Sports

Sports ir fiziskas aktivitātes un spēles, kas tiek veiktas, lai tiktu saglabāta un uzlabota cilvēka fiziskā un
garīgā veselība. Tāpat ar sportu tiek apzīmēta fizisko treniņu un sacensību sistēma. Sports ir fiziskās
kultūras sastāvdaļa, fiziskās audzināšanas līdzeklis un metode.

Tiek izdalīti pieci galvenie novirzieni: augsto sasniegumu sports, sacensību sports, sports visiem, veselības
sports un invalīdu sports. Pastāv vairāki simti sporta veidu, tāpat ir plašs nepieciešamo cilvēku skaits no
viena cilvēka līdz pat komandām. Sporta veidi var tikt iedalīti pēc veida, tomēr šāds iedalījums ir diezgan
nosacīts. Var būt vasaras un ziemas sporta veidi; individuālie un komandu sporta veidi; olimpiskie un
neolimpiskie sporta veidi; ekstremālie, lietišķie, tehniskie, ūdens u.c. sporta veidi.

Lielākais sporta notikums pasaulē ir olimpiskās spēles, kas notiek ik pēc diviem gadiem
(vasaras un ziemas spēles katras notiek ik pēc četriem gadiem. Parasti katram atsevišķam sporta veidam
vai to grupai notiek Pasaules čempionāts un kontinentālie čempionāti.

Dažādi sporta veidi atšķiras cits no cita pēc praktiskās nozīmes, kustību struktūras un rakstura, izpildes
intensitātes, sacensību sistēmas utt. Daži sporta veidi veicina pārsvarā vienas vai vairāku fizisko īpašību
attīstību, piem., garo distanču skrējiens un slidošana, riteņbraukšana - izturību, akrobātika - lokanību un
veiklību, svarcelšana - spēku, cīņas sports (piem., sambo), bokss - reakcijas ātrumu, spēku, izturību,
drosmi utt. Atsevišķos sporta veidos, piem., stenda šaušanā, nepieciešama kustību precizitāte, statiska
izturība; šahs un dambrete attīsta loģisko domāšanu.
 5 POPULĀRĀKĀS FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS, KURĀM BŪTU
JĀPIEVĒRŠ UZMANĪBA:

• Ātrums – spēja veikt darbību minimālā laikā;

• Spēks – spēja ar muskuļu piepūli pārvarēt ārējo pretestību, pretoties tai un
pārvietot ķermeņus;
• Izturība – spēja pretoties nogurumam darba laikā, nesamazinot efektivitāti;
• Lokanība – spēja veikt kustības ar lielu amplitūdu;
• Koordinācija – spēja veikt vienkāršas un sarežģītas kustības.
 Kas ir kardio treniņš?
Kardio treniņš ir nepārtraukta muskuļu darbība, kas notiek vismaz 5 minūtes, kā arī darbība dinamiski atkārtojas.
Optimālais kardio treniņa laiks ir no 20 – 40 minūtēm strādājot pulsa zonā no 130 līdz 150 sitieniem minūtē.

Kardio treniņš ir absolūti neatņemama treniņa sastāvdaļa, ja mērķis ir tauku dedzināšana! Tas ar milzīgu jaudu ieslēdz
ķermenī metabolismu, ka regulāri veicot kardio treniņus, rezultātu pamanīt var pat ļoti ātri!

Protams, kardio treniņi arī stiprina imunitāti, regulē cukura līmeni asinīs, jo kardio treniņa laikā sirdij aktīvāk
jāpiegādā asinis muskuļiem.

Kardio treniņu veidi:

• Peldēšana
• Riteņbraukšana
• Iešana
• Skriešana
 Spēka treniņš

• Spēka treniņš ir īslaicīgs vidējas līdz augstas intensitātes treniņa veids, kas speciāli tendēts
uz muskuļu masas palielināšanu un kopējā spēka palielināšanu. Šāda veida treniņi parasti
tiek veikti trenažieru zālēs un sprinta sporta veidos, kur nepieciešams iegūt enerģiju īsām
distancēm, un, kur šī enerģija parasti tiek iztērēta ļoti īsā laikā. Spēka treniņš
no kardio treniņa atšķiras ar to, ka šeit netiek dedzinātas kalorijas tieši treniņa laikā, bet tiek
audzēta muskuļu masa, kas palielina kopējo dienā patērēto kaloriju skaitu un kopumā
palielina jūsu spēku un izturību. Būtībā šim treniņu veidam ir nepieciešams veikt ļoti
augstas intensitātes treniņus mazos intervālos, kas liks muskuļiem augt ātrāk un atkārtota
šādu treniņu veikšana ļauj sportistiem panākt lielu muskuļu izaugsmi un kopējo ķermeņa
spēka un izturības palielināšanu, kā arī ļauj ikvienam panākt sev vēlamo ķermeņa izskatu
un pat zaudēt liekos kilogramus.
 Spēka treniņa veidi
• Spēka treniņus var iedalīt dažādās grupās, balstoties uz izpildīto
atkārtojumu skaitu:
• 1-5 atkārtojumi vienā piegājienā: spēka palielināšanai;
• 6-12 atkārtojumi vienā piegājienā : muskuļu masas palielināšanai;
• 12-15 atkārtojumi vienā piegājienā: muskuļu tonusa palielināšana, kā arī muskuļu
masas palielināšana, spēka un izturības attīstīšana;
• 15 un vairāk atkārtojumi vienā piegājienā: lielākoties izturība, muskuļu tonusa
palielināšana.
 Ieguvumi no spēka treniņa:

• Palielina spēku un izturību;

• Stiprina kaulus un palīdz cīņā pret osteoporozi;
• Veido augumu un uzlabo stāju;
 Ņem vērā:

• Vienmēr treniņu sāc ar iesildīšanos. Iesildīšanās samazina iespēju gūt traumas

un uzlabo treniņa kvalitāti un efektivitāti.
• Atjaunojies starp treniņiem. Laika periods, kas nepieciešams, lai Tavs ķermenis
būtu gatavs nākamajam treniņam ir ļoti individuāls un atkarīgs gan no treniņa
intensitātes, gan arī no tā vai esi iesācējs , vai rūdīts sportists. Vidējais vēlamais
atpūtas periods pēc treniņa ir 48h.
• Trenējies ar mēru. Runājot par treniņiem, svarīga ir nevis kvantitāte, bet
kvalitāte. Vēlams vienam treniņam veltīt ne vairāk kā 90 min.
• Treniņš ar mērķi. Būtiski pirms treniņa saprast struktūru, pēc kuras Tu
veiksi savu treniņu, kā arī  pieturēties pie tās.

• Muskuļu relaksēšana. Atsildīšanās pēc treniņa palīdz ķermenim ātrāk

atjaunoties un būt gatavībā pirms nākamā treniņa. Atslidīšanās laikā
muskuļi tiek atslābināti un tiek mazināta muskuļu traumu iespējamība.
Ķermenis veiksmīgi relaksējas arī peldēšanas laikā, staigājot, saunas
apmeklējuma laikā, masāžas ietekmē un atvēlot pietiekoši daudz laika
miegam.
 5 svarīgi iemesli kāpēc sports mūs padara
laimīgus
1. Palielinās dofamīna izstrāde
• Fiziskie vingrinājumi nodrošina mums labu garastāvokli. Tas ir viens no ātrākajiem
veidiem, kā panākt, lai smadzenēs pastiprināti izstrādājas dofamīns – tas ir hormons,
kas atbildīgs par apmierinājuma sajūtu un laimi.
2. Samazinās trauksmes sajūta un depresija
• Nesenos pētījumos noskaidrots, ka tie, kuri ilgstoši cieš no depresijas un trauksmes
sajūtas, šo situāciju patiešām var mainīt, pievēršoties regulārām fiziskām nodarbēm.
Fiziskās aktivitātes palīdzēs organismā samazināt stresa hormona kortizola izstrādi.
3. Palielinās enerģijas līmenis

• Grūti noticēt cilvēkiem, kas stāsta, ka pēc fiziskajām nodarbēm viņiem trūkst enerģijas. Ja tā patiešām
notiek, tad viņi ir vai nu pārtrenējušies un kaut ko dara neatbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai, vai
arī nepareizi ēd. Jo, ja viss tiek darīts pareizi, sports ir lielisks enerģijas avots, un tā savukārt dara mūs
laimīgus. Sports nostiprina arī sirds veselību, kas savukārt trenē mūsu izturību un padara spēcīgākus
kopumā.

4. Palielina pašapziņas līmeni

• Fiziskās aktivitātes ne tikai palīdz tikt vaļā no liekajiem kilogramiem, bet arī ceļ pašapziņu kopumā.
Lai būtu gandarījums par sasniegtajiem rezultātiem, nepieciešams izveidot treniņu plānu un turēties pie
tā. Kad redzēsiet, kā uzlabojušies jūsu rezultāti un mainījies jūsu ķermenis, automātiski kļūsiet
pārliecinātāki par sevi un saviem spēkiem.

5. Veselīgs miegs

• Vēl viens labums, ko iegūsiet no regulāras sportošanas, ir veselīgs miegs. Fiziskās aktivitātes uzlabo
miega kvalitāti, un no rīta pamodīsies, labi izgulējies, možā noskaņojumā un enerģijas pilns.