Professional Documents
Culture Documents
Sakausējumi
Sakausējumi
1.1.DARBA MĒRĶIS:
1. Iegūt zināšanas sakausējumu pētīšanā, izmantojot metalografisko
izpēti;
2. Apgūt struktūras pamatus, kas ir sastopami sakausējumos: tīrie metāli,
cietie šķīdumi, mehāniskie sajaukumi, ķīmiskie savienojumi (otrreizējā
fāze);
3. Izpētīt sakausējumu mikrostruktūras atkarību no komponentu un
sastāvu
mijiedarbības tipa.
Kausēšana un kristalizācija
Šķidrā veidā metālam ir haotisks atomu izvietojums. Pārejot cietā
stāvoklī atomi ieņem noteiktu izvietojumu atbilstoši šī metāla kristāliskajam
režģim. Kristāliskās struktūras izveidi, metālam pārejot no šķidrā vai
tvaikveidīgā stāvokļa cietajā, tiek saukta par sākotnējo kristalizāciju. Lai no
šķidrā stāvokļa sāktu veidoties kristāliskā fāze ir nepieciešams, lai kristāla
brīvā enerģija būtu mazāka par šķidruma brīvo enerģiju. Šis nosacījums
izpildās pie temperatūras, kas ir zemāka par kušanas (kristalizācijas)
temperatūru. Šķidruma atdzesēšana zem teorētiskās kristalizācijas
temperatūras sauc par pāratdzesēšanu. Kristalizācija tīriem metāliem notiek
pie nemainīgas temperatūras (dažiem metāliem – Sb var gadīties ar nelielu
pieaugumu), tā kā atdzesēšana aizkavējas kušanas apslēptā siltuma
izdalīšanās dēļ. Vienlaicīgi notiek divi procesi – parādās niecīgas kristālu
daļiņas (kristalizācijas centri) un to augšana (1.1.att.). Sākotnējā kristālu
augšana ir simetriska ar pareizu graudu izveidošanos. Turpmāk notiks augošo
kristālu saduršanās un saaugšanās kopā – kristālu augšana kļūst virzīta.
Tāpēc kristāli pilnībā sacietējušā ķermenī ir ar nepariezu formu un tiek saukti
par graudiem.
1.1.att. Kristalizācijas process: a – pirmās sekundes beigās; b – otrās
sekundes beigās; c – trešās sekundes beigās; d – piektās sekundes beigās
un e – septītās sekundes beigās.
Pāratdzesēšana stipri ietekmē sacietējušā metāla struktūru. Pie
nelielas pāratdzesēšanas struktūra sanāk ar lieliem graudiem, bet pie stipras
pāratdzesēšanas struktūra ir ļoti smalka, jo palielinot kristālu centru
izveidošanās ātrumu, palielinās kristālu skaits.
Metāliskie sakausējumi
Tīrus metālus tehnikā izmanto ļoti reti, biežāks pielietojums ir sastopam
elektronikā, elektrotehnikā, ķīmijā un elektroķīmijā. Šauro pielietojumu
izskaidro tas, ka tīri metāli dabā gandrīz nav sastopami un to īpašības nav
optimālas. Tāpēc metālu sakausējumi, kas iegūti sakausējot divus vai
vairākus pamat komponentus ir biežāk pielietojami, pie kam nepieciešamo
īpašību kompleksu nosaka ne tikai komponentu sastāvs, bet arī sakausējuma
mikro un makro uzbūve, kas ir atkarīga no sakausējumā esošo komponentu
savstarpējās iedarbības veida un termiskās apstrādes cietā stāvoklī.
Cietā stāvoklī metāli un sakausējumi ir ar polikristālisku uzbūvi. Jebkurš
metāla fragments sastāv no liela daudzuma sīku kristālu ar dažādu formu,
izmēriem un kristalografisko plakņu orientāciju. Īpašību anizotropija ir
raksturīga atsevišķiem kristāliem, bet polikristālu struktūrai tā nav raksturīga.
Izņemot metālus sakausējumos var ietilpt ari nemetāli (ogleklis,
slāpeklis, skābeklis, sērs u.c.). Atkarība no kristāliskā režģa tipa, tā
parametriem, izmēriem un atomu ķīmiskām saitēm – elementi var veidot
cietos šķīdumus, mehāniskos maisījumus, ķīmiskos savienojumus un
intermetālus.
Ķīmiskie savienojumi
Parasti rodas starp elementiem, kas stipri atšķiras ar savām īpašībām.
Ķīmiskiem savienojumiem ir tipiski jonu - metāliskā saikne ar kristāliskā režģa
izveidi, kas nav līdzīgs katra elementa atsevišķiem kristāliskajiem režģiem.
Elementu atomu attiecība, kas rada ķīmisko savienojumu, tieši atbilst
stehiometriskajai proporcijai, kuru attēlo ar vienkārša tipa formulu А nBm.
Ķīmiskajiem savienojumiem ir noteikta kušanas (disociācijas) temperatūra.
Pie ķīmiskajiem savienojumiem var pieskaitīt oksīdus, sulfīdus, metāliskos
savienojumus (ievietošanas fāzes). Kā arī izslēgšanas cietos šķīdumus –
nitrīdi, karbīdi, borīdi un hidrīdi, daļēji arī Lavesa fāzes (TiCr 2 u.c.) un
elektronā tipa savienojumi CuZn, kas ir kā starpposms starp cieto šķīdumu un
ķīmisko savienojumu – savienojumā nav sakārtots atomu izvietojums.
Ķīmiskie savienojumi var būt sakausējumos kā nemetāliski ieslēgumi (sulfīdi)
un kā stiprību uzlabojošas fāzes (karbīdi, nitrīdi, borīdi un Lavesa fāzes). Kā
monostruktūra tiek izmantoti ļoti reti.
Mehāniskie maisījumi
Sacietējušu sakausējumu raksturo – tajā ietilpstošo sakusušo
komponentu esamība ar dažādiem kristāliskajiem režģiem. Tādas struktūras
rodas sakausējot elementus (Pb-Sb, Zn-Sn, Pb-Bi u.c.), cietajā stāvoklī tie
praktiski neveido ķīmiskos savienojumus un neizšķīst viens otrā (1.4.att.) kā
gadījumā ar cietajiem šķīdumiem.
Sakausējumam ir divfāžu struktūra. Sakausējuma īpašības mainās pēc
lineārās atkarības no viena komponenta īpašībām līdz cita komponenta,
mainot koncentrāciju no 0 – 100%.