Meža fakultāte

Meža izmantošanas katedra

Darba un civilā aizsardzība

Iespējamās katastrofas
un to sekas
 Katastrofas
Katastrofa – negadījums, kas apdraud cilvēka
dzīvību un veselību, izraisa cilvēku upurus,
materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un
pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas
ar attiecīgajā teritorijā esošo reaģēšanā iesaistīto
operatīvo dienestu resursiem.
Katastrofu pārvaldīšana – preventīvo,
gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas
neatliekamo pasākumu veikšana katastrofu
gadījumos un pastāvot katastrofu draudiem.
Katastrofu pārvaldīšanu īsteno valsts iestādes,
pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji.
 Katastrofas
Atbilstoši katastrofas raksturam, radīto
postījumu apjomam un reaģēšanā
iesaistāmo resursu iespējām izšķir :
vietēja mēroga katastrofas - katastrofas radīto
postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības
administratīvās teritorijas robežas un skartās
pašvaldības teritorijā esošie resursi ir pietiekami
katastrofas pārvaldīšanai;
 Katastrofas
reģionāla mēroga katastrofas - katastrofas
radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas
pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un
skarto pašvaldību administratīvajā teritorijā un
valstī esošie resursi ir pietiekami katastrofas
pārvaldīšanai;
 Katastrofas
valsts mēroga katastrofas - katastrofas radīto
postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai
nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi nav
pietiekami katastrofas pārvaldīšanai.
 Dabas katastrofas
Meteoroloģiskās
Hidroloģiskās
Ģeofiziskās
Dabas ugunsgrēki
Tehnogēnās katastrofas
Transporta avārijas
 Dabas katastrofas
Meteoroloģiskās – iedala:
vētras, viesuļi
lietusgāzes,
krusa,
stiprs sals,
sniega vētras, sniega sanesumi,
liels karstums, sausums.
 Dabas katastrofas
Virpuļviesulis jeb tornādo, tiek dēvēts arī
par virpuļvētru, ir gaisa masu spēcīga
virpuļveida kustība ap izteiktu vertikālu asi. Tas
veidojas no Gubu lietusmākoņa un ir spēcīgs un
postošs piltuvveidīgs vai stabveidīgs atmosfēras
virpulis, kas iesūc sevī dažādus priekšmetus,
ūdeni.
 Dabas katastrofas
Stiprs lietus, ar intensitāti 50 mm. un
vairāk 12 st. var izsaukt ūdens līmeņa
celšanos upēs, applūdināt zemākās
vietas, māju pagrabus utt.
Sniega sanesumi, apledojums var
izsaukt transporta apturēšanu, avārijas,
elektro un sakaru līniju bojājumus,
elektroenerģijas padeves pārtraukumus,
mežu postījumus.
 Dabas katastrofas
Hidroloģiskās - plūdi, pali, ledus
sastrēgumi(1).
Plūdi — sauszemes, kas parasti nav klāta
ar ūdeni, applūšana. Galvenie plūdu
iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana,
cunami, ledus sastrēgumi, kuru dēļ ūdens
nevar tecēt pa upi un ceļas ūdens līmenis.
 Dabas katastrofas
Hidroloģiskās - plūdi, pali, ledus
sastrēgumi (2).
Pali ir ūdens režīma fāze, kas konkrētos
klimatiskos apstākļos katru gadu
atkārtojas vienā un tajā pašā sezonā un
raksturojas ar gadā vislielāko ūdenīgumu,
ilgstošiem augstiem ūdens līmeņiem un
palieņu applūšanu (Latvijā pali ir pavasarī
— parasti martā vai aprīli — sniega
kušanas laikā).
 Dabas katastrofas
Ģeofiziskās - zemestrīces, erozija (1).
Zemestrīce ir
pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā
rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Katru gadu Latvijā tiek konstatēti no 150 līdz 200
seismiskiem notikumiem. Parasti zemestrīces Latvijā
nav jūtamas, šeit var just tikai zemestrīču atbalsis,
kuru epicentri atrodas ārpus Latvijas teritorijas.
 Dabas katastrofas
Ģeofiziskās - zemestrīces, erozija (2).
Erozija ir augsnes un iežu noārdīšanās un
pārvietošana dabisku procesu rezultātā,
piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
 Dabas katastrofas
Dabas ugunsgrēki - mežu un kūdras
purvu ugunsgrēki(1).
Valstī mežu platība - 2 852 tūkst.ha (48%
no valsts teritorijas), galvenokārt skuju koku
meži.
Mežu ugunsbīstamības sezona ilgst no
sniega nokušanas līdz rudens lietavām.
 Dabas katastrofas
Dabas ugunsgrēki - mežu un kūdras
purvu ugunsgrēki(2).
Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas
veidojas no augu paliekām purvos. Sausa kūdra
organiska deg. Purvu kopplatība Latvijā sasniedz
6400 km², gandrīz 10% no valsts teritorijas.
 Cilvēku izraisītas katastrofas

Tehnogēnās katastrofas - ražošanas

avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un
bioloģisko aktīvo vielu noplūdi
Rīgas rajonā atrodas Inčukalna pazemes
gāzes krātuve, kura aizņem teritoriju no
Vangažiem līdz Siguldai.
Maksimāli iespējamais gāzes krājums 4,2
miljardi m³. Tā ir lielākā šāda veida krātuve
Eiropā. Gāzes noplūdes gadījumā var izcelties
ugunsgrēks un notikt sprādziens.
.
 Cilvēku izraisītas katastrofas

Transporta avārijas - dzelzceļa, autoceļu,

aviācijas, kuģu, naftas vados, gāzes
vados.
Jelgavas dzelzceļa stacijas bīstamība ir potenciālās
bīstamo ķīmisko produktu noplūde, kas var notikt:
Dzelzceļa sastāva avārijas gadījumā (nobraukšana
no sliedēm, sadursme ar autotransportu vai
dzelzceļa sastāvu);
Dzelzceļa cisternas defekta gadījumā;
Dzelzceļa cisternas uzpildīšanas reglamenta
neievērošana.
 Cilvēku izraisītas katastrofas

Šo risku ietekmē var noplūst bīstamie

pārvadājuma produkti:
Amonjaks;
Benzīns;
Sašķidrinātās naftas gāzes.
 Epidēmijas, epizootijas,
epifitotijas

Epidēmija ir masveida saslimšana ar

kādu slimību noteiktā laika posmā un
vietā.
Epidēmijas parasti izraisa kāda
infekcijas slimība:
mēris,
gripa,
tuberkuloze
un citas.
 Epidēmijas, epizootijas,
epifitotijas
Melnā nāve jeb buboņu mēris (1347-1351)
bija viena no nāvējošākajām pandēmijām
cilvēces vēsturē, tajā dzīvību zaudēja 75 līdz 200
miljoni cilvēku (30-60% Eiropas iedzīvotāju).
HIV/AIDS, ar kuru cilvēce cīnās kopš
1981.gada. aptuveni 30 miljoni cilvēku visā
pasaulē ir miruši no AIDS/HIV izraisītām
komplikācijām, bet desmitiem miljoni citu ir
inficēti ar HIV.
Ebolas vīruss ir mūsdienu infekcijas slimība, no
kuras ir miruši 11 tūkstoši. Šī slimība ir likusi
medicīnas zinātnei attīstīties tikpat ātri kā vīruss.
 Epidēmijas, epizootijas,
epifitotijas

Epizootija (1)
dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga
dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība.
Tā rada lielus:
sociālekonomiskos zaudējumus,
ierobežo starptautisko tirdzniecību ar
dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes
produkciju.
 Epidēmijas, epizootijas,
epifitotijas

Epizootija(2)
MK nosaka to valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku
infekcijas slimību, arī epizootiju, sarakstu, kuru
apkarošana un profilakse ir obligāta un kuru
apkarošanu un profilaksi organizē valsts.
To dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un
profilaksi, kuras nav valsts uzraudzībā, veic
dzīvnieku īpašnieks kopā ar praktizējošu
veterinārārstu.
 Epidēmijas, epizootijas,
epifitotijas
Epifitotija:
patogēno sēņu, baktēriju vai vīrusu izraisītas
slimības masveidīga izplatīšanās noteiktā teritorijā
un laikā.
Epifitotijas cēloņi mežā ir nepareiza
saimnieciskā darbība.
Izšķir:
lokālu epifitotiju,
progresējošu epifitotiju
vispārēju epifitotiju.
 Inficēto teritoriju
lokalizēšana
Bakterioloģiski inficēta rajona
izveidošanas raksturīgas pazīmes(1):
infekcijas slimību slēptais periods, kas nedod
iespēju savlaicīgi noteikt, vai lietoti
bakteriālie līdzekļi;
inficējuma nenoteikta robeža, jo inficētie
cilvēki pārvietojas lielos attālumos;
cilvēku un dzīvnieku masveidīga inficēšanās
un saindēšanās
 Inficēto teritoriju
lokalizēšana
Bakterioloģiski inficēta rajona
izveidošanas raksturīgas pazīmes(2):
slimību ātra izplatīšanās un inficētā rajona
paplašināšanās sakarā ar otrreizēju inficēšanu;
ārējā vidē infekcijas slimības izraisītājs grūti
konstatējams;
nepieciešami speciāli līdzekļi cīņā pret
epidēmijām un speciāli sagatavots personāls.
 Kosmiskās dabas
katastrofas
Meteorītu nokrišana (1)
Lielus kosmiskas vielas gabalus, kas nesadeg
atmosfēra, bet nokrīt uz Zemes virsas, sauc par
meteorītiem;
Ik gadu uz Zemes nokrīt vairak neka 3000
meteorītu; katrs no tiem sver aptuveni kilogramu
vai vairak.
Galvenokart tie ir akmens meteorīti, mazak ir dzelzs
un dzelzs - akmens meteorīti. Milzīgiem meteorītiem
saduroties ar Zemi, izveidojas krateri. To lielums ir
no da²iem metriem līdz 140 km diametra. Vairakums
krateru ir radušies pirms 50 miljoniem gadu.
 Kosmiskās dabas
katastrofas
Meteorītu nokrišana (2)
Latvijā pēdējos 200 gados ir fiksēti tikai 4
salīdzinoši ļoti maziņu meteorītu nokrišanas
gadījumi:
12.07.1820. Rožkalnu pagastā nokritušais Līksnas
meteorīts, ~16 kg smags akmens
05.06.1863. Salas pagastā netālu no Biržiem
nokritušais Biržu meteorīts, ~ 5 kg smags akmens
12.04.1864. Neretas pagastā nokritušais Neretas
meteorīts, ~ 11 kg smags akmens meteorīts. •
10.04.1890. Baldones novadā nokritušais Baldones
meteorīts, ~ 6 kg smags akmens meteorīts..
 Kosmiskās dabas
katastrofas
Ģeomagnētiskās vētras (1)
Magnētiskā vētra ir Zemes reakcija uz
Saules uzliesmojumiem.
Kā rezultātā Saule izstaro milzīgu lādētu daļiņu
daudzumu, kas lielā ātrumā tiek izplatītas
Visumā ar Saules vēja sitieniem. Uzliesmojumā
Saules matērijas daļiņu ātrums palielinās līdz
500-1000 km/s, un Saules vējš pārvar attālumu
līdz Zemei 1-3 dienu laikā.
 Kosmiskās dabas
katastrofas
Ģeomagnētiskās vētras (2)
Magnētiskās vētras izraisa būtiskus radio un
televīzijas signālu traucējumus, sprieguma
izmaiņas, tā negatīvi iespaidojot elektrisko
iekārtu darbību.
Magnētiskās vētras ir cieši saistītas ar Zemes
laika apstākļiem. Tās veicina ciklonu rašanos un
mākoņu segas pieaugumu. Ar tām ir saistītas
daudzas tehnogenās katastrofas, kas notiek ne
tikai navigācijas ierīču kļūdainās darbības dēļ,
bet arī cilvēcisko kļūdu skaita pieauguma dēļ
transportu vadītāju un dispečerdienestu
operatoru darbā
 Kosmiskās dabas
katastrofas
Ģeomagnētiskās vētras (3)
1989. gada martā Kvebekā gandrīz diennakti
bez siltuma, gaismas un radiosakariem bija
6 miljoni iedzīvotāji. 2000. gada vasarā negaidīti
avarēja japāņu komunikāciju satelīts. 2001.
gada martā no orbītas gandrīz tika "izmests"
navigācijas satelīts "Okeāns" ... Teroristi bija
ārpus aizdomām.
 Kosmiskās dabas
katastrofas
Ģeomagnētiskās vētras (4)
XX gadsimta 30-os gados Nicā nejauši tika
pamanīta saikne starp traucējumiem vietējās
telefonu centrāles darbībā un sirdslēkmju, un
insultu pieaugošo skaitu. Vēlāk, tika konstatēts,
ka sakarnieku nepatikšanas ir tieši saistītas ar
magnētiskajām vētrām. Tad tika secināts, ka tās
ietekmē arī cilvēku veselību. Vēlāk to
apstiprināja Krievijas tiesas ārsta V. Desjatova
novērojumi Tomskā - viņš pievērsa uzmanību
tam, ka Saules aktivitātes periodos pašnāvību
skaits pieaug 4-5 reizes