se­saZ­le­be­li ga­xa­da prob­le­me­bic hqon­da, xSi­ri iyo mu­Se­bis
ka­li­for­ni­a­sa da aR­mo­sav­le­Tis Sta­tebs ga­fic­va. maT xel­fa­se­bi ar ak­ma­yo­fi­leb­daT
So­ris Setyo­bi­ne­ba­Ta swra­fi gag­zav­na. da uf­ro did anazRa­u­re­bas mo­iTxov­d­nen.
da­sav­leTis aT­vi­se­bis saq­me­Si yve­la­ze ga­mo­sav­lis Zi­eb­ a­Si kom­pa­ni­is erT-er­Tm­ a
di­di ro­li rki­nig­zam iTa­ma­Sa. ka­li­for­ xel­m­ZR­va­nel­ma, Carlz kro­ker­ma, mSe­neb­
ni­a­sa da fron­ti­ris­pi­ra neb­ras­kas So­ris lo­bis ze­dam­xed­vel je­ims har­vi stor­b­
mde­ba­re uki­de­ga­no siv­r­cis ga­da­lax­va mxo­ rijs Ci­ne­le­bis da­qi­ra­ve­ba Ses­Ta­va­za. im
lod rki­nig­zas Tu Se­eZ­lo. ka­li­for­ni­a­Si dro­is­T­vis ka­li­for­ni­a­Si uk­ve aTa­so­biT
jer ki­dev 1845 wels iTxov­d­nen sar­ki­nig­
zo kav­Sirs qvey­nis aR­mo­sav­leT na­wil­Tan, Carlz krokeri
Tum­ca xe­li Crdi­lo­e­Ti­sa da sam­x­re­Tis (1822-1888)
Sta­tebs So­ris po­li­ti­kur­ma uTan­x­mo­ _ `sentral
e­beb­ma Se­u­Sa­la. Sem­deg ki sa­mo­qa­la­qo pesipikis~
damfuZnebeli
omis mo­ax­lo­e­bis ga­mo kon­g­re­si Se­e­ca­da,
rom ka­li­for­nia Crdi­lo­e­Tis kav­Si­ris
Se­mad­gen­lo­ba­Si Se­e­nar­Cu­ne­bi­na, ami­to­mac
neb­ras­ki­dan wyna­ri oke­a­nis sa­na­pi­ros­ken
sar­ki­nig­zo xa­zis gay­va­na ga­dawy­da.
msof­lio mas­S­ta­biT uni­ka­lu­ri pro­
eq­tis Ses­ru­le­ba or­ma sar­ki­nig­zo kom­
pa­ni­am iTa­va. rki­nig­za mTel da­sav­leTs
ga­dak­veT­da da aSS-is at­lan­tis oke­a­nis
sa­na­pi­ros wyna­ri oke­a­nis Sta­teb­Tan da­
a­kav­Si­reb­da. sa­xel­m­wi­fos­Tan ga­for­me­ Teodor iuda
bu­li kon­t­raq­te­bis Ta­nax­mad, `sen­t­ral (1826-1863),
transkonti-
pe­si­piks~ sar­ki­nig­zo xa­zis mSe­neb­lo­ba nenturi
ka­li­for­ni­i­dan aR­mo­sav­le­Tis­ken un­da rkinigzis
da­ewyo, xo­lo `i­u­ni­on pe­si­pi­ki~ rki­nig­ arqiteqtori
zas oma­ha­dan (neb­ras­ka) da­sav­le­Tis­ken da `sentral
pesipikis~
ga­iy­van­da. igeg­me­bo­da, rom sar­ki­nig­zo pirveli mTavari
xa­ze­bi er­T­ma­neTs da­sav­le­Tis te­ri­to­ri­e­ inJineri. misi
bis siR­r­me­Si Sex­v­de­bo­da. mSe­neb­lo­ba 1861 kvelevebis
wels da­iwyo. safuZvelze
rkinigzis
ka­li­for­ni­i­dan mo­ma­va­li rki­nig­zis saukeTeso
xa­zi 1864 wlam­de swra­fi tem­pe­biT mi­i­wev­ marSruti
da aR­mo­sav­le­Tis­ken. Sem­deg ki rki­nig­za SearCies
er­Ti Se­xed­viT ga­u­val bu­neb­ri­v ba­ri­ers

istoriani . marti 2016 75


t ransportis istoriidan

Cineli muSebi esalmebian matarebels siera-nevadaSi

Ci­ne­li cxov­r ob­da, ma­Ti um­rav­le­so­ba a­ne­bi un­da iy­v­nen, ra­Ta gzis mSe­neb­lo­bas
Stat­Si oq­ros ci­eb-cxe­le­bis ga­mo Ca­vi­ ga­um­k­lav­d­nen?~ sa­bo­lo­od, stor­b­ri­ji
da. Ci­ne­le­bi ka­li­for­ni­as `oq­ros mTas“ kro­ke­ris wi­na­da­de­bas das­Tan­x­m­da, ga­mo­sac­
uwo­deb­d­nen. sa­bo­lo­od ukan, sam­Sob­lo­Si, de­li va­diT 50 Ci­ne­li da­i­qi­ra­va da sru­li
bev­ri Ci­ne­li dab­run­da, Tum­ca ame­ri­ka­Sic dat­vir­T­viT Ca­a­ba sa­mu­Sa­o­Si. kro­ke­ris
bev­ri dar­Ca. stor­b­ri­ji wi­na­aR­m­de­gi iyo prog­no­zi ga­mar­T­l­da, Ci­ne­le­bi sa­u­ke­Te­so
da am­bob­da, Ci­ne­le­bis uf­ro­si ar viq­ne­bio. mu­Se­bi aR­moC­nd ­ n­ en. `sen­tr
­ al pe­si­pik­ma~
1860-iani wle­bis ka­li­for­ni­is TeT­r­ka­ni­ Ci­ne­li mu­Se­bis ma­sob­ri­vad da­qi­ra­ve­ba da­
a­ni mo­sax­le­o­bis msgav­sad, ma­sac Ci­ne­le­bi iwyo da ma­le, rki­nig­zis xaz­ze 15 aTas­ze
eT­ni­kur ni­a­dag­ze ar mos­won­da. im epo­qis me­ti Ci­ne­li mu­Sa­ob­da. isi­ni rki­nig­zis
ame­ri­kel­Ta di­di na­wi­lis­T­vis Ci­nel­Ta mSe­ne­be­li mTli­a­ni mu­Sa­xe­lis 90%-sac ki
cxov­re­bis we­si da ma­Ti tra­di­ci­e­bi uc­na­ Se­ad­gen­d­nen.
u­rad ga­mo­iy­ u­re­bo­da: isi­ni Wam­dn­ en uc­na­ur Ci­ne­le­bi Za­li­an kar­gad mu­Sa­ob­d­nen,
sak­vebs, cxov­rob­d­nen kar­Ca­ke­til Te­me­bad, Wrid­nen xe­ebs, ga­dah­qon­daT mZi­me rel­se­bi,
Tan­x­m­de­bod­nen ne­bis­mi­er sa­mu­Sa­os, ar iy­ gvi­ra­be­bis ga­say­va­nad di­na­mi­tis meS­ve­o­
v­nen qris­ti­a­ne­bi. gar­da ami­sa, stor­b­ri­ biT afeT­qeb­d­nen si­e­ra-ne­va­dis gra­ni­tis
ji mi­iC­nev­da, rom tan­mor­Ci­li da sus­ti klde­ebs.
age­bu­le­bis Ci­ne­le­bi mZi­me sa­mu­Sa­os­T­vis si­e­ra-ne­va­da­Si mu­Sa­o­bi­sas, klde­e­bis
ar ivar­geb­d­nen. mi­si TqmiT, ri­gi­Ti Ci­ne­li gar­da, zam­Ta­ric did dab­r­ko­le­bas qmni­
mu­Sa sa­Su­a­lod 54 ki­log­ram­ze nak­lebs da. 1866 wlis zam­T­ris­T­vis da­i­geg­ma, rom
iwo­ni­da, xo­lo si­maR­liT 1 met­r­sa da 46 rki­nig­zas si­e­ra-ne­va­da ga­da­ek­ve­Ta. yin­va­sa
san­ti­met­r­ze nak­le­bi iyo. mag­ram Carlz da gan­sa­kuT­re­bul did­Tov­lo­bas mra­va­li
kro­ke­ri kvlav Ta­vis po­zi­ci­as icav­da: `ga­na Ci­ne­li em­s­x­ver­p­la. sul, ur­Tu­les pi­
maT ar aaSe­nes Ci­ne­Tis di­di ke­de­li? vin ro­beb­Si xuT­w­li­an mu­Sa­o­bas 12 aTa­sam­de
Tqva, rom mu­Se­bi auci­leb­lad TeT­r­ka­ni­ Ci­ne­li mu­Sa Se­e­wi­ra. isi­ni kvi­ra­Si 6 dRes

76 istoriani . marti 2016


da dRe­Si 12 sa­aTs mu­Sa­ob­d­nen. xi­fa­Ti­sa ga­da­i­Sa­la, oma­ha­dan mo­ma­va­li xa­zic uk­ve
da mZi­me sa­mu­Sao pi­r o­be­bis mi­u­xe­da­vad, ax­los iyo.
Ci­ne­lebs TeT­r­ka­ni­an mu­Seb­ze ga­ci­le­biT aR­mo­sav­le­Ti­dan da­sav­le­Tis­ken mi­ma­
nak­lebs ux­did­nen. va­li `i­u­ni­on pe­si­pi­kis~ xa­zi Zi­ri­Ta­dad
si­e­ra-ne­va­dis mTe­bis ci­ta­de­li gvi­ neb­ras­ki­sa da va­i­o­min­gis sam­x­reT dab­
ra­be­biT un­da ga­er­R­vi­aT. yve­la­ze rTu­li lo­bebs mi­uy­ve­bo­da. mSe­neb­lo­ba mdi­na­re
aR­moC­n­da 518-met­ri­a­ni sa­mi­tis gvi­ra­bis mi­su­ris­Tan mde­ba­re qa­laq oma­ha­dan da­
gay­va­na. Ci­ne­le­bis­T­vis es me­eq­v­se di­di iwyo. mSe­neb­lo­ba­ze Zi­ri­Ta­dad ir­lan­di­
gvi­ra­bi iyo. sa­mu­Sa­o­e­bi zRvis do­ni­dan e­li emig­ran­te­bi Sro­mob­d­nen, ag­reT­ve,
2 aTas met­r­ze maR­la mim­di­na­re­ob­da. gvi­ kon­fe­de­ra­ci­is ve­te­ra­ne­bi da ame­ri­kis
ra­bis ga­say­va­nad 1866 wlis ga­zafxul­ze 5 sa­mo­qa­la­qo omis Se­de­gad ga­Ta­vi­suf­le­bu­
aTa­si Ci­ne­li mu­Sa ga­ig­zav­na. kldis ga­sar­ li af­ro­a­me­ri­ke­le­bi. `i­u­ni­on pe­si­pi­kis~
R­ve­vad di­di ra­o­de­no­biT den­Ti ga­mo­i­ye­nes. mSe­neb­lo­bis tem­pe­bi ga­ci­le­biT swra­fi
do­ne­ris tbis si­ax­lo­ves myo­fi mnax­ve­le­ iyo, rad­gan maT Se­da­re­biT mar­tiv re­li­ef­
bis­T­vis gvi­ra­bis gay­va­na vul­ka­nis amof­ ze uwev­daT rki­nig­zis gay­va­na. ma­ga­li­Tad,
r­q­ve­vas hgav­da. ga­ze­Te­bi iuwye­bod­nen, rom pir­vel eqvs Tve­Si maT 400 ki­lo­met­ri sig­
si­e­ra-ne­va­da­Si Ci­ne­le­bis sa­mu­Sao ad­gi­li­ r­Zis rki­nig­za ga­iy­va­nes, xo­lo 1866-1867
dan cecx­lis bu­Ri da fer­f­li amo­di­o­da, wleb­Si _ ki­dev 800 ki­lo­met­ri. `i­u­ni­on
afeT­qe­be­bis Se­de­gad ga­Ce­ni­li bo­li ki pe­si­pi­kis~ xaz­ze mu­Sa­o­ba ar Cer­de­bo­da.
di­di Rru­be­li­viT fa­rav­da ir­g­v­liv yve­ li­an­da­gebs awyob­d­nen yve­la­na­ir amin­d­Si:
la­fers. 1867 wels gvi­ra­be­bis ga­say­va­nad gval­va­Si, yin­va­sa Tu ko­kis­pi­rul wvi­ma­Si.
da­uS­ves Za­li­an sa­Si­Si asa­feT­qeb­lis _ Tum­ca dab­r­ko­le­be­bi `i­u­ni­on pe­si­
nit­rog­li­ce­ri­nis ga­mo­ye­ne­ba. axal­ma sa­ pi­k is~ mSe­n eb­l o­b a­s ac Sex­v­d a. gam­Z­l e
Su­a­le­bam 50%-iT da­aC­qa­ra gvi­ra­bis mSe­ gan­Ze­le­bis­T­vis xis ma­ga­ri ji­Se­bi iyo
neb­lo­ba, Ci­ne­le­bis­T­vis ki sa­mu­Sao ki­dev sa­Wi­ro. ro­ca xa­zi neb­ras­kis uki­de­ga­no
uf­ro sa­Si­Si gax­da. si­er ­ a-ne­va­dis mTi­a­ne­Ti dab­lo­beb­Si Se­vi­da, am­g­va­ri ma­sa­lis mo­
rki­ nig­ zis xaz­ ma mxo­ lod 1868 wlis Se­ Zi­e­ba TiT­q­mis Se­uZ­le­be­li gax­da. ami­tom
mod­go­mis­T­vis ga­da­la­xa. kldo­van qa­neb­Si mSe­neb­lo­bi­sas re­gi­on­Si gav­r­ce­le­bu­li
gzis gak­v­le­vas sa­mi we­li­wa­di da­Wir­da. al­vis xis ma­sa­las iye­neb­d­nen, ro­mel­sac
mSe­neb­leb­ma ga­iy­va­nes mra­va­li gvi­ra­bi, xi­ gam­Z­le­o­bis ga­saz­r­de­lad sa­gan­ge­bod da­
de­bis meS­ve­o­biT ga­da­la­xes xra­me­bi, xe­ve­bi, mu­Sa­ve­ba sWir­de­bo­da.
ka­ni­o­ne­bi. bu­neb­ri­vi ba­ri­e­ris daZ­le­vis Se­iq­m­na imis saf­r­Txec, rom ara­e­feq­
Sem­deg mSe­neb­le­bis win iutas dab­lo­be­bi ti­a­ni sa­mu­Sa­os ga­mo, kom­pa­ni­as mTav­ro­bis
XIX saukunis Sua xanebis tipuri amerikuli lokomotivi

istoriani . marti 2016 77


t ransportis istoriidan

indielebis Tavdasxma rkinigzaze

mxar­da­We­ra da­e­kar­ga. ndo­bis ga­sam­ya­reb­ oma­has da­sav­le­TiT, 1600 ki­lo­met­r­ze, da­


lad `i­u­ni­on pe­si­piks~ 1866 wlis iv­li­sam­ sax­le­ba TiT­q­mis ar ar­se­bob­da, Se­iZ­le­ba
de 160 ki­lo­met­ram­de sar­ki­nig­zo xa­zi un­ iT­q­vas, `i­u­ni­on pe­si­piks~ rki­nig­za sam­
da ga­ey­va­na. una­ri­an­ma or­ga­ni­za­to­reb­ma _ ya­ros da­sa­li­e­ris­ken mih­yav­da. neb­ras­kis
Zmeb­ma jek da den ke­is­men­teb­ma mo­a­xer­xes, ve­lu­ri bu­ne­bis dab­lo­beb­ze arc war­mo­eb­ a
rom mSe­neb­lo­ba ar Se­fer­xe­bu­li­yo, `i­u­ ar­se­bob­da da arc ra­me sa­xis sof­lis me­
ni­on pe­si­pi­kis~ mu­Sa­o­ba sa­a­Tis awyo­bil ur­ne­o­ba. kom­pa­ni­is mi­er gay­va­ni­li yo­ve­li
me­qa­nizms da­em­s­gav­sa. mu­Se­bis­T­vis sak­ve­bis mi­li (1,6 km) li­an­da­ge­biT, gan­Ze­le­bi­Ta
mi­sa­wo­deb­lad, mTe­li sar­ki­nig­zo xa­zis da sxva­das­x­va aR­Wur­vi­lo­biT dat­vir­
gas­w­v­riv kom­pa­ni­is sa­qo­ne­li ba­la­xob­da. Tul 40 va­gons sa­Wi­r o­eb­da. sam­Se­neb­lo

bizonebis daxocva `kanzas pesipikis~ sarkinigzo xazze

78 istoriani . marti 2016


transkontinenturi rkinigzis `iunion pesipikisa~ da `sentral pesipikis~ monakveTebi

ma­sa­lebs, pro­duq­tebs mu­Sa­xe­lis­T­vis da ara­pa­hos, si­u­sa da Sa­i­e­nis to­mis in­di­e­


gam­we­vi pi­ruty­vis­T­vis sak­vebs oma­ha­dan le­bi rki­nig­zis si­ax­lo­ves ga­Ce­nil ame­ri­
ezi­de­bod­nen. kul axal­Se­neb­sa da mSe­ne­bel­Ta ba­na­kebs
iyo sxva sir­Tu­le­e­bic. neb­ras­ka­sa da mud­mi­vad es­x­mod­nen Tavs, cdi­lob­d­nen
va­i­o­min­g­Si rki­nig­za ad­gi­lob­riv, dab­lo­ ga­e­nad­gu­re­bi­naT li­an­da­ge­bi, ga­e­ta­caT
bis in­di­el­Ta sa­mom­Ta­ba­reo-sa­na­di­ro mi­ sa­qo­ne­li. xan­da­xan me­om­rebs lo­ko­mo­tiv­
webs kveT­da. rki­nig­zis ga­mo­Ce­nam bi­zo­ne­bis zec ki moh­qon­daT ieri­Si. erT-er­Ti di­di
ga­da­ad­gi­le­bis tra­di­ci­u­li mar­S­ru­te­bi Tav­das­x­ma Sa­i­e­neb­ma 1867 wels mo­awy­ves,
Sec­va­la. ase­ve, rki­nig­zis gas­w­v­riv da­ flam kir­k­Tan, neb­ras­ka­Si, ro­ca in­di­e­
sax­le­bul­ma ame­ri­ke­leb­ma da Ca­mo­sulma leb­ma te­leg­ra­fis bo­Ze­bi wa­aq­ci­es da ma­Ti
mSe­neb­lebma Tan Ca­moi­tanes da­a­va­de­be­bic. meS­ve­o­biT rki­nig­za Ca­xer­ges. Tum­ca, mcde­
in­di­el­TaT­vis yve­la­ze dam­Rup­ve­li iyo lo­bis mi­u­xe­da­vad, dab­lo­bis in­di­e­leb­ma
ame­ri­ke­le­bis mi­er bi­zo­ne­bis umowya­lod fo­la­di­sa da or­T­q­lis ci­vi­li­za­cia ver
xoc­va. TeT­r­ka­ni­an­ma mo­sax­le­o­bam 1860- Se­a­ka­ves. rki­nig­zam in­di­el­Ta TviT­m­yo­fad
1870-ian wleb­Si ma­ta­reb­lis va­go­ne­bi­dan sam­ya­ros ga­mo­us­wo­re­be­li zi­a­ni mi­a­ye­na da
bi­zo­ne­bis ma­sob­ri­vi Jle­ta gar­To­bad, xe­li Se­uwyo ma­nam­de ga­u­va­li da auT­vi­
er­T­g­var spor­tad aq­cia. kan­za­sis rki­nig­ se­be­li mi­we­bis ame­ri­kul ko­lo­ni­za­ci­as.
za­ze mgzav­re­bi mu­Seb­Tan er­Tad pir­da­pir sa­u­ku­nis pro­eq­tis mSe­neb­lo­ba 1869
va­go­ne­bis fan­j­re­bi­dan xo­cav­d­nen cxo­ve­ wlis 10 ma­iss das­rul­da, `sen­t­ral pe­si­
lebs. sar­ki­nig­zo kom­pa­ni­ebs bi­zo­ne­bis pi­ki­sa~ da `i­u­ni­on pe­si­pi­kis~ xa­ze­bi Crdi­
ga­nad­gu­re­ba ori mi­ze­ziT ain­te­re­seb­daT: lo­eT iuta­Si, solt-le­i­kis si­ax­lo­ves
jo­ge­bi xels uS­lid­nen ma­ta­reb­le­bis moZ­ pro­mon­to­ri po­in­t­Si er­T­ma­neTs Sex­v­d­nen.
ra­o­bas da va­go­neb­sac azi­a­neb­d­nen. gar­da xa­ze­bis Se­er­Te­bas kom­pa­ni­is li­de­re­bi da
ami­sa, aTa­so­biT mu­Sis­T­vis TiT­q­mis ufa­so mTav­r o­bis war­mo­mad­gen­le­bi es­w­re­bod­
sak­vebs iReb­d­nen. nen. gan­Zel­Si bo­lo dam­We­ri _ oq­r os
in­di­e­le­bi ve­ra­so­des war­mo­id­gen­d­nen, lur­s­ma­ni sa­ze­i­mo vi­Ta­re­ba­Si Ca­a­We­des,
rom maT mi­wa­ze odes­me `rki­nis gve­li~ igi sim­bo­lu­rad ori xa­zis da­kav­Si­re­bas
ga­moC­n­de­bo­da, ro­me­lic am­den sir­Tu­les ga­mo­xa­tav­da. ami­e­ri­dan, aR­mo­sav­le­Ti­dan
mo­u­tan­daT. in­di­e­le­bis­T­vis aS­ka­ra Se­iq­ da­sav­le­TiT rki­nig­za ga­da­Wi­mu­li qvey­nis
na, rom es mxo­lod da­sawyi­si iyo da ma­le mTel te­ri­to­ri­as kveT­da.
rki­nig­zis gas­w­v­riv uam­ra­vi TeT­r­ka­ni­a­ni 1860-1870-ian wleb­Si ame­ri­ka­Si rki­
da­sax­ld ­ e­bo­da. dab­lo­bis in­di­el
­ e­bis yo­ nig­zis xa­ze­bis sig­r­Ze 49 aTa­si­dan 86 aTas
vel­dRi­u­ro­ba, ma­Ti me­ur­ne­o­ba mTli­a­nad ki­lo­met­ram­de ga­i­zar­da. mi­si­si­pis aR­mo­
iyo da­mo­ki­de­bu­li bi­zo­ne­bis jo­geb­ze. sav­le­TiT qvey­nis te­ri­to­ria mTli­a­nad
sa­ku­Ta­ri mi­wi­sa da bi­zo­ne­bis da­sa­ca­vad da­i­fa­ra rki­nig­zis xa­ze­bis qse­liT. gan­sa­

istoriani . marti 2016 79


t ransportis istoriidan

kuT­re­biT bev­ri xa­zi Sua da­sav­leT­Si iyo, zo­na), los-an­Je­les­Si Cas­v­la. `nor­Tern
xo­lo aSS-is sar­ki­nig­zo de­da­qa­la­qad Ci­ pe­s i­p ik­m a~ ki er­T­m a­n eT­Tan da­a­k av­S i­r a
ka­go iT­v­le­bo­da. mi­si­si­pis da­sav­le­TiT ki sent-po­l i (mi­n e­s o­t a) da por­t­l en­d i
mxo­lod er­Ti _ tran­s­kon­ti­nen­tu­ri xa­zi (o­re­go­ni).
mi­ik­lak­ne­bo­da wynar oke­a­nem­de, ro­me­lic verc udab­nos mwvel­ma mzem, verc Tov­
kon­ti­nen­tis or sa­na­pi­ros akav­Si­reb­da. l­ma da qar­buq­ma, verc in­di­el me­o­mar­Ta
`sen­t­ral pe­si­pik­ma~ da `i­u­ni­on pe­ Tav­das­x­me­bma ver Se­a­Ce­res rki­nig­zis mSe­
si­pik­ma~ va­da­ze ad­re ga­iy­va­nes 3 aTas ki­ neb­lo­ba. epo­qa­lur­ma pro­eq­t­ma aSS-is
lo­met­ram­de rki­nig­za. sa­mu­Sa­o­e­bi mim­di­ is­to­ri­a­Si axa­li eta­pis dawye­bas Se­uwyo
na­re­ob­da yo­vel­g­va­ri dam­x­ma­re teq­ni­kis: xe­li. mSe­neb­lo­bam da­sav­leT­Si ase­ul ­ o­biT
bul­do­ze­re­bis, or­T­q­lis eq­s­ka­va­to­re­bi­sa aTa­si emig­ran­ti mi­i­zi­da. yo­fi­li ve­lu­ri
Tu pnev­ma­tu­ri bur­Ris ga­re­Se. tran­s­kon­ da­sav­le­Ti did­ma Tu pa­ta­ra qa­la­qeb­ma,
ti­nen­tu­ri rki­nig­za, pir­da­pi­ri da ga­da­ da­sax­le­bul­ma pun­q­teb­ma, rki­nig­zam da
ta­ni­Ti mniS­v­ne­lo­bi­Tac, ada­mi­a­nis xe­liT te­leg­ra­feb­ma da­fa­ra. fron­tirs miR­ma
Seq­m­ni­li pro­eq­ti iyo, sa­mu­Sao re­sur­sad uki­de­ga­no da auT­vi­se­be­li siv­r­ce, 10 we­
mxo­lod ada­mi­a­ni­sa da pi­ruty­vis Za­la iyo li­wad­Si Tval­sa da xels Sua ga­i­lia da
ga­mo­ye­ne­bu­li. 1890 wels gaq­ra. rki­nig­zam Se­saZ­le­be­li
da­sav­leT­Si, tran­s­kon­ti­nen­tu­ri rki­ ga­xa­da da­sav­le­Tis bu­neb­ri­vi re­sur­se­bis
nig­zis pa­ra­le­lu­rad, axa­li xa­ze­bi ma­le aT­vi­se­ba, di­di sa­qa­la­qo cen­t­re­bis Seq­m­na,
gaC­n­da. et­Ci­so­nis, to­pe­ki­sa da san­ta-fes gaR­r­mav­da eko­no­mi­ku­ri kav­Si­re­bi qvey­nis
sar­ki­nig­zo xa­zeb­ma er­T­ma­neT­Tan da­a­kav­ aR­mo­sav­leT­sa da da­sav­leTs So­ris. rki­
Si­ra kan­za­si, ko­lo­ra­do da niu-meq­si­ko. nig­zam xe­li Se­uwyo aSS-is in­dus­t­ri­ul
`sa­u­Tern pe­si­pik­ma~ Se­saZ­le­be­li ga­xa­da gan­vi­Ta­re­ba­sa da eko­no­mi­kur aR­mav­lo­bas.
niu-or­le­a­ni­dan, tu­so­nis gav­liT (a­ri­ mi­xe­il bar­no­vi

ori xazis mSeneblebi erTmaneTs promontori pointSi Sexvdnen

80 istoriani . marti 2016

You might also like