You are on page 1of 31

პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ.

, მიკროეკონომიკა, თავი VII 1

წარმოების ხარჯები

7.1. ხარჯის დათვლა: რა ხარჯებია უმთავრესი?

ეკონომიკური ხარჯისა და საბუღალტრო ხარჯის შეპირისპირება


საბუღალტრო ხარჯი, რასაც ბუღალტრები ითვლიან, შეიძლება ისეთ პუნქტებსაც მოიცავდეს,
რასაც ეკონომისტები ხარჯად არ ჩათვლიდნენ და პირიქით _ მაგალითად, საბუღალტრო ხარჯი
მოიცავს რეალურ ხარჯებსა და კაპიტალური აღჭურვილობის ამორტიზაციის ხარჯებს .
ეკონომისტები და მენეჯერებიც უფრო წინ იყურებიან _ ცდილობენ გათვალონ, როგორი იქნება
ხარჯი მომავალში და ეძებენ გზებს, რითაც ფირმამ შეიძლება ისე გადაანაწილოს რესურსები , რომ
ხარჯის მინიმიზებაც მოახერხოს და მოგების გაზრდაც. ანუ _ ეკონომისტებისათვის უმთავრესია
ეკონომიკური ხარჯი, რაც თავის მხრივ, წარმოებაში რესურსების გამოყენების ხარჯს წარმოადგენს .
სიტყვა ეკონომიკური გულისხმობს, როგორ განვასხვავოთ ერთმანეთისაგან ის ხარჯები , რასაც
ფირმა აკონტროლებს და ის ხარჯები, რომელთა კონტროლიც არ შეუძლია. აქ უმნიშვნელოვანეს
როლს თამაშობს ალტერნატიული ხარჯის ცნება.

ალტერნატიული ხარჯი
ალტერნატიული ხარჯი _ ესაა იმ შესაძლებლობებთან დაკავშირებული ხარჯები , რაც ფირმამ
ხელიდან გაუშვა, რადგან რესურსები საუკეთესო ალტერნატიული გზით ვერ გამოიყენა .
მაგალითისათვის წარმოვიდგინოთ, რომ ფირმა შენობის მესაკუთრეა და შესაბამისად , საოფისე
ფართში ქირას არ იხდის. ნიშნავს თუ არა ეს, რომ საოფისე ფართის ხარჯი 0-ის ტოლია?
ბუღალტერი იტყოდა რომ ეს ასეა, მაგრამ ეკონომისტი შენიშნავდა _ ფირმას შეეძლო თავად აეღო
ქირა საოფისე ფართში, თუკი სხვა კომპანიას დაუთმობდა. ეს ხელიდან გაშვებული ფული
ალტერნატიული ხარჯია საოფისე ფართის სარგებლობისა და ბიზნეს საქმიანობის ეკონომიკური
ხარჯის ნაწილად ითვლება.
განვიხილოთ იმ მეპატრონის მაგალითი, რომელსაც საკუთარი საცალო სავაჭრო მაღაზია აქვს ,
მაგრამ ამჯობინებს, საკუთარ თავს ხელფასი არ დაუნიშნოს. მართალია, ადგილი არ ჰქონია
არანაირ ფულად გადარიცხვას (და შესაბამისად, არანაირი საბუღალტრო ხარჯი არ აღრიცხულა ),
მაგრამ ამის მიუხედავად, ბიზნესი მაინც კარგავს ალტერნატიულ ხარჯს, რადგან მეპატრონეს
შეეძლო სხვა ხელფასი მიეღო სხვა ადგილას მუშაობით.
სწორედ ასევე, ბუღალტრები და ეკონომისტები განსხვავებულად განიხილავენ ამორტიზაციას .
როცა ბიზნესის მომავალ მოგებას ითვლიან, ეკონომისტები და მენეჯერები ითვალისწინებენ
საწარმოსა და მანქანა-დანადგარების კაპიტალურ ხარჯს. ეს ხარჯი გულისხმობს არა მარტო
ფულად საშუალებებს მანქანა-დანადგარების ჯერ შესაძენად და მერე მათ ასამუშავებლად , არამედ
_ დაძველებისა და ცვეთის ხარჯსაც. როცა განვლილ საქმიანობას აფასებენ, ბუღალტრები ხარჯის
აღრიცხვისას იყენებენ იმ საგადასახადო წესებს, რაც ზოგადად განსაზღვრავს აქტივების სახეობებს
და ასე ითვლიან ამორტიზაციას _ ხარჯისა და მოგების დაბალანსებისას. მაგრამ რეალურად ,
შეიძლება არ იყოს ასახული ცვეთისა და დაძველების ნამდვილი მდგომარეობა , რაც სხავადასხვა
აქტივის მიხედვით, სავარაუდოდ, განსხვავებულია.

შეუქცევადი (დაუბრუნებადი) ხარჯები


მართალია, ალტერნატიული ხარჯი ხშირად დაფარულია, ის მაინც უნდა იქნას გათვალისწინებული
ეკონომიკური გადაწყვეტილებების მიღებისას. რაც შეეხება შეუქცევად ხარჯს , ესაა გაწეული
დანახარჯი, რომლის ანაზღაურებაც შეუძლებელია და ჩვეულებრივ, სამომავლო ეკონომიკური
გადაწყვეტილებების მიღებისას, მას ყურადღება აღარ უნდა მიექცეს . სხვაგვარად რომ ვთქვათ ,
რამდენადაც შეუქცევადი ხარჯის ანაზღაურება შეუძლებელია , მან ზეგავლენა არ უნდა იქონიოს
ფირმის გადაწყვეტილებებზე. ასე მაგალითად აღჭურვილობა გამოიყენება მხოლოდ
თავდაპირველად განსაზღვრული საქმიანობის შესასრულებლად და მისი სხვა ალტერანტიული
გამოყენება ვერ ხერხდება. მასზე დახარჯული ფული შეუქცევადი ხარჯია . რამდენადაც მას არა აქვს
ალტერნატიული გამოყენება, მისი ალტერნატიული ხარჯიც ნულის ტოლია. შესაბამისად , ის არ უნდა
ჩაითვალოს ფირმის ეკონომიკური ხარჯის ნაწილად. თავისთავად, ამ აპარატურის შესყიდვის
გადაწყვეტილება შესაძლოა სწორიც ყოფილიყო და უმართებულოც - ამას არა აქვს მნიშვნელობა -
საქმე ჩავლილია და მიმდინარე გადაწყვეტილებებზე აღარ უნდა აისახოს .
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 2

ახლა განვიხილოთ შესაძლებელი შეუქცევადი ხარჯი. მაგალითისათვის დავუშვათ , რომ ფირმას


ჯერ არ შეუძენია საგანგებო აპარატურა და მხოლოდ ფიქრობს ამ ვარიანტზე . შესაძლებელი
შეუქცევადი ხარჯი - ესაა კაპიტალდაბანდება. ამ შემთხვევაში , ფირმამ უნდა გადაწყვიტოს , არის თუ
არა კაპიტალდაბანდება ამ საქმეში ეკონომიკურად გამართლებული.

ფიქსირებული ხარჯები და ცვლადი ხარჯები


ზოგიერთი ხარჯი ნაწარმის მოცულობის მიხედვით იცვლება, თუმცა, სხვა ხარჯები უცვლელი რჩება ,
სანამ ესა თუ ის ფირმა საერთოდ რაიმე ნაწარმს ქმნის.
შეგვიძლია ვთქვათ, რომ მთლიანი ხარჯი (TC ან C) - წარმოების მთლიანი ეკონომიკური ხარჯი - ორ
შემადგენელ ნაწილად იყოფა:
* ფიქსირებული ხარჯი (FC): ხარჯი, რომელიც ნაწარმის დონის (მოცულობის) მიხედვით არ იცვლება
და მხოლოდ ბიზნესის დახურვასთან ერთად ქრება.
* ცვლადი ხარჯი (VC): ხარჯი, რომელიც ნაწარმის მოცულობის ცვლილების მიხედვით იცვლება.
ვითარებებიდან გამომდინარე, ფიქსირებული ხარჯები შეიძლება მოიცავდეს დანახარჯს გაწეულს
ქარხნის მუშაობაზე, დაზღვევაზე და ალბათ, დაქირავებული მუშახელის მინიმალური ოდენობის
შენახვაზე. ეს ხარჯები იგივე რჩება იმის მიუხედავად, რა ოდენობის ნაწარმს ქმნის ფირმა . ცვლადი
ხარჯები, რაც მოიცავს ხელფასებზე, პრემიებსა თუ ნედლეულზე დახარჯულ თანხებს, იმისდა
მიხედვით იზრდება, რაც უფრო იზრდება ნაწარმის ოდენობა .
ფიქსირებული ხარჯი არ იცვლება ნაწარმის დონის შესაბამისად - ის მაინც უნდა იქნას გაწეული ,
გინდაც ნაწარმი საერთოდ არ იქმნებოდეს. ერთადერთი გზა, რითაც ფირმას შეუძლია
ფიქსირებული ხარჯი არ გასწიოს, ესაა თუკი ის საქმიანობას შეწყვეტს.
რომელი ხარჯია ცვლადი და რომელი ფიქსირებული, დამოკიდებულია იმაზე , დროის რა
პერსპექტივას განვიხილავთ. მოკლე პერსპექტივაში (1-2 თვე) ხარჯების მეტი წილი ფიქსირებულია .
დროის ასეთ მოკლე პერიოდში, როგორც წესი, ფირმა ვალდებულია გადაიხადოს
ხელშეკრულებით გათვალისწინებული მასალების მოწოდების საფასური და არ შეუძლია მარტივად
დაითხოვოს თანამშრომელი; მეორეს მხრივ, გრძელვადიან პერსპექტივაში (2-3 წელი) ბევრი ხარჯი
ცვლადი ხდება. ამ დროში, თუკი ფირმას სურს ნაწარმის ოდენობა შეამციროს, მას შეუძლია
დაითხოვოს თანამშრომლების გარკვეული ნაწილი, შეიძინოს ნაკლები ნედლეული და
სავარაუდოდ, კაპიტალის გარკვეულ ნაწილზე უარი თქვას.
როცა ფირმა საქმიანობის შეცვლას გეგმავს სურს იცოდეს, როგორ აისახება ეს ცვლილება
ხარჯებზე: მაგალითისათვის განვიხილოთ პრობლემა, რაც ცოტა ხნის წინ კომპანია დელტა-
ეირლაინის წინაშე დადგა: კომპანიას აინტერესებდა, როგორ შეიცვლებოდა მისი ხარჯები , თუკი
10%-ით შეამცირებდა განრიგით გათვალისწინებული რეისების რაოდენობას. პასუხი იმაზეა
დამოკიდებული, მოკლევადიან პერიოდს განვიხლავთ თუ გრძელვადიანს. თუ საუბარი
მოკლევადიან პერიოდზეა (ვთქვათ, 6 თვე) განრიგი ფიქსირებულია და ძნელია თანამშრომლების
დათხოვნა/შემცირება. შედეგად, დელტას მოკლევადიანი ხარჯები ფიქსირებულია და რეისების
რაოდენობის შემცირებით მნიშვნელოვნად არ შემცირდება. გრძელვადიან პერიოდში , ვთქვათ , 2-3
წელიწადში, ვითარება სრულიად განსხვავებულია: დელტას საკმარისი დრო აქვს
თვითმფრინავების გასაყიდად თუ ლიზინგის წესით სხვებისათვის გადასაცემად და შეუძლია
შეამციროს არასაჭირო თანამშრომლები. ამ შემთხვევაში, მისი ხარჯების მეტი წილი ცვლადია და
შესაბამისად, მნიშვნელოვნად შეიძლება შემცირდეს, თუკი რეისების 10%-იანი შეკვეცა
განხორციელდა.

ფიქსირებული და შეუქცევადი ხარჯების შეპირისპირება


ხალხი ხშირად ურევს ერთმანეთში შეუქცევად და ფიქსირებულ ხარჯებს. ფიქსირებულია ხარჯი,
რასაც მოქმედი ფირმა იხდის - იმის მიხედავად, რა ოდენობის ნაწარმს ქმნის. ასეთი ხარჯები
შეიძლება იყოს აღმასრულებელ დირექტორთა ხელფასები, მათი საოფისე ხარჯები და დამხმარე
შტატის ანაზღაურება. ფიქსირებული ხარჯის თავიდან აცილება შეიძლება , თუკი ფირმა ხურავს
საწარმოს ან წყვეტს თავის საქმიანობას. ასეთ შემთხვევაში, უკვე აღარც ეს აღმასრულებელი
დირექტორებია საჭირო. მეორეს მხრივ, შეუქცევადია ის ხარჯები, რაც უკვე იქნა გაღებული და
მათი ამოღება შეუძლებელია. ამის მაგალითია იმ ქარხნის ხარჯი, სადაც სპეციალიზირებული
აპარატურა დგას და მისი გამოყენება სხვა დარგში ყოვლად წარმოუდგენელია . მასზე დახარჯული
თანხა მეტწილად (თუმცა არა მთლიანად) შეუქცევადია, რადგან დაბრუნება -ამოგება შეუძლებელია
(მხოლოდ ხარჯის ნაწილი შეიძლება იქნას ამოღებული, თუკი აპარატურა ჯართად გაიყიდება ).
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 3

საწარმოსა და აღჭურვილობის ხარჯი არაა ფიქსირებული, რამდენადაც მისი ამოგება საწარმოს


დახურვის შემდეგაც კი არ ხერხდება. მეორეს მხრივ, დავუშვათ რომ ფირმამ გადაიხადოს თანხა
თანამშრომელთა საპენსიო გეგმისათვის, სანამ აგრძელებს საქმიანობას , და ამ შემთხვევაში ,
მნიშვნელობა არც ჰქონდეს როგორია მისი წარმადობა თუ მომგებიანობა. ამ თანხების გადახდა
შეიძლება მხოლოდ იმ შემთხვევაში შეწყდეს, თუკი ფირმაც შეწყვეტს საქმიანობას. ამ შემთხვევაში ,
საპენსიო პროგრამისათვის ყოველწლიურად გადახდილი თანხები ფიქსირებულ ხარჯად უნდა
იქნას განხილული. სინამდვილეში, ფირმების უმეტესობა არ ანსხვავებს ერთმანეთისაგან იმ
ფიქსირებულ ხარჯებს, რომლებიც შეუქცევადია თუ ამოგებადი .

მაგალითი 7.2. შეუქცევადი, ფიქსირებული და ცვლადი ხარჯები: კომპიუტერები , კომპიუტერული


პროგრამები და პიცა
ისეთი კომპანიები, როგორებიცაა ბელი, გეთუეი, ჰიულეტ-პაკარდი და IBM, ყოველწლიურად
მილიონობით პერსონალურ კომპიუტერს აწარმოებენ. რამდენადაც კომპიუტერები ძალიან ჰგავს
ერთმანეთს, კონკურენციაც უაღრესად მწვავეა და მომგებიანობა დამოკიდებულია უპირატესად
იმაზე, რამდენად შეუძლია ამა თუ იმ კომპანიას ხარჯების შემცირება. ამ ხარჯების მეტი წილი
ცვლადია - იმის მიხედვით იზრდება, რა რაოდენობის კომპიუტერებიც იწარმოება ყოველწლიურად .
ყველაზე მნიშვნელოვანია კომპიუტერების შემადგენელი ნაწილების ხარჯი - მიკროპროცესორების ,
მეხსიერების ჩიპების, მყარი დისკის დრაივერების, ვიდეო თუ ხმის ფირფიტების და ა .შ . როგორც
წესი, ამ ნაწილების უმრავლესობის შეძენა გარე მომწოდებლებისგან ხდება იმ ოდენობით , რა
რაოდენობის კომპიუტერებიც იწარმოება.
მეორე მნიშვნელოვანი ცვლადი ხარჯია შრომა: მუშახელი საჭიროა კომპიუტერების ასაწყობად ,
შესაფუთად და დანიშნულების ადგილზე მისატანად. ამ შემთხვევაში შეუქცევადი ხარჯები მცირეა ,
რადგან ქარხნის ხარჯიც მცირეა კომპანიის ყოველწლიური ნაწარმის ღირებულებასთან
შედარებით. ასევე შედარებით მცირეა ფიქსირებული ხარჯები : სავარაუდოდ , აღმასრულებელ
დირექტორთა ხელფასები, დაცვის ანაზღაურება და ელექტრომომარაგების გადასახადი .
შესაბამისად, როცა ზემოხსენებული ფირმები ხარჯის შემცირებაზე ფიქრობენ , მეტწილად
ყურადღებას აქცევენ კომპიუტერების ნაწილების უფრო ხელსაყრელ ფასად შეძენას , ან შრომითი
მოთხოვნების შეკვეცას და ეს ორივე გზა, თავისთავად, ცვლადი ხარჯის შემცირებას ემსახურება .
პიცერიისათვის ხარჯის ყველაზე დიდი შემადგენელი ნაწილი ფიქსირებულია . შეუქცევადი
დანახარჯები აქ აშკარად დაბალია, რადგან საცხობი ქურა , სკამები , მაგიდები , ჭურჭელი და
თეფშები შეიძლება გაიყიდოს, თუკი პიცერია საქმიანობას შეწყვეტს . ასევე დაბალია ცვლადი
ხარჯებიც, რაც ძირითადად, თავად პიცის გამოსაცხობად აუცილებელ ინგრედიენტებს გულისხმობს .
ხარჯის მეტი წილი ფიქსირებულია: მეპატრონის დროის ალტერნატიული ხარჯი , ქირა და
კომუნალური მომსახურების საფასური. ამიტომ, ამ მაღალი ფიქსირებული ხარჯების გამო ,
პიცერიების უმეტესობა მაინცადამაინც დიდ მოგებას ვერც ნახულობს.

ზღვრული და საშუალო ხარჯი


ზღვრული ხარჯი (MC). ზღვრული ხარჯი, რასაც ზოგჯერ ხარჯის ნამატს უწოდებენ - ესაა ხარჯის
ზრდა, რაც წარმოიქმნება ნაწარმის (პროდუქტის) ერთი დამატებითი ერთეულის შექმნის შედეგად .
რამდენადაც ფიქსირებული ხარჯი არ იცვლება ფირმის ნაწარმის რაოდენობის ცვლილების
შესაბამისად, ზღვრული ხარჯი ცვლადი ხარჯის ზრდის, ანდა მთლიანი ხარჯის იმ ზრდის ტოლია ,
რაც შედეგად მოაქვს პროდუქტის ერთი დამატებითი ერთეულის წარმოებას . შესაბამისად ,
ზღვრული ხარჯი შეგვიძლია ჩავწეროთ როგორც:
MC=ΔVC/Δq=ΔTC/Δq

ზღვრული ხარჯი გვიჩვენებს, რამდენად მეტი დაჯდება წარმოების ოდენობის ერთი ერთეულით
გაზრდა. ცხრილზე 7.1. ზღვრული ხარჯი გამოთვლილია ან ცვლადი ხარჯის მიხედვით (სვეტი 2) ან
მთლიანი ხარჯის მიხედვით (სვეტი 3). ასე მაგალითად, 2-დან 3 ერთეულამდე ნაწარმის ზრდის
ზღვრული ხარჯია $20, რადგან ფირმის ცვლადი ხარჯი იზრდება $78-დან $98-მდე (ასევე 20
დოლარით, $128-დან $148-მდე იზრდება წარმოების მთლიანი ხარჯიც. მთლიანი ხარჯი ცვლადი
ხარჯისაგან განსხვავდება მხოლოდ ფიქსირებული ხარჯით, რომელიც არ იცვლება ნაწარმის
მოცულობის ცვლილებების მიხედვით).
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 4

ცხრილი 7.1. ფირმის მოკლევადიანი ხარჯები


ნაწარმის ფიქსირებუ ცვლადი მთლიანი ზღვრული საშუალო საშუალო საშუალო
მაჩვენებე ლი ხარჯი ხარჯი ხარჯი ხარჯი ფიქს. ცვლადი მთლიანი
ლი (დოლარი (დოლარი (დოლარი (დოლარი ხარჯი ხარჯი ხარჯი
(ერთეულე წელიწადში) წელიწადშ წელიწადშ 1 (დოლარი (დოლარი (დოლარი
ბი ი) ი) ერთეულზ 1 1 1
წელიწადშ ე) ერთეულზ ერთეულზ ერთეულზ
ი) ე) ე) ე)
(FC) (VC) (MC) (AFC) (AVC) (ATC)
(TC)
(1) (2) (4) (5) (6) (7)
(3)
0 50 0 50 _ _ _ _
1 50 50 100 50 50 50 100
2 50 78 128 28 25 39 64
3 50 98 148 20 16.7 32.7 49.3
4 50 112 162 14 12.5 28 40.5
5 50 130 180 18 10 26 36
6 50 150 200 20 8.3 25 33.3
7 50 175 225 25 7.1 25 32.1
8 50 204 254 29 6.3 25.5 31.8
9 50 242 292 38 5.6 26.9 32.4
10 50 300 350 58 5 30 35
11 50 385 435 85 4.5 35 39.5

საშუალო მთლიანი ხარჯი (ATC). საშუალო მთლიანი ხარჯი, ანუ იგივე, რაც AC და საშუალო ხარჯი,
ესაა ფირმის მთლიანი ხარჯი გაყოფილი ნაწარმის რაოდენობის მაჩვენებელზე _ TC/q. შესაბამისად ,
5 ერთეულის დონეზე წარმოების მთლიანი ხარჯია $36, ანუ _ $180/5. საშუალო მთლიანი ხარჯი
გვკარნახობს, რა ჯდება წარმოება ერთ ერთეულზე გადაანგარიშებით .
ATC-ს ორი შემადგენელი ელემენტი აქვს: საშუალო ფიქსირებული ხარჯი (AFC) _ ესაა ფიქსირებული
ხარჯი (სვეტი 1 ცხრილიზე 7.1) გაყოფილი ნაწარმის რაოდენობის მაჩვენებელზე _ FC/q. ასე
მაგალითად, ნაწარმის 4 ერთეულის წარმოების საშუალო ფიქსირებული ხარჯია $12.50 ($50/4).
რამდენადაც ფიქსირებული ხარჯი მუდმივია , საშუალო ფიქსირებული ხარჯი იკლებს , როცა
იზრდება ნაწარმის რაოდენობის მაჩვენებელი. საშუალო ცვლადი ხარჯი (AVC) _ ესაა ცვლადი ხარჯი
გაყოფილი ნაწარმის რაოდენობის მაჩვენებელზე _ VC/q. ნაწარმის 5 ერთეულის წარმოების
საშუალო ცვლადი ხარჯია $26, ანუ _ $130/5.
ახლა განვიხილოთ, როგორ განსხვავდება ხარჯები მოკლე და გრძელვადიან პერიოდებში . ეს
მნიშვნელოვანია ფიქსირებული ხარჯებისათვის: მოკლევადიან პერიოდებში , ფიქსირებული
ხარჯები - მაგალითად, გარკვეული დროით კონტრაქტის საფუძველზე დაქირავებული
თანამშრომლების ხელფასები შეიძლება ფიქსირებული არც იყოს დროის უფრო გრძელვადიანი
გადასახედიდან. სწორედ ასევე, საწარმოსა და აღჭურვილობის ფიქსირებული კაპიტალური
ხარჯები ცვლადი ხდება, თუკი დროის მონაკვეთი მნიშვნელოვნად გრძელია საიმისოდ , რათა
ფირმას შეეძლოს შეიძინოს ახალი აღჭურვილობა და ახალი საწარმო ააშენოს. თუმცა ,
ფიქსირებული ხარჯები აუცილებელი არ არის გაუტოლდეს 0 თუნდაც გრძელვადიან პერიოდში .
მაგალითისათვის დავუშვათ, რომ ფირმა გარკვეულ თანხას გაიღებდა თანამშრომელთა საპენსიო
პროგრამისთვის. ნაწილობრივ ფიქსირებული ვალდებულებები შეიძლება გრძელვადიან
პერიოდშიც შენარჩუნდეს და მხოლოდ იმ შემთხვევაში აღარ იარსებებს, თუკი ფირმა გაკოტრდება .

7.2. ხარჯები მოკლევადიან პერიოდში


პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 5

მოკლევადიანი ხარჯის დეტერმინანტები


ცხრილი 7.1-ის მონაცემები გვიჩვენებს, თუ მოკლევადიან პერიოდში როგორ იზრდება ცვლადი და
მთლიანი ხარჯები ნაწარმის მოცულობის შესაბამისად. ამ ხარჯების მაჩვენებლების ზრდა
დამოკიდებულია საწარმოო პროცესის ხასიათზე და კერძოდ, იმაზე, თუ რამდენად გულისხმობს
წარმოება ცვლადი ფაქტორების კლებად ზღვრულ უკუგებას. გაიხსენეთ, რომ შრომის კლებადი
ზღვრული უკუგება თავს იჩენს, როცა მცირდება შრომის ზღვრული პროდუქტი. თუკი შრომა
ერთადერთი წარმოების ცვლადი ფაქტორია, რა ხდება, როცა ფირმის ნაწარმის ოდენობა
იზრდება? მეტი ნაწარმის შესაქმენლად, ფირმამ მეტი შრომითი რესურსი უნდა გამოიყენოს და
მაშინ, თუკი შრომის ზღვრული პროდუქტი მცირდება დაქირავებული შრომის ოდენობის ზრდის
პირობებში (კლებადი უკუგების გამო), მნიშვნელოვნად მეტი თანხები უნდა ჩაიდოს უფრო მეტი
რაოდენობის ნაწარმის შესაქმნელად. შედეგად, ნაწარმის რაოდენობის მაჩვენებლების ზრდასთან
ერთად, იზრდება ცვლადი და მთლიანი ხარჯებიც. მეორეს მხრივ, თუკი შრომის ზღვრული
პროდუქტი მხოლოდ უმნიშვნელოდ მცირდება შრომის ოდენობის ზრდის პარალელურად, ხარჯები
ასე სწრაფად არ მოიმატებს ნაწარმის რაოდენობის მაჩვენებლის ზრდის მიუხედავად .
მოდით, თვალი გავადევნოთ კავშირს წარმოებასა და ხარჯს შორის და უფრო დეტალურად
ჩავუკვირდეთ იმ ფირმის ხარჯებს, რომელსაც შეუძლია ფიქსირებული ხელფასის წ -ს პირობებში ,
რამდენიც უნდა იმდენი მუშახელი დაიქირავოს. გაიხსენეთ, რომ ზღვრული ხარჯი MC - ესაა ცვლადი
ხარჯის ცვლილება, როცა ნაწარმის ოდენობა 1 ერთეულით იცვლება (ანუ, ΔVC/Δq) მაგრამ ცვლადი
ხარჯის ცვლილება - ესაა 1 ერთეულზე გადაანგარიშებული დამატებითი მუშახელის ხარჯი წ
გამრავლებული იმ დამატებითი მუშახელის ΔL ოდენობაზე, რაც საჭიროა დამატებითი
ნაწარმისათვის. რამდენადაც ΔVC= წ ΔL, აქედან გამომდინარეობს, რომ
MC=ΔVC/Δq=wΔL/Δq
შრომის ზღვრული პროდუქტი MPL - ესაა ნაწარმის ოდენობის ცვლილება, რაც შრომით დანახარჯის
1 ერთეულით ცვლილებას მოსდევს, ანუ Δq/ΔL. შესაბამისად, ნაწარმის დამატებითი ერთეულის
მიღებისთის საჭირო დამატებითი შრომაა ΔL/Δq=1/MPL. შედეგად,

MC=w/MPL (7.1)

განტოლება 7.1. გვიჩვენებს, რომ მხოლოდ ერთი ცვლადი დანახარჯის არსებობის პირობებში ,
ზღვრული ხარჯი დანახარჯის ფასისა და მისი ზღვრული პროდუქტის შეფარდების ტოლია .
მაგალითისთვის დავუშვათ, რომ შრომის ზღვრული პროდუქტია 3 და სახელფასო განაკვეთი $30
საათში. ამ შემთხვევაში, შრომის 1 საათი ნაწარმს სამი ერთეულით გაზრდის, ასე რომ, ნაწარმის 1
ერთეულის შექმნას დასჭირდება 1/3 დამატებითი შრომის საათი, რაც $10 ეღირება. ნაწარმის ამ
ერთეულის შექმნის ზღვრული ხარჯი $10-ია, რაც უტოლდება ხელფასის $30-ის შეფარდებას სამთან,
ანუ შრომის ზღვრულ პროდუქტთან. შრომის დაბალი ზღვრული პროდუქტი ნიშნავს, რომ მეტი
ნაწარმის შექმნას შრომის (მუშახელის) მეტი დამატებითი რაოდენობა ესაჭიროება , რაც ,
თავისთავად, მაღალ ზღვრულ ხარჯს იწვევს. საპირისპიროდ, მაღალი ზღვრული პროდუქტი
ნიშნავს, რომ შრომაზე მოთხოვნა დაბალია, ისევე როგორც დაბალია ზღვრული ხარჯი. უფრო
ზოგადად თუ ვიტყვით, როცა კი შრომის ზღვრული პროდუქტი მცირდება, იზრდება წარმოების
ზღვრული ხარჯი და პირიქით.
კლებადი ზღვრული უკუგება და ზღვრული ხარჯი. კლებადი ზღვრული უკუგება ნიშნავს, რომ
შრომის ზღვრული პროდუქტი მცირდება, როცა ხდება დაქირავებული შრომის რაოდენობის ზრდა .
შედეგად, როცა გვაქვს კლებადი ზღვრული უკუგება, ნაწარმის რაოდენობის ზრდასთან ერთად
გაიზრდება ზღვრული ხარჯიც. ამაში დასარწმუნებლად, საკმარისია დავხედოთ ცხრილი 7.1-ში
მოცემულ ზღვრული ხარჯის მაჩვენებლებს. როცა ნაწარმის მაჩვენებელი 0-დან 4-მდეა, ზღვრული
ხარჯი იკლებს, ხოლო როცა 4-დან 11-მდეა, ზღვრული ხარჯი იზრდება, რაც იმის მაჩვენებელია, რომ
არსებობს კლებადი ზღვრული უკუგება.

ხარჯის მრუდების მოხაზულობა


დააკვირდით: დიაგრამაზე 7.1. (ა) ფიქსირებული ხარჯი FC არ განიცდის ცვლილებას ნაწარმის
ოდენობის შესაბამისად ის წარმოადგენს ჰორიზონტალურ წრფეს $50-ის დონეზე . ცვლადი ხარჯი VC
ტოლია 0-ის, როცა ნულია ნაწარმიც, და მხოლოდ შემდგომ იზრდება თანმიმდევრულად - ნაწარმის
ზრდასთან ერთად. მთლიანი ხარჯის TC მრუდის მოხაზულობა განისაზღვრება ფიქსირებული ხარჯის
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 6

მრუდისა და ცვლადი ხარჯის მრუდის ვერტიკალური შეჯამებით. რამდენადაც ფიქსირებული ხარჯი


მუდმივი სიდიდეა, ვერტიკალური მანძილი ამ ორ მრუდს შორის, ყოველთვის უდრის $50-ს.
დიაგრამაზე 7.1.(ბ) ნაჩვენებია ზღვრული და საშუალო ცვლადი ხარჯის მრუდების შესაბამისი წყება .
რამდენადაც მთლიანი ფიქსირებული ხარჯია $50, საშუალო ფიქსირებული ხარჯის მრუდი AFC
ნაწარმის დიდი ოდენობის პირობებში, თანმიმდევრულად ეშვება $50-იდან (სადაც ნაწარმი არის 1)
0_სკენ. დანარჩენი მრუდების მოხაზულობას განსაზღვრავს ურთიერთობა ზღვრული და საშუალო
ხარჯის მრუდებს შორის. როცა ზღვრული ხარჯი საშუალო ხარჯს ქვემოთ მდებარეობს, საშუალო
ხარჯის მრუდი დაბლა ეშვება; როცა ზღვრული ხარჯი საშუალო ხარჯზე ზემოთაა, საშუალო ხარჯის
მრუდი ზევით ადის; ხოლო როცა საშუალო ხარჯი მინიმალურია, ზღვრული ხარჯი საშუალო ხარჯის
ტოლია.
საშუალო და ზღვრული ხარჯების ურთიერთობა. ზღვრული და საშუალო ხარჯები კიდევ ერთი
მაგალითია იმ საშუალო-ზღვრული ურთიერთობისა, რაც VI თავში იყო აღწერილი (ზღვრული და
საშუალო პროდუქტის გათვალისწინებით). ასე მაგალითად, ცხრილზე 7.1, როცა ნაწარმის
მაჩვებელი 5-ია, ზღვრული ხარჯი $18 ნაკლებია, ვიდრე საშუალო ცვლადი ხარჯი $26. შესაბამისად,
საშუალო მაჩვენებელი ნაწარმის ოდენობის ზრდის შედეგად იკლებს, მაგრამ როცა ზღვრული
ხარჯი შეადგენს $29, რაც მეტია ვიდრე საშუალო ცვლადი ხარჯი - $25.5, საშუალო მაჩვენებელი
ნაწარმის ზრდასთან ერთად იზრდება. და ბოლოს: როცა ზღვრული ხარჯი ($25) და საშუალო
ცვლადი ხარჯი ($25) ტოლია, საშუალო ცვლადი ხარჯი მხოლოდ მცირეოდენ იზრდება.
ATC მრუდი წარმოების საშუალო მთლიან ხარჯს გვიჩვენებს; რამდენადაც საშუალო მთლიანი ხარჯი
- ესაა საშუალო ცვლადი ხარჯისა და საშუალო ფიქსირებული ხარჯის ჯამი , ხოლო AFC მრუდი
მუდმივად კლებადია, ვერტიკალური მანძილი ATC და AVC მრუდეებს შორის მცირდება ნაწარმის
ზრდის შესაბამისად. AVC ხარჯის მრუდი მინიმალურ მაჩვენებელს აღწევს ნაწარმის უფრო დაბალი
მაჩვენებლის პირობებში, ვიდრე ATC მრუდი. ეს იმიტიმ, რომ MC=AVC-ს მის მინიმალურ
მაჩვენებელზე და MC=ATC-ს მის მინიმალურ მაჩვენებელზე. რამდენადაც ATC ყოველთვის მეტია,
ვიდრე AVC და ზღვრული ხარჯის მრუდი MC ზეაღმავალია; ATC მრუდის მინიმალური მაჩვენებელი
AVC მრუდის მინიმალური მაჩვენებლის ზემოთ და მარჯვნივ უნდა მდებარეობდეს.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 7

TC
ხარჯები 400
($ წელიწადში)
VC

300

200
A

100
50 FC

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13
წარმოება
(ერთეული წელიწადში)

ხარჯები 100
($ წელიწადში)

MC

75

50 ATC
AVC

25

AFC
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
წარმოება
(ერთეული წელიწადში)

დიაგრამა 7.1. ფირმის ხარჯის მრუდები

დიაგრამის (ა) ნაწილში, თჩ მთლიანი ხარჯი FC ფიქსირებული ხარჯისა და VC ცვლადი ხარჯის


ვერტიკალური ჯამია. (ბ) ნაწილში, საშუალო მთლიანი ხარჯი ATC წარმოადგენს AVC საშუალო
ცვლადი ხარჯისა და AFC საშუალო ფიქსირებული ხარჯის ჯამს. MC ზღვრული ხარჯი კვეთს საშუალო
ცვლადი ხარჯისა და საშუალო მთლიანი ხარჯის მრუდებს _ მათი მინიმალური მაჩვენებლის
წერტილებში.
კიდევ ერთი საშუალება, დავინახოთ ურთიერთობა მთლიანი ხარჯის მრუდსა და საშუალო და
ზღვრული ხარჯის მრუდებს შორის, იმ წრფის განხილვაა, რომელიც დიაგრამაზე 7.1 (ა) საწყისი
წერტილიდან A წერტილისაკენ მიემართება. ამ დიაგრამაზე წრფის დახრილობა აღნიშნავს
საშუალო ცვლად ხარჯს (მთლიან ხარჯს _ $175/ნაწარმის 7 ერთეულზე, ანუ ხარჯს _ 1 ერთეულზე
$250-ის ოდენობით). რამდენადაც VC მრუდის დახრილობა _ ესაა ზღვრული ხარჯი (რაც ზომავს
ცვლადი ხარჯის ცვლილებას, როცა ნაწარმი 1 ერთეულით იზრდება), მაშინ VC მრუდის მხები A
წერტილთან _ წარმოების ზღვრული ხარჯია, ნაწარმის 7 ერთეულის არსებობის პირობებში . A
წერტილში ეს ზღვრული ხარჯი $25 ტოლია საშუალო ცვლადი ხარჯისა - $25, რადგანაც ნაწარმის ამ
ოდენობის შემთხვევაში, საშუალო ცვლადი ხარჯი მინიმუმამდეა დასული .
მთლიანი ხარჯი, როგორც ნაკადი. ყურადღება მიაქციეთ, რომ ფირმის ნაწარმი იზომება როგორც
ნაკადი: ფირმა ერთ წელიწადზე გადაანგარიშებით, ნაწარმის გარკვეულ რაოდენობას ქმნის ;
შესაბამისად, მისი მთლიანი ხარჯიც ნაკადია - მაგალითად, დოლარების გარკვეული რაოდენობა
წელიწადზე გადაანგარიშებით (თუმცა საშუალო და ზღვრული ხარჯები დოლარებში უკვე ერთეულზე
გადაანგარიშებით იზომება). სიმარტივისათვის , შემდგომში ხშირად უგულებელვყოფთ დროის
ფაქტორს და განვიხილავთ მთლიან ხარჯს დოლარებში, ხოლო ნაწარმს - ერთეულებში . ოღონდ
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 8

მაინც უნდა გახსოვდეთ, რომ ფირმის მიერ ნაწარმის შექმნა და ხარჯის გაწევა თვალსაჩინო
მხოლოდ გარკვეული დროის გავლის შემდეგ ხდება. სიმარტივისათვის, მომავალში ასევე მთლიანი
ხარჯის მნიშვნელობით გამოვიყენებთ სიტყვა ხარჯს (C). სწორედ ასევე , თუკი საგანგებოდ არ იქნა
მითითებული, საშუალო მთლიანი ხარჯის მნიშვნელობით იქნება გამოყენებული საშუალო ხარჯი
(AC).
ზღვრული და საშუალო ხარჯი ძალზე მნიშვნელოვანი ცნებებია, და განსაზღვრავენ კიდეც ფირმის
არჩევანს - წარმოების დონესთან დაკავშირებით. მოკლევადიანი ხარჯების ცოდნა
განსაკუთრებულად მნიშვნელოვანია იმ ფირმებისათვის, რომელთა სამოქმედო გარემოშიც
მოთხოვნის პირობები მნიშვნელოვნად იცვლება ხოლმე. თუკი ფირმა ამჟამად ისეთი ოდენობით
ნაწარმს ქმნის, როცა ზღვრული ხარჯი მკვეთრად იზრდება, და თუკი შესაძლოა მოთხოვნის ზრდა
მომავალში, მაშინ მმართველმა ჯგუფმა იქნებ მოისურვოს საწარმოო შესაძლებლობების
გაფართოება მაღალი ხარჯების თავიდან ასაცილებლად.

მაგალითი 7.3. ალუმინის წარმოების მოკლევადიანი ხარჯი


ალუმინი მსუბუქი, უნივერსალური ლითონია როგორც წესი, ასეთ ქარხანას აქვს ორი საწარმოო
ხაზი, რომელთაგან თითოეული დაახლოებით 300-დან 400 ტონამდე ალუმინს უშვებს დღეში. ჩვენ
განვიხილავთ წარმოების მოკლევადიან ხარჯს - შესაბამისად, ვიხელმძღვანელებთ არსებული
ქარხნის საქმიანობის მონაცემებით, რადგან მოკლევადიან პეროდში , დამატებითი საწარმოების
ასაშენებელი დრო არ არსებობს.
მართალია, ალუმინის სადნობი ქარხნის ფასი ძალიან მაღალია - 1 მლრდ დოლარზე მეტი,
ამოსავლად მაინც დავუშვათ, რომ ქარხნის გაყიდვა არავის სურს. შესაბამისად , ადრე გადახდილი
თანხა შეუქცევადია და შეიძლება არ იქნას გათვალისწინებული; მეტიც , რამდენადაც ფიქსირებული
ხარჯები რაც ძირითადად, ადმინისტრაციული დანიშნულებით გამოიყენება , შედარებით მცირეა -
ჩვენ ამ ხარჯებსაც უგულებელვყოფთ. შესაბამისად, შეგვიძლია მთელი ყურადღება გადავიტანოთ
მოკლევადიან ცვლად ხარჯებზე. ცხრილში 7.2. ნაჩვენებია საშუალო ოპერაციული ხარჯები
ალუმინის სადნობი ტიპიური ქარხნისათვის. ხარჯების მაჩვენებლები შეიძლება მივუსადაგოთ
ნებისმიერ საწარმოს, სადაც დღეში ორ სამუშაო ცვლად მუშაობენ დღიური 600 ტონა ალუმინის
გამოსაშვებად. თუკი ფასები საკმარისად მაღალი იქნებოდა, ფირმას შეეძლო ქარხანა სამ
ცვლადაც ემუშავებინა და თანამშრომლებისთვის ეთხოვა _ დამატებითი საათები ემუშავათ . თუმცა ,
ხელფასისა და მოვლა-უზრუნველყოფის ხარჯები, სავარაუდოდ, მესამე ცვლაში დაახლოებით 50%-
ით გაიზრდებოდა. ცხრილში 7.2. ფასის შემადგენელი ნაწილები ჩვენ ორ ჯგუფად დავყავით :
პირველ ჯგუფში შედის ის ხარჯები, რაც უცვლელად დარჩებოდა ნაწარმის ნებისმიერი ოდენობის
შემთხვევაში; მეორე ჯგუფში კი ის ხარჯებია მოცემული, რაც გაიზრდებოდა , თუკი ნაწარმი დღეში 600
ტონას გადააჭარბებდა.

ცხრილი 7.2. ალუმინის დნობის ოპერაციული ხარჯები ($/ტონა) (როცა ნაწარმი 600 ტონაა
დღეში)
cvladi xarjebi, rac mudmivia gamoSvebis nebismieri donisaTvis
eleqtro energia $316
Alumina 369
sxva nedleuli 125
sawarmos energomomarageba 10
jami $820
cvladi xarjebi, rac izrdeba, roca nawarmi aWarbebs 600 tonas dReSi
Sroma $150
teqnikuri momsaxureba 120
Gadazidvebi 50
jami $320
mTliani operaciuli xarjebi $ 1140

yuradReba miaqcieT, rom aluminis dnobisas, xarjis yvelaze moculobiTi Semadgeneli nawilebia eleqtro energia da
aluminas xarji. erToblivad es Seadgens mTliani operatiuli xarjebis 60%. ramdenadac eleqtro energia, alumina da
sxva nedleuli pirdapiri proporciiT Sedis warmoebuli aluminis odenobaSi, isini warmoadgenen cvlad xarjebs,
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 9

romlebic erTnairia produqciis raodenobis maCveneblis gaTvaliswinebiT. Sromis, teqnikuri uzrunvelyofisa da


transportirebis xarjebic aseve nawarmis odenobis proporciulia, oRond _ mxolod im SemTxvevaSi, roca sawarmo
dReSi 2 cvlad muSaobs. nawarmis raodenobam dReSi 600 tonas rom gadaaWarbos, aucilebeli iqneba mesame cvla,
rac 50%-iT gazrdis Sromis, teqnikuri uzrunvelyofisa da transportirebis xarjebs _ erT tonaze gadaangariSebiT.

ხარჯები
($ /ტონა)

1300

MC

1200

1140

1100 AVC

წარმოება
300 600 900
(ტონა/დღე)

diagrama 7.2. aluminis warmoebis moklevadiani cvladi xarjebi

dnobis moklevadiani saSualo cvladi xarji mudmivia, vidre sawarmo mxolod 2 cvlad muSaobs; roca emateba mesame
cvla, zRvruli xarji da saSualo cvladi xarji manamde izrdeba, sanam ar miiRweva maqsimaluri simZlavre.

diagramaze 7.2. naCvenebia aluminis mwarmoebeli qarxnis moklevadiani zRvruli xarjisa da saSualo cvladi xarjis
mrudebi. zRvruli da saSualo cvladi xarjis mrudebi horizontaluria, roca erT tonaze gadaangariSebiT, xarji Seadgens
$1140 _ vidre dRiuri nawarmis raodenoba 600 tonaze meti araa; swored esaa nawarmis is maqsimaluri odenoba, ris
gamoSvebac orcvliani muSaobis pirobebSia SesaZlebeli. roca mesame cvlis damatebiT, nawarmic izrdeba, Sromis
teqnikuri uzrunvelyofisa da transportis zRvruli xarji tonaze $320-dan tonaze $480-mde matulobs, rac mTlianobaSi,
zrdis zRvrul xarjs _ tonaze $1140-dan _ tonaze $1300-mde. rogorc diagrama 7.2. gviCvenebs, zRvruli xarjis zrda
imavdroulad iwvevs saSualo xarjis zrdasac. da bolos: rodesac nawarmis odenoba dReSi 900 tonas aRwevs,
vaRwevT warmadobis absolutur zRvars, sadac warmoebis zRvruli da saSualo xarjebi usasrulo xdeba.

7.3. xarjebi grZlevadian periodSi

kapitaliT sargeblobis xarji

firmebi xSirad qiraoben an ijariT iReben aRWurvilobas, Senoba-nagebobebsa da kapitals, rac sawarmoo procesSi
gamoiyeneba. sxva SemTxvevaSi xdeba kapitalis SeZena. Tumca, Cveni ganxilvisas, ufro sasargeblo iqneba Tuki
CavTvliT, rom kapitali im SemTxvevaSic ki naqiravebia, roca realurad _ SeZenil iqna.. davuSvaT, rom kompania
delta eirlainzs ganzraxuli aqvs 150 milion dolarad SeiZinos axali boingi 777. marTalia, delta dRes mzadaa didi
Tanxa gadaixados TviTmfrinavSi, magram ekonomiuri mosazrebebiT, SesaZeni fasi SeiZleba gadanawildes an
amortizirebuli iqnas TviTmfrinavis sicocxlisunarianobis manZilze. es deltas SesaZleblobas miscems Seadaros
sakuTari Semosavlebi da xarjebi wliuri nakadis safuZvelze. davuSvaT, TviTmfrinavis gamoyenebis xangrZlivoba
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 10

xangrZlivoba 30 weliwadia; maSin amortizirebuli xarji iqneba weliwadSi 5 mln dolari da es Tanxa SeiZleba
ganxiluli iqnas, rogorc TviTmfrinavis wliuri ekonomikuri gaufasureba (cveTa).

Cven ar gviTqvams, rom Tuki firma TviTmfrinavs ar SeiZenda, mas Tavisi 150 milionidan SeiZleboda sargebelic
enaxa. dakarguli an daubrunebeli sargebeli _ esaa aRricxvisas gasaTvaliswinebeli alternatiuli xarji. Sesabamisad,
kapitaliT sargeblobis xarji _ TviTmfrinavis flobis da gamoyenebis wliuri xarji Sedgeba ekonomikuri
gaufasurebisa da im sargeblis jamisagan, risi miRebac SeiZleboda, Tuki fuli sxvagan iqneboda dabandebuli.
formalurad,

kapitaliT sargeblobis xarji = ekonomikur cveTas + (sargeblis procenti)(kapitalis Rirebuleba)

Cvens magaliTSi, TviTmfrinavis ekonomikuri gaufasurebaa (cveTaa) $5.000.000 weliwadSi. davuSvaT, deltas
SeeZlo 10% mogeba enaxa, Tuki fuls rame sxvaSi daabandebda. am SemTxvevaSi, kapitaliT sargeblobis xarjia
$5.000.000+(0.10)($150.000.000 - cveTa). ramdenadac TviTmfrinavi, droTa ganmavlobaSi ganicdis cveTas, misi
Rirebulebac iseve iklebs, rogorc masSi Cadebuli finansuri kapitalis alternatiuli xarji. magaliTad, SeZenis dros, roca
winaswar viTvaliswinebT pirveli wlis mdgomareobas, kapitaliT sargeblobis xarjia $5 milioni + (0.10)($150
milioni)= $20 mln. TviTmfrinavis flobis meaTe wels, roca gaufasureba (cveTa) $50 milions aRwevs, misi
Rirebuleba iqneba $100 mln. am dros, kapitaliT sargeblobis xarji Seadgens $5 mln + (0.10)($100 mln)=$15 mln
weliwadSi.
kapitaliT sargeblobis xarji Cven aseve SegviZlia gamovxatoT rogorc procenti kapitalis erT dolarze:

r = cveTis procenti + sargeblis procenti

TviTmfrinavis magaliTSi, cveTis (amortizaciis) procentia 1/30=3.33 % weliwadSi. Tuki deltas SeeZleboda
weliwadSi mogebis 10% mieRo, kapitaliT sargeblobis misi xarji iqneboda r=3,33 +10=13,33 procenti weliwadSi.

rogorc ukve SevniSneT, grZelvadian periodSi firmam SeiZleba yvela Tavisi faqtori cvalos.

xarjebis minimizeba – warmoebis faqtorebis SerCeva

rogor SeirCes sawarmoo faqtorebi, raTa mocemuli odenobiT nawarmis Seqmnas minimaluri xarji dasWirdes?
simartivisaTvis, visargebloT mxolod ori cvladi faqtoriT _ SromiTa (izomeba weliwadSi namuSevari saaTebis
raodenobiT) da kapitaliT (izomeba weliwadSi manqana-danadgarebis gamoyenebis saaTebis raodenobiT).
firmis mier gamoyenebuli Sromisa da kapitalis odenoba, cxadia, damokidebuli iqneba am faqtorebis fasebze, amitom
ramdenadac orive am faqtorisaTvis arsebobs konkurentuli bazrebi, windawin davuSvaT, rom maT fasebze gavlenas
ar axdens firmis saqmianobis profili. aseT SemTxvevaSi, Sromis fasi, ubralod, iqneba saxelfaso ganakveTi w.
magram rogoraa saqme kapitalis fasTan dakavSirebiT?

kapitalis fasi. grZelvadian periodSi firmas SeuZlia daareguliros mis mier gamoyenebuli kapitalis odenoba. Tundac
kapitali moicavdes iseT specifiur manqana-danadgarebs, rasac alternatiuli gamoyeneba ar moeZebneba, am
manqana-danadgarebze daxarjuli Tanxa jer kidev araa Seuqcevadi da aRricxvisas isic gaTvaliswinebuli unda iqnas.
firma winswrebiT wyvets, ramden kapitals mouyaros Tavi. Tumca, gansxvavebiT Sromaze gaRebuli Tanxebisagan,
aucilebelia msxvili Tanxebis Tavidanve gaReba kapitalis SesaZenad. imisaTvis, rom erTmaneTs SevudaroT firmis
mier kapitalze gaRebuli Tanxebi da misi Sromis mimdinare xarji, unda vTqvaT, rom kapitalze gaRebuli es Tanxebi
warmoadgens nakads _ vTqvaT, dolarebSi _ weliwadze gadaangariSebiT. saamisod unda movaxdinoT Tanxebis
amortizireba maTi gadanawilebiT kapitalis gamoyenebis xangrZlivobis periodze da aseve gaviTvaliswinoT is
daubrunebeli sargebeli, rac firmas SeiZleboda enaxa, Tuki fuls sxva mimarTulebiT daabandebda. rogorc vnaxeT,
swored igive xdeba, roca viTvliT kapitaliT sargeblobis xarjs, anu, kapitalis fasi _ esaa misiT sargeblobis xarji,
gamosaxuli rogorc: r = cveTis procenti + sargeblis procenti

kapitalis saarendo tarifi. rogorc ukve vTqviT, xSirad kapitalis SeZenas, mis qiraobas an ijariT aRebas amjobineben.
amis magaliTia saofise farTi did saofise SenobaSi. am SemTxvevaSi, kapitalis fasi misi saarendo tarifia, anu _ erT
welze gaangariSebuli xarji kapitalis erTeulis dasaqiraveblad.

niSnavs Tu ara es, rom erTmaneTisagan unda ganvasxvavoT daqiravebuli da SeZenili kapitali, roca kapitalis fasis
gansazRvra gvsurs? ara. roca vTqviT, rom kapitalis bazari konkurentulia, maSin imTaviTve unda ganvacxadoT, rom
saarendo tarifi sargeblobis xarjis toli unda iyos. ratom? imitom, rom konkurentul bazarze, kapitalis mflobeli firmebi
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 11

moelian miiRon konkurentuli amonagebi kapitalis gaqiravebiT. kerZod, amonagebis is procenti, rac maT SeeZloT
mieRoT, Tuki fuls sxvagan daabandebdnen da amas damatebuli odenoba kapitalis gaufasurebis kompensirebisaTvis.
es konkurentuli amonagebi Seadgens swored kapitaliT sargeblobis xarjs.

SeZenili kapitali SeiZleba ise iyos ganxiluli, TiTqos is naqiravebi iqna kapitaliT sargeblobis xarjis toli saarendo
tarifiT.

izokostis wrfe

daviwyoT warmoebis faqtorebis daqiravebis xarjis ganxilviT, rac SeiZleba warmovadginoT firmis izokostis
wrfeebis saxiT. izokostis wrfe (izokosti - Tanabari danaxarjebis wrfe) gviCvenebs Sromisa da kapitalis yvela im
SesaZlo kombinacias, rac SeiZleba SeZenili iqnas mocemuli mTliani xarjis pirobebSi. imisaTvis rom vnaxoT, rogor
gamoiyureba izokosti, gavixsenoT, rom nebismieri konkretuli nawarmis Seqmnis mTliani xarji C _ esaa Sromis
xarjisa (wL) da misi kapitaluri xarjis (rK) jami:

C = wL+rK (7.2.)

mTliani xarjis nebismieri gansxvavebuli maCveneblis SemTxvevaSi, gantoleba 7.2. gansxvavebul izokostas
gamosaxavs. ase magaliTad, diagramaze 7.3. izokostis wrfe C0 asaxavs Sromisa da kapitalis yvela SesaZlo
kombinacias, rac mTlianobaSi C0 jdeba.

Tuki mTliani xarjis gantolebas xelaxla CavwerT rogorc wrfiv gantolebas, miviRebT

K=C/r-(w/r)L

aqedan gamomdinareobs, rom izokostis aqvs daxriloba ΔK/ΔL=-(w/r), rac Tavis mxriv warmoadgens saxelfaso
ganakveTis Sefardebas kapitalis saarendo tarifTan. yuradReba miaqcieT, es daxriloba momxmareblis sabiujeto wrfis
daxrilobas gavs da gviCvenebs, rom Tuki firma uars ityvis Sromis erT erTeulze, raTa SeiZinos w/r erTeuli kapitali
erTeulze r dolaris safasurad, misi warmoebis mTliani xarji igive darCeba. magaliTad, Tuki saxelfaso ganakveTi iyo
$10, xolo kapitalis saarendo xarji _ $5, firmas SeeZlo Caenacvlebina Sromis erTi erTeuli kapitalis ori erTeuliT ise,
rom mTlian xarjs cvlileba ar ganecada.

კაპიტალი
წელიწადში

K2

A
K1

Q1
K3

C0 C1 C2
L2 L1 L3 შრომა
წელიწადში

diagrama 7.3. mocemuli odenobis nawarmis Seqmna minimaluri xarjiT

izokostebi asaxaven warmoebis faqtorebis im kombinaciebs, rac firmas igive xarjebi ujdeba. izokostis mrudi C1
izokvant q1-is mxebia A wertilSi da gviCvenebs, rom q1 nawarmis odenoba SeiZleba Seiqmnas minimaluri xarjiT,
roca SromiTi danaxarjia L1, xolo kapitaluri danaxarjia K1.
faqtorebis sxva kombinaciebi _ L2, K2 da L3, K3 igive odenobis nawarms iZleva, oRond _ ufro didi xarjis pirobebSi.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 12

warmoebis faqtorebis SerCeva

davuSvaT, gvinda vawarmooT produqcia q1 doneze. rogor mivaRwioT amas minimaluri xarjiT? diagramaze 7.3.
daakvirdiT q1-iT aRniSnul, firmis sawarmoo ozokvants. kiTxvaze pasuxis mosaZebnad, mTavaria am izokvantze
avirCioT wertili, sadac mTliani xarji minimaluri iqneba.

diagrama 7.3. am problemis gadaWris gzas gvkarnaxobs: davuSvaT, firma iZulebuli gaxda warmoebis faqtorebze
gamoeyo C0. samwuxarod, C0-s fasad faqtorebis im kombinaciis SeZena ar SeiZleba, rac firmas SesaZleblobas
miscemda, nawarmis q1 donisaTvis mieRwia. Tumca, nawarmis q1 donis miRweva SeiZleba C2 fasad, roca
viyenebT an kapitalis K2 erTeuls da Sromis L2 erTeuls, anda kapitalis K3 erTeuls da Sromis L3 erTeuls. magram C2
araa minimaluri xarji: nawarmis igive q1 odenoba ufro iafadac SeiZleba Seiqmnas C1 xarjis pirobebSi, roca viyenebT
kapitalis K1 erTeuls da Sromis L1 erTeuls. realurad, izokostis C1 wrfe is yvelaze dabali wrfea, rac nawarmis q1
odenobis Seqmnis SesaZleblobas iZleva. A wertilSi izokvant q1-sa da izokost C1 wrfis Sexebis adgili gviCvenebs L1
da K1 faqtorebis arCevans, rodesac xarji minimaluria da diagramazec es TvalnaTliv Cans. am wertilSi, izokvantisa
da izokostis wrfis daxriloba tolia.

rodesac yvela faqtoris safasuri izrdeba, izokostis daxriloba ucvleli rCeba, radgan ar Secvlila danaxarjebis fasi.
Tumca, izrdeba gadakveTis are. davuSvaT, rom erT-erTi faqtoris – vTqvaT, Sromis fasi gaizarda; am SemTxvevaSi,
izokostis daxrilobac -(w/r) gaizrdeboda da wrfe gaxdeboda ufro damreci. es naCvenebia diagramaze 7.4.
Tavdapirvelad, izokostis wrfea - C1 da q1 odenobis nawarmis Sesaqmnelad firmas minimumamde dayavs xarjebi A
wertilSi, sadac iyenebs Sromis L1 erTeulsa da kapitalis K1 erTeuls. rodesac Sromis fasi izrdeba, izokostis wrfe ufro
damreci xdeba. izokostis C2 wrfe swored Sromis ufro maRal fass asaxavs. roca Sromis es maRali fasi iCens Tavs,
firma q1 odenobis nawarmis Seqmnis xarjs amcirebs ukve B warmoebis wertilSi, sadac is Sromis L 2 erTeuls da
kapitalis K2 erTeuls iyenebs. anu _ firmam Sromis fasis matebis sapasuxod, sawarmoo procesSi Sroma kapitaliT
Caanacvla.

კაპიტალი
წელიწადში

B
K2

A
K1

Q1

C2 C1

L2 L1 შრომა
წელიწადში

diagrama 7.4. SerCeuli faqtoris Canacvleba faqtoris fasis cvlilebisas

C1 izokostis arsebobis dros, firma q1 nawarms qmnis A wertilSi, risTvisac iyenebs Sromis L1 da kapitalis K1 erTeuls.
rodesac Sromis fasi izrdeba, izokostis mrudi ufro damreci xdeba. axla q1 nawarmi iqmneba C2 izokostis B wertilSi,
sadac Sromis L2 erTeuli da kapitalis K2 erTeuli gamoiyeneba.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 13

rogor ukavSirdeba izokosti firmis sawarmoo process? gaixseneT, rom rodesac sawarmoo teqnologiebze
vsaubrobdiT, vnaxeT rom kapitaliT Sromis teqnikuri Canacvlebis zRvruli maCvenebeli (MRTS) izokvantis
daxrilobis uaryofiTi gamosaxulebaa da Sromisa da kapitalis zRvruli produqtis Sefardebas utoldeba:

MRTS=-ΔK/ΔL=MPL/MPK (7.3)

zemoT Cven SevniSneT, rom izokostis daxrilobaa ΔK/ΔL=-w/r. aqedan gamomdinareobs, rom rodesac firma
minimumamde amcirebs konkretuli odenobis nawarmis warmoebis xarjebs, Semdegi viTareba iCens Tavs:
MPL/MPK=w/r

es viTareba, odnav Secvlili saxiT, ase SeiZleba Caiweros:

MPL/w=MPK/r (7.4)

MPL/w _ esaa damatebiTi nawarmi, rac miiReba Sromaze damatebiTi dolaris daxarjviT. davuSvaT, saxelfaso
ganakveTia $10 da sawarmoo procesSi erTi damatebiTi TanamSromlis CarTva nawarms 20 erTeuliT gazrdis.
damatebiT TanamSromelze daxarjul erT dolarze gadaangariSebiT, damatebiTi nawarmi iqneba 20/10=2 erTeuli 1
dolarze. swored aseve, MPK/r _ esaa damatebiTi nawarmi, rac miiReba kapitalze damatebiTi dolaris daxarjviT.
Sesabamisad, gantoleba 7.4. gviCvenebs, rom xarjebis minimizebisas firmam ise unda SearCios nawarmis
raodenoba, rom yoveli dolaris damatebam zRvruli nawarmis erTi da igive odenoba moitanos.

ratomaa es viTareba marTebuli xarjis minimizebis SemTxvevaSi? davuSvaT, rom $10 saxelfaso ganakveTis
arsebobisas, imavdroulad, kapitalis saarendo tarifia $2; davuSvaT aseve, rom kapitalis erTi erTeulis damateba
nawarms 20 erTeuliT gazrdis _ am SemTxvevaSi, kapitaluri danaxarjis erT dolarze gadaangariSebiT, damatebiTi
nawarmi iqneboda 20/$2=10 erTeuli erT dolarze. ramdenadac kapitalze daxarjuli dolari xuTjer ufro produqtiulia,
vidre Sromaze daxarjuli dolari, firmas moundeboda gamoeyenebina meti kapitali da naklebi Sroma. Tuki firma
amcirebs Sromas da zrdis kapitals, gaizrdeba misi Sromis zRvruli produqti da Semcirdeba kapitalis zRvruli produqti.
saboloo jamSi ki miiRweva is mdgomareoba, roca nawarmis damatebiTi erTeulis Seqmna igive jdeba, imisda
miuxedavad, romeli faqtori iqna damatebiT gamoyenebuli. am SemTxvevaSi, firma xarjis minimizebas axerxebs.

xarjis minimizeba – warmoebis sxvadasxva moculobis pirobebSi

Cven davuSviT, rom firmas SeuZlia daiqiravos L SromiTi resursi, roca w=$10/saaTSi da daiqiravos K kapitalis 1
erTeuli, roca r=$20/saaTSi. raki viciT danaxarjebis xsenebuli maCveneblebi, ukve amis safuZvelze vavlebT
firmisaTvis izokostis sam wrfes da TiToeuli maTgani gamosaxulia Semdegi gantolebiT:

C=($10/saaTSi)(L)+($20/saaTSi)(K)

diagramaze 7.6. (a) yvelaze dabla mdebare wrfe warmoadgens $1.000 xarjs; Sua wrfe _ $2,000 da yvelaze maRla
mdebare _ $3,000.

Tqven axla xedavT, rom diagramaze 7.6. (a) A,B da C wertilebi warmoadgenen Sexebis wertils izokostebsa da
izokvants Soris. ase magaliTad, wertili B gviCvenebs, rom yvelaze dabali xarjiT 200 erTeuli nawarmis Seqmna
SeiZleba, Tuki gamoviyenebT Sromis 100 erTeuls da kapitalis 50 erTeuls; es kombinacia ki, Tavis mxriv, Sua
izokostze mdebareobs ($2.000). swored aseve, 100 erTeuli nawarmis yvelaze naklebi xarjiT Seqmna SeiZleba A
wertilSi, romelic yvelaze dabla mdebare wrfeze mdebareobs da aq L=50, xolo K=25. rac Seexeba nawarmis 300
erTeulis Seqmnas yvelaze naklebi xarjiT, es xerxdeba zeda wrfeze, C wertilSi, sadac L=150, xolo K=75.

mruds, romelic gaivlis firmis izokostebisa da izokvantebis Sexebis wertilebSi, zrdis (ganviTarebis) traeqtoria
ewodeba. zrdis traeqtoria Sromisa da kapitalis im kombinaciebs gviCvenebs, rasac firma airCevs xarjis
minimizebisaTvis _ nawarmis odenobis yoveli donis SemTxvevaSi. ramdenadac rogorc Sromis, aseve kapitalis
gamoyeneba izrdeba nawarmis odenobis zrdis Sesabamisad, mrudi zeaRmavali iqneba; am konkretul SemTxvevaSi,
Cven iolad SegviZlia gamoviangariSoT wrfis daxriloba: roca nawarmi 10-dan 200 erTeulamde izrdeba, kapitali 25-
dan 50, xolo Sroma _ 50-idan 100 erTeulamde matulobs. nawarmis odenobis yoveli donisaTvis, firma Sromis ½
kapitals iyenebs. Sesabamisad, zrdis traeqtoriac swori xazia, romlis daxrilobac utoldeba
ΔK/ΔL=(50-25)/(100-50)=1/2
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 14

კაპიტალი
წელიწადში

150 $3000 იზოკოსტი

$2000 ზრდის ტრაექტორია


იზოკოსტი
100
C
75
B
50
300 იზოკვანტა
A
25
200
იზოკვანტა
შრომა წელიწადში
50 100 150 200 300

დანახარჯები
წელიწადში

მთლიანი ხარჯები
F გრძელვადიან პერიოდში
3000

E
2000

D
1000

წარმოება
100 200 300 ერთეული წელიწადში

diagrama 7.6. firmis zrdis (ganviTarebis) traeqtoria da grZelvadiani mTliani xarjis mrudi

diagramis (a) nawilSi, zrdis traeqtoria (sawyisi wertilidan A, B da C wertilebze gavliT) gviCvenebs Sromisa da
kapitalis yvelaze dabali xarjis im kombinaciebs, rac SeiZleba grZelvadiani gadasaxedidan gamoyenebuli iqnas
nawarmis odenobis yoveli donis misaRwevad, anu _ roca warmoebis orive danaxarji SeiZleba Seicvalos.
diagramis (b) nawilSi, Sesabamisi grZelvadiani mTliani xarjis mrudi (sawyisi wertlidan B, E da F wertilebis gavliT)
asaxavs warmoebis yvelaze dabal xarjs _ nawarmis odenobis TiToeuli donisaTvis.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 15

zrdis traeqtoria da grZelvadiani xarjebi

firmis zrdis traeqtoria igive informacias iZleva, rasac misi grZelvadiani mTliani xarjis mrudi C(q). es moCans
diagrama 7.6-is (b) nawilSic. zrdis traeqtoriidan xarjis mrudze gadasasvlelad, Cven sami safexuri unda gaviaroT:
1. avarCioT nawarmis odenobis is done, rac warmodgenilia izokvantiT diagramaze 7.6. (a), ukve Semdeg ki
vipovoT am izokvantis Sexebis wertili izokostTan.
2. izokostis arCeuli wrfis mixedviT ganvsazRvroT nawarmis odenobis SerCeul doneze warmoebis minimaluri xarji.
3. grafikulad gamovsaxoT nawarmi xarjis kombinacia diagramaze 7.6 (b).
davuSvaT, Tavidan nawarmis odenoba Seadens 100 erTeuls; 100-erTeuliani izokvanti izokosts diagramaze 7.6 (a)
exeba A wertilSi. ramdenadac A wertili $1,000-iani izokostze mdebarobs, Cven ukve viciT, rom grZelvadian
perodSi nawarmis 100 erTeulis Seqmnis minimaluri xarjia $1000. Cven nawarmis 100 erTeulisa da $1000-iani xarjis
am kombinacias grafikulad avsaxavT D wertilis saxiT _ diagramaze 7.6 (b). Sesabamisad, D wertili gviCvenebs 100
erTeuli nawarmis Seqmnis $1000-ian xarjs. swored aseve, wetili E asaxavs $2,000-ian xarjs, rac sWirdeba 200
erTeuli nawarmis Seqmnas da es kombinacia Seesatyviseba B wertils _ zrdis traeqtoriaze. da bolos: wertili F asaxavs
300 erTeulis Sesaqmnelad saWiro $3.000-an xarjs, rac C wertils Seesatyviseba. Tuki am safexurebs gavivliT
nawarmis odenobis yoveli donis SemTxvevaSi, miviRebT diagramaze 7.6. (b) asaxul grZelvadiani mTliani
danaxarjis mruds, anu _ minimalur grZelvadian xarjs, rac nawarmis odenobis yoveli donis miRwevas sWirdeba.
am konkretul magaliTSi grZelvadiani mTliani xarjis mrudi swori xazia. ratom? imitom, rom warmoebisas arsebobs
masStabis mudmivi ukugeba: roca proporciulad izrdeba faqtorebi, aseve proporciulad izrdeba nawarmic.

7.4. grZelvadiani da moklevadiani xarjis mrudebis Sepirispireba

warmoebis mouqneloba moklevadian periodSi


grZelvadiani gadasaxedidan, firmis dagegmarebis perspeqtiva sakmarisad didia saimisod, raTa sawarmos moculobis
Secvlac ki gaxdes SesaZlebeli. es damatebiTi “moqniloba” firmas xels uwyobs produqciis sawarmoeblad ufro dabali
saSualo xarji gaiRos _ moklevadian periodTan SedarebiT.
diagramaze 7.7 naCvenebia firmis sawarmoo izokvantebi. am firmis grZelvadiani zrdis traeqtoria sawyisi wertilidan
gavlebuli swori xazia da is Seesatyviseba zrdis traeqtorias diagramaze 7.6. modiT axla davuSvaT, rom moklevadian
periodSi, kapitali K1-s donezea fiqsirebuli. q1 odenobis nawarmis Sesaqmnelad, firmam minimumamde unda
Seamciros xarjebi da amisaTvis airCios L1 Sroma, rac Seesatyviseba AB izokostis Sexebis wertils. mouqneloba
maSin iCens Tavs, roca firma gadawyvets q2-mde ise gazardos nawarmis odenoba, rom igive datovos gamoyenebuli
kapitali. Tuki kapitali fiqsirebuli ar iqneboda, maSin igive nawarmis Seqmnas dasWirdeboda K 2 kapitali da L2
Sroma. warmoebis xarjebi asaxuli iqneboda CD izokostis mixedviT.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 16

diagrama 7.7. moklevadiani warmoebis mouqneloba

rodesac firma moklevadian periodSi saqmianobs, misi warmoebis xarji SeiZleba ar Semcirdes _ gamoyenebuli
kapitaluri faqtorebis raodenobis mouqnelobis gamo. Tavdapirvelad, nawarmis odenobis maCvenebeli q1 donezea.
moklevadian periodSi, q2 nawarmis Seqmna mxolod im SemTxvevaSia SesaZlebeli, Tuki Sroma L 1-dan L3-mde
gaizrdeba, radgan kapitali K1 maCvenebelzea fiqsirebuli. grZelvadian periodSi, igive odenobis nawarmi SeiZleba
ufro iafad Seiqmnas, Tuki Sroma L1-dan L2-mde, xolo kapitali _ K1-dan K2-mde gaizrdeba.

Tumca, is faqti rom kapitali fiqsirebulia, firmas aiZulebs gazardos nawarmis odenoba P wertilSi K 1 kapitalisa da L3
Sromis gamoyenebiT. wertili P mdebareobs EF izokostze, romelic asaxavs ufro maRal xarjs, vidre CD. ratomaa
warmoebis xarji ufro maRali, roca kapitali fiqsirebulia? imitom, rom firmas ar SeuZlia warmoebis gafarToebisas
SedarebiT iafi kapitali Caanacvlos ufro Zviri SromiT. es sixiste asaxulia moklevadiani zrdis traeqtoriaze, romelic
sawyisi wertilidan swor xazad gamodis da Semdeg horizontalur xazad iqceva, roca kapitaluri danaxarji K 1 wertils
aRwevs.

grZelvadiani saSualo xarji

grZelvadian periodSi, kapitalis odenobis Secvlis SesaZlebloba firmas xarjebis Semcirebis saSualebasac aZlevs.
grZelvadiani saSualo da zRvruli xarjis mrudebis moxazulobis umniSvnelovanesi ganmsazvrelia kavSiri firmis
saqmianobis masStabsa da im danaxarjebs Soris, rac xarjebis minizebas esaWiroeba. magaliTisaTvis davuSvaT, rom
firmis sawarmoo procesi iZleva masStabis mudmiv ukugebas faqtorebis odenobis yvela doneze. am SemTxvevaSi,
faqtorebis raodenobis gaormagebas nawarmis odenobis gaormageba mosdevs. ramdenadac faqtorebis fasebi
nawarmis zrdis SemTxvevaSic ucvleli rCeba, warmoebis saSualo xarji igive unda iyos nawarmis odenobis yvela
doneze.

axla davuSvaT sapirispiro: firmis sawarmoo process axasiaTebs masStabis zrdadi ukugeba; anu _ faqtorebis
raodenobis gaormagebas nawarmis ara marto orjer, aramed ufro metad zrda mosdevs. am SemTxvevaSi, warmoebis
saSualo xarji nawarmis moculobasTan erTad iklebs, radgan xarjebis gaormageba nawarmis 2-jer ufro metad zrdas
ukavSirdeba. igive logikiT, rodesac SeiniSneba masStabis klebadi ukugeba, nawarmis moculobasTan erTad unda
gaizardos warmoebis saSualo xarjic.

Cven vnaxeT, rom diagramaze 7.6 (a) zrdis traeqtoriasTan dakavSirebuli grZelvadiani mTliani xarjis mrudi sawyisi
wertilidan swor xazs warmoadgenda; am SemTxvevaSi, roca SeiniSneba masStabis mudmivi aukugeba, aseve
mudmivia warmoebis grZelvadiani xarji _ is ar icvleba nawarmis odenobis zrdis mixedviT. roca nawarmis odenobaa
100, grZelvadiani saSualo xarji Seadgens $1,000/100=$10 erT erTeulze. roca nawarmis odenobaa 200, grZelvadiani
saSualo xarjia $2,000/200=$10 erT erTeulze. saSualo xarji aseve $10-ia 1 erTeulze, roca nawarmis odenobaa 300.
ramdenadac mudmivi saSualo xarji imavdroulad niSnavs mudmiv zRvrul xarjs, grZelvadiani saSualo da zRvruli
xarjis mrudebi warmoadgenen horizontalur wrfes 1 erTeulze $10-is xarjis maCvenebliT.

wina TavSi Cven ganvixileT firmis sawarmoo teqnologia, rac Tavdapirvelad avlens masStabis mzard ukugebas,
Semdeg _ masStabis mudmivs da bolos _ maSstabis klebad ukugebas. diagramaze 7.8. naCvenebia tipiuri
grZelvadiani saSualo xarjis mrudi (LAC) romelic Seesatyviseba sawarmoo procesis xsenebul aRweras. iseve
rogorc moklevadiani saSualo xarjis mrudi, LAC-c U formisaa, magram am SemTxvevaSi, am moxazulobas
ganapirobebs masStabis mzardi da klebadi ukugeba da ara _ warmoebis ama Tu im faqtoris klebadi zRvruli produqti.

grZelvadiani zRvruli xarjis mrudi (LMC) ki SeiZleba grZelvadiani saSualo xarjis mrudis mixedviT
ganisazRvros; is aRricxavs grZelvadiani mTliani xarjebis cvlilebas imisda mixedviT, rogor izrdeba nawarmis
moculoba. LMC mdebareobs grZelvadiani saSualo xarjis mrudis qvemoT, roca LAC ecema, da zemoT _ roca LAC
zeviT miiswrafvis. es ori mrudi ikveTeba A wertilSi, sadac grZelvadiani saSualo xarjis mrudi Tavis minimalur
maCvenebels aRwevs. sagangebo SemTxvevebSi, roca LAC mudmivia, LAC da LMC tolia.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 17

დანახარჯები
($ ერთეულ
ნაწარმზე) LMC

LAC

ნაწარმოს მოცულობა

diagrama 7.8. grZelvadiani saSualo da zRvruli xarji

rodesac firma qmnis im odenobis nawarms, ra SemTxvevaSic grZelvadiani saSualo xarji LAC klebadia, LMC - grZelvadiani
zRvruli xarji - LAC-ze naklebia. Sesabamisad, rodesac LAC mzardia, LMC ufro metia, vidre LAC. ori mrudi A wertilSi
ikveTeba, sadac LAC mrudi aRwevs mis minimalur dones.

masStabis ekonomiuroba da araekonomiuroba

roca nawarmis odenoba izrdeba, savaraudod, iklebs firmis saSualo xarji, rac am nawarmis Seqmnas sWirdeba. amis
mizezi ramdenime SeiZleba iyos:

1 Tuki firmis saqmianoba SedarebiT farTomasStabiania, TanamSromlebic SeiZleba ukeT daeuflon im


specialobebs, raSic yvelaze ufro warmatebulni arian.
2. masStabma SeiZleba uzrunvelyos moqniloba. firmis nawarmis Sesaqmnelad gamoyenebuli faqtorebis
kombinaciebis cvliT, menejerebma SesaZloa, ufro Sedegianad aawyon sawarmoo procesi.
3. firmas SeiZleba gauCndes SesaZlebloba, ufro dabali fasad miiRos zogierTi sawarmoo faqtori, ramdenadac is
maT didi odenobiT iZens da Sesabamisad, SeuZlia mimwodebels ufro misaReb faszec gaurigdes. faqtorebis
kombinacia SesaZloa Seicvalos firmis saqmianobis masStabis mixedviT, Tuki menejerebi dabalxarjiani
faqtorebis upiratesobiT isargebleben.

Tumca, garkveul SemTxvevaSi, savaraudoa rom warmoebis saSualo xarji daiwyebs zrdas nawarmis odenobis
mniSvnelovnad zrdis Sesabamisad. amas, Tavis mxriv, sami mizezi moeZebneba:
1. moklevadian periodSi mainc, sawarmos sivrcisa da manqana-danadgarebis Sezruduloba SeiZleba sirTuled
iqces TanamSromelTaTvis _ valdebulebebis efeqtianad Sesrulebis mxriv.
2. SedarebiT mozrdili firmis marTva SesaZloa garTuldes da araefeqtianic gaxdes konkretul samuSaoTa
raodenobis zrdasTan erTad.
3. biTumad SeZenis upiratesoba SeiZleba gaqarwyldes, garkveuli odenobis miRwevis Semdeg; raRac
momentSi, faqtorebis xelmisawvdomi odenoba zRvruli xdeba, rac maTze xarjs zrdis.

firmis saqmianobis masStabisa da firmis xarjebis urTierTdamokidebulebis gasaanalizeblad, aucileblad unda


gaviazroT, rom rodesac faqtorebis proporciebi icvleba, firmis zrdis traeqtoria ukve aRar warmoadgens swor xazs da
masStabis ukugebis cnebac realobas aRar miesadageba. aseT dros upriania vTqvaT, rom firma masStabis
ekonomiurobiT sargeblobs, roca mas SeuZlia gaaormagos nawarmi _ ormag xarjze naklebis gaweviT. Sesabamisad,
arsebobs masStabis araekonomiurobac, roca nawarmis gaormagebas gaormagebulze meti xarji esaWiroeba.
sagangebo SemTxvevaSi, cneba masStabis ekonomiuroba moicavs masStabis mzard ukugebasac, Tumca is mainc
ufro zogadia, radgan asaxavs faqtorebis imgvar proporciebs, rac cvlilebas ganicdis, roca firma cvlis warmoebis
dones. am ufro zogadi gagebiT, U-s formis grZelvadiani saSualo xarjis mrudi Seesatyviseba iseT firmas, romelic
gamoirCeva masStabis ekonomiurobiT, roca saqme nawarmis SedarebiT dabal maCvenebels exeba, da masStabis
araekonomiurobiT - rodesac nawarmis odenoba ufro didia.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 18

imisTvis, rom davinaxoT gansxvaveba masStabis ukugebasa (roca faqtorebi mudmivi proporciiT gamoiyeneba
nawarmis odenobis zrdis SemTxvevaSi) da masStabis ekonomiurobas Soris (roca faqtorebis proporciebi cvladia).

ganvixiloT mecxoveleobis fermis magaliTi: rZis warmoeba ukavSirdeba miwas, garkveul aRWurvilobas, Zroxebs da
maT sakvebs. ferma, sadac 50 Zroxaa, gamoiyenebs Sereul faqtorebs, magram ufro met Sromas da ara _
aRWurvilobas (anu Zroxebs xeliT wvelian). Tuki yvela faqtori gaormagdeboda, ukve 100 Zroxian fermas SeeZlo
gaeormagebina rZis warmoba da igive SeiZleba iTqvas fermazec, sadac 200 Zroxaa da a.S. am SemTxvevaSi,
laparakia masStabis mudmiv ukugebaze.

Tumca, msxvil fermebSi aris SesaZlebloba, sagangebo danadgarebis gamoyenebiT ganxorcieldes wvela; Tuki
amgvari msxvili ferma _ misi moculobis miuxedavad _ mainc gaagrZelebda xeliT wvelas, Cven isev SegveZleboda
gvelparaka mudmiv ukugebaze, magram roca fermaSi Zroxebis raodenoba 50-dan 100-mde izrdeba, teqnologiur
procesSi ukve iwyeba manqana-danadgarebis gamoyeneba da am procesSi xerxdeba rZis warmoebis saSualo xarjis
Semcireba _ galonze 20 centidan galonze 15 centamde. aseT dros vambobT, rom SeiniSneba masStabis
ekonomiuroba.

es magaliTi naTelhyofs, rom firmis sawarmoo procesi SeiZleba asaxavdes masStabis mudmiv ukugebas, magram
imavdroulad, masStabis ekonomiurobiTac xasiaTdebodes. aqedan gamomdinare, es ori cneba erTdroulad
Tanaarsebobs, rac maT urTierTSedarebaSi gvexmareba:

masStabis mzardi ukugeba: nawarmis raodenoba ormagze metad izrdeba, roca ormagdeba warmoebis
yvela faqtoris raodenoba.

masStabis ekonomia: nawarmis raodenobis gaormagebas gaormagebulze naklebi xarji sWirdeba.

masStabis ekonomiuroba xSirad ganisazRvreba E C xarji-nawarmis elastikurobis TvalsazrisiT. EC _ esaa warmoebis


xarjis procentuli cvlileba, rasac nawarmis odenobis erTprocentiani zrda iwvevs:

EC=(ΔC/C)/(Δq/q) (7.5)

imisaTvis, rom vnaxoT EC rogor ukavSirdeba xarjis tradiciul sazomebs, Semdegnairad CavweroT gantoleba 7.5:

EC=(ΔC/Δq)/(C/q)=MC/AC (7.6)

aSkaraa, rom saSualo da zRvruli xarjebis tolobis SemTxvevaSi, EC=1. aseT dros, xarjebi nawarmis proporciulad
izrdeba da ar SeiniSneba masStabis arc ekonomiuroba da arc araekonomiuroba. masStabis ekonomiurobis
SemTxvevaSi (roca xarjebi nawarmis odenobasTan SedarebiT proporciulze naklebad izrdeba), zRvruli xarji saSualo
xarjze naklebia (orive ki _ klebadi) da EC naklebia 1-ze. da bolos: rodesac SeiniSneba masStabis araekonomiuroba,
zRvruli xarji saSualo xarjze maRalia, xolo EC metia 1-ze.

kavSiri moklevadian da grZelvadian xarjebs Soris

diagramaze 7.9. naCvenebia kavSiri moklevadian da grZelvadian naxarjs Soris. davuSvaT, rom esa Tu is firma
darwmunebuli araa, ra moTxovna iqneba momavalSi mis nawarmze da mainc ganixilavs 3 sxvadasxva zomis
sawarmos aSenebis sakiTxs. am sami sawarmosaTvis moklevadiani saSualo xarjis mrudebi gamosaxulia rogorc
SAC1, SAC2 da SAC3. es gadawyvetileba uaRresad mniSvnelovania, radgan garkveuli xnis manZilze, firmas
SeiZleba aRarc mieces sawarmos moculobis Secvlis SesaZlebloba.

diagrama 7.9. asaxavs SemTxvevas, roca arsebobs sawarmos moculobis sami sxvadasxva SesaZlebloba: Tuki firma
moelis nawarmis q0 erTeulis gamoSvebas, maSin man yvelaze patara sawarmo unda aaSenos; misi warmoebis
saSualo xarji ki iqneba $8 (Tuki SemdgomSi gadawyvets Seqmnas q1 odenobis nawarmi, misi moklevadiani saSualo
xarji mainc iqneba $8). magram Tuki savaraudoa q2-is warmoeba, maSin saukeTeso arCevani _ saSualo zomis
sawarmoa. swored aseve, q3 odenobis nawarmis Sesaqmenlad, yvelaze upriani iqneboda samidan udidesi sawarmos
aSeneba.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 19

grZelvadiani gadasaxedidan firmas SeuZlia Secvalos sakuTari sawarmos moculoba da Tu ase moiqceva, yovelTvis
iseT sawarmoze SeaCerebs arCevans, romelic minimumamde daiyvans warmoebis saSualo xarjs.

grZelvadiani saSualo xarjis mrudi gamosaxulia moklevadiani saSualo xarjis mrudebis daStrixuli monakveTebiT,
radgan es monakveTebi gviCvenebs warmoebis minimalur xarjs _ nawarmis odenobis nebismieri donisaTvis.
grZelvadiani saSualo xarjis mrudi _ esaa moklevadiani saSualo xarjis mrudebis garegani sazRvari _ is sazRvravs an
irgvliv akravs moklevadian mrudebs.

axla davuSvaT, rom arsebobs sawarmos moculobis bevri arCevani da TiToeul maTgans gansxvavebuli moklevadiani
saSualo xarji aqvs. am SemTxvevaSic, grZelvadiani saSualo xarjis mrudi moklevadiani mrudebis garegan sazRvrad
rCeba. diagramaze 7.9. esaa mrudi LAC. risi warmoebac ar unda surdes firmas, mas SeuZlia SearCios sawarmos
iseTi zoma, rac SesaZleblobas miscems, es nawarmis minumaluri saSualo xarjiT Seqmnas. grZelvadiani saSualo
xarjis mrudi Tavdapirvelad masStabis ekonomiurobaze miaTiTebs, magram ukve Semdgom _ araekonomiurobazec,
rodesac nawarmis raodenoba mniSvnelovnad izrdeba.

დანახარჯები
($ ერთეულ SAC1 SAC3 LAC
ნაწარმზე)
SAC2
A
$10
$8
B

SMC1 SMC3

LMC SMC2

Q1 ნაწარმის
რაოდენობა

diagrama 7.9. grZelvadiani xarji masStabis ekonomiurobisa da araekonomiurobis pirobebSi

grZelvadiani saSualo xarjis mrudi LAC _ esaa SAC1, SAC2 da SAC3 moklevadiani saSualo xarjis mrudebis garegani
sazRvari. masStabis ekonomiurobisa da araekonomiurobis pirobebSi, moklevadiani saSualo xarjis mrudebis
minimaluri maCveneblis aRmniSvneli wertilebi ar mdebareobs grZelvadiani saSualo xarjis mrudze.

moklevadiani da grZelvadiani xarjis mrudebs Soris kavSiris naTelsayofad, ganvixiloT im firmis magaliTi, romelsac
surs Seqmnas q1 odenobis nawarmi. Tuki is aaSenebs mcire sawarmos, moklevadiani saSualo xarjis mrudic SAC1-s
Sesabamisi iqneba. warmoebis saSualo xarji SAC1-is B wertilSi Seadgens $8-s. mcire sawarmo ukeTesi arCevania
saSualo zomis im sawarmosTan SedarebiT, romlis warmoebis saSualo xarji Seadgens $10 _ SAC2 mrudis A
wertilSi. Sesabamisad, B wertili erTaderTi gaxdeba grZelvadiani xarjis funqciaSi, roca mxolod sami sxvadasxva
moculobis sawarmos agebis SesaZlebloba arsebobs. Tuki xerxdeba sxva raime zomis sawarmoebis aSenebac da Tuki
erT-erTi zoma mainc iZleva q1 nawarmis Seqmnis SesaZleblobas erTeul nawarmze $8 xarjze naklebad, maSin
wertili B ukve aRar aRmoCndeba grZelvadiani xarjis mrudze.
diagramaze 7.9 gare sazRvari, romelic gaCndeboda Tuki nebismieri zomis sawarmoebis aSeneba iqneboda
SesaZlebeli, U formisaa. erTxel kidev miaqcieT yuradReba, rom LAC mrudi arasodes mdebareobs moklevadiani
saSualo xarjis romelime mrudze ufro maRla. aseve gaiTvaliswineT, rom grZelvadian periodSi masStabis
ekonomiurobisa da araekonomiurobis gamo, umciresi da udidesi sawamoebis minimaluri saSualo xarjis aRmniSvneli
wertilebi ar mdebareoben grZelvadiani saSualo xarjis mrudze. ase magaliTad, mcire sawarmo, romlis saqmianobis
saSualo xarji minimaluria, araefeqtiania, radgan ufro did sawarmos SeuZlia ukeT gazardos masStabis amonagebi da
warmoebisas, ufro dabali saSualo xarjic gaswios.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 20

da bolos: yuradReba miaqcieT, rom grZelvadiani zRvruli xarjis mrudi LMC araa moklevadiani zRvruli xarjis
mrudebis garegani sazRvari. moklevadiani zRvruli xarjis Sesaxeb saubari SesaZlebelia erT romelime konkretul
sawarmosTan dakavSirebiT, maSin rodesac grZelvadiani zRvruli xarjebi erTnairad nebismieri SesaZlo zomis
sawarmos axasiaTebs. nebismieri wertili grZelvadian zRvruli xarjis mrudze _ esaa moklevadiani zRvruli xarji,
dakavSirebuli xarjvis mxriv yvelaze ufro efeqtian sawarmosTan. amgvari urTierTobidan gamomdinare, SMC1 kveTs
LMC-s diagramaze 7.9 _ im wertilSi, sadac q0 odenobis nawarmia aRniSnuli da SAC1 exeba LAC-s.

7.5. ori sxvadasxva nawarmis warmoeba _ SeTavsebis (kompetenciis) ekonomia

bevri firma erTze met nawarms qmnis da zogjer es nawarmi mWidrodaa erTmaneTTan dakavSirebuli. magaliTad,
mefrinveleobis fermaSi iwarmoeba qaTmis xorci da kvercxi; saavtomobilo kompaniaSi _ msubuqi da satvirTo
avtomobilebi. sxva SemTxvevebSi, firmebi awarmoeben fizikurad erTmaneTTan sruliad daukavSirebel saqonels.
Tumca, orive SemTxvevaSi, firma savaraudod, garkveul upiratesobebs iZens warmoebisa Tu xarjis kuTxiT, roca ori
an ufro meti saxis nawarms qmnis. es upiratesobebi SeiZleba momdinareobdes sawarmoo faqtorebisa Tu
saSualebebis erToblivi gamoyenebidan, erToblivi marketinguli programebidan anda _ xarjebis dazogvidan zogadi
administrirebisas. garkveul SemTxvevebSi, erTi romelime nawarmis Seqmna gulisxmobs raime gverdiTi produqtis
uTuod Seqmnasac. magaliTad, liTonis furclebis mwarmoeblebs imavdroulad rCebaT jarTi da liTonis burbuSela, rac
calke SeiZleba gaiyidos.

nawarmis transformaciis mrudebi

erToblivi warmoebis ekonomikuri upiratesobebis Sesaswavlad, modiT ganvixiloT im saavtomobilo kompaniis


saqmianoba, romelic or nawarms _ manqanebsa da traqtorebs uSvebs. orive es nawarmi gulisxmobs faqtorebis saxiT
kapitalisa (sawarmoebi da manqana-danadgarebi) da Sromis gamoyenebas. manqanebi da traqtorebi, Cveulebriv,
erTsa da imave sawarmoSi ar iwyoba, magram orivesTvis saerToa menejmentis resursebi, iseve rogorc msgavsi
danadgarebi da kvalificiuri muSaxeli. kompaniis mmarTvelebma unda aarCion, ra raodenobiT gamouSvan TiToeuli
nawarmi. diagramaze 7.10 naCvenebia nawarmis transformaciis mrudebi. TiToeuli maTgani asaxavs manqanebisa
da traqtorebis im sxvadasxva kombinacias, rac SeiZleba Seiqmnas Sromisa da danadgarebis mocemuli raodenobiT.
mrudi O1 gviCvenebs nawarmis im ori sxvadasxva odenobis yvela kombinacias, rac SeiZleba Seiqmnas faqtorebis
SedarebiT dabali raodenobis pirobebSi, xolo mrudi O2 _ nawarmis odenobis im kombinaciebs, rasac faqtorebis
gaormageba iZleva.

ტრაქტორების
რაოდენობა

O2

O1

მანქარების რაოდენობა

diagrama 7.10. nawarmis transformaciis mrudi

nawarmis transformaciis mrudi asaxavs warmoebuli produqciis odenobis im gansxvavebul kombinaciebs, rac
SeiZleba Seiqmnas sawarmoo faqtorebis fiqsirebuli odenobiT. nawarmis transformaciis O 1 da O2 mrudebi
amozneqilia, radgan arsebobs SeTavsebis (kompetenciis) ekonomia.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 21

ratom aqvs nawarmis transformaciis mruds uaryofiTi daxriloba? imitom rom erT-erTi nawarmis odenobis
gasazrdelad, firmam unda Seamciros meore nawarmis raodenoba: magaliTad, Tuki firma ufro manqanebis
warmoebazea orientirebuli, maSin is sakuTari resursebis nakleb raodenobas gamoiyenebs traqtorebis sawarmoeblad.
diagramaze 7.10. mrudi O2 orjer ufo metadaa daSorebuli sawyis wertils, vidre O1 mrudi, rac imis maniSnebelia, rom
firmis sawarmoo procesSi _ orive saqonlis warmoebisas _ masStabis mudmivi ukugeba SeiniSneba.

O1 mrudi rom swori xazi iyos, maSin erToblivi warmoeba ar moitanda aranair mogebas (an zarals). Tu erTi
SedarebiT momcro kompania ZiriTadad mimarTulia manqanebis gamoSvebaze, xolo meore _ traqtorebis, maSin
sabolood, jamuri nawarmi igive iqneba, rac orive am nawarmis odenoba erTi kompaniis saqmianobis Sedegad;
Tumca, nawarmis transformaciis mrudi amozneqilia, radgan erToblivi warmoeba, Cveulebriv, im upiratesobebs
ukavSirdeba, rac erT kompanias SesaZleblobas aZlevs, erTi da igive resursebiT ufro meti manqana da traqtori
gamouSvas, vidre ori kompania gamouSvebda TiToeul am saqonels cal-calke. es sawarmoo upiratesobebi ki
faqtorebis erToblivad urTierTgaziarebas gulisxmobs. ase magaliTad, erTiani mmarTveloba xSirad xels uwyobs
mewarmeobis dagegmvasa da organizebas, sabuRaltro da finansur saqmianobas ufro ukeT, vidre sxvadasxva
sawarmoTa cal-calke marTva moaxerxebda amas.

SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiuroba da araekonomiuroba

zogadad, SeTavsebis (kompetenciis) ekonomia SeiniSneba, rodesac erTi romelime firmis jamuri nawarmi metia,
vidre nawarmis raodenoba, rac SeiZleboda Seqmniliyo im ori sxvadasxva firmis mier, romlebic romelime erT
saqonels awarmoeben (maT Soris gadanawilebuli Tanabari sawarmoo faqtorebiT). xolo Tu firmis jamuri nawarmi
naklebia cal-calke firmebis mier Seqmnili produqciis raodenobaze, maSin saqme gvaqvs SeTavsebis (kompetenciis)
araekonomiurobasTan. amgvari viTareba SeiZleba Seiqmnas, Tuki erT-erTi saqonlis warmoeba ase Tu ise
winaaRmdegobaSi modis meoris warmoebasTan.

uSualo kavSiri masStabis ekonomiurobasa da SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiurobas Soris, ar arsebobs. im


firmaSi, romelic ori tipis nawarms qmnis, SeiZleba arsebobdes SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiuroba _ im
SemTxvevaSic ki, Tuki misi sawarmoo procesi, masStabis TvalsazrisiT, araekonomiuria. magaliTisaTvis davuSavT,
rom fleitebisa d fleita-pikoloebis erToblivad warmoeba ufro iafi jdeba, vidre TiTeuli am instrumentis cal-calke
keTeba. nebismier SemTxvevaSi, sawarmoo procesi moiTxovs uaRresad gawaful Sromas da ufro efeqtiania, Tuki es
procesi mcire masStabiT xorcieldeba. swored aseve, erToblivi nawarmis Semqmnel firmaSi SeiZleba arsebobdes
TiToeuli calkeuli saqonlisaTvis masStabis ekonomiuroba, magram ar SeiniSnebodes SeTavsebis (kompetenciis)
erToblioba. magaliTisaTvis warmovidginoT esa Tu is msxvili konglomerati, romelic sakuTrebaSi flobs ramdenime
iseT firmas, romelic saTanadod saqmianoben msxvili masStabis TvalsazrisiT, magram ver aRweven SeTavsebis
(kompetenciis) ekonomiurobis upiratesobas, radgan TiToeuli es firma cal-calke imarTeba.

SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiurobis xarisxi

SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiuroba aseve SeiZleba ganisazRvros firmis xarjebis Seswavlis safuZvelze. Tuki
erTi romelime firmis mier gamoyenebuli faqtorebis kombinacia iZleva ufro met nawarms, vidre amas ori
damoukidebeli firma Seqmnida, maSin firmas ufro naklebi ujdeba orive nawarmis Seqmna, vidre es damoukidebel
firmebs daujdebodaT. SeTavsebis ekonomiurobis xarisxis gasarkvevad, saWiroa davsvaT SekiTxva - warmoebis
xarjis ra procenti izogeba, roca upiratesoba ori an meti nawarmis erToblivad da ara - cal-calke Seqmnas eniWeba?
gantoleba 7.7. asaxavs SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiurobis (SC) xarisxs, roca swored xarjis es danazogebi
izomeba:

C(q1)  C (q 2)  C (q1, q 2)
SC  (7.7.)
C (q1, q 2)
sadac C(q1) wamoadgens q1 nawarmis Sesaqmnelad saWiro xarjs, C(q2 ) _ nawarmis q2 odenobis Sesaqmnel xarjs,
xolo C(q1,q2) _ orive nawarmis Seqmnis erTobliv xarjs.
roca SesaZlebelia nawarmis fizikuri erTeulebis damateba _ rogorc magaliTad, manqana-traqtorebis SemTxvevaSi,
gamosaxuleba iZens saxes C(q1+q2). SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiurobis dros erToblivi xarji naklebia, vidre
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 22

calkeuli xarjebis jami da Sesabamisad, SC metia, vidre 0. araekonomiurobis SemTxvevaSi ki SC uaryofiTia.


zogadad, rac ufro metia SC-s, miT maRalia SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiurobac.

magaliTi 7.5. SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiuroba gadazidvebis industriaSi

davuSvaT, Tqven marTavT gadamzidav firmas, romelsac qalaqebs Soris gansxvavebuli moculobis tvirTebi
gaadaqvs. am biznesSi SeiZleba arsebobdes sxvadasxva tipis momsaxureba imisda mixedviT, Tu ra moculobisaa
gadasazidi tvirTi da ra sigrZis gadasazidi manZili. pirvel rigSi, nebismieri didi Tu mcire tvirTi pirdapir SeiZleba
iqnas miwodebuli erTi adgilidan meoreze _ Sualeduri SeCerebebis gareSe; meorec, tvirTi SeiZleba kombinirebuli
iqnas sxva tvirTebTan da saboloo jamSi, arapirdapirad miwodebuli - sawyisi wertilidan daniSnulebis saTanado
adgilamde. yoveli tipis tvirTi ki, nawilobrivi Tu mTliani, SeiZleba gadazidvis gansxvavebul manZilebs
gulisxmobdes.

variantebis amgvari mravalferovneba badebs SekiTxvebs masStabisa da SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiurobaTa


Taobaze. masStabis sakiTxi gulisxmobs imis garkvevas, ramdenad iafi da momgebiania farTomasStabiani, pirdapiri
gadazidvebi _ mcire gadamzidavTa mier ganxorcielebul individualur gadazidvebTan SedarebiT. rac Seexeba
SeTavsebis (kompetenciis) sakiTxs, aq gasarkvevia, iZens Tu ara xarjis kuTxiT upiratesobebs gadamzidavi firma,
roca is erTdroulad axorcielebs rogorc pirdapir, swraf gadazidvebs, ise arapirdapir, droSi SedarebiT gawelil, Tumca
ki naklebadZviradRirebul gadazidvebs. centralizebuli dagegmva da reisebis organizeba SeiZleba didad waadges
SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiurobas. aseTi ekonomiurobis ganmsazRvreli xdeba is faqti, rom reisebis
organizeba da Cvens mier aRwerili gadazidvebis saxeobebi ufro efeqtianad SeiZleba ganxorcieldes, rodesac
erTdroulad mravali gadazidva xdeba. aseT SemTxvevebSi, savaraudod, firmas ukeT SeuZlia windawin dagegmos
iseTi gadazidvebi, roca gadasazidi saSualebebi maqsimalurad iqneba datvirTuli da ara _ naxevrad savse.

gadamzidavi industriis kvlevebi gviCvenebs, rom am dargSi SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiuroba SeiniSneba.
ase magaliTad, erT-erTi analizisas, gamokvleuli iqna 105 gadamzidavi firma _ momsaxurebis 4 gamokveTili
variantis SemTxvevaSi: 1. mokle gazidvebi nawilobrivi tvirTiT; 2. Sualeduri gadazidvebi nawilobrivi tvirTiT; 3.
grZeli gadazidvebi nawilobrivi tvirTiT da
4. gadazidvebi mTliani tvirTiT. Sedegebi gviCvenebs, rom SeTavsebis (kompetenciis) ekonomiurobis xarisxi
SedarebiT msxvili firmisaTvis gaxldaT 1.576; Tumca, es maCvenebeli ecema da Seadgens 0.104, roca firma kidev
ufro msxvildeba. ramdenadac msxvil firmebs imTaviTve didi tvirTebi gadaqvT, Cveulebriv isini upiratesobas ver
aRweven Sualedur terminalebSi SeCerebiT da iq damatebiTi tvirTis aRebiT. sawyisi wertilidan pirdapiri gzis gavla
daniSnulebis adgilamde maTTvis ufro upriania. Tumca, amasTanave, ramdenadac Zalian msxvili firmis marTva
sxva uaryofiT momentebsac ukavSirdeba, firmis gamsxvileba TavisTavad iwvevs SeTavsebis (kompetenciis)
ekonomiurobis klebas. nebismier SemTxvevaSi, nawilobrivi tvirTebis SeTavsebis saSualeba Sualedur punqtebSi,
amcirebs firmis xarjebs da zrdis mis momgebianobas.

Sesabamisad, kvleva gviCvenebs, rom gadazidvebis industriaSi warmatebuli konkurenciisaTvis, firma imdenad unda
iyos msxvili, rom SeZlos Sualeduri SeCerebis adgilebSi sxva tvirTebic daamatos.

7.6. dinamiuri cvlilebebi xarjebSi _ swavlebis mrudi

jer-jerobiT, Cveni msjelobidan gamimdinare, SegviZlia vivaraudoT, ra aris is erTi mizezi, ris gamoc msxvil firmas
SeiZleba ufro dabali grZelvadiani saSualo xarji hqondes mcire firmasTan SedarebiT. esaa masStabis mzardi ukugeba
warmoebaSi. aqedan gamomdinare, SeiZleba gagviCndes cduneba davaskvnaT, rom firmebi, romelTac droTa
ganmavlobaSi ufro dabali saSualo xarji axasiaTebT, mzardi firmebia da maTi masStabis ukugebac TandaTanobiT
imatebs. Tumca, es daskvna yovelTvis rodia swori: zogierTi firmis SemTxevevaSi, grZelvadiani saSualo xarji
SeiZleba droTa ganmavlobaSi Semcirdes, ramdenadac TanamSromlebi da menejerebi iReben axal-axal teqnologiur
informacias da sakuTar specialobaSic TandaTanobiT sul ufro ukeT erkvevian.

imisda mixedviT, mmarTveli rgolis warmomadgenlebi da zogadad muSaxeli warmoebis procesSi ramdenad iZenen
gamocdilebas, firmis mier mocemul odenobiT nawarmis Seqmnis zRvruli da saSualo xarjebi mcirdeba Semdegi 4
mizezis gamo:
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 23

1. xSirad TanamSromlebi ama Tu im saqmis Sesrulebas Tavdapirvelad ufro met dros andomeben, magram
rac dro gadis, Sromis tempic matulobs.
2. menejerebic swavloben sawarmoo procesis ufro efeqtianad warmarTvas.
3. inJinrebi, romlebic Tavdapirvelad sifrTxiliT ekidebian saqmes, sakmaris gamocdilebas iZenen saimisod,
droTa ganmavlobaSi meti siTamame gamoiCinon, rac xels uwyobs xarjebis dazogvas.xarji aseve
SeiZleba Seamciros gaumjobesebulma xelsawyo-iaraRebma da zogadad sawarmos saqmianobis ukeT
organizebam.
4. mimwodeblebic ukeT erkvevian, ra niSniT SearCion sawarmos mier moTxovnili masalebi da am
upiratesobas garkveulad, ufro dabali xarjebis formiT iyeneben.

yovelive amis Sedegad, nawarmis moculobis TandaTanobiTi zrdis paralelurad, Tavad firmac ufro da ufro mets
“swavlobs”. amgvari saswavlo procesi menejerebma SeiZleba gamoiyenon warmoebis ukeT dasagegmavad da
samomavlo xarjebis windawin gansaWvretad. diagramaze 7.11. es procesi naCvenebia swavlebis mrudis saxiT,
romelic gviCvenebs urTierTobas firmis mTlian (kumulaciur) nawarmsa da warmoebis im faqtorebis odenobas Soris,
rac am nawarmis TiToeuli erTeulis Seqmnas sWirdeba.

Sr o ma s aaT ebSi
er T xel s awyo z e
10

2
gamo Svebu l i meqani ku r i
xel s awyo ebi s
0 10 20 30 40 50 ku mu l ac i u r i r ao d eno ba

diagrama 7.11. swavlebis mrudi

firmis sawarmoo xarji droTa ganmavlobaSi SeiZleba Semcirdes imisda mixedviT, rac ufro met gamocdilebas iZenen
menejerebi da TanamSromlebi da rac ufro efeqtianad iyeneben arsebul sawarmosa da aRWurvilobas. swavlebis
mrudi gviCvenebs, ramdenad mcirdeba nawarmis erTi erTeulis Sesaqmnelad saWiro Sromis saaTebi nawarmis
kumulaciuri raodenobis zrdisas.

swavlebisa da masStabis ekonomiurobis Sepirispireba

rogorc ki firma danadgarebis 20 an met kompleqts Seqmnis, wesiT swavlebis mrudis sruli efeqti miRweuli unda
iqnas da Cven ukve SegviZlia gamoviyenoT xarjis Cveulebrivi analizi; Tumca, Tuki sawarmoo procesi SedarebiT
axalia, warmoebis dabal doneebze, SedarebiT maRali xarji ufro swavlebis efeqtebis maCvenebeli iqneboda da ara _
masStabis ekonomiurobisa. swavlebis gaRrmavebasTan erTad, axladSeqmnili firmisaTvis warmoebis xarji
SedarebiT maRalia, imisda miuxedavad, ra masStabis saqmianobas axorcielebs is. Tuki firmam, romelic meqanikuri
danadgarebs awarmoebs kompleqtebis saxiT, icis rom mas SeuZlia masStabis ekonomiurobiT isargeblos, maSin
sakuTari nawarmi Zalian didi kompleqtebis saxiT (didi partiiT) unda Seqmnas, raTa isargeblos moculobasTan
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 24

dakavSirebuli dabali xarjis upiratesobiT. Tuki arsebobs swavlebis mrudi, firmas SeuZlia sakuTari xarjebi Seamciros,
Tuki dagegmavs droTa ganmavlobaSi bevri kompleqtis warmoebas - TiToeuli maTganis moculobis miuxedavad.

swavlebis mrudi gadamwyvetia im firmisaTvis, romelsac surs, windawin gansazRvros axali nawarmis Seqmnis xarji.
magaliTisaTvis davuSvaT, rom meqanikuri danadgarebis mwarmoebelma firmam icis _ misi Sromisadmi moTxovna
erT danadgarze pirveli 10 danadgaris SemTxvevaSi udris 1.0, minimaluri SromiTi moTxovna A utoldeba 0-s, xolo β
_ daaxloebiT 0.32-is tolia. cxrilSi 7.3. gamoTvlilia Sromis (SromiTi faqtoris) mTliani raodenoba 80 danadgaris
sawarmoeblad.

cxrili 7.3. SromiT faqtorze moTxovnis winaswar gansazRvra


erTiani nawarmi SromiT faqtorze moTxovna erT erTeulze, SromiT faqtorze mTliani
(N) nawarmis yoveli 10 erTeulisaTvis moTxovna
10 1.00 10.0
20 0.80 18.0 (10.0+8.0)
30 0.70 25.0 (18.0+7.0)
40 0.64 31.4 (25.0+6.4)
50 0.60 37.4 (31.4+6.0)
60 0.56 43.0 (37.4+5.6)
70 0.53 48.3 (43.0+5.3)
80 0.51 53.4 (48.3+5.1)

SromiTi moTxovna erT erTeulze warmoebis zrdis Sesabamisad iklebs. Sedegad, sul ufro da ufro meti nawarmis
Sesaqmnelad aucilebeli mTliani SromiTi moTxovna sul ufro da ufro mcire maCveneblebiT izrdeba. aqedan
gamomdinare, firma romelic yuradRebas mxolod Tavdapirvel maRal SromiT moTxovnaze amaxvilebs, sakuTari
saqmianobis araimedismomcem suraTs dainaxavs. davuSvaT, firma raime konkretul biznesSi didxans darCenas
gegmavs da imavdroulad, weliwadSi 10 erTeul nawarms qmnis. aseve davuSvaT, rom I wlis warmoebisaTvis
mTliani SromiTi moTxovna Seadgens 10-s. warmoebis I weliwads, firmis xarji maRali iqneba, radganac is jer kidev
“swavlobs” konkretul saqmes, magram swavlebis efeqtis ganxorcielebisTanave, sawarmoo xarjebi moiklebs. rva
wlis Semdeg, 10 erTeulis sawarmoeblad saWiro Sroma iqneba mxolod 5.1, xolo 1 erTeulis sawarmoo xarji _
daaxloebiT imis naxevari, rac pirvel weliwads iyo. Sesabamisad, swavlebis mrudi SeiZleba mniSvnelovani
gamodges im kuTxiT, daadgens Tu ara firma, ramdenad momgebiani iqneba misTvis mrewvelobis ama Tu im dargSi
saqmianobis wamowyeba.

swavlebis mrudis efeqtebi SeiZleba mniSvnelovani iyos grZelvadiani xarjis mrudebis moxazulobis dasadgenad da
am mxriv, didad waadges menejmentur gadawyvetilebebs. swavlebis mrudis monacemebis gamoyenebiT,
menejerebs SeuZliaT gansazRvron, momgebiania Tu ara sawarmoo saqmianoba da momgebianobis SemTxvevaSi,
zustad gansazRvron sawarmos saqmianobis moculoba da im erTiani nawarmis odenoba, rac naRdi fulis dadebiT
nakadebs uzrunvelyofs.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 25

7.7. xarjebis Sefaseba da prognozireba

biznes-kompania, romelic afarToebs an kvecs saqmianobas, winaswar unda sazRvravdes, ramdenad Seecvleba
xarjebi _ nawarmis odenobis cvlilebis mixedviT. samomavlo xarjebis gaTvla SesaZloa moxerxdes xarjis funqciis
meSveobiT, romelic erTmaneTTan akavSirebs warmoebis xarjs da nawarmis moculobasa Tu sxva cvladebs,
romelTa kontrolic kompanias SeuZlia.
davuSvaT, gvinda SevafasoT warmoebis moklevadiani xarji manqanaTmSeneblobis dargSi. CvenTvis
xelmisawvdomia monacemebi avtomobilebis Q odenobis Taobaze, rac TiToeulma saavtomobilo kompaniam
awarmoa da mivusadagoT es informacia Cveni kompaniis warmoebis cvalad VC xarjs. mTliani xarjis garda, cvladi
xarjis gamoyeneba Tavidan agvacilebs im problemas, rac gulisxmobs mravalnawarmiani firmis sawarmoo procesis
fiqsirebuli xarji erT konkretul produqts mivabaT.

diagramaze 7.14. naCvenebia xarjisa da nawarmis monacemebis tipiuri suraTi. am gamosaxulebis yoveli wertili
erTmaneTTan akavSirebs saavtomobilo kompaniis nawarmsa da imave kompaniis warmoebis cvlad xarjs. xarjis
winaswar, zustad gasaTvlelad, unda ganvsazRvroT, ra urTierToba udevs safuZvlad cvlad xarjsa da nawarms.
Semdgom, Tuki kompania warmoebas afarToebs, SegviZlia isic gamoviTvaloT, savaraudod rogori iqneba amasTan
dakavSirebuli xarji. mrudi swored am winaswari faqtoris gaTvaliswinebiTaa daxazuli da is jerovnad Seesatyviseba
xarjebis monacemebs. magram ra saxisaa yvelaze ufro upriani mrudi da rogor unda gamovsaxoT igi algebrulad?

ცვლადი
დანახარჯები General Motors

Nissan
Toyota

Honda

Volvo
Ford

Chrysler
მანქანების რაოდენობა

diagrama 7.14. cvladi xarjis mrudi saavtomobilo industriaSi

cvladi xarjis mrudis empiriuli gaTvla SeiZleba moxerxdes am dargis calkeuli firmebis monacemebis gamoyenebiT.
avtomobilebis warmoebis cvladi xarjis mrudi igeba statistikurad gansazRvruli im mrudis mixedviT, romelic yvelaze
ukeT ergeba im wertilebs, rac erTmaneTTan akavSirebs TiToeuli firmis nawarmsa da imave firmis warmoebis cvlad
xarjs.

qvemoT motanilia xarjebis erT-erTi funqcia, romelic SegviZlia avirCioT:

VC=βq (7.9)

wrfivi kavSiri xarjsa da nawarms Soris mxolod im SemTxvevaSi gamoiyeneba, Tuki zRvruli xarji mudmivia.
nawarmis yoveli erTeuliT gazrdisas ki β odenobiT izrdeba cvladi xarjic. Sesabamisad, zRvruli xarji mudmivia da
utoldeba β-s.

Tuki gvsurs U-formis saSualo xarjis mrudsa da aramudmiv zRvrul xarjze visaubroT, maSin xarjis ufro kompleqsuri
funqcia unda gamoviyenoT. erTi amgvari SesaZleblobaa xarjis kvadratuli funqcia, romelic erTmaneTTan akavSirebs
cvlad xarjs, nawarmsa da nawarmis kvadratSi ayvanil odenobas:
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 26

VC=βq+γq2 (7.10.)

es funqcia gulisxmobs sworxazovani zRvruli xarjis mruds Semdegnairi formiT: MC=β+2γq. zRvruli xarji izrdeba
nawarmTan erTad, Tuki γ dadebiTia da mcirdeba nawarmTan erTad, Tuki γ uaryofiTia.
im SemTxvevaSi, roca zRvruli xarjis mrudi wrfivi araa, umjobesia gamoviyenoT xarjis kuburi funqcia:

VC=βq+γq2+δq3 (7.11.)

diagramaze 7.15. gamosaxulia xarjis swored es kuburi funqcia, rac gulisxmobs U formis rogorc zRvruli, aseve
saSualo xarjis mrudebs.

xarjis funqciebi sxvadasxva mizezis gamo SeiZleba aRmoCndes rTuli gasaangariSebeli: jer erTi, nawarmis odenobis
monacemebi xSirad asaxavs sxvadasxva saxis nawarmTa jams; magaliTad, jeneral motorsis mier warmoebuli
avtomobilebi erTmaneTisagan sruliad gansxvavebul modelebs moicavs. meore _ xarjis monacemebi xSirad miiReba
uSualod sabuRaltro informaciidan, rac bolomde ver asaxavs alternatiul xarjebs da mesame: teqmomsaxurebis da
sawarmos sxva xarjebis gadanawileba konkretul nawarmze Znelia, roca firma im tipis konglomeratia, romelsac
erTze meti sawarmoo xazi aqvs.

ხარჯები
($ ერთეულ
ნაწარმზე) MC    2Q  3Q2

AVC    Q  Q2

ნაწარმის რაოდენობა
(დროის პერიოდში)

diagrama 7.15. xarjis kuburi funqcia

xarjis funqcia da masStabis ekonomiurobis gansazRvra

gaixseneT, rom xarji-nawarmis elastiuroba EC erTze naklebia, roca SeiniSneba masStabis ekonomiuroba da erTze
meti _ masStabis araekonomiurobis SemTxvevaSi. masStabis ekonomiurobis indeqsi (SCI) warmoadgens imis
sazoms, arsebobs Tu ara masStabis ekonomiuroba da igi Semdegnairad ganisazRvreba:

SCI=1-EC (7.12)
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 27

rodesac EC=1, SCI=0 da am SemTxvevaSi, adgili ara aqvs arc masStabis ekonomiurobas da arc araekonomiurobas.
rodesac EC erTze metia, SCI uaryofiTia da saqme gvaqvs masStabis araekonomiurobasTan. rac Seexeba masStabis
ekonomiurobas, is arsebobs, Tuki EC erTze naklebia da Sesabamiad SCI aris dadebiTi.

magaliTi 7.7. eleqtroenergiis xarjis funqciebi

1955 wels, momxmarebelma 369 miliardi kilovat-saaTi (kwh) eleqtroenergia SeiZina, xolo 1970 wels _ 1083
miliardi. ramdenadac 1970 wels SedarebiT cota eleqtrosadgurebi arsebobda, TiTeul maTganze gadaangariSebuli
warmoebis moculoba mniSvnelovnad gaizarda. iyo es zrda gamowveuli masStabis ekonomiurobiT Tu – raime sxva
faqtorebiT? Tuki es masStabis ekonomiurobis Sedegi gaxldaT, maSin maregulireblebisaTvis ekonomikurad
araefeqtiani unda yofiliyo eleqtrosadgurebis monopoliis xelyofa.

masStabis ekonomiurobis saintereso kvleva emyareba 1955 da 1970 ww. maCveneblebs _ investorTa sakuTrebaSi
myof im eleqtrosadgurebTan dakavSirebiT, romelTac 1 mln dolarze meti Semosavali hqondaT. eleqtroenergiis xarji
gamoTvlili iqna xarjis iseTi funqciis meSveobiT, romelic garkveulwilad ufro rTulia, zemoTganxilul kvadratul da
kubur funqciebTan SedarebiT.

cxrilSi 7.4. mocemulia masStabis ekonomiurobis indeqsis saboloo maCveneblebi. Sedegebi emyareba yvela
eleqtrosadguris 5 kategoriad klasificirebas maTi moculobis mixedviT, da nawarmis saSualo odenobas TiToeul
kategoriaSi.

cxrili 7.4. masStabis ekonomiuroba eleqtroenergiis warmoebis dargSi


nawarmi (milioni kwh) 43 338 1109 2226 5819
SCI-s maCvenebeli 1955w. 0.41 0.26 0.16 0.10 0.04

SCI-s dadebiTi mniSvneloba gviCvenebs, rom 1955 wels, yvela zomis eleqtrosadguri masStabis garkveuli
ekonomiurobiT gamoirCeoda, Tumca masStabis ekonomiurobis done iklebda eleqtroenergiis mwarmoebeli firmis
zomis matebasTan erTad. 1955 wlis kvlevasTan dakavSirebuli saSualo xarjis mrudi gamosaxulia diagramaze 7.16,
sadac minimaluri saSualo xarjis wertilia A, romelic Seesatyviseba daaxloebiT 20 mlrd. kolovat/sT warmoebas.
ramdenadac 1955 wels ar arsebobda am zomis firma da Sesabamisad verc erTma maTganma bolomde ver isargebla
warmoebis masStabis ekonomiiT. Tumca, yuradReba miaqcieT, rom saSualo xarjis mrudi SedarebiT sworxazovania
nawarmis 9 mlrd kilovatis odenobis maCveneblidan moyolebuli, da am farglebSi 124-dan 7 firma saqmianobda.

საშუალო ხარჯები
(დოლარი/1000 კვსთ)

6.5

6.0

A 1955
5.5

5.0
1970

6 12 18 24 30 36 გამოშვება (მილიარდ კვ/სთ)

diagrama 7.16. warmoebis saSualo xarji eleqtroenergetikaSi

1995 wels eleqtroenergiis saSualo xarjma minimums miaRwia, rodesa warmoeba 20 mlrd. kilovat/sT Seadgina.
1970 wlisaTvis, warmoebis saSualo xarji mkveTrad Semcirda da minimums miaRwia, roca nawarmis raodenoba 33
mlrd kilovat/sT-s sWarbobda.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 28

rodesac xarjis igive funqciebi 1970 wlis monacemebis safuZvelze gaiangariSes, Sedegad miiRes 1970 wlis xarjis
mrudi, rac aseve asaxulia diagramaze 7.16. gamosaxuleba naTlad warmoaCens, rom 1955-1970 wlebSi, warmoebis
saSualo xarjebi Semcirda, Tumca mrudis sworxazovani nawili am SemTxvevaSi iwyeba sadRac 15 mlrd kilovat-
saaTidan da 1970 wels, am farglebSi 80 firmidan 24 saqmianobda. Sesabamisad, axla ufro meti firma saqmianobda
saSualo xarjis mrudis sworxazovan monakveTSi, sadac masStabis ekonomia TavisTavad ar warmoadgens
mniSvnelovan faqtors. ufro sagulisxmoa, rom firmebis umetesoba 1970 wlis xarjis mrudis swored im monakveTSi
eweodnen saqmianobas, romelic ufro sworxazovani iyo 1955 wlis mrudTan SedarebiT. aqedan gamomdinare, 1970
wels masStabis gamouyenebeli ekonomia bevrad dabali iyo 1955 welTan SedarebiT.

xarjis funqciis es analizi cxadyofs, rom eleqtroenergiis warmoebis xarjis Semcireba ar SeiZleba aixsnas ufro msxvili
firmebis upiratesobiT, isargeblon masStabis ekonomiurobidan gamomdinare. anu_ firmebis saqmianobis
masStabTan uSualod daukavSirebeli teqnologiebis srulyofam da qvanaxSirisa Tu navTobis msgavsi
energomatareblebis realuri fasis klebam ganapiroba kidec dabali xarjebi.

damateba: qob-daglasis warmoebis funqcia

qob-daglasis warmoebis funcia Semdegnairad Caiwereba


Tuki α+β=1,
F(K,firmas masStabis
L)  AK  
L mudmivi ukugeba aqvs, radgan K-sa da L-is gaormageba F-s aormagebs. Tuki α+β
metia 1-ze, firmas masStabis mzardi ukugeba aqvs, xolo Tuki α+β naklebia 1-ze, maSin _ masStabis klebadi
ukugeba.

TvalsaCinoebisaTvis ganvixiloT xaliCebis warmoebis SemTxveva. rogorc mcire, aseve msxvili firmebis saqmianoba
SeiZleba aRvweroT kob-daglasis warmoebis funqciebis meSveobiT. mcire firmisaTvis α=0.77, xolo β=0.23.
ramdenadac α+β=1, adgili aqvs masStabis mudmiv ukugebas, Tumca msxvili firmebisaTvis, α=0.83 da β=0.22;
Sesabamisad, α+β=1.05 da am SemTxvevaSi, masStabis ukugeba mzardia.

SekiTxvebi masalis gasameoreblad

1. firma sakuTar buRalters yovelwliurad avansis saxiT uxdis 10.000 dolars: aris Tu ara es ekonomikuri xarji?

2. mcire sabiTumo savaWros mepatrone Tavadve awarmoebs sabuRaltro aRricxvas; Tqveni azriT, rogor gaizomeba
misi saqmianobis alternatiuli xarji?

3. axseniT, marTebulia Tu ara qvemomotanili debulebebi:

a. Tuki ama Tu im biznesis mepatrone sakuTar Tavs xelfass ar uxdis, maSin sabuRaltro xarji nulia, magram
ekonomikuri xarji _ dadebiTi.
b. Tuki firmas dadebiTi sabuRaltro mogeba aqvs, aucilebeli araa, aseve qondes dadebiTi ekonomikuri mogebac.
c. Tuki firma droebiT umuSevars qiraobs, am axali TanamSromlis gamoyenebis alternatiuli xarji 0-is tolia.

4. davuSvaT, rom sawarmoo procesis erTaderTi cvladi faqtoria Sroma; Tuki nawarmis meti erTeulis Seqmnisas,
warmoebis zRvruli xarji iklebs, ra SeiZleba iTqvas Sromis zRvrul produqtTan dakavSirebiT?

5. davuSvaT, skamebis mwarmoebelma aRmoaCina, rom kapitaliT Sromis teqnikuri Canacvlebis zRvruli
maCvenebeli mis sawarmoo procesSi, mniSvnelovnad aRemateba manqana-danadgarebis saarendo tarifisa da
sawarmoo xazze Sromis saxelfaso ganakveTis Sefardebas. rogor unda Secvalos man kapitalisa da Sromis
gamoyenebis proporcia _ warmoebis xarjis minimumamde dasayvanad?

6. ratom warmoadgenen izokostebi swor xazebs?

7. Tuki warmoebis zRvruli xarji izrdeba, SegiZliaT Tu ara gansazRvroT, aseve izrdeba Tu iklebs saSualo cvladi
xarji?

8. davuSvaT, rom warmoebis zRvruli xarji ufro maRalia, vidre saSualo cvladi xarji; SegiZliaT Tu ara gansazRvroT _
imatebs Tu iklebs saSualo cvladi xarji?
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 29

9. Tuki firmis saSualo xarjis mrudebi U formisaa, ratom aRwevs misi saSualo cvladi xarjis mrudi minimalur
maCvenebels nawarmis ufro dabali odenobis SemTxvevaSi, vidre saSualo mTliani xarjis mrudi?

10. Tuki firma masStabis ekonomiiT sargeblobs nawarmis odenobis garkveul donemde, xolo Semdeg xarji nawarmis
proporciulad izrdeba, rogori moxazulobis iqneba grZelvadiani saSualo xarjis mrudi?

11. erT-erTi faqtoris fasis cvlileba rogor cvlis firmis grZelvadiani zrdis traeqtorias?

12. ganasxvaveT erTmaneTisagan masStabis ekonomiuroba da SeTavsebis (kompetenciis) ekonomia. ratom


SeiZleba arsebobdes erTi _ meoris gareSe?

13. aris Tu ara firmis zrdis traeqtoria yovelTvis swori xazi?

14. ra gansxvavebaa masStabis ekonomiurobasa da masStabis ukugebas Soris?

savarjiSoebi

1. jom Tavi daaneba kompiuterul programirebas, raSic weliwadSi $50.000 uxdidnen da sakuTari biznesi wamoiwyo
im SenobaSi, romelic misi sakuTrebaa da manamde weliwadSi $24.000-ad aqiravebda. saqmianobis pirvel
weliwads, mas Semdegi danaxarjebi hqonda: sakuTari TavisTvis gadaxdili xelfasi _ $40.000; qira _ $0; sxva xarjebi
_ $25.000. gamoTvaleT misi sabuRaltro xarji da ekonomikuri xarji saqmianobis pirvel weliwads.

2. a) SeavseT carieli adgilebi qvemoT motanil cxrilSi.

b) daxazeT grafiki, romelic asaxavs zRvrul xarjs, saSualo cvlad xarjs da saSualo mTlian xarjs. xarji ganaTavseT
vertikalur RerZze, xolo raodenoba _ horizontalurze

nawarmis fiqsirebuli cvladi mTliani zRvruli saSualo saSualo saSualo


erTeulebi xarji xarji xarji xarji fiqsirebuli cvladi mTliani
xarji xarji xarji
0 100
1 125
2 145
3 157
4 177
5 202
6 236
7 270
8 326
9 398
10 490

3. firmis fiqsirebuli sawarmoo xarjia $5.000, xolo warmoebis mudmivi zRvruli xarji _ $500 TiToeul warmoebul
erTeulze.

a. rogoria firmis mTliani xarjis funqcia? saSualo xarji?


b. Tuki firmas surs, minimumamde Seamciros saSualo mTliani xarji, ra iqneba misTvis umjobesi _ iyos didi Tu
mcire zomis? axseniT, ratom.
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 30

4. davuSvaT, firmam unda gadaixados yovelwliuri gadasaxadi, romelic fiqsirebul Tanxas warmoadgens _ imisda
miuxedavad, qmnis Tu ara firma raime nawarms.

a. rogor aisaxeba es gadasaxadi firmis fiqsirebul, zRvrul da saSualo xarjebze?


b. axla davuSvaT, rom firmas daekisra gadasaxadi, rac mis mier warmoebuli produqciis raodenobis proporciulia. am
SemTxvevaSi rogor aisaxeba es gadasaxadi firmis fiqsirebul, zRvrul da saSualo xarjebze?

5. erT-erT biznes-gamocemaSi motanilia Semdegi informacia: ukanaskneli avtogayidvebi mkveTrad daeca; jeneral
motorsma, fordma da kraislerma gadawyvites, rom ufro iafi iqneboda zaraliTac ki mieyidaT TavianTi manqanebi
gamqiravebeli kompaniebisaTvis, vidre TanamSromlebi daeTxova _ es imitom, rom qarxnebis daxurva da xelaxla
gaxsna ZviradRirebuli operaciaa _ nawilobriv imis gamoc, rom avtomwarmoebelTa profesiul kavSirTan dadebuli
xelSekrulebebi iTvaliswinebs garkveuli xelfasebis gadaxdas TanamSromelTa umetesobisTvis _ maSinac ki, roca
isini dasaqmebulni ar arian.

statiaSi naxsenebi “zaraliT” gayidva sabuRaltro mogebas gulisxmobs Tu _ ekonomikurs? riT gansxvavdeba es ori
cneba am mocemul SemTxvevaSi?
6. davuSvaT, rom ekonomika ganicdis vardnas da Sromis xarjebi 50%-iT ecema. am viTarebis SenarCuneba
sakmaod didi xniTaa mosalodneli. grafikulad asaxeT, rogor imoqmedebs Sromisa da kapitalis SedarebiTi fasis
cvlileba firmis zrdis traeqtoriaze?

7. samgzavro TviTmfrinavis A-dan B wertilSi gadafrenis xarjia $50.000. aviakompania am reiss dReSi oTxjer
axorcielebs: dilis 7 saaTze, dilis 10 saaTze, 1 saaTze da 4 saaTze. pirveli da bolo reisiT mgzavrobs 240 adamiani;
meore da mesame reisis dros ki saloni mxolod sanaxevrodaa savse. gamoiTvaleT saSualo xarji TiToeul mgzavrze
yoveli reisis dros. davuSvaT, rom aviakompaniam dagiqiravaT rogorc marketingis konsultanti da surs gaarkvios,
ZiriTadad, ra tipis momxmarebelze gaakeTos gaTvla _ visac pikis saaTebSi uwevs frena Tu _ piriqiT? ras urCevdiT
Tqven?

8. Tqven marTavT sawarmos, romelic masiurad awarmoebs Zravebs da iyenebs rogorc muSaxels, aseve asawyob
meqanizmebs. teqnologia Semdeg sawarmoo funqcias iZens: q=5KL

sadac q _ esaa kviraSi gamoSvebuli Zravebis raodenoba, K _ amwyobi meqanizmebis raodenoba, xolo L _ im muSa
jgufebis raodenoba, vinc xeliT Sromobs. TiToeuli amwyobi meqanizmis qiraa r=$10.000 kviraSi, xolo TiToeuli
muSa jgufis xarji w=$5.000 kviraSi. Zravis awyobis xarjebi Sedgeba muSa jgufebisa da meqanizmebis xarjebisagan,
rasac emateba $2.000 _ rogorc TiToeuli ZravisTvis saWiro nedleulis Rirebuleba. Tqvens sawarmoSi damontaJebulia
5 amwyobi xazi.

a. rogoria Tqveni sawarmos xarjis funqcia, an ufro zustad, ra dajdeboda q raodenobis Zravebis Seqmna? rogoria am
raodenobis Seqmnis saSualo da zRvruli xarjebi? rogor icvleba saSualo xarjebi _ nawarmis odenobis Sesabamisad?
b. ramdeni muSa jgufi dasWirdeba 250 cali Zravis Seqmnas? rogoria saSualo xarji TiToeul Zravaze?
c. Tqven gTxoves rCeva, sawarmoSi axali saTavsos dagegmvasTan dakavSirebiT; am axal saTavsos kapital/Sromis
(K/L) ra Sefardeba dasWirdeboda, Tuki firmas ganzraxuli aqvs mTliani xarjis Semcireba q nawarmis odenobis
nebismier doneze?

9. kompaniis moklevadiani xarjis funqcia gamosaxulia rogorc gantoleba TC=200+55q, sadac TC mTliani xarjia, xolo
q _ nawarmis mTliani odenoba. orive ki aTasebiT izomeba.

a. rogoria kompaniis fiqsirebuli xarji?


b. Tuki kompania Seqmnis 100.000 erTeul saqonels, rogori iqneba misi saSualo cvladi xarji?
c. rogori iqneba misi warmoebis zRvruli xarji?
d. rogori iqneba misi saSualo fiqsirebuli xarji?
e. davuSvaT, kompania sesxulobs fuls da afarTovebs warmoebas; misi fiqsirebuli xarji izrdeba $50.000-mde,
magram cvladi xarji iklebs $45.000-mde _ 1000 erTeulze. gantolebaSi aseve Semodis sargeblis xarji i. sargeblis
maCveneblis yovel erTniSnuliani mateba iwvevs xarjis zrdas $3.000. dawereT xarjis axali gantoleba.

10. skamebis mwarmoebeli amwyobi xazis mepatrone muSaxels qiraobs saaTSi $30-ad da misi gamoTvliT,
manqana-danadgarebis qiris xarji iqneba $15 saaTSi. davuSvaT, rom skamis gakeTebas sWirdeba 4 saaTi
meqanikuri an xeliT Sroma _ nebismieri kombinaciis SemTxvevaSi. Tuki amJamad firma iyenebs xeliT Sromis 3
saaTs _ meqanikuri Sromis yovel saaTze, amcirebs Tu ara is Tavisi warmoebis xarjebs? Tu ase da _ ratom? da Tu
პინდაიკი რ., რუბინფელდი დ., მიკროეკონომიკა, თავი VII 31

ara _ rogor SeuZlia firmas viTarebis gaumjobeseba? grafikulad gamosaxeT izokvanta da 2 izokosti _ Sromisa da
kapitalis arsebuli kombinaciisaTvis da Sromisa da kapitalis _ optimaluri kombinaciisaTvis.

11. davuSvaT, firmis sawarmoo funqciaa q=10L1/2K1/2. Sromis erTi erTeulis xarjia $20, xolo kapitalis erTi erTeulis _
$80.

a. firma amJamad awarmoebs 100 erTeuls da daadgina, rom xarjis minimizebis odenobebi Sromisa da kapitalisTvis
Sesabamisad aris 20 da 5. grafikulad asaxeT es viTareba _ izokvantebisa da izokostebis meSveobiT.
b. axla firmas mounda nawarmi 140 erTeulamde gazardos; Tuki moklevadian periodSi kapitali fiqsirebulia, ra
odenobis Sroma dasWirdeba firmas? grafikulad gamosaxeT es da daadgineT firmis axali mTliani xarji.
c. grafikulad gamosaxeT kapitalisa da Sromis xarjis Semamcirebeli done grZelvadian periodSi, Tuki firmas surs
awarmoos 140 erTeuli.
d. Tuki teqnikuri Canacvlebis zRvruli maCvenebelia K/L, ipoveT kapitalisa da Sromis is optimaluri done, rac
nawarmis 140 erTeulis Seqmnas sWirdeba.

12. kompiuteruli kompaniis xarjis funqcia, rac erTmaneTTan akavSirebs warmoebis saSualo xarj AC-s, dagrovil
nawarm Q-s _ aTasoboT kompiuterTan da sawarmos moculobas weliwadSi gamoSvebuli q aTasoboT kompiuteris
saxiT, mocemulia rogorc

AC=10-0.1Q+0.3q

a. aris Tu ara am SemTxvevaSi e.w swavlebis mrudis efeqti?


b. masStabis ekonomiuroba SeiniSneba Tu _ araekonomiuroba?
c. Tavis arsebobis ganmavlobaSi, firmam 40.000 kompi gamouSva da am weliwads kidev 10.000 cals awyobs;
momaval wels warmoebis 12.000 kompamde gazrda igegmeba. gaizrdeba Tu Semcirdeba misi warmoebis saSualo
xarji? axseniT Tqveni pasuxi.

13. konkretuli dargisTvis grZelvadiani mTliani xarjis funqcia mocemulia Semdegi kuburi gantolebis saxiT:
TC=a+bq+cq2+dq3. gamoTvlis meSveobiT daamtkiceT, rom mTliani xarjis es funqcia Seesabameba U formis
saSualo xarjis mruds a, b, c-s da d-s _ raRac garkveuli maCveneblebis SemTxvevaSi mainc.

14. kompiuteruli kompania awarmoebs programebsa da aparaturas _ erTidaigive sawarmosa da Sromis


gamoyenebiT. aparaturis warmoebis mTliani xarji H da programebis warmoebis xarji S mocemulia rogorc

TC=aH+bS-cHS

sadac a, b da c dadebiTia. mTliani xarjis es funqcia masStabis ekonomiurobaze miaTiTebs Tu _ piriqiT? SeTavsebis
(kompetenciis) ekonomiurobis maCvenebelia Tu _ piriqiT?

You might also like