Professional Documents
Culture Documents
rkinigza,
romelmac
amerika
Secvala
Cineli cxovr obda, maTi umravlesoba anebi unda iyvnen, raTa gzis mSeneblobas
StatSi oqros cieb-cxelebis gamo Cavi gaumklavdnen?~ sabolood, storbriji
da. Cinelebi kalifornias `oqros mTas“ krokeris winadadebas dasTanxmda, gamosac
uwodebdnen. sabolood ukan, samSobloSi, deli vadiT 50 Cineli daiqirava da sruli
bevri Cineli dabrunda, Tumca amerikaSic datvirTviT Caaba samuSaoSi. krokeris
bevri darCa. storbriji winaaRmdegi iyo prognozi gamarTlda, Cinelebi saukeTeso
da ambobda, Cinelebis ufrosi ar viqnebio. muSebi aRmoCnd n en. `sentr
al pesipikma~
1860-iani wlebis kaliforniis TeTrkani Cineli muSebis masobrivad daqiraveba da
ani mosaxleobis msgavsad, masac Cinelebi iwyo da male, rkinigzis xazze 15 aTasze
eTnikur niadagze ar moswonda. im epoqis meti Cineli muSaobda. isini rkinigzis
amerikelTa didi nawilisTvis CinelTa mSenebeli mTliani muSaxelis 90%-sac ki
cxovrebis wesi da maTi tradiciebi ucna Seadgendnen.
urad gamoiy ureboda: isini Wamdn en ucnaur Cinelebi Zalian kargad muSaobdnen,
sakvebs, cxovrobdnen karCaketil Temebad, Wridnen xeebs, gadahqondaT mZime relsebi,
Tanxmdebodnen nebismier samuSaos, ar iy gvirabebis gasayvanad dinamitis meSveo
vnen qristianebi. garda amisa, storbri biT afeTqebdnen siera-nevadis granitis
ji miiCnevda, rom tanmorCili da susti kldeebs.
agebulebis Cinelebi mZime samuSaosTvis siera-nevadaSi muSaobisas, kldeebis
ar ivargebdnen. misi TqmiT, rigiTi Cineli garda, zamTaric did dabrkolebas qmni
muSa saSualod 54 kilogramze naklebs da. 1866 wlis zamTrisTvis daigegma, rom
iwonida, xolo simaRliT 1 metrsa da 46 rkinigzas siera-nevada gadaekveTa. yinvasa
santimetrze naklebi iyo. magram Carlz da gansakuTrebul didTovlobas mravali
krokeri kvlav Tavis pozicias icavda: `gana Cineli emsxverpla. sul, urTules pi
maT ar aaSenes CineTis didi kedeli? vin robebSi xuTwlian muSaobas 12 aTasamde
Tqva, rom muSebi aucileblad TeTrkani Cineli muSa Seewira. isini kviraSi 6 dRes
kuTrebiT bevri xazi Sua dasavleTSi iyo, zona), los-anJelesSi Casvla. `norTern
xolo aSS-is sarkinigzo dedaqalaqad Ci pes ip ikm a~ ki erTm an eTTan daak avS ir a
kago iTvleboda. misisipis dasavleTiT ki sent-pol i (min es ot a) da portl end i
mxolod erTi _ transkontinenturi xazi (oregoni).
miiklakneboda wynar okeanemde, romelic verc udabnos mwvelma mzem, verc Tov
kontinentis or sanapiros akavSirebda. lma da qarbuqma, verc indiel meomarTa
`sentral pesipikma~ da `iunion pe Tavdasxmebma ver SeaCeres rkinigzis mSe
sipikma~ vadaze adre gaiyvanes 3 aTas ki nebloba. epoqalurma proeqtma aSS-is
lometramde rkinigza. samuSaoebi mimdi istoriaSi axali etapis dawyebas Seuwyo
nareobda yovelgvari damxmare teqnikis: xeli. mSeneblobam dasavleTSi aseul obiT
buldozerebis, orTqlis eqskavatorebisa aTasi emigranti miizida. yofili veluri
Tu pnevmaturi burRis gareSe. transkon dasavleTi didma Tu patara qalaqebma,
tinenturi rkinigza, pirdapiri da gada dasaxlebulma punqtebma, rkinigzam da
taniTi mniSvnelobiTac, adamianis xeliT telegrafebma dafara. frontirs miRma
Seqmnili proeqti iyo, samuSao resursad ukidegano da auTvisebeli sivrce, 10 we
mxolod adamianisa da pirutyvis Zala iyo liwadSi Tvalsa da xels Sua gailia da
gamoyenebuli. 1890 wels gaqra. rkinigzam SesaZlebeli
dasavleTSi, transkontinenturi rki gaxada dasavleTis bunebrivi resursebis
nigzis paralelurad, axali xazebi male aTviseba, didi saqalaqo centrebis Seqmna,
gaCnda. etCisonis, topekisa da santa-fes gaRrmavda ekonomikuri kavSirebi qveynis
sarkinigzo xazebma erTmaneTTan daakav aRmosavleTsa da dasavleTs Soris. rki
Sira kanzasi, kolorado da niu-meqsiko. nigzam xeli Seuwyo aSS-is industriul
`sauTern pesipikma~ SesaZlebeli gaxada ganviTarebasa da ekonomikur aRmavlobas.
niu-orleanidan, tusonis gavliT (ari mixeil barnovi